Balti

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.3</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Balti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4531</id>
    <revision>
      <id>4471712</id>
      <parentid>4356624</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:40:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74203" sha1="4guvawcd9a2n3fgtrttp3qtjyctzp1h" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|etnolingvistisku grupu|filmu|Baltu ciltis (filma)}}
{{etniskas grupas infokaste
| group = Balti mūsdienās
| poptime = ~'''5,6 miljoni'''
| region1 = [[Latvieši]]
| pop1 = ~1,5 miljoni
| region2 = [[Lietuvieši]]
| pop2 = ~4,1 miljoni
| related = 
| rels = 
| langs = [[baltu valodas]]
}}
{{Latvijas vēsture}}
'''Balti''' ({{val|lt|baltai}}) ir [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no [[Polija]]s līdz [[Viduskrievija]]i. Baltiem raksturīgajās [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[Baltu valodas|baltu valodās]] mūsdienās runā tikai [[vidusbalti]] — [[latvieši]] un [[lietuvieši]]. [[Rietumbalti]] un [[austrumbalti]] gadsimtu gaitā vai nu gāja bojā vai tika [[pārtautošana|pārtautoti]].

[[Latvijas Saeima]] un [[Lietuvas Seims]] 2000. gada 18. maijā pieņēma lēmumu par [[Baltu vienības diena]]s gadskārtēju atzīmēšanu [[22. septembris|22. septembrī]], [[Saules kauja]]s gadadienā. Tās mērķis ir veicināt latviešu un lietuviešu — vienīgo baltu valodu runātāju, tuvināšanos un draudzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits |title=Baltu vienības diena — pozitīvais mīts |access-date={{dat|2018|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2016|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161223070158/http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161223070158/http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits |date={{dat|2016|12|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 22. septembris. Baltu vienības diena. Tā saistās ar Saules kauju 1236. gadā |author= Eduards Liniņš |date= 2017. gada 22. septembris |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/22.-septembris.-baltu-vienibas-diena.-ta-saistas-ar-saules-kauju.a56678/ |accessdate= 2018. gada 13. aprīlī}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Baltu nosaukums ir cēlies no [[Baltijas jūra]]s vārda. Pirmo reizi termins izmantots 1845. gadā, vācu valodnieka Georga Heinriha Ferdinanda Neselmana (''Nesselmann'') grāmatā par [[Senprūšu valoda|senprūšu valodu]]. 19. gadsimta krievu vēsturnieki reģiona pamatiedzīvotājus sauca par latviešu ciltīm, vai letiem, kas dalījušies kuršos, prūšos un lietuviešos.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=fAtLAAAAcAAJ&amp;pg=PA45&amp;dq=%D0%AF%D1%82%D0%B2%D1%8F%D0%B3%D0%B8&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwi7r4nx8d_aAhUKLVAKHf74DWYQ6AEIKDAA#v=snippet&amp;q=%D0%AF%D1%82%D0%B2%D1%8F%D0%B3%D0%B8&amp;f=true Materialy dlja geografii i statistiki Rossii]&lt;/ref&gt; Līdz 20. gadsimta sākumam par baltiešiem sevi sauca [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] [[vācbaltieši]]. [[Latviešu valoda|Latviski]] un [[Igauņu valoda|igauniski]] runājošos pamatiedzīvotājus viņi sauca par nevāciešiem ({{val|de|Undeutsche}}). Iedzīvotāju skaitīšanā toreiz izmantoja reliģiskās piederības, nevis tautības principu. Tikai pēc neatkarīgo [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] nodibināšanas, terminu &quot;baltieši&quot; jeb &quot;balti&quot; sāka attiecināt uz latviešiem un lietuviešiem. Lai arī senie [[aisti]] visticamāk bija balti,&lt;ref name=&quot;Tacits&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām |url=http://www.antiquitas.lv/wp-content/uploads/2015/06/Gaius_Cornelis_Tacitus.Germania.pdf#page=164 |author=[[Gajs Kornēlijs Tacits]] ([[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] tulkojums) |year=2011 |publisher=Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība |location=Rīga |isbn=978-9984-492-17-9 |page=163.—165}}&lt;/ref&gt; šo nosaukumu izmanto tālāk ziemeļos dzīvojošo [[Igauņi|igauņu]] ({{val|et|eesti}}) apzīmēšanai.

== Senvēsture ==
[[Attēls:Baltic_hydronyms_location_map.png|thumb|left|300x300px|
'''Baltu hidronīmu izplatības areāls'''
{{legend|#fad6a5|Apgabals, kurā daudz baltu cilmes hidronīmu}}
{{legend|#ffad7a|Apgabals, kurā baltu cilmes hidronīmu maz vai to cilme ir apšaubāma}}
]]
[[Attēls:East europe 3-4cc.png|thumb|300px|left|Baltu kultūras izplatības zona (zilā krāsā) vidējā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] (3.—4. gadsimtā)]]
Zināšanas par baltu tautu senvēsturi primāri balstās arheoloģiskajos izrakumos, salīdzinošajā valodniecībā, un hidronīmu pētniecībā. Baltu aizvēstures pētniekiem traucē vietējo rakstīto avotu, akmens celtņu un pilnvērtīgu apbedījumu trūkums, jo daudzus gadsimtus balti savus mirušos sadedzināja.

Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē balti dažas reizes minēti rakstītajos avotos, piemēram, [[Senā Roma|romiešu]] vēsturnieks [[Gajs Kornēlijs Tacits|Tacits]] ap 98. gadu tapušajā traktātā &quot;[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]&quot;, piemin uz austrumiem no [[ģermāņi]]em mītošās [[aistiešu ciltis]] (''Aestyorum gentes'').&lt;ref name=&quot;Tacits&quot;/&gt;

Kad 18. gadsimtā sākās kolonizētās Indijas [[Sanskrits|sanskrita]] pētīšana un salīdzināšana ar Eiropas valodām, atklājās, ka [[lietuviešu valoda]] ir visarhaiskākā no dzīvajām indoeiropiešu valodām.{{nepieciešama atsauce}} 19. gadsimta vidū sākās mēģinājumi noteikt [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s saknes un indoeiropiešu pirmdzimteni, balstoties uz valodu kopīgajām saknēm. Tolaik Baltijas provincēs atraktās aizvēstures liecības uzskatīja par [[vikingi|vikingu]] kultūrai piederošām, uzskatīja, ka skandināvu pirmdzimtene meklējama Baltijas austrumu krasta zemēs. 19. gadsimta beigās šos atradumus sāka piedēvēt [[Baltijas somi|Baltijas somu]] kultūrām.

Balstoties uz baltu izcelsmes upju un vietvārdu nosaukumiem, valodnieki [[Kazimirs Būga]] un [[Jānis Endzelīns]] izvirzīja teoriju, ka baltu pirmdzimtene meklējama [[Dņepra]]s baseinā, no kurienes tie pakāpeniski virzījušies uz Baltijas jūras piekrasti. Vietvārdu pētnieki aizstāv teoriju par to, ka balti senatnē apdzīvojuši plašu teritoriju mūsdienu Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainas ziemeļos, Krievijā līdz Pleskavai, [[Smoļenska]]i, [[Kaluga]]i, [[Tula]]i, [[Brjanska]]i un [[Kurska]]i. Rietumu virzienā šī teritorija gar jūras krastu un Vislas deltu stiepjas līdz mūsdienu Vācijas robežai. Kopumā tie būtu gandrīz 860 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, kuros varēja dzīvot ap 500 000 cilvēku. Tas gan nenozīmē, ka balti to apdzīvojuši vienlaikus, un iedzīvotāju blīvums šajās zemēs ilgi bija ļoti zems. Visticamāk, tas norāda uz baltu ietekmi šeit ap 2.—1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Atbilstoši šai teorijai, &quot;visbaltiskākais&quot; būtu Berezinas upes baseins mūsdienu Baltkrievijā, no kura viņi vēlāk ienāca Baltijas piekrastes zemēs.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=Er1_CwAAQBAJ&amp;pg=PA128&amp;dq=balts+people+tribes&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwielOTMs6faAhUKZlAKHdS8AdsQ6AEIJzAA#v=onepage&amp;q=balts%20people%20tribes&amp;f=true Foreword to the Past: A Cultural History of the Baltic People]&lt;/ref&gt; [[Ilmeņa ezers|Ilmeņa ezera]] apkārtne ir pilna ar baltu hidronīmiem.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |year= 2008 |title= Неславянская топонимия северо-западных районов Псковской области |author= Манаков Андрей Геннадьевич, Ветров Сергей Вячеславович |journal= Псковский регионологический журнал |volume= 159 |issue= Nr. 6 |publisher= Pleskavas Valsts universitāte |url= http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |language= krieviski |access-date= {{dat|2015|09|18||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20151117030247/http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |archive-date= {{dat|2015|11|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Arheoloģiskie pētījumi ===
[[Attēls:Auklas kultūras akmens cirvji.JPG|thumb|Latvijā atrastie auklas kultūras akmens priekšmeti]]
[[Mezolīts|Mezolīta]] laikmetā (9000.—5000. gadā p.m.ē) Baltijas reģionā izveidojās [[Svidras kultūra]]i līdzīgā [[Kundas kultūra]]. Vissenākos Ziemeļeiropas Baltijas pirmiedzīvotājus paleoģenētiķi uzskata [[Skandināvijas mednieki-vācēji|Skandināvijas medniekiem-vācējiem]], kuru genoms radās pēc [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu mednieku-vācēju]] un [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] sajaukšanās.&lt;ref&gt;[https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(16)31542-1#secsectitle0015 E. R. Jones, G. Zarina et al. The Neolithic Transition in the Baltic Was Not Driven by Admixture with Early European Farmers] Curr Biol. 2017 Feb 20; 27(4): 576–582&lt;/ref&gt; 
Agrīnā [[Neolīts|neolīta]] (4.-3. gadu tk. p.m.ē.) laikā Baltijas reģionā izveidojās [[Narvas kultūra]] kā pārejas forma no [[Baltijas mednieki-vācēji|Baltijas mednieku-vācēju]] mezolīta kultūras uz [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra|ķemmes-bedrīšu keramikas kultūru]]. Narvas kultūrai pieskaita [[Osas apmetne]]s un [[Zvidzes apmetne]]s agrā neolīta iedzīvotājus.

2700.—2400. gadā p.m.ē. [[Agrīnie Eiropas zemkopji|Agrīno Eiropas zemkopju]] un Skandināvijas mednieku-vācēju teritorijas iekaroja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājušās [[Bedru kultūra]]s ciltis no [[Ukraina]]s un [[Pievolga]]s stepēm, izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]].&lt;ref&gt;Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5048219/ Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] [[Nature]]. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.&lt;/ref&gt;
Viņi bija lopkopji, pārvietojās ratos, iekopa nelielus laukus un viņiem bija raksturīga kapu kurgānu celšana. Nelielajās ģimenes kopienās valdīja patriarhāts, vīriešiem daloties karotājos un strādājošajos, uz ko norāda atšķirīgie priekšmeti kas mirušajiem doti līdzi aizsaulē. Šī mobilā un agresīvā kultūra pakļāva reģionā esošo neolīta kultūru, ko veidoja lielas grupas, kurās valdīja [[matriarhāts]]. Jaunienācēji mācēja iegūt un apstrādāt [[Bronza|bronzu]], Centrāleiropā uzsākot [[varš|vara]] (jeb kapara) ieguvi.&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;&gt;[http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf The Balts]&lt;/ref&gt;
Ja sākotnēji [[Protoindoeiropiešu valoda|protoindoeiropiešu valodā]] runājošo cilšu starpā neapšaubāmi valdīja cieša kultūras un valodas kopība, tad izplešoties pa jaunām teritorijām, pakāpeniski sāka attīstīties vietējās atšķirības.

Baltu kultūra veidojās reģionā no [[Visla]]s lejteces līdz [[Volga]]s, [[Oka]]s, [[Dņepra]]s augštecēm, no Daugavas līdz [[Pripete]]i.
Baltu priekšteči, nākot no Dņepras baseina, Baltijas jūras piekrasti, Baltkrieviju un centrālo Krieviju sasniedza divās atšķirīgās grupās. Viena grupa cauri mūsdienu Polijai sasniedza Baltijas austrumu piekrasti un izpletās uz ziemeļiem, kur sadūrās ar [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s pirmiedzīvotājiem. Otra grupa, virzoties gar Dņepru, sasniedza Dņepras, Volgas un Okas upju augšteces rajonu. Viņu klātbūtni apliecina daudzie [[Auklas keramikas kultūra]]s atradumi — māla podi ar auklas nospiedumu un akmens kaujas cirvji (laivas cirvji). Līdz ar indoeiropiešu valodās runājošo cilšu ienākšanu Austumeiropā, Baltijas piekrastē izveidojas Žucevas (''Rzucewo'') kultūra, ko var uzskatīt par tiešiem baltu senčiem. Tai cieši radniecīga ir Dņepras kultūra Dņepras augštecē, un [[Fatjanovas kultūra]] Volgas augštecē, Viduskrievijā.

Indoeiropiešu valodās runājošie ienācēji savas apmetnes būvēja upju stāvkrastos, kamēr iepriekšējās neolīta kultūras pārstāvji turpināja dzīvot līdzenumos pie upēm un ezeriem, kur nodarbojās ar zvejniecību. Aptuvenā ienācēju ziemeļu robeža nostiprinājās līnijā no Daugavas līdz Volgas iztekai. Viņu apdzīvotais areāls sakrita ar ozolu un ābeļu izplatības areālu. Baltu valodām ir kopīgi vārdi ozolam, ābelei, bērzam, liepai, osim, kļavai, gobai. Tas, ka baltiem nav kopīgu vārdu dižskābardim, īvei un efejai, kas izplatīti vairāk uz dienvidiem, un kuriem slāvu valodās ir kopīgi nosaukumi, norāda, ka slāvi senāk dzīvoja vairāk uz dienvidiem no baltiem.&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;/&gt;

=== Ģenētiskie pētījumi ===
1999. gadā publicēts pētījums atklāja augstāku Landšteinera-Vīnera (LW) asinsgrupas ģenētiskā varianta LWb izplatību Baltijas iedzīvotājiem. Visaugstāko tā sastopamību konstatēja latviešiem un lietuviešiem (6%), zemāka tā ir [[igauņi]]em (4,0%), [[somi]]em (2,9%), [[Vologda]]s [[krievi]]em (2,2%), [[poļi]]em (2,0%), [[zviedri]]em [[Gotlande]]s salā (1,0%) un Dienvidzviedrijā (0,3%).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce |date= 1999. gada jūnijs |title= The LW&lt;sup&gt;b&lt;/sup&gt; Blood Group as a Marker of Prehistoric Baltic Migrations and Admixture |journal= Human Heredity |volume= 49 |issue= № 3 |publisher= Karger Publishers |url= https://www.karger.com/Article/Abstract/22864 |language= angliski}}&lt;/ref&gt;    
Pētot [[mitohondriji|mitohondriju]] gēnus (mtDNS), atklājās, ka mtDNS [[haplogrupa|haplotipu]] variantu sadalījums Latvijas iedzīvotājiem (70% pieder haplogrupām H and U) ir līdzīgs citām Eiropas populācijām, kas varētu liecināt par kopīgu Eiropas pamatiedzīvotāju maternālo izcelsmi pa sieviešu pārmantošanas līnijām. Konstatēta mtDNS ģenētisko variantu iekšējā migrācija ziemeļrietumu virzienā.&lt;ref&gt;[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4526/6758-Liana_Pliss_2007.pdf Liāna Pliss. Mitohondriālās DNS (mtDNS) polimorfismi latviešu etnoģenēzes pētījumos.] Latvijas Universitātes promocijas darbs, Rīga, 2007. – 75 lpp.]&lt;/ref&gt;
Arī [[Y hromosoma|Y hromosomu]] genotipēšana parādīja, ka latviešu vīriešiem ir raksturīgas četras haplogrupas — [[N1c haplogrupa]] (41,5%), [[R1a haplogrupa]] (37,7%), [[R1b haplogrupa]] (4,9%) un [[I1 haplogrupa]] (9,4%), kas ir raksturīgas arī igauņiem un lietuviešiem.&lt;ref&gt;[https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/ahg.12130 Y-Chromosomal Lineages of Latvians in the Context of the Genetic Variation of the Eastern-Baltic Region] Liana Pliss, Līga Timša, Siiri Rootsi, Kristiina Tambets, Inese Pelnena, Egija Zole, Agrita Puzuka, Areta Sabule, Sandra Rozane, Baiba Lace, Vaidutis Kucinskas, Astrida Krumina, Renate Ranka and Viesturs Baumanis. Annals of Human Genetics, November 2015, 79 (6):418-430&lt;/ref&gt;
Ģenētiski ir tikai nelielas atšķirības starp Latvijas vēsturiskajām zemēm. Senās DNS analīze no agrā un vidējā neolīta mednieku un vācēju kauliem neatklāja [[Agrīnie Eiropas zemkopji|Centrāleiropas zemkopju genomu]] piejaukuma pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.researchgate.net/publication/325928943_Population_Genetics_of_Latvians_in_the_Context_of_Admixture_between_North-Eastern_European_Ethnic_Groups Population Genetics of Latvians in the Context of Admixture between North-Eastern European Ethnic Groups.] A. Krūmiņa, L. Pliss, G. Zariņa, A. Puzuka, A. Zariņa, B. Lāce, D. Elferts, A. Khrunin, S. Limborska, J. Kloviņš, L. Gailīte (Piekuse). Proc. Latvian Acad. Sci., Section B, Vol. 72 (2018), No. 3.&lt;/ref&gt;

== Baltu veidošanās ==
Vairākus gadsimtus pēc ienākšanas jaunajos reģionos, indoeiropiešu Auklas keramikas kultūra gandrīz nemainījās, variācijām izpaužoties tiktāl, cik ir jāpiemērojas vietējo apstākļu atšķirībām. Kapu atradumos dominē vienkārši akmens un kaula priekšmeti, ar retiem [[Kapars|kapara]] gredzeniem vai matu sprādzēm.

Dzintara ieguve Austrumbaltijā sākās jau vidējā neolītā (4100.—2900. gadā p.m.ē.), kad [[Litorīnas jūra]]s līmeņa izmaiņu rezultātā kļuva pieejami dzintara slāņi. Dzintaru visvairāk izskaloja [[Vislas joma|Vislas jomā]], [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] un [[Kuršu joma|Kuršu jomā]], un nelielos apjomos arī Kurzemes un Sāmsalas piekrastē. Dzintara apstrādes paliekas atklātas daudzviet piekrastē, kā arī [[Lubāns|Lubānas ezera]] apkārtnē, kur 16 apmetnēs atklāti ap 3000 dzintara rotaslietu un 9000 neapstrādāta dzintara fragmentu. Tūkstošiem Baltijas dzintara objektu atrasti [[Valdaja augstiene]]s apmetnēs, kas apmaiņā tirgoja [[Krams|kramu]].

Neolīta beigās, klimata un sabiedrības dzīvesveida izmaiņu dēļ, dzintara apstrāde beidzās, tā vietā nākot bronzas apstrādei. Ienākot indoeiropiešiem, sāka veidoties [[pilskalns|pilskalnu]] apmetnes, kas kļuva par prestižās bronzas apstrādes centriem, lai arī bronzas priekšmeti Latvijā ir atrasti salīdzinoši maz. Palēnām atjaunojās dzintara apstrāde, lai arī tā neatguva neolītam raksturīgo augsto kvalitāti. Nelielas vēlīnā bronzas un senākā dzelzs laikmeta dzintara apstrādes paliekas atrastas [[Ķivutkalna pilskalns|Ķivutkalna pilskalnā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf |title=DZINTARS BRONZAS UN SENĀKAJĀ DZELZS LAIKMETĀ LATVIJAS TERITORIJĀ |access-date={{dat|2018|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200927112721/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf }}&lt;/ref&gt;

=== Bronzas laikmets ===
{{see also|Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā}}
[[Attēls:Baltic cultures 600-200 BC SVG.svg|thumb|Bronzas laikmeta baltu kultūru reģioni]]
[[Attēls:Bronzas laikmeta priekšmeti.JPG|thumb|Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti]]
Bronzas laikmeta apmetņu arheoloģiskie izrakumi uzrāda pirmās liecības par ieročiem un karadarbību. Papildus nocietinātu apmetņu paliekām pakalnos, nelielā skaitā atrasti arī bronzas ieroči. No Latvijas teritorijā atrastajiem 165 bronzas objektiem, 67 ir ieroči (galvenokārt kara cirvji un šķēpi) un 70 ir rotājumi, kas norāda uz to, ka prestižo bronzu izmantoja nēsātāja statusa un varas demonstrēšanai. Nocietinājumu celšana pakalnos norāda uz senbaltu ienācēju nepieciešamību aizsargāties, kā arī demonstrēt savu varu. Vēlīnajā Bronzas laikmetā Latvijā ir ap 100 pilskalnu, no kuriem vislabāk izpētītie ir Ķivutkalna pilskalns, [[Vīna kalns (pilskalns)|Vīnakalns]], Mūkukalns, un Lubānas [[Brikuļi]].&lt;ref&gt;[briai.ku.lt/downloads/AB/08/08_032-038_Vasks.pdf WEAPONS AND WARFARE DURING THE BRONZE AGE IN THE AREA OF PRESENT-DAY LATVIA]&lt;/ref&gt;

Trūkstot vietējām kapara atradnēm, bronzas lietošanas pirmsākumi baltu veidošanās areālā datējami ap 1800. gadu p.m.ē., kad šeit parādījās no citurienes ievestie bronzas izstrādājumi. Vietējie bronzas izstrādājumi parādījās ap 1500. gadu p.m.ē. Latvijā senākie bronzas izstrādājumi atrasti [[Lubāns|Lubāna ezera]] apkārtnē. [[Bronzas laikmets]] (1800.—500. gads p.m.ē) iezīmē izteiktākas reģionu kultūru atšķirības. Rietumos (Polijas ziemeļos, Lietuvas un Latvijas rietumos) ieplūda bronzas ieroči no Skandināvijas un Centrāleiropas. Par tiešiem kontaktiem ar Skandināviju un [[Gotlande|Gotlandi]] liecina tā sauktās &quot;[[velna laivas]]&quot; — skandināvu apbedījumi Ziemeļkurzemē, [[Roja (upe)|Rojas upes]] apkārtnē un citur. Šie apbedījumi liek domāt par nelielu skandināvu koloniju Ziemeļkurzemes (Ventspils, Talsu, Dundagas apriņķu) somugru zemēs. Vēlīnajā Bronzas laikmetā lielākais bronzas apstrādes centrs Latvijā atrasts Ķivutkalna pilskalnā, arī pārējie lielākie bronzas apstrādes centri atradās pie Daugavas tirdzniecības ceļa.

Austrumos (Latvijas un Lietuvas austrumi, Volgas augštece, [[Dņepras balti|Dņepras baltu]] zemēs) bronza galvenokārt nāca no [[Urāli]]em vai dienvidiem. Metālu trūkuma dēļ visa bronza un kapars bija jāiegūst tirdzniecības ceļā no citiem reģioniem. Senbaltiem cieši radniecīgās [[Fatjanovas kultūra]]s paliekas (ap 1500.—1300. gadu p.m.ē.) atrastas Urālu dienvidos, kur tās pārstāvji ieradās kapara meklējumos, radot kapara darba priekšmetu un rotājumu gatavošanas centru. Okas baseina zemēs un Ukrainas ziemeļos senbaltu kultūra attīstījās lēnāk. Bronzas laikmeta beigās viens austrumbaltu kultūras apgabals aptvēra mūsdienu Latvijas dienvidus, Lietuvas austrumus un Baltkrievijas rietumus. Otrs aptver Baltkrievijas dienvidus un Ukrainas ziemeļus, Pripetes purvu rajonā. Trešais aizņem [[Desna]]s, Dņepras, Okas un Donas augšteces Viduskrievijā. Trūkstot dzintaram, ko varētu pārdot, bronzas priekšmeti šeit parādījās vēlāk. Mājrīku izgatavošanai joprojām izmantoja kaulu. Teritorijās starp Latviju un Okas upes baseinu atrastas gandrīz tikai māla priekšmetu paliekas, ar ļoti retiem bronzas cirvju un rotājumu atradumiem. Arī kapu apglabājumi šeit atrasti maz. Par senbaltu kultūru te vairāk liecina vairāku simtu pakalnos celto ciematu paliekas un baltiskie upju nosaukumi. Pakalnu ciemati parasti atradās ap 5 km attālumā viens no otra. Ciemati parasti aizņēma līdz 40x60 metrus lielu teritoriju, kurā varēja uzbūvēt ap 10 mājām. 1—2 metrus augsto aizsargmūri veidoja no akmens, koka, zemes un māla, dažreiz mālu apdedzinot. Cilvēki nodarbojās ar zemkopību un mājlopu audzēšanu. Ap 70% no atrastajiem kauliem pieder mājlopiem, 30% medījumam. Lielais zirgu kaulu daudzums norāda uz to, ka zirga gaļu izmantoja pārtikā. 4.—2. gadsimta p.m.ē. atradumos jau atrok vairāk vietēji izgatavotus bronzas priekšmetus un rotājumus. Iespējams, ka Pripetes purvu vai Dņepras augšteces rajonā dzīvojošie balti ir bijuši [[Hērodots|Hērodota]] minētie [[neuri]]. Ap 200. gadu p.m.ē. Pripetes purvu un [[Dņepra]]s baseina baltu zemēs no dienvidiem iebruka slāvu priekšteči, Zarubiņeckas kultūras pārstāvji.&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;/&gt;

Lielāko daļu zemnieku dārgās bronzas parādīšanās neskāra. Zemes apstrādāšanā joprojām izmanto akmens kapļus. Darbarīkus gatavo no koka, kaula un raga. No neolīta laika medniekiem-zvejniekiem, seno indoeiropiešu ienākšanas iezīmē pāreju uz lopkopības-zemkopības modeli. Sākas līdumu līšana. Pārtikā izmanto piena produktus un [[Cūkgaļa|cūkgaļu]]. Liellopu ādas noderēja apģērbam un apaviem. Ņemot vērā augsnes noplicināšanos, pēc 2—3 apstrādes gadiem lauku uz 20—30 gadiem atstāja atmatā. Zemnieki audzē miežus, kviešus, prosu, zirņus, pupas un auzas. Ap 8. gadsimtu p.m.ē. zemkopību negatīvi ietekmēja klimata izmaiņas, tam vidēji paliekot par 2 grādiem aukstākam. Tas izraisīja graudaugu neražas un intensīvāku pievēršanos medīšanai un zvejniecībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B |title=Latviešu vēsture. I.daļa |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Bronzas laikmeta sākums un vidus bija laiks, kad ar senbaltiem saistītās kultūras aizņēma visplašāko teritoriju. Bronzas laikmetā baltu priekšteču kultūra pastāvēja visā mūsdienu Polijas ziemeļu daļā, dienvidos sniedzoties līdz [[Varšava]]s apkārtnei, Kaļiņingradas apgabalā, Lietuvā, Latvijas dienvidos, Baltkrievijā, Ukrainas ziemeļos un Krievijas rietumos līdz [[Maskava]]s apkārtnei. Visu šo reģionu sedza galvenokārt lapu koku meži, kuros dzīvoja pārtikai un apģērbam piemēroti dzīvnieki — [[sumbri]], [[tauri]], [[zirgi]], [[brieži]], [[lāči]] un [[vilki]]. Oderas un Vislas baseini Baltijas reģionu savienoja ar Centrāleiropu. Nemuna šķērsoja auglīgo Lietuvu. Austrumos satiksmi nodrošināja Okas baseins. Dienvidus nosedza plašie Pripetes baseina purvi.

Ap 1200. gadu p.m.ē., izplešoties [[Lužicas kultūra]]i, balti pakāpeniski zaudēja teritorijas uz rietumiem no [[Visla]]s un [[Buga]]s upēm. Sākas apmetņu celtniecība pakalnos, kurās attīstījās tehniski sarežģītā bronzas apstrāde. Vēlīnajā bronzas laikmetā Polijas ziemeļos un Baltijas piekrastē vietējie kalēji attīstīja reģionālu bronzas apstrādes stilu, kas ietekmēja baltu [[kaujas cirvji|kaujas cirvju]] un [[saktas|saktu]] dizainu. Sākotnēji balti mirušos apglabāja no koka stumbra tēstos zārkos, bet ap 1500.—1300. gadu p.m.ē. Centrāleiropas un Skandināvijas ietekmē rietumbaltu un vidusbaltu reģionos ieviesās paraža sadedzināt mirušos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/1numurs/J_Ciglis_A_Vasks_Jauni_bronzas_LVIZ_2017_1.pdf |title=JAUNI BRONZAS UN SENĀKĀ DZELZS LAIKMETA APBEDĪŠANAS VIETU DATĒJUMI AR RADIOAKTĪVĀ OGLEKĻA METODI |access-date={{dat|2018|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211118123228/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/1numurs/J_Ciglis_A_Vasks_Jauni_bronzas_LVIZ_2017_1.pdf }}&lt;/ref&gt; Šajā laikā zobenus apbedījumos atrod ļoti reti, biežāk mirušajiem līdzi deva kaujas cirvjus. Saglabājas paraža gadsimtiem ilgi mirušos apglabāt vai sadedzināt vienā nelielā vietā, kas liek domāt, ka tās bija ģimenes vai cilts kapavietas. Ap mūsu ēras sākumu daļa baltu atsāka mirušo apglabāšanu, kremācijai saglabājoties Prūsijā, kur [[prūši]] kremēto radinieku kaulus ievieto stilizētai cilvēka sejai līdzīgās māla urnās un tad apraka, kamēr [[jātvingi|jātvingu]] zemēs turpinās kremēto mirušo apbedīšana akmens kurgānos.

[[Marija Gimbutiene]] Bronzas laikmetu seno baltu apdzīvotajā teritorijā iedalīja vairākos posmos:&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=BvtRdigDtFoC&amp;printsec=frontcover&amp;source=gbs_ge_summary_r&amp;cad=0#v=onepage&amp;q=baltic&amp;f=false Bronze Age cultures in Central and Eastern Europe]&lt;/ref&gt;
* Baltijas [[Auklas keramikas kultūra]] (2000—1700/1600 p.m.ē.), kuras beigās sāka parādīties kapara priekšmeti. [[Kurgānu hipotēze]] šo laiku saista ar baltu priekšteču ienākšanu reģionā.
* Agrīnais Baltijas bronzas laikmets (1700/1600—1450 p.m.ē.), kurā laikā sākās aktīva dzintara tirdzniecība uz Vidusjūras un Urālu reģioniem, pretī iegūstot metāla izstrādājumus. Ciematu iedzīvotāji veidoja iežogotus laukumus mājlopu aizsardzībai no plēsīgajiem dzīvniekiem.
* Vidējais bronzas laikmets (1450—1250 p.m.ē.), [[Tšiņecas kultūra]]s laiks, ko Polijas teritorijā ietekmēja Centrāleiropas kultūras. Turpinās aktīva dzintara tirdzniecība.
* Klasiskais Baltijas laikmets (1250—1100 p.m.ē). Baltu priekšteči zaudēja daļu teritoriju Polijas vidienē un dienvidos — Vislas augštecē, Krakovas un Ļubļinas apgabalos. Šī laika atradumos, galvenokārt mūsdienu Polijā un Kaļiņingradā atrasti īpaši šim reģionam raksturīgi Baltijas kaujas cirvji.
* Vēlīnais bronzas laikmets. (1100—750 p.m.ē). Šajā laikā izbeidzās mirušo apglabāšana, to aizvietoja ar sadedzināšanu, paliekas ievietojot māla traukos un aprokot. Līdz pat 6. gadsimtam p.m.ē dzelzs priekšmeti baltu zemēs gandrīz nav sastopami.

== Dzelzs laikmets ==
{{see also|Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā}}
[[Attēls:Baltu robežas Romas laiks.JPG|thumb|Aptuvenās kuršu, zemgaļu un letgaļu zemju ziemeļu robežas Latvijā mūsu ēras pirmajos gadsimtos (no grāmatas &quot;Latviešu vēsture&quot;, 1938). Mūsdienās Daugavas augšteces baseina senos iedzīvotājus indentificē kā [[Sēļi|sēļus]]]]
[[Attēls:Ansis Cīrulis. Latgale senatnē (1934).jpg|thumb|Idealizēta baltu ikdiena Dzelzs laikmetā ([[Ansis Cīrulis]] &quot;Latgale senatnē&quot;, 1934)]]
Lužicas kultūra sabruka 5.—6. gadsimtā p.m.ē no dienvidiem nākošo [[Skiti|skitu]] klejotāju uzbrukumu rezultātā. Daži skitu bultu uzgaļi atrasti Lietuvas dienvidos. Baltu zemēs viņi neiebruka, taču Prūsijas austrumu un dienvidu ezeru salās šajā laikā būvētie nocietinājumi, liecina par nepieciešamību aizsargāties no uzbrukumiem.

Pirmie importētie dzelzs priekšmeti baltu zemēs parādījās ap 600. gadu p.m.ē. Agrīnais [[Dzelzs laikmets]] (500. p.m.ē — 450. m.ē.) sākās ar daudzu pakalnu ciematu pamešanu. Ja iepriekš tie bija specializēti bronzas apstrādes centri, tad dzelzi tagad varēja iegūt no vietējās purva rūdas. Ap 5. gadsimtu vietējie kalēji jau māk iegūt [[Tērauds|tēraudu]], no kā gatavo kaujas cirvjus.

Bronzas un dzelzs priekšmeti bija pieejami gandrīz visiem šī reģiona iedzīvotājiem. Pieaugošais iedzīvotāju skaits, un plaši izmantotie dzelzs lauksaimniecības rīki arī ļāva paplašināt apstrādāto zemes platības. Veidojās individuālas zemnieku sētas, kas atradās tālāk no ciematiem, kuru tuvumā parasti atradās nocietināts pakalns, kopienas patvērumam no uzbrukumiem. Dzelzs darba priekšmeti atviegloja zemes apstrādi, kas daudzviet kļuva par galveno nodarbošanos un pārtikas avotu. Sirpi daudzviet sāka aizstāt daudz produktīvākā [[izkapts]]. Koka arklus dažviet jau aizvieto dzelzs arkli. Seno kviešu, miežu un prosas audzēšanu papildināja [[rudzi]] un [[auzas]]. Lini un kaņepes nodrošināja ar audumiem un šķiedrām. Līdz 75% no gaļas nodrošināja mājlopi, bet pārējais bija medījums.

Lietuviešu zinātniece [[Marija Gimbutiene]] laiku starp 2. un 5. gadsimtu uzskatīja par baltu kultūras &quot;zelta laikmetu&quot;. Viņi apdzīvoja plašu teritoriju no Vislas deltas rietumos līdz Okas baseinam Austrumos. No Daugavas baseina ziemeļos līdz Pripetes purviem dienvidos. Baltu zemēs krustojās reģionālie tirdzniecības ceļi. Paralēli bronzas tirdzniecībai, Polijas ziemeļos un [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] (tagad [[Karaļauči|Kaļiņingradas]] pussala) attīstījās dzintara ieguve un tirdzniecība. Balti pārdeva zvērādas, medu, vasku. [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un Lietuvas zemes tirgojās ar ģermāņiem un [[Romas impērija|Romas impēriju]], kas baltus sauca par [[aisti]]em. Šajā laikā baltu zemes un ciltis vairākas reizes pieminētas romiešu vēsturnieku darbos. Gimbutiene uzskata, ka Plīnija aprakstītā Glaesarija (ko aisti saucot par Austeraviju) ir prūšu apdzīvotā [[Semba]]s pussala. Romiešu monētas balti izmantoja rotājumiem un tās plaši atrastas šī laika rietumbaltu (un kuršu) apbedījumos. Rietumbaltu zemēs atrasti arī dažādi romiešu dekoratīvie rotājumi. Prūsija, īpaši Semba, tirgojoties ar tālajām romiešu zemēm kļuva par turīgāko baltu apgabalu. Baltu meistari attīsta bagātīgi dekorētu rotājumu — kaklariņķu, saktu, rokassprādžu — gatavošanas kultūru. 4. un 5. gadsimtā palielinās turīgu apbedījumu skaits. Sievietes apglabā ar visām rotaslietām — gredzeniem, saktām, kaklariņķiem, piekariņiem. Vīriešu kapos atrastas saktas, dzeramie ragi, zobeni, vairogi un zirgu piederumi.

Rietumbaltu teritorijas sāka sarukt mūsu ēras sākumā, kad šeit uz vairākiem gadsimtiem iespiedās skandināvu [[goti]], kas 2. gadsimtā sāka migrāciju no Skandināvijas un Vislas deltas uz Melnās jūras piekrasti. Viņu atbrīvotās zemes pie Vislas ieņēma prūši.

Mūsu ēras 5. un 6. gadsimts iezīmē mūsdienās pazīstamo baltu cilšu identitāšu izveidošanos. Šajā laikā zemgaļu apdzīvotās zemes iestiepās Vidzemē līdz Cēsīm, no kurām tos vēlāk izspieda Kurzemes somugri un latgaļi. Baltu cilšu starpā, kā arī baltu un somugru starpā notika nepārtraukta karadarbība, kas radīja nepieciešamību pēc militāro punktu, pilskalnu celtniecības. Izkliedēto zemnieku saimniecību drošībai ap 500. gadu sākās nocietinātu [[Pilskalns|pilskalnu]] celtniecība. Sākotnēji tie nebija domāti apdzīvošanai, bet paredzēti tikai patvērumam un aizsardzībai no uzbrucējiem. Koka piļu būvēšana pakalnos vispirms sākās Lietuvā, un vēlāk arī Latvijā. Tie iezīmē tālāku cilšu [[sabiedrības noslāņošanās|sabiedrības noslāņošanos]] un politiskās varas centralizēšanos. Lietuvā ir ap 700 pilskalnu, kamēr Latvijā ap 500. Ap 9. gadsimtu ciemati pilskalnu tuvumā jau sasniedza tik ievērojamu iedzīvotāju skaitu, ka anglosakšu un vācu ceļotāji tās sauca par pilsētām. Aprakstot 855. gada karu starp zviedriem un kuršiem, vācu hronists [[Rimberts]] rakstīja, ka [[Grobiņa|Sēburgā]] pulcējušies 7000, bet [[Apūle|Apūlijā]] 15 000 karotāju. Lietuvas [[Kernave]]s pilskalna iedzīvotāju skaits 13. gadsimtā sasniedzis 3000.

=== Sabiedrības noslāņošanās ===
Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai 14. gadsimtā pierakstītie prūšu likumi (''Iura prutenorum''). Ņemot vērā citu Dzelzs laikmeta Eiropas barbaru tautu atstātos rakstītos likumu kodeksus, var veikt aptuvenu baltu cilšu sabiedrību modelēšanu. Pastāvēja politiskā un militārā aristokrātija, brīvie vīrieši, brīvās sievietes, daļēji brīvie cilvēki un vergi (lietuviešu ''šeimynykštis'', ''kaimynas''), kas bieži bija karagūstekņi vai visnabadzīgākie cilvēki. Lielākā atšķirība cilts likumu priekšā bija starp brīvajiem cilvēkiem un vergiem, kam nebija nekādu tiesību. Atšķirības starp aristokrātiem, brīvajiem cilvēkiem un pusbrīvajiem bija neskaidrākas, un varēja mainīties pēc vietējām paražām. Rietumu hronikās minētie &quot;ķēniņi&quot; (''rex'') vairāk jāpieņem kā cilšu vadoņi vai novada karavadoņi{{nepieciešama atsauce}}, taču to vara jau bija mantojama vienas aristokrātiskās ģimenes ietvaros. Ņemot vērā kapulaukos atrastos priekšmetus un kapu iekārtojumu, ļoti aptuveni aplēsts, ka Austrumu Lietuvā vergi un pusbrīvie varēja veidot ap 25% iedzīvotāju, brīvie cilvēki apmēram 50%, bet militārā un politiskā aristokrātija ap 20—25%, no kuriem tikai daļai piederēja augstākā vara. Gadsimtu laikā palielinās tendence mirušos apglabāt ar aizvien mazāku priekšmetu skaitu, kas varētu norādīt uz nabadzības pieaugumu, vai uz to, ka nostiprinājās aizgājēja īpašuma mantošanas tradīcija.&lt;ref&gt;[https://www.researchgate.net/publication/283148960_SOCIAL_CLASSES_IN_THE_IRON_AGE_EAST_LITHUANIA_AN_ATTEMPT_OF_IDENTIFICATION_IN_THE_MORTUARY_RECORD SOCIAL CLASSES IN THE IRON AGE EAST LITHUANIA: AN ATTEMPT OF IDENTIFICATION IN THE MORTUARY RECORD]&lt;/ref&gt;

=== Apbedīšanas paražas ===
[[Attēls:Cmentarzysko Jacwingow, Suwalszczyzna, Aug 2004 B.jpg|thumb|Jātvingu kapavieta]]
[[Attēls:Agrīnā dzelzs laikmeta kapulauks.JPG|thumb|Agrīnā dzelzs laikmeta kapavietas akmens aploks]]
Rietumbaltu un austrumbaltu cilšu mirušo apglabāšanas tradīcijas nebija mainījušās vairāk nekā tūkstoš gadu, ļaujot noteikt to apdzīvoto zemju robežas. Turīgākos zemniekus un karavīrus apglabā akmens kapos ar daudziem ikdienas rīkiem un ieročiem, nabadzīgākiem zemniekiem kapi ir vienkāršāki, kamēr visnabadzīgākos vienkārši aprok, vai atstāj neapraktus. Ap mūsu ēras sākumu balti, izņemot prūšus, izbeidz mirušo sadedzināšanu. Virs kapa veido zemes uzkalniņu, ap to veidojot akmeņu riņķi. Radiniekus, vai apmetnes iedzīvotājus vairākus gadsimtus turpināja apglabāt blakus, veidojot plašus kapulaukus. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos novērojamās bēru paražu atšķirības iezīmē atšķirīgu baltu cilšu kultūru veidošanos.

Tagadējās Lietuvas piekrastē ap 2. gadsimtu izzūd kapu kurgānu veidošana, mirušos apglabājot līdzenos kapos, ap kuriem veido akmens riņķu krāvumus, dažviet izveidojot līdz četriem akmens riņķiem. Šī paraža izplatījās uz Žemaitiju un Latvijas dienvidiem. Ap 4. gadsimtu, ņemot vērā apbedīšanas paražas, var sākt izdalīt žemaišu, zemgaļu un sēļu kultūru pirmsākumus. Sēļi jau no 2. gadsimta pakāpeniski beidz mirušo sadedzināšanu. Latgaļu kultūra un apbedījumi no 3. gadsimta sāk atšķirties no Austrumlietuvas leišu apbedījumiem. Starp [[Dubīsa]]s un [[Šušve]]s upēm ap 5. gadsimtu izveidojas žemaišu kultūra. Starp kuršu un žemaišu zemēm pastāvēja plaša neapdzīvota josla, kas pie [[Rietava]]s sasniedza ap 40 km. Žemaišu vīriešu apbedījumos no 9. gadsimta līdzi dod arī zobenu, kā arī zirga galvu un kājas. Iespējams, šī paraža nākusi no skalvjiem. Lietuvas austrumos un Baltkrievijā ap 3.—4. gadsimtu sāk veidoties Austrumlietuvas kapu kurgānu kultūra.&lt;ref name=&quot;Iron Age&quot;&gt;[http://lad.lt/data/com_ladlibrary/1471/8-11.pdf Iron Age]&lt;/ref&gt; Sūdavi, iespējams prūšu ietekmē, 5. gadsimtā atkal sāk mirušo sadedzināšanu. Kuršu kultūra 5.—8. gadsimtā veidojas Klaipēdas apkārtnē. Akmens riņķi ap kapiem šeit izzūd, un ap 7.—8. gadsimtu kremācija izplatās arī kuršu vidū. 8. gadsimtā Lietuvā piekopj mirušo apglabāšanu, bet 9. gadsimtā atkal sākas kremācija. Ap 10.—11. gadsimtu tikai zemgaļi un latgaļi turpināja mirušo aprakšanu. Vēlīnajā Dzelzs laikmetā (800—1200) latgaļi vīriešus apbedī ar galvu uz austrumiem, bet sievietes ar galvu uz rietumiem. Lietuvā un Prūsijā bija paraža ievērojamu mirušo apglabāt kopā ar zirgu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=QDA5DwAAQBAJ&amp;pg=PA5&amp;dq=baltic+tribes&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiy9fr7s6faAhUIEVAKHWOCBwsQ6AEIOzAD#v=onepage&amp;q=baltic%20tribes&amp;f=true A History of the Baltic States]&lt;/ref&gt; Jātvingiem raksturīgi apbedījumu kurgāni, kas pilnībā vai daļēji veidoti no krautiem akmeņiem. Kamēr citām baltu ciltīm apglabāšanas tradīcijas vairākas reizes mainījās, jātvingi visu m.ē. pirmo tūkstošgadi paliek uzticīgi akmens krāvumiem. To diametrs ir no 6 līdz 18 metriem, un tie paceļas tikai kādu pusmetru virs zemes. Nelaiķi sākotnēji apbedīja, bet no 5. gadsimta parasti sadedzināja kapā, un tad noklāja ar akmeņu un smilšu pakalniņu. Kapos atklāti ļoti maz priekšmetu, kas apgrūtina to datēšanu.&lt;ref&gt;[http://suzhdenia.ruspole.info/node/3645 Валентин СЕДОВ. Курганы ятвягов.]&lt;/ref&gt; 6. un 7. gadsimtā baltu apbedījumos parādās aizvien bagātīgākas sudraba rotaslietas, kaklariņķi, aproces un saktas. Ap 5.-6. gadsimtu lietuviešu un jātvingu zemēs parādās bagātīgi karotāju apbedījumi, kas liek domāt par militāri valdošās šķiras pastāvēšanu. Vadoņus apbedī kopā ar zirgiem, ieročiem un bagātīgiem sudraba rotājumiem, līdz 2 kg smagiem sudraba kakla riņķiem. Šī apbedījumu tradīcija beidzas 8. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;Iron Age&quot;/&gt; Kurši rotājumos sāk izmantot skandināvu dekoratīvos elementus. Sudraba rotu daudzums norāda uz aizvien pieaugošo labklājību. Zemgaļi mirušos apglabā ar uz krūtīm sakrustotām rokām, līdzi dodot vairākus šķēpus, kaujas nažus. Baltiem raksturīga šķēpu uzgaļu forma sastopama visā baltu areālā no Baltijas jūras līdz Dņepras baseinam, bet no 7. līdz 12. gadsimtam to visbiežāk sastop apbedījumos Latvijā un Lietuvā. Kapu atradumi demonstrē ieroču dizaina izmaiņas gadsimtu gaitā.&lt;ref&gt;[briai.ku.lt/downloads/AB/08/08_214-222_Vaskeviciute.pdf SEMIGALLIAN WARRIOR WEAPONRY AND ITS REFLECTION IN BURIAL RITES IN THE FIFTH TO THE 12TH CENTURY AD]&lt;/ref&gt;

=== Slāvu ienākšana ===
Vidējo Dzelzs laikmetu no 5. līdz 9. gadsimtam iezīmē masīva [[Slāvi|slāvu]] iespiešanās austrumu baltu zemēs, pāris gadsimtos ieņemot teritorijas no Kijivas līdz Novgorodai. 6.—7. gadsimtā slāvi sasniedza Pleskavas-Novgorodas apkārtni. Daļa austrumbaltu pārvietojās uz leišu un latgaļu zemēm. Slāvu spiediena rezultātā 6.—7. gadsimtā tālāk austrumos dzīvojošie [[latgaļi]] ieņēma iepriekš sēļu un somugru apdzīvoto Vidzemi. [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas]] un [[Polockas apgabals|Polockas apgabalos]] atrastās 5.—12. gadsimta baltu senlietas ir identiskas latgaļu senlietām. Arheoloģiskie izrakumi un senkrievu hronikas apstiprina baltu, [[austrumgalindi|austrumgalindu]] klātbūtni tagadējās Maskavas apkaimē vēl līdz 13. gadsimtam. Seno austrumbaltu iedzīvotāju pārslāvošana Kalugas, Maskavas, Smoļenskas, Vitebskas, Polockas un Minskas guberņās galīgi beidzās tikai 19. gadsimtā, atstājot ietekmi uz šo reģionu etnogrāfiju un valodu.&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;/&gt; Daugavas un Dņepras augštecēs izveidojas austrumslāvu ciltis [[kriviči]], [[dregoviči]], [[radimiči]], [[vjatiči]], kuros ieplūda arī baltu asinis.

== Pēdējie gadsimti pirms kristietības ==
[[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās]]
Pirms [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākšanās lielākās baltu ciltis bija kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, žemaiši, aukštaiši, prūši un jātvingi. Aprēķināts, ka prūšu zemēs dzīvoja 170 000, latviešu — 145 000 un lietuviešu zemēs — 170 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt; [[Skalvji]] un [[Nadruva|Nadruvji]], lai arī bieži minētas kā prūšu ciltis, bija pietiekami atšķirīgas, lai tās uzskatītu par individuālām ciltīm. Atšķirīgo latviešu un lietuviešu valodu veidošanās sākās ap 7. gadsimtu, kad ziemeļu un dienvidu cilšu dialektos parādījās nozīmīgas atšķirības.

Ap 10. gadsimtu [[Podniecība|podniecībā]] sāka izmantot podnieka ripu. Dzelzs cirvji kļuva platāki, tā labāk noderot koku ciršanā un ēku celtniecībā. Plašāk sastopami dzelzs arkli. Divu lauku sistēmu sāka aizvietot trīs lauku sistēmu. Audzēja linus un kaņepes. Graudu diētu papildināja pupas un zirņi. Pārtikā plaši patērēja cūkgaļu. Joprojām piekopa [[maiņas tirdzniecība|maiņas tirdzniecību]]. Kā naudu izmantoja 100—200 gramus smagus sudraba stienīšus. Papildus jūras un zemes tirdzniecības ceļiem, svarīgākie tirdzniecības ceļi gāja pa Daugavas, Pripetes, Bugas un Nemunas upēm. Seno dzintara tirdzniecību aizvietoja kažokādu tirdzniecība. Latvijā atraktajās kapavietās un senajās apmetnēs atrasti krustiņi no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] un [[Kijivas Krievzeme]]s, [[arābu dirhami]] (galvenokārt kalti starp 717.—1014. gadu). No 10. gadsimta aizvien vairāk parādījās vācu, anglosakšu un ungāru zemēs kaltas monētas. Palielinājās atrasto sudraba stienīšu svars un daudzums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B |title=Latviešu vēsture. I.sējums |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Palielinoties turībai, palielinājās arī cilšu vadoņu vara. Latvijā ir zināmi ap 500 pilskalnu. Tas liecina par teritorijas pārvaldes sistēmu, jo pilskalni bija militārās un politiskās varas centri. Bez pilskalniem pastāvēja arī [[pilene]]s — pilskalni, kuriem kāds no kritērijiem neatbilst pilskalna statusam. Latvijas teritorijā atklāti arī vairāki desmiti ezerpiļu. Ēku būvniecībā izmantoja koku, tāpēc nocietinājumi nodrošināja teritorijas aizsardzību tikai līdz to nodedzināšanai, pa šo laiku bija jāierodas papildspēkiem. Lai cīnītos ar uguni, [[Mežotnes pils|Mežotnes pilij]] aizsargsiena bija apmesta ar mālu un jumti pārklāti ar velēnām. Saziņai starp pilīm vietumis atradās signālkalniņi. Uzsākot pilskalna celtniecību, tika upurēts dzīvnieks, kura kaulus apraka būves pamatos — lai celtne būtu svētīta un ilgi kalpotu. Latvijā rekonstruēta [[Tērvetes pils]] „Lielķēniņos”, [[Andrupenes pils]] Krama kalnā, [[Uldevens|Uldevena]] pils Lielvārdē un [[Āraišu ezerpils]].

Baltijas piekrastē pāris gadsimtus pastāvēja skandināvu vikingu apmetnes. Prūsijā tādas bija pie prūšu [[Elblonga|Truso]] (7.—8. gadsimts) un [[Kaupa]]s (9.—11. gadsimts) pilsētām. Kursā vikingu apmetne atradās [[Grobiņa|Grobiņā]] (7.—9. gadsimts). Vikingu ieroču un rotājumu kultūra ietekmēja piekrastes prūšu un kuršu kultūru.

Pagrieziena punkts baltu vēsture bija kristietības pietuvošanās to zemju robežām. 966. gadā poļi pieņēma [[Romas Katoļu baznīca|Rietumu kristietību]], bet 988. gadā Kijivas Krievzeme Austrumu kristietību. Turpmāk viens no karu mērķiem bija arī kristietības izplatīšana baltu zemēs.

Kurši apdzīvoja tagadējās Lietuvas piekrasti un Kurzemes piekrastes dienvidu daļu. Līdz 9. gadsimtam kurši dzīvoja uz dienvidiem no Ventas un Abavas. 9. gadsimta otrajā pusē viņi sāka iekarot arī Kurzemes ziemeļus, un šeit dzīvojošos [[Lībieši|lībiešu]] senčus. Iekarotajās teritorijās izveidojās [[Vanema]]s zeme, bet daļa lībiešu šķērsoja Rīgas līci, un pārcēlās uz Vidzemes piekrastes zemēm, no kurām izspieda zemgaļus.

Kurši sākumā bija rietumbalti, bet valodas attīstībā pēc 500. gada aizvien vairāk pieskaitāmi vidusbaltiem. Vikingu [[kolonizēšana]]s mēģinājumi kuršu zemēs sākās ap 650. gadu un beidzās ap 850. Dāņu karaspēks bija iebrucis Kurā, bet smagi sakauts, kuršiem sagrābjot pusi dāņu flotes. Atriebjoties, zviedru karalis Olafs iebruka Grobiņas un Apūles zemēs. Kurši apņēmās maksāt nodevas, taču drīz atbrīvojās no zviedru kontroles. Pēc vikingu atsišanas, sākās vairāki kuršu jūras sirojumu gadsimti [[Gotlande]]s, Dānijas un Zviedrijas piekrastē. Pieaugošā kuršu turība izraisīja vikingu atbildes sirojumus. Šī iemesla dēļ lielākā daļa kuršu ciematu un pilskalnu atradās 5—25 km no jūras.

[[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā goti pameta Vislas lejteci un šeit izpletās prūši. 9. gadsimta Bavārijas hronikās piemin ''Bruzus''. 10. gadsimta arābu hronikās ''Brūsus/Burūsus'', ko attiecina uz prūšiem. Lai arī prūšu zemes robežojās ar jūru, realitātē viņiem bija ierobežotas jūras kuģošanas iespējas, jo [[Kuršu kāpas]] un [[Vislas kāpas]] noslēdza ceļu uz atklātu jūru, ostām labvēlīgu krastu dodot tikai Sembas pussalā.

Latgaļu iekarojumu rezultātā Vidzemē viņi pakļāva šeit iepriekš dzīvojušos zemgaļus, sēļus un somugrus, izplešoties līdz mūsdienu Igaunijai. Šeit izveidojas [[Imera]]s zeme ar centru [[Mujāni|Mujānu]] tuvumā esošajā [[Cimpēnu pilskalns|Cimpēnu pilskalnā]], [[Tālava]]s un [[Lotigola]]s zemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B |title=Vēstures atziņas un tēlojumi |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Valstiskuma veidošanās ===
Cilšu valstiņas rietumbaltu zemēs varēja sākt veidoties vikingu sirojumu laikā, kad nepieciešamība celt aizvien lielākus nocietinājumus, lielu karaspēka vienību organizēšana un to militārā vadība prasīja arī stabilāku, hierarhisku sabiedrības pārvaldes modeli. Sāk veidoties &quot;zemes&quot;, ar konkrētu politisko un militāro centru, ko kontrolē valdnieka dzimta. Sāk veidoties reģionu vadoņu federācijas, rodas agrīnie valstiski veidojumi. Vienkāršāko valstiskuma formu veidošanos parasti iezīmē konkrēta teritoriālā identitāte (zeme, pilsnovads), profesionālu karotāju šķira, un pilsētiņu veidošanās, tirgotājiem un amatniekiem patstāvīgi dzīvojot pie galvenā vadoņa pilskalna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://briai.ku.lt/downloads/AB/19/19_082-101_Scavinskas.pdf |title=SOME NOTES ON THE ISSUE OF THE DEVELOPMENT OF BALT SOCIETY IN THE NINTH TO THE 13TH CENTURIES IN THE CONTEXT OF THE SOCIO-POLITICAL STRUCTURES OF THE BALTIC REGION |access-date={{dat|2018|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304204151/http://briai.ku.lt/downloads/AB/19/19_082-101_Scavinskas.pdf }}&lt;/ref&gt; Militāro demokrātiju pakāpeniski aizstāja dinastiski mantojama &quot;zemes&quot; valdnieka vara. 9. gadsimtā Kursā bija piecas zemes, 13. gadsimtā astoņas. Prūsijā bija vismaz 11 zemes.

Vadoņus, kam izdevās savu varu izplest pār 2 vai vairākām zemēm, hronikās latīniski parasti sauc par &quot;rex&quot;, &quot;dux&quot;, &quot;princeps&quot;, bet seno krievu hronikās par kņaziem. Anglosakšu ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja Prūsijas pilis ar ķēniņiem (''cynings''), kas iesaistīti savstarpējos karos. [[Rimberts]] pieminēja [[Kursa (valsts)|Kursas]] zemes. Viņš rakstīja, ka kuršiem ir piecas pilsētas (ko vēsturnieki tulko kā pilsnovadus) pieminot ''urbem Seeburg'' (Grobiņu) un ''urbem Apulia'' (Apūli).
Nākamās rakstu liecības par baltu vadoņiem un valdniekiem parādījās tikai sākoties krustnešu iekarojumiem. 1216. pieminēti prūšu vadoņi ''Survabuno'' un ''Warpoda'', arī kuršu vadonis [[Lamekins]] 1230. līgumā raksturots kā [[Karalis|ķēniņš]] (''rex'').

Pieaugošā [[sociālā nevienlīdzība]] un hierarhijas nostiprināšanās cilšu karavadoņu vadībā izpaudās ne tikai aizvien lielāku pilskalnu celtniecībā, bet arī sirojumos uz kaimiņu zemēm. Tāli un ilgi karagājieni nozīmēja, ka to rīkošanā kopīgi vajadzēja iesaistīties lielākām cilšu grupām, tā liekot pamatus valstiskiem veidojumiem. Kurši no 11. gadsimta vidus plaši siro pa Skandināvijas piekrasti. Ap 1040. gadu zviedru karotāji trīs kuģos iebrūk Zemgalē, bet tiek sakauti. Zemgaļi pie savas galvenās ostas, [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] 1106. gadā smagi sakauj iebrukušo [[Polockas kņazi]]stes karaspēku, nogalinot 9000 polockiešu. 11. un 12. gadsimta poļu hronikās minēti prūšu un jātvingu karotāji, kas piedalījās poļu hercogu savstarpējos karos. Prūši no 12. gadsimta regulāri iebrūk poļu zemēs. 12. gadsimta beigās leiši spēj atsist Kijivas Krievzemes kņazu iebrukumus un pāriet pretuzbrukumos. Leiši arī siroja pa jātvingu, sēļu, zemgaļu un latgaļu zemēm.

Baltu zemju sašķeltība padarīja vieglāku to iekarošanu 13. gadsimtā. Retās reizēs, kad vairākām baltu zemēm vai ciltīm izdevās apvienot savas armijas, tās spēja gūt ievērojamas uzvaras pār krustnešiem ([[Durbes kauja]], [[Saules kauja]], [[Lielā prūšu sacelšanās]]).&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;/&gt;

=== Lietuvas izveidošanās ===
{{pamatraksts|Lietuvas vēsture (1219–1295)}}
13. gadsimta sākumā [[Lietava (zeme)|Lietavas]] zeme starp Nemunas un [[Nere]]s upēm bija spēcīgākā leišu valsts. Tai kaimiņos atradās [[Nalsene|Nalšijas]] un [[Deltuva (zeme)|Deltuvas]] zemes. Nemunas, Neres un [[Nevēža]]s upju satecē atradās [[Nere (zeme)|Neres]] zeme, un uz ziemeļiem, [[Upīte]]s zeme. Rietumos atradās [[Žemaitija]], kas aizvien vairāk iespiedās kuršu zemēs, ap 11. gadsimtu sasniedzot jūras piekrasti Palangā. Žemaitiju veidoja [[Karšuva]]s, [[Knituva]]s, [[Medenike (zeme)|Medininku]] un [[Saules zeme|Šauļu zemes]] savienība.

1219. gadā Galīcijas-Vladimiras kņaziste slēdz līgumu ar leišu kņaziem. No leišu puses līgumu paraksta 21 kņazs, no kuriem 5 ir lielkņazi. Tas liecina par to, ka daudzās leišu zemes un novadi ir apvienojušās savienībā, taču vienlaikus, lielais kņazu skaits norāda uz varas sistēmas nestabilitāti, kurā notiek nepārtrauktas cīņas starp zemju valdniekiem. To demonstrēja [[Mindaugs]], kam tikai pēc ilgas un asiņainas cīņas izdevās pakļaut citus kņazus, un kļūt par pirmo starptautiski atzīto Lietuvas karali.

Sākoties [[Ziemeļu krusta kari]]em, lietuvieši apvienojās spēcīgā valstī, kas spēja pāris gadsimtu ilgos karos atsist Livonijas ordeņa un Vācu ordeņa uzbrukumus. Jātvingu un [[Prūši|prūšu]] galīgo pakļaušanu ietekmēja arī jaunās Mindauga Lietuvas Karalistes politika un [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] situācija. Mindaugs un vēlākie valdnieki atbalstīja prūšu un jātvingu karus pret vāciešiem un poļiem, taču galveno uzmanību pievērsa mongoļu sagrauto krievu kņazu zemēm, lai izplestos austrumu un dienvidu virzienā. Prūšu, jātvingu un žemaišu zemēm pievēra mazāku uzmanību, ļaujot tām krist poļu un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] iekarotāju rokās. Jaunajai Lietuvas valstij vairākas desmitgades ilgā prūšu, žemaišu un jātvingu pretestība nodrošināja izdevīgu buferjoslu. Šajā laikā nevar runāt par kādu baltu tautu kopību. Lietuva jau bija izveidojusies par starptautiski atzītu valsti, kuras valdnieki veidoja politiskas un dinastisku laulību attiecības ar citiem valdniekiem, kamēr pārējie balti atradās reģionālu karavadoņu pakļautībā, kuru vienīgā izvēle bija, kuram no iekarotājiem padoties.&lt;ref&gt;[http://etalpykla.lituanistikadb.lt/fedora/objects/LT-LDB-0001:J.04~2007~1367166009592/datastreams/DS.002.1.01.ARTIC/content YATVINGIANS IN THE GENESIS OF LITHUANIAN ANTI-TEUTONIC ORIENTATION]&lt;/ref&gt; Kamēr Prūsijas un Latvijas teritorijas pakāpeniski iekaroja un kolonizēja vācieši, [[Lietuvas dižkunigaitija]] uz vairākiem gadsimtiem kļuva par Austrumeiropas varenāko valsti, taču vēlāk nonāca poļu politiskā un kulturālā pakļautībā.

== Kartes ==
&lt;gallery&gt;
Map Corded Ware culture-lv.svg|Aptuvenais [[Auklas keramikas kultūra]]s izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē.
IE2500BP.png|Galveno [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupu izplatība 2. tūkstošgades vidū p.m.ē. Baltu valodu areāls gaiši brūnā krāsā
IE1500BP.png|Galveno [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupu izplatība 1. tūkstošgades vidū m.ē. Baltu un slāvu valodu areāls gaiši brūnā krāsā
Fatyanovo-culture.jpg|[[Fatjanovas kultūra]] (rozā)
Balto-Slavic lng.png|[[Tšiņecas kultūra]], baltu un slāvu valodu veidošanās reģions
Rasselenie baltov.png|Maksimālā teritorija, kurā vietvārdus un arheoloģiskos atradumus varētu saistīt ar senbaltiem
Biarezina-pos.jpg|Berezinas upes baseins
Amber Route Map.jpg|[[Dzintara ceļš]] un vēlākie tirdzniecības ceļi
East europe 5-6cc.png|Baltu zemes 5.—6. gadsimtā un slāvu ienākšana 
East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|Austrumslāvu izplešanās 700.—850. gadā atšķēla austrumgalindus (''Goliads'')
Slav-7-8-obrez.png|Baltu un slāvu zemes, 7.—.8. gadsimtā
Europe 814.png|Eiropa 814. gadā
West-Slavic peoples until 1125.jpg|Baltu un slāvu zemes ap 1125. gadu
Etnogr Lietuva.gif|Lietuviešu un lietuviskotu baltu apdzīvotās zemes 19. gadsimtā
Ethnographic map of Lithuanians and Latvians in 1847 by Heinrich Berghaus.jpg|Lietuviešu (Littauer) un latviešu (Eigenlitche Letten) etnogrāfiskā karte 1847. gadā, autors Heinrihs Berghauss.
Leišu - latviešu cilts zemes M. Siliņš 1889.png|Leišu - latviešu cilts zemes karte ([[Matīss Siliņš]], 1889)
&lt;/gallery&gt;

== Etnoģenēze ==
[[Attēls:Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā, 1938.JPG|thumb|Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā]]
[[Attēls:Baltu zemes 12.gs.JPG|thumb|Aptuvenās baltu zemju robežas 12. gadsimtā, lai arī dienvidaustrumos tās joprojām neskaidras]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! style=&quot;background:#FFBF00&quot; | Balti
! style=&quot;background:#FFBF00&quot; | Tautas
! style=&quot;background:#FFBF00&quot; | Ciltis
! style=&quot;background:#FFBF00&quot; | Zeme
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Austrumbalti]]†
|[[Galindi]]
|[[Austrumgalindi]]
|[[Maskava]]s apkaime
|-
|
|[[Dņepras balti]]
|[[Dņepra]]s baseins
|-
| rowspan=&quot;10&quot; |[[Vidusbalti]]
| rowspan=&quot;4&quot; |[[Latvieši]]
|[[Latgaļi]]
|[[Lotigola]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Tālava]], [[Atzele]]
|-
|[[Kurši]]
|[[Kursa (valsts)|Kursa]]
|-
|[[Sēļi]]
|[[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Nalsene]]
|-
|[[Zemgaļi]], [[žemaiši]]
|[[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Žemaitija]]
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |[[Lietuvieši]]
|[[Augštaiši]]
|[[Aukštaitija]], [[Nalsene]], [[Deltuva (zeme)|Deltuva]], [[Lietava (zeme)|Lietava]]
|-
|[[Dainavi]]
|[[Dainava (zeme)|Dainava]]
|-
|[[Kurši]]
|[[Kursa (valsts)|Kursa]]
|-
|[[Sēļi]]
|[[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Nalsene]]
|-
|[[Skalvji]]
|[[Skalva]], [[Lamata (zeme)|Lamata]]
|-
|[[Žemaiši]], [[zemgaļi]]
|[[Žemaitija]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]]
|-
| rowspan=&quot;11&quot; |[[Rietumbalti]]†
|[[Jātvingi]]
|[[Jātvingi]], [[dainavi]]
|[[Sudava (zeme)|Sūdava]], [[Dainava (zeme)|Dainava]]
|-
| rowspan=&quot;7&quot; |[[Prūši]]
|
|[[Bārta (zeme)|Bārta]]
|-
|
|[[Notanga]]
|-
|
|[[Nadruva]]
|-
|
|[[Pamede (zeme)|Pamede]]
|-
|
|[[Semba]]
|-
|[[Skalvji]]
|[[Skalva]]
|-
|
|[[Vārme (zeme)|Vārme]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Galindi]]
|[[Nauri]]
|Nauras ([[Nareva]]s) baseins
|-
|[[Rietumgalindi]]
|[[Galinda (zeme)|Galinda]]
|-
|[[Pomerānijas balti]]
|
|Starp [[Jitlande|Jitlandi]] un [[Visla|Vislu]]
|}

=== Baltu zemes pirms 13. gadsimta ===
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|250px|right|thumb|Baltu cilšu aptuvenās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]]
13. gadsimta hronikās minētas vairākas baltu valstis, zemes un pilsnovadi.

Mūsdienu Latvijas teritorijā:
* [[Tālava]]s zeme ([[Trikāta]]s, [[Imera]]s, [[Satekle]]s, [[Burtnieki|Burtnieku]], [[Vijciems|Vijciema]], [[Smiltene]]s, [[Dzērbene]]s, [[Piebalga]]s, [[Gulbene]]s pilsnovadi), valdīja [[Tālivaldis]], Valdemārs, [[Varibuls]], [[Rameka]], [[Drivinalds]] un viņa brāļi, [[Meluks]], [[Varigerbs|Varigribs]];
* [[Atzele]]s zeme ([[Gaujiena|Gaujenes]], [[Alūksne]]s, [[Purnava]]s, [[Bērzene]]s, [[Ābelene]]s, [[Pietālava]]s ([[Abrene]]s) pilsnovadi), Tālavas pavalsts;
* [[Idumeja]]s zeme ([[Idumeja]]s, [[Rozula]]s pilsnovadi);
* [[Letija]]s ķēniņvalsts ([[Jersika (valsts)|Jersikas]], [[Varka (pilsnovads)|Varkas]], [[Asote]]s, [[Alene]]s, [[Lepene]]s, [[Mārciena]]s, [[Serdene]]s, [[Cesvaine]]s, [[Negaste]]s, [[Autine]]s pilsnovadi), valdīja [[Visvaldis]];
* [[Koknese (valsts)|Kokneses]] ķēniņvalsts, valdīja [[Vetseke]];

Mūsdienu Latvijas un Lietuvas teritorijās:
* [[Sēlija (zeme)|Sēlijas zeme]] ([[Sēla]]s, [[Alektene]]s, [[Kalve]]s, [[Nīcgale]]s, [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisīne]]s, [[Taurakste]]s pilsnovadi), valdīja [[Miļģerīns]], [[Tūšis]] un [[Ģiņģeiķis]];
* [[Kursa (valsts)|Kursas]] ķēniņvalsts ([[Pilsāts|Pilsāta]], [[Megava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s, [[Piemare]]s, [[Bandava]]s, [[Ventava]]s zemes un [[zeme starp Skrundu un Zemgali]]), valdīja [[Lokers]], [[Dorno|Dorns]], [[Lamekins]], [[Ģīgals]];
* [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] ķēniņvalsts ([[Tērvetene]]s, [[Dobene]]s, [[Dobele]]s, [[Silene (zeme)|Silenes]], [[Spārnene]]s, [[Upmale (zeme)|Upmales]], [[Žagare]]s pilsnovadi), valdīja [[Viestards]], [[Šabis]], [[Nameisis]];
* robežzemes ([[Saulene]] un [[Upīte]]);

Mūsdienu Lietuvas teritorijā:
* [[Žemaitijas kunigaitija]] ([[Gaižuva]]s, [[Karšuva|Kāršuva]]s, [[Knituva|Knītuves]], [[Kulene]]s, [[Milžava]]s, [[Varņi|Varņu]] zemes), valdīja [[Montvils]], [[Gerdvils]], [[Vikints]], [[Alemants]], [[Tranaitis]], [[Trobis]], [[Volks]], [[Narimants]];
* [[Aukštaitija|Augštaitijas]] zeme ([[Lietava (zeme)|Lietavas]], [[Deltuva (zeme)|Deltuvas]], [[Nalsene|Nalšas]], [[Nere (zeme)|Neres]], [[Alsene (zeme)|Alšēnas]] zemes) vēlāk — [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas]] ķēniņvalsts, valdīja [[Mindaugs]], [[Daugerūts|Dauģerūts]], [[Vaišvilks]], [[Švarns|Skirmants]], [[Traidenis]], [[Vītenis]];

Mūsdienu Kaļiņingradas apgabala un Polijas teritorijās:
* [[Prūsija (zeme)|Prūšu zemes]] ([[Semba]]s, [[Notanga]]s, [[Vārme (zeme)|Vārme]]s, [[Nadruva]]s, [[Bārta (zeme)|Bārta]]s, [[Galinda (zeme)|Galindas]], [[Pagude (zeme)|Pagudes]], [[Pamede (zeme)|Pamedes]], [[Kulma (zeme)|Kulmas]] zemes), vadīja vecāko ([[labieši|labiešu]]) sapulce;
* [[Skalvji|Skalvju]] zemes [[Skalva|Skalve]], [[Lamata]];
* [[Jātvingi|Jātvingu]] valstis [[Sudava (zeme)|Sudava]], [[Dainava (zeme)|Dainava]], un [[Berestija]]s novads kurā valdīja [[Skomants]].

== Valoda ==
{{pamatraksts|Baltu pirmvaloda}}
Iespējamā baltu pirmvaloda ir rekonstruēta ar salīdzinošās valodniecības metodi, kā arī izmantojot datus par baltu un citām [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodām]], jo līdz mūsdienām nav saglabājies neviens baltu pirmvalodas rakstu paraugs. Baltu pirmvaloda no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s varētu būt sākusi atdalīties ap 3000 gadiem p.m.ē. Uz tās bāzes veidojās vēlākās [[baltu valodas]]. Līdz mūsdienām saglabājušās divas baltu valodas — lietuviešu un latviešu, un trīs dialekti — [[žemaišu dialekts|žemaišu]] Lietuvā, [[augšzemnieku dialekts|augšzemnieku]] Latvijā un [[Kursenieku valoda|kursenieku]] [[Kuršu kāpas|Kuršu kāpās]], kurā runā vairs tikai daži cilvēki.

== Dzīvesziņa ==
[[Attēls:Gadskārtu kalendārs.JPG|thumb|350px|Seno latviešu gadskārtu kalendārs]]
Baltiem, kā zemkopjiem, kalendārs balstījās Saules gadā, un galvenie svētki saistījās ar sezonālajiem [[saulgrieži]]em, kad svinēja [[Ziemassvētki|Ziemas svētkus]], [[Lieldienas|Lielo dienu]], [[Jāņi|Jāņus]] un [[Miķeļi|Miķeļus]]. Šie lielie svētki ļāva sezonas sadalīt mazākos &quot;laikos&quot;: Ziemas laikā, Sējas laikā, Siena laikā, Sulu laikā, Veļu laikā, utt. Savaiti (nedēļa, lietuviešu ''savaitė'') veidoja deviņas dienas.&lt;ref&gt;[http://www.dievturi.org/gasdkarta.htm GADSKĀRTA]&lt;/ref&gt; Sezonu maiņu iezīmēja [[Meteņi]], [[Ūsiņš|Ūsiņi]], [[Māras|Māras diena]] un [[Mārtiņi]]. Balstoties uz šo sistēmu, tika radīts [[Mūžigais kalendārs|mūžīgais kalendārs]].&lt;ref&gt;[http://www.ntz.lv/lasitaju-raksti/tukuma-pilskalna-atrasts-latviesu-muzigais-kalendars-un/ Tukuma pilskalnā atrasts latviešu «Mūžīgais kalendārs»]&lt;/ref&gt;

Skaitlim 9 bija svarīga nozīme kalendāra veidošanā, jo tajā balstījās arī dienu skaits gadā. Balti dienas un naktis skaitīja atsevišķi, tāpēc gadu veidoja 365 dienas un 365 naktis (9x9x9).
 Sajāja [[Bramanis|bramaņi]]
 Augstajā kalnā
 Sakāra zobenus 
 Svētajā kokā.
 Svētajam kokam
 Deviņi zari, 
 Ik zara galā
 Deviņi ziedi, 
 Ik zieda galā 
 Deviņas ogas.&lt;ref&gt;[http://briai.ku.lt/downloads/AB/10/10_039-044_Pundure.pdf A SOLAR CALENDAR FROM LATVIAN DAINAS]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Ir ziņas arī par baltu mezglu rakstiem, un rūnām, gan [[Burtnieks (mitoloģija)|burtniekiem]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Guntis Eniņš |year=1989 |title=Vai Idumejā prata rakstīt? |journal=Dabas un vēstures kalendārs |page=243 |url=http://www.dabasretumi.lv/Raksti/GEnIdumejaRaksti.htm |access-date={{dat|2015|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927192520/http://www.dabasretumi.lv/Raksti/GEnIdumejaRaksti.htm }}&lt;/ref&gt;

== Reliģija ==
[[Attēls:Jēkabs Bīne Pērkons (1941).jpg|thumb|[[Jēkabs Bīne]]s 1941. gada glezna &quot;Senatne&quot;, kurā attēlota [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māra]], [[Dievs]] un [[Laima]]]]
{{Pamatraksts|Baltu reliģija}}
Par [[Baltu reliģija|seno baltu reliģiju]] ir maz konkrētu faktu. Kristiešu misionāri un krustneši atstājuši liecības, ka balti savus dievus pielūdza [[svētbirzs|svētbirzīs]]. Viņi ticēja reinkarnācijai, pielūdza dabas objektus un parādības. Lai arī krustnešiem izdevās uzspiest kristietību, neoficiāli pagānu ticējumi un paražas turpināja pastāvēt vēl vairākus gadsimtus.

Anglosakšu ceļotājs Vulfstans ap 880.—890. uzturas prūšu zemēs, kur novēro, ka mirušie netiek apglabāti vairākus mēnešus, līķim paliekot savās mājās, radinieku vidū, kas turpina ikdienas dzīvi. Šī paraža ir raksturīga senajiem indoeiropiešiem jau ilgi pirms mūsu ēras, par ko liecina sadalījušies un mušu kāpuru pilnās mirstīgās atliekas. Pat kara laikā, kā liecina 1210. gada Rīgas aplenkšanas hronika, kurši pavadīja trīs dienas apraudot un tad sadedzinot savus kritušos. Ir saglabājušās lietuviešu raudu dziesmas, ko dziedāja bērēs. Lietuvā vēl 20. gadsimta sākumā saglabājās tradīcija, ka par saimnieka nāvi bija jāpasaka viņa zirgiem un bitēm, lai tās nesaslimtu un nenomirtu. Zirgs nedrīkstēja savu saimnieku vest uz kapsētu. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos prūšu un lietuviešu zemēs aizgājējus apbedīja kopā ar apsedlotiem zirgiem. Mirušo bieži sadedzināja sēdus uz zirga, ticot, ka viņi turpinās jāt debesīs un apciemos savus radus [[Veļu laiks|veļu laikā]] Oktobrī. Saglabājušās rakstu liecības par mirušā Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] sadedzināšanu kopā ar 18 zirgiem, zeltu izšūtās drēbēs. Viņa brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] 1382. gadā sadedzināja kopā ar zirgiem, drēbēm, ieročiem, medību suņiem un putniem. 15. gadsimta sākumā lietuvieši un kurši svētbirzīs joprojām sadedzina savus aizgājējus ar zirgiem un drēbēm.&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;/&gt;

No iepriekš šeit dzīvojošajām kultūrām, kurās dominēja matriarhāts, balti pārņēma sieviešu dzimtes dievības, kuras saistīja ar ūdeni, zemi un Mēnesi. Kareivīgās vīrišķās dievības nāca no indoeiropiešiem, un pārstāvēja uguni, gaismu, pērkonu un debesu spēkus. Indoeiropiešu ticējumos svarīgu vietu ieņem Debesu koks, kura saknes iestiepjas dziļi zemē, bet zaru vainags debesīs. Zaros dzīvo dažādi gari, ap koku dzīvo cilvēki un dzīvnieki, bet saknēs — čūskas. No saknēm nāk dzīvība un gudrība. Katram baltu dekoratīvajam simbolam bija sava nozīme. Mēness cikls tika ieausts jostās, kuras izmantoja, lai ietītu zīdaini svētībās, vai citos cilvēkam nozīmīgos svētkos. Josta simbolizē dzīvi. 18. gadsimta [[Māras josta]]&lt;ref&gt;[http://www.udenszimes.lv/cms/2012/02/21/izgatavota-kaldabrunas-maras-jostas-digitala-versija/ Kaldabruņas Māras jostas digitālā versija]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; iekļauj 49 simbolus, kas apzīmē Mēness fāžu gada ciklu, un, iespējams, ir balstīta senajā kalendārā, un svarīgākos gada svētkus apzīmē īpaši simboli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai2.htm |title=Religion and mythology of the ancestors of the Baltic nations |access-date={{dat|2018|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180323154056/http://www.lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai2.htm }}&lt;/ref&gt;

1326. gadā sarakstītajās &quot;Prūsijas zemes hronikās&quot; (''Chronicon terrae Prussiae'') minēts Saules dievs [[Svaikstiks]] (''Swayxtix''), pērkona dievs Perkuns, mežu dievs [[Puškaitis]] un aizsaules dievs [[Pekkols]]. Galvenā prūšu svētvieta [[Romuva]] vai Romove bija svarīga arī Lietuvā un Latvijā dzīvojošām ciltīm. Romuvā valdīja augstais priesteris Krive krivaitis (krīvu [[krīvs]]). Prūšiem bija paraža sadedzināt trešdaļu karā iegūtā laupījuma kā ziedojumu dieviem.

Tā kā baltu ēkas bija no koka, par tām var spriest tikai pēc pamatu atliekām. Austrumbaltu teritorijā, Smoļenskas apgabalā, atrastas svētnīcu paliekas. Pēc tām var spriest, ka daļa no 1. gadsimta p.m.ē — 7. gadsimtam m.ē. celtajiem pakalnu ciematiem netika apdzīvoti, bet izmantoti kā tempļi. Tas saskan ar vēlāk Lietuvas un Prūsijas teritorijā aprakstītajām svētajām pilsētām, kas kalpoja par kulta centriem reģiona iedzīvotājiem.

Ticība aizkapa dzīvei, kurā varēs turpināt dzīvot ar saviem tuvajiem, noteica baiļu trūkumu no nāves, baltu kareivju un viņu sievu uzvedību. 1336. gadā [[Pilene]]s aplenkumā, redzot, ka vācu uzvara ir neizbēgama, lietuvieši aizdedzināja pili, nogalināja savas ģimenes un izdarīja pašnāvību. [[Indriķa hronika]] raksta par kādu notikumu 1205. gadā: &quot;Kāds priesteris, vārdā Johanness, kas tobrīd atradās gūstā Lietuvā, pastāstīja, ka piecdesmit sievas vīru nāves dēļ padarījušas sev galu pakaroties, protams, ticēdamas, ka drīz dzīvos ar tiem citā dzīvē.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.historia.lv/raksts/ix-tulkojums-latviesu-valoda-73-81lpp IX (tulkojums latviešu valodā, 73.—81.lpp.)]&lt;/ref&gt; Uz paražu, ka mirušajam līdzi devās arī citi ģimenes locekļi, norāda kapu atradumi.

Latviešu un lietuviešu folklorā arī saglabājušies ticējumi par to, ka lai arī mirušie dodas uz veļu valstību, viņu gars var [[pārmiesošanās|pārmiesoties]] kokos, dzīvniekos vai putnos.

=== Dievības ===
* [[Zemes māte]], lietuviešu [[Žemīna]], viena no svarīgākajām [[dieve|dievēm]], jo no zemes nāk viss dzīvais. Vai nu Pērkona, vai Dieva sieva.
* Zemnieks, lietuviešu ''Žemėpatis'', ''Žemininkas'' bija Zemes mātes brālis, zemkopības aizstāvis.
* Mājas kungs, lietuviešu ''Dimstipatis'', aizstāvēja māju.
* Laukus aizsargāja [[Laukpatis]], ''Lauksargis''. Taču visos augos un kokos dzīvoja dievības, kur aizstāvība bija svarīga.
* [[Laima]], ''Laimė'' bija visiem baltiem kopīga likteņa dieve, kas noteica dzīves ilgumu. Tai radniecīga lietuviešu ''Dalia'' un latviešu [[Dēkla]].
* Prūšu dievs [[Puškaitis]] dzīvoja zem [[Plūškoki|plūškoka]] zariem, un viņa palīgi, rūķīši, rūpējās par labu graudu ražu un palīdzēja saimniecības darbos.
* Lietuviešu upju dievs ''Upinis'', ezeru ''Ežerinis'', jūras vētru dievs [[Bangpūtis]]. Latviešu [[Jūras māte]].
* [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievs]], ''Dievas'', debesu dievs. No sanskrita ''dyut'' (spīdēt) un ''deiuos'' (debesu). Viņš gandrīz vienmēr ir jāšus uz zirga.
* [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]], lietuviešu ''Perkūnas'', prūšu ''Perkonis'', kura svētais koks ir ozols.
* Debess objektu dievības [[Saule (dievība)|Saule]], [[Mēness (dievība)|Mēness]], [[Auseklis (dievība)|Auseklis]] (lietuviešiem sieviešu dzimtē ''Aušrinė'').
* [[Zalkša zīme|Zalktis]], ''Žaltys'' deva svētību mājai, dodot auglību sievietēm un mājlopiem.
* [[Uguns māte]], [[Gabija]] saistīta ar uguni, kuru mājas pavardā nekad nenodzēsa.

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
* Marija Gimbutiene &quot;Balti aizvēsturiskajos laikos&quot; — Zinātne, Rīga, 1994
* Marija Gimbutas. &quot;The Balts&quot;. — Frederick A. Praeger, New York 1963.
* Zigmantas Kiaup, Ain Mäesalu, Ago Pajur, Gvido Straube &quot;The History of the Baltic Countries&quot;. — Avita, Tallin 1999. European Union funded project (hereafter &quot;HOBC&quot;) {{ISBN|9985201337}}
* V. V. Sedovs „Balti senatnē”. — Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. {{ISBN|9984601439}}
* Māris Linde „Balti pirms kristietības ievešanas”. — LiePa, Liepāja 2009. {{ISBN|9984821765}}
* Andrejs Krūmin̦š „Mūsu tautas saknes”. — Rīga 1998. (kultūrvēsturiski pētījumi) {{ISBN|9984928918}}
* Norbertas Vėlius &quot;Senovės baltų pasaulėžiūra — struktūros bruožai&quot;. — Mintis, Vilnius 1983.
* Marceli Kosman &quot;Zmierzch Perkuna czyli ostatni poganie nad Bałtykiem&quot; — Książka i Wiedza, Warszawa 1981.
* Łucja Okulicz-Kozaryn &quot;Życie codzienne Prusów i Jaćwięgów w wiekach średnich&quot;. — Państwowy Instytut Wydawniczy, Warsawa 1983.
* Gerd Biegel, Jan Jaskanis &quot;Die Balten, die nördlichen Nachbarn der Slawen&quot;. — K. Schillinger, Freiburg i. Br. 1987. (Państwowe Muzeum Archeologiczne (Poland), Muzeum Okręgowe w Białymstoku, Braunschweigisches Landesmuseum für Geschichte und Volkstum)
* Endre Bojtár &quot;Foreword To The Past. A Cultural History of the Baltic People&quot;. — Central European University Press, Budapest 1999. {{ISBN|0585457654}}
* Robert Baltenius &quot;Die Balten in der Geschichte Estlands&quot;. — Berlin 1922.
* Lothar Kilian &quot;Mittelrußland Urheimat der Balten?&quot; — Selbstverl., Speyer 1988.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* Algirdas Sabaliauskas — [http://postilla.mch.mii.lt/Kalba/baltai.en.htm We, the Balts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080402100130/http://postilla.mch.mii.lt/Kalba/baltai.en.htm |date={{dat|2008|04|02||bez}} }}
* [http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31399 Letonika — Balti]
* [https://sites.google.com/site/eiropasbezrobezam/baltija/baltu-ierasanas Baltu ierašanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629224528/https://sites.google.com/site/eiropasbezrobezam/baltija/baltu-ierasanas |date={{dat|2016|06|29||bez}} }}
* [http://www.uzdevumi.lv/p/kulturologija/10-klase/aizvesture-latvijas-teritorija-7361/re-51ae076f-65e4-4f5d-87e5-85efabbb51ad Baltu ciltis, lībieši]
* Marija Gimbutas — [http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf The Balts]
* Мария Гимбутас — [http://a-nomalia.narod.ru/CentrBalty/12.htm Балты на заре истории]

{{Senlatviešu valstis}}
{{Senās Lietuvas zemes}}
{{Senās Prūsijas zemes}}

[[Kategorija:Balti| ]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Prūsijas vēsture]]</text>
      <sha1>4guvawcd9a2n3fgtrttp3qtjyctzp1h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>31. marts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12076</id>
    <revision>
      <id>4471742</id>
      <parentid>4343910</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:53:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4471742</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9775" sha1="16abfbhm4w8i77io9a1ub8it15509r1" xml:space="preserve">'''31. marts''' ir gada 90. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (91. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 275 dienas. Gada pirmā ceturkšņa pēdējā diena.

== Vārda dienas ==
[[Atvars (personvārds)|Atvars]], [[Gvido]]

== Notikumi ==
* [[1829. gads]] — par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[Romas pāvests|pāvestu]] kļuva [[Pijs VIII]].
* [[1889. gads]] — [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]] atklāts [[Eifeļa tornis]].
* [[1909. gads]] — [[Serbija]] piekrita [[Austrija]]s kontrolei pār [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]].
* [[1918. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pirmoreiz tika pielietots [[vasaras laiks]].
* [[1931. gads]] — zemestrīce iznīcināja [[Managva|Managvu]] [[Nikaragva|Nikaragvā]], bojā gāja apmēram 2000 cilvēku.
* [[1939. gads]] — beidzās [[Slovāku—Ungāru karš]].
* [[1959. gads]] — [[Dalailama]] ([[Tenzins Gjaco]]) šķērsoja [[Indija]]s robežu, lūdzot politisko patvērumu.
* [[1964. gads]] — ģenerālis [[Kastelo Branko]] (''Castello Branco'') kļuva par [[Brazīlija]]s diktatoru.
* [[1966. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaida ''[[Luna 10]]'', kas kļuva par pirmo [[starpplanētu zonde|zondi]], kas iegājusi [[Mēness]] orbītā.
* [[1970. gads]] — pēc divpadsmit gadiem orbītā Zemes atmosfērā atgriezās un sadega pavadonis ''[[Explorer 1]]''.
* [[1979. gads]] — pēdējie [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karavīri pameta [[Maltas salas]].
* [[2018. gads]] — sākās [[Armēnijas revolūcija (2018)|Armēnijas revolūcija]].

== Dzimuši ==
* [[1499. gads]] — [[Pijs IV]] (''Pius IV''), Romas pāvests (miris 1565. gadā)
* [[1519. gads]] — [[Anrī II Valuā|Anrī II]] (''Henri II''), Francijas karalis (miris 1559. gadā)
* [[1596. gads]] — [[Renē Dekarts]] (''René Descartes''), franču filozofs un matemātiķis (miris 1650. gadā)
* [[1675. gads]] — [[Benedikts XIV]] (''Benedictus XIV''), Romas pāvests (miris 1758. gadā)
* [[1685. gads]] — [[Johans Sebastiāns Bahs]] (''Johann Sebastian Bach''), vācu komponists (miris 1750. gadā)
* [[1723. gads]] — [[Frīdrihs V]] (''Frederik''), Dānijas karalis (miris 1766. gadā)
* [[1732. gads]] — [[Jozefs Haidns]] (''Joseph Haydn''), austriešu komponists (miris 1809. gadā)
* [[1841. gads]] — [[Ahmeds Urābi]] (أحمد عرابى), ēģiptiešu politiķis (miris 1911. gadā)
* [[1847. gads]] — [[Hermanis de Purtalē]] (''Hermann de Pourtalès''), šveiciešu burātājs (miris 1904. gadā)
* [[1872. gads]] — [[Aleksandra Kollontaja]] (''Алекса́ндра Коллонта́й''), padomju diplomāte (mirusi 1952. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Kornejs Čukovskis]] (''Корней Чуковский''), krievu dzejnieks (miris 1969. gadā)
* [[1890. gads]] — [[Viljams Lorenss Bregs]] (''William Lawrence Bragg''), austrāliešu fiziķis (miris 1971. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Lērincs Sabo]] (''Szabó Lőrinc''), ungāru dzejnieks un tulkotājs (miris 1957. gadā)
* [[1914. gads]] — [[Oktavio Pass]] (''Octavio Paz''), meksikāņu rakstnieks (miris 1998. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Džons Faulzs]] (''John Fowles''), angļu rakstnieks (miris 2005. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Vladimirs Iļjušins]] (''Владимир Ильюшин''), PSRS izmēģinātājlidotājs (miris 2010. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Gordijs Hovs]] (''Gordie Howe''), Kanādas hokejists (miris 2016. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Kārlis Heincs Šnellingers]] (''Karl-Heinz Schnellinger''), Vācijas futbolists (miris 2024. gadā)
* [[1940. gads]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), amerikāņu advokāts un politiķis (miris 2026. gadā)
** [[Patriks Leihijs]] (''Patrick Leahy''), ASV politiķis
* [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Jānis Riekstiņš]], latviešu vēsturnieks (miris 2025. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Kristofers Volkens]] (''Christopher Walken''), amerikāņu aktieris
* [[1948. gads]] — [[Els Gors]] (''Al Gore''), ASV politiķis
* [[1950. gads]] — [[Andrāšs Adorjāns]] (''Adorján András''), Ungārijas šahists
* [[1954. gads Latvijā|1954. gads]] — [[Laima Vaikule]], latviešu dziedātāja
* [[1955. gads]] — [[Anguss Jangs]] (''Angus Young''), skotu izcelsmes Austrālijas mūziķis
* [[1957. gads]] — [[Petriks Foresters]] (''Patrick Forrester''), ASV kosmonauts
* [[1964. gads]] — [[Oleksandrs Turčinovs]] (''Олександр Турчинов''), Ukrainas politiķis
* [[1971. gads]]:
** [[Pāvels Burē]] (''Павел Буре''), krievu hokejists
** [[Jūens Makgregors]] (''Ewan McGregor''), skotu aktieris
** [[Kreigs Makrekens]] (''Craig McCracken''), amerikāņu kinorežisors
* [[1972. gads]]:
** [[Alehandro Amenabars]] (''Alejandro Amenábar''), Čīlē dzimis spāņu kinorežisors, scenārists un komponists
** [[Karla Sofija Gaskona]] (''Karla Sofía Gascón''), spāņu aktrise
* [[1974. gads]] — [[Stēfans Olsdāls]] (''Stefan Olsdal''), Zviedrijā dzimis ģitārists
* [[1976. gads Latvijā|1976. gads]] — [[Igors Sļesarčuks]], Latvijas futbolists
* [[1980. gads]]:
** [[Vitālijs Kovaļs]] (''Vitali Koval''), baltkrievu hokejists
** [[Edgars Masaļskis]], latviešu hokejists
* [[1982. gads]] — [[Hloja Žao]] (''Chloé Zhao''), ķīniešu kinorežisore un filmu veidotāja
* [[1984. gads]]:
** [[Martins Dukurs]], latviešu skeletonists
** [[Kaja Kanda]] (''Kaie Kand''), igauņu vieglatlēte
** [[Deivids Klārksons]] (''David Clarkson''), kanādiešu hokejists
** [[Alverto Huniors Rodrigess]] (''Alberto Junior Rodríguez''), Peru futbolists
* [[1987. gads]]:
** [[Ugo Ajala]] (''Hugo Ayala''), Meksikas futbolists
** [[Nordins Amrabats]] (''نورالدين أمرابط''), Marokas futbolists
** [[Humpi Koneru]] (''కోనేరు హంపీ''), Indijas šahiste
* [[1991. gads Latvijā|1991. gads]] — [[Nauris Miezis]], latviešu basketbolists
* [[1993. gads]] — [[Matvejs Jeļisejevs]] (''Матвей Елисеев''), Krievijas biatlonists
* [[1999. gads]] — [[Edons Žegrova]] (''Edon Zhegrova''), kosoviešu futbolists

== Miruši ==
* [[1251. gads]] — [[Vilhelms no Modenas]] (''Wilhelm von Modena''), pāvesta legāts Livonijā (dzimis ap 1184. gadu)
* [[1340. gads]] — [[Ivans I Kaļita]] (''Иван I Данилович Калита''), Maskavas kņazs (dzimis 1288. gadā)
* [[1547. gads]] — [[Fransuā I]] (''François Ier''), Francijas karalis (dzimis 1494. gadā)
* [[1621. gads]] — [[Felipe III]] (''Felipe III''), Spānijas un Portugāles karalis (dzimis 1578. gadā)
* [[1631. gads]] — [[Džons Donns]] (''John Donne''), angļu dzejnieks (dzimis 1573. gadā)
* [[1671. gads]] — [[Anna Haida]] (''Anne Hyde''), Džeimsa II pirmā sieva (dzimusi 1637. gadā)
* [[1727. gads]] — [[Īzaks Ņūtons]] (''Isaac Newton''), angļu matemātiķis un fiziķis (dzimis 1643. gadā)
* [[1850. gads]] — [[Džons Kelhūns]] (''John C. Calhoun''), ASV politiķis (dzimis 1782. gadā)
* [[1855. gads]] — [[Šarlote Brontē]] (''Charlotte Brontë''), angļu rakstniece (dzimusi 1816. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Henriks Veņavskis]] (''Henryk Wieniawski''), poļu vijolnieks (dzimis 1835. gadā)
* [[1888. gads]] — [[Žans Marī Gijo]] (''Jean-Marie Guyau''), franču filozofs un dzejnieks (dzimis 1854. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Žans Moreass]] (''Jean Moréas''), grieķu dzejnieks (dzimis 1856. gadā)
* [[1913. gads]] — [[Dž. P. Morgans]] (''J. P. Morgan''), amerikāņu finansists (dzimis 1837. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Emīls fon Bērings]] (''Emil von Behring''), vācu fiziologs (dzimis 1854. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Pablo de Eskandons]] (''Pablo de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs (dzimis 1856. gadā)
* [[1945. gads]]:
** [[Hanss Fišers]] (''Hans Fischer''), vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1881. gadā)
** [[Anna Franka]] (''Anne Frank''), vācu izcelsmes dienasgrāmatu autore (dzimusi 1929. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Edvīns Armstrongs]], ASV elektroiekārtu inženieris un izgudrotājs (dzimis 1890. gadā)
* [[1961. gads]] — [[Renē Valefs]] (''René Waleff''), franču airētājs (dzimis 1874. gadā)
* [[1970. gads]] — [[Semjons Timošenko]] (''Семён Тимошенко''), Padomju Savienības militārais komandieris un maršals (dzimis 1895. gadā)
* [[1980. gads]] — [[Džesijs Ouenss]] (''Jesse Owens''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1913. gadā)
* [[1986. gads]] — [[Džeimss Reinvoters]] (''James Rainwater''), ASV fiziķis (dzimis 1917. gadā)
* [[1993. gads]] — [[Brendons Lī]] (''Brandon Lee''), amerikāņu aktieris un cīņas mākslu meistars (dzimis 1965. gadā)
* [[1995. gads]] — [[Selēna]] (''Selena''), meksikāņu izcelsmes amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1971. gadā)
* [[2009. gads]] — [[Rauls Alfonsīns]] (''Raúl Ricardo Alfonsín''), Argentīnas politiķis un valsts prezidents (dzimis 1927. gadā)
* [[2016. gads]]:
** [[Hanss Dītrihs Genšers]], (''Hans-Dietrich Genscher''), Vācijas politiķis (dzimis 1927. gadā)
** [[Zaha Hadīda]] (''زها حديد''), Irākas izcelsmes britu dekonstruktīvisma arhitekte (dzimusi 1950. gadā)
** [[Imre Kertēss]] (''Imre Kertész''), Ungārijas ebreju rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Aleksejs Froļikovs]], latviešu hokejists (dzimis 1957. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Jurijs Suškovs]] (''Юрий Сушков''), krievu zinātnieks un šaha problēmists (dzimis 1938. gadā)
* [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Visvaldis Georgs Nagobads]], latviešu izcelsmes ASV sporta ārsts (dzimis 1921. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Brīvības diena ([[Malta]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Marts]]</text>
      <sha1>16abfbhm4w8i77io9a1ub8it15509r1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liverpool FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14740</id>
    <revision>
      <id>4471723</id>
      <parentid>4471156</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:14:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46144" sha1="4yj3sj0vxh3d309qunk7vhxvih64any" xml:space="preserve">{{novec}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #DD0000
| nos = ''Liverpool''
| logo = [[Attēls:Liverpool FC.svg|180px]]
| pilns = ''Liverpool Football Club''
| iesauka = ''The Reds (sarkanie)''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Liverpūle}}
| dib = 1892
| dib_mēn = 3
| dib_dat = 15
| stad = [[Enfīldas stadions]]
| ietilp = 53394
| īpašn = [[New England Sports Ventures]]
| prez = {{flaga|ASV}} Toms Verners
| tren = {{flaga|Nīderlande}} [[Arne Slots]]
| kapteinis = {{flaga|NED}} [[Virgils van Deiks]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]]
| poz = 1. vieta
| pattern_la1 = _liverpool2627h
| pattern_b1 = _liverpool2627hA
| pattern_ra1 = _liverpool2627h
| pattern_sh1 = _liverpool2627h
| pattern_so1 = _liverpool2627hl
| leftarm1 = 8F1E32
| body1 = 8F1E32 
| rightarm1 = 8F1E32
| shorts1 = 8F1E32 
| socks1 = 8F1E32
| pattern_la2 = _liverpool2526a
| pattern_b2 = _liverpool2526a
| pattern_ra2 = _liverpool2526a
| pattern_sh2 = _liverpool2526a
| pattern_so2 = _liverpool2526al
| leftarm2 = eae6e3
| body2 = eae6e3
| rightarm2 = eae6e3
| shorts2 = 000000
| socks2 = eae6e3
| pattern_la3 = _liverpool2526t
| pattern_b3 = _liverpool2526t
| pattern_ra3 = _liverpool2526t
| pattern_sh3 = _liverpool2526t
| pattern_so3 = _liverpool2526tl
| leftarm3 = 0bb4bb
| body3 = 0bb4bb
| rightarm3 = 0bb4bb
| shorts3 = ffffff
| socks3 = 0bb4bb
}}

'''''Liverpool Football Club''''' ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]. &quot;Liverpool&quot; spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un ir panākumiem visbagātākais klubs Anglijas futbola vēsturē; komanda ieguvusi vairāk trofejas nekā jebkura cita angļu vienība. &quot;Liverpool&quot; 20 reizes ir ieguvuši Anglijas čempionu titulu, kā arī desmit reizes uzvarējuši [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausā]]. Klubs piecas reizes ir uzvarējis arī [[UEFA Čempionu Līga|Eiropas kausā]], kuru mūsdienās dēvē par Čempionu Līgu. Septiņas reizes &quot;Liverpool&quot; ieguvuši arī [[FA kauss|FA kausu]].

Mājas spēles klubs aizvada [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]].

== Vēsture ==
{{dat|1892|3|15}} pēc strīda starp cita Liverpūles kluba - [[Liverpūles &quot;Everton&quot;|&quot;Everton&quot;]] vadību un Enfīldas stadiona īpašnieku [[Džons Holdings|Džonu Holdingu]], pēc kura &quot;Everton&quot; pārcēlās uz citu stadionu ([[Goodison Park]]), Holdings izlēma dibināt jaunu komandu, kas spēlētu Enfīldas stadionā. Strīda katalizators bija blakus zemes īpašnieks, kurš vēlējās izbūvēt ceļu vietā, kur nesen bija uzcelta galvenā tribīne. &quot;Everton&quot; komitejai bija atšķirīgi uzskati, kā jāvada klubs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kennedy Collins&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kennedy|first=David|author2=Collins, Michael|title=Community Politics in Liverpool and the Governance of Professional Football in the late Nineteenth Century|publisher=Cambridge University Press|url=http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&amp;aid=468755#fn1|access-date={{dat|2010|06|08||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160828180408/http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&amp;aid=468755#fn1}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
Holdinga dibinātās komandas sākotnējais nosaukums bija &quot;Everton F.C. and Athletic Grounds, Ltd.&quot; jeb saīsinājumā &quot;Everton Athletic&quot;, taču 1882. gada jūnijā tas tika nomainīts uz &quot;Liverpool&quot;, jo [[Anglijas Futbola asociācija]] atteicās to dēvēt par &quot;Everton&quot;.{{sfn|Graham|1985|p=14}}

[[Attēls:View of inside Anfield Stadium from Anfield Road Stand.jpg|thumb|left|[[Enfīldas stadions]], &quot;Liverpool&quot; mājvieta.]]
Savā pirmajā sezonā &quot;Liverpool&quot; triumfēja Lankašīras līgā, vienā no Anglijas zemākajām līgām, kas deva iespēju startēt otrajā divīzijā. Arī šeit panākumi bija momentāli, kas ļāva pārcelties vēl vienu līmeni augstāk - uz pirmo divīziju, kas tobrīd bija spēcīgākā līga valstī. Pirmais čempiontituls tika izcīnīts 1900./1901. gada sezonā, bet panākums tika atkārtots četrus gadus vēlāk. &quot;Liverpool&quot; [[1914]]. gadā pirmoreiz kluba vēsturē sasniedza [[FA kauss|FA kausa]] finālu, taču piekāpās [[Burnley FC|&quot;Burnley&quot;]] ar 0:1.{{sfn|Liversedge|1991|p=14}} Komanda uzvarēja pirmajā divīzijā divus gadus pēc kārtas - [[1922]]. un [[1923]]. gadā, bet piekto reizi triumfēt izdevās tikai pēc 24 gadiem. Klubs sasniedza FA kausa finālu arī 1950. gadā, bet piekāpās [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]].

[[1953]]./[[1954]]. gada sezonā &quot;Liverpool&quot; zaudēja vietu pirmajā divīzijā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html |first=Sam |last=Wallace |title=Patience is wearing thin at Liverpool |work=[[The Daily Telegraph]] |date={{dat|2002|12|26|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|6||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2012|09|13||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120913133028/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un piedzīvoja fiasko FA kausā, kad no tālāku dalību komandai liedza &quot;Worcester City FC&quot;, kas bija bez līgas. Visai drīz pēc šā neveiksmīgā rezultāta par vienības galveno treneri tika nozīmēts [[Bills Šenklijs]], kurš atlaida 24 futbolistus. Viņš arī ieviesa jauninājumu Enfīldas stadionā, pārveidojot vienu no telpām par treneru istabu. Tieši šajā kabinetā notika komandas galvenā pārveidošana.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|page=57}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Atgriezties pirmajā divīzijā izdevās [[1961]]./[[1962]]. gada sezonā. Jau divas sezonas vēlāk &quot;Liverpool&quot; triumfēja augstākajā līgā, vēl viens tituls sekoja [[1965]]./[[1966]]. gada sezonā. Liverpūles vienībai izdevās izcīnīt Anglijas čempiontitulu un [[UEFA kauss|UEFA kausu]] [[1972]]. gadā. Divas sezonas vēlāk Šenklijs aizgāja no amata, viņa vietu ieņēma asistents [[Bobs Peislijs]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=86}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Kā vēlāk izrādījās, Peislijs bija vēl veiksmīgāks. &quot;Liverpool&quot; atkal uzvarēja līgā un UEFA kausā [[1976]]. gadā, nākamajā sezonā čempiontituls tika saglabāt, uzvara arī Eiropas kausā (tagadējā [[UEFA Čempionu līga]]), bet FA kausa finālā zaudējums. Paislijs klubu vadīja deviņas sezonas un šajā laikā liverpūlieši ieguva 21 trofeju - trīs Eiropas kausus, UEFA kausu, sešus līgas čempiontitulus, kā arī trīs Anglijas Līgas kausus.

[[1983]]. gadā Peislijs izlēma doties pensijā, amatu atstājot savam asistentam [[Džo Fagans|Džo Faganam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1418093.stm |title=The legacy of the boot room |date={{dat|2001|12|21|SK}} |publisher=[[BBC Sport]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā sezonā Fagans tika pie trim balvām - uzvarēja līgā, Līgas kausā, kā arī Eiropas kausā.{{sfn|Cox|Russell|Vamplew|2002|p=90}} &quot;Liverpool&quot; kļuva par pirmo angļu klubu, kam kas tāds izdevies.

[[Attēls:Bill Shankly statue.jpg|thumb|right|Statuja pie Enfīldas stadiona ar bijušo treneri [[Bills Šenklijs|Billu Šenkliju]]]]
Liverpūles komanda sasniedza Eiropas kausa finālu arī [[1985]]. gadā. Tajā pretī stājās [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]], spēle notika Heizlija stadionā [[Beļģija|Beļģijā]]. Pirms mača sākuma notika traģēdija - &quot;Liverpool&quot; atbalstītāji tika pāri sētai, kas norobežoja abu komandu fanus. Pārāk lielā svara dēļ konstrukcija sabruka, nogalinot 39 skatītājus, pārsvarā itāļus. Spēle tika aizvadīta un &quot;Liverpool&quot; zaudēja ar 0:1. Anglijas klubiem tika aizliegta piedalīšanās Eiropas kausos uz pieciem gadiem, bet konkrēti &quot;Liverpool&quot; - uz desmit (tiesa, vēlāk sodu samazināja līdz sešiem gadiem).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/may/29/newsid_2733000/2733979.stm |title=On This Day – 29 May 1985: Fans die in Heysel rioting |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | date={{dat|1985|5|29|SK}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Pēc traģēdijas Fagans izlēma pamest galvenā trenera posteni, kas tika uzticēts spēlējošajam trenerim [[Kenijs Dalglišs|Kenijam Dalglišam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/fagan/ |title=Joe Fagan |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/players/dalglish/ |title=Kenny Dalglish |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā vienība ieguva vēl trīs līgas čempiontitulus, kā arī divus FA kausus. Panākumus gan aizēnoja vēl viena traģēdija, kad Hilsboro stadionā, FA kausa pusfināla spēles ar &quot;Nottingham Forest&quot; laikā, vienā no tribīnēm tika ielaisti pārāk daudz līdzjutēji, un tajā tika saspiesti daudzi &quot;Liverpool&quot; atbalstītāji, no kuriem 96 gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/april/15/newsid_2491000/2491195.stm |title=On This Day – 15 April 1989: Soccer fans crushed at Hillsborough |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} |date={{dat|1989|4|15|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

1991. gadā Dalglišs iesniedza atlūgumu un viņa vietā nāca bijušais spēlētājs [[Greiems Sauness]]. Neskaitot uzvaru [[1992]]. gada FA kausā, Sauness neguva panākumus ar klubu, kā dēļ arī tika nomainīts pret [[Rojs Evanss|Roju Evansu]]. Evansam viecās mazliet labāk, taču vienīgais tituls bija [[1995]]. gadā iegūtais Līgas kauss.

[[1998]]. gada novembrī &quot;Liverpool&quot; notika kārtējā galvenā trenera maiņa,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=227}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; nu šo amatu ieņēma [[Žerārs Uljē]]. Savā otrajā sezonā viņš aizveda klubu līdz FA kausa, Līgas kausa un UEFA kausa uzvarētāju tituliem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/uefa_cup/1335026.stm |title=Houllier acclaims Euro triumph |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|5|16}} |accessdate={{dat|2007|3|24||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[2001. gads|2001]]./[[2002]]. gada sezonā, kurā Uljē pārcieta sirds operāciju, &quot;Liverpool&quot; finišēja otrajā pozīcijā, uzreiz aiz &quot;Arsenal&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1600193.stm |title=Houllier 'satisfactory' after surgery |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|10|15|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|13||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Arī nākamajā sezonās rezultātus uzlabot neizdevās un Uljē tika nomainīts ar [[Rafaels Benitess|Rafaelu Benitesu]]. Viņa pirmajā sezonā komanda piedzīvoja neveiksmi [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], paliekot vien piektajā vietā, taču to atsvēra uzvara Čempionu līgā, kur tika pārspēta &quot;[[AC Milan]]&quot; vienība tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| title = AC Milan 3–3 Liverpool (aet)|publisher=[[BBC Sport]]|date={{dat|2005|5|25|SK}} |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4573159.stm |accessdate={{dat|2007|4|15||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2005. gads|2005]]./[[2006. gads|2006]]. gada sezonā par kluba īpašniekiem kļuva amerikāņu miljardieri [[Džordžs Džilets]] un [[Toms Hikss]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/6323037.stm |title=US pair agree Liverpool takeover |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|2||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tajā pat sezonā &quot;Liverpool&quot; atkal aizkļuva līdz Čempionu līgas finālam, kur gan šoreiz atzina &quot;AC Milan&quot; pārākumu ar 1:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Phil |last=McNulty |title=AC Milan 2–1 Liverpool |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/6669039.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|5|23|SK}} |accessdate={{dat|2007|5|23||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[2008. gads|2008]]./[[2009. gads|2009]]. gada sezonā Liverpūles klubs sakrāja 86 punktus Premjerlīgā, uzstādot komandas rekordu, kas deva otro vietu.

== Kluba krāsas ==
Tradicionāli &quot;Liverpool&quot; spēlē [[Sarkanā krāsa|sarkanas]] un [[Baltā krāsa|baltas]] krāsas formastērpos, bet sešdesmito gadu vidū tie tika nomainīti uz pilnībā sarkaniem. Komandas agrākajos laikos &quot;Liverpool&quot; izmantoja &quot;Everton&quot; krāsu formas - baltas un [[Zilā krāsa|zilas]]. 1984. gadā klubs izvēlejās sarkano krāsu, bet 1901. gadā kluba ģerbonim tika pievienots Liverpūles pilsētu simbolizējošais putns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882b.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

1964. gadā komandas galvenais treneris Bills Šenklijs izlēma sūtīt futbolistus laukumā, ģērbušos tikai sarkanā formastērpā mačā pret &quot;Anderlecht&quot;. Tālaika futbolist Īans Sentdžons savā autobiogrāfijā vēlāk vēstīja:
{{cquote|Viņš domāja, ka krāsu shēma radīs psiholoģisku iespaidu uz pretiniekiem, jo sarkanā krāsa vēsta briesmas un spēku. Vienu dienu treneris ienāca ģērbtuvē, pameta Ronijam Jitsam sarkanu kreklu un šortus, sacīdams: &quot;Uzvelc to, pavērosim, kā tu izskaties. Ronij, tu izskaties lieliski! Tu izskaties vismaz divus metrus garš!&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2093-1817155,00.html | title=Shankly: the hero who let me down | work=Ian St. John's autobiography serialised in [[The Times]] | accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | location=London | date=9 October 2005 | archive-date={{dat|2020|06|08||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20200608030521/http://www.thetimes.co.uk/ }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;}}

Liverpūles kluba izbraukumu spēļu forma vienmēr bijusi melnā, baltā vai dzeltenā krāsā. Tomēr 1987. gadā &quot;Liverpool&quot; iepazīstināja viesus ar pelēku formastērpu. Taču kluba simtgades sezonā (1991./1992. gada) tās tika nomainītas ar balti zaļām formām. Līdz pat 2008./2009. gada sezonai alternatīvās formas bijušas dzeltenas un baltas, bet nu klubs nācis klajā arī ar pelēkas krāsas tērpiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/kits/index-away.htm |title=New LFC away kit 2008/09 |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pašreizējos formastērpus ražo sporta preču firma [[Adidas]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |title=Back on home turf, as adidas returns to Liverpool |publisher=[[Adidas]] |accessdate={{dat|2007|3|17}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070314005712/http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |archivedate={{dat|2007|03|14||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; bet iepriekš to darīja arī [[Umbro]] un [[Reebok]].

&quot;Liverpool&quot; kļuva par pirmo angļu komandu, kas uz saviem formastērpiem attēlo sponsora logotipu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |first=James |last=Dart |author2=Mark Tinklin |title=Has a streaker ever scored? |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2005|7|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|8|16||bez}} |location=London |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070807175532/http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |archivedate={{dat|2007|08|07||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; kad 1979. gadā vienojās ar &quot;Hitachi&quot;. Kopš 1992. gada šo vietu ieņēma [[Dānija|dāņu]] [[alus]] darītava &quot;[[Carlsberg]]&quot;, kas bija ilgākais līgums kādai no Anglijas futbola augstākās divīzijas komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |title=Carlsberg renews sponsorship with Liverpool F.C. |work=[[Carlsberg Group]] |accessdate={{dat|2008|1|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080209000215/http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |archivedate={{dat|2008|02|09||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gan &quot;Carlsberg&quot;, gan &quot;Liverpool&quot; izplatīja paziņojumus, ka, sākot ar 2010./2011. gada sezonu, galvenā sponsora vietu ieņems &quot;Standard Chartered&quot; banka.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Liverpool agree Standard Chartered Bank deal |url=http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ |date={{dat|2009|9|14|SK}} |publisher=[[CNN]] |accessdate={{dat|2009|9|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305142130/http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Stadions ==
[[Attēls:Anfield Stadium 2426620378 2cfbe0b700 b.jpg|thumb|Stadiona daļa no ārpuses]]
Kopš dibināšanas brīža &quot;Liverpool&quot; ir spēlējis [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. Stadions tika uzbūvēts 1884. gadā un sākumā to izmantoja [[Liverpūles &quot;Everton&quot;|&quot;Everton&quot;]] komanda.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Where should Everton move? That's easy&amp;nbsp;— to Anfield |work=[[The Guardian]] |url=http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html |date={{dat|2006|12|17|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |location=London |first=Paul |last=Wilson |archive-date={{dat|2007|01|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070108020556/http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; &quot;Everton&quot; pameta šo futbola laukumu 1892. gadā pēc strīda ar Džonu Holdingu, kurš izlēma dibināt jaunu klubu. Lai gan stadiona ietilpība bija 20 000 cilvēku, uz pirmo &quot;Liverpool&quot; maču ieradās vien 100 skatītāju.&lt;ref name=&quot;LFChistory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 |title=Anfield |publisher=LFC History |accessdate={{dat|2007|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080416235758/http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Anfield-Haifa.JPG|thumb|left|&quot;Liverpool&quot; mačā pret Izraēlas komandu [[Haifas &quot;Maccabi&quot;]] {{dat|2006|8|8||bez}}.]]
Enfīldas stadionā katra tribīne nodēvēta savā vārdā - &quot;Spion Kop&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |first=Mike |last=Chapple |title=100 years of the Kop |work=[[Liverpool Daily Post]] |date={{dat|2006|8|25|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120316125454/http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |archivedate={{dat|2012|03|16||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; (12 390 skatītāju ietilpība), &quot;Anfield Road&quot; (9047), &quot;Main Stand&quot; (12 227) un &quot;Centenary Stand&quot; (11 762). Kopējā ietilpība ir 45 276 skatītāju liela. [[UEFA stadionu kategorijas|UEFA Stadionu kategoriju sarakstā]] Enfīlda iekļauta ceturtajā, augstākajā, kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pictures.footymad.net/upload/247/284217-1.pdf |title=Stadia List |accessdate={{dat|2008|5|2||bez}} |format=PDF |publisher=[[UEFA]] }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2004|7|30}} Liverpūles pilsētas dome deva atļauju kluba vadībai būvēt jaunu stadionu 270 [[metrs|metru]] attālumā no Enfīldas stadiona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://icliverpool.icnetwork.co.uk/0500liverpoolfc/gronudmove/tm_objectid=14487239%26method=full%26siteid=50061%26headline=reds%2dstadium%2dgets%2dgo%2dahead-name_page.html |first=Mike |last=Hornby |title=Reds stadium gets go-ahead |work=[[Liverpool Echo]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Savukārt {{dat|2006|9|8}} pilsētas vadība izīrēja zemi, kur paredzēts būvēt jauno stadionu, &quot;Liverpool&quot; klubam uz 999 gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/5327426.stm |title=Liverpool get go-ahead on stadium  |work=[[BBC Sport]] |date={{dat|2006|9|8|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc īpašnieku maiņas [[2007. gads|2007]]. gada februārī jaunais stadions tika pārprojektēts. Novembrī to apstiprināja dome, bet [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā sākās sagatavošanās darbi celtniecībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N157603071106-1818.htm |title=New stadium gets the green light |first=Jimmy |last=Rice |date={{dat|2007|11|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |publisher=Liverpool F.C. }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com |title=Work starts on Reds ground |date={{dat|2008|6|25|SK}} |work=[[Sky Sports]] website |publisher=[[British Sky Broadcasting]] (BSkyB) |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110815153708/http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pagaidām tā gan nav sākusies, jo īpašnieki nespēj nodrošināt nepieciešamos finansiālos līdzekļus.

[[Melvuda|Melvudā]], kas atrodas Liverpūles apkaimē, ir &quot;Liverpool&quot; treniņbāze, kas klubam pieder kopš 1950. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/melwood/ |title=Melwood |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atbalstītāji ==
[[Attēls:Shankly Gates.jpg|thumb|right|Šenklija vārdā nodēvētie vārti pie stadiona.]]
2008./2009. gada sezonā &quot;Liverpool&quot; spēles bija ceturtās apmeklētākās Anglijā. Vidēji vienu maču vēroja 44 318 skatītāji, kas ir 96,8% no kopējās stadiona ietilpības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |title=Barclays Premier League Attendance Table |publisher=[[ITV Sport]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090904192230/http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |archivedate={{dat|2009|09|04||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Par kluba himnu tiek uzskatīta [[You'll Never Walk Alone]] dziesma, ko oriģināli sarakstījuši amerikāņu komponisti - Ričards Rodžerss un Oskars Hammeršteins, bet vēlāk to iedziedājusi arī Liverpūles mūzikas grupa [[Gerry &amp; the Pacemakers]]. &quot;Liverpool&quot; atbalstītāji &quot;You'll Never Walk Alone&quot; dzied kopš 1960.-o gadu sākuma. Dziesma iemantojusi lielu popularitāti starp citiem futbola klubiem visā pasaulē.&lt;ref&gt;Cavanagh, John. ''Songlines'', BBC Radio Scotland. December 2006. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Dziesmas nosaukums attēlots arī uz stadiona vārtiem, kas nodēvēti par godu bijušajam trenerim Billam Šenklijam.

Par &quot;Liverpool&quot; galvenajiem konkurentiem tiek uzskatīti &quot;Everton&quot; futbolisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html |title=Classic: Everton-Liverpool |publisher=[[FIFA|Fédération Internationale de Football Association]] |date={{dat|2006|9|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090525060009/http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Abu komandu cīņu dēvē par [[Mērzisaidas derbijs|Mērzisaidas derbiju]]. Liverpūles komandu derbijs parasti tiek izpārdots jeb stadionā nevar atrast brīvas vietas. Tieši šajā derbijā pieredzēti vairāk noraidījumi nekā jebkurā citā Premjerlīgas mačā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Colin |last=Malam |title=Gerrard off as Reds take derby honours |work=[[The Daily Telegraph]] |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=/sport/2006/03/26/sfgliv26.xml |date={{dat|2006|3|25|SK}} |accessdate={{dat|2006|8|21||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2008|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080620103135/http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=%2Fsport%2F2006%2F03%2F26%2Fsfgliv26.xml }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat vieni no galvenajiem &quot;Liverpool&quot; konkurentiem ir [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] - galvenokārt abu vienību lielo panākumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/magazine/6956608.stm |title=Scouse v Manc |date={{dat|2007|8|21|SK}} |publisher=[[BBC]] |last=Rohrer |first= Finlo |accessdate={{dat|2008|4|3||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Abu klubu cīņa ir tik saspringta, ka tie jau teju 40 gadu nav mainījušās ar futbolistiem. Pēdējo reizi tas notika [[1964]]. gadā, kad Fils Čisnals no &quot;United&quot; pārgāja uz &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://football.guardian.co.uk/News_Story/0,1563,219301,00.html |first=Sean |last=Ingle |author2=Scott Murray|title=Knowledge Unlimited |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2000|5|10|SK}} |accessdate={{dat|2008|2|26||bez}} |location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

&quot;Liverpool&quot; atbalstītāji ir bijuši iesaistīti divās milzu traģēdijās. Pirmā bija Heizlija stadiona traģēdija, kad Liverpūles komandas fani pārrāpās pāri norobežojumam, kas šķīra [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] un &quot;Liverpool&quot; atbalstītājus. Stadiona konstrukcijas neizturēja lielo spiedienu un sabruka, atņemot dzīvību 39 [[Itālija]]s kluba faniem. Pēc šā incidenta [[UEFA]] diskvalificēja angļu vienības no sacensībām Eiropas līmenī uz pieciem gadiem, bet &quot;Liverpool&quot; - uz sešiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/768380.stm |title=The Heysel disaster |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2000|5|29|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 27 cilvēki tika arestēti par nogalināšanu bez iepriekšēja nodoma. Daļa no viņiem jau iepriekš bija aizturēti par nekārtību radīšanu futbola spēļu laikā. [[1985]]. gadā pēc piecu mēnešu ilgas lietas izmeklēšanas 14 &quot;Liverpool&quot; faniem tika piespriests trīs gadu ilgs cietumsods.&lt;ref name=&quot;witnesses&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://observer.guardian.co.uk/osm/story/0,,1448082,00.html |title=The witnesses |work=The Guardian |accessdate={{dat|2006|5|27||bez}} |location=London |first=Jamie |last=Jackson |date={{dat|2005|4|4|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Savukārt otra traģēdija notika [[1989]]. gada [[FA kauss|FA kausa]] pusfināla spēlē pret [[Notingemas &quot;Forest&quot;]]. Šoreiz pie vainas bija policistu neizdarība, kas kādā no tribīnēm ielaida pārāk daudz &quot;Liverpool&quot; atbalstītāju, kā rezultātā vairāki tika saspiesti, no tiem 96 gāja bojā. Britu izdevums &quot;The Sun&quot; publicēja rakstu, kurā tika minēts, ka Liverpūles komandas fani pēc traģēdijas urinējuši uz mirušajiem, tos aplaupījuši, kā arī uzbrukuši kārtībsargiem, taču izmeklēšana pierādīja, ka šie fakti nav patiesi, kas noveda pie izdevuma ignorēšanas visā Liverpūlē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/media/2004/jul/11/pressandpublishing.football |first=David |last=Smith |title=The city that eclipsed the Sun |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2004|7|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}} | location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;boycott&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html |title=An own goal? Rooney caught in crossfire between 'The Sun' and an unforgiving city |last=Burrell |first=Ian |date={{dat|2004|7|8|SK}} |publisher=[[The Independent]] |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2018|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180613011209/https://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Traģēdija noveda pie milzu pārmaiņām Anglijas futbola stadionos, liekot visiem stadioniem aizvietot stāvvietas ar sēdvietām.

== Īpašnieki un finanses ==
&quot;Liverpool&quot; pieder [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] biznesmeņiem [[Džordžs Džilets|Džordžam Džiletam]] un [[Toms Hikss|Tomam Hiksam]], kuri {{dat|2007|2|6}} to atpirka no bijušā īpašnieka [[Deivids Mūrss|Deivida Mūrsa]]. Kopējā darījuma summa bija 218,9 miljoni [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]]. Amerikāņi samaksāja 5000 par vienu kluba akciju, kopējai summai sasniedzot 174,1 miljonu mārciņu. Taču uzņēmēji vēl 44,8 miljonus atdeva, lai atmaksātu &quot;Liverpool&quot; parādus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/6244441.stm |first=Bill |last=Wilson |title=US business duo at Liverpool helm |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Džileta un Hiksa nesaskaņu, kā arī fanu negatīvās attieksmes dēļ vairākkārt ticis baumots, ka klubu varētu pārdot uzņēmumam &quot;Dubai International Capital&quot;, kas bija ieinteresēts &quot;Liverpool&quot; iegādē pirms to pārņēma pašreizējie īpašnieki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/7197675.stm |first=Phil |last=McNulty |title=Liverpool braced for takeover bid |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|1|20|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat interesi par kluba iegādi veica &quot;Share Liverpool FC&quot;, ko veidoja 100 000 komandas atbalstītāji, kuri bija gatavi pārpirkt &quot;Liverpool&quot; par 500 miljoniem mārciņu, tātad no katra fana tas prasītu 5000 sterliņu mārciņu. Tiesa, joprojām nav izdevies savākt vajadzīgo summu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7268504.stm |title=Business backing for LFC fan bid |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2008|2|28|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2010|3|16}} par kluba priekšsēdētāju tika nozīmēts [[Martins Broutons]], kuram deva uzdevumu izskatīt iespējas, kā pārdot &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref name=&quot;broughtonchair&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/16/martin-broughton-liverpool-chairman-sale |title=Liverpool appoint Martin Broughton as chairman to oversee sale of club |last=Bandini |first=Paolo |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Īpašnieki šo lēmumu skaidroja, kā vēlmi atdot klubu droša īpašnieka rokās, kurš spētu vest komandu pretī nākamajam līmenim, ko Džilets un Hikss nespējot.&lt;ref name=&quot;AFPsale&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w |title=US owners put Liverpool up for sale |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=AFP |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100419194335/http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Baumo, ka potenciālais īpašnieks ir Kenets Huangs, bijušais [[Volstrīta]]s brokeris, kurš gatavs atdot ap 500 miljoniem sterliņu mārciņu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/25/liverpool-huang-consortium-benitez-juventus |work=The Guardian |location=London |title=Rafael Benítez will stay, says prospective new Liverpool owner |date={{dat|2010|4|25|SK}} |accessdate={{dat|2010|5|11||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Maijā tika publiskots &quot;Liverpool&quot; finansiālais stāvoklis - 355 miljoni mārciņu parādos, kā arī 55 miljoni zaudējumos šajā gadā.

[[2008. gads|2008]]. gada aprīlī biznesa izdevums [[Forbes]] ierindoja &quot;Liverpool&quot; ceturtajā pozīcijā vērtīgāko futbola klubu sarakstā, atpaliekot no [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]], [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] un [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Soccer Team Valuations |url=http://www.forbes.com/lists/2008/34/biz_soccer08_Soccer-Team-Valuations_Rank.html |work=[[Forbes]] |date={{dat|2008|4|30|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Izdevums &quot;Liverpool&quot; vērtību noteica ap 1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], neskaitot parādus. [[2006. gads|2006]]./[[2007. gads|2007]]. gada sezonā uzņēmums &quot;[[Deloitte]]&quot; aprēķināja, ka Liverpūles komandas gada ieņēmumi ir 133,9 miljoni sterliņu mārciņu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Real tops Man Utd in rich league |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7242490.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|2|13|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Statistika un rekordi ==
&quot;Liverpool&quot; savā pirmajā spēlē, kas noritēja Lankaširas līgā, ar 8:0 uzveica &quot;Higher Walton&quot; komandu.&lt;ref name=&quot;higherwalton&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 |title=Liverpool v. Higher Walton, 1892, Match Details |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622070622/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Īans Kalagans]] ir aizvadījis visvairāk maču kluba sastāvā - laikā no [[1958]]. līdz [[1978]]. gadam viņš &quot;Liverpool&quot; sastāvā uz laukuma izgāja 857 spēlēs. No kluba pašreizējā sastāva visvairāk maču ir [[Džeimijs Karagers|Džeimijam Karageram]], kurš šā gada sākumā sasniedza 600 cīņu robežu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/jamie-carragher-no-going-back-for-liverpools-workingclass-hero-780226.html |title=Jamie Carragher: No going back for Liverpool's working-class hero |last=Herbert |first=Ian |date={{dat|2008|2|9|SK}} |work=[[The Independent]] |publisher=[[Associated Press]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ir [[Ians Rašs]], kurš guvis 346 vārtus.&lt;ref name=&quot;Records&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/records/ |title=LFC records |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Viņš Liverpūles vienībā spēlēja no 1980. līdz 1987. un no 1988. līdz 1996. gadam. Rašam pieder arī rekords visvairāk gūto vārtu ziņā vienā sezonā - 47. Tomēr viņš nav spējis pārspēt [[Rodžers Hants|Rodžeru Hantu]], kurš guvis visvairāk vārtus līgas spēlēs, kopsummā 245, bet atsevišķā sezonā - 41.{{sfn|Rollin|2006|pp=232–233}} Savukārt [[Gordons Hodžsons]] sasniedzis visvairāk &quot;hat-trick&quot; jeb trīs vārtu guvumus vienā mačā, ko paveicis 17 reižu. Visvairāk vārtu guvumi vienā spēlē pieder vairākiem futbolistiem - Džonam Milleram, Endijam Makguiganam, Džonam Evansam, Īanam Rašam un Robijam Fauleram, kuri izcēlušies ar pieciem precīziem raidījumiem.&lt;ref name=&quot;allhatricks&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp |title=All Hat-tricks in Official Matches |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080629101606/http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Eiropas mačos rezultatīvākais ir [[Stīvens Džerards]], kuram 29 vārti.

&quot;Liverpool&quot; lielākā uzvara ir 11:0 pret &quot;Strømsgodset IF&quot; 1974. gadā. Lielākā uzvara līgas spēlēs ir 10:1 cīņā ar &quot;[[Rotherham Town]]&quot; 1896. gadā. Šis panākums tika atkārtots 1989. gadā, kad Enfīldas stadionā izdevās uzveikt &quot;[[Crystal Palace F.C.]]&quot; ar 9:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 |title=Liverpool 9–0 Crystal Palace |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622044847/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Smagākais zaudējums, 1:9, piedzīvots 1954. gadā pret [[Birmingemas &quot;City&quot;]].

== Komandas sastāvs ==
:''Atjaunināts {{dat|2025|09|06||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolfc.com/team/mens|title=Liverpool FC - Team|website=liverpoolfc.com|access-date={{dat|2024|04|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=BRA|pos=GK|name=[[Alisons Bekers]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Gomess]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=JPN|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=HUN|pos=DF|name=[[Milošs Kerkezs]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=GER|pos=FW|name=[[Florians Vircs]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=HUN|pos=MF|name=[[Dominiks Soboslai]]}}
{{Fs player|no= 9|nat=SWE|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ARG|pos=MF|name=[[Aleksiss Makalisters]]}}
{{Fs player|no=11|nat=EGY|pos=FW|name=[[Mohameds Salāhs]]}}
{{Fs player|no=12|nat=NIR|pos=DF|name=[[Konors Bredlijs]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ITA|pos=FW|name=[[Federiko Kjeza]]}}
{{Fs player|no=15|nat=ITA|pos=DF|name=[[Džovanni Leoni]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=17|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kērtiss Džonss]]}}
{{Fs player|no=18|nat=NED|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]}}
{{Fs player|no=22|nat=FRA|pos=FW|name=[[Igo Ekitike]]}}
{{Fs player|no=25|nat=GEO|pos=GK|name=[[Giorgijs Mamardašvili]]}}
{{Fs player|no=26|nat=SCO|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=GK|name=[[Fredijs Vudmens]]}}
{{Fs player|no=30|nat=NED|pos=DF|name=[[Džeremijs Frimpongs]]}}
{{Fs player|no=38|nat=NED|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]}}
{{Fs player|no=41|nat=HUN|pos=GK|name=[[Armins Pēčijs]]}}
{{Fs player|no=42|nat=ENG|pos=MF|name=[[Trejs Nioni]]}}
{{Fs player|no=43|nat=ESP|pos=MF|name=[[Stefans Bajčetičs]]}}
{{Fs player|no=46|nat=ENG|pos=MF|name=[[Rijss Viljamss]]}}
{{Fs player|no=47|nat=SCO|pos=DF|name=[[Kelvins Remzijs]]}}
{{Fs player|no=73|nat=ENG|pos=FW|name=[[Rio Ngumoa]]}}
{{Fs end}}

== Treneri ==
&quot;Liverpool&quot; savas pastāvēšanas vēsturē bijis 21 galvenais treneris. Pirmie treneri klubam bija Viljams Barklajs un Džons Makenna, kuri sāka darbu 1892. gadā. Visilgāk amatā noturējies [[Toms Vatsons]], kurš ar &quot;Liverpool&quot; strādāja no 1896. līdz 1915. gadam. Savukārt visvairāk mačus komanda aizvadījusi Billa Šenklija vadībā - 783 spēles. Kenijs Dalglišs kļuva par pirmo spēlējošo treneri Anglijas futbolā, kad viņu amatā apstiprināja 1985. gadā. Par kluba visveiksmīgāko treneri kļuva Bobs Paislijs, iegūstot 19 trofejas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/paisley/ |title=Bob Paisley profile |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|9|18||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Pašreizējais treneru sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds
! Valsts
|-
| Galvenais treneris
| [[Arne Slots]]
| {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]]
|-
| Trenera asistents
| [[Sipke Hulshofs]]
| {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]]
|-
| Trenera otrais asistents
| [[Džovanni van Bronkhorsts]]
| {{flaga|NED|name=Nīderlande}} Nīderlande
|-
| Vārtsargu treneris
| [[Šavi Valero]]
| {{flaga|BRA|name=Brazīlija}} [[Spānija]]
|-
| Fitnesa treneris
| Konels Martegs
| {{flaga|Ziemeļīrija|name=Velsa}} [[Ziemeļīrija]]
|-
| 1. komandas attīstības treneris
| Pepeins Leinderss
| {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} Nīderlande
|-
| Fizioterapijas vadītājs
| Kriss Morgans
| {{flaga|Anglija|name=Anglija}} [[Anglija]]
|-
| U21 komandas treneris 
| Maikls Bīls
| {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija
|-
| U18 komandas treneris
| Alekss Ingltorps
| {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija
|}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (20): 1900–01, 1905–06, 1921–22, 1922–23, 1946–47, 1963–64, 1965–66, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1979–80, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1985–86, 1987–88, 1989–90, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]], [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
** Vicečempioni (15): 1898–99, 1909–10, 1968–69, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1984–85, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 2001–02, 2008–09, 2013–14, 2018–19, [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]]
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1893–94, 1895–96, 1904–05, 1961–62
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1964–65, 1973–74, 1985–86, 1988–89, 1991–92, 2000–01, 2005–06, 2021–22
** Finālisti (7): 1913–14, 1949–50, 1970–71, 1976–77, 1987–88, 1995–96, 2011–12 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (10): 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1994–95, 2000–01, 2002–03, 2011–12, 2021 —22,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-gara-pendelu-serija-uzvar-ligas-kausa/|title=“Liverpool” garā “pendeļu” sērijā uzvar Līgas kausā &amp;#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 27. febr.|website=www.sportazinas.com}}&lt;/ref&gt; 2023–23&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l&lt;/ref&gt;
** Finālisti (5): 1977–78, 1986–87, 2004–05, 2015–16, 2024–25
* '''''[[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]'''''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (15): 1964, 1965, 1966, 1974, 1976, 1977, 1979, 1980, 1982, 1986, 1988, 1989, 1990, 2001, 2006, 2022&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62275194|title=Community Shield: Liverpool 3-1 Man City - Darwin Nunez seals victory|date=2022. gada 30. jūl.|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Kausa ieguvēji (6): 1976–77, 1977–78, 1980–81, 1983–84, 2004–05, 2018–19
** Finālisti (4): 1984–85, 2006–07, 2017–18, 2021–22
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1972–73, 1975–76, 2000–01
** Finālisti (1): 2015–16
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Finālisti (1): 1965–66
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (4): 1977, 2001, 2005, 2019
** Finālisti (2): 1978, 1984
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Finālisti (2): 1981, 1984
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2019
** Finālisti (1): 2005

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |last1=Cox |first1=Richard |last2=Russell |first2=Dave |last3=Vamplew  |first3=Wray |title=Encyclopedia of British football |publisher=Routledge |year=2002 |isbn=0-7146-5249-0 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Crilly |first=Peter |title=Tops of the Kops: The Complete Guide to Liverpool's Kits |publisher=Trinity Mirror Sport Media |year=2007  |isbn=978-1-905266-22-7 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Graham |first=Matthew | title=Liverpool| publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd| year=1985 | isbn=0-600-50254-6 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Kelly |first=Stephen F. |authorlink=Stephen F. Kelly |title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room |url=https://archive.org/details/bootroomboysinsi0000kell |publisher=HarperCollins |year=1999 |isbn=0-00-218907-0 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|first=Stephen F.|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|url=https://archive.org/details/youllneverwalkal0000kell|publisher=Queen Anne Press |year=1988 |isbn=0-356-19594-5 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce| first=Stan | last=Liversedge |title=Liverpool:The Official Centenary History| url=https://archive.org/details/liverpoolofficia0000live | publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd | year=1991| isbn=0-600-57308-7 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Pead |title=Liverpool A Complete Record |url=https://archive.org/details/liverpoolcomplet0000pead |publisher=Breedon Books |year=1986 |isbn=0-907969-15-1 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Reade |authorlink=Brian Reade |title=44 Years With The Same Bird |publisher=Pan |year=2009 |isbn=1-74329-366-6 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Rollin |first=Jack and Glenda |year=2006 |title=Sky Sports Football Yearbook 2006-2007 |publisher=Headline |pages=232–233 |isbn= 0-7553-1526-X |ref=harv}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://www.lfchistory.net LFCHistory.net] - ar Liverpool FC saistītie raksti un statistika. {{en ikona}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{Liverpool FC spēlētāji}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liverpool FC}}
[[Kategorija:Liverpool FC| ]]</text>
      <sha1>4yj3sj0vxh3d309qunk7vhxvih64any</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anglijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14805</id>
    <revision>
      <id>4472056</id>
      <parentid>4459062</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:09:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4472056</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13625" sha1="jvtn4311ovwz0zaoh91rstojsuzhjr4" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Anglija
| Badge              = Arms of The Football Association (include star).svg
| FIFA Trigramme     = ENG
| Nickname           = Trīs lauvas&lt;br /&gt; (''Three Lions'')
| Association        = [[Anglijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] ([[Eiropa]])
| Coach              = {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]]
| Asst Manager       = 
| Captain            = [[Harijs Keins]]
| Vice-Captain       = 
| Most caps          = [[Pīters Šiltons]] (125)
| Top scorer         = [[Harijs Keins]] (78)
| Home Stadium       = [[Vemblija stadions]] ([[Londona]])
| FIFA Rank = {{Nft rank|4.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}&lt;ref&gt;[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]&lt;/ref&gt;
| FIFA max = 3.
| FIFA max date = 2012. gada augusts—septembris, 2021. gada septembris—oktobris, 2023. gada novembris
| FIFA min = 27.
| FIFA min date = 1996. gada februāris
| pattern_la1           = _eng26H
| pattern_b1            = _eng26H
| pattern_ra1           = _eng26H
| pattern_sh1           = _eng26H
| pattern_so1           = _eng26Hl
| leftarm1              = FFFFFF
| body1                 = FFFFFF
| rightarm1             = FFFFFF
| shorts1               = FFFFFF 
| socks1                = FFFFFF
| pattern_la2           = _eng26A
| pattern_b2            = _eng26A
| pattern_ra2           = _eng26A
| pattern_sh2           = _eng26A
| pattern_so2           = _eng26Al
| leftarm2              = fe080a
| body2                 = fe080a
| rightarm2             = fe080a
| shorts2               = 000040
| socks2                = fe080a
| First game         = {{fb|SCO}} 0:0 {{fb-rt|ENG}}&lt;br /&gt;([[Partika]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30||bez}}) 
| Largest win        = {{fb|IRL|patr}} 0:13 {{fb-rt|ENG}}&lt;br /&gt;([[Belfāsta]], [[Īrija]]; {{dat|1882|2|18||bez}}) 
| Largest loss       = {{fb|HUN|1949}} 7:1 {{fb-rt|ENG}}&lt;br /&gt;([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1954|5|23||bez}})
| World cup apps     = 16
| World cup first    = 1950 
| World cup best     = '''Čempioni:''' [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] 
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] 
| Regional cup apps  = 10
| Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] 
| Regional cup best  = 2. vieta: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]
}}

'''Anglijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Anglija|Angliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Anglijas futbola izlasi pārvalda [[Anglijas Futbola asociācija]]. Anglijas izlase [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966.]] gadā uzvarēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā futbolā]].

Anglijas izlase, kas ir futbola dzimtenes pārstāvji, piedalījās pirmajās oficiālajās [[Futbols|futbola]] valsts sacīkstēs, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Turpmāko 40 gadu laikā Anglijas izlase aizvadīja spēles vienīgi ar citām [[Lielbritānija]]s valstu izlasēm ([[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]). Anglijas izlase nepiedalījās pirmajos trijos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pirmoreiz tajā startējot tikai [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gadā]]. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kas notika tieši [[Anglija|Anglijā]], Anglijas izlase pirmo un vienīgo reizi ieguva [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]]. Kopš tā laika Anglijas izlase allaž ir starp favorītiem visos turnīros, taču lielajos finālturnīros ([[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]) kopš 1966. gada vairs nav uzvarējusi. Lielākais panākums Eiropas čempionātā ir 2. vieta ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā, un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]. gadā.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Ceturtdaļfināls
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — '''Čempioni'''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Ceturtdaļfināls
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Pusfināls
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 4. vieta
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās''
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās''
* [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — Pusfināls
* [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — Ceturtdaļfināls
* [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās''
* [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās''
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — 2. vieta
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — 2. vieta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop|title=Ojarsavals kļūst par varoni, Spānija - Eiropas čempionāta titulētāko izlasi|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|7|14|N|bez}}|access-date={{dat|2024|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Spēlētāju rekordi ==

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles (Vārti)
|-
|[[Pīters Šiltons]]
|1970—1990
|125 (0)
|-
|[[Veins Rūnijs]]
|2003—2018
|120 (53)
|-
|[[Deivids Bekhems]]
|1996—2009
|115 (17)
|-
|[[Stīvens Džerards]]
|2000—2014
|114 (21)
|-
|'''[[Harijs Keins]]'''
|2015—
|112 (78)
|-
|[[Bobijs Mūrs]]
|1962—1973
|108 (2)
|-
|[[Ešlijs Kols]]
|2001—2014
|107 (0)
|-
|[[Bobijs Čarltons]]
|1958—1970
|106 (49)
|-
|[[Frenks Lampards]]
|1999—2014
|106 (29)
|-
|[[Billijs Raits]]
|1946—1959
|105 (3)
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti (Spēles)
|-
|'''[[Harijs Keins]]'''
|2015—
|78 (112)
|-
|[[Veins Rūnijs]]
|2003—2018
|53 (120)
|-
|[[Bobijs Čarltons]]
|1958—1970
|49 (106)
|-
|[[Gērijs Linekers]]
|1984—1992
|48 (80)
|-
|[[Džimijs Grīvss]]
|1959—1967
|44 (57)
|-
|[[Maikls Ouens]]
|1998—2008
|40 (89)
|-
|[[Nets Lofthauss]]
|1950—1958
|30 (33)
|-
|[[Alans Šīrers]]
|1992—2000
|30 (63)
|-
|[[Toms Finijs]]
|1946—1958
|30 (76)
|-
|[[Viviens Vudvords]]
|1903—1911
|29 (23)
|-
|[[Frenks Lampards]]
|1999—2014
|29 (106)
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs pārbaudes spēlei pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un  [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlei pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] 2025. gada 9. un 14. oktobrī.

{{nat fs g start|background=|color=#ffffff}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|age={{Birth date and age|1994|3|7|df=y}}|caps=78|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|age={{Birth date and age|1997|3|12|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} 
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]|age={{Birth date and age|2002|10|10|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break|background=#0B0B3F}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|age={{Birth date and age|1994|5|28|df=y}}|caps=83|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]|age={{Birth date and age|2000|7|13|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ezri Konsa]]|age={{Birth date and age|1997|10|23|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mailss Lūiss-Skellijs]]|age={{Birth date and age|2006|9|26|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]|age={{Birth date and age|1992|5|9|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeds Spenss]]|age={{Birth date and age|2000|8|9|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko O'Railijs]]|age={{Birth date and age|2005|3|21|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džerels Kvansā]]|age={{Birth date and age|2003|1|29|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break|background=#0B0B3F}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|age={{Birth date and age|1990|6|17|df=y}}|caps=85|goals=3|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|age={{Birth date and age|1999|1|14|df=y}}|caps=68|goals=6|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Loftuss-Čīks]]|age={{Birth date and age|1996|1|23|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]|age={{Birth date and age|2002|7|26|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Morgans Gibss-Vaits]]|age={{Birth date and age|2000|1|27|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]|age={{Birth date and age|2002|11|6|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break|background=#0B0B3F}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Harijs Keins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Birth date and age|1993|7|28|df=y}}|caps=109|goals=74|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|age={{Birth date and age|1997|10|31|df=y}}|caps=64|goals=18|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bukajo Saka]]|age={{Birth date and age|2001|9|5|df=y}}|caps=44|goals=12|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olijs Votkinss]]|age={{Birth date and age|1995|12|30|df=y}}|caps=19|goals=5|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerods Bouens]]|age={{Birth date and age|1996|12|20|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]|age={{Birth date and age|2001|2|24|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ebereči Eze]]|age={{Birth date and age|1998|6|29|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end|background#0B0B3F}}

== Skatīt arī ==
* [[Anglijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|1966}}
 | pirms      = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1962}})
 | pēc        = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1970}})
}}
{{kastes beigas}}
{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Anglijas futbola izlase
| titlestyle = background:white; color:#CE1124;
| list       = 
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2010}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>jvtn4311ovwz0zaoh91rstojsuzhjr4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Norvēģijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15250</id>
    <revision>
      <id>4471722</id>
      <parentid>4453877</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:09:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471722</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11995" sha1="2gr1tmcs0wmcgodl83t518m29g9ptx6" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Norvēģija
| Badge              = Norway national football team logo.svg
| FIFA Trigramme     = NOR
| Nickname           = 
| Association        = [[Norvēģijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|Norvēģija}} [[Stole Sūlbakens]]
| Captain            = [[Martins Ēdegors]]
| Most caps          = [[Juns Arne Rīse]] (110)
| Top scorer         = [[Ērlings Holanns]] (55)
| Home Stadium       = ''[[Ullevaal stadions]]''
| FIFA Rank = {{Nft rank|31.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}&lt;ref&gt;[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]&lt;/ref&gt;
| FIFA max = 2.
| FIFA max date = 1993. oktobris, 1995. gada jūlijs-augusts
| FIFA min = 88.
| FIFA min date = 2017. gada jūlijs
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1        = _nor26h
| pattern_b1         = _nor26h
| pattern_ra1        = _nor26h
| pattern_sh1        = _nor26h
| pattern_so1        = 
| leftarm1           = BA0003
| body1              = BA0003
| rightarm1          = BA0003
| shorts1            = BA0003
| socks1             = 202747
| pattern_la2        = _nor26a
| pattern_b2         = _nor26a
| pattern_ra2        = _nor26a
| pattern_sh2        = _nor26a
| pattern_so2        = 
| leftarm2           = FFFFFF
| body2              = FFFFFF
| rightarm2          = FFFFFF
| shorts2            = FFFFFF
| socks2             = 000000
| pattern_la3        = _nor26t
| pattern_b3         = _nor26t
| pattern_ra3        = _nor26t
| pattern_sh3        = _nor26h
| pattern_so3        = 
| leftarm3           = FFFFFF
| body3              = FFFFFF
| rightarm3          = FFFFFF
| shorts3            = FFFFFF
| socks3             = FFFFFF
| First game         = {{fb|Zviedrija}} 11:3 {{fb-rt|Norvēģija}}&lt;br /&gt;([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|Norvēģija}} 12:0 {{fb-rt|Somija}}&lt;br /&gt;([[Bergena]], [[Norvēģija]]; {{dat|1946|6|28|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|Dānija}} 12:0 {{fb-rt|Norvēģija}}&lt;br /&gt;([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1917|10|7|N|bez}})
| World cup apps     = 3
| World cup first    = 1938
| World cup best     = Astotdaļfināls: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 1
| Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]
| Regional cup best  = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]
}}

'''Norvēģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Norvēģijas futbola izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Norvēģijas izlase trīs reizes ir spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]] iekļūstot astotdaļfinālā. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. gadā Norvēģija spēlēja arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālturnīrā Beļģijā un Nīderlandē.
[[File:Norway 2015.jpg|thumb|Norvēģijas izlase 2015. gadā]]
== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās''
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Nepiedalījās''
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Astotdaļfināls''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Grupu turnīrs''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Astotdaļfināls''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās''
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās''
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''kvalificējās'']]
== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Nekvalificējās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Grupu turnīrs''
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Nekvalificējās''
*[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Nekvalificējās''
*[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']]
*[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']]
*[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']]
*[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']]
*[[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - 

== Sasniegumi ==
* '''[[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]'''
** {{bronze3}} Bronzas medaļa (1): [[Futbols 1936. gada olimpiskajās spēlēs|1936]]

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|23||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Juns Arne Rīse]]
|2000—2013
|110
|-
|[[Turbjērns Svensens]]
|1947—1962
|104
|-
|[[Hennings Bergs]]
|1992—2004
|100
|-
|[[Ēriks Tūrstvets]]
|1982—1996
|97
|-
|[[Brede Hangelanns]]
|2002—2014
|91
|-
|[[Džons Karjū]]
|1998—2011
|91
|-
|[[Eivinns Leonhardsens]]
|1990—2003
|86
|-
|[[Mortens Gamsts Pedersens]]
|2004—2014
|83
|-
|[[Hjētils Rekdāls]]
|1987—2000
|83
|-
|[[Stefens Iversens]]
|1998—2011
|79
|-
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Ērlings Holanns]]'''
|2019—
|55
|-
|[[Jergens Juve]]
|1928—1937
|33
|-
|[[Einars Gunnešens]]
|1917—1928
|26
|-
|'''[[Aleksanders Sērlots]]'''
|2016—
|26
|-
|[[Haralls Hennums]]
|1949—1960
|25
|-
||[[Džons Karjū]]
|1998—2011
|24
|-
|[[Ūle Gunnars Sulšērs]]
|1995—2007
|23
|-
|[[Tūre Andrē Flū]]
|1995—2004
|23
|-
|[[Gunnars Tūresens]]
|1946—1959
|22
|-
|[[Stefens Iversens]]
|1998—2011
|21
|}

== Sastāvs ==
Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (01.09.2021), [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] (04.09.2021) un [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] (07.09.2021).
{{nat fs g start|background=#d81e05|color=white}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ērjans Nīlanns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|9|10|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Andrē Hansens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|12|17|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Pērs Kristians Brotveits]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Nîmes Olympique|Nîmes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=#d81e05}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kristofers Ajers]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|17|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Birgers Melings]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|12|17|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stefans Strandbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|7|25|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[U.S. Salernitana 1919|Salernitana]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jūlians Rīesons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|11|17|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīans Rode Grēgesens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|5|17|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Molde FK|Molde]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrēass Hanče-Ulsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|1|17|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Frēdriks Andrē Bjerkans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|21|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rūbens Gābrielsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|3|10|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markuss Homgrēns Pēdersens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|7|16|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break|background=#d81e05}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Muhameds Eljunsi]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|8|4|df=y}}|caps=32|goals=6|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Ēdegors]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|12|17|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Sanders Berge]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|2|14|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mats Mēlers Dēli]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|3|2|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Normans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|5|28|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Norwich City FC|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mortens Torsbijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|5|5|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Patriks Bergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|11|24|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jenss Peters Hauge]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|10|12|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ārons Dennums]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break|background=#d81e05}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džošua Kings]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|1|15|df=y}}|caps=54|goals=17|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|12|5|df=y}}|caps=32|goals=11|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|7|21|df=y}}|caps=12|goals=7|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kristians Tuštvets]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|13|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ēriks Būthaims]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|1|10|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs end|background=#d81e05}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>2gr1tmcs0wmcgodl83t518m29g9ptx6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4471894</id>
      <parentid>4471561</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T02:10:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4471894</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="460561" sha1="5unlr3zq8zzrd9nh2rnr3ahwptpdcge" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]  ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>5unlr3zq8zzrd9nh2rnr3ahwptpdcge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bezmaksas programmatūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17014</id>
    <revision>
      <id>4471796</id>
      <parentid>2782574</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:53:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471796</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1278" sha1="mcc4ovs2v4bu4sci26nccsw35fn66tu" xml:space="preserve">'''Bezmaksas programmatūra''' (''freeware'', /ˈfɹiːwɛə(r)/; no angļu ''free'' — &quot;bezmaksas&quot; un ''software'' — &quot;programmatūra&quot;) ir ar [[autortiesības|autortiesībām]] aizsargāta datoru [[programmatūra]], kas tiek izplatīta bez maksas, uz neierobežotu laiku bez izejas koda.

Bezmaksas programmatūra atšķiras no [[brīvā programmatūra|brīvās programmatūras]], kas tiek izplatīta ar izejas kodu, ar to, ka bezmaksas programmatūrā atslēgas vārds ir &quot;bezmaksas&quot; kā cena, bet brīvajā programmatūrā vārds &quot;brīvs&quot; kā &quot;vārda brīvība&quot;. Bezmaksas programmatūra var būt peļņorientēta, un tās izplatīšanas noteikumi var aizliegt kopēšanu, reverso inženieriju, izmaiņas, atkārtotu izplatīšanu un šie ierobežojumi tiek atrunāti licences līgumā.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.gnu.org/philosophy/categories.html Categories of Free and Non-Free Software] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190502115838/https://www.gnu.org/philosophy/categories.html |date={{dat|2019|05|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.tucows.com/ Tucows.com] - viena no apjomīgākajām pasaules interneta vietnēm, kurā ir pieejama bezmaksas programmatūra.

[[Kategorija:Bezmaksas programmatūra| ]]</text>
      <sha1>mcc4ovs2v4bu4sci26nccsw35fn66tu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daudzeses pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20532</id>
    <revision>
      <id>4471906</id>
      <parentid>4466004</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:40:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471906</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5190" sha1="fp07kvmhu5ycymb78u0nxwcyr7sadfr" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Daudzeses pagasts
| karte             = &lt;!-- novietojuma karte --&gt;Daudzeses pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Latvijas pagasta ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Daudzeses pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = 80px
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Aizkraukles novads
| centrs            = Daudzeva
| platība           = 210,67
| iedzīvotāji       = 1142&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 1142 / 210.67 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = www.daudzese.lv
}}
'''Daudzeses pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām [[Sēlija]]s ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Zalves pagasts|Zalves]] un [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Sērenes pagasts|Sērenes]] un [[Seces pagasts|Seces]] pagastiem, [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Viesītes pagasts|Viesītes pagastu]] un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastu]].

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Dzeņupīte]], [[Ellīte]], [[Ģirupe]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Jorģelēnupīte]], [[Jūga]], [[Lauce (upe)|Lauce]], [[Pālupīte]], [[Viesīte (upe)|Viesīte]].

==== Ezeri ====
[[Brieža dīķis]], [[Dobeļa dīķis]], [[Iecavas dīķis]], [[Rubeņa dīķis]], [[Znotiņu ezers]].

== Vēsture ==
Mūsdienu Daudzeses pagasta teritorijā vēsturiski atradās Daudzeses muiža (''Gut Daudsewas'', [[Daudzese]]), Jaunsērenes muiža (''Gut Neu-Seren'').

1935. gadā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] Daudzeses pagasta platība bija 111,7 km² un tajā dzīvoja 1246 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Pagastu apraksti}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Daudzeses un [[Uzvaras ciems|Uzvaras]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Daudzeses ciems''' ietilpis [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas]] (1949-1956), [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] (1956-1967) un [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]] (pēc 1967. g.) rajonos. Daudzeses ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Uzvaras ciemu.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Daudzeses pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novadā]].

[[Attēls:59-Daudzese.jpg|thumb|250px| [[Zalves pagasts|Zalves]] un Daudzeses apkārtnes 1925 gada topogrāfiskā karte.]]

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|2250
|1959|1975
|1967|1500
|1979|1374
|1989|1321
|2000|1205
|2011|1017
|2021|873
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Daudzeva]]''' (pagasta centrs), [[Daudzese]], [[Lāči (Daudzeses pagasts)|Lāči]].

=== Novadnieki ===
* [[Pauls Butkēvičs]], aktieris

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:daudzeses baznica.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Daudzeses luterāņu baznīca&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Daudzeses pamatskola.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Daudzeses pamatskola&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Daudzevasstacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Daudzeva (stacija)|Daudzevas dzelzceļa stacija]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Pieminas akmens represetiem daudzeva.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Piemiņas akmens represētiem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:daudzeses pagasta pasvaldiba.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pagasta pašvaldības ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Daudzeses pagasta zime.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Daudzeses pagasta robežakmens pie autoceļa [[P86]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.daudzese.lv Daudzeses pagasta mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120110094305/http://www.daudzese.lv/ |date={{dat|2012|01|10||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20120826033047/http://www.panoramio.com/user/4074187/tags/%D0%94%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B7%D0%B5%D1%81%D0%B5%20%D0%B8%20%D0%BE%D1%81%D1%80%D0%B5%D1%81%D0%BD. Daudzeses apkārtnes attēlu kolekcija]
* [https://web.archive.org/web/20120826133959/http://www.panoramio.com/user/4074187/tags/%D0%94%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B7%D0%B5%D0%B2%D0%B0%20%D0%B8%20%D0%BE%D0%BA%D1%80%D0%B5%D1%81%D0%BD. Daudzevas apkārtnes attēlu kolekcija]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Aizkraukles novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Jaunjelgavas novads}}
{{Aizkraukles rajons}}
{{Jēkabpils apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]]
[[Kategorija:Daudzeses pagasts| ]]</text>
      <sha1>fp07kvmhu5ycymb78u0nxwcyr7sadfr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valencia CF</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20894</id>
    <revision>
      <id>4471633</id>
      <parentid>4334216</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:44:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4471633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7750" sha1="nn8dpkv3ashr5ccwdtpdiwo7kzos1wk" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000000
| nos        = ''Valencia C.F.''
| logo       = [[Attēls:FC Valencia.svg|140px]]
| pilns      = ''Valencia Club de Fútbol''
| iesauka    = ''Los Murciélagos'' ([[Sikspārņi]])&lt;br&gt; ''Els Taronges'' (Oranžie)&lt;br&gt; ''Los Che''
| pilsēta    = {{Vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
| dib        = 1919
| dib_mēn    = 3
| dib_dat    = 18
| stad       = ''[[Mestalla]]''
| ietilp     = 55 000
| prez       = {{flaga|Singapūra}} Kiats Lims
| tren       = {{flaga|Spānija}} [[Karloss Korberans]]
| līga       = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
| sez        = [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024.—2025.]]
| poz        = 12. vieta
| pattern_la1 = _valencia2526h
| pattern_b1 = _valencia2526h
| pattern_ra1 = _valencia2526h
| pattern_sh1 = _valencia2526h
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _valencia2526a
| pattern_b2 = _valencia2526a
| pattern_ra2 = _valencia2526a
| pattern_sh2 = _valencia2526a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = af2638
| body2 = af2638
| rightarm2 = af2638
| shorts2 = af2638
| socks2 = af2638
| pattern_la3 = _valencia2526t
| pattern_b3 = _valencia2526t
| pattern_ra3 = _valencia2526t
| pattern_sh3 = _valencia2526t
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 0033ff
| body3 = fdda1c
| rightarm3 = 0033ff
| shorts3 = 0033ff
| socks3 = 0033ff
}}

'''''Valencia CF''''' ir [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] klubs, kas spēlē Spānijas futbola augstākajā līgā - [[Spānijas futbola Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]]. Klubs dibināts [[1919]]. gadā un bāzējās Spānijas pilsētā [[Valensija (Spānija)|Valensijā]]. Pašlaik par kluba stadionu kalpo [[1923]]. gadā būvētais ''[[Mestalla]]'', kurā ietilpst 55 000 skatītāju, tomēr komanda cer pārvākties uz jaunuzcelto stadionu &quot;''Nou Mestalla''&quot;, kas paredzēts 61 500 skatītājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valenciacf.com/ver/39220/estadio-mestalla.html|title=Camp de Mestalla|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=Valencia Club de Fútbol|archive-date={{dat|2015|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150830040005/http://www.valenciacf.com/ver/39220/estadio-mestalla.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/news/2013/11/valencia_new_plan_to_deliver_nou_mestalla_smaller_and_cheaper|title=Valencia: New plan to deliver Nou Mestalla, smaller and cheaper|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=stadiumdb.com}}&lt;/ref&gt;

''Valencia'' 6 reizes ir uzvarējusi Spānijas čempionātā, pēdējā uzvara bija [[2004. gads|2004]]. gadā. Vēsturiskajā Spānijas futbola Pirmās divīzijas klasifikācijā, klubs ieņem trešo vietu - uzreiz pēc [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] un [[FC Barcelona|&quot;Barcelona&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laliga.es/estadisticas-historicas|title=Estadísticas históricas|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=Liga de Fútbol Profesional|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107202027/http://www.laliga.es/estadisticas-historicas|archivedate={{dat|2017|11|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Komanda ir 8 reizes izcīnījusi [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]].

Klubam ir labi panākumi arī Eirokausos. Tas ir divas reizes spēlējis [[UEFA Čempionu līga]]s finālā, pa reizei izcīnījis [[UEFA kauss|UEFA kausu]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]], kā arī divas reizes uzvarējis Starppilsētu izstāžu kausā, kas bija UEFA kausa priekštecis. Kluba trofeju skaitā ir arī divi [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valenciacf.com/ver/10154/palmares.html|title=Palmarés|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=Valencia Club de Fútbol|archive-date={{dat|2015|09|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150913025454/http://www.valenciacf.com/ver/10154/palmares.html}}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{Dat|2025|9|10||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valenciacf.com/ver/262/jugadores.html |title=Jugadores del Primer Equipo |language=es |publisher=''Valencia CF'' |accessdate={{dat|2020|11|1||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190802210302/https://www.valenciacf.com/ver/262/jugadores.html }}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=MKD|pos=GK|name=[[Stole Dimitrijevskis]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Hosē Kopete]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=GUI|pos=DF|name=[[Muktars Djakabī]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=ESP|pos=DF|name=[[Sesars Tarrega]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=NED|pos=FW|name=[[Arno Danžuma]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Havi Gverra]]|}}
{{Fs player|no= 9|nat=ESP|pos=FW|name=[[Ugo Duro]]}}
{{Fs player|no=10|nat=POR|pos=MF|name=[[Andrē Almeida]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ESP|pos=FW|name=[[Luiss Rioha]]}}
{{Fs player|no=12|nat=POR|pos=DF|name=[[Tjerī Korreja]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ESP|pos=GK|name=[[Kristians Rivero]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Gaja]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=15|nat=ARG|pos=MF|name=[[Lukass Beltrans]]|other=īrē no [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]}}
{{Fs player|no=16|nat=ESP|pos=FW|name=[[Djego Lopess]]}}
{{Fs player|no=17|nat=BEL|pos=FW|name=[[Larži Ramazani]]|other=īrē no [[Leeds United FC|Leeds United]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pepelu]]}}
{{Fs player|no=19|nat=ESP|pos=FW|name=[[Dani Raba]]}}
{{Fs player|no=20|nat=GLP|pos=DF|name=[[Dimitri Folkjē]]}}
{{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=DF|name=[[Hesuss Vaskess]]}}
{{Fs player|no=22|nat=FRA|pos=MF|name=[[Baptists Santamarija]]}}
{{Fs player|no=23|nat=SUI|pos=MF|name=[[Filips Ugriničs]]}}
{{Fs player|no=24|nat=SUI|pos=DF|name=[[Erajs Džemerts]]}}
{{Fs player|no=25|nat=ESP|pos=GK|name=[[Hulens Agirresabala]]|other=īrē no [[Athletic Bilbao]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''
** Čempioni (6): 1941–42, 1943–44, 1946–47, 1970–71, 2001–02, 2003–04
** Vicečempioni (6): 1947–48, 1948–49, 1952–53, 1971–72, 1989–90, 1995–96
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (8): 1941, 1948–49, 1954, 1966–67, 1978–79, 1998–99, 2007–08, 2018–19
** Finālisti (10): 1934, 1944, 1944–45, 1946, 1952, 1969–70, 1970–71, 1971–72, 1994–95, 2021–22
* '''[[Spānijas Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1999
** Finālisti (3): 2002, 2004, 2008
* '''Evas Duartes kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1949
** Finālisti (1): 1947
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (2): 1930–31, 1986–87
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (2): 1999–2000, 2000–01
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1979–80
* '''[[UEFA kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2003–04
* '''Starppilsētu izstāžu kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 1961–62, 1962–63
** Finālisti (1): 1963–64
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1980, 2004
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 1998

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.valenciacf.com/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090412041206/http://www.valenciacf.com/ |date={{dat|2009|04|12||bez}} }} {{es ikona}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Valencia CF]]</text>
      <sha1>nn8dpkv3ashr5ccwdtpdiwo7kzos1wk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lisabonas &quot;Benfica&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20981</id>
    <revision>
      <id>4471643</id>
      <parentid>4469321</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T14:43:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4471643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15468" sha1="8jgtqusqv62daa05x0dbr3lama7cphh" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
 | text_color = #FFFFFF
 | bg_color   = #FF0000
 | nos     = ''SL Benfica''
 | logo    = [[Attēls:SL Benfica logo.svg|180px|Logo]]
 | pilns   = ''Sport Lisboa e Benfica''
 | iesauka = ''Águias (ērgļi)&lt;br /&gt;Encarnados (sarkanie)&lt;br /&gt;O Glorioso (The Glorious One)''
 | pilsēta = {{Vieta|Portugāle|Lisabona}}
 | dib     = 1904
 | dib_mēn = 2
 | dib_dat = 28
 | stad    = ''[[Estádio da Luz]]''
 | ietilp  = 65 647
 | prez    = {{flaga|Portugāle}} [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]]
 | tren    = {{flaga|Portugāle}} [[Žuzē Mouriņu]] 
 | kapteinis = {{flaga|ARG}} [[Nikolass Otamendi]]
 | līga    = ''[[Primeira Liga]]''
 | sez     = 2025.—2026.
 | poz     = 3. vieta 
| pattern_la1 = _benfica2526h
| pattern_b1  = _benfica2526h
| pattern_ra1 = _benfica2526h
| pattern_sh1 = _benfica2526h
| pattern_so1 = _benfica2526hl
| leftarm1    = FE0000
| body1       = FE0000
| rightarm1   = FE0000
| shorts1     = FFFFFF
| socks1      = FE0000
| pattern_la2 = _benfica2526a
| pattern_b2  = _benfica2526a
| pattern_ra2 = _benfica2526a
| pattern_sh2 = _benfica2526a
| pattern_so2 = _adidasblackl
| leftarm2    = EAE1D8
| body2       = EAE1D8
| rightarm2   = EAE1D8
| shorts2     = EAE1D8
| socks2      = EAE1D8
| pattern_la3 = _benfica2526t
| pattern_b3  = _benfica2526t
| pattern_ra3 = _benfica2526t
| pattern_sh3 = _benfica2526t
| pattern_so3 = _adidasredl
| leftarm3    = FFFFFF
| body3       = FFFFFF
| rightarm3   = FFFFFF
| shorts3     = FFFF00
| socks3      = FFFFFF
}}
'''''Sport Lisboa e Benfica''''' ({{izrunā|spɔɾ liʒˈboɐ i bɐ̃ȷ̃ˈfikɐ}}) ir [[Portugāle]]s sporta klubs no [[Lisabona]]s. Klubs dibināts {{dat|1904|2|28}} ar nosaukumu ''Grupo Sport Lisboa''. Visplašāk ir zināma tā [[futbols|futbola]] komanda, lai gan arī citos sporta veidos, īpaši Portugālē, ir ievērojami panākumi. Komanda spēlē Portugāles futbola čempionāta augstākajā līmenī ''[[Primeira Liga]]'' un savas mājas spēles aizvada ''[[Estádio da Luz]]'' stadionā, kur ir 65&amp;nbsp;647 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldstadiums.com/europe/countries/portugal.shtml |title=Stadiums in Portugal |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=worldstadiums.com |archiveurl=https://www.webcitation.org/68D6nz7WQ?url=http://www.worldstadiums.com/europe/countries/portugal.shtml |archivedate={{dat|2012|06|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; ''SL Benfica'' futbolisti 38 reizes ir kļuvuši par Portugāles čempioniem, kā arī 26 reizes izcīnījuši Portugāles kausu. Klubam ir labi panākumi arī Eiropas klubu turnīros. Komanda divas reizes ir uzvarējusi [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausā]] (tagad UEFA Čempionu līga), kā arī trīs reizes spēlējusi [[UEFA Eiropas līga]]s finālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.slbenfica.pt/futebol/palmares.aspx |title=Palmarés de Futebol |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=SL Benfica |archive-date={{dat|2016|01|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160118234000/http://www.slbenfica.pt/futebol/palmares.aspx }}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.–2011.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.–2012.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.–2013.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|- 
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|  &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/27052023-portugales_tituletakais_klubs_benfica_atg|title=Portugāles titulētākais klubs &quot;Benfica&quot; atgriežas čempionu tronī|date=2023. gada 27. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesp/port2024.html|title=Portugal 2023/24|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.–2025.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesp/port2024.html|title=Portugal 2024/25|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2026|4|12||bez}}''
{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|pos=GK|nat=UKR|name=[[Anatolijs Trubins]]}}
{{Fs player|no=4|pos=DF|nat=POR|name=[[Antoniu Silva]]}}
{{Fs player|no=5|pos=MF|nat=ARG|name=[[Enco Barrenečea]]|other=īrē no [[Aston Villa FC|Aston Villa]]}}
{{Fs player|no=6|pos=DF|nat=DEN|name=[[Aleksanders Bā]]}}
{{Fs player|no=7|pos=FW|nat=POR|name=[[Bruma]]}}
{{Fs player|no=8|pos=MF|nat=NOR|name=[[Fredriks Aursness]]}}
{{Fs player|no=9|pos=FW|nat=CRO|name=[[Fraņo Ivanovičs]]}}
{{Fs player|no=10|pos=MF|nat=UKR|name=[[Heorhijs Sudakovs]]|other=īrē no [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]}}
{{Fs player|no=11|pos=FW|nat=BEL|name=[[Dodi Lukebakio]]}}
{{Fs player|no=14|pos=FW|nat=GRE|name=[[Vangelis Pavlidis]]}}
{{Fs player|no=15|pos=DF|nat=CPV|name=[[Sidnijs Lopešs Kabrals]]}}
{{Fs player|no=16|pos=MF|nat=POR|name=[[Manu Silva]]}}
{{Fs player|no=17|pos=DF|nat=BIH|name=[[Amars Dedičs]]}}
{{Fs player|no=18|pos=MF|nat=LUX|name=[[Leandro Barreiro]]}}
{{Fs player|no=20|pos=MF|nat=COL|name=[[Ričards Rioss]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=21|pos=FW|nat=NOR|name=[[Andreass Šelderups]]}}
{{Fs player|no=24|pos=GK|nat=POR|name=[[Semjuels Suarešs]]}}
{{Fs player|no=25|pos=FW|nat=ARG|name=[[Džanluka Prestjanni]]}}
{{Fs player|no=26|pos=DF|nat=SWE|name=[[Samuels Dāls]]}}
{{Fs player|no=27|pos=FW|nat=POR|name=[[Rafa Silva]]}}
{{Fs player|no=30|pos=DF|nat=ARG|name=[[Nikolass Otamendi]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}}
{{Fs player|no=39|pos=FW|nat=POR|name=[[Enriki Araužu]]}}
{{Fs player|no=44|pos=DF|nat=POR|name=[[Tomašs Araužu]]}}
{{Fs player|no=50|pos=GK|nat=POR|name=[[Djogu Ferreira]]}}
{{Fs player|no=60|pos=MF|nat=POR|name=[[Nunu Fēlikšs]]}}
{{Fs player|no=64|pos=DF|nat=POR|name=[[Gonsalu Oliveira]]}}
{{Fs player|no=66|pos=DF|nat=USA|name=[[Džošua Vinders]]}}
{{Fs player|no=68|pos=MF|nat=POR|name=[[Žuau Velozu]]}}
{{Fs player|no=84|pos=MF|nat=POR|name=[[Žuau Režu]]}}
{{Fs player|no=86|pos=MF|nat=POR|name=[[Djogu Priosti]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''''[[Primeira Liga]]'''''&lt;ref name=&quot;champions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portchamp.html |title=Portugal - List of Champions |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (38): 1935–36, 1936–37, 1937–38, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1949–50, 1954–55, 1956–57, 1959–60, 1960–61, 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1974–75, 1975–76, 1976–77, 1980–81, 1982–83, 1983–84, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 1993–94, 2004–05, 2009–10, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016-17, 2018–19, 2022-23
** Vicečempioni (30): 1943–44, 1945–46, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1951–52, 1952–53, 1955–56, 1958–59, 1965–66, 1969–70, 1973–74, 1977–78, 1978–79, 1981–82, 1985–86, 1987–88, 1989–90, 1991–92, 1992–93, 1995–96, 1997–98, 2002–03, 2003–04, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2017–18, 2019–20, 2023–24
* '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portcuphist.html |title=Portugal - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (26): 1939–40, 1942–43, 1943–44, 1948–49, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1954–55, 1956–57, 1958–59, 1961–62, 1963–64, 1968–69, 1969–70, 1971–72, 1979–80, 1980–81, 1982–83, 1984–85, 1985–86, 1986–87, 1992–93, 1995–96, 2003–04, 2013–14, 2016–17
** Finālisti (12): 1938–39, 1957–58, 1964–65, 1970–71, 1973–74, 1974–75, 1988–89, 1996–97, 2004–05, 2012–13, 2019-20, 2020-21
* '''Portugāles Līgas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portleagcuphist.html |title=Portugal - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2024–25
* '''Portugāles superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portsupcuphist.html |title=Portugal - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (9): 1980, 1985, 1989, 2005, 2014, 2016, 2017, 2019, 2023&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/10082023-di_marijam_uzvaras_varti_portugales_super|title=Di Marijam uzvaras vārti Portugāles Superkausa izcīņā|date=2023. gada 10. aug.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (13): 1981, 1983, 1984, 1986, 1987, 1991, 1993, 1994, 1996, 2004, 2010, 2015, 2020
* '''Portugāles čempionāts (1921–1938)'''&lt;ref name=&quot;champions&quot; /&gt;
** Čempioni (3): 1929–30, 1930–31, 1934–35
** Vicečempioni (1): 1937–38
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=UEFA.com }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1960–61, 1961–62
** Finālisti (5): 1962–63, 1964–65, 1967–68, 1987–88, 1989–90
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec3b.html |title=UEFA Cup |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (3): 1982–83, 2012–13, 2013–14
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1961, 1962

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.slbenfica.pt/ Kluba oficiālā vietne] {{pt ikona}} {{en ikona}} {{es ikona}}
* [https://www.facebook.com/SLBenfica/ Facebook]
* [https://int.soccerway.com/teams/portugal/benfica/1679/ Soccerway]
* [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=13 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516131948/http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=13 |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} 
* [https://www.zerozero.pt/team.php?id=4 zerozero.pt]

{{futbols-aizmetnis}}

{{PORfutč}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]</text>
      <sha1>8jgtqusqv62daa05x0dbr3lama7cphh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Natalas &quot;America&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22265</id>
    <revision>
      <id>4472015</id>
      <parentid>4225193</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:01:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Natalas &quot;America&quot;]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4472015</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1115" sha1="gz77gzs9ylgy34v11xmkhuo9nt3sqb9" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| nos = América
| logo = [[Attēls:América Futebol Clube (Natal) logo (2023).png|120px]]
| pilns = América Futebol Clube
| dib = 1915
| dib_mēn = 7
| dib_dat = 14
| stad = Machadão, [[Natala]], [[Brazīlija]]
| ietilp = 35 000
| prez = {{flaga|Brazīlija}} Hosē Marija Figueiredu
| tren = {{flaga|Brazīlija}} 
| līga = [[Brazīlijas Série D]]
| sez = 2024
| poz = [[Brazīlijas Série D]], 18.
| pattern_la1 = _whiteborder
| pattern_b1 = _whitecollar
| pattern_ra1 = _whiteborder
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FF0000
| pattern_la2 = _redborder
| pattern_b2 = _collaronwhite
| pattern_ra2 = _redborder
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FF0000
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FF0000
| socks2 = FFFFFF|
}}

'''América Futebol Clube''', arī vienkārši '''América''' (vai '''América de Natal'''), ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] komanda no [[Natala]]s, [[Riugrandi du Norti]] štatā. Klubs dibināts 1915. gada 14. jūlijā.

{{futbols-stub}}

[[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Natalas &quot;America&quot;]]</text>
      <sha1>gz77gzs9ylgy34v11xmkhuo9nt3sqb9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arsenal FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22317</id>
    <revision>
      <id>4471713</id>
      <parentid>4470727</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:48:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471713</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12197" sha1="ldzf48ji2ocrzn46n8c83na423obh1h" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #EF0007
| nos = ''Arsenal''
| logo = [[Attēls:Arsenal FC.png|160px]]
| pilns = ''Arsenal Football Club''
| iesauka = ''The Gunners ll(lielgabalnieki)''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}}
| dib = 1886
| stad = ''[[Emirates Stadium]]''
| ietilp = 60 260
| prez = {{flaga|Anglija}} Čips Kesviks
| tren = {{flaga|Spānija}} [[Mikels Arteta]]
| kapteinis = {{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]]
| poz = 1. vieta
| pattern_la1 = _arsenal2526h
| pattern_b1 = _arsenal2526h
| pattern_ra1 = _arsenal2526h
| pattern_sh1 = _arsenal2526h
| pattern_so1 = _arsenal2526hl
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = F00000
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = F00000
| pattern_la2 = _arsenal2526a
| pattern_b2 = _arsenal2526a
| pattern_ra2 = _arsenal2526a
| pattern_sh2 = _arsenal2526a
| pattern_so2 = _adidasredl
| leftarm2 = 192B47
| body2 = 192B47
| rightarm2 = 192B47
| shorts2 = 0c1c3e
| socks2 = 0c1c3e
| pattern_la3 = _arsenal2526t
| pattern_b3 = _arsenal2526t
| pattern_ra3 = _arsenal2526t
| pattern_sh3 =_arsenal2526t
| pattern_so3 = _arsenal2526tl
| leftarm3 = ffffff
| body3 = ffffff
| rightarm3 = ffffff
| shorts3 = 6a2335
| socks3 = ffffff
}}
'''Londonas &quot;Arsenal&quot;''' ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona]]s. Klubs spēlē Anglijas spēcīgākajā futbola līgā — [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], mājas spēles aizvada [[Emirates Stadium|''Emirates'' stadionā]]. Viens no titulētākajiem klubiem, kas izcīnījis 14 Anglijas čempiontitulus, kā arī 14 reizes ieguvis [[FA kauss|FA kausu]].

Šobrīd Arsenal ir viens no pelnošākajiem futbola klubiem Eiropā, pēc 2016.–2017. sezonas datiem ieņemot devīto vietu peļņas ziņā ar €487 miljoniem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/uk/Documents/sports-business-group/uk-deloitte-sport-football-money-league-2016.pdf&lt;/ref&gt; Balsoties uz sociālo mediju aktivitāti no 2014. gada līdz 2015. gadam, ''Arsenal'' komanda ir piektā atbalstītākā komanda pasaulē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
1886. gadā grupa strādnieku no ''Woolwich'' firmas ''Royal Arsenal'' dibināja komandu. Firma ražoja bruņojumu. Kluba nosaukums tika ņemts no ''Dial Square'' darbnīcas vārda (1886). Ap tā paša gada [[Ziemassvētki]]em kluba nosaukumu mainīja uz ''Royal Arsenal''. Pēc dažiem gadiem kluba nosaukumu tika mainīts uz ''Woolwich Arsenal'' (1891). 1893. gadā ''Woolwich Arsenal'' bija pirmā komanda no Anglijas dienvidiem, kas iestājās [[Anglijas futbola līga|Anglijas futbola līgā]]. 1904. gadā tika sasniegta arī Pirmā divīzija jeb Anglijas augstākā līga. 1913. gadā komanda izkrita uz vienu līgu zemāk. Tajā pašā gadā komanda pārcēlās uz [[Highbury stadions|''Highbury'']] stadionu, kur tā spēlēja līdz 2006. gadam. 1914. gadā komanda mainīja nosaukumu uz ''Arsenal Football Club''. 1919. gadā ''Arsenal'' atgriezās Pirmajā divīzijā. Kopš tā laika komanda vairs nav izkritusi līgu zemāk, kas ir Anglijas rekords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engall.html|title=English Clubs Divisional Movements 1888-2016|website=www.rsssf.com|access-date=2021-01-08}}&lt;/ref&gt; 1925. gadā par komandas galveno treneri kļuva [[Herberts Čepmens]]. Čepmena laikā ''Arsenal'' komanda bija viena no spēcīgākajām komandām Pirmajā divīzijā. Laika posmā no 1930. gada līdz 1938. gadam, ''Arsenal'' komanda izcīnīja piecus Pirmās divīzijas čempionu titulus. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], trofejas ''Arsenal'' komanda izcīnīja daudz retāk. 1962. gadā par treneri kļuva bijušais [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] kapteinis [[Billijs Raits]]. Arī viņa vadībā komanda neguva panākumus un 1966. gadā par treneri kļuva kluba fizioterapeits [[Bērtijs Mī]]. Viņa vadībā komanda izcīnīja pirmo Eiropas trofeju — Starppilsētu gadatirgu kausu. 1974. gadā komandu 34 gadu vecumā sāka vadīt [[Terijs Nīls]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' vienīgo trofeju ieguva 1979. gadā, kad tika uzvarēts [[FA kauss]]. No 1986. gada līdz 1996. gadam par komandas treneri strādāja ''Arsenal'' bijušais futbolists [[Džordžs Greims]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' ieguva divus Pirmās divīzijas titulus, [[FA kauss|FA kausu]], kā arī 1994. gadā tika iegūts [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]. 1996. gadā par komandas galveno treneri tika apstiprināts [[Francija]]s treneris [[Arsēns Vengers]]. Vengera vadībā ''Arsenal'' spēle uzlabojās, tika pievienoti arī vairāki ārzemju spēlētāji, kā [[Patriks Vieira]] un [[Tjerī Anrī]]. 1997–98. gada sezonā tika izcīnīta arī pirmā [[Anglijas Premjerlīga]]s trofeja. 2000. gadā tika sasniegts [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa]] fināls, tomēr tika zaudēts [[Turcija]]s komandai [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Stambulas &quot;''Galatasaray''&quot;]]. 2003–04. gada sezonā ''Arsenal'' komanda nezaudēja nevienā līgas spēlē. Togad ''Arsenal'' ieguva iesauku ''The Invincibles''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3713537.stm|title=Arsenal the Invincibles|access-date=2021-01-08|date=2004-05-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ''Arsenal'' nezaudēja 49 spēles pēc kārtas, kas ir Anglijas rekords.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3950453.stm|title=Arsenal run ends at 49|access-date=2021-01-08|date=2004-10-25|language=en}}&lt;/ref&gt; 2005–06. gada sezonā ''Arsenal'' pirmo reizi sasniedza [[UEFA Čempionu līga]]s finālu, kurā gan tika zaudēts [[FC Barcelona|''Barcelona'']] komandai ar 2–1. 2006. gadā komanda pārcēlās uz [[Emirates Stadium|''Emirates'']] stadionu. Klubs nebija izcīnījis nevienu trofeju kopš 2005. gada FA kausa, līdz 2014. gada FA kausa finālā tika uzvarēta [[Hull City AFC|''Hull City'']]. 2018. gada aprīlī, pēc vairākām nesekmīgām sezonām, Vengers paziņoja par aiziešanu no komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/merci-arsene|title=Merci Arsène|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Par pirmo treneri pēc Vengera ēras tika apstiprināts [[Unajs Emerijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11670/11382525/arsenal-confirm-appointment-of-unai-emery-as-new-head-coach|title=Unai Emery announced as new Arsenal head coach|website=Sky Sports|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā sezonā tika sasniegts [[UEFA Eiropas līga]]s fināls, tomēr [[Baku Olimpiskais stadions|Baku Olimpiskajā stadionā]] tika zaudēts [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] komandai ar 4–1. Nākamajā sezonā Emerijs, pēc septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas, tika atlaists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/unai-emery-leaves-club|title=Unai Emery leaves club|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Par kluba galveno treneri kļuva bijušais ''Arsenal'' futbolists [[Mikels Arteta]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/mikel-arteta-joining-our-new-head-coach|title=Mikel Arteta joining as our new head coach|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā komanda izcīnīja savu 14. [[FA kauss|FA kausu]].

== Komandas sastāvs ==
: ''{{Dat|2026|05|03||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/men/players|title=Arsenal Men's Squad: Player Profiles and Stats|website=www.arsenal.com|access-date={{Dat|2026|05|03||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=ESP | pos=GK | name=[[Davids Raja]]}}
{{Fs player | no= 2 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Viljams Saliba]]}}
{{Fs player | no= 3 | nat=ESP | pos=DF | name=[[Kristians Moskvera]]}}
{{Fs player | no= 4 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Bens Vaits]]}}
{{Fs player | no= 5 | nat=ECU | pos=DF | name=[[Pjero Inkapjē]]|other=īrē no [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]}}
{{Fs player | no= 6 | nat=BRA | pos=DF | name=[[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels]]}}
{{Fs player | no= 7 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Bukajo Saka]]}}
{{Fs player | no= 8 | nat=NOR | pos=MF | name=[[Martins Ēdegors]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Žezuss]]}}
{{Fs player | no=10 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Ebereči Eze]]}}
{{Fs player | no=11 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Martinelli]]}}
{{Fs player | no=12 | nat=NED | pos=DF | name=[[Juriens Timbers]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=13 | nat=ESP | pos=GK | name=[[Kepa Arisabalaga]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=SWE | pos=FW | name=[[Viktors Jēkeress]]}}
{{Fs player | no=16 | nat=DEN | pos=MF | name=[[Kristians Nergords]]}}
{{Fs player | no=19 | nat=BEL | pos=FW | name=[[Leandro Trosārs]]}}
{{Fs player | no=20 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Noni Madueke]]}}
{{Fs player | no=23 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Mikels Merino]]}}
{{Fs player | no=29 | nat=GER | pos=FW | name=[[Kajs Havercs]]}}
{{Fs player | no=33 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Rikardo Kalafjori]]}}
{{Fs player | no=35 | nat=ENG | pos=GK | name=[[Tomijs Setfords]]}}
{{Fs player | no=36 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Martins Subimendi]]}}
{{Fs player | no=41 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Deklans Raiss]]}}
{{Fs player | no=49 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Mailss Lūiss-Skellijs]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (14): 1930–31, 1932–33, 1933–34, 1934–35, 1937–38, 1947–48, 1952–53, 1970–71, 1988–89, 1990–91, 1997–98, 2001–02, 2003–04, [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]
** Vicečempioni (12): 1925–26, 1931–32, 1972–73, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2015–16, 2022–23, 2023–24, 2024–25
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (14): 1929–30, 1935–36, 1949–50, 1970–71, 1978–79, 1992–93, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2013–14, 2014–15, 2016–17, 2019–20
** Finālisti (7): 1926–27, 1931–32, 1951–52, 1971–72, 1977–78, 1979–80, 2000–01 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1986–87, 1992–93
** Finālisti (7): 1967–68, 1968–69, 1987–88, 2006–07, 2010–11, 2017–18, 2025–26
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (17): 1930, 1931, 1933, 1934, 1938, 1948, 1953, 1991, 1998, 1999, 2002, 2004, 2014, 2015, 2017, 2020, 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06082023-arsenal_izglabjas_pielikta_laika_11_minut&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (1): 2005–06
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]'''
** Finālisti (1): 1999–2000, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]]
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1993–94
** Finālisti (2): 1979–80, 1994–95
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Finālisti (1): 1994
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1969–70

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.arsenal.com/ Oficiālā kluba vietne]

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Arsenal FC]]</text>
      <sha1>ldzf48ji2ocrzn46n8c83na423obh1h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Danevirke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22590</id>
    <revision>
      <id>4471807</id>
      <parentid>4260315</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:19:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: &lt;br /&gt; → &lt;br /&gt; (2), {{cite web → {{tīmekļa atsauce, {{Infobox military installation → {{Militārās konstrukcijas infokaste, &lt;references /&gt; → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4954" sha1="45tc1ujfwbfo2hesn7uksl09nu7euhd" xml:space="preserve">{{Militārās konstrukcijas infokaste
|name = Danevirke
|location = [[Šlēsviga-Holšteina]]
|coordinates = {{Coord|54|28|N|9|27|E |region:DE-SH_type:landmark|display=it}}
|image = Karte Danewerk.jpg
|caption = Danevirke: būvniecības etapi
|map_type = 
|map_size =
|type = sienas, vaļņi, tranšejas
|built = pirms 500. gada&lt;br /&gt;vairākas paplašināšanas vēlākos gados.
|builder = nav zināms&lt;br /&gt;paplašināja Karalis Godfreds, [[Haralds Zilzobis]], Knuts IV, [[Valdemārs I Lielais|Valdemārs I]] un citi.
|controlled by = [[dāņi]], (vēsturiski [[Dāņi (cilts)|ģermāņu cilts]])
|materials = zeme, koks, akmens, ķieģeļi
|height= 3.6–6.0 m
|used = 974,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
|url=http://danmarkshistorien.dk/perioder/vikingetiden-ca-800-1050/broer-ringborge-og-dannevirke/
|title=Broer, Ringborge og Dannevirke [Bridges, Ringcastles and Danevirke]
|publisher=Aarhus University
|website=danmarkshistorien.dk
|language=da
|author=Else Roesdahl
|access-date=20 December 2014
|archive-date={{dat|2015|07|10||bez}}
|archive-url=https://web.archive.org/web/20150710221527/http://danmarkshistorien.dk/perioder/vikingetiden-ca-800-1050/broer-ringborge-og-dannevirke/
}}&lt;/ref&gt; 1848, 1864.
|condition = drupas
|ownership =
|open_to_public = jā
| module =  {{Designation list
|                    embed = jā
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Hedebijas un Danevirkes arheoloģiskais komplekss
|        designation1_type = kultūra
|    designation1_criteria = iii, iv
|        designation1_date = 2018
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1553 1553]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{vieta|Vācija}}
|   designation1_free2name = Platība
|  designation1_free2value = 227,55 ha
}}
}}
[[Attēls:Map danavirki.JPG|200px|right|thumb|Danevirkes valnis ''[[Carta marina]]'' atlantā (sarkanā krāsā).]]

'''Danevirke''' ({{val|da|Danevirke}}, {{val|de|Danewerk}}, {{val|non|Danavirki}} — 'dāņu darbs') ir svarīga militārās aizsardzības celtne, kas uzcelta [[Dānija|Dānijā]] [[Vikingi|Vikingu laikā]], pēdējo reizi militāriem mērķiem izmantota 1864. gadā.

Danevirke ir zemes [[nocietinājums|nocietinājumu]] sistēma Dānijas dienvidos, kas stiepjas no [[Jitlande]]s purviem līdz [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigai]] netālu no Šleinas (''Slien'') pie [[Baltijas jūra]]s, netālu no [[Heidebeja]]s — kādreizējā vikingu tirdzniecības centra. Starp Šleinas un [[Egenforde]]s (''Egernførde'') pilsētām atradās vēl viens aizsardzības valnis, kas aizsargāja [[Švansenas pussala|Švansenas]] (''Schwansen'') pussalu.

Pirmie rakstītie avoti par Danevirki vēsta, ka to būvēt uzsāka dāņu karalis Godfreids (''Godfred'') 808. gadā. Darbu pie milzīgās celtnes karalis Godfreids uzsāka, lai aizsargātu savu galmu un nošķirtu [[Jitlande]]s pussalu no [[Franku impērija]]s dienvidos.

No 1969. līdz 1975. gadam veiktajos arheoloģiskajos izrakumos Danevirkes galvenajos rajonos ar [[dendrohronoloģija]]s metodi tika noteikts, ka vaļņu vecākās daļas celtas aptuveni starp 737. un 968. gadu.

Danevirkes valnis kopumā ir apmēram 30 km garš un vidēji 3,6 līdz 6 m augsts. Viduslaikos būve tika papildināta ar [[palisāde|palisādēm]] un sienām, tā tika izmantota gan dažādām militārām operācijām, gan krusta karagājienos, kā arī atsevišķos sirojumos pret [[slāvi]]em.

12. gadsimtā karalis Valdemārs Lielais pastiprināja Danevirki ar ķieģeļu sienām, kas ļāva turpināt lietot Danevirkes nocietinājumu sistēmu kā stratēģiski svarīgu fortifikāciju arī turpmāk — viduslaikos. Dāņu valodā nocietinātās vaļņa daļas tiek sauktas par ''Valdemarsmuren'' — &quot;Valdemāra mūriem&quot;.

Pēdējo reizi militāriem mērķiem Danevirke tika izmantota 1864. gadā, [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēzvigas kara]] laikā.

== Otrais pasaules karš ==
Drīz pēc sabiedroto iebrukuma Normandijā vācu militārā virspavēlniecība nolēma pastiprināt Danevirkes valni ar prettanku tranšejām, baidoties no otra — varbūtējā sabiedroto desanta Dānijā. Šie darbi būtu iznīcinājuši lielu daļu no fortifikācijās esošā kultūrvēsturiskā mantojuma. Kad par to uzzināja dāņu arheologs [[Sorens Tellings]], viņas telefonsarunā ar [[Heinrihs Himlers|Heinrihu Himleru]] pārliecināja pēdējo, ka prettanku tranšeju celtniecība iznīcinās &quot;āriešu civilizācijas&quot; atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Rezultātā Himlers pavēlēja pārtraukt nocietinājumu darbu veikšanu, jo arī arheoloģijas jautājumi atradās viņa kompetencē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dānijas vēsture]]
[[Kategorija:Nocietinājumi]]
[[Kategorija:Šlēsviga-Holšteina]]</text>
      <sha1>45tc1ujfwbfo2hesn7uksl09nu7euhd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavas stadions (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>25197</id>
    <revision>
      <id>4471924</id>
      <parentid>4460799</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:54:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471924</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15475" sha1="kw9pm1id1ni7k90loprtarh56mfz2j3" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|daudzfunkcionālo stadionu [[Rīga|Rīgā]]|Daugavas stadions|Daugavas stadions}}
{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = Daugavas stadions
|attēls            = Grīziņkalns, Latgale Suburb, Riga, Latvia - panoramio.jpg
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = [[Augšiela (Rīga)|Augšiela]] 1, [[Rīga]], LV-1009
|celtniecība-no    = 
|pabeigts          = 
|atklāts           = [[1927. gads]]
|renovēts          = [[2008. gads]]
|izmaksas          = 
|izmaksas1         = 
|izmaksas2         = 
|ēkas-garums       = 
|stadiona-garums   = 200
|ēkas-platums      = 
|stadiona-platums  = 140
|ēkas-augstums     = 
|ēkas-apb-lauk     = 
|stadiona-apb-lauk = 
|kopējā-platība    = 
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = 
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 10 461
|futbols           = 10 461
|basketbols        = 
|hokejs            = 
|klubu-mājvieta    = {{fb|LVA}} (1991–2000, 2018–2022, atsevišķas spēles kopš 2022)&lt;br&gt;[[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS METTA]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]], 2018–2022, 2024)
|mājas-lapa        = www.daugavasstadions.lv
}}

[[Attēls:Virsliga 2008 FK Riga-Fk Ventspils.jpg|thumb|250px|Futbola [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] spēle Daugavas stadionā.]]

'''Daugavas stadions''' ir daudzfunkcionāls stadions [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Stadionā norisinās valsts mēroga [[futbols|futbola]] un [[vieglatlētika]]s sacensības, kā arī [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] deju lieluzvedumi.

Līdz 1990. gadu beigām stadiona tribīņu ietilpība bija vairāk nekā 10 000 cilvēku, taču, nojaucot vienu tribīni, tā samazinājās līdz 5562 sēdvietām. 
Kopš 2018. gadā noslēgtās rekonstrukcijas stadionā ir 10 461 sēdvietas.

Kopš 1992. gada Daugavas stadionam ir Latvijas nacionālās sporta bāzes statuss. No 1991. līdz 2000. un no 2018. līdz 2022. gadam tajā savas mājas spēles aizvadīja [[Latvijas futbola izlase]]. Blakus stadionam atrodas [[Daugavas stadiona ledus halle|ledus halle]], divi futbola treniņlaukumi, [[teniss|tenisa]] korti, līdz 2009. gadam tā teritorijas ēkā atradās arī [[Latvijas Futbola federācija]]s galvenā mītne.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/izm-ar-lff-kilda-par-13-gadus-vecu-paradu.d?id=46753181 Strautmanis, Uldis (2015-11-24). &quot;IZM ar LFF ķilda par 13 gadus vecu parādu&quot;]. Delfi.lv&lt;/ref&gt;

2022. gada 27. septembrī četras valsts kapitālsabiedrības – stadiona apsaimniekotājs Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”, [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Bobsleja un kamaniņu trase &quot;Sigulda&quot;]], [[Tenisa centrs &quot;Lielupe&quot;]] un Sporta centrs &quot;Mežaparks&quot; – tika reorganizētas un apvienotas, izveidojot SIA &quot;'''Latvijas Nacionālais sporta centrs'''&quot; (LNSC).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavasstadions.lv/node/672|title=Izveidota SIA &quot;Latvijas Nacionālais sporta centrs&quot; {{!}} Latvijas Nacionālais sporta centrs|website=www.daugavasstadions.lv|access-date=2023-01-28|archive-date=2022-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221209155831/https://daugavasstadions.lv/node/672}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stadions kā institūcija dibināts 1927. gadā un piešķirts sporta organizācijai &quot;[[Strādnieku sports un sargs]]&quot; (SSS). Tomēr vēl 1928. gadā nebija izvēlēta tā celtniecības vieta.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:43309|article:DIVL108 Strādnieku Sports un Sargs, Nr.12 (01.09.1928)]&lt;/ref&gt; Stadiona projekts izgāja apspriešanu un būvniecība sākās 1930. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:172967|article:DIVL99|query:R%C4%ABgas%20pils%C4%93tas%20stadiona%20 Strādnieku Sports un Sargs, Nr.9 (01.09.1930)]&lt;/ref&gt; Uzbūvēja [[futbola laukums|futbola laukumu]], [[vieglatlētika]]s sektorus, skrejceļus un tribīnes no trim pusēm. Tajās bija sešas solu rindas un stāvvietas dažiem tūkstošiem skatītāju.&lt;ref name=&quot;Vesture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavasstadions.lv/?q=node/174 |title=Daugavas stadions. Vēsture. |access-date={{dat|2021|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220327085544/https://www.daugavasstadions.lv/?q=node%2F174 }}&lt;/ref&gt; Taču stadionu izmantoja maz, un laikraksts &quot;[[Dienas Lapa]]&quot; ziņoja, ka pa visu 1933. gadu tā kopējie ieņēmumi bija tikai 618 [[Lats|latu]].&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:182668|article:DIVL679|query:stadionu%20pils%C4%93tas%20stadion%C4%81%20R%C4%ABgas%20stadiona%20Pils%C4%93tas%20 Dienas Lapa, Nr.26 (19.01.1934)]&lt;/ref&gt; 1933. gadā likvidēja SSS un nodibināja jaunu sporta biedrību &quot;Latvijas arodorganizāciju sports&quot;, kas apsaimniekoja stadionu līdz padomju okupācijai 1940. gadā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā stadions izmantots netika.&lt;ref name=&quot;Vesture&quot; /&gt;

1945. gadā tika izveidots sporta biedrības &quot;Daugava&quot; stadions, kuru iekārtoja uz Rīgas pilsētas stadiona bāzes.&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;{{enc riga}}&lt;/ref&gt; 1949. gadā uzsākti sporta bāzes rekonstrukcijas darbi. Pie pārbūvētā sporta laukuma uzbūvēja tribīnes ar 5000 skatītāju sēdvietām. 1950. gadā atklāja jaunuzcelto sporta arēnu. Pēc gada pārbūvēja arī stadiona skrejceliņu un vieglatlētikas sektoru. Vēl pēc gada uzsāka esošo tribīņu pārbūvi un jaunās (Rietumu) tribīnes būvniecību pēc arhitekta [[Vladimirs Šņitņikovs|Vladimira Šņitņikova]] projekta,&lt;ref name=&quot;KrastStraut&quot;&gt;Jānis Krastinš, Ivars Strautmanis. Rīgas arhitektūras ceļvedis. Rīga, 2004. 305. lpp.&lt;/ref&gt; būtiski palielinot skatītāju sēdvietu skaitu līdz vairāk nekā 10 800.&lt;ref name=&quot;Vesture&quot; /&gt;

1959. gadā tika iekļauts sporta kombinātā &quot;Daugava&quot;.&lt;ref name=&quot;enc&quot; /&gt; 1960. gadā stadiona teritorijā pabeidza mākslīgā ledus slidotavas būvniecību un atklāja Bērnu sporta skolu ar [[daiļslidošana]]s, [[ātrslidošana]]s, [[hokejs|hokeja]] un [[vieglatlētika]]s nodaļām. 1978. gadā atkārtoti nojauca un 1982. gadā atklāja pēc [[Viktors Rimša|Viktora Rimšas]] projekta no jauna uzcelto Rietumu tribīni ar palielinātu skatītāju ietilpību,&lt;ref name=&quot;KrastStraut&quot; /&gt; bet 1983. gadā — viņa projektēto bobsleja estakādi. 1980. gadā uzbūvēja vieglatlētikas manēžu, vēlāk arī basketbola un volejbola laukumus.

1992. gada 27. februārī BASB &quot;Daugava&quot; pārveidoja par Valsts Bezpeļņas organizāciju &quot;Daugavas stadions&quot;. {{dat|1992|11|3||bez}} organizācijai piešķīra Nacionālās sporta bāzes statusu. 1996. gadā veikti centrālās arēnas skrejceliņu un komunikāciju, vieglatlētikas manēžas, tenisa laukuma un futbola laukuma kapitālais remonts un renovācija. 1999. gadā demontētas stadiona ziemeļu, austrumu un dienvidu tribīnes, kas samazināja skatītāju vietu daudzumu līdz 5683, pēc [[Anda Ārgale|Andas Ārgales]] projekta tika atjaunota un pārbūvēta ledus halle.&lt;ref name=&quot;KrastStraut&quot; /&gt;

2008. gadā tika veikta centrālās arēnas vieglatlētikas skrejceļu un sektoru renovācija. 2014. gadā stadionam piešķirts otrās kategorijas [[World Athletics|Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas]] sertifikāts, kas ļauj stadionā rīkot starptautiska līmeņa vieglatlētikas sacensības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavasstadions.lv/?q=node/174|title=Stadiona vēsture|publisher=daugavasstadions.lv|accessdate={{dat|2018|6|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220327085544/https://www.daugavasstadions.lv/?q=node%2F174}}&lt;/ref&gt; Futbola stadionam ir 4. līmeņa [[UEFA]] sertifikāts, kas ļauj tajā rīkot [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] līmeņa sacensības.&lt;ref&gt;[http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=139986 &quot;Daugava Stadium in Riga to open at end-May after reconstruction&quot;]. The Baltic Course. 2018-05-15.&lt;/ref&gt;

Kopš 2018. gada šajā stadionā spēles pēc astoņpadsmit gadu pārtraukuma aizvadīja [[Latvijas futbola izlase]], taču no 2022. gada daļa mājas spēļu atkal norisinās [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. No 2018. gada jūnija mājas spēles stadionā vairākkārt aizvadīja [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] komanda [[FK Metta|FK Metta/LU]], līdz 2022. gada oktobrī klubs atgriezās [[Rīgas Hanzas vidusskolas stadions|Rīgas Hanzas vidusskolas stadionā]]. 2024. gadā klubs atgriezās Daugavas stadionā uz vienu sezonu, līdz 2025. gada sezonā atgriezās vispirms Hanzas vidusskolā un pēc tam [[Slokas stadions|Slokas stadionā]] Jūrmalā.

=== Rekonstrukcija ===
{{dat|2017|9|7||bez}} [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] atbalstītā projekta &quot;Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē&quot; ietvaros sākās stadiona rekonstrukcijas darbi, bet 2018. gada 15. maijā tika noslēgta pirmā rekonstrukcijas kārta, kuras laikā rekonstruēja rietumu tribīni un iekštelpas, kā arī uzbūvēja ziemeļu un dienvidu tribīni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16052018-oficiali_pabeigta_daugavas_stadiona_rekon|title=Oficiāli pabeigta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-05-16|date=2018-05-16|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; Rekonstrukcijas laikā stadiona ietilpība tika palielināta līdz 10 461 sēdvietām. Rekonstrukcijas darbi ar pārtraukumiem tika paredzēti līdz 2022. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ekspluatacija-nodots-rekonstruetais-daugavas-stadions.a278365/|title=Ekspluatācijā nodots rekonstruētais Daugavas stadions|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|6|14||bez}}|date={{dat|2018|5|15||bez}}|last=Brikmane|first=Zane}}&lt;/ref&gt; Vēlāk termiņš tika pagarināts līdz 2024. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54835468|title='Daugavas' stadions un Barona ielas halle. Kad Rīgā beidzot būs moderni sporta objekti?|last=Strautmanis|first=Uldis|website=delfi.lv|access-date=2023-01-28|date=2022-10-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopējais projekta finansējums ir 88,28 miljoni eiro. No kopējās summas Eiropas Savienības finansējums veido 39,01 milj. eiro, valsts finansējums - 5,39 milj., Rīgas domes - 1,5 milj., privātās investīcijas - 1,68 miljoni eiro.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/55158494|title=Vieglatlētikas manēžas būvniecība izkust no vietas; jāpabeidz līdz gada beigām|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2023-01-28|date=2023-01-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrās rekonstrukcijas kārtas ietvaros 2019. gada septembrī tika noslēgts līgums par ledus halles būvniecību,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/17092019-par_10_3_miljoniem_eiro_noslegts_ligums_p|title=Par 10,3 miljoniem eiro noslēgts līgums par Daugavas stadiona halles būvniecību|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-09-17|date=2019-09-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; un ar nokavēšanos tā tika pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 14. maijā, nepilnu nedēļu pirms paredzētā [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada pasaules hokeja čempionāta]] sākuma kā izlašu treniņu vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53200921|title='Daugavas' stadiona ledus halle nodota ekspluatācijā|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2023-01-28|date=2021-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2021. gada rudenī, kad [[Rīga|Rīgā]] viesojās [[FIFA]] prezidents [[Džanni Infantīno]], viņš izteicās, ka &quot;Daugavas&quot; stadions neesot piemērots futbola atmosfēras baudīšanai, un sacīja, ka valstij vajadzīgs jauns moderns stadions.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/02102021-fifa_prezidents_latvija_un_riga_ir_pelnij|title=FIFA prezidents: ''Latvija un Rīga ir pelnījušas jaunu, modernu stadionu''|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-10-03|date=2021-10-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Iecere par apsildāmu futbola laukumu 2021. gadā tika atmesta finanšu trūkuma dēļ, taču nākotnē iecerēts uzbūvēt izbīdāmu jumtu virs VIP tribīnēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/daugavas-stadiona-manezas-projekts-iegust-realas-aprises-buvi-plano-pabeigt-2022gada.a388594/|title=«Daugavas» stadiona manēžas projekts iegūst reālas aprises, būvi plāno pabeigt 2022. gadā|last=Kļavenieks|first=Mārtiņš|website=[[lsm.lv]]|access-date=2023-01-28|date=2021-01-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada janvārī tika pabeigta daudzfunkcionālās halles (vieglatlētikas manēžas) ar 1998 sēdvietām specifikācijas izstrāde un 1. jūlijā tika parakstīts līgums par tās celtniecību. Vieglatlētikas manēža ar daudzfunkcionalitāti un [[World Athletics]] sertifikāciju būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu, kā arī komandas sporta veidu (basketbola, volejbola, florbola, handbola un futzāla) treniņiem un sacensībām. Halli bija paredzēts pabeigt līdz 2022. gada beigām, taču darbi aizkavējās dēļ [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ietekmes uz cenām un materiālu pieejamību un pārprojektēšanu bobsleja estakādes integrēšanai. 2023. gada janvārī būvkompānija [[A/S UPB|A/S &quot;UPB&quot;]] noslēdza vienošanos ar pasūtītāju LNSC par manēžas nodošanu ekspluatācijā līdz gada beigām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Objekti ==
* Rietumu tribīne (5562 sēdvietas)
* Ziemeļu tribīne
* Dienvidu tribīne
* Centrālā arēna:
** 400 m garš skrejceļš ar 8 celiņiem
** 4 tāllēkšanas bedres (2x6m)
** [[lodes grūšana]]s sektors (R=25m)
** [[Diska mešana|diska]] un [[vesera mešana]]s sektors (L=100m)
** 2 [[šķēpa mešana]]s sektori (L=100m)
** [[kārtslēkšana]]s sektors (L=50m; 6x6m)
** augstlēkšanas sektors (L=40m; 5x5m)
** [[Futbols|futbola]] laukums (60x100m)
* Rezerves vieglatlētikas laukums (50x80m):
** 100m garš skrejceļš ar 4 celiņiem
** vesera un diska mešanas sektors (L=80)
** 2 šķēpmešanas sektori (L=80)
** 1 tāllēkšanas bedre (2x6m)
** 1 lodes grūšanas sektors (R=25m)
** 1 sporta laukums (30x40m)
* Treniņu futbola laukums (69x92m)
* Treniņu futbola laukums (50x80m)
* [[Bobslejs|Bobsleja]] trases estakāde (6x120m)
* Divi [[Teniss|tenisa]] laukumi ar sarkanā tenisita segumu (36x18m)
* Ledus halle (30x60m)

== Notikumi ==
* [[2008. gads|2008]]. gada [[18. oktobris|18]].-[[19. oktobris|19. oktobrī]] Daugavas stadionā tika uzstādīts [[Ginesa pasaules rekords]] kategorijā &quot;Vislielākais dalībnieku skaits, kas 24 stundās piedalās 100 metru stafetes skrējienā&quot;. Skrējiens bija veltīts Latvijas Republikas 90 gadu jubilejai. Stafetes skrējienā piedalījās 3807 cilvēki. Rekords apstiprināts [[2009. gads|2009]]. gada [[6. jūlijs|6. jūlijā]].{{Nepieciešama atsauce}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.daugavasstadions.lv Daugavas stadiona mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130529204806/http://daugavasstadions.lv/ |date={{dat|2013|05|29||bez}} }}

{{Rīga-aizmetnis}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Grīziņkalns]]
[[Kategorija:Augusta Deglava iela]]</text>
      <sha1>kw9pm1id1ni7k90loprtarh56mfz2j3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Londonā dzimušo uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>25876</id>
    <revision>
      <id>4471739</id>
      <parentid>4459706</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:52:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* S */</comment>
      <origin>4471739</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14908" sha1="pej5n6h8987nhztudhzr77uwvdlsk14" xml:space="preserve">[[Londona|Londonā]] dzimuši:

{{CompactTOC}}
== A ==
* [[Tonijs Adamss]] (''Tony Adams''; 1966) — futbola treneris un bijušais futbolists
* [[Adele (dziedātāja)|Adele]] (''Adele''; 1988) — dziedātāja
* [[Rizs Ahmeds]] (''Riz Ahmed''; 1982) — aktieris
* [[Čuba Akpoms]] (''Chuba Akpom''; 1995) — futbolists
* [[Aleksandrs Albons]] (''Alexander Albon''; 1996) — autosportists
* [[Harolds Aleksanders]] (''Harold Alexander''; 1891—1969) — feldmaršals
* [[Fils Andersons]] (''Phil Anderson''; 1958) — Austrālijas šosejas riteņbraucējs
* [[Deivids Atenboro]] (''David Attenborough''; 1926) — dabaszinātnieks un televīzijas pārraižu veidotājs
* [[Heilija Atvela]] (''Hayley Atwell''; 1982) — aktrise

== B ==
* [[Džordžs Gordons Bairons]] (''George Gordon Byron''; 1788—1824) — skotu izcelsmes angļu dzejnieks
* [[Henrijs Bakls]] (''Henry Buckle''; 1821—1862) — vēsturnieks un šahists
* [[Eisa Baterfīlds]] (''Asa Butterfield''; 1997) — aktieris
* [[Bens Bārnss]] (''Ben Barnes''; 1981) — aktieris
* [[Tomass Beiess]] (''Thomas Bayes''; 1702—1761) — matemātiķis
* [[Čārlzs Bebidžs]] (''Charles Babbage''; 1791—1871) — matemātiķis
* [[Roberts Beidens-Pauels]] (''Robert Baden-Powell''; 1857—1941) — ģenerālleitnants
* [[Džulians Beilijs]] (''Julian Bailey''; 1961) — Formula 1 pilots
* [[Tomass Bekets]] (''Thomas Becket''; 1118—1170) — arhibīskaps
* [[Deivids Bekhems]] (''David Beckham''; 1975) — futbolists
* [[Keita Bekinseila]] (''Kate Beckinsale''; 1973) — aktrise
* [[Frānsiss Bēkons]] (''Francis Bacon''; 1561—1626) — filozofs
* [[Adams Beks]] (''Adam Back''; 1970) — kriptogrāfs
* [[Pīters Benensons]] (''Peter Benenson''; 1921—2005) — jurists
* [[Džeremijs Bentams]] (''Jeremy Bentham''; 1748—1832) — filozofs un jurists
* [[Tims Bērnerss-Lī]] (''Tim Berners-Lee''; 1955) — datorists
* [[Pols Betanijs]] (''Paul Bettany''; 1971) — aktieris
* [[Džeina Birkina]] (''Jane Birkin''; 1946–2023) — aktrise
* [[Emilija Blanta]] (''Emily Blunt''; 1983) — aktrise
* [[Viljams Bleiks]] (''William Blake''; 1757—1827) — gleznotājs
* [[Patriks Blekets]] (''Patrick Blackett, Baron Blackett''; 1897—1974) — fiziķis
* [[Dērks Bogards]] (''Dirk Bogarde''; 1921—1999) — aktieris
* [[Džons Bojega]] (''John Boyega''; 1992) — aktieris
* [[Helēna Bonema Kārtere]] (''Helena Bonham Carter''; 1966) — aktrise
* [[Elizabete Bousa-Laiona]] (''Elizabeth Bowes-Lyon''; 1900—2002) — karaliene-māte
* [[Deivids Bovijs]] (''David Bowie''; 1947—2016) — mūziķis
* [[Deivids Brebems]] (''David Brabham''; 1965) — Austrālijas autosportists

== Č ==
* [[Čārlijs Čaplins]] (''Charles Spencer Chaplin''; 1889—1977) — komiķis
* [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]] (''Charles III''; 1948) — Apvienotās Karalistes karalis
* [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''G. K. Chesterton''; 1874—1936) — rakstnieks, teologs un žurnālists
* [[Džefrijs Čosers]] (''Geoffrey Chaucer''; 1340—1400) — rakstnieks

== D ==
* [[Henrijs Deils]] (''Henry Hallett Dale''; 1875—1965) — farmakologs
* [[Denjels Dejs-Lūiss]] (''Daniel Day-Lewis''; 1957) — aktieris
* [[Džons Dī]] (''John Dee''; 1527—1608) — matemātiķis
* [[Hariss Dikinsons]] (''Harris Dickinson''; 1996) — aktieris
* [[Bendžamins Dizraeli]] (''Benjamin Disraeli''; 1804—1881) — politiķis
* [[Aleks Daglass-Hjūms]] (''Alec Douglas-Home''; 1903—1995) — politiķis
* [[Stīvs Džonss]] (''Steve Jones''; 1955) — mūziķis

== E ==
* [[Eduards VII]] (''Edward VIII''; 1841—1910) — Apvienotās Karalistes karalis (1901—1910)
* [[Eduards VIII Vindzors|Eduards VIII]] (''Edward VIII''; 1894—1972) — Apvienotās Karalistes karalis (1936)
* [[Džonatans Edvardss]] (''Jonathan Edwards''; 1966) — vieglatlēts
* [[Čūetels Edžiofors]] (''Chiwetel Ejiofor''; 1977) — aktieris
* [[Pegija Eškrofta]] (''Peggy Ashcroft''; 1907—1991) — aktrise
* [[Klements Etlijs]] (''Clement Attlee''; 1883—1967) — politiķis
* [[Džordžs Etvuds]] (''George Atwood''; 1745—1807) — fiziķis, matemātiķis, izgudrotājs, šahists
* [[Ebereči Eze]] (''Eberechi Eze''; 1998) — futbolists

== F ==
* [[Maikls Faradejs]] (''Michael Faraday''; 1791—1867) — fiziķis
* [[Marianna Feitfula]] (''Marianne Faithfull''; 1946—2025) — dziedātāja un aktrise
* [[Zāra Filipsa]] (''Zara Phillips''; 1981) — jātniece
* [[Pīters Finčs]] (''Peter Finch''; 1916—1977) — aktieris
* [[Ronalds Fišers]] (''Ronald Fisher''; 1890—1962) — ģenētiķis
* [[Toms Flečers]] (''Tom Fletcher''; 1985) — vokālists un ģitārists
* [[Edvīns Fleks]] (''Edwin Flack''; 1873—1935) — austrāliešu vieglatlēts un tenisists
* [[Ians Flemings]] (''Ian Fleming''; 1908—1964) — rakstnieks
* [[Eduards Morgans Forsters]] (''E. M. Forster''; 1879—1970) — rakstnieks
* [[Rozalinda Franklina]] (''Rosalind Franklin''; 1920—1958) — biofiziķe

== G ==
* [[Grīra Gārsone]] (''Greer Garson''; 1904—1996) — aktrise
* [[Šarlote Gensbūra]] (''Charlotte Gainsbourg''; 1971) — aktrise
* [[Edvards Gibons]] (''Edward Gibbon''; 1737—1794) — vēsturnieks
* [[Aleks Giness]] (''Alec Guinness''; 1914—2000) — aktieris
* [[Džonatans Gleizers]] (''Jonathan Glazer'', 1965) — kinorežisors
* [[Huberts Gofs]] (''Hubert Gough''; 1870—1963) — ģenerālleitnants
* [[Džordžs Grenvils]] (''George Grenville''; 1712—1770) — politiķis
* [[Džeina Gudola]] (''Jane Goodall''; 1934—2025) — zooloģe
* [[Edmunds Gvens]] (''Edmund Gwenn''; 1877—1959) — aktieris

== H ==
* [[Edmonds Halejs]] (''Edmond Halley''; 1656—1742) — astronoms
* [[Princis Harijs, Saseksas hercogs|Princis Harijs]] (''Prince Henry of Wales''; 1984) — troņmantinieks
* [[Viljams Hartstons]] (''William Hartston''; 1947) — šahists
* [[Florensa Hatčisone-Stērlinga]] (''Florence Hutchison-Stirling''; 1858—1948) — šahiste
* [[Džonijs Heinss]] (''Johnny Haynes''; 1934—2005) — futbolists
* [[Deivids Hejs]] (''David Haye''; 1980) — bokseris
* [[Neomija Herisa]] (''Naomie Harris''; 1976) — aktrise
* [[Alfreds Hičkoks]] (''Alfred Hitchcock''; 1899—1980) — kinorežisors
* [[Frenks Hili]] (''Frank Healey''; 1828—1906) — šahists
* [[Džonatans Hills]] (''Jonathan Hill''; 1960) — politiķis
* [[Greiems Hills]] (''Graham Hill''; 1929—1975) — autosportists, F1 pilots
* [[Viljams Hogārts]] (''William Hogarth''; 1697—1764) — gleznotājs
* [[Sallija Hokinsa]] (''Sally Hawkins''; 1976) — aktrise
* [[Rebeka Hola]] (''Rebecca Hall''; 1982) — aktrise
* [[Bobs Houps]] (''Bob Hope''; 1903—2003) — komiķis, aktieris, dziedātājs, dejotājs, autors
* [[Toms Hūpers]] (''Tom Hooper''; 1972) — režisors

== I ==
* [[Filipss Idovu]] (''Phillips Idowu''; 1978) — vieglatlēts
* [[Pols Inss]] (''Paul Ince''; 1967) — futbola treneris un bijušais futbolists

== K ==
* [[Džordžs Kannings]] (''George Canning''; 1770—1827) — politiķis
* [[Hovards Kārters]] (''Howard Carter''; 1874—1939) — arheologs
* [[Maikls Keins]] (''Michael Caine''; 1933) — aktieris
* [[Deivids Kemerons]] (''David Cameron''; 1966) — politiķis
* [[Naomi Kempbela]] (''Naomi Campbell''; 1970) — modele
* [[Sols Kempbels]] (''Sol Campbell''; 1974) — futbola treneris un bijušais futbolists
* [[Sebastjans Ko]] (''Sebastian Coe''; 1956) — vieglatlēts un politiķis
* [[Saša Barons Koens]] (''Sacha Baron Cohen''; 1971) — komiķis
* [[Fils Kolinss]] (''Phil Collins''; 1951) — dziedātājs
* [[Džo Kols]] (''Joe Cole''; 1981) — futbola treneris un bijušais futbolists
* [[Ešlijs Kols]] (''Ashley Cole''; 1980) — futbolists
* [[Kits Konors]] (''Kit Connor''; 2004) — aktieris
* [[Viljams Konors]] (''William Connor''; 1869—1964) — vingrotājs
* [[Ronalds Kouzs]] (''Ronald Coase''; 1910—2013) — britu ekonomists, Nobela prēmijas ekonomikā laureāts
* [[Kresida Kovela]] (''Cressida Cowell''; 1966) — rakstniece
* [[Taio Kruss]] (''Taio Cruz''; 1980) — dziedātājs

== L ==

* [[Elza Lančestera]] (''Elsa Lanchester''; 1902—1986) — aktrise
* [[Tomass Larkins]] (''Thomas Larkin''; 1990) — hokejists
* [[Ada Lavleisa]] (''Ada Lovelace''; 1815—1852) — matemātiķe
* [[Tino Livramento]] (''Tino Livramento''; 2002) — futbolists
* [[Ademola Lukmans]] (''Ademola Lookman''; 1997) — futbolists
* [[Aida Lupino]] (''Ida Lupino''; 1918—1995) — režisore, aktrise
* [[Mailss Lūiss-Skellijs]] (''Myles Lewis-Skelly''; 2006) — futbolists

== M ==
* [[Noni Madueke]] (''Noni Madueke''; 2002) — futbolists
* [[Nataša Makelhona]] (''Natascha McElhone''; 1969) — aktrise
* [[Harolds Makmillans]] (''Harold Macmillan''; 1894—1986) — politiķis
* [[Pīters Mansfīlds]] (''Peter Mansfield''; 1933—2017) — fiziķis
* [[Alfrēds Māršals]] (''Alfred Marshall''; 1842—1924) — ekonomists
* [[Džons Meidžors]] (''John Major''; 1943) — politiķis
* [[Harijs Mellings]] (''Harry Melling'', 1989) — aktieris
* [[Deivids Milibends]] (''David Miliband''; dz.1965) — politiķis
* [[Džons Stjuarts Mills]] (''John Stuart Mill''; 1806—1873) — filozofs
* [[Alans Aleksandrs Milns]] (''A. A. Milne''; 1882—1956) — rakstnieks
* [[Džons Miltons]] (''John Milton''; 1608—1674) — dzejnieks
* [[Bernards Montgomerijs]] (''Bernard Montgomery''; 1887—1976) — karavīrs
* [[Dafne di Morjē]] (''Daphne du Maurier''; 1907—1989) — rakstniece
* [[Tomass Mors]] (''Thomas More''; 1478—1535) — jurists
* [[Emīlija Mortimera]] (''Emily Mortimer''; 1971) — aktrise
* [[Džordžs Mūrs]] (''George Edward Moore''; 1873—1958) — filozofs

== N ==
* [[Džons Nanns]] (''John Nunn''; 1955) — šahists, matemātiķis
* [[Rīss Nelsons]] (''Reiss Nelson''; 1999) — futbolists
* [[Deivids Nivens]] (''David Niven''; 1910—1983) — aktieris
* [[Edijs Nketiā]] (''Eddie Nketiah''; 1999) — futbolists
* [[Marks Nobls]] (''Mark Noble''; 1987) — futbolists, pussargs
* [[Džonatans Nolans]] (''Jonathan Nolan''; 1976) — televīzijas rakstnieks, producents, režisors un scenārists
* [[Kristofers Nolans]] (''Christopher Nolan''; 1970) — kinorežisors, scenārists, producents
* [[Ītans Nvaneri]] (''Ethan Nwaneri''; 2007) — futbolists

== O ==
* [[Deivids O'Līrijs]] (''David O'Leary''; dzimis 1958) — futbola treneris un bijušais futbolists
* [[Gērijs Oldmens]] (''Gary Oldman''; dz.1958) — aktieris

== P ==
* [[Džeimss Pārkinsons]] (''James Parkinson''; 1755—1824) — ārsts
* [[Henrijs Pērsels]] (''Henry Purcell''; 1659—1695) — komponists
* [[Čārlzs Pērsons]] (''Charles Algernon Parsons''; 1854—1931) — inženieris
* [[Harolds Pinters]] (''Harold Pinter''; 1930—2008) — dramaturgs
* [[Semjuels Pīpss]] (''Samuel Pepys''; 1633—1703) — ierēdnis un politiķis
* [[Karls Pīrsons]] (''Karl Pearson''; 1857—1936) — statistiķis
* [[Stjuarts Pīrss]] (''Stuart Pearce''; 1962) — futbola treneris un bijušais futbolists
* [[Edvards Plankets]] (''Edward Plunkett''; 1878—1957) — īru rakstnieks
* [[Vills Poulters]] (''Will Poulter''; 1993) — aktieris
* [[Aleksandrs Poups]] (''Alexander Pope''; 1688—1744) — dzejnieks
* [[Arčibalds Primrouzs]] (''Archibald Primrose''; 1847—1929) — politiķis

== R ==
* [[Džons Raskins]] (''John Ruskin''; 1819—1900) — kritiķis
* [[Vanesa Redgreiva]] (''Vanessa Redgrave''; 1937) — aktrise
* [[Anna Redklifa]] (''Ann Radcliffe''; 1764—1823) — rakstniece
* [[Deivids Rikardo]] (''David Ricardo''; 1772—1823) — ekonomists
* [[Olivers Rīds]] (''Oliver Reed''; 1938—1999) — aktieris
* [[Džons Roikrofts]] (''John Roycroft''; 1929) — šaha problēmists
* [[Džeimss Ross]] (''James Clark Ross''; 1800—1862) — jūrasbraucējs
* [[Liams Rozenīors]] (''Liam Rosenior''; 1984) — futbolists

== S ==
* [[Arturs Salivens]] (''Arthur Sullivan''; 1842—1900) — komponists
* [[Antuāns Semenjo]] (''Antoine Semenyo''; 2000) — futbolists
* [[Raiens Sesenjons]] (''Ryan Sessegnon''; 2000) — futbolists
* [[Naomi Skota]] (''Naomi Scott''; 1993) — aktrise
* [[Ādams Smits (futbolists)|Ādams Smits]] (''Adam Smith''; 1991) — futbolists
* [[Sems Smits]] (''Sam Smith''; 1992) — dziedātājs
* [[Emils Smits-Rovs]] (''Emile Smith Rowe''; 2000) — futbolists
* [[Kriss Smolings]] (''Chris Smalling;'' 1989) — futbolists
* [[Džeds Spenss]] (''Djed Spence''; 2000) — futbolists
* [[Terenss Stemps]] (''Terence Stamp''; 1938—2025) — aktieris
* [[Dens Stīvenss]] (''Dan Stevens''; 1982) — aktieris
* [[Marks Strongs]] (''Mark Strong''; 1963) — aktieris
* [[Tilda Svintone]] (''Tilda Swinton''; 1960) — aktrise

== Š ==
* [[Anuška Šankara]] (''Anoushka Shankar''; 1981) — sitāras mūziķe un komponiste
* [[Mērija Šellija]] (''Mary Shelley''; 1797—1851) — rakstniece
* [[Marks Šepards]] (''Mark Sheppard''; 1964) — aktieris un mūziķis
* [[Džons Šlesindžers]] (''John Schlesinger''; 1926—2003) — kinorežisors

== T ==
* [[Emma Tompsone]] (''Emma Thompson''; 1959) — aktrise
* [[Elizabete Teilore]] (''Elizabeth Taylor''; 1932) — aktrise
* [[Džūno Templa]] (''Juno Temple''; 1989) — aktrise
* [[Džozefs Melords Viljams Tērners|Viljams Tērners]] (''William Turner''; 1775—1851) — gleznotājs
* [[Alans Tjūrings]] (''Alan Turing''; 1912—1954) — matemātiķis
* [[Arnolds Toinbijs]] (''Arnold J. Toynbee''; 1889—1975) — vēsturnieks

== U ==
* [[Pīters Ustinovs]] (''Peter Ustinov''; 1921—2004) — aktieris

== V ==
* [[Alans Vailders]] (''Alan Wilder''; dz. 1959) — mūziķis, aranžētājs un mūzikas producents
* [[Eimija Vainhausa]] (''Amy Winehouse''; 1983—2011) — dziedātāja
* [[Endrū Loids Vebers]] (''Andrew Lloyd Webber''; dz. 1948) — komponists
* [[Herberts Velss]] (''H. G. Wells''; 1866—1946) — rakstnieks
* [[Viktorija (karaliene)|Viktorija]] (''Queen Victoria''; 1819—1901) — karaliene
* [[Viljams, Velsas princis|Princis Viljams]] (''Prince William of Wales''; 1982) — troņmantinieks
* [[Džo Viloks]] (''Joe Willock''; 1999) — futbolists
* [[Sids Višess]] (''Sid Vicious''; 1957—1979) — mūziķis
* [[Ivlins Vo]] (''Evelyn Waugh''; 1903—1966) — rakstnieks
* [[Fībi Volere-Bridža]] (''Phoebe Waller-Bridge''; 1985) — aktrise un scenāriste
* [[Džordžs Volkers]] (''George Walker''; 1803—1879) — šahists
* [[Kails Volkers-Pīterss]] (''Kyle Walker-Peters''; 1997) — futbolists
* [[Teo Volkots]] (''Theo Walcott''; 1989) — futbolists
* [[Edgars Volless]] (''Edgar Wallace''; 1875—1932) — rakstnieks
* [[Mērija Volstonkrafta]] (''Mary Wollstonecraft''; 1759—1797) — rakstniece, filozofe un feministe
* [[Virdžīnija Vulfa]] (''Virginia Woolf''; 1882—1941) — rakstniece

{{CompactTOC}}

[[Kategorija:Uzskaitījumi|Londona]]
[[Kategorija:Londona]]</text>
      <sha1>pej5n6h8987nhztudhzr77uwvdlsk14</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čukotkas autonomais apvidus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26575</id>
    <revision>
      <id>4471674</id>
      <parentid>4327088</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:21:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6658" sha1="0gy3i6hikgl8zpuz2giuxkyicy4ibnf" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name = Čukotkas autonomais apvidus
|official_name=''Чукотский автономный округ''&lt;br/&gt;''Чукоткакэн автономныкэн округ''
|settlement_type=[[Krievijas administratīvais iedalījums|autonomais apvidus]]
|image_skyline = Золотой хребет, Южная Чукотка.jpg
|imagesize = 
|image_caption = 
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
|image_map = Chukotka in Russia.svg
|map_caption = Novietojums Krievijā
|image_map1 = 
|map_caption1 = 
|subdivision_type=Valsts
|subdivision_name={{RUS}}
|subdivision_type1=Federālais apgabals
|subdivision_name1=[[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālie Austrumi]]
|seat_type=Centrs
|seat = [[Anadira]]
|official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[čukču valoda|čukču]]
|parts_type = Administratīvais iedalījums
|parts=7
|p1=[[Anadira]]
|p2=[[Anadiras rajons]]
|p3=[[Biļibinas rajons]]
|p4=[[Iviltinas rajons]]
|p5=[[Provideņijas rajons]]
|p6=[[Čaunas rajons]]
|p7=[[Čukotkas rajons]]
|area_total_km2 = 721481
|total_type=Kopā
|population_total = 47778
|population_as_of = 2025
|population_density_km2 = auto
|population_blank02_title = Etniskais sastāvs
|population_blank02 = [[krievi]] (53,7 %)&lt;br/&gt;[[čukči]] (28,0 %)&lt;br/&gt;[[ukraiņi]] (3,1 %)&lt;br/&gt;[[juiti|eskimosi]] (3,1 %)&lt;br/&gt;[[eveni]] (2,7 %)
|website={{url|http://чукотка.рф/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = RU-CHU
|footnotes = 
}}
'''Čukotkas autonomais apvidus'''  ({{val|ru|Чуко́тский автоно́мный о́круг}}; {{val|ckt|Чукоткакэн автономныкэн округ}}) jeb '''Čukotka''' ({{val|ru|Чуко́тка}}) ir viens no [[Krievijas Federācija]]s autonomajiem apvidiem [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu federālajā apgabalā]]. Tas ir vienīgais autonomais apvidus, kas neietilpst kāda apgabala sastāvā. 

Lielākā pilsēta un [[pārvaldes centrs]] ir [[Anadira]], kur dzīvo apmēram 13 tūkstoši iedzīvotāju. Citas nozīmīgas apdzīvotās vietas ietver [[Peveka|Peveku]] (ziemeļu osta), [[Biļibina]], [[Provideņija]], [[Egvekinota]] un vairākas mazākas nacionālās apmetnes.

== Ģeogrāfija ==
Čukotkas autonomais apvidus robežojas ar [[Saha|Sahas Republiku]] rietumos, [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalu]] un [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadu]] dienvidos. Ziemeļos krastus apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] [[Čukču jūra|Čukču]] un [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūras]], bet dienvidaustrumos — [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Beringa jūra]]. [[Beringa šaurums]] austrumos Čukotku atdala no [[ASV]] piederošās [[Aļaska|Aļaskas]].

Lielāko daļu teritorijas veido kalnaini un grūti caurejami apvidi — piemēram, [[Čukču kalniene]], [[Anadiras plakankalne]], kā arī [[tundra]]s līdzenumi piekrastes reģionos. Reģiona dienvidos atrodas arī aktīvi un neaktīvi vulkāni, kā arī permafrosts (mūžīgais sasalums) klāj gandrīz visu teritoriju. Apvidum administratīvi pieder arī [[Vrangeļa sala]] Ziemeļu Ledus okeānā.

Svarīgākās upes ir [[Anadira (upe)|Anadira]], [[Omolona]] un [[Kolima (upe)|Kolima]]. Čukotkā atrodas arī vairāki ledāju izcelsmes ezeri un purvu teritorijas.

== Flora un fauna ==
Čukotku klāj arktiskā tundra, kur sastopami sūnas, ķērpji, krūmāji un reti koki. Reģions ir mājvieta daudzām arktiskajām sugām — [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežiem]], [[leduslācis|leduslāčiem]], [[polārlapsa|polārlapsām]], [[Pelēkais vilks|vilkiem]], [[Roņi|roņiem]] un dažādiem jūras putniem. Piekrastes ūdeņos mīt vaļi, morse un zivis, kuras ir svarīgas vietējo iedzīvotāju tradicionālajai saimniecībai.

== Iedzīvotāji ==
Čukotkas autonomais apvidus ir viens no visretāk apdzīvotajiem reģioniem ne tikai Krievijā, bet arī pasaulē. Tā kopējais iedzīvotāju skaits ir neliels — ap 48 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju blīvums ir ārkārtīgi zems — mazāk nekā viens cilvēks uz kvadrātkilometru.

Vairāk nekā pusi iedzīvotāju veido [[krievi]] un citu tautību [[krievvalodīgie]] iedzīvotāji. Tomēr būtisku daļu no iedzīvotājiem veido arī vietējās ziemeļu pamatiedzīvotāju grupas, kā:

* [[čukči]] – tradicionāli nodarbojas ar briežkopību un medībām;
* [[eskimosi]] ([[juiti]]) – galvenokārt piekrastes mednieki un zvejnieki;
* [[eveni]] un [[evenki]] – izkaisīti pa dažādiem reģioniem, galvenokārt nodarbojas ar briežu audzēšanu;
* kā arī neliels skaits [[Korjaki|korjaku]], [[Jakuti|jakutu]] un citu tautību pārstāvju.

Līdz 20. gadsimta vidum vietējās tautas dzīvoja tradicionālās apmetnēs un vadīja [[klejotāji|klejotāju]] dzīvesveidu. [[Krievijas PFSR]] laikā īstenota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācija]] un daudzas pamatiedzīvotāju kopienas pārceltas uz pastāvīgām apdzīvotām vietām.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1990. gados Čukotkas autonomās apvidus iedzīvotāju skaits strauji saruka, jo to pameta daudzi ieceļotāji no [[Krievijas Eiropas daļa]]s. Pēdējos gados vērojama neliela iedzīvotāju skaita stabilizēšanās, taču emigrācija, zemais dzimstības līmenis un grūtie dzīves apstākļi joprojām ietekmē demogrāfiju.

== Pilsētas ==
[[Attēls:Pevek from sea.jpg|thumb|250px|Peveka]]
=== Karte ===
{{VietasKarte+|Čukotkas autonomais apvidus|width=400 |float=center|caption = Čukotkas autonomā apvidus pilsētu izvietojums; '''trenkrakstā''' — autonomā apvidus centrs
|places =
{{VietasKarte~|Čukotkas autonomais apvidus|lat=64.733333|long=177.516667|position = top |label='''[[Anadira]]'''}}
{{VietasKarte~|Čukotkas autonomais apvidus|lat=68.05|long=166.45|position = top |label=[[Biļibina]]}}
{{VietasKarte~|Čukotkas autonomais apvidus|lat=69.7|long=170.316667|position = top |label=[[Peveka]]}}
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.hse.ru/data/2016/10/17/1108475560/%D0%9C%D0%B8%D1%80%20%D0%BA%D0%BE%D1%80%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D1%85%20%D0%BD%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B2.pdf Коренные малочисленные народы Чукотского автономного округа]

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Tālo Austrumu federālais apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas Federācijas autonomie apvidi]]
[[Kategorija:PSRS autonomās teritorijas]]
[[Kategorija:Čukotkas autonomais apvidus| ]]</text>
      <sha1>0gy3i6hikgl8zpuz2giuxkyicy4ibnf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Avots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27712</id>
    <revision>
      <id>4471669</id>
      <parentid>3833992</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:16:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12226" sha1="kip6ee8lts2o83rsa41tv8is37i4ebb" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ūdens avotu|Avots (nozīmju atdalīšana)|avots}}
[[Attēls:Dzerves Berzinu avoti7 22okt00.jpg|250px|thumb|Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti]]
'''Avots''' ir vieta, kur no [[pazeme]]s dabiski izplūst [[ūdens]] straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk [[ūdens nesējslānis]]. [[Latvija|Latvijā]] ir ļoti liels skaits dabisku, nepārveidotu avotu, un tie ir uzskatāmi par lielu [[kultūrainava]]s vērtību.

== Pamatjēdzieni ==
Atkarībā no ūdens pieteces režīma avots var būt sezonāls (efemerāls) vai pastāvīgs (pereniāls). Sezonālu avotu baro lietus vai sniega kušanas ūdeņu infiltrāts, kas neilgi pēc lietus vai sniega izkušanas izsīkst. Pastāvīgu avotu baro ūdens no dziļākiem zemes slāņiem, kuri ūdeni uzņem no plašāka un daudzveidīgāka apvidus un tāpēc to plūsma ir pastāvīga.

Avots izplūdes vietā var plūst uz augšu ([[kāpjošs avots]]) vai arī uzreiz plūst horizontāli vai lejup pa nogāzi ([[krītošs avots]]). [[Slāņveida avots]] nesākas vienā punktā, bet gan veidojas no nelielām sūcēm, kas izvietotas līdzās. Satekot šādu nemanāmu sūcīšu ūdenim, jau pēc dažiem metriem nereti izveidojas prāvi strautiņi.

[[Attēls:Allazu Mezmuizas avota dikis2 jun02.JPG|250px|thumb|Allažu Mežmuižas avotu izveidots dīķis.]]
Pēc avota ūdens izcelsmes tos iedala šādi:
* '''Gruntsūdens avoti''' — šādus avotus baro virsējos zemes slāņos uzkrātais ūdens. Šādi avoti ir vājāki, parasti tiem nav liels izplūstošā ūdens apjoms, tiem ir nepastāvīga plūsma, kuru ietekmē [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums. Šādu avotu ūdens Latvijā ne vienmēr ir droši dzerams, jo to viegli piesārņot, piemēram, ar lauku mēslojumu un pesticīdiem.
* '''Artēziskie avoti''' — šādus avotus baro ūdens, kas izplūst no dziļākiem zemes slāņiem, virs kuriem ieguļ vismaz viens ūdeni necaurlaidīgs slānis. Šādiem avotiem bieži raksturīga spēcīga, pastāvīga ūdens plūsma, vienmērīga temperatūra. Kopumā artēzisko avotu ūdens ir tīrs, taču dažkārt dabisku vai cilvēka radītu apstākļu dēļ arī artēzisko avotu ūdens var būt piesārņots.

Pēc ūdens temperatūras avotus iedala šādi:
* aukstūdens avoti (parastie avoti) — ūdens temperatūra īpaši nepārsniedz apkaimes vidējo gada temperatūru.
* '''karstie avoti''' — ūdens temperatūra jūtami pārsniedz apkaimes vidējo gada temperatūru.

Termins '''siltie avoti''' tiek lietots reti un tam nav noteiktas, atšķirīgas nozīmes.

Īpašos apstākļos, ļoti reti var veidoties avoti, kuros ūdens periodiski tiek pārkarsēts un eksplozīvā veidā kopā ar tvaikiem izplūst vertikāli uz augšu vai ieslīpi — šādus avotus sauc par [[geizers|geizeriem]]. Pārkarsēta tvaika izplūdes vietas sauc par [[fumarola|fumarolām]].

== Avota ūdens ķīmija ==
Ūdenim plūstot caur [[iezis|iežiem]], tajā var izšķīst šos iežus veidojošie ķīmiskie savienojumi. Rezultātā gruntsūdens un avota ūdens var iegūt noteiktu garšu un pat [[ogļskābā gāze|ogļskābās gāzes]] burbuļus.
[[Attēls:Davida dzirnavas lielais ukr2 mai01.jpg|250px|thumb|Dzelzsavota veidots ūdenskritums, Dāvida dzirnavas, Cēsu rajons.]]
Avotus, kuru ūdens satur ievērojamu daudzumu ķīmisko piejaukumu, sauc par minerālavotiem.

Pēc avota ūdens sastāva [[Latvija|Latvijā]] avotus iedala šādi:
* Dzidravoti — šādu avotu ūdenim nav jūtama smarža, garša, tiem nav krāsas, ap avota izteku nav vērojamas izgulsnes. Dzidravoti Latvijā parasti izplūst no [[smilšakmens]] slāņiem un praktiski vienmēr to ūdens ir kvalitatīvs [[dzeramais ūdens]].
* Kaļķavoti — šādu avotu ūdenim nav izteiktas garšas, taču ap to izplūdes vietu veidojas kaļķu izgulsnējumi. Ja šāds avots plūst lejup pa klints atsegumu vai stāvu krauju un kaļķu izgulsnējumu apjoms ir liels, šādu avotu izplūdes vietu Latvijā dēvē par &quot;staburagu&quot;. Dažāds pasaules vietās ar kaļķi bagāti avoti veido krāšņu ģeoloģisko pieminekli — [[kaļķakmens terases]]. Kaļķavoti izplūst no [[dolomīts|dolomīta]] slāņiem un no iežiem, kas satur daudz [[kaļķakmens]] vai/un dolomītus. Kaļķavotu ūdens Latvijā parasti ir dzerams.
* Dzelzsavoti — šādu avotu ūdenim ir specifiska [[dzelzs]] piegarša un ap avotu iztekas vietu veidojas oranži brūni izgulsnējumi, kurus veido dzelzs baktērijas. Latvijā šādi avoti ir samērā bieži, tie izplūst no tāda smilšakmens slāņiem, kas satur daudz dzelzs. Pārsvarā šādu avotu ūdens ir dzerams, jo dzelzs piejaukums nelielā daudzumā nav veselībai kaitīgs.
* Ģipšavoti — šādu avotu ūdenim ir rūgtena piegarša, viegla [[sērūdeņradis|sērūdeņraža]] smaka, avota izplūdes vietā veidojas brūnas sēra baktēriju kolonijas. Šādi avoti izplūst no [[ģipsis|ģipsi]] saturošiem iežu slāņiem — Latvijā šādu avotu nav īpaši daudz. Ģipšavotu ūdens ir negaršīgs.
* [[sēravots|Sēravoti]] — šāda avota ūdenim ir stipra piegarša un puvušu olu smaka, avota izplūdes vietā vērojamas neparastu krāsu (balta, koši zaļa, sārta, dzeltena) baktēriju kolonijas. Ja vairums pasaules sēravotu veidojas [[vulkāns|vulkāniski]] aktīvās vietās, Latvijas sēravoti ir neparasti ar to, ka veidojas zonās, kur saskaras [[kūdra]] un ieži, kas satur ģipsi. Sēravotu ūdens ir negaršīgs, taču tam piemīt vērtīgas dziednieciskas īpašības. Latvijā sēravoti atrodami [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālajā parkā]], [[Baldone|Baldonē]] un tās apkaimē un vēl dažās vietās.

Citur pasaulē avotiem var būt arī citi piejaukumi — bieži sastopami ir sālsūdens avoti. Avotu ūdens var būt arī [[radioaktivitāte|radioaktīvs]]. Slaveni radioaktīvi avoti atrodas [[Grieķija|Grieķijā]], [[Ikarija]]s salā — šo avotu ūdens satur [[rādijs|rādija]] sāļus un [[radons|radonu]], taču radioaktīvi avoti sastopami arī citur pasaulē ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Čehija]], [[Irāna]], [[Japāna]], [[Serbija]] u.c.).

== Izcilākie Latvijas avoti ==
[[Attēls:Pirmais_sera_dik_rozaa_2nov05.JPG|250px|thumb|Sēra baktēriju kolonijas sēravotā, Lielais Ķemeru tīrelis]]
* Par '''jaudīgāko''' Latvijas avotu var uzskatīt [[Siguldas Saltavots|Siguldas Saltavotu]]. 2000. gada 12. marta mērījumos tika noskaidrots, ka no avota izplūst 140 litru ūdens sekundē.&lt;ref&gt;[http://www.udenszimes.lv/?page=fakti www.udenszimes.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pastāv iespēja, ka Latvijā ir jaudīgāki avoti.
* Par '''vērtīgākajiem''' avotiem Latvijā uzskatāmi [[Ķemeri|Ķemeru]] sēravoti, kuriem piemīt izcilas dziednieciskas īpašības. No 19. gadsimta sākuma līdz 1990. gadu sākumam, pateicoties galvenokārt šiem avotiem, attīstījās elegantā un bagātā Ķemeru pilsētiņa (tagad Jūrmalas daļa), lielā mērā tieši šo avotu dēļ tika izbūvēts [[dzelzceļš]]. Ķemeros attīstījās vesela medicīnas zinātnes skola, kas nodarbojās specifiski ar Ķemeru sēravotu un to izveidoto sēra dūņu dziedniecisko īpašību izpēti. Ķemeru sēravoti deva labi atalgotu darbu tūkstošiem cilvēku. Diemžēl Ķemeru sēravotu izmantošanas industrija ir sabrukusi un, pat ja notiks tās atdzimšana, tas prasīs ilgu laiku un lielus [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]]. Domājams, ka Ķemeru sēravotu dziednieciskās īpašības nav mainījušās.
* '''Dziļākais''' zināmais avots atrodas [[Usmas ezers|Usmas ezera]] dziļākajā vietā — Kapkrāsnī. 20 metrus dziļajā dzelmē atrodas 7 metrus dziļa un ap 2 metrus plata piltuve, kuru izveidojis spēcīgs kāpjošais avots. Šī avota izteka atrodas 6 metrus zem jūras līmeņa.
* Latvijā ir daudz [[svētavots|svētavotu]], taču īpašu vietu starp tiem ieņem [[Aglonas avots]] [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[Aglona|Aglonā]]. Uzskata, ka avots ticis uzskatīts par svētu krietni pirms [[kristietība]]s atnākšanas. Avotam piedēvētas brīnumdarītāja spējas, pie tā esot novērotas vīzijas, šajā īpašajā vietā uzcelta viena no Latvijas krāšņākajām celtnēm — [[Aglonas bazilika]], kas ir Latvijas katoļu svētceļojumu centrs. Mūsdienās Aglonas avots pilnībā pārveidots un zaudējis savu pirmatnību. Brīnumdarītāja spējas avots esot zaudējis ap 1840. gadiem.

== Izcili avoti citur pasaulē ==
* Viens no pasaules jaudīgākajiem avotiem ir [[Vakullas avots]] [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No šī avota ik sekundi izplūst ap 25 200 litru ūdens. 1973. gada 11. aprīlī no avota sekundē izplūda 54 226 litri. Izcili dzidrā avota dzelmē atklātas deviņu aizvēsturisku dzīvnieku atliekas. Vakullas avots veido pasaulē lielāko un dziļāko apzināto zemūdens alu sistēmu.
[[Attēls:Aerial image of Grand Prismatic Spring (view from the south).jpg|250px|thumb|Lielais Prizmatiskais avots, karstais avots Jeloustonas nacionālajā parkā, ASV]]
* [[Spa (Beļģija)|Spa]] pilsētā ([[Beļģija]]) atrodas avoti, kuru ūdens temperatūra ir ap 32 °C. Ar šiem avotiem saistīta rekreācijas nozare ar bagātu vēsturi, pilsētas vārds ir kļuvis par apzīmējumu silta ūdens rekreācijas kompleksiem visā pasaulē.
* [[Zamzamas aka]] ir avotu izplūdes vieta [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] pie [[Meka]]s. Ar avota rašanos saistītas teikas, kas liecina, ka avots visdrīzāk ir bijusi nozīmīga svētvieta jau pirms [[islāms|islāma]] un avots ir viens no galvenajiem vēsturiskajiem iemesliem, kāpēc Meka ir kļuvusi par musulmaņu svētceļojumu mērķi.
* [[Gihonas avots]] ir kalpojis par ūdens avotu [[Ofela]]i — sākotnējai [[Jeruzaleme]]s apmetnei. Jau [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] avota ūdens pievadīšanai izcirsts dziļš, slepens kanāls, kā arī slepeni tuneļi, lai varētu aiziet līdz avotam pa pazemi.
* Viens no pasaulē dziļākajiem avotiem ir [[Voklīzas avots]] [[Francija|Francijā]]. Ir bijuši daudzi mēģinājumi sasniegt avota dibenu. Līdz šim sasniegts 315 metru dziļums, tas paveikts ar nelielu robotu — zemūdeni. Pēc spēcīgām lietusgāzēm no avota sekundē izplūst pat 200 000 litru ūdens.
* [[Vācija]]s jaudīgākais avots ir ''Aachtopf'' [[Bādene-Virtemberga|Bādenē-Virtembergā]], netālu no [[Bodenezers|Bodenezera]]. No tā sekundē izplūst vidēji 8 590 litri ūdens, atkarībā no gadalaika — no 1 200 līdz 24 000 litri sekundē.
* [[Eiropa|Eiropā]] karstākie avoti izplūst Vācijā pie [[Āhene]]s, Burtšeidā. Šo avotu ūdens temperatūra ir 74 °C.

== Pārpratumi ==
* Praktiski viss '''pārdošanā''' esošais &quot;avota ūdens&quot; patiesībā tiek iegūts no mākslīgi veidotiem artēziskajiem urbumiem, nevis no dabiskiem avotiem. Pat ja avota ūdens pārdevējs tomēr norāda, ka ūdens iegūts no kāda konkrēta avota, ūdens visdrīzāk tiek iegūts no urbuma šī avota tuvumā. Šādi tiek nodrošināta maksimāla ūdens tīrība, kas ļauj nodrošināt ilgu ūdens uzglabāšanu. Dabiska avota ūdens pat pēc neilgas saskares ar atmosfēru un augsni jau ir bakterioloģiski piesārņots un pēc ilgākas uzglabāšanas vairs nav dzerams.
* Ne vienmēr artēziskā avota ūdens ir '''tīrs'''. Vulkāniskos apvidos avotu ūdens nereti satur lielu daudzumu toksisku vielu. Arī Latvijā avotu ūdens bieži satur dažādus izšķīdinātu vielu piejaukumus, taču, par laimi, šie piejaukumi nav veselībai kaitīgi jeb vai ir mazkaitīgi. Tomēr Latvijas [[ģipšavots|ģipšavotu]] un [[sēravots|sēravotu]] ūdens var būt ļoti negaršīgs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.udenszimes.lv/ Mājaslapa par Latvijas avotiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060703021955/http://www.udenszimes.lv/ |date={{dat|2006|07|03||bez}} }}
* [http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/avoti.htm www.dabasretumi.lv Izcilāko Latvijas avotu apraksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070204001903/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/avoti.htm |date={{dat|2007|02|04||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hidroloģija]]
[[Kategorija:Ģeoloģiskie pieminekļi]]
[[Kategorija:Avoti]]</text>
      <sha1>kip6ee8lts2o83rsa41tv8is37i4ebb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nulle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32969</id>
    <revision>
      <id>4471657</id>
      <parentid>3967783</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:27:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>Uzlaboju valodas kvalitāti, atmetu neveiklus teikumus</comment>
      <origin>4471657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3485" sha1="d29vpyt99zoki7j7bee8lnq875ca3ev" xml:space="preserve">{{Skaitlis
|num = 0
|lv = Nulle
}}

'''0''' ('''nulle''', no {{val-de|Nulle}}, kas savukārt no {{val|la|nullus}} — 'neviens, nekāds'&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Svešvārdu vārdnīca |edition=trešais |year=2007 |publisher=[[Jumava]] |isbn=978-9984-38-332-3 |page=525}}&lt;/ref&gt;) ir [[vesels skaitlis]], kas skaitļu virknē atdala pozitīvos un negatīvos skaitļus. Sadzīvē nulle izsaka priekšmetu skaitu, kad priekšmetu nav vispār. 

[[Decimālā skaitīšanas sistēma|Decimālajā skaitīšanas sistēmā]] nulle ir viens no desmit [[cipars|cipariem]], ko lieto skaitļu pierakstīšanai. Pārējie cipari ir 1, 2, 3, ..., 8 un 9. [[Binārā skaitīšanas sistēma|Binārajā skaitīšanas sistēmā]] lieto tikai ciparus 0 un 1.

Skaitļus, kas ir lielāki par 0, sauc par pozitīviem skaitļiem, bet skaitļus, kas mazāki par 0, sauc par negatīviem skaitļiem.

== Vēsture ==
{{enciklopēdiskais stils}}
''2000. g. p. m. ē.'''&lt;!-- nav domāts 2000. gads p.m.ē.? --&gt;&lt;br /&gt;
Pirms 4000 gadiem babilonieši attēloja nulles kā nelielas atstarpes starp [[Ķīļraksts|ķīļraksta]] simboliem māla plāksnītēs, taču viņi neuzskatīja, ka šīs atstarpes apzīmē kādu ciparu.

''350. g. p. m. ē.'''&lt;br /&gt;
Senie izcilie [[Grieķija|grieķu]] matemātiķi ienīda domu par nulli. [[Aristotelis]] reiz teicis, ka nulli vajag aizliegt ar [[likums|likumu]], jo tā radīja sajukumu darbībās, ja viņš mēģināja dalīt ar to.

''1. g. m. ē.'''&lt;br /&gt;
Senie Romieši neizmantoja nulli, jo viņiem tā nebija nepieciešama. Nulles koncepts desmitu, simtu un tūkstošu pierakstīšanai nebija vajadzīgs, jo tos apzīmēja ar kādu no latīņu burtiem - X, C un L.

''600. g. m. ē.'''&lt;br /&gt;
Indieši sāk lietot nulli. Nulli attēloja ar punktu vai riņķi. Lai veiktu darbības smiltīs, tika izmantoti oļi un tukšajā vietā, no kuras tika izņemts olis, palika nospiedums, kas izskatījās pēc riņķa.

''1150. g. m. ē.'''&lt;br /&gt;
Nulles koncepts atceļoja uz [[Eiropa|Eiropu]] 12. gadsimtā vienlaikus ar indiešu skaitļiem.

== Dalīšana ar nulli ==
Ja pareizas vienādības abas puses dala ar nulli, rezultātā var iegūt bezjēdzīgas atbildes. Piemērs:
:&lt;math&gt;0\times 1 = 0&lt;/math&gt;
Ja vienādojuma abas puses izdala ar 0, iegūst:
:&lt;math&gt;1 = 0 : 0 \ &lt;/math&gt;
Bet ja aplūko šādu vienādību:
:&lt;math&gt;0\times 2 = 0&lt;/math&gt;
un abas puses izdala ar 0, tad
:&lt;math&gt;2 = 0 : 0 \ &lt;/math&gt;
No tā izriet, ka 
:&lt;math&gt;1 = 2\,&lt;/math&gt;.
Tāpēc pieņemts, ka ar nulli dalīt nedrīkst, jo tas noved pie nepareizām sakarībām. Tomēr [[augstākā matemātika|augstākajā matemātikā]] pēta [[robeža (matemātika)|robežas]], kad dalītājs tiecas uz nulli. Šāda robeža var būt vienāda ar [[bezgalība|bezgalību]]. Reizinot kādu skaitli ar 0, lai cik tas liels arī nebūtu, rezultātā iegūst nulli, jo ņemt kaut ko nulle reizes nozīmē to vispār neņemt.

== Citās jomās ==
* [[Absolūtā nulle]]
* [[ASCII]] — ierīču kontroles simbols &lt;code&gt;NUL&lt;/code&gt;
* Nultais gads [[Jūlija kalendārs|Jūlija]] un [[Gregora kalendārs|Gregora]] kalendāros nebija.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20081204042054/http://www-gap.dcs.st-and.ac.uk/~history/HistTopics/Zero.html Nulles vēsture] {{en ikona}}
* [http://home.ubalt.edu/ntsbarsh/zero/ZERO.HTM &quot;Nulle četrās dimensijās&quot;] {{en ikona}}

{{Skaitļu nosaukumi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skaitļi]]
[[Kategorija:Veseli skaitļi]]</text>
      <sha1>d29vpyt99zoki7j7bee8lnq875ca3ev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mikroskops</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34277</id>
    <revision>
      <id>4472089</id>
      <parentid>4333626</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:54:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4472089</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6571" sha1="fb5y7lgqf93d4v0k8tniii7pcfslo0q" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|instrumentu|Mikroskops (nozīmju atdalīšana)|Mikroskops}}
[[Attēls:Microscope_Zeiss_1879.jpg|thumb|200px|Mikroskops ''Carl Zeiss'' ([[1879]])]]
'''Mikroskops''' (no {{Val|grc|μικρός}} – ‘mazs’ un ''σκοπέω'' – ‘skatos’) ir ierīce, kuru lieto, lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar [[Neapbruņota acs|neapbruņotu aci]]. Zinātni, kas pēta mazus objektus, izmantojot šādu ierīci, sauc par mikroskopiju. Jēdziens ''mikroskopisks'' apzīmē kaut ko ļoti mazu, tik mazu, ka bez mikroskopa to saskatīt nav iespējams. Pirmo mikroskopu izgudroja Nīderlandē 17. gadsimta sākumā.

Izplatītākais un arī pirmais izgudrotais mikroskops ir [[optiskais mikroskops]]. Parasti ar jēdzienu &quot;mikroskops&quot; saprot tieši [[Optika|optisko]] mikroskopu. Tas ir optisks instruments, kas satur vienu vai vairākas lēcas, kas veido vienas lēcas fokālajā plaknē izvietotu objektu palielinātu attēlu. Eksistē arī citi mikroskopu veidi.

== Mikroskopu iedalījums ==
Eksistē vairākas iedalīšanas metodes. Var iedalīt pēc darbības principa (galvenās grupas ir optiskie un skenējošie mikroskopi). Var iedalīt pēc lietotā starojuma veida (optiskie mikroskopi, elektronmikroskopi, rentgenmikroskops). Pēc darbības principa mikroskopus var iedalīt divās grupās:
* optiskie mikroskopi (tas ir plašāks jēdziens, un ietver visus mikroskopus, kas balstās uz optikas teoriju; pazīstamākie ir gaismas optiskie mikroskopi, bet šajā grupā ietilpst arī elektronmikroskopi (TEM));
* skenējošie mikroskopi (pazīstamākie ir skenējošie elektronmikroskopi (SEM), bet šajā grupā ietilpst arī visi SPM paveidi).

Vēl viens plaši lietots (taču relatīvi mazāk konsekvents) iedalījuma veids ir:
* [[optiskais mikroskops|Optiskie mikroskopi]] (visi mikroskopi, kas lieto gaismu (vai tai tuvu [[Elektromagnētiskais starojums|elektromagnētisko starojumu]]) un attēlu iegūst vienā paņēmienā.
* [[elektronmikroskops|Elektronmikroskopi]] (visi mikroskopi, kas lieto [[Elektrons|elektronu]] kūļus, ietver gan TEM, gan arī SEM).
* Skenējošās zondes mikroskopi (SPM (''Scanning probe microscope'')) (visi mikroskopi, kas attēlu iegūst pa punktiem, pa parauga virsmu pārvietojot zondi, kas nosaka parauga īpašības attiecīgajā punktā – AFM, STM, NSOM, utt.).
* Citi mikroskopi ([[Jons|jonu]] mikroskops, rentgenmikroskops, [[Akustika|akustiskais]] mikroskops un citi eksotiskāki mikroskopi).

=== Optiskie mikroskopi ===
Šie mikroskopi visu attēlu iegūst vienlaicīgi, atšķirībā no skenējošajiem mikroskopiem. Nozīmīgākie no šiem ir gaismas optiskie mikroskopi. Vēl pie šīs grupas pieder caurstarojošie elektronmikroskopi (TEM), kas gaismas vietā lieto elektronus un stikla lēcu vietā lieto magnētiskās lēcas. TEM ir dārgākie elektronmikroskopi, to paraugu sagatavošana ir ķēpīga (tiem jābūt dažus desmitus nanometru plāniem vai plānākiem) taču ar tiem var sasniegt visaugstākās izšķirtspējas. Rentgenmikroskopi ir bijuši visai problemātiski, jo [[rentgenstari]] iet cauri gandrīz visiem materiāliem. Rentgenstaru optikai lieto [[Spogulis|spoguļus]] ar ļoti lieliem atstarošanās leņķiem. Teorētiski ar rentgenmikroskopu varētu sasniegt ļoti augstu izšķirtspēju, jo rentgenstariem ir ļoti mazs viļņa garums, taču to nav izdevies sasniegt. Mūsdienās pieejamie rentgenmikroskopi pārsvarā ir skenējošie caurstarojošie mikroskopi (tur lieto tievu rentgenstaru kūli, kuram cauri rastra veidā pārvieto paraugu). Te izšķirtspēja ir atkarīga no staru kūļa diametra un skenēšanas sistēmas precizitātes.

=== Skenējošie mikroskopi ===
Atšķirībā no optiskajiem mikroskopiem, šie mikroskopi attēlu iegūst pa punktiem, vienā laika momentā iegūstot tikai vienu attēla punktu. Tas var būt lēni. Pazīstamākie šāda veida mikroskopi ir skenējošie elektronmikroskopi (SEM). Iekārta konstruktīvi ir līdzīga [[kineskops|kineskopam]], kur ekrāna vietā novieto paraugu un mēra tā atstaroto elektronu daudzumu. Šie ir lētākie un plašāk pielietojamie elektronmikroskopi.

Vēl pie skenējošajiem mikroskopiem pieder visi SPM (''scanning probe microscope'' — skenējošās zondes mikroskops) paveidi. Šajos mikroskopos ir cieta zonde, ar kuru skenē parauga virsmu, secīgi novietojot visos apskatāmā attēla punktos. No zondes signāla iegūst attēlu. Šīs metodes ir relatīvi lēnas. Pirmais šāda veida mikroskops bija STM (skenējošais tuneļmikroskops). Tam ir augsta izšķirtspēja (var saskatīt atomus), taču paraugam ir jāvada elektrību. Pēc tam parādījās [[atomspēku mikroskops|AFM]], tam ir mazāka izšķirtspēja, taču var lietot paraugus, kas nevada elektrību. Pēc tam parādījās NSOM (''near field scanning optical microscope'') tam ir vēl mazāka izšķirtspēja, taču tas var noteikt parauga optiskās īpašības un tā maksimālā izšķirtspēja ir augstāka nekā optiskajam mikroskopam.

=== Jonu mikroskops ===
{{main|jonu mikroskops}}
Atsevišķa grupa ar specifisku pielietojumu ir jonu mikroskopi. Tie ir līdzīgi kineskopam, kur katoda vietā ir nosmailinātas adatas veida paraugs. Pieliekot pietiekoši lielu spriegumu, uz ekrāna var iegūt adatas gala attēlu ar ļoti augstu izšķirtspēju. Ar šādiem mikroskopiem bija iespējams saskatīt atomus jau 20. gs. 50. gados. Paraugam ir jāvada elektrību un apskatāmā vieta var būt tikai nosmailināts adatas gals. Šie ir ievērojami pielietojuma ierobežojumi.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:LaborMik2.jpg|Laboratorijas mikroskops
Attēls:LaborMik1.jpg|Binokulārais laboratorijas mikroskops
Attēls:SidJen.jpg|Mikroskopu binokulāri
Attēls:SztereoMik.jpg|Stereomikroskops
Attēls:Objektiv2.jpg|Mikroskopa objektīvi
Attēls:Objektiv1.jpg|Mikroskopa objektīvi
Attēls:Objektiv4.jpg|Mikroskopa objektīvi
Attēls:Huygens.JPG|Mikroskopa okulāri
Attēls:Merook.JPG|Mikroskopa mērokulārs
Attēls:Zeissok.JPG|Stereomikroskopa okulāri
Attēls:Okular02.jpg|Mikroskopa okulārs
Attēls:Okular01.jpg|Mikroskopa okulārs
&lt;/gallery&gt;

== Mikroskopa sastāvdaļas ==
 &lt;gallery&gt;
File:Korasztal.jpg| 
File:Revolver02.jpg| 
File:Tubustarto.jpg| 
File:MikTub.jpg| 
File:Talpazat.jpg| 
File:Rekesz.jpg| 
File:Kondenzor01.jpg|
File:Kondenzor.jpg| 
File:Foglec.jpg| 
File:Elesseg.jpg|
File:Asztal.jpg|
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tehnika]]
[[Kategorija:Optika]]</text>
      <sha1>fb5y7lgqf93d4v0k8tniii7pcfslo0q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Belmana—Forda algoritms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40757</id>
    <revision>
      <id>4472074</id>
      <parentid>4453249</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:43:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|0|0 */</comment>
      <origin>4472074</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5343" sha1="ghicgxk8shjvbpcsop4jek8g5xxyptm" xml:space="preserve">'''Belmana—Forda algoritms''' ir [[algoritms]] īsākā ceļa meklēšanai starp doto un pārējām [[virsotne (ģeometrija)|virsotnēm]] svērtos [[Grafs|grafos]]. Atšķirībā no [[Deikstras algoritms|Deikstras algoritma]] Belmana—Forda algoritms pieļauj negatīvus [[šķautne|šķautņu]] svarus, bet ir lēnāks, tāpēc parasti tiek izmantots, ja grafā ir šķautnes ar negatīviem svariem.

== Algoritma apraksts ==

Dots svērts grafs &lt;math&gt;G = (V, E)&lt;/math&gt; ar šķautņu svaru funkciju &lt;math&gt;w&lt;/math&gt; un sākuma virsotni &lt;math&gt;s&lt;/math&gt;.

Izveidojams matricas &lt;math&gt;A_{ij}&lt;/math&gt;, kas saturēs īsāko ceļu no &lt;math&gt;s&lt;/math&gt; uz virsotni &lt;math&gt;i&lt;/math&gt; caur &lt;math&gt;j&lt;/math&gt; šķautnēm un &lt;math&gt;P_{ij}&lt;/math&gt;, kas satur iepriekšējo virsotni šādā ceļā.
Matricā &lt;math&gt;A&lt;/math&gt; vienīgais ceļš no &lt;math&gt;s&lt;/math&gt;, kas satur 0 šķautnes ir tikai līdz pašai &lt;math&gt;s&lt;/math&gt; un tā garums ir 0. Tādējādi &lt;math&gt;A_{s0} = 0&lt;/math&gt;. Visu pārējo ceļu sākotnējās vērtības ir &lt;math&gt;+\infty&lt;/math&gt;.

Algoritms ir sekojošs:
 '''for''' &lt;math&gt;v \in V&lt;/math&gt;
   '''for''' &lt;math&gt;i \gets 0&lt;/math&gt; '''to''' &lt;math&gt;|V| - 1&lt;/math&gt;
     '''do''' &lt;math&gt;A_{vi} \gets +\infty&lt;/math&gt;
 &lt;math&gt;A_{s0} \gets 0&lt;/math&gt;
 '''for''' &lt;math&gt;i \gets 1&lt;/math&gt; '''to''' &lt;math&gt;|V| - 1&lt;/math&gt;
   '''do for''' &lt;math&gt;(u, v) \in E&lt;/math&gt;
     '''if''' &lt;math&gt;A_{vi} &gt; A_{u, i-1} + w(u, v)&lt;/math&gt;
       '''then''' &lt;math&gt;A_{vi} \gets A_{u, i-1} + w(u, v)&lt;/math&gt;
            &lt;math&gt;P_{vi} \gets u&lt;/math&gt;
Algoritma rezultātā [[matrica]] &lt;math&gt;A_{ij}&lt;/math&gt; satur īsākos ceļus no &lt;math&gt;s&lt;/math&gt; uz virsotni &lt;math&gt;i&lt;/math&gt; caur dažādiem šķautņu skaitiem &lt;math&gt;j&lt;/math&gt;. Pats īsākais ceļš starp &lt;math&gt;s&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;i&lt;/math&gt; ir īsākais no tiem.
Kad noskaidrots pats īsākais ceļš caur &lt;math&gt;j&lt;/math&gt; šķautnēm, pilnu ceļu masīvā &lt;math&gt;p&lt;/math&gt; var iegūt šādi:
 '''while''' &lt;math&gt;j &gt; 0&lt;/math&gt;
  &lt;math&gt;p[j] \gets i&lt;/math&gt;
  &lt;math&gt;i \gets P_{ij}&lt;/math&gt;
  &lt;math&gt;j \gets j - 1&lt;/math&gt;
 '''return''' ''p''
Ja nepieciešams noskaidrot tikai īsākā ceļa garumu un nav nepieciešams zināt visu ceļu izmantojams šāds algoritms:
 '''for''' &lt;math&gt;v \in V&lt;/math&gt;
  '''do''' &lt;math&gt;d[v] \gets +\infty&lt;/math&gt;
 &lt;math&gt;d[s] \gets 0&lt;/math&gt;
 '''for''' &lt;math&gt;i \gets 1&lt;/math&gt; '''to''' &lt;math&gt;|V| - 1&lt;/math&gt;
  '''do for''' &lt;math&gt;(u, v) \in E&lt;/math&gt;
   &lt;math&gt;d[v] \gets \min(d[v], d[u] + w(u, v))&lt;/math&gt;
 '''return''' &lt;math&gt;d&lt;/math&gt;
Šī algoritma rezultātā masīva &lt;math&gt;d&lt;/math&gt; elements &lt;math&gt;d[i]&lt;/math&gt; saturēs īsākā ceļa garumu starp virsotnēm &lt;math&gt;s&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;i&lt;/math&gt;.

== Koda piemēri ==

Belmana—Forda algoritma realizācija [[C (programmēšanas valoda)|C]]
&lt;source lang=&quot;c&quot;&gt;
/* Bellman-Ford Implementation */
 #include &lt;limits.h&gt;
 #include &lt;stdio.h&gt;
 #include &lt;stdlib.h&gt;
 
 /* Let INFINITY be an integer value not likely to be
   confused with a real weight, even a negative one. */
 #define INFINITY ((cin &lt;&lt; 14)-1)
 
 typedef struct {
    int source;
    int dest;
    int weight;
 } Edge;
 
 void BellmanFord(Edge edges[], int edgecount, int nodecount, int source)
 {
    int *distance = (int*) malloc(nodecount * sizeof(*distance));
    int i, j;
    for (i=0; i &lt; nodecount; i++)
      distance[i] = INFINITY;
 
    /* The source node distance is set to zero. */
    distance[source] = 0;
 
    for (i=0; i &lt; nodecount; i++) {
        for (j=0; j &lt; edgecount; j++) {
            if (distance[edges[j].source] != INFINITY) {
                int new_distance = distance[edges[j].source] + edges[j].weight;
 
                if (new_distance &lt; distance[edges[j].dest])
                  distance[edges[j].dest] = new_distance;
            }
        }
    }
 
    for (i=0; i &lt; edgecount; i++) {
        if (distance[edges[i].dest] &gt; distance[edges[i].source] + edges[i].weight) {
            puts(&quot;Negative edge weight cycles detected!&quot;);
            free(distance);
            return;
        }
    }
 
    for (i=0; i &lt; nodecount; i++) {
        printf(&quot;The shortest distance between nodes %d and %d is %d\n&quot;,
            source, i, distance[i]);
    }
    free(distance);
    return;
 }
 
 int main(void)
 {
    /* This test case should produce the distances 2, 4, 7, -2, and 0. */
    Edge edges[10] = {{0,1, 5}, {0,2, 8}, {0,3, -4}, {1,0, -2},
                      {2,1, -3}, {2,3, 9}, {3,1, 7}, {3,4, 2},
                      {4,0, 6}, {4,2, 7}};
 
    BellmanFord(edges, 10, 5, 4);
 
    return 0;
 }
&lt;/source&gt;

== Pielietojums maršrutēšanā ==
''Distance-vector'' [[Maršrutēšanas protokols|maršrutēšanas protokoli]], piemēram, [[Routing Information Protocol|RIP]] izmanto dalīto (''distributed'') Belmana—Forda algoritmu. Par dalīto to sauc tāpēc, ka tajā iesaistīti vairāki [[Maršrutētājs|maršrutētāju]] vienā [[Autonomā sistēma (Internets)|autonomajā sistēmā]]. Algoritma realizācija ir šāda:
* katrs mezgls aprēķina attālumus starp sevi un citiem mezgliem un saglabā rezultātus tabulā;
* tabula tiek izsūtīta citiem mezgliem;
* saņemot tabulu, mezgls aprēķina īsākos maršrutus starp sevi un citiem mezgliem un izdara izmaiņas tabulā.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071014012236/http://links.math.rpi.edu/applets/appindex/graphtheory.html Interaktīva grafu teotijas algoritmu demonstrācija (Java)]

[[Kategorija:Grafu teorija]]</text>
      <sha1>ghicgxk8shjvbpcsop4jek8g5xxyptm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rapallo līgums (1922)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41480</id>
    <revision>
      <id>4471737</id>
      <parentid>4470160</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:50:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Līguma noslēgšana un tā ietekme uz starptautiskajām attiecībām */</comment>
      <origin>4471737</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3869" sha1="meh3ctuh0v3z8yj630b6fhfc9bwggpc" xml:space="preserve">[[attēls:Conferenties, SFA022824907.jpg|thumb|Vācijas un Krievijas deleɡātiː no kreisās [[Jozefs Virts]], [[Leonīds Krasins]], [[Georgijs Čičerins]], [[Ādolfs Jofe]].]] 

'''Rapallo līgums''' ir [[Dženovas konference]]s laikā {{dat|1922|4|16}} starp [[Veimāras Republika|Veimāras Republiku]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]] noslēgts sadarbības līɡums. 1922. gada 5. novembrī Berlīnē parakstīja vienošanos Rapallo līguma paplašināšanai, iekļaujot arī Ukrainas Sociālistisko Padomju Republiku, Baltkrievijas Sociālistisko Padomju Republiku, Gruzijas Sociālistisko Padomju Republiku, Azerbaidžānas Sociālistisko Padomju Republiku, Armēnijas Sociālistisko Padomju Republiku un Tālo Austrumu Republiku. Līgumu parakstīja to pilnvarotie pārstāvji: Vladimirs Ausems (Ukrainas PSR vārdā), Nikolajs Krestinskis (padomju republiku vārdā) un Vācijas Ārlietu ministrijas direktors barons Ago fon Malcāns.

== Apstākļi, kas noveda pie līguma noslēgšanas ==

20. gadu pirmajā pusē, pārvarējuši ilūzijas par drīzu pasaules komunistisku revolūciju, padomju līderi sāka pievērst lielāku uzmanību diplomātisko attiecību noregulēšanai ar lielvalstīm. Pirmie soļi attiecību uzlabošanā tika sperti 1921. gadā, kad parakstīja tirdzniecības līgumus ar Lielbritāniju un Vāciju. Pagriezienu šajā politikā iezīmēja 1922. gada aprīļa [[Dženovas konference]].

[[1922]]. gada aprīlī darbu sāka Dženovas konference, kurā Lielbritānija, Francija u.c. valstis apsprieda ekonomiskās attiecības ar Padomju Krieviju, pieprasot, lai tā atzīst pirmskara valdības parādus (ar saviem procentiem) un atdod ārzemniekiem nacionalizētos īpašumus. Padomju valdība principā neatteicās atmaksāt parādus, taču prasīja no Rietumvalstīm diplomātisku atzīšanu un palīdzību Krievijas ekonomikas atjaunošanā, kā arī atlīdzināt [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā nodarītos zaudējumus, kuri, pēc padomju puses aprēķiniem, pat divas reizes pārsniedza [[Krievijas Impērija]]s parāda summu.

== Līguma noslēgšana un tā ietekme uz starptautiskajām attiecībām ==

Kad sarunas šajā jautājumā nonāca strupceļā, padomju un vācu pārstāvji Rapallo pilsētiņā Dženovas tuvumā parakstīja vienošanos par diplomātisko un tirdzniecisko attiecību nodibināšanu un atteikšanos no savstarpējām pretenzijām par veciem parādiem. Abas puses slepeni vienojās, ka Krievija palīdzēs atjaunot un modernizēt Versaļas līguma rezultātā stipri samazinātos Vācijas bruņotos spēkus, bet Vācija savukārt līguma rezultātā nodrošinās militārās un ekonomiskās koncesijas, atzīs Krievijas valdību. 

Ar šo soli abas valstis pārvarēja diplomātisko izolāciju un vienlaikus apliecināja savas revizionistiskās tieksmes attiecībā uz pēckara pasaules starptautisko kārtību. Šī krievu — vācu draudzība turpinājās līdz Hitlera atnākšanai 1933. gadā. Piemēram, 1928. gadā aptuveni trešo daļu no PSRS ārējās tirdzniecības apjoma veidoja preču apmaiņa ar Vāciju.
&lt;gallery&gt;
ConferenciaDeGénovaDelegadosLitvinovRudzutaksIofe.jpeg|thumb|Padomju deleɡācija Dženovas konferencēː no kreisās [[Maksims Ļitvinovs]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Joffe]]
Gênes, conférence, les délégués russes (de g. à d., assis) Litvinoff, Yorovski (i.e. Vorovski), Joffe, Vachovsky, Novicky (et, debout) Slivkin (i.e. Rudzutak), Central News - (photographie de presse) -... - btv1b53077084w.jpg|Krievijas SFPR delegācijaː Maksims Ļitvinovs, [[Vaclavs Vorovskis]], Ādolfs Jofe, Vahovskis, Novickis, [[Alberts Sļivkins]] (stāv)
&lt;/gallery&gt;
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Ukrainu]]
[[Kategorija:PSRS vēsture]]
[[Kategorija:1922. gads]]</text>
      <sha1>meh3ctuh0v3z8yj630b6fhfc9bwggpc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Argentīnas tango</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42166</id>
    <revision>
      <id>4471631</id>
      <parentid>4097519</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:34:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17682" sha1="dhdl4gl6lfidxlso1n4yozvjxhf86a9" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|Encikopēdiskais stils, noformējums, īpašvārdu atveidošana, latviskie termini}}
[[Attēls:Tango BuenosAires.jpg|250px|thumb|right|Argentīnas tango]]
'''Argentīnas tango''' ir [[sabiedriska deja]] un [[mūzikas žanrs]], kura radusies [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Urugvaja|Urugvajā]]. Argentīnas tango tiek bieži jaukts ar balles tango, kaut arī tas ir vēlāks novirziens. Aplūkojiet [[Tango vēsture|tango vēsturi]] un [[Tango mūzika|tango mūziku]], lai uzzinātu vairāk par izcelsmi un attīstību. Šeit aprakstīta pati deja.

== Vispārīgi ==
[[Attēls:Tango au01.JPG|250px|thumb|right|Argentīnas tango [[Buenosairesa]]s ielās]]
Argentīnas tango sastāv no vairākiem stiliem, kuri ir attīstījušies dažādās vietās un laikmetos, un ir kā atbilde uz pieaugošo burzmu deju laukumā un pat ģērbšanās stilu. Lai arī tie visi ir attīstījušies [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Urugvaja|Urugvajā]], ietekme ir bijusi arī no Eiropas un Ziemeļamerikas ienākošajām idejām. Kā rezultātā ir liels daudzums daļēju sakritību šobrīd aktuālajos stilos, kuri atšķiras tikai detaļās. Un dejas attīstība ar sajaukšanos un sajaukšanās dēļ attīstības turpinās.

Argentīnas tango satvēriens variē no ļoti cieša [[Apskāviens|apskāviena]], kurā dejotāji saskaras ar krūtīm, līdz atvērtam, kurā vadītājs un sekotājs atrodas viens no otra pat rokas stiepiena attālumā, vai arī pa vidu starp šiem galējiem satvēriena stāvokļiem. Nemainīgi ciešs apskāviens tiek piedēvēts tradicionālajam tango stilam (Tango de Salon), turpretī atvērtais satvēriens atstāj vietu dažādu greznojošu figūru dejošanai, kuras bieži tiek piedēvētas jaunajam tango (Tango Nuevo) stilam. Satvēriens var variēt arī dejošanas laikā, atkarībā no dejojamās figūras, kas ir raksturīgi tango šova stilam.

Savā būtībā tango ir staigāšana ar partneri mūzikas ritmā. Muzikalitāte (t.i. dejošana atbilstoši tango mūzikas paustajām emocijām un ritmam) ir ļoti nozīmīgs elements. Labs dejotājs ir tāds, kurš savā dejā spēj attēlot mūziku. Tāpat dejotāji parasti vienmēr dejā staigājot tur pēdas tuvu grīdai, kā arī potītes un ceļgali saskaras tiklīdz tie iet garām viens otram.

Argentīnas tango pamatā balstās uz [[improvizācija|improvizāciju]]. Kaut arī skolotāji laika gaitā ir izstrādājuši zināmu kustību kopumu, lai izmantotu kā līdzekli apmācībā, neeksistē strikts pamata solis. Viena no visu Argentīnas tango stilu īpašībām ir tā, ka sekotāja tiek vesta mainīt svaru no vienas kājas uz otru. Tas iet roku rokā ar otru galveno rakstura īpašību — sekotājai gandrīz nekad nebūs svars uz abām kājām vienlaicīgi. Argentīnas tango ir jauna pieeja pāru dejās. Vairumā citu dejo eksistē skaidras soļu iestrādes, pēc kurām sekotāja var viennozīmīgi paredzēt nākamos deju soļus. Šis pieņēmums attiecībā uz Argentīnas tango ir atstājams deju grīdas malā, un ir jāaizstāj ar partneru sadarbību dejā, kas tiek veidota ar tiešu neverbālu komunikāciju, dialogu. Tango ir deja, kurā mirklis dzimst brīdī, kad tiek dejots.

Argentīnas tango tiek dejots pretēji pulksteņa rādītāju virzienam pa deju grīdas ārējo malu (dejas ceļu) un bieži vien dejotāju plūsma sadalās vairākās joslās; dejošana šķērsām pāri laukumam netiek atzīta un tiek nosodīta. Deju zāles vidus ir vieta, kur var atrast vai nu iesācējus, kuriem vēl nav pietiekoša pieredze, lai veiksmīgi manevrētu starp pārējiem dejotājiem, vai arī pārus, kuri izpilda košas, vairāk skatītājiem domātas figūras, vai arī kuri vēlas izdejot soļus, kuri aizņem daudz deju grīdas vietas. Ir pieņemama arī patvaļīga un pēkšņa apstāšanās uz dejas ceļa, lai izpildītu stacionāras figūras, ja vien tas nepieklājīgi netraucē citus dejotājus. Pieredze māca, ka, ja jums eksistē brīva vieta priekšā, tad visticamāk aiz jums ir izveidojies sastrēgums ar gaidošiem pāriem. No ikviena dejotāja tiek gaidīta cieņa pret pārējiem dejotājiem. Ir īpaši jāizvairās no saskarsme vai pat drūzmēšanās ar citiem pāriem. Tas tiek uzskatīts par lielu nepieklājību un rupjību; bez iespējamā fiziskā ļaunuma nodarīšanas parasti tas iztraucē pāra saskaņoto dejošanu.

== Atšķirības no balles tango ==
=== Konkursa dejas salīdzinājums ar sociālo deju ===
Balles tango deju soļi ir standartizēti deju studijās, lai atvieglotu žūrijas vērtēšanu sacensībās. Soļi nav īpaši manījušies jau vairākus gadu desmitus.

Turpretī Argentīnas tango ir visu laiku attīstībā esoša deja un mūzika, kura turpina mainīties katru dienu uz sarīkojumu deju grīdas gan Argentīnā, gan lielākajos tango centros pārējā pasaulē.

Argentīnas tango joprojām ir pamatā balstīts uz improvizāciju. Lai arī eksistē soļu vadlīnijas un zināmas secības, kas tiek izmantotas apmācībās, tie var variēt gan dejošanas virzienā, gan ritma ātrumā, gan kombinācijās, gan izpildījumā (solis var būt plūstošs, pulsējošs, ass, utt...).

=== Satvēriens (Abrazo) ===
Viena no nozīmīgākajām atšķirībām starp Argentīnas tango un balles tango ir [[satvēriens|satvēriena]] formā un izjūtās. Balles variants nosaka, ka partneru augumu augšējās daļas tiek atliektas vienam no otra, saglabājot kontaktu gurnos.

Argentīnas tango gadījumā tas ir tieši pretēji: dejotāji ar krūtīm tuvāk viens otram, nekā ar gurniem, bieži vien veidojot fizisku kontaktu ar krūšukurvjiem (atkarībā no partneru augumu atšķirībām un satvēriena ciešuma). Ciešā satvērienā abiem partneriem krūšu kurvis ir pilnīgā kontaktā, un tiek dejots vaigu pret vaigu (vai arī gadījumos, kad starp partneriem ir lielāka augumu starpība — ar zodu pret pieri). Atvērtākā satvērienā starp partneriem var būt tik daudz vietas, cik paši vēlas, bet vienmēr satvērienā ir jāsaglabā pilnīgs kontakts ar rokām, lai neciestu savstarpējā komunikācija. Tā kā Argentīnas tango sastāv gandrīz tikai no improvizācijas, komunikācija starp partneriem ir jābūt viennozīmīgai un skaidrai. Pat dejojot ļoti atvērtā satvērienā, Argentīnas tango dejotāji neatliecas viens no otra; visu laiku tiek saglabāts stāvoklis, kad smaguma centrs ir novirzīts uz priekšu.

Neatkarīgi no satvēriena ciešuma, tam nav jābūt kokaini stīvam, bet gan relaksētam ka apskāvienam.

=== Staigāšana (Caminada) ===
Vēl viena atšķirība ir tā, ka vadītājam ir atļauts iet ar kreiso kāju, kad sekotāja iet arī ar kreiso kāju. Šī „krusteniskā” iešana ir pretstatā „paralēlajai” iešanai, kad kājas tiek liktas tās, kuras ir viena otrai pretī. Balles tango „krusteniskā” iešana tiek uzskatīta par kļūdainu, ja vien vadītājs un sekotājs nav abi pagriezušies vienā dejošanas virzienā.

=== Mūzika ===
Argentīnas tango mūzika variē daudz vairāk nekā balles tango mūzika. Ļoti daudz tango mūzikas ir komponēts tieši pēdējā gadsimta laikā. Ar lielo mūzikas apjomu radušās arī lielas atšķirības starp dažādu ansambļu komponēto un izpildīto tango mūziku. Tas, protams, atvieglo Argentīnas tango dejotājiem pavadīt kaut visu nakti dejojot tikai un vienīgi Argentīnas tango. Četri raksturīgākie Argentīnas tango mūzikas pārstāvji ir: [[Carlos Di Sarli]][http://media.todotango.com/audio/wax/IdCreador_17.wax], [[Juan D’Arienzo]][http://media.todotango.com/audio/wax/IdCreador_13.wax], [[Anibal Troilo]][http://media.todotango.com/audio/wax/IdCreador_32.wax] un [[Osvaldo Pugliese]][http://media.todotango.com/audio/wax/IdCreador_28.wax]. Šo mūziķu vadītie orķestri orietnējās tieši uz deju mūzikas atskaņošanu. Argentīnas tango ritms ir balstīts uz [http://users.pandora.be/Tango-E-Vita/tango/Caminar.htm 2x4], divi stingrāki akcenti no četriem (dos por cuatro).

== Soļi ==
Argentīnas tango nemāca atsevišķu soļu sapludināšanu, kā svingā, salsā vai balles dejās, tomēr eksistē atpazīstamas figūras, kuras tiek mācītas pamatos. Tradicionālā soļu secība, kuri var tikt mācīti sākotnējos kursos.
* Staigāšana (la Caminata) — pāris Argentīnas tango satvērienā saskaņoti staigā mūzikas ritmā
* Astoņu soļu pamatsolis (Salida) — sava veida izejas solis uz deju grīdu
* Krustiņš (Cruzada) - noteiktā brīdī sekotāja krusto kājas, pievelkot kreiso kāju priekšā labajai
* Astotnieks (Ocho) — 8-veida figūra, ko uz priekšu vai atpakaļ zīmē sekotāja ar savu kāju kustībām
* Pusgrieziens (Media Luna)
* [http://www.youtube.com/watch?v=pworR9rjPQo Zīmulis] (Lapiz) — izliekta figūra, ko zīmē ar purngalu
* Grieziens ([http://www.youtube.com/watch?v=Uzk_MaDLBg4 Giro] vai Molinete) — figūra, kurā sekotāja griežas apkārt vadītājam
* [http://www.youtube.com/watch?v=ah_Fjg-g10k Sacada] - partnera vietas ieņemšana.
* Āķis (Gancho) — partneris „aizāķē” savu kāju aiz parnera kājas
* Barrida vai Arrastre — viens partneris „slauka” ar otra partnera kāju, to velkot
* Volcada - griežot partneri ap viņas asi, kamēr viņa stāv uz vienas kājas ieslīpi pret partneri un ar brīvo kāju velk apli.
* Colgada.
* Parada - vadītājs aptur dejas kustību, parasti bloķējot partneres brīvo kāju.
* Sandwich - vadītājs novieto savas pēdas ap vienu no partneres pēdām. Parasti tiek izpildīts pēc parada, otru kāju pieceļot klāt pie tās partneres kājas, kura ir apturēta, otrajā pusē, to maigi &quot;iespiežot&quot;.

== Saistītās dejas ==
Argentīnas tango dejotāji parasti atzīst vēl divas saistītas dejas: Tango valsi (Vals Cruzado) un Milongu.

Tango valša mūzika ir 3/4 taktsmērā, bet citādākā ziņā ļoti līdzīga Argentīnas tango mūzikai. Tango dejotāji dejo valsi ļoti līdzīgi, kā tango, ar to atšķirību, ka valsim ir viens uzsvars taktī (vismaz iesācēju līmenī). Tas rada diezgan atbrīvotu, gludi peldošu dejošanas stilu pretēji [[Vīnes valsis|Vīnes valsim]], kur dejotāji visbiežāk veic 3 soļus taktī un gandrīz visu laiku griežas. Pieredzējuši dejotāji papildina līgano viens uzsvars taktī iešanu ar sinkopisku iešanu, veicot soli uz „viens”, „divi” un, retāk, visiem trim sitieniem taktī. Valsi raksturo paužu neesamība un nebeidzamie griezieni (giros) abos virzienos.

[[Milonga (deja)|Milonga]] savā būtībā ir Tango; atšķirība ir mūzikā, kurai ir ļoti izteikti sitieni un kurai pamatā ir „habanera” ritms. Dejotāji izvairās no paužu ieturēšanas un bieži ievieš sinkopētu (ar papildsoli mainot kāju) un lauztu ritmu savā iešanā un pagriezienos.
Milongas izmanto tos pašus pamatelementus, kurus izmanto Argentīnas tango, ar lielu uzsvaru uz ritmu un figūrām, kuras tiecas uz mazāku sarežģītību nekā, ja tās tiktu dejotas dažādos tango stilos.

Ar vārdu [[Milonga (pasākums)|Milonga]] apzīmē arī tango deju vakarus. Vārda milonga dubultā nozīme var būt mulsinoša, ja vien nav zināms konteksts, kurā lietots. Cilvēkus, kuri dejo milongās, tiek saukti par ''milongueros''.

== Argentīnas tango stili ==
=== Tango Kanženge (Canyengue) ===
Tango Kanženge tiek attiecināts uz kādreiz ļoti populāru dejošanas stilu pie tā sauktās &quot;vecās gvardes&quot; tango mūzikas 2/4 taktsmērā, kas piedod tai jauti rotaļīgu raksturu. Buenosairesā un Montevideo kanženge tika dejots vēl līdz pat tā sauktajam &quot;Tango Zelta Laikmetam&quot; 1930. gados un tā atdzimšana sākās pēc 2000. gada [https://web.archive.org/web/20100606061610/http://www.tangocanyengue.org/home.html]. Kanžengeros dejo ciešā satvērienā mazliet ieliecoties ceļos un senāk parasti īsiem solīšiem, bet mūsdienās daudz plašāk un dinamiskāk [http://www.youtube.com/watch?v=oAmAsaS7Gd8&amp;feature=related] Vispazīstamākais Tango Kanženge mūsdienu kvartets ir &quot;La TubaTango&quot; [http://www.youtube.com/watch?v=7tUC-qwGVYw]

=== Tango Orižero (Orillero) ===
Tango Orižero ir kopīgs nosaukums vairākiem dejošanas stiliem, kuri attīstījās Buenosairesas nomalēs un piepilsētās (spāniski - orilleros) vienlaicīgi ar Tango Kanžange dejošanas stilu pie &quot;vecās gvardes&quot; tango mūzikas. Kopīgs tiem ir tas, ka dejošanu ietekmēja lielā brīvība uz deju laukumiem, kuri citā laikā bija futbola laukumi vai atpūtas laukumi parkos. &quot;Tango Zelta Laikmetā&quot; 1930-gadu beigās mainījās tango muzikas raksturs un Tango Orižero stili kļuva līdzīgi pilsētas centra Tango de Salon stilam, kā arī ieguva vietējo priekšpilsētu nosaukumus, no kuriem mūsdienās vispazīstamākais ir Viža Urkiza (Villa Urquiza) stils. Buenosairesā par Viža Urkiza stila katedrāli mēdz dēvēt klubu Sin Rumbo [http://www.youtube.com/watch?v=cdN4SuMD50I&amp;feature=PlayList&amp;p=7FD82910EA34466F&amp;playnext_from=PL&amp;playnext=1&amp;index=22] Tipisks Villa Urquisa vai Orižēro klubs ir Sunderland [http://www.youtube.com/watch?v=08BcTClXDIA&amp;feature=related]. Pie Tango Orižero var pieskaitīt arī urugvajiešu Tango Oriental stilu - bez astotniekiem (ochos) un bez krustiņiem (cruzes), kuru Urugvajā vēl daži pāri dejo [http://www.youtube.com/watch?v=I3zrY4K9aac&amp;feature=related].

=== Tango de Salon ===

Buenosairesas Centra Tango salonu stils visā savā daudzveidībā jau simts gadus ir visplašāk sastopamais Tango dejošanas stils. Tango de Salon stilu var apgūt visās zemāk minētajās Tango apmācību vietās Latvijā. Tango de Salon dejotājiem katru gadu Buenosairesā notiek pasaules čempionāts (Campeonato Mundial de Baile Tango)[http://www.youtube.com/watch?v=pqS4SNSNi6c]

==== Tango Milongero (Estilo Milonguero / Salon Tango Apilado) ====

Milongero Stils ir viens no Tango de Salon paveidiem, kas attīstījās &quot;Tango Zelta Laikmetā&quot; 1930. gadu beigās un kurā dejo tikai nemainīgā ciešā apskāvienā, īpašu uzmanību veltot muzikas ritmisko smalkumu izdejošanai. Mūsdienās tas ir visplašāk sastopamais tango stils tajās Buenosairesas milongās, kur vairākums milongero dejo jau 30 - 50 un pat vairāk gadus. Viens no pasaulē pazīstamākajiem Tango Milongero dejotājiem un skolotājiem Oscar Casas ir ievietojis savā mājaslapā plašu video apmācību materiālu [http://www.youtube.com/profile?user=oscaracasas#g/u], kas iepazīstina ar Tango Milongero dejošanas stilu.

==== Tango Nuevo ====
[[Tango Nuevo]] ir dejošanas un mācīšanas stils. Tango nuevo, kā mācīšanas stils, uzsver dejas strukturālo analīzi. To ir attīstījusi &quot;Tango pētīšanas grupa&quot; (&quot;Tango Investigation Group&quot;, vēlāk attīstījusies par &quot;Cosmotango&quot; organizāciju). Šīs grupas dibinātāji ir Gustavo Naveira un Fabian Salas, kuri to aizsāka 1990. gados Buenosairesā. Analizējot un sadalot tango līdz kustību pamatelementiem simetriskā veidā, viņi izstrādāja modeli, kā analizēt visu iespējamo tango kustību kopu, kuru veido divi dejotāji un četras kājas, kustoties ejot taisni vai griežoties. Šī pētīšana deva strukturizētu skatu uz deju, ko izteica ar simetriska veidā.

Tango Nuevo bieži vien nezināšanas dēļ tiek jaukts ar &quot;[[Šova Tango]]&quot;, jo liela daļa no mūsdienu skatuves dejotājiem ir paņēmuši &quot;[[tango nuevo]]&quot; elementus savās horeogrāfijās.

=== Tango Šovs ===
Tango Šovs jeb &quot;Fantāzija&quot; ir vairāk teatrializēta un pārspīlēta Argentīnas tango forma, kura attīstīta, lai būtu piemērota skatuvei. Tā ietver daudz ārišķīgus izpušķojumus, akrobātiksus elementus, kā arī individuāli dejojamus soļus un figūras. Pretēji citām Argentīnas tango formām, skatuves tango nav sastopama improvizācija, un tam tiek iestudēta horeogrāfija, kā arī tas tiek praktizēts pie iepriekš noteiktas mūzikas.

== &quot;Alternatīvās tango mūzikas&quot; ienākšana ==

=== Tango filmas ===
Jau 1930. gadu sākumā [[Argentīnas kino]] mākslā attīstījās tango filmu kultūra.

== Skatīt arī ==
* [[Tango (deja)]]
* [[Mešiši (deja)|Mešiši]] (jeb &quot;Brazīliešu Tango&quot;)

== Ārējie resursi ==
=== Festivāli ===
* [http://gmap.tango.info/festivals Google karte ar tango] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071203102650/http://gmap.tango.info/festivals |date={{dat|2007|12|03||bez}} }} - tango festivāli un pilsētas visā pasaulē, regulāri atjaunots.
* [http://cosmotango.com Cosmotango] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024143442/https://cosmotango.com/ |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} &quot;Congreso Internacional de Tango Argentino&quot; (CITA) organizētāju lapa

=== Pamācības ===
* [http://www.todotango.com/english/Home.aspx Visplašākā informācija no Argentīnas par Tango kultūru &quot;TODO Tango&quot;]
* [http://www.tango.info/ Visplašākā informācija no Argentīnas par Tango kultūru &quot;Tango Info&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100629022731/http://www.tango.info/ |date={{dat|2010|06|29||bez}} }}
* [http://www.tangoandchaos.org Rika Makgarija enciklopēdiskais Aregentīnas Tango ceļvedis - Tango and Chaos in Buenos Aires] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090329225545/http://www.tangoandchaos.org/ |date={{dat|2009|03|29||bez}} }}
* [http://dariostangoguide.blogspot.com/ Dario Tango Ceļvedis - podkāsts, lai uzlabotu tango dejošanu]
* [https://web.archive.org/web/20071123073049/http://andresamarilla.com/video.htm Andres Amarilla un Meredith Klein no Filadelfijas (ASV) Argentīnas Tango Skolas - Tango Nuevo video]
* [http://www.youtube.com/profile?user=oscaracasas#g/u Milongero Oskara Casas Tango de Salon apmācība]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tango]]
[[Kategorija:Deja]]</text>
      <sha1>dhdl4gl6lfidxlso1n4yozvjxhf86a9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44035</id>
    <revision>
      <id>4472090</id>
      <parentid>4177387</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:55:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4472090</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18301" sha1="sly6sdwrv8wraaxex3g2bjgxijwmvtb" xml:space="preserve">[[Attēls:Radar_antennas_on_USS_Theodore_Roosevelt_SPS-64.jpg|right|thumbnail|Spraugu antena]]
'''Radars''', arī '''radiolokators''', ir ierīce, kas paredzēta, lai atklātu tuvumā esošos objektus un mērķus, un, mūsdienās, arī, lai noteiktu attālumu un virzienu uz tiem. Latviešu valodā lieto trīs dažādus nosaukumus, kuri apzīmē vienu un to pašu iekārtu: radars (cēlies no angļu valodas abreviatūras RADAR – ''radio detection and ranging''), lokators (cēlies no krievu valodas) un radiolokators. Radara galvenās sastāvdaļas ir raidītājs, [[antena]]s iekārta, mikseris, uztvērējs, [[displejs]] un barošanas iekārta.

== Radara darbības pamatprincipi ==
[[Attēls:Radarops.gif|thumb|right|Radara impulss]]
Vārds ''radars'' ir cēlies no &quot;'''ra'''dio '''d'''etection '''a'''nd '''r'''anging&quot;. Radars rāda apkārtējos objektus plankumu veidā (arī naktī, miglā un lietū). Tas domāts kuģu drošai vadīšanai. Neaizvietojams ejot caur blīvas kustības rajoniem. Visplašāk izmantotais [[radionavigācija]]s līdzeklis. Katram kuģim pastāvīgi jāveic pienācīga vizuālā un audio novērošana, kā arī novērošana, izmantojot visus esošos līdzekļus atbilstoši esošajiem apstākļiem un nosacījumiem, tā, lai pilnībā varētu novērtēt situāciju un sadursmes draudus.&lt;ref&gt;1972. gada Starptautisko noteikumu kuģu sadursmju novēršanai jūrā, ar grozījumiem B Daļas “Kuģošanas un manevrēšanas noteikumi” I nodaļas “Kuģa vadīšana jebkuros redzamības apstākļos” 5. noteikums “Novērošana”&lt;/ref&gt; Radiolokācijas iekārta, ja tā uzstādīta un darbojas, pareizi jālieto, ieskaitot novērošanu uz tālās novērošanas skalas, ar mērķi laikus saņemt brīdinājumu par sadursmes draudiem, kā arī novēroto objektu radiolokācijas kursa nolikšanu vai līdzvērtīgu sistemātisku to novērošanu.&lt;ref&gt;1972. gada Starptautisko noteikumu kuģu sadursmju novēršanai jūrā, ar grozījumiem B Daļas “Kuģošanas un manevrēšanas noteikumi” I nodaļas “Kuģa vadīšana jebkuros redzamības apstākļos” 7. noteikuma “Sadursmes draudi” (b) daļa&lt;/ref&gt; Radara princips ir šāds: īslaicīgs elektromagnētiskās enerģijas daudzums tiek izstarots, atstarojas no mērķa un daļa atgriežas radarā.

Ja varētu izmērīt laiku starp impulsa noraidīšanu un atgriešanos un, ja zināms šī impulsa izplatīšanās [[ātrums]], tad atbilstoši [[fizika]]s likumiem, attālums ir ātrums reiz laiks: D=(ātrums*laiks)/2. Ar 2 jādala, jo impulss, ejot līdz mērķim un atpakaļ, noiet divreiz lielāku attālumu nekā attālums līdz mērķim.

Šis pats princips tiek izmantots arī [[eholots|eholotā]], tikai tur lieto skaņas viļņus. Elektromagnētiskais lauks izplatās horizontāli un viļņu veidā, kā viļņi no ūdenī iemesta akmens. Viļņu garums jūras radaros ir 3 cm (X band) un 10 cm (S band).&lt;ref&gt;Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch - 2nd edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., Glasgow, 2016. 131. lpp. {{ISBN|9781849270649}}&lt;/ref&gt; Raidāmajam enerģijas daudzumam jābūt ļoti īslaicīgam. Ja gribētu uzzināt attālumu līdz klintij ar [[kuģis|kuģa]] sirēnas palīdzību un ievērot laiku, kad [[atbalss]] atnāk atpakaļ, ir jādod īss signāls. Ja pūtiens būs par ilgu, atbalss atnāks kamēr vēl skanēs pūtiens un nevarēs uzņemt pienākšanas laiku. Piemērs tiek minēts tāpēc, ka tāpat ir ar radaru. Jo impulss ir īsāks pēc laika, jo agrāk var sākt uztvert atstaroto impulsu. Tātad minimālais uztveršanas attālums ir mazāks lietojot īslaicīgāku impulsu.

=== Impulsa ilgums ===
Impulsu veido raidītājs. Tā ilgumu izsaka mikrosekundēs, t. i. sekundes miljonajās daļās. Praktiski impulsu ilgumi ir no 0,05 - 1 mikrosekundei.

=== Impulsu sekošanas frekvence ===
Impulsu sekošanas frekvence ir impulsu skaits sekundē. Tā var būt 1000 vai 2000.&lt;ref name=&quot;Practical&quot;&gt;Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch - 2nd edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., Glasgow, 2016. 131. - 132. lpp. {{ISBN|9781849270649}}&lt;/ref&gt; Radaram ir īslaicīgi impulsi un lielāka impulsu sekošanas frekvence darbam mazos attālumos. Un ilgāki impulsi, un mazāka impulsu sekošanas frekvence darbam uz lielākiem attālumiem. Tātad lieliem attālumiem nav svarīgi iegūt minimālu novērošanas distanci, tāpēc impulss var būt ilgāks un līdz ar to arī jaudīgāks. Radars nevar atšķirt atstarojumu no viena impulsa un atstarojumu no otra, tāpēc raidītājam jāstrādā tā, lai gaisā būtu tikai viens impulss vienlaicīgi.

=== Raidīšana un uztveršana ===
Elektromagnētiskās enerģijas impulsu veido raidītājs un virzienu tam piešķir [[antena]]. Antenas uzdevums ir izejošos radio viļņus izveidot šaurā starā. Klasiskā antena ir paraboliskas formas metāla reflektors, kura [[fokuss|fokusā]] izvietots rags. Šīs konstrukcijas ideja ir tāda, ka no fokusa izstarotās enerģijas stari visi ir paralēli ierīces asij. Šī antena atgādina satelīttelevīzijas šķīvi.

Mūsdienās uz tirdzniecības kuģiem izmanto spraugu antenu. Tā sastāv no taisna viļņvada, kura šaurākajā malā izgrieztas spraugas.&lt;ref&gt;Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch - 2nd edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., Glasgow, 2016. 133. lpp. {{ISBN|9781849270649}}&lt;/ref&gt; Rags aptver visu viļņvada garumu un veido vertikālo stara platumu. Katra sprauga darbojas kā atsevišķa antena un visu spraugu kopīgais efekts veido vajadzīgo šauro staru no visas antenas. Visa antena ar ragu ievietota korpusā no speciāla materiāla, lai laistu cauri radioviļņus un aizsargātu no atmosfēras iedarbības un putekļiem. Motors un antena kopā veido antenas iekārtu. Antena izstaro šauro staru virzienā kādā tā vērsta. Antena arī savāc atstaroto enerģiju tāpat kā palielināmais stikls savāc Saules starus fokusa. Tā kā impulsa ātrums ir daudz lielāks salīdzinot ar antenas griešanās ātrumu, tad antenas virziens izstarojot katru impulsu un uztverot to ir viens un tas pats. No antenas atstarotais signāls nokļūst uztvērējā, kur tiek pastiprināts un novadīts uz ekrāna.

=== Stara platums un izstarošanas diagramma ===
[[Attēls:Par daivam 1.png|thumb|Izstarošanas diagramma]]
Radara staru var salīdzināt ar prožektora staru, kurš griežas un apgaismo apkārtni īsu momentu. Var iedomāties arī līdzīgu staru uz ekrāna, kas griežas sinhroni ar antenu un līdzīgi krāsu otiņai atzīmē visus atstarotos signālus, kas pienāk antenā. Lai būtu precīzs virziens, staram horizontālā plaknē jābūt šauram, bet vertikālā platam, lai varētu apstarot mērķus arī kuģim svārstoties, un arī, lai uztvertu tuvos, t.i. zemos objektus vismaz līdz 50 m attālumam.

Nav iespējams izveidot antenu bez sānu daivām. Tuvās distancēs tās uzrāda viltus mērķus. Horizontālā stara platums 3 cm radariem ir līdz 4  grādiem.&lt;ref&gt;Frost A. ''Practical Navigation for Officers of the Watch - 2nd edition'' Brown, Son &amp; Ferguson, Ltd., Glasgow, 2016. 134. lpp. {{ISBN|9781849270649}}&lt;/ref&gt; Vertikālā stara platums 15 - 30 grādi.

Radaram visvairāk piemēroti ir 3 cm un 10 cm viļņu garumi. Katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Uz kuģa jābūt vismaz diviem radariem, viens 3 cm, otrs 10 cm.

== Attāluma mērīšanas principi ==
[[Attēls:Radaroperation.gif|right|thumbnail|Attāluma mērīšana ar horizontālo izvērsi]]
Attālumu līdz objektam mēra apmēram tāpat kā mēs mērītu laika intervālu starp kuģa sirēnas pūtienu un atbalss saņemšanu no klints. Radioviļņu mērīšanai nevar izmantot hronometru, jo tie izplatās ļoti ātri. Var lietot tikai elektronisku laika mērīšanas ierīci un tāda ir [[elektronstaru lampa]], kuru arī izmanto radaros. [[Elektrons|Elektroni]] tiek emitēti no katoda un virzīti uz ekrānu. Arī atstarotie signāli no mērķiem parādās uz ekrāna. Elektroni bombardē punktu ekrāna vidū, ko sauc par plankumu. Elektronu plūsmas intensitāti sauc par spožumu (brill). Spožums tiek regulēts elektroniski ar tīkliņu. Plankuma [[Diametrs|diametru]] regulē ar fokusēšanas iekārtu. Plankums var tikt virzīts pa ekrānu ar vienmērīgu ātrumu. Tas veido līniju, ko sauc par izvērsi. Izšķir divu veidu elektronstaru lampas. Pirmā ir horizontālā izvērse. Izvērse ir horizontāla. Atstarotie signāli tiek atzīmēti kādā noteiktā peilējumā t.i. virzienā, kurā notēmēta antena dotā momentā, ar mazu līnijas pacēlumu. Šādā sistēmā, ja grib izmērīt virzienu un distanci, antenu vajag apstādināt. Attālumu pārrēķina no mikrosekundēm uz jūdzēm. Otrais ir apkārtnes apskata indikators. Izvērses sākums ir centrā. Izvērse rotē sinhroni ar antenu un atstarotie signāli tiek uztverti un saglabājās (neizdziest) vismaz viena apgrieziena laikā. Novērotājs iegūst visu apkārtējo objektu attēlus, ko viņš varētu redzēt laukā no antenas uzstādīšanas vietas. Atstarotie signāli parādās spilgtu plankumu veidā.

Tai pašā momentā, kad impulss atstāj antenu, plankums ekrānā atstāj centru un virzās uz ekrāna malu, kā taisna līnija ar pastāvīgu ātrumu. Ja atstarotais signāls atgriežas un tiek uztverts uztvērējā un novirzīts uz ekrānu, tad veidojās intensīvs plankums attiecīgajā virzienā un attālumā.

Attālums no centra līdz plankumam (t.i. uztveršanas laikam) ir distance, ko raidītāja impulss veica līdz mērķim un atpakaļ. To ņem vērā izveidojot attālumu skalu. Ekrāns ir kalibrēts jūras jūdzēs. Kad izvērses plankums sasniedz ekrāna malu, tas atgriežas atpakaļ centrā. Atgriešanās notiek ātrāk un neatstāj aiz sevis spožu sliedi. Centrā plankums mazliet pagaida un tad, reizē ar nākamā impulsa izstarošanu no antenas, atkārto savu ceļu. Ekrānā iegūtais attēls ilgst vairākas sekundes pirms izdziest. Kad viens antenas apgrieziens ir beidzies, attēls tiek atjaunināts. Viens antenas un izvērses apgrieziens ilgst apmēram 3 s. Pa to laiku 3000 līdz 6000&lt;ref name=&quot;Practical&quot;/&gt; stari veidojās un rotē ekrānā.

== Peilēšanas principi ==
Apkārtnes apskata indikators sniedz nepārtrauktu peilējuma informāciju visapkārt. Kad antena ir virzienā uz kuģa priekšgalu, īsu laika sprīdi tiek palielināts spožums un ekrānā veidojās ''heading mark''. Tā attēlo kuģa diametrālo līniju - pakaļgals, priekšgals. Izvērses rotācija ir sinhronizēta ar antenas rotāciju, tāpēc virzienu, kurā parādās atstarotais [[signāls]], salīdzina ar virzienu uz kuģa priekšgalu, un to dara apkārt ekrānam novietojot kursu skalu un arī peilējumu skalu (var būt abas).&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 176. lpp.&lt;/ref&gt; Antenas virziens var tikt ņemts tas pats kā raidot tā uztverot, jo starp raidīšanu un uztveršanu ir mikrosekunde un virziens uz mērķi praktiski nemainās.

== Rastra jeb televīzijas tipa displejs ==
[[Attēls:Polar to cartesian.svg|right|thumbnail|Sakarība starp polārajām un taisnleņķa koordinātām]]
No iepriekš teiktā izriet, ka katrs atstarotais signāls var tikt noteikts ar diviem lielumiem - distanci un peilējumu. No ģeometrijas viedokļa tās ir polārās koordinātas. Šīs koordinātas var pārveidot taisnleņķa sistēmas koordinātās: x=r*cosθ, y=r*sinθ. To izdara mikroprocesors. Rastra displejs sastāv no liela daudzuma jūtīgiem elementiem. Tie ir sakārtoti horizontālās rindās un vertikālos stabiņos. Tādam ekrānam ir daudz vairāk priekšrocību: lielāks spožums dienā, vienkāršāk dublēt, fotografēt, ievadīt atmiņā un izsaukt no atmiņas. Var veidot mērķu pēdas.

== Viļņa garums un frekvence ==
Iepriekš tika noskaidrots, ka elektromagnētiskais lauks iziet no [[antena]]s līdzīgi ūdens viļņi izplatās prom no sakustināšanas vietas. Viļņa raksturojums ir viļņa garums. Dažreiz radaru rokasgrāmatās nelieto nosaukumu viļņa garums, bet vilnis tiek raksturots ar nosaukumu frekvence. Frekvence ir ciklu skaits sekundē. Lielumi viļņa garums un frekvence ir saistīti savā starpā ar formulu: viļņu izplatīšanās ātrums=frekvence*viļņa garums.Viļņu izplatīšanās ātrums ir 3*10^10 cm/s.&lt;ref&gt;Tetley L., Calcutt D. ''Electronic Navigation Systems. - 3rd edition.'' Butterworth-Heinemann, 2001. 4. lpp. {{ISBN|0750651385}}&lt;/ref&gt; 3,2 cm viļņu garums atbilst 9410 MHz un 10 cm viļņu garums atbilst 3000 MHz.

== Raidītājs ==
[[Attēls:Blokshema.png|thumb|Radara blokshēma. Zilais kvadrāts ir raidītājs, sarkanais - uztvērējs, zaļais - displejs]]
Raidītājs ietver trigera ķēdi un modulatoru, kuri nosaka impulsu sekošanas frekvenci un vēl magnetronu, kas izstrādā impulsu. No magnetrona impulss tiek vadīts pa tukšu taisnstūrveida cauruli, ko sauc par viļņvadu uz spraugu antenu. Spraugu antena var būt apmēram 2 - 4 m gara. Antenas garums nosaka stara platumu, jo garāka antena, jo stars šaurāks un peilējums precīzāks. Antena ievietota korpusa, kas aizsargā no atmosfēras iedarbības. Tā kā viena un tā pati antena izstaro impulsus un uztver atstarotos pa vienu viļņvadu, ir iekārta T/R, kura raidīšanas laikā automātiski atslēdz uztvērēja ieeju, t.i. antenas pārslēgs. Viļņvads nedrīkst būt par garu, citādi impulss un atstarotie signāli tiks noslāpēti. Netīrumi un mitrums arī samazina signāla stiprumu. Dažreiz ir ierīkotas speciālas žāvēšanas iekārtas.

Atstarotais signāls no antenas nonāk uztvērējā caur kristāla mikseri. Mikseris saņem klistrona ražotu enerģiju, kuras frekvence daudz neatšķiras no magnetrona frekvences. Klistrons tāpat kā magnetrons ir radioviļņu ģenerators. Mikseris izdod rezultējošo frekvenci, ko sauc par starpfrekvenci, kura ir zemāka. Šāda shēma tiek lietota visos mūsdienu radaru uztvērējos un tās mērķis ir vienkāršot pastiprināšanu. Viļņvads tiek izmantots tajā radara daļā, kur ir ļoti augsta frekvence. Pēc miksera tā vairs nav augsta un signāla tālākai virzīšanai lieto parastus (televīzijas) kabeļus. Pārveidotā frekvence saglabā impulsa raksturu, tiek pastiprināta un virzīta uz ekrānu. Uztvērējā vēl ir jūtīguma (pastiprināšanas) ķēde GAIN un traucējumu novēršanas ķēde (shēma) A/C (anti clutter). Displeja iekārtā atrodas attāluma marķiera ķēde D (distance) un attāluma gredzenu ķēde RANGE. Pie elektronstaru lampas vēl tiek pievienots:

1)laika bāzes ķēde, lai ekrānā varētu mainīt attalumu skalu,
2)antenas griešanās signāls (ROT (rotation)), t.i., lai izvērse griestos sinhroni ar antenu,
3)spožuma ķēde BRILL,
4)virziena līnijas ķēde HM, kas ekrānā rāda virzienu uz priekšgalu, un to sauc heading mark.

Shēmā attāluma ķēde RANGE, spožuma ķēde, laika bāze u.c. ir sinhronizētas ar trigera palīdzību un sāk savu darbību reizē ar impulsa raidīšanas sākumu.

== Izvietošana ==
[[Attēls:Radar screen.JPG|right|thumbnail|Tipiska jūras radara displejs]]
Raidītājs parasti novietots atsevišķā telpā netālu no antenas. Uz raidītāja jābūt atzīmei, cik tālu tas jānovieto no magnētiskā [[kompass|kompasa]]. Dažos radaros raidītājs un mikseris ir antenas iekārtā kopā. Tā var izvairīties no viļņvada, kurā zūd enerģija. Uztvērējs parasti novietots vienā blokā ar raidītāju, kaut arī dažas tā sekcijas var būt displeja iekārtā.

Galvenie faktori, kas ietekmē antenas novietojumu ir ēnu sektori un izvairīšanās no nepareizu virzienu atstarotiem signāliem. Uz tirdzniecības kuģiem antenas izvietošana labā vietā ir grūta, jo tur ir daudz šķēršļu: [[masts|masti]], dūmeņi, konteineri, krava. Uz kara kuģiem stāvoklis ir daudz labāks. Galvenokārt priekšroku dod novietojumam centrālajā līnijā, jo tas dod skaidru radara apskatu pa labi un pa kreisi, kas ir svarīgi sastopoties ar citiem kuģiem un apdzenot šaurumos, bet, ja liela [[kuģis|kuģa]] daļa ir priekšpusē, tad var būt arī labāk novietot kreisajā pusē, lai šaurumos būtu skaidrs skats tieši uz priekšu.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 182. - 183. lpp.&lt;/ref&gt; Novietojot antenu tālu priekšā jāievēro, ka tad uz maziem attālumiem [[kompass|kompasa]] peilējumi var nesakrist ar radara peilējumiem. Augsta antenas izvietošana palielina radara horizontu, bet uz tirdzniecības kuģiem svarīgāka ir situācija vidējos attālumos un mazos. Augsts antenas izvietojums vajadzīgs ledlaužiem. Prāmjiem ir divas antenas - viena priekšgalā, otra pakaļgalā - ar pārslēgu sardzes telpā. Ja antena būs par zemu, tad ēnas sektors radīsies no kuģa priekšgala un minimālais attālums palielināsies. Ja ir vairākas antenas vienam raidītājam, var būt šādas kombinācijas:
1)viena augstu, otra zemu,
2)viena vidū, otra sānos,
3)viena vidū, otra pašā priekšgalā.

Displejs izvietots sardzes telpā un orientēts tā, lai skatoties ekrānā, kuģa vadītājs stāvētu ar seju pret kuģa priekšgalu. Dažiem kuģiem mūsdienās ir otrs displejs kursa atlikšanai. Moderni kuģi ir iekārtoti ar stūres telpas un karšu telpas kombinējumu, kas vienkāršo radara izmantošanu. Ja ir divi displeji, viens no tiem var strādāt uz īsām distancēm, otrs uz vidējām. Ja ir divi radari, vienam jābūt 3 cm, otram 10 cm.

Barošanas iekārtas tiek izmantotas, lai pārveidotu kuģa galveno enerģijas veidu tādā formā, kas piemērota radara barošanai. Pārveidotāji var būt trokšņaini, tādi, kuriem ir kustīgas detaļas, tāpēc tos izvieto attālākās telpās.

== Skatīt arī ==

* [[Antena]]
* [[Eholots]]
* [[Radara vēsture]]
* [[Fotoradars]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=tTfNl8xLXRQ Video par jūras radaru.] {{ru ikona}}
* [https://www.marineinsight.com/marine-navigation/marine-radars-and-their-use-in-the-shipping-industry/ Marine Insight raksts par jūras radaru] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]
[[Kategorija:Radars]]</text>
      <sha1>sly6sdwrv8wraaxex3g2bjgxijwmvtb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mikroshēmas implants cilvēkam</title>
    <ns>0</ns>
    <id>45667</id>
    <revision>
      <id>4471617</id>
      <parentid>4471599</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T12:39:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4883" sha1="b2pv2gpcvzi4cvtwjafp5q44yigiiq8" xml:space="preserve">{{Noformējums+}}
{{Enciklopēdiskais stils}}
'''[[Mikroshēma]]s implants''' ir īpašā kapsulā ievietota [[radiofrekvences identifikācija]]s ierīce, kas implantējama cilvēka ķermenī. Šādus implantus var izmantot datu glabāšanai, lai [[identificēšana|identificētu]] (atpazītu) personu pēc implantā uzglabātās identifikācijas informācijas.

== Mikroshēmas implants ==

Mikroshēmas implants ir neliela ierīce rīsa grauda lielumā. Tajā nav barošanas elementu un tas darbojas no nolasītāja izstarotās enerģijas, kas ļauj implantam darboties tikpat kā neierobežotu laiku. Katrā mikroshēmā ir ieprogrammēts unikāls, neatkārtojams koda numurs, kuru nav iespējams viltot vai dzēst.

Šādus implantus var izmantot, lai identificētu personu, kā arī papildu datu glabāšanai, piemēram:
*	vārds un uzvārds;
*	dzimums;
*	personas kods;
*	dzimšanas datums un vieta;
*	digitālais foto;
*	pirkstu nospiedumi;
*	acs tīklenes attēls;
*	slimību vēsture.

=== Izmantošana ===

Mikroshēmu implanti potenciāli varētu kalpot kā:
*	elektroniska pase;
*	[[kredītkarte]];
*	slimības vēsture;
*	[[vadītāja apliecība]];
*	elektroniskā atslēga.

=== Implantēšanas procedūra ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:RFID hand 1.jpg|Implanta izmērs
Attēls:RFID hand 2.jpg|Uzreiz pēc implantēšanas
&lt;/gallery&gt;

Ar injekcijas palīdzību kapsulā ievietoto mikroshēmu ievada zem ādas. Mikroshēma ir ievietota speciālā injektorā un sterili iepakota, kas nepieļauj inficēšanos ar kādām slimībām. Mikroshēmas ārējais apvalks ir izgatavots no inerta materiāla, kas nereaģē ar apkārtējiem audiem un nevar atstāt kādas sekas.

== Ieguvumi un trūkumi ==

=== Ieguvumi ===
{| border=1
 |&lt;center&gt;Nav iespējams pazaudēt&lt;/center&gt; 
 |&lt;p align=justify&gt;Analogi informācijas nesēji - kredītkartes, pase, slimības vēstures dati —  ir pazaudējami dokumenti. Tos var nozaudēt, nozagt, tie var iet bojā ugunsgrēkā vai dabas katastrofās un tajos ietvertā informācija var tikt pazaudēta.
 |-
 |&lt;center&gt;Vienmēr līdzi&lt;/center&gt;  
 |&lt;p align=justify&gt;Pase vai citi dokumenti var nebūt pieejami ārkārtas situācijās, implantā saglabātā informācija indivīdam ir līdzi. Ceļojot uz ārzemēm, apmeklējot banku vai veikalu nav jādomā par identifikācijas dokumentiem. 
 |-
 |&lt;center&gt;Ekonomiska metode&lt;/center&gt;   
 |&lt;p align=justify&gt;Nav nepieciešams veidot pases, kredītkartes. Mikroshēmas apstrādes ātrums ir potenciāli lielāks — bankā, robežpunktos un citur nav nepieciešams ievadīt pases informāciju, to var nolasīt ar speciālu [[skeneris|skeneri]], tādējādi ietaupot laiku. 
 |-
 |&lt;center&gt;Citas izmantošanas iespējas&lt;/center&gt;  
 |&lt;p align=justify&gt;Mājas un mašīnas varētu aprīkot ar skeneriem, kas atpazītu to saimnieku, atbrīvojot no vajadzības nēsāt līdzi atslēgas. 
 |}

=== Trūkumi ===

{| border=1
 |&lt;center&gt;Drošība&lt;/center&gt;  
 |&lt;p align=justify&gt;Ja nav apgādāts ar papildus drošību, piemēram, kriptēšanu vai [[PIN kods|PIN kodu]], tad iebūvēto ''RFID'' var nolasīt ar trešo personu skeneriem un signāls var tikt imitēts, lai nelikumīgi izmantotu indivīda identitāti. Ja nepietiekošas aizsardzības dēļ ļaundariem izdodas mikroshēmu pārprogrammēt, tiem ir iespējas manipulēt ar konkrēto personu. Piemēram, pamainīt slimības vēsturi, tādējādi apdraudot mikroshēmas nēsātāja veselību un pat dzīvību.
 |-
 |&lt;center&gt;Ētiskā puse&lt;/center&gt;  
 |&lt;p align=justify&gt;Ne visi cilvēki vēlas mikročipa implantu. Tāpat pastāv bažas par spiegošanas iespējām, kas teorētiski arī ir iespējams.
 |-
 |&lt;center&gt;Iespējamas tehniskas problēmas&lt;/center&gt;  
 |&lt;p align=justify&gt;Mikroshēma var pārstāt darboties spēcīgu elektromagnētisko lauku ietekmē.
 |-
 |&lt;center&gt;Iespējamās problēmas ar veselību&lt;/center&gt;
 |&lt;p align=justify&gt;Pastāv zinātniski neapstiprinātas baumas, ka šādas ''RFID'' mikroshēmas varētu veicināt [[vēzis (slimība)|vēža]] šūnu veidošanos ap mikroshēmu.
 |}

== Perspektīvas ==

Mikroshēmu implants ir nākotnes tehnoloģija, kas varētu gūt plašu popularitāti un pielietojumu, lai arī tai vēl vajadzīgi tehnoloģiski uzlabojumi un pētījumi. Daudzās jomās ''RFID'' tehnoloģiju izmanto jau mūsdienās. 
Vairākas pilsoņu tiesību aizsardzības organizācijas un aktīvisti (starp tiem [[Ričards Stalmans]]) uzstājušies ar ''RFID'' tehnoloģiju kritiku personas un privātās dzīves brīvības aizsardzības kontekstā.

== Ārējās saites ==
* [http://www.globalsources.com/manufacturers/RFID.html/ RFID tirdzniecība] {{en ikona}}
* [http://www.implantedmicrochip.com/ RFID izmantošana medicīnas nolūkos] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20070211070806/http://www.noverichipinside.com/ Saki “NĒ” cilvēku čipēšanai] {{en ikona}}

[[Kategorija:Elektroniskā identifikācija]]</text>
      <sha1>b2pv2gpcvzi4cvtwjafp5q44yigiiq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spogulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>50180</id>
    <revision>
      <id>4471656</id>
      <parentid>4149750</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:21:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9630" sha1="q95czkltal7o2efrc3fnw9s1u901c5p" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|atstarojošu virsmu|Spogulis (nozīmju atdalīšana)|Spogulis}}
{{noformējums+}}
{{enciklopēdisks stils}}
[[Attēls:Mirror.jpg|250px|thumb|Spogulis, kurš atspoguļo vāzi.]]
'''Spogulis''' ir jebkura [[virsma]] (parasti plakana), kas labi atstaro [[gaisma|gaismu]]. Spoguļus izmanto sadzīvē, optiskās ierīcēs, zinātniskos eksperimentos un citur.

== Virsmas konfigurācija ==
=== Plakans spogulis ===
'''Plakanu spoguli''' lieto, lai iegūtu ar priekšmetu vienlielu 
attēlu, vai arī, lai izmainītu [[gaismas plūsma]]s ([[gaismas stari|gaismas staru]]) 
virzienu.

Plakanā spogulī [[attēls]] ir vienliels ar priekšmetu. Priekšmeta
un attēla attālumi līdz spogulim ir vienādi.&lt;ref name=a&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://fizika.50webs.com/Fizika%2012%20klasei%20-%20Lielvards/Fizika%2012%20klasei%204%20nodala%20-%20Lielvards/target14.html |title=Fizika 12. klasei, Lielvārds, 4. nodaļa, 119. lpp |access-date={{dat|2008|03|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080614044000/http://fizika.50webs.com/Fizika%2012%20klasei%20-%20Lielvards/Fizika%2012%20klasei%204%20nodala%20-%20Lielvards/target14.html |archivedate={{dat|2008|06|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Attēla iegūšana ar ieliektu sfērisku spoguli ==
Par ieliektu sfērisku spoguli sauc spoguli, kura atstarotājvirsma ir sfēras iekšējās virsmas daļa.

Spoguļa normāli pO, kas novilkta caur spoguļa vidu p un tās sfēras centru O, kuras daļa ir spogulis, sauc par spoguļa galveno optisko asi. Citas spoguļa normāles, kuras, protams, arī iet caur sfēras centru, sauc par spoguļa optiskajām blakusasīm.

'''1. mēģinājums'''
''Novieto ieliektu sfērisku spoguli Saules staros tā, lai stari kristu paralēli spoguļa galvenajai optiskajai asij. Pēc atstarošanas no spoguļa stari savācas vienā punktā - spoguļa fokusā (210. zīm.)''
Aptumšotā telpā novieto degošu [[svece|sveci]] ieliekta spoguļa fokusā. Pēc atstarošanas no spoguļa stari izplatās paralēla kūļa veidā. Uz ekrāna veidojas gaišs plankums, kura izmēri ir apmēram vienādi ar spoguļa izmēriem.

Tātad ieliekts sfērisks spogulis savāc starus, kas krīt paralēli tā galvenajai optiskajai asij, fokusā, bet starus, kas nāk no punktveida avota, kurš novietots tā fokusā, pārveido par paralēlu staru kūli.

'''2. mēģinājums'''
''Attālina sveci no spoguļa. Uz ekrāna parādās izplūdis sveces attēls, kurš pārvietojot sveci, kļūst aizvien asāks. Sveces attēls ir palielināts un apgriezts, t.i., sveces liesma nav vērsta uz augšu, bet uz leju. (211. zīm. a)''

'''3. mēģinājums'''
Attālina sveci no spoguļa vēl tālāk. Uz ekrāna sveces apgrieztais attēls izzūd. Tomēr, ja ekrānu lēni pārbīda sveces virzienā, tad var ieraudzīt sveces attēlu. Tas kļuvis mazliet mazāks un mazliet spilgtāks (211. zīm. b).
Attālina sveci vēl tālāk no spoguļa. Uz ekrāna sveces apgrieztais attēls kļūst neskaidrs. Pārvietojot ekrānu sveces virzienā, var no jauna ieraudzīt attēlu. Attēls ir kļuvis vēl mazāks un spilgtāks.
Attālina sveci no spoguļa tik tālu, lai tās apgrieztais attēls veidotos tajā vietā, kur atrodas pati svece (211. zīm c). Ja sveci no spoguļa vēl vairāk attālina, tad rodas samazināts un apgriezts sveces attēls (211. zīm d).
Beidzot, novietojot sveci ļoti tuvu pie spoguļa, var iegūt tās tiešu un šķietamu attēlu aiz spoguļa.

Kā redzams, ar ieliektu spoguli var iegūt kā reālo, tā šķietamo attēlu.

== Attēla konstruēšana ieliektā spogulī ==
Zinot gaismas atstarošanas likumus, var ģeometriski konstruēt attēlu, ko veido ieliekts spogulis. Pieņemsim, ka punktveida gaismas avots S atrodas ieliekta spoguļa fokusā (212. zīm). No gaismas avota iziet gaismas viļņi, kuru virzienu norādīsim ar staru SA. Nogrieznis OA ir perpendikulārs pret atstarotājvirsmu.
No spoguļa atstarotie stari iet paralēli galvenajai optiskajai asij.
Pēc atstarošanas likuma leņķis beta vienāds ar leņķi alfa, bet leņķis beta vienāds ar leņķi gamma kā iekšējie šķērsleņķi. Tāpēc leņķis gamma ir vienāds ar leņķi alfa, un tas nozīmē, ka trijstūris OAF ir vienādsānu trijstūris. 
Ja izvēlas starus, kas iet tuvu galvenajai optiskajai asij, tad FA~FP un OF~FP, no kurienes OF=R/2 un PF=R/2. 
Attālumu OF sauc par fokusa attālumu, un attālumu OP - par divkāršā fokusa attālumu.

Novietosim spīdošu priekšmetu AB uz galvenās optiskās ass starp ieliektā spoguļa fokusu un divkāršo fokusu (213. zīm. a). Elektromagnētiskos viļņus, kas iziet no jebkura šī priekšmeta punkta, var attēlot ar bezgalīgi daudziem stariem. Mums ir zināma triju staru gaita:
# stars, kas uz spoguli krīt perpendikulāri, pēc atstarošanas iet pretējā virzienā;
# stars, kas uz spoguli krīt paralēli galvenajai optiskajai asij, pēc atstarošanas iet caur fokusu;
# stars, kas iet caur fokusu, pēc atstarošanas iet paralēli galvenajai optiskajai asij.
Var pierādīt, ka caur šo staru krustpunktu iet visi stari, kas ir atstarojušies no spoguļa. Tāpēc, lai konstruētu attēlu, jāzina tikai divu staru gaita.
213. zīmējumā a, b un c parādīta attēla konstruēšana, ja priekšmets atrodas divkāršā fokusā un starp fokusu un spoguli.

== Attēls plakanā spogulī. ==
Kāpēc plakans spogulis veido attēlu, kur attēls atrodas, un kāds tas ir attiecībā pret priekšmetu?
Pieejot pie spoguļa, cilvēks redz savu tiešo attēlu. Attēls ir tāds pats kā cilvēks, bet tomēr atšķirīgs. Cilvēka labajai rokai attēlā atbilst kreisā roka, labajai acij - kreisā acs utt. Tādu attēlu parasti sauc par ''spoguļattēlu''. 
Cilvēkam attālinoties no spoguļa viņa attēls spogulī arī attālinās. Var ievērot, ka attālumi no spoguļa līdz attēlam un no spoguļa līdz priekšmetam ir vienādi.

'''Mēģinājums''''': Novieto uz galda labi noslīpētu stiklu un divas vienādas sveces (206. zīm.). Sveces novieto abās pusēs spogulim vienādā attālumā no tā. Ja aizdedzina vienu sveci un skatās uz stiklu no aizdegtās sveces puses, tad var redzēt, ka arī otra svece ir it kā aizdegusies. Novērojamais efekts izzūd, ja vienu no svecēm (vienalga, kuru) pārbīda. Tad var redzēt aiz stikla degošās sveces attēlu un otro sveci.''

Mēģinājums apstiprina mūsu pieņēmumu, ka priekšmeta attēls plakanā spogulī atrodas attālumā, kas vienāds ar attālumu no priekšmeta līdz spogulim.
Iegūtos secinājumus var apstiprināt ar precīzām ģeometriskām konstrukcijām un aprēķiniem.
Pieņemsim, ka NN - plakana spoguļvirsma, S - spīdošais punkts, kas atrodas attālumā d no virsmas NN (207. zīm). Sameklēsim punkta attēlu S'.
Viļņus, kas iziet no punkta S, var attēlot ar koncentrisku riņķa līniju sistēmu un viļņu izplatīšanās virzienu - ar stariem SA un SB. Pavērosim, kas notiek ar gaismas viļņiem, kuri ietverti staru SA un SB norobežotā kūlī. Viļņi, aizgājuši līdz spogulim, no tā atstarojas. Nokļūstot novērotāja acī, vilnis rada tieši tādu pašu efektu, it kā gaismas avots atrastos punktā S'. Tāpēc punktu S' sauc par punkta S šķietamo attēlu.
Trijstūris SAO ir kongruents ar trijstūri S'AO, kā taisnleņķa trijstūri ar vienādiem leņķiem un kopēju kateti. No tā izriet, ka SO=S'O, t.i., spīdoša punkta S šķietamais attēls S' atrodas no spoguļa plaknes tādā pašā attālumā kā spīdošais punkts. 
Pieņemsim, ka spoguļa priekša atrodas priekšmets AB. Noteiksim tā attēlu plakanā spogulī NN (208. zīm).
Var pierādīt, ka trapece AA'B'B ir vienādsānu trapece, un tas nozīmē, ka AB=A'B'.
Tādējādi ''plakana spoguļa veidotais attēls ir tiešs, šķietams un tam ir tādi paši izmēri kā priekšmetam. Attēls atrodas tādā pašā attālumā aiz spoguļa, kādā atrodas priekšmets pirms spoguļa.''

== Spoguļa atstarotājvirsma ==
Stikla spoguļi eksistēja jau 1500 gadus p.m.ē., bet metāla spoguļi bija radīti daudz agrāk. Tos galvenokārt izgatavoja no bronzas plāksnēm, kurām vienu no virsmām rūpīgi pulē.

Spoguļu masveida ražošana sākās itāliešu renesanses laikā Venēcijā, kad alķīmiķu laboratorijās tika izgudrota stikla pārklāšana ar dzīvsudraba amalgamu (alvas šķīdumu dzīvsudrabā). Spoguļu izgatavošanas metode tika turēta slepenībā.

1840. gadā vācu ķīmiķis ''J. Lībigs'' atklāja metodi, kā uzklāt sudraba kārtu uz stikla.
Pašreiz spoguļu izgatavošanai bez sudraba pārklājuma izmanto arī alumīnija pārklājumu.
Pēc atstarotājvirsmas veida spoguļus iedala plakanos, paraboliskos, cilindriskos un sfēriskos spoguļos.

Paraboliskie, cilindriskie un sfēriskie spoguļi ir ieliekti un izliekti. Dažiem spoguļiem atstarotājvirsma ir ārēja virsma, citiem atstarotājvirsma ir iekšēja virsma. Sadzīves vajadzībām vienmēr izmanto pirmo, bet optikas vajadzībām - otro spoguļu tipu. Daudzās optiskajās ierīcēs, piemēram, saulesbrillēs, lieto spoguļus, kuri daļēji atstaro un daļēji laiž cauri gaismu. Tādus spoguļus sauc par staru dalītājiem vai vienpusējiem spoguļiem. Tiem ir plāna, puscaurspīdīga atstarotājvirsma. Izraugoties atbilstošu atstarojošās metāla kārtas biezumu, var iegūt jebkuru atstarotās un caurizgājušās gaismas daudzumu attiecību.

== Spoguļi citur ==
Spoguļus izmanto arī reliģijā un citur dažādos rituālos.

== Skatīt arī ==
* [[Lēca]]

== Literatūra ==
{{commonscat|Mirrors|Spoguļi}}
{{atsauces}}
* Fizikas rokasgrāmata , 222. -227. lpp

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Optika]]</text>
      <sha1>q95czkltal7o2efrc3fnw9s1u901c5p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Select (SQL)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>50324</id>
    <revision>
      <id>4471813</id>
      <parentid>3095482</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:31:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ytteroy</username>
        <id>50392</id>
      </contributor>
      <origin>4471813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10294" sha1="m57gwltoucg74eytj5jsjsitn2fhk7l" xml:space="preserve">[[SQL]] '''SELECT''' vaicājums atgriež rezultātu kopu ar ierakstiem no vienas vai vairākām [[Tabula (datubāze)|tabulām]] (kā arī [[Skats (datubāze)|skatiem]] vai citiem objektiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://learn.microsoft.com/en-us/sql/t-sql/queries/select-transact-sql|title=SELECT (Transact-SQL)|website=Microsoft Learn|language=en|access-date=2026-05-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dev.mysql.com/doc/refman/8.0/en/select.html|title=SELECT Statement|website=MySQL 8.0 Reference Manual|language=en|access-date=2026-05-23}}&lt;/ref&gt; SELECT vaicājums ir visbiežāk izmantotais [[datu manipulēšanas valoda]]s (DML) priekšraksts.

Tā kā SQL ir [[deklaratīvā programmēšana|deklaratīva valoda]], SELECT vaicājumi apraksta tikai vēlamo rezultātu kopu, nevis to, kā šo rezultātu aprēķināt. [[Datubāzu pārvaldības sistēma]] (DBPS) vaicājumu pārveido [[vaicājuma plāns|vaicājuma plānā]], kas var atšķirties starp izpildēm, DBPS versijām un dažādiem DBPS izstrādātājiem. Par labākā iespējamā izpildes plāna atrašanu atbild [[vaicājuma optimizētājs]].

SELECT teikuma galvenās sastāvdaļas (klauzas) ir šādas:

* &lt;code&gt;SELECT&lt;/code&gt; — atlasīto kolonu un/vai izteiksmju saraksts. Tas aptuveni atbilst [[relāciju algebra]]s projekcijas darbībai.
* &lt;code&gt;AS&lt;/code&gt; — neobligāts kolonas vai izteiksmes aizstājvārds (relāciju algebras pārdēvēšanas darbība).
* &lt;code&gt;FROM&lt;/code&gt; — tabulu saraksts, no kurām iegūt datus.
* &lt;code&gt;WHERE&lt;/code&gt; — nosacījumi, kas ierobežo atlasāmos ierakstus (relāciju algebras atlases darbība).
* &lt;code&gt;GROUP BY&lt;/code&gt; — grupēšanas izteiksme, kas ļauj katrai grupai piemērot [[agregātfunkcija|agregātfunkciju]].
* &lt;code&gt;HAVING&lt;/code&gt; — nosacījumi, kas filtrē grupas, kuras izveidoja &lt;code&gt;GROUP BY&lt;/code&gt; klauza.
* &lt;code&gt;ORDER BY&lt;/code&gt; — kārtošanas izteiksme, kas nosaka atgriezto ierakstu secību.

Aiz atslēgas vārda &lt;code&gt;SELECT&lt;/code&gt; uzskaita atlasāmās kolonas un/vai izteiksmes. Šeit var lietot speciālu simbolu &lt;code&gt;*&lt;/code&gt;, kas nozīmē visas kolonas no tabulas (-ām).

Aiz atslēgas vārda &lt;code&gt;FROM&lt;/code&gt; uzskaita tabulas (skatus, materializētos skatus, pagaidu tabulas), no kurām atlasa ierakstus. &lt;code&gt;FROM&lt;/code&gt; klauzā var iekļaut neobligātus &lt;code&gt;JOIN&lt;/code&gt; apakšnosacījumus, kas nosaka tabulu savienošanas noteikumus.

Atslēgas vārds &lt;code&gt;WHERE&lt;/code&gt; nav obligāts, un aiz tā rakstāmie nosacījumi var ierobežot atlasāmos ierakstus — atlasa tikai tos ierakstus, kas atbilst nosacījumiem.

Grupēšanas izteiksme grupē ierakstus pa atlasāmajām kolonām un/vai izteiksmēm. Parasti to lieto kopā ar agregātfunkcijām, piemēram, &lt;code&gt;COUNT(*)&lt;/code&gt; — skaits, &lt;code&gt;SUM(kolona)&lt;/code&gt; — summa, &lt;code&gt;MAX(kolona)&lt;/code&gt; — maksimālā vērtība, &lt;code&gt;MIN(kolona)&lt;/code&gt; — minimālā vērtība, &lt;code&gt;AVG(kolona)&lt;/code&gt; — vidējā vērtība.

&lt;code&gt;HAVING&lt;/code&gt; klauzā raksta nosacījumus, kas tālāk ierobežo atlasāmos ierakstus, kuri jau ir sagrupēti. Tā kā &lt;code&gt;HAVING&lt;/code&gt; darbojas ar &lt;code&gt;GROUP BY&lt;/code&gt; rezultātiem, šajā klauzā var lietot agregātfunkcijas.

Kārtošanas izteiksme nodrošina atlasīto datu sakārtošanu noteiktā kārtībā (augošā vai dilstošā). Ja &lt;code&gt;ORDER BY&lt;/code&gt; klauzas nav, atgriezto ierakstu kārtība ir atkarīga no [[Datubāzu pārvaldības sistēma|datubāzu pārvaldības sistēmas]] īstenojuma.

== Piemēri ==

Šis vienkāršais &lt;code&gt;SELECT&lt;/code&gt; vaicājums atgriež visus ierakstus no tabulas ''Gramata'', kuros kolonnas ''cena'' vērtība pārsniedz 100,00. Rezultāts sakārtots augošā secībā pēc nosaukuma. Zvaigznīte (&lt;code&gt;*&lt;/code&gt;) atlasīto kolonu sarakstā norāda, ka rezultātā jāiekļauj visas tabulas kolonas.

&lt;syntaxhighlight lang=&quot;sql&quot;&gt;
SELECT *
  FROM Gramata
 WHERE cena &gt; 100.00
 ORDER BY nosaukums;
&lt;/syntaxhighlight&gt;

Nākamais piemērs parāda vairāku tabulu vaicājumu ar grupēšanu un agregēšanu — atgriež grāmatu sarakstu un katras grāmatas autoru skaitu:

&lt;syntaxhighlight lang=&quot;sql&quot;&gt;
SELECT Gramata.nosaukums AS Nosaukums,
       COUNT(*) AS Autoru_skaits
  FROM Gramata
  JOIN Gramatas_autors
    ON Gramata.isbn = Gramatas_autors.isbn
 GROUP BY Gramata.nosaukums;
&lt;/syntaxhighlight&gt;

SQL ļauj atlasīto kolonu sarakstā lietot izteiksmes, piemēram, lai katram ierakstam aprēķinātu papildu vērtību:

&lt;syntaxhighlight lang=&quot;sql&quot;&gt;
SELECT isbn,
       nosaukums,
       cena,
       cena * 0.21 AS pvn
  FROM Gramata
 WHERE cena &gt; 100.00
 ORDER BY nosaukums;
&lt;/syntaxhighlight&gt;

== Apakšvaicājumi ==

Vaicājumus var ligzdot — viena vaicājuma rezultātu var izmantot citā vaicājumā ar salīdzinājuma vai agregēšanas funkciju palīdzību. Ligzdotu vaicājumu sauc par '''[[apakšvaicājums|apakšvaicājumu]]'''. Lai gan tabulu savienojumi (&lt;code&gt;JOIN&lt;/code&gt;) bieži ir aprēķinu ziņā efektīvāki, apakšvaicājumi ievieš izpildes hierarhiju, kas dažkārt ir noderīga vai nepieciešama. Šajā piemērā &lt;code&gt;AVG&lt;/code&gt; agregātfunkcija saņem apakšvaicājuma rezultātu:

&lt;syntaxhighlight lang=&quot;sql&quot;&gt;
SELECT isbn,
       nosaukums,
       cena
  FROM Gramata
 WHERE cena &lt; (SELECT AVG(cena) FROM Gramata)
 ORDER BY nosaukums;
&lt;/syntaxhighlight&gt;

Ja apakšvaicājumā tiek izmantotas vērtības no ārējā vaicājuma, to sauc par [[korelētais apakšvaicājums|korelēto apakšvaicājumu]].

Kopš 1999. gada SQL standarts atļauj &lt;code&gt;WITH&lt;/code&gt; klauzas — nosauktus apakšvaicājumus, kurus pazīst arī kā [[vienkopas tabulas izteiksme|vienkopas tabulas izteiksmes]] (''common table expressions''). Vienkopas tabulas izteiksmes var būt arī rekursīvas — tās var atsaukties uz pašām sevi, kas ļauj veikt koka vai grafa struktūras šķērsošanu.

== Atvasinātas tabulas ==

'''Atvasināta tabula''' ir apakšvaicājums, kas atrodas &lt;code&gt;FROM&lt;/code&gt; klauzā. Atvasinātā tabula darbojas kā parasta tabula — no tās var atlasīt datus vai to var savienot ar citām tabulām. Šādu konstrukciju dažkārt sauc arī par ''iekļauto skatu''.

== Rezultātu skaita ierobežošana ==

Bieži vien ir lietderīgi norādīt maksimālo atgriežamo ierakstu skaitu — piemēram, testēšanai vai lai pārmērīgi nepatērētu resursus, ja vaicājums atgriež vairāk datu nekā paredzēts. Pieeja šim uzdevumam atšķiras pēc DBPS.

[[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]] standartā SQL:2003 rezultātu skaitu var ierobežot, izmantojot:
* kursorus;
* SQL loga funkciju pievienošanu &lt;code&gt;SELECT&lt;/code&gt; priekšrakstam.

SQL:2008 standartā ieviesta &lt;code&gt;FETCH FIRST&lt;/code&gt; klauza:

&lt;syntaxhighlight lang=&quot;sql&quot;&gt;
SELECT *
  FROM T
 FETCH FIRST 10 ROWS ONLY;
&lt;/syntaxhighlight&gt;

Šo klauzu atbalsta [[IBM Db2]], [[PostgreSQL]], [[Oracle Database|Oracle]] 12c un citas mūsdienu DBPS. Arī [[Microsoft SQL Server]] 2008 un jaunākās versijas atbalsta &lt;code&gt;FETCH FIRST&lt;/code&gt;, taču tas tiek uzskatīts par daļu no &lt;code&gt;ORDER BY&lt;/code&gt; klauzas, kas šajā gadījumā ir obligāta:

&lt;syntaxhighlight lang=&quot;sql&quot;&gt;
SELECT *
  FROM T
 ORDER BY kolona DESC
 OFFSET 0 ROWS FETCH FIRST 10 ROWS ONLY;
&lt;/syntaxhighlight&gt;

Daudzām DBPS ir savas, ar standartu nesaderīgas sintakses. Piemēram, [[MySQL]], [[PostgreSQL]], [[SQLite]] un [[MariaDB]] izmanto &lt;code&gt;LIMIT&lt;/code&gt; klauzu:

&lt;syntaxhighlight lang=&quot;sql&quot;&gt;
SELECT * FROM T LIMIT 10 OFFSET 20;
&lt;/syntaxhighlight&gt;

[[Microsoft SQL Server]] un [[Microsoft Access|MS Access]] vēsturiski lieto &lt;code&gt;TOP&lt;/code&gt; atslēgvārdu (&lt;code&gt;SELECT TOP 10 * FROM T&lt;/code&gt;), bet [[Oracle Database|Oracle]] līdz 12c versijai — &lt;code&gt;ROWNUM&lt;/code&gt; nosacījumu &lt;code&gt;WHERE&lt;/code&gt; klauzā.

== Loga funkcijas ==

[[Loga funkcija]] (window function) ir agregātfunkcija, kas tiek piemērota rezultātu kopas daļai (logam). Atšķirībā no parastās &lt;code&gt;GROUP BY&lt;/code&gt; agregēšanas, loga funkcijas saglabā oriģinālos ierakstus rezultātā. Loga funkciju izsaukums vienmēr ietver &lt;code&gt;OVER&lt;/code&gt; klauzu, kas nosaka loga robežas un kārtošanu.

Piemēram, izteiksme aprēķina visu to pilsētu iedzīvotāju skaita summu, kuru ''pilsetas'' vērtība sakrīt ar pašreizējā ieraksta vērtību:

&lt;syntaxhighlight lang=&quot;sql&quot;&gt;
SUM(iedzivotaji) OVER (PARTITION BY pilseta)
&lt;/syntaxhighlight&gt;

Plaši izmantotās loga funkcijas ietver &lt;code&gt;ROW_NUMBER()&lt;/code&gt; (piešķir unikālu numuru katram ierakstam) un &lt;code&gt;RANK()&lt;/code&gt; (piešķir kārtas numuru, vienādu vērtību gadījumā saglabājot vienādu rangu).

== Vaicājuma izpildes secība ==

Saskaņā ar ANSI SQL, &lt;code&gt;SELECT&lt;/code&gt; priekšraksta klauzas tiek apstrādātas šādā loģiskā secībā (kas atšķiras no rakstīšanas secības):&lt;ref&gt;{{cite book|last=Ben-Gan|first=Itzik|last2=Kollar|first2=Lubor|last3=Sarka|first3=Dejan|title=Inside Microsoft SQL Server 2005: T-SQL Querying|publisher=Microsoft Press|year=2006|language=en}}&lt;/ref&gt;

# &lt;code&gt;FROM&lt;/code&gt; — izveido sākotnējo tabulu kopu un veic Dekarta reizinājumu.
# &lt;code&gt;ON&lt;/code&gt; — piemēro savienojuma nosacījumus.
# &lt;code&gt;JOIN&lt;/code&gt; — pievieno ārējās savienošanas ierakstus, ja norādīts ārējais savienojums.
# &lt;code&gt;WHERE&lt;/code&gt; — filtrē ierakstus pēc norādītajiem nosacījumiem.
# &lt;code&gt;GROUP BY&lt;/code&gt; — grupē ierakstus pēc norādītajām kolonām.
# &lt;code&gt;HAVING&lt;/code&gt; — filtrē grupas.
# &lt;code&gt;SELECT&lt;/code&gt; — izvēlas izvades kolonas un izteiksmes.
# &lt;code&gt;DISTINCT&lt;/code&gt; — likvidē dublētos ierakstus.
# &lt;code&gt;ORDER BY&lt;/code&gt; — sakārto rezultātu.

Šī izpildes secība izskaidro, kāpēc, piemēram, &lt;code&gt;WHERE&lt;/code&gt; klauzā nevar atsaukties uz &lt;code&gt;SELECT&lt;/code&gt; sarakstā definētiem aizstājvārdiem — &lt;code&gt;WHERE&lt;/code&gt; tiek izpildīts pirms &lt;code&gt;SELECT&lt;/code&gt;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://datubazes.wordpress.com/2007/12/28/sql-select-i/ Vienkāršs SQL Select teikums]
* [https://web.archive.org/web/20080414214032/http://msdn2.microsoft.com/en-us/library/ms189499(SQL.100).aspx Microsoft SQL Server Select teikuma sintakse]
* [http://download.oracle.com/docs/cd/B28359_01/server.111/b28286/statements_10002.htm#i2065646 Oracle Select teikuma sintakse]
* [http://dev.mysql.com/doc/refman/6.0/en/select.html MySQL Select teikuma sintakse]

[[Kategorija:SQL]]</text>
      <sha1>m57gwltoucg74eytj5jsjsitn2fhk7l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Proletariāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51254</id>
    <revision>
      <id>4471696</id>
      <parentid>4278400</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:13:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1102" sha1="rzusyl1x03wwuigiu5k4xgyjzdot9j1" xml:space="preserve">[[Attēls:Pyramid of Capitalist System.jpg|thumb|200px|Proletariāts kā kapitālistiskās sistēmas pamats un visvairāk ekspluatētais slānis]]
'''Proletariāts''' ({{val|de|proletariat}} no {{val|la|proletarius}} — 'nabagi') ir [[sabiedrības slānis]], kam nepieder [[īpašums]] un [[ražošanas līdzekļi]]. Tā galvenais iztikas avots ir sava darbaspēka pārdošana. Pēc [[sabiedrības noslāņošanās]] teorijas proletariāts atrodas starp [[sīkburžuāzija|sīkburžuāziju]] un [[lumpenproletariāts|lumpenproletariātu]]. Apzīmējumu ieviesa [[Kārlis Markss]] un Lorencs fon Šteins.&lt;ref&gt;[http://www.vesture.eu/index.php/Proletari%C4%81ts Proletariāts. ''Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca''] (aplūkots 2010. 6. jūnijā).&lt;/ref&gt; [[Senā Roma|Senajā Romā]] proletariāts bija visnabadzīgākais slānis, kas Romai deva tikai pēcnācējus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sociālisms]]
[[Kategorija:Marksisma jēdzieni]]</text>
      <sha1>rzusyl1x03wwuigiu5k4xgyjzdot9j1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marduks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53835</id>
    <revision>
      <id>4471714</id>
      <parentid>3466211</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:48:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="844" sha1="56azssqthbonir3rsighmgc46kntfzr" xml:space="preserve">[[Attēls:Marduk and pet.jpg|thumb|Marduks un viņa pūķis (no babiloniešu zīmoga).&lt;ref&gt;[{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bible-history.com/archaeology/babylon/dragon-marduk.html |title=Par Marduka pūķi {{en ikona}} |access-date={{dat|2015|10|15||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150911043528/http://www.bible-history.com/archaeology/babylon/dragon-marduk.html}}]&lt;/ref&gt;]]
'''Marduks''' ({{val|sux|𒀭𒀫𒌓}} (''AMAR.UTU'') — 'saules teļš', {{val|he|מְרֹדַךְ}} (''Mərōḏaḵ'')) bija babiloniešu dievu dievs, [[Bābele]]s aizbildnis [[Senā Divupe|Senajā Divupē]].

== Skatīt arī ==
* [[Zikurāts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{īss aizmetnis}}
{{Mitoloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dievu valdnieki]]
[[Kategorija:Babilonija]]</text>
      <sha1>56azssqthbonir3rsighmgc46kntfzr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. maijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>54455</id>
    <revision>
      <id>4471751</id>
      <parentid>4404782</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:01:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4471751</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5003" sha1="0oqy05cryyshshuh560dc8rklhwrapm" xml:space="preserve">'''19. maijs''' ir gada 139. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (140. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 226 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Lita]], [[Sibilla]], [[Teika (personvārds)|Teika]]

== Notikumi ==
* [[1919. gads]] — [[Mustafa Kemals Ataturks]] izsēdās [[Samsuna|Samsunā]]; šis datums tiek uzskatīts par [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] sākumu.
* [[1961. gads kosmonautikā|1961. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] zonde ''[[Venera-1]]'' kļuva par pirmo mākslīgo objektu, kas veicis citas [[planēta]]s pārlidojumu (diemžēl kosmiskais aparāts bija zaudējis sakarus ar [[Zeme|Zemi]] jau pirms mēneša).
* [[1971. gads]] — PSRS palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Mars-2]]''.
* [[1991. gads]] — [[horvāti]] nobalsoja par neatkarību no [[Dienvidslāvija]]s.
* [[2020. gads]] — [[Mihails Mišustins|Mihailam Mišustinam]] pēc atveseļošanās no ''[[COVID-19]]'' tika atjaunotas Krievijas premjerministra pilnvaras.

== Dzimuši ==
* [[1593. gads]] — [[Jakovs Jordānss]] (''Jacob Jordaens''), flāmu mākslinieks (miris 1678. gadā)
* [[1744. gads]] — [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]] (''Charlotte of Mecklenburg-Strelitz''), Lielbritānijas karaliene (mirusi 1818. gadā)
* [[1762. gads]] — [[Johans Gotlībs Fihte]] (''Johann Gottlieb Fichte''), vācu filozofs (miris 1814. gadā)
* [[1782. gads]] — [[Ivans Paskevičs]] (''Иван Паскевич''), krievu ģenerālfeldmaršals (miris 1856. gadā)
* [[1841. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|7}}) — [[Indriķis Zīle]], latviešu diriģents, ērģelnieks, komponists (miris 1919. gadā)
* [[1860. gads]] — [[Vitorio Emanuele Orlando]] (''Vittorio Emanuele Orlando''), itāļu politiķis (miris 1952. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Mustafa Kemals Ataturks]] (''Mustafa Kemal Atatürk''), 1. Turcijas prezidents (miris 1938. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Tija Banga]], latviešu aktrise (mirusi 1957. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Juliuss Evola]] (''Julius Evola''), itāļu filozofs (miris 1974. gadā)
* [[1890. gads]] — [[Ho Ši Mins]] (''Hồ Chí Minh''), Ziemeļvjetnamas prezidents (miris 1969. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Malkolms X]] (''Malcolm X''), ASV musulmaņu garīgais līderis, cilvēktiesību aizstāvis (miris 1965. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Vilnis Eglājs]], latviešu inženieris un politiķis (miris 1993. gadā)
* [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]], latviešu šķēpmetējs (miris 2020. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Nora Efrona]] (''Nora Ephron''), amerikāņu kinorežisore un scenāriste (mirusi 2012. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Vītauts Ķernaģis]] (''Vytautas Kernagis''), lietuviešu mūziķis, televīzijas pārraižu vadītājs (miris 2007. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Džeimss Goslings]] (''James Gosling''), Kanādas programmētājs
* [[1967. gads]] — [[Mortens Tildums]] (''Morten Tyldum''), norvēģu kinorežisors
* [[1968. gads]] — [[Teo de Rāts]] (''Theo de Raadt''), programmatūras inženieris
* [[1976. gads]] — [[Kevins Gārnets]], (''Kevin Garnett''), ASV basketbolists
* [[1979. gads]] — [[Andrea Pirlo]] (''Andrea Pirlo''), itāliešu futbolists
* [[2002. gads]] — [[Rikardo Kalafjori]] (''Riccardo Calafiori''), itāliešu futbolists

== Miruši ==
* [[1125. gads]] — [[Vladimirs Monomahs]] (''Владимир Мономах''), Kijivas lielkņazs (dzimis 1053. gadā)
* [[1218. gads]] — [[Otons IV]] (''Otto IV''), Svētās Romas impērijas ķeizars (dzimis 1175. gadā)
* [[1536. gads]] — [[Anna Boleina]] (''Anne Boleyn''), Anglijas karaliene, otrā Anglijas karaļa Henrija VIII sieva (dzimusi laika posmā no 1501. līdz 1507. gadam)
* [[1859. gads]] — [[Josips Jelačičs]] (''Josip Jelačić''), horvātu karavadonis un Horvātijas bans (dzimis 1801. gadā)
* [[1896. gads]] — [[Erchercogs Kārlis Ludvigs]] (''Karl Ludwig''), Austrijas erchercogs (dzimis 1833. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Viljams Gledstons]] (''William Gladstone''), britu politiķis (dzimis 1809. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Boļeslavs Pruss]] (''Bolesław Prus''), poļu rakstnieks (miris 1912. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Džozefs Voliss]] (''Joseph Wallis''), britu regbists (dzimis 1873. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Kārlis Radeks]] (''Karl Radek''), padomju politiķis (miris 1939. gadā)
* [[1993. gads Latvijā|1993. gads]] — [[Rihards Glāzups]], latviešu diriģents un komponists (dzimis 1920. gadā)
* [[2008. gads Latvijā|2008. gads]] — [[Andrejs Krastiņš]], latviešu politiķis un jurists (dzimis 1951. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Ebrāhīms Raisī]] (ابراهیم رئیسی), Irānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1960. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1940. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Maijs]]</text>
      <sha1>0oqy05cryyshshuh560dc8rklhwrapm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžs Maikls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>54587</id>
    <revision>
      <id>4472094</id>
      <parentid>4448300</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:58:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472094</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4135" sha1="sjps8apezvwhl64o96mswbyk2a2kuue" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
 |           Vārds = Džordžs Maikls
 |      Vārds_orig = ''George Michael''
 |          Attēls = George Michael (2011).jpg
 |         Att_izm = 220px
 |        Apraksts = Džordžs Maikls 2011. gadā koncertā [[Antverpene|Antverpenē]]
 |            Fons = solists
 |        Dz_vārds = Jorgs Kiriakoss Panajotu
 |      Pseidonīms = 
 |          Dzimis = {{dat|1963|6|25}}
 |        Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
 |           Miris = {{miršanas datums un vecums|2016|12|25|1963|6|25}}
 |        Vieta_mr = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Oksfordšīra}}
 |     Instrumenti = balss, [[ģitāra]], [[taustiņinstrumenti]]
 |           Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[poproks]], [[deju pops]], [[soulmūzika]], [[Ritmblūzs|R&amp;B]], [[fankmūzika|fanks]]
 |    Nodarbošanās = dziedātājs, mūziķis, komponists, producents
 |            Gadi = 1981 - 2016
 |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records]]'', ''[[DreamWorks Records|DreamWorks]]'', ''[[Virgin Records|Virgin]]'', ''[[Epic Records|Epic]]'', ''[[Sony Music]]''
 |   Darbojies_arī = ''[[Wham!]]''
 |           Mlapa = [http://www.georgemichael.com/ GeorgeMichael.com]
 |         Dzimums = V
 |        paraksts = George-michael-autograph.svg
}}

'''Jorgs Kiriakoss Panajotu''' ({{val|el|Γιώργος-Κυριάκος Παναγιώτου}}; dzimis {{dat|1963|6|25}}, miris {{dat|2016|12|25}}), plašāk pazīstams kā '''Džordžs Maikls''' (''George Michael''), bija [[Grieķija|grieķu]] izcelsmes [[Anglija|angļu]] dziedātājs, komponists un ierakstu producents.

Mūziķa karjeru Maikls sāka 1981. gadā duetā ''[[Wham!]]'' kopā ar [[Endrū Ridžlijs|Endrū Ridžliju]]. Kopā ar ''Wham!'' Džordžs Maikls izdeva 3 albumus un kļuva par pasaulē populāru dziedātāju. Pēc grupas izjukšanas 1986. gadā Maikls uzsāka ļoti veiksmīgu solo karjeru. Viņa ieraksti ir pārdoti vairāk nekā 100 miljonos kopiju visā pasaulē, no tiem komerciāli veiksmīgākais ir viņa 1987. gadā iznākušais solo debijas albums ''Faith'', kas visā pasaulē pārdots vairāk nekā 20 miljonos eksemplāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://upcoming.yahoo.com/event/462423/|title=George Micahel at HP Pavilion at San Jose|date=2008. gada 24. marts|publisher=Yahoo Inc.|access-date=2008. gada 21. Maijs|archive-date=2010. gada 1. Februāris|archive-url=https://www.webcitation.org/5nE2fol50?url=http://upcoming.yahoo.com/event/462423/}}&lt;/ref&gt; Vairākas Džordža Maikla dziesmas kļuvušas par pasaulē populāriem hitiem, viņa kontā ir 12 nr. 1 dziesmas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], kā arī 10 1. vietas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''Billboard'' topā. Džordžs Maikls ir kļuvis par britu radio stacijās visvairāk spēlēto mūziķi pēdējo 20 gadu laikā.&lt;ref&gt;[http://www.amazon.com/dp/B0000027F8 Amazon.com Listen Without Prejudice, Vol. 1]&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
=== ''Wham!'' albumi ===
* ''Fantastic'' (1982)
* ''Make It Big'' (1984)
* ''Music from the Edge of Heaven'' (1986)

=== Solo albumi ===
* ''Faith'' (1987)
* ''Listen without Prejudice, Vol. 1'' (1990)
* ''Older'' (1996)
* ''Songs from the Last Century'' (1999)
* ''Patience'' (2004)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}
* Daiga Mazvērsīte (2017. gada 1. janvāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/dziedonis-dzordzs-maikls-kura-dzivescels-apravas-2016.-gada-noga.a79332/ Dziedonis Džordžs Maikls, kura dzīvesceļš aprāvās 2016. gada nogalē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822173515/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/dziedonis-dzordzs-maikls-kura-dzivescels-apravas-2016.-gada-noga.a79332/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}. ''Dzīves ritmi mūzikā''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 1. janvārī.

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Maikls, Džordžs}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2016. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>sjps8apezvwhl64o96mswbyk2a2kuue</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas Federācijas prezidents</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55810</id>
    <revision>
      <id>4471734</id>
      <parentid>4414772</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:40:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471734</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13515" sha1="a5l9uzsp92r8iqyy0i52011gexkgnnq" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Krievijas Federācijas prezidents
|body            = 
|nativename      = ''Президент Российской Федерации''
|insignia        = Standart_of_the_President_RF.svg
|insigniasize    = 
|insigniacaption = Krievijas Federācijas prezidenta standarts
|department      = 
|image           = Владимир_Путин_(08-03-2024)_(cropped)_(higher_res).jpg
|imagesize       = 
|alt             = 
|incumbent       = [[Vladimirs Putins]]
|incumbentsince  = {{dat|2012|05|07|Ģ}}
|style           = Prezidenta kungs&lt;br /&gt;{{small|(neformāli)}}&lt;br /&gt;Biedrs [[Augstākais virspavēlnieks]]&lt;br /&gt;{{small|(militāri)}}&lt;br /&gt;Viņa Ekselence&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=United Nations Heads of State Heads of Government Ministers for Foreign Affairs Protocol and Liaison Service |url=http://www.un.int/protocol/documents/Hspmfm.pdf |website=www.un.int |language=en |access-date={{dat|2026|01|31||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120927014351/http://www.un.int/protocol/documents/Hspmfm.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{small|(diplomātiski)}}
|nominator       = 
|nominatorpost   = 
|appointer       = Tiešās vēlēšanās
|residence       = [[Maskavas kremlis]], [[Maskava]]
|appointerpost   = 
|termlength      = Seši gadi, ne vairāk kā divi termiņi pēc kārtas
|inaugural       = [[Boriss Jeļcins]]
|formation       = {{dat|1991|4|24|N}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Комментарий к Конституции Российской Федерации (под общ. ред. Л.В. Лазарева). - ООО &quot;Новая правовая культура&quot;, 2009. / Глава 4. Президент Российской Федерации |url=http://constitution.garant.ru/science-work/comment/5366634/chapter/4/#block_4000 |website=constitution.garant.ru |accessdate={{dat|2026|1|31||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2018|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180113071438/http://constitution.garant.ru/science-work/comment/5366634/chapter/4/#block_4000 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Определение Конституционного Суда РФ от 5 ноября 1998 г. N 134-О &quot;По делу о толковании статьи 81 (часть 3) и пункта 3 раздела второго &quot;Заключительные и переходные положения&quot; Конституции Российской Федерации&quot; |url=http://constitution.garant.ru/act/president/12113545/ |website=constitution.garant.ru |accessdate={{dat|2026|1|31||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;
|last            = 
|abolished       = 
|succession      = 
|deputy          = [[Krievijas premjerministrs|KF premjerministrs]]
|salary          = 
|website         = {{URL|http://президент.рф/}}
}}
[[Attēls:Russia president emblem.jpg|thumb|Krievijas Federācijas prezidenta zīme]]
'''Krievijas Federācijas prezidents''' ({{val-ru|Президент Российской Федерации}}) ir augstākais valsts amats [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]]. Saskaņā ar spēkā esošo [[Krievijas Federācijas Konstitūcija|konstitūciju]], valsts galva, Krievijas Federācijas konstitūcijas, cilvēka tiesību un brīvību garants, [[Krievijas armija|Krievijas Federācijas Bruņoto spēku]] Augstākais virspavēlnieks.

Krievijas Federācijas prezidents (sākotnēji [[Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika|Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas]] prezidenta amats) tika izveidots 1991. gadā kā vienas no [[Padomju Savienība|PSRS]] republiku vadītāja amats, pamatojoties uz tautas gribu, kas tika pausta [[1991]]. gada [[17. marta referendums|17. marta referendumā]].

== Tiesiskais statuss ==
Krievijas Federācijas prezidenta tiesisko statusu nosaka Krievijas Federācijas konstitūcijas ceturtā nodaļa.
Reizē ar valsts galvas funkcijām, Krievijas Federācijas prezidentam ir piešķirtas plašas pilnvaras, kas ļauj viņam ''de facto'' vadīt arī izpildvaru.

Krievijas Federācijas prezidents ir neaizskarams (Krievijas Federācijas konstitūcijas 91. pants), taču konstitūcijas 93. pants reglamentē kārtību, kādā prezidentu ir iespējams atstādināt no amata &quot;pamatojoties uz [[Krievijas Valsts dome]]s izvirzītām apsūdzībām [[Valsts nodevība|valsts nodevībā]] vai citā smagā noziegumā &lt;...&gt;&quot;. Šī procedūra sevī ietver divu varas līmeņu līdzdalību: likumdevēju un tiesu varu.

== Ievēlēšanas kārtība un stāšanās amatā ==
Krievijas Federācijas prezidentu ievēl amatā Krievijas Federācijas pilsoņi slēptās, vienlīdzīgās un tiešās vēlēšanās uz sešu (līdz 2008. gadam — četru) gadu termiņu. Par Prezidenta amata kandidātu var kļūt Krievijas Federācijas pilsonis, ne jaunāks par 35 gadiem, pastāvīgi dzīvojošs Krievijas teritorijā ne mazāk kā 10 gadus. Viena un tā pati persona nevar ieņemt prezidenta amatu vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Precīzu prezidenta vēlēšanu kārtību nosaka federālais likums.

Stājoties amatā, Krievijas Federācijas prezidents dod sekojošu zvērestu:

&lt;blockquote&gt;
''&quot;Zvēru, pildot Krievijas Federācijas prezidenta pilnvaras, cienīt un sargāt cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, ievērot un aizsargāt Krievijas Federācijas Konstitūciju, aizsargāt valsts suverenitāti un neatkarību, drošību un vienotību, godīgi kalpot tautai&quot;.''
&lt;/blockquote&gt;

Zvērests tiek dots svinīgā gaisotnē, klātesot Federācijas Padomes locekļiem, Valsts Domes deputātiem un [[Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa|Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas]] tiesnešiem.

== Pilnvaras ==
Saskaņā ar Krievijas Federācijas Konstitūcijas ceturto daļu, prezidents īsteno sekojošas pilnvaras:

* Ar Valsts Domes akceptu ieceļ [[Krievijas premjerministrs|Krievijas Federācijas valdības vadītāju]] (premjerministru);
* Prezidentam ir tiesības vadīt [[Krievijas Federācijas valdība]]s sēdes;
* Pieņem lēmumu par Krievijas Federācijas valdības atkāpšanos;
* Piedāvā Valsts Domei kandidatūru uz [[Krievijas Federācijas Centrālā banka|Krievijas Federācijas Centrālās bankas]] vadītāja amatu, tāpat uzstāda Valsts Domei jautājumu par Centrālās bankas vadītāja atcelšanu no amata;
* Pēc Krievijas Federācijas parlamenta ieteikuma ieceļ amatā vai no tā atstādina Krievijas Federācijas valdības vadītāja vietniekus un federālos ministrus;
* Iesaka [[Krievijas Federācijas padome|Federācijas Padomei]] kandidatūras uz Konstitucionālās tiesas, [[Krievijas Federācijas Augstākā tiesa|Augstākās tiesas]], [[Krievijas Federācijas Augstākā arbitrāžas tiesa|Augstākās arbitrāžas tiesas]] tiesnešu amatiem, tāpat arī iesaka kandidatūru uz [[Krievijas Federācijas Ģenerālprokurors|ģenerālprokurora]] amatu (arī par ģenerālprokurora atcelšanu no amata), nosaka citu federālo tiesu tiesnešus;
* Veido un vada [[Krievijas Federācijas Drošības Padome|Krievijas Federācijas Drošības padomi]];
* Nosaka Krievijas Federācijas militāro doktrīnu;
* Veido Prezidenta administrāciju;
* Ieceļ amatā un atbrīvo no amata Krievijas Federācijas prezidenta pilnvarotos pārstāvjus;
* Ieceļ amatā un atbrīvo no amata Krievijas Federācijas augstāko militāro virspavēlniecību;
* Ieceļ amatā un atbrīvo no amata Krievijas Federācijas diplomātiskos pārstāvjus ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās. Saskaņā ar Konstitūciju, diplomātus var iecelt amatā pēc konsultācijām ar attiecīgajām Federālās Sapulces komitejām vai komisijām;
* Izsludina Valsts Domes vēlēšanas, saskaņā ar konstitūciju un federālajiem likumiem;
* Atlaiž Valsts Domi, gadījumos, kas ir aprakstīti konstitūcijā;
* Izsludina referendumus, saskaņā ar kārtību, kas ir noteikta konstitūcijā un federālajos likumos;
* Iesniedz likumprojektus Valsts Domē;
* Paraksta un izsludina federālos likumus 14 dienu laikā kopš to saņemšanas. Ja prezidents 14 dienu laikā kopš federālā likuma saņemšanas to noraida, tad Valsts Dome un Federācijas Padome skata konkrēto likumu atkārtoti. Ja atkārtoti skatot likumu, tas, saglabājot iepriekšējo redakciju, tiek pieņemts ar konstitucionālo vairākumu (divas trešdaļas no kopējā Valsts Domes un Federācijas Padomes locekļu skaita), tad prezidentam likums ir jāparaksta un jāizsludina 7 dienu laikā;
* Vēršas pie Federālās Sapulces ar ikgadējo ziņojumu par stāvokli valstī, par galvenajiem valsts iekšējās un ārējās politikas virzieniem;
* Prezidents var apturēt Krievijas Federācijas subjektu tiesību aktu darbību;
* Īsteno valsts ārpolitiku;
* Veic pārrunas un paraksta Krievijas Federācijas starptautiskos līgumus;
* Paraksta diplomātu akreditācijas vēstules;
* Pieņem ārvalstu diplomātu akreditācijas vēstules;
* Gadījumā, ja pret Krievijas Federāciju tiek īstenota agresija vai ir nenovēršami agresijas draudi, Prezidents ievieš Krievijas Federācijā vai atsevišķos tās rajonos kara stāvokli, nekavējoties par to ziņojot Federācijas Padomei un Valsts Domei;
* Risina Krievijas Federācijas pilsonības jautājumus un politiskā patvēruma piešķiršanas jautājumus;
* Apbalvo ar Krievijas Federācijas apbalvojumiem;
* Apžēlo noziedzniekus.

Savu pilnvaru īstenošanā Krievijas Federācijas prezidents izdod lēmumus, kas ir obligāti jāpilda visā Krievijas Federācijas teritorijā, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar Konstitūciju un Federālajiem likumiem.

== Krievijas Federācijas prezidentu saraksts ==
{{Skatīt arī|Krievijas prezidentu uzskaitījums}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- style=&quot;background:#cccccc&quot;
! # !! colspan=2|Prezidents!! Pilnvaru sākuma datums !! Pilnvaru beigu datums
|-
| '''1'''
| [[Boriss Jeļcins]] (''Борис Ельцин'')&lt;ref&gt; No 1996. gada 5. novembra 7:00 līdz 1996. gada 6. novembra 6:00, laikā, kad Borisam Jeļcinam tika veikta sirds operācija, Prezidenta amata pienākumus, saskaņā ar Konstitūciju pildīja Valdības vadītājs [[Viktors Černomirdins]] (''Черномырдин'').&lt;/ref&gt;
| [[Attēls:Boris Yeltsin 1993.jpg|100px]]
| [[1991]]. gada [[10. jūlijs]]
| [[1999]]. gada [[31. decembris]]
|-
| '''2'''
| [[Vladimirs Putins]] (''Владимир Путин'')
| [[Attēls:Putin (cropped).jpg|100px]]
| [[2000. gads|2000]]. gada [[7. maijs]]&lt;ref&gt;No 1999. gada 31. decembra līdz 2000. gada 7. maijam Valdības vadītājs Vladimirs Putins pildīja prezidenta pienākumus. Oficiāli tika ievēlēts amatā 2000. gada 26. martā un 2000. gada 7. maijā deva zvērestu&lt;/ref&gt;
| [[2008. gads|2008]]. gada [[7. maijs]]
|-
| '''3'''
| [[Dmitrijs Medvedevs]] (''Дмитрий Медведев'')
| [[Attēls:Medvedev WEF 2007 cr.jpg|100px]]
| [[2008. gads|2008]]. gada [[7. maijs]]
| [[2012. gads|2012]]. gada [[7. maijs]]
|-
|
| [[Vladimirs Putins]] (''Владимир Путин'')
| [[Attēls:Vladimir Putin (2025-01-21) 1 (cropped).jpg|100px]]
| [[2012. gads|2012]]. gada [[7. maijs]]
| pašlaik
|}

=== Hronoloģisks attēlojums ===
{{#tag:timeline|
ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12
PlotArea  = top:10 bottom:100 right:150 left:20
AlignBars = late

Colors =
     id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas
     id:MMK         value:rgb(0.84,0.85,0) legend:Mūsu_Mājas_-_Krievija
     id:V           value:rgb(1,0.5,0.314) legend:Vienotība
     id:VK          value:rgb(0.6,0.6,0.7) legend:Vienotā_Krievija
     id:liteline    value:gray(0.8)
     id:line        value:rgb(0.3,0.3,0.3)
     id:bg          value:white

DateFormat = dd/mm/yyyy
Period     = from:01/01/1991 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}}
TimeAxis   = orientation:horizontal
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1991
ScaleMinor = unit:month increment:3 start:1991

Legend     = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220

Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}}

TextData =
  pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s
  text:&quot;Partija:&quot;

BarData =
  bar:Jeļcins
  bar:Ruckojs
  bar:Černomirdins
  bar:Putins
  bar:Medvedevs

PlotData=
  width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till

  bar:Jeļcins
   from: 10/07/1991 till: 31/12/1999 color:Independent text:&quot;[[Boriss Jeļcins]]&quot;
  bar:Ruckojs
   from: 22/09/1993 till: 04/10/1993 color:Independent text:&quot;[[Aleksandrs Ruckojs]]&quot;
  bar:Černomirdins
   from: 22/09/1993 till: 04/10/1993 color:MMK text:&quot;[[Viktors Černomirdins]]&quot;
  bar:Putins
   from: 31/12/1999 till: 07/05/2000 color:V 
   from: 07/05/2000 till: 07/05/2008 color:Independent 
   from: 07/05/2012 till: $now color:VK text:&quot;[[Vladimirs Putins]]&quot;
  bar:Medvedevs
   from: 07/05/2008 till: 07/05/2012 color:VK text:&quot;[[Dmitrijs Medvedevs]]&quot;
}}

== Prezidenta pilnvaru pildīšana pagaidu režīmā ==

Visos gadījumos, kad Krievijas Federācijas prezidents nav spējīgs veikt savus amata pienākumus, tos pagaidu režīmā pilda valdības vadītājs. Krievijas Federācijas prezidenta vietas izpildītājs nav tiesīgs atlaist Valsts Domi, rīkot referendumus, kā arī iesniegt priekšlikumus labot vai mainīt Krievijas Federācijas konstitūciju.

== Piezīmes ==
{{Atsauces}}

== Saites ==
* [http://kremlin.ru/ Oficiālā Krievijas Federācijas prezidenta mājas lapa]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas valsts iekārta]]
[[Kategorija:Krievijas prezidenti|*]]
[[Kategorija:Valsts prezidenti]]</text>
      <sha1>a5l9uzsp92r8iqyy0i52011gexkgnnq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57703</id>
    <revision>
      <id>4471960</id>
      <parentid>4289172</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:32:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4471960</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2384" sha1="8ccgw3p9oyux7efcftwk8t8xl1ifwuo" xml:space="preserve">'''Smits''' ({{val|en|Smith}} — '[[kalējs]]'; sieviešu dzimtē [[Smita]]) ir izplatīts [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Ādams Smits]] (''Adam Smith''; 1723—1790) — skotu ekonomists;
* [[Ādams Smits (futbolists)|Ādams Smits]] (''Adam Smith''; 1991) — angļu futbolists;
* [[Alans Smits]] (''Alan Smith''; 1980) — Anglijas futbolists un treneris;
* [[Ariagners Smits]] (''Ariagner Smith''; 1998) — Nikaragvas futbolists;
* [[Čads Smits]] (''Chad Smith''; 1961) — amerikāņu mūziķis;
* [[Džeremijs Smits]] (''Jeremy Smith'', 傑瑞米·史密斯; 1989), ASV dzimis Ķīnas hokejists;
* [[Džozefs Smits]] (''Joseph Smith''; 1805—1844) — Pēdējo dienu Svētās Jēzus Kristus baznīcas dibinātājs;
* [[Eliots Smits]] (''Elliott Smith''; 1969—2003) — amerikāņu mūziķis;
* [[Ēriks Smits]] (''Eric Smith''; 	1997) — zviedru futbolists;
* [[Harisons Smits]] (''Harrison Smith''; 1876—1947) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Išs Smits]] (''Ish Smith''; 1988) — amerikāņu basketbolists;
* [[Jans Smits]] (''Jan Smit''; 1985) — nīderlandiešu dziedātājs;
* [[Kevins Smits]] (''Kevin Smith''; 1970) — amerikāņu filmu veidotājs;
* [[Maikls Vitakers Smits]] (''Michael Whitaker Smith''; 1957) — amerikāņu kristīgais mūziķis;
* [[Mets Smits]] (''Matt Smith''; 1982) — britu aktieris;
* [[Raiens Smits]] (''Ryan Smyth''; 1976) — kanādiešu hokejists;
* [[Railijs Smits]] (''Reilly Smith''; 1991) — Kanādas hokejists;
* [[Roberts Smits]] (''Robert Smith''; 1959) — britu mūziķis;
* [[Sems Smits]] (''Sam Smith''; 1992) — britu mūziķis;
* [[Stīvens Frānsiss Smits]] (''Stephen Francis Smith''; 1860—1928) — Kanādas un Lielbritānijas šahists;
* [[Tomijs Smits]] (''Tommie Smith''; 1944) — amerikāņu vieglatlēts un amerikāņu futbola spēlētājs;
* [[Tomijs Smits (futbolists)]] (''Tommy Smith''; 1992) — britu futbolists;
* [[Valentīns Smits]] (''Valentine Smith''; 1873—1940) — britu regbists;
* [[Viljams Smits]] (''William Smith''; 1769—1839) — angļu ģeologs;
* [[Vills Smits]] (''Will Smith''; 1968) — amerikāņu aktieris un mūziķis;
* [[Zeks Smits]] (''Zack Smith''; 1988) — Kanādas hokejists.

== Skatīt arī ==
* [[Šmits]]
* [[Smita sala]] (''Smith Island'')

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>8ccgw3p9oyux7efcftwk8t8xl1ifwuo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1940. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60708</id>
    <revision>
      <id>4471749</id>
      <parentid>4443299</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:00:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Marts */ +1......</comment>
      <origin>4471749</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16101" sha1="lmo4iez3etmeaq5fvymd7zbvqiuclaq" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1940. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1940. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1940}}
{{Gada citi notikumi|1940}}
{{Gads citos kalendāros|1940}}

'''1940. gads''' ({{Rom sk gadam|1940}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===

* [[8. janvāris]] — [[Ziemas karš]]: [[Somija]]s spēki guva uzvaru mēnesi ilgajā [[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]].
* [[11. janvāris]] — [[Otrais Ķīnas—Japānas karš]]: [[Ķīna]]s spēkiem pēc trīs nedēļu sadursmēm izdevās noturēt Kuņluņas pāreju pret [[Japāna]]s armiju pie [[Naņnina]]s.

=== Februāris ===
* [[10. februāris]] — pirmo reizi uz ekrāniem parādījās [[Toms un Džerijs]].
* [[27. februāris]] — [[Martins Kamens]] un [[Sems Rubens]] atklāja oglekli-14.

=== Marts ===
* [[5. marts]] — [[Katiņas slaktiņš]]: PSKP CK Politbiroja locekļi parakstīja pavēli par vairāk nekā 20 000 poļu karavīru un inteliģences nošaušanu.
* [[6. marts]] — [[Ziemas karš]]: starp [[Somija|Somiju]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] tika noslēgts pamiers.
* [[12. marts]] — Ziemas karš: Somija un PSRS noslēdza &quot;Maskavas miera līgumu&quot;, kurā Padomju Savienībai tika atdota Somijas Karēlija; somu bruņotie spēki un vietējie iedzīvotāji nekavējoties tika evakuēti.
* [[13. marts]] — beidzās Ziemas karš; PSRS karaspēks iegāja [[Vīpuri]].
* [[18. marts]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Ādolfs Hitlers]] un [[Benito Musolīni]] tikās Brennera pārejā [[Alpi|Alpos]] un vienojās par alianses izveidi pret [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]].
* [[21. marts]] — par Francijas premjerministru kļuva [[Pols Reno]].
* [[31. marts]] — okupētās Somijas daļas jeb SDR (&quot;[[Somijas Demokrātiskā Republika|Somijas Demokrātiskās Republikas]]&quot;) inkorporācija [[PSRS]], pievienojot [[Karēlijas APSR]] un izveidojot [[Karēļu-somu PSR]]. Par republikas vadītāju kļuva SDR premjers [[Oto Kūsinens]].

=== Aprīlis ===
* [[8. aprīlis]] — [[Otrais pasaules karš]]: Vācijas karaspēks okupēja Norvēģijas galvaspilsētu [[Oslo]].

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — [[Otrais pasaules karš]]:
** [[Vācija]]s spēki ieņēma [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]];
** [[Vinstons Čērčils]] kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru;
** [[Apvienotā Karaliste]] ieņēma [[Islande|Islandi]].
* [[14. maijs]] — Otrais pasaules karš: Roterdama tika nopostīta vācu aviācijas uzlidojumos.
* [[17. maijs]] — Otrais pasaules karš: Vācija okupēja [[Brisele|Briseli]], Beļģijā.
* [[24. maijs]] — [[Igors Sikorskis]] veica pirmo sekmīgo helikoptera lidojumu.
* [[28. maijs]] — Otrais pasaules karš: [[Beļģijas karalis]] [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] parakstīja kapitulācijas aktu un padevās Vācijai.

=== Jūnijs ===
* [[4. jūnijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: vācu spēki iegāja [[Parīze|Parīzē]].
* [[10. jūnijs]] — Otrais pasaules karš:
** [[Itālija]] pieteica karu [[Francija]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]];
** [[Kanāda]] pieteica karu Itālijai;
** [[Vācija|vācu]] spēki ģenerāļa [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vadībā sasniedza [[Lamanšs|Lamanšu]];
** [[Norvēģija]] padevās Vācijai.
* [[14. jūnijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] pieteica ultimātu [[Lietuva]]i (23:30), pieprasot izveidot marionešu valdību un ievest PSRS karaspēku.
* [[15. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācija]]
* [[16. jūnijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] pieteica ultimātu [[Latvija]]i (14:00) un [[Igaunija]]i (15:20), pieprasot izveidot marionešu valdības.
* [[17. jūnijs]] —  Otrais pasaules karš:
** [[PSRS]] [[Igaunijas okupācija (1940)|okupēja Igauniju]]
** [[PSRS]] [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latviju]]
* [[22. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: Francija Kompjēnā parakstīja kapitulāciju Vācijai.
* [[26. jūnijs]] — PSRS pieteica ultimātu [[Rumānijas Karaliste|Rumānijai]] (22:00), pieprasot [[Besarābija]]s un Ziemeļ[[bukovina]]s teritoriju atdošanu.
* [[28. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: Sarkanā armija sāka [[Besarābijas un Ziemeļbukovinas okupācija|Besarābijas un Ziemeļbukovinas okupāciju]].

=== Jūlijs ===
* [[10. jūlijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: izveidota [[Višī Francija]]s valdība.
* [[11. jūlijs]] — par Francijas premjerministru kļuva [[Filips Petēns]].
* [[21. jūlijs]] — [[Igaunijas PSR]], [[Latvijas PSR]] un [[Lietuvas PSR]] pasludināšana [[Baltijas valstu okupācija|okupētajās Baltijas valstīs]].

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Padomju Savienība]] okupējā Rumānijas teritorijā izveidoja [[Moldāvijas PSR]]
* [[3. augusts]] — [[Lietuvas iekļaušana PSRS|okupētās Lietuvas inkorporācija PSRS]]
* [[5. augusts]] — okupētās Latvijas inkorporācija PSRS 
* [[6. augusts]] — [[Igaunijas iekļaušana PSRS|okupētās Igaunijas inkorporācija PSRS]] 
* [[13. augusts]] — sākās &quot;kauja par Britāniju&quot;.

=== Septembris ===
* [[7. septembris]] — Rumānija bija spiesta atdot [[Dobrudža]]s dienvidu daļu Bulgārijai.
* [[22. septembris]] — Japāna sāka okupēt [[Franču Indoķīna]]s ziemeļu daļu (Tonkinu).
* [[25. septembris]] — [[Vidkuns Kvislings]] kļuva par Vācijas okupētās Norvēģijas marionešu valdības galvu.
* [[27. septembris]] — [[Ass valstis]] Vācija, Itālija un Japāna Berlīnē parakstīja trīspusēju līgumu par militāro aliansi.

=== Oktobris ===
* [[28. oktobris]] — [[Otrais pasaules karš]]: Itālijas armija no [[Albānija]]s iebruka Grieķijas ziemeļu daļā, sākās [[Grieķijas–Itālijas karš]].

=== Novembris ===
* [[12. novembris|12.]]–[[13. novembris]] — Berlīnē notika augstākā līmeņa [[sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm]].
* [[14. novembris]] — vācu aviācija sagrāva [[Koventri]] vēsturisko centru.
* [[16. novembris]] — okupētajā [[Polija|Polijā]] vācu nacisti norobežoja [[Varšava]]s geto no ārējās [[pasaule]]s.
* [[19. novembris]] — PSRS piedāvāja Bulgārijai parakstīt Draudzības un savstarpējās palīdzības līgumu, ko 25. novembrī bulgāru puse noraidīja.
* [[20. novembris]] — [[Ungārija]] pievienojās Ass valstu aliansei.
* [[23. novembris]] — [[Rumānija]] pievienojās Ass valstu aliansei.
* [[24. novembris]] — [[Slovākija]] pievienojās Ass valstu aliansei.
* [[25. novembris]] — PSRS nosūtīja Vācijai priekšlikumu par [[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|pievienošanos Ass valstu aliansei]], kuru Vācijas puse ignorēja.

=== Decembris ===
* [[19. decembris]] — par 5. [[Somija]]s [[Somijas prezidents|prezidentu]] tika iecelts [[Risto Riti]].
* [[24. decembris]] — [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] aicināja Vāciju pārtraukt karu.

== Dzimuši ==
=== Janvāris ===
* [[4. janvāris]]:
** [[Braiens Džozefsons]] (''Brian Josephson''), britu fiziķis
** [[Gao Sjindzjaņs]] (''Gao Xingjian''), ķīniešu rakstnieks
* [[16. janvāris]] — [[Francis Mintefērings]] (''Franz Müntefering''), vācu politiķis
* [[22. janvāris]] — [[Džons Hērts]] (''John Hurt''), angļu kinoaktieris (miris 2017. gadā)
* [[24. janvāris]] — [[Joahims Gauks]] (''Joachim Gauck''), Vācijas prezidents
* [[27. janvāris]] — [[Džeimss Kromvels]] (''James Cromwell''), amerikāņu aktieris
* [[29. janvāris]] — [[Ketrīna Rosa]] (''Katharine Ross''), amerikāņu kinoaktrise

=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Džons Maksvels Kutzē]] (''John Maxwell Coetzee''), rakstnieks
* [[19. februāris]] — [[Saparmurats Nijazovs]] (''Saparmyrat Nyýazow''), Turkmenistānas prezidents (miris 2006. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Džimijs Grīvss]] (''Jimmy Greaves''), angļu futbolists (miris 2021. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), ASV aktieris (miris 2019. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (miris 2025. gadā)

=== Marts ===
* [[10. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (miris 2026. gadā)
* [[17. marts]] — [[Marks Vaits]] (''Mark White''), ASV politiķis
* [[26. marts]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (miris 2022. gadā)
* [[27. marts]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), itāliešu autosportists (miris 2026. gadā)
* [[31. marts]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (miris 2026. gadā)
** [[Patriks Leihijs]] (''Patrick Leahy''), ASV politiķis

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]] — [[Hasans Muratovičs]] (''Hasan Muratović''), Bosnijas un Hercegovinas Republikas premjerministrs (miris 2020. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Makss Moslijs]] (''Max Mosley''), angļu autosportists (miris 2021. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Džūlija Kristija]] (''Julie Christie''), angļu aktrise
* [[16. aprīlis]] — [[Margrēte II]] (''Margrethe II''), Dānijas karaliene
* [[25. aprīlis]] — [[Als Pačīno]] (''Al Pacino''), ASV aktieris, kinorežisors

=== Maijs ===
* [[5. maijs]] — [[Lānss Henriksens]] (''Lance Henriksen''), amerikāņu aktieris
* [[9. maijs]] — [[Džeimss Brukss]] (''James L. Brooks''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents
* [[24. maijs]] — [[Josifs Brodskis]] (''Иосиф Бродский''), ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists (miris 1996. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[2. jūnijs]] — [[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]] (Κωνσταντῖνος Β΄), Grieķijas karalis (miris 2023. gadā)
* [[7. jūnijs]] — [[Toms Džonss]] (''Tom Jones''), velsiešu dziedātājs
* [[17. jūnijs]] — [[Džordžs Akerlofs]] (''George Akerlof''), ASV ekonomists
* [[22. jūnijs]] — [[Abāss Kijārostamī]] (عباس کیارستمی), Irānas kinorežisors (miris 2016. gadā)
* [[30. jūnijs]] — [[Viktors Erise]] (''Víctor Erice''), spāņu kinorežisors

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]] — [[Georgi Ivanovs]] (''Георги Иванов''), Bulgārijas kosmonauts
* [[3. jūlijs]] — [[Ježijs Buzeks]] (''Jerzy Buzek''), Polijas politiķis
* [[4. jūlijs]] — [[Valentīns Simoņenko]] (''Валентин Симоненко''), Ukrainas politiķis
* [[6. jūlijs]] — [[Nursultans Nazarbajevs]] (''Нұрсұлтан Назарбаев''), Kazahstānas prezidents
* [[7. jūlijs]] — [[Ringo Stārs]] (''Ringo Starr''), Lielbritānijas mūziķis
* [[13. jūlijs]] — [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu aktieris
* [[18. jūlijs]] — [[Pīters Mutarika]] (''Peter Mutharika''), Malāvijas prezidents
* [[30. jūlijs]] — [[Klaivs Sinklers]] (''Clive Sinclair''), britu izgudrotājs

=== Augusts ===

* [[16. augusts]] — [[Brūss Beresfords]] (''Bruce Beresford''), austrāliešu kinorežisors

=== Septembris ===
* [[5. septembris]] — [[Rakela Velča]] (''Raquel Welch''), amerikāņu aktrise un modele (mirusi 2023. gadā)
* [[7. septembris]] — [[Dario Ardžento]] (''Dario Argento''), itāļu kinorežisors
* [[11. septembris]] — [[Braiens De Palma]] (''Brian De Palma''), amerikāņu kinorežisors
* [[22. septembris]] — [[Anna Karina]] (''Anna Karina''), dāņu aktrise (mirusi 2019. gadā)

=== Oktobris ===
* [[9. oktobris]] — [[Džons Lenons]] (''John Lennon''), Lielbritānijas mūziķis (miris 1980. gadā)
* [[19. oktobris]] — [[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon''), īru aktieris
* [[23. oktobris]] — [[Pelē]] (''Pelé''), Brazīlijas futbolists
* [[25. oktobris]] — [[Apolo Nsibambi]] (''Apolo Nsibambi''), Ugandas politiķis, premjerministrs

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — [[Berijs Sedlers]] (''Barry Sadler''), ASV rakstnieks un mūziķis (miris 1989. gadā)
* [[4. novembris]] — [[Manuels Oheda]] (''Manuel Ojeda''), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (miris 2022. gadā)
* [[15. novembris]]:
** [[Roberto Kavalli]] (''Roberto Cavalli''), Itālijas modes dizaineris (miris 2024. gadā)
** [[Sems Voterstons]] (''Sam Waterston''), amerikāņu aktieris
* [[18. novembris]] — [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]] (قابوس بن سعيد آل سعيد), Omānas sultāns (miris 2020. gadā)
* [[22. novembris]]:
** [[Terijs Giljams]] (''Terry Gilliam''), britu kinorežisors
** [[Andžejs Žulavskis]] (''Andrzej Żuławski''), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā)
* [[27. novembris]] — [[Brūss Lī]] (''Bruce Lee''), ASV aktieris, kaujas mākslu meistars (miris 1973. gadā)

=== Decembris ===
* [[1. decembris]] — [[Ričards Praiors]] (''Richard Pryor''), amerikāņu komiķis un aktieris (miris 2005. gadā)
* [[21. decembris]] — [[Frenks Zapa]] (''Frank Zappa''), ASV mūziķis (miris 1993. gadā)

== Miruši ==
* [[20. janvāris]] — [[Albēns Lermuzū]] (''Albin Lermusiaux''), franču vieglatlēts un sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1874. gadā)
* [[24. janvāris]] — [[Alfrēds Šneido]] (''Alfred Schneidau''), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1867. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Īzaks Bābels]] (''Исаа́к Эммануи́лович Ба́бель''), krievu rakstnieks (dzimis 1894. gadā)
* [[4. februāris]] — [[Nikolajs Ježovs]] (''Николай Иванович Ежов''), padomju drošības dienesta darbinieks (dzimis 1895. gadā)
* [[12. februāris]] — [[Filips Tomelins]] (''Philip Tomalin''), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1856. gads)
* [[26. februāris]] — [[Mihaels Hainišs]] (''Michael Hainisch''), Austrijas prezidents (dzimis 1858. gadā)
* [[10. marts]] — [[Mihails Bulgakovs]] (Михаил Афанасьевич Булгаков), krievu rakstnieks (dzimis 1891. gadā)
* [[26. marts]] — [[Spiridons Luiss]] (''Σπυρίδων Λούης'') grieķu sportists, pirmais olimpiskais čempions maratona distancē (dzimis 1873. gadā)
* [[14. maijs]] — [[Emma Goldmane]] (Emma Goldman), ebreju izcelsmes sabiedriska darbiniece (dzimusi 1869. gadā)
* [[16. marts]] — [[Selma Lāgerlēva]] (Selma Ottilia Lovisa Lagerlöf), zviedru rakstniece (dzimusi 1858. gadā)
* [[4. aprīlis]] — [[Gustavs Goslers]] (''Gustav Goßler''), vācu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Pauls Klē]] (''Paul Klee''), šveiciešu gleznotājs (dzimis 1879. gadā)
* [[8. augusts]] — [[Valentīns Smits]] (''Valentine Smith''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Ļevs Trockis]] (''Лев Давидович Троцкий''), Krievijas revolucionārs (dzimis 1879. gadā)
* [[30. augusts]] — [[Dž. Dž. Tomsons|Džozefs Džons Tomsons]] (''Joseph John Thomson''), angļu fiziķis (dzimis 1856. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Vladimirs Kepens]] (''Wladimir Köppen''), vācu dabas zinātnieks (dzimis 1846. gadā)
* [[28. jūlijs]] — [[Ģula Kellners]] (''Kellner Gyula''), ungāru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas maratonā ieguvējs (dzimis 1871. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Marsels van Krombrigs]] (''Marcel Van Crombrugge''), beļģu airētājs (dzimis 1880. gadā)
* [[27. septembris]] — [[Valters Benjamins]] (''Walter Banjamin''), vācu filozofs un literatūrkritiķis (dzimis 1892. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Nevils Čemberlens]] (''Arthur Neville Chamberlain''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1869. gadā)
* [[27. novembris]] — [[Nikolae Jorga]] (''Nicolae Iorga''), rumāņu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1871. gadā)
* [[13. decembris]] — [[Manuels de Eskandons]] (''Manuel de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1857. gadā)
* [[21. decembris]] — [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] (''Francis Scott Fitzgerald''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1896. gadā)

{{Gg1}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1940. gads| ]]</text>
      <sha1>lmo4iez3etmeaq5fvymd7zbvqiuclaq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dūdas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61280</id>
    <revision>
      <id>4472049</id>
      <parentid>4432485</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:46:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472049</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15469" sha1="arth50t13801jda1xrq030nm3pmdpfk" xml:space="preserve">{{Mūzikas instrumenta infokaste
| name                  = Dūdas
| image                 =
| image_size            = 220px
| caption               = [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] 2014. gadā dūdām veltīta pastmarka
| background            = wind
| names                 = Dūkas, dūda, somas stabules, dūdu pūslis, dūdulis ([[Krimulda|Krimuldā]]), dūkas, dūka ([[Rauna|Raunā]]), dūciņas, kulenes ([[Nereta|Neretā]]){{sfn2|Muktupāvels|1999|p=133}}
| classification        = [[Pūšamais mūzikas instruments]], [[gaisskanis]]
| hornbostel_sachs      = 422.22-62{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=133}}
| hornbostel_sachs_desc = Cilindrisks vienkāršo mēlīšu gaisskaņu instruments ar elastīgu gaisa tilpni{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=133}}
| inventors             = [[tradicionālā tautas mūzika|tradicionālās tautas mūzikas]] instruments
| developed             = 
| timbre                = 
| volume                = 
| attack                = 
| decay                 = 
| range                 = 
| pitch                 = 
| related               = 
| musicians             = [[Auļi]], [[Kaspars Bārbals]], [[Dūdinieki (grupa)|Dūdinieki]], [[Mārtiņš Tiltnieks]], [[Dainis Stalts]], [[Pēteris Šeflers]], [[Valdis Muktupāvels]], [[Māris Muktupāvels]], [[Suitu dūdenieki]], [[Māris Jansons (mūziķis)|Māris Jansons]]
| builders              = Māris Jansons, [[Eduards Klints]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mūzikas instrumentu meistars Eduards Klints |date= 2013. gada 16. jūlijs |author= Inga Žilinska |work= Mākslinieka darbistabā |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslinieka-darbistaba/muzikas-instrumentu-meistars-eduards-klints.a552/ |accessdate= 2016. gada 12. augustā |archive-date= 2019. gada 15. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20190915075832/https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslinieka-darbistaba/muzikas-instrumentu-meistars-eduards-klints.a552/ }}&lt;/ref&gt; Mārtiņs Tiltnieks&lt;ref name=&quot;Šteinberga&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mana pieredze: viss sākās ar iemīlēšanos |date=2013. gada 28. novembris |author=Inita Šteinberga |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.db.lv/zinas/mana-pieredze-viss-sakas-ar-iemilesanos-405851 |accessdate= 2016. gada 12. augustā}}&lt;/ref&gt;
| articles              = 
}}
'''Dūdas''' jeb '''somas stabules''' ir [[pūšamais mūzikas instruments]] ar gaisa tilpni un mēlīšu skaņas stabulēm. Dūdas ir pazīstamas daudzām tautām [[Eiropa|Eiropā]], Ziemeļāfrikā, [[Persijas līcis|Persijas līča]] apgabalā, kā arī [[Kaukāzs|Kaukāzā]].

== Uzbūve ==
[[Attēls:19. gadsimta Kurzemes dūkas no Alsungas (CVVM 27270).png|250px|thumb|left|19. gadsimtā [[Alšvanga|Alšvangā]] izgatavotu dūdu zīmējums]]
Dūdas veido gaisa maiss, kam pievienota gaisa padeves sistēma, melodijas un burdona stabules.

=== Gaisa padeve ===
Gaisu maisā parasti ievada, iepūšot to caur maisam pievienotu caurulīti. Bieži šai caurulītei ir vārstulis, kas nelaiž gaisu ārā, bet vecākām konstrukcijām šāda vārstuļa var arī nebūt, un tādā gadījumā spēlētājam, veicot ieelpu, gaisa caurulīte jāaiztaisa ar mēli. Dažās konstrukcijās gaisa padevei paredzētas [[plēšas]], vispazīstamākās — [[elkoņdūdas]] un [[Ziemeļumbrijas dūdas]].

=== Maiss ===
Maiss ir hermētiska gaisa tilpne, ar ko regulē un uztur pastāvīgu gaisa spiedienu, kamēr dūdinieks spēles laikā dūdas piepūš. Dūdu maisus parasti izgatavo no dzīvnieku ādas, reizēm to rotājot ar audumu. Atsevišķās zemēs dūdu maisus mēdza veidot arī no citiem atbilstošiem materiāliem, piemēram, roņu kuņģa vai cūkas pūšļa. Mūsdienās dūdu maisus mēdz gatavot arī no sintētiskiem materiāliem.
Spēles laikā dūdinieks maisu tur padusē un, ar elkoni maisu piespiežot, regulē tajā gaisa spiedienu. Gaisa spiedienu maisā ir jāuztur vienmērīgu, lai panāktu vienmērīgu un precīzu skaņas augstumu. Dažkārt dūdu maisu tur nevis padusē, bet gan priekšpusē un spiež ar abām rokām.

=== Stabule ===
Visbiežāk dūdām ir viena melodijas stabule un viena vai vairākas burdona stabules. Tomēr ir arī izņēmumi, piemēram, ungāru tradicionālajām dūdām melodijas stabule veidota no 2 kopā saliktām stabulēm, kā arī mēdz būt dūdas bez burdona stabulēm.
Pēc stabules konstrukcijas dūdas tiek iedalītas 2 pamatveidos:
* Eiropas pašā rietumu daļā (ar austrumu robežu starp Vāciju un Itāliju) ir sastopamas dūdas ar dubultmēlīti un konisku stabules urbumu;
* Pārējā Eiropā (arī Latvijā) un citos pasaules apgabalos ir sastopamas dūdas ar vienkāršo mēlīti un cilindrisku stabules urbumu.
Melodijas stabulēm ir melodijas caurumiņi, melodija tiek spēlēta, tos ar pirkstiem aizklājot. Caurumiņu skaits var būt dažāds, parasti tas nav lielāks par 9.

=== Burdona stabule ===
Burdona stabule dūdu spēles laikā rada nemainīgu skaņu, kas parasti ir [[oktāva|oktāvu]] zemāka par melodijas stabules pamatskaņu. Burdona stabules var būt vairākas, tad tās tiek skaņotas [[kvinta]]s un [[oktāva]]s intervālos, tomēr skaņojumi var būt dažādi.
Visbiežāk burdona stabules balsta uz spēlētāja pleca, vai arī tās nokarājas uz leju no dūdu maisa.

== Vēsture ==

=== Latvijā ===
[[Attēls:Olaus Magnus - On Nocturnal Dance of Fairies, in Other Words Ghosts.jpg|250px|thumb|right|Gravīra „Spēlmaņi un nešķīsta dejošana” no [[Olafs Magnuss|Olafa Magnusa]] 1555. gada ''[[Historia de Gentibus Septentrionalibus]]'']]
[[Attēls:Pēteris Šeflers Dzimtene sauc.png|250px|thumb|right|Dūdinieks [[Pēteris Šeflers]] [[vedības|vedībās]] [[Alšvanga|Alšvangā]] izpildot „Garo danci”, kadrs no 1935. gada filmas „[[Dzimtene sauc]]”]]

Daudzu ceļinieku un arī mācītāja, vēsturnieka un folklorista [[Augusts Vilhelms Hūpels|Augusta Vilhelma Hūpela]] 1777. gada etnogrāfiskajos aprakstos minēts, ka somas stabules bijušas [[latvieši|latviešu]] un [[igauņi|igauņu]] iemīļotākais tautas instruments.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=40}} [[Livonija|Livonijā]] un pārējā [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] dūdas varētu būt ienākušas ap 15. gadsimtu, bet dokumentālas liecības par instrumenta lietošanu Livonijā ir kopš 16. gadsimta. Tā, 1550. gadā izdotajā Bāzeles zinātnieka [[Sebastians Minsters|Sebastiana Minstera]] darbā ''[[Cosmographia]]'' atrodams, iespējams, apkārt ceļojošā literāta [[Hanss Hāzentēters|Hansa Hāzentētera]] 1547. gadā no Livonijas atsūtīts attēls, kurā velnu un raganu dejām pavadījumu spēlē trīs muzikanti — dūdinieks, lautists un [[rata lira]]s spēlmanis. Šis ir pirmais zināmais instrumentālās muzicēšanas attēls no Livonijas. Ļoti līdzīgs attēls ar dūdinieka un lautista pavadījumā pa apli dejojošiem velniem parādās arī [[Olafs Magnuss|Olafa Magnusa]] 1555. gadā izdotajā ''[[Historia de Gentibus Septentrionalibus]]''.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=31}}

Ir arī citas ziņas par dūdu spēli, piemēram, [[Baltazars Rusovs]] [[Rusova Livonijas hronika|Livonijas hronikā]] sniedz šādu 16. gadsimta Livonijas zemnieku raksturojumu:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/teksts/02.02.htm|title=Rusova hronika 2.daļa, 2.nodaļa|website=www.historia.lv|access-date=2026-03-10}}&lt;/ref&gt;

{{citāts|Jau sestdienā saradās zemnieki no liela attāluma ar sievām, meitām un kalpiem, un tūlīt ķērās pie dzeršanas. Dūdas bija dzirdamas gandrīz jūdzi tālu; tāda jautrība vilkās cauru nakti līdz rītam. Uz dievkalpošanu zemnieki ieradās iedzērušies un piedzērušies; viņi sarunājās tik stipri, ka mācītājs no viņu trokšņa zaudēja vai samaņu. Un kad viņi, tikpat gudri, kā ienākuši, atkal atstāja baznīcu, tad sākās no jauna dzeršana, dejas, dziesmas un lēkāšana, ka no lielā trokšņa, sievu un meitu dziedāšanas, un no daudzo dūdu skaņām, cilvēks varēja zaudēt samaņu.}}

Tomēr ar instrumenta spēli saistītā trokšņainība nepatika zemes valdniekiem, un ar likumiem dūdošanu sāka ierobežot un pat aizliegt. Sākot no 1753. gada dūdu spēli ierobežoja mazākos gadatirgos, bet 1760. gada 15. decembrī to aizliedza pavisam, un dūdotājam nu jau draudēja miesas sods un saimniekam — naudas sods. Lielu darbu dūdu spēles tradīciju iznīcināšanā paveica [[hernhūtieši|hernhūtiešu]] organizācijas, Vidzemes apgabalos, kur hernhūtiešu draudzes bija visaktīvākās, tika savākti un iznīcināti gandrīz visi instrumenti, līdz ar to no šī novada ir saglabājies maz senākā slāņa tradicionālās muzicēšanas pierakstu. 19. gadsimta beigās dūdas Latvijā gandrīz vairs nekur neskanēja. Līdz 20. gadsimta pirmajai trešdaļai pēdējie īstie dūdinieki — Jānis Ceinis (saukts par Dūdenieku Jāni; 1880—1929) no [[Jūrkalne]]s un [[Pēteris Šeflers]] (1861—1945), no [[Alšvanga]]s&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvju lustes |date= 2000. gada 17. aprīlis |author= Jolanta Sēnele |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/latvju-lustes-358166 |accessdate= 2016. gada 11. augustā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; — vēl bija sastopami [[suiti|suitu]] vidū. 20. gadsimta pirmajā pusē dūdas tikušas spēlētas arī dažos Latgales ciemos, taču par to ir maz dokumentētu ziņu. Šeflera „Četrpāru dancis” ieskaņots 20. gadsimtā 30. gados iznākušā skaņuplatē, bet dūdošana [[vedības|vedībās]] nofilmēta 1935. gada filmā „[[Dzimtene sauc]]”.

[[Attēls:Kaspars Bārbals Dūdu spēles pašmācība.jpg|200px|right|thumb|Izdevuma „Dūdu spēles pašmācība” vāks]]
Dūdu spēli Latvijā atjaunoja ar folkloras kustības uzplaukumu 20. gadsimta 70. un 80. gados. Par pirmajiem atjaunotās tradīcijas dūdiniekiem uzskatāmi [[Dainis Stalts]], [[Valdis Muktupāvels|Valdis]] un [[Māris Muktupāvels]], kā arī [[Māris Jansons (mūziķis)|Māris Jansons]]. Instrumenti tika gatavoti no jauna, izmantojot vēstures muzeja arhīvos atrodamos paraugus, kā arī tika veiktas rekonstrukcijas pēc dokumentētajiem dūdu attēliem. 20. gadsimta 90. gados bija mēģinājumi apvienot Latvijas dūdu spēlētājus vienā grupā „Dūdinieki”.

{{atdalīt|Dūdinieki}}
Tautas mūzikas instrumentu ansamblis (tradicionālās mūzikas grupa) &quot;Dūdinieki&quot; (dalībnieki: Renārs Bulgakovs, Mikus Čavarts, Kārlis Freibergs, Māris Jansons, Eduards Klints, Uģis Krūmiņš, Edgars Lipors, Valdis Muktupāvels, Normunds Vaivads) tika izveidots uz folkmūzikas grupas &quot;Auri&quot; sastāva pamata (Renārs Bulgakovs, Mikus Čavarts, Māris Jansons, Uģis Krūmiņš, Normunds Vaivads), pieaicinot arī dūdiniekus no citām folkloras grupām, veidojot vislielāko vienlaikus spēlējošo dūdinieku (9) grupu Latvijā. Instrumentus izgatavoja Māris Jansons, tika lietotas re mažora stabules ar diviem burdoniem. Ansamblis darbojās no 1994. gada (19.12.1994. spēlējot Ziemeļvalstu Ziemassvētku gājienā Vecrīgā) līdz 1996. gadam, piedaloties dažādos pasākumos, esot Latvijas Kara vēstures kluba Tautas mūzikas centra struktūrā. Repertuārā bija Valda Muktupāvela, Māra Jansona un Sniedzes Grīnbergas identificētās dūdu melodijas Latvijā. 1996.g. tika uzfilmēts &quot;Dūdinieku&quot; klips.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=_N3XhTl71oc Dūdinieki 1996]&lt;/ref&gt;

2000. gadā [[Upe (ierakstu kompānija)|ierakstu izdevniecība „Upe”]] latviešu tautas mūzikas kolekcijas ietvaros izdeva albumu „Dūdas Latvijā”, kura ierakstīšanā piedalījās dūdinieki [[Austris Grasis]], Valdis un Māris Muktupāveli, [[Māris Jansons]], [[Māris Jēkabsons]], [[Andris Kapusts]], [[Raigo Stalts]].&lt;ref name=&quot;db.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Vitāls folkloras dzīvesveids |date=2000. gada 17. aprīlis |author=Inese Lūsiņa |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/arhivs/vitals-folkloras-dzivesveids-10673082 |accessdate= 2016. gada 11. augustā}}&lt;/ref&gt; No 2003. gada Latvijā darbojas dūdu un bungu grupa „[[Auļi]]”, kas spēlē gan Latvijas tradicionālos dūdu meldiņus, gan arī veido savus aranžējumus un skaņdarbus.

2008. gadā ar [[Valsts Kultūrkapitāla Fonds|Valsts Kultūrkapitāla Fonda]] un [[Latviešu Fonds|Latviešu Fonda]] atbalstu kultūras menedžmenta centrs „[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]]” izdeva [[Kaspars Bārbals|Kaspara Bārbala]] izdevumu „Dūdu spēles pašmācība”, kurā ietilpa mācību grāmata un vingrinājumu paraugu disks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Klajā laista pirmā dūdu spēles pašmācības grāmata latviešu valodā |date= 2006. gada 2. oktobris |author= [[BNS]] |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/klaja-laista-pirma-dudu-speles-pasmacibas-gramata-latviesu-valoda.d?id=15669402 |accessdate= 2016. gada 3. augustā}}&lt;/ref&gt;

No 2008. gada Latvijā darbojas viduslaiku mūzikas grupa ''[[Obscurus Orbis]]'', kas pārsvarā spēlē viduslaiku un Eiropas tautas melodiju aranžējumus un kā vadošo instrumentu izmanto dažādas dūdas.

Kopš 2014. gada Alsungā darbojas folkloras kopa ''Suitu dūdenieki'', kurā ir 10 dūdinieku.&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/suitu.dudenieki/ Grupa Feisbukā]&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Tulumcu.jpg|Turku tulums
Attēls:Cillian Vallely on Uilleann Pipes.jpg|Īru elkoņdūdas
Attēls:Селянін грае на дудзе.jpg|Baltkrievu dūdinieks
Attēls:Vytenis Jankauskas playing the Lithuanian bagpipes.png|Lietuviešu dūdinieks
Attēls:Tickell 2004.jpg|Ziemeļumbrijas dūdas
Attēls:Seivane1.jpg|Galīcijas gaita
Attēls:Anoriant3.jpg|Bretoņu dūdinieki
Attēls:Serbian bagpiper.jpg|Serbu dūdinieks
Attēls:DudyWielkopolskie.jpg|Poļu dūdinieks
Attēls:Säckpipa av leif eriksson.jpg|Zviedru dūdas
Attēls:Baltarusių dūdmaišis Lietuvos nacionaliniame muziejuje (LNM).jpg|Baltkrievu dūdas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==

* {{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu mūzikas instrumentu sistemātika |author= Valdis Muktupāvels |authorlink= Valdis Muktupāvels |year= 1999 |publisher= Latvijas Mākslas augstskolu asociācija |url= http://www3.acadlib.lv/greydoc/Muktupavela_disertacija/disertacija.doc |accessdate= 2016. gada 11. augustā |ref= {{SfnRef|Muktupāvels|1999}} |archive-date= 2012. gada 3. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20120603231814/http://www3.acadlib.lv/greydoc/Muktupavela_disertacija/disertacija.doc }}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.tautasmuzikasinstrumenti.lv/muzikas-instrumenti/somas-stabules Somas stabules]. Tautas mūzikas instrumenti.
* [https://www.youtube.com/watch?v=gI6YcknDsds Dūdu darbnīca]. 2015. gada 24. novembris. Radošās darbnīcas „Joikas un Dainas”. ''[[YouTube]]''. Skatīts: 2016. gada 11. augustā.
* Sintija Ambote (2017. gada 17. oktobris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/tautas-instrumenti-dudas-jeb-somas-stabules.a93672/ Tautas instrumenti: Dūdas jeb somas stabules] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515044827/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/tautas-instrumenti-dudas-jeb-somas-stabules.a93672/ |date={{dat|2019|05|15||bez}} }}. [[Latvijas Radio 1]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2017. gada 20. decembrī

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pūšamie mūzikas instrumenti]]</text>
      <sha1>arth50t13801jda1xrq030nm3pmdpfk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Polārā koordinātu sistēma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68798</id>
    <revision>
      <id>4472086</id>
      <parentid>4471518</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:52:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4472086</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36129" sha1="67akm02kpswpqf26ik0o3oc15jzwian" xml:space="preserve">[[Attēls:Polar graph paper.svg|thumb|200px|Polārās koordinātas, kurās norādīti dažu leņķu lielumi.]]

'''Polārā koordinātu sistēma''' ir divdimensiju [[koordinātu sistēma]], kur katra [[punkts (ģeometrija)|punkta]] atrašanās vietu [[plakne|plaknē]] nosaka [[leņķis|leņķa]] (''φ'' vai ''θ'') lielums un [[attālums]] (''r'') no sākumpunkta. Polārā koordinātu sistēma ir noderīga situācijās, kad attiecība starp divām vietām ir viegli nosakāma ar leņķu un attālumu palīdzību. Atšķirībā no daudz biežāk izmantotās [[Dekarta koordinātu sistēma]]s, šajā koordinātu sistēmā ir jāizmanto [[trigonometrija]].

== Vēsture ==
Leņķa un rādiusa jēdzienu izmantoja senie ļaudis pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Grieķu astronoms un astrologs ''[[Hiparhs|Hipparchus]]'' (190 - 120 BC) izveidoja tabulu par [[Horda (matemātika)|hordu funkcijām]], sniedzot hordu garumu katram leņķim. Ir atsauces par to, ka viņa izveidotā tabula ir izmantota, izveidojot zvaigznāju pozīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.math.yorku.ca/SCS/Gallery/milestone/milestone.pdf|title=Milestones in the History of Thematic Cartography, Statistical Graphics, and Data Visualization|last=Friendly|first=Michael|access-date=|date=August 24, 2009|archive-date={{dat|2018|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180926124138/http://www.math.yorku.ca/SCS/Gallery/milestone/milestone.pdf}}&lt;/ref&gt; Rakstā &quot;''On Spirals''&quot;  [[Arhimēds]] apraksta Arhimēda spirāli, [[funkcija]], kuras rādiuss ir atkarīgs no leņķa. Tomēr grieķu darbs neattiecās uz pilnīgu [[Koordinātu sistēma|koordinātu sistēmu]]. No 8. gadsimta astronomi izstrādāja metodes, lai tuvināti aprēķinātu virzienu uz [[Meka|Meku]] un attālumu no jebkuras vietas uz [[Zeme]]s.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mathematics and the Divine: A Historical Study|last=King|first=David A.|publisher=Elsevier|year=2005|isbn=0-444-50328-5|url=https://books.google.com/books?id=AMOQZfrZq-EC&amp;pg=PA161#v=onepage&amp;f=false|location=Amsterdam|pages=162–178}}&lt;/ref&gt;

No 9. gadsimta tika izmantota [[sfēriskā trigonometrija]] un karšu projekciju metodes, lai precīzāk noteiktu šos lielumus. Aprēķins būtībā ir Mekas ekvatoriskās polārās koordinātas (t.i. garuma un platuma) pārvēršana polārajās koordinātās (t.i. ''[[kibla|qibla]]'' un attālums) attiecībā pret sistēmu, kuras  meridiāns ir lielais aplis caur noteikto vietu un Zemes [[ģeogrāfiskais pols|poliem]], un polāro līniju asis iet caur atrašanās vietu un tās pretējo polu punktu.&lt;ref&gt;King ([[:en:Polar coordinate system#CITEREFKing2005|2005]], [https://books.google.com/books?id=AMOQZfrZq-EC&amp;pg=PA169#v=onepage&amp;f=false p. 169]). The calculations were as accurate as could be achieved under the limitations imposed by their assumption that the Earth was a perfect sphere.&lt;/ref&gt;

Pastāv aprēķini par polāro koordinātu ieviešanu kā daļu no formālās koordinātu sistēmas. Pilnu priekšmeta vēsturi apraksta [[Hārvarda Universitāte|Hārvardas]] profesors ''Julian Lowell Coolidge's'' &quot;Polāro koordinātu izcelsme&quot;.&lt;ref name=&quot;coolidge&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Coolidge|first=Julian|authorlink=Julian Lowell Coolidge|title=The Origin of Polar Coordinates|journal=American Mathematical Monthly|volume=59|pages=78–85|year=1952|url=http://www-history.mcs.st-and.ac.uk/Extras/Coolidge_Polars.html|doi=10.2307/2307104|issue=2|publisher=Mathematical Association of America|jstor=2307104}}&lt;/ref&gt; ''Grégoire de Saint-Vincent'' un ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Bonaventura Cavalieri]]'' 17. gadsimta vidū patstāvīgi ieviesa jēdzienus. ''Saint - Vincent'' rakstīja par viņiem privāti 1625. gadā un publicēja savu darbu 1647. gadā, kamēr ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Cavalieri]]'' publicēja labotu viņa versiju - 1635. gadā. ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Cavalieri]]'' pirmie lietoja polārās koordinātas, lai atrisinātu [[Arhimēda spirāle]]s problēmu. [[Blēzs Paskāls]] izmantoja polārās koordinātas, lai aprēķinātu parabolisko loku garumu.

Ar metodi ''Fluxions'' (uzrakstīta 1671. gadā un publicēta 1736. gadā) [[Īzaks Ņūtons]] pārbaudīja transformāciju starp polārajām koordinātām, ko viņš dēvē par &quot;Septītā veida; Par spirāli&quot;, un deviņas citas koordinātu sistēmas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Boyer|first=C. B.|title=Newton as an Originator of Polar Coordinates|url=https://archive.org/details/sim_american-mathematical-monthly_1949-02_56_2|journal=American Mathematical Monthly|volume=56|pages=[https://archive.org/details/sim_american-mathematical-monthly_1949-02_56_2/page/n1 73]–78|year=1949|doi=10.2307/2306162|issue=2|publisher=Mathematical Association of America|jstor=2306162}}&lt;/ref&gt;  Žurnālā &quot;''Acta Eruditorum''&quot; (1691) [[Jākobs Bernulli]] izmantoja sistēmu ar punktu uz līnijas, ko dēvē par polu un polāro asi. Koordinātas norādīja attālumus no pola un leņķa, un no polārām asīm. Bernulli darbs tika pagarināts, lai atrastu  līkņu izliekuma rādiusu, kas izteikts šajās koordinātās.

Polāro koordinātu termins ir attiecināms uz ''Gregorio Fontana'' un to izmantoja 18. gadsimta Itāļu rakstnieki. Termins parādījās angļu  ''George Peacook's'' 1816 tulkojumā ''Lacroix's'' &quot;Diferenciālais un integrālais aprēķins&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Miller|first=Jeff|title=Earliest Known Uses of Some of the Words of Mathematics|url=http://jeff560.tripod.com/p.html|accessdate=2006-09-10|archive-date=2010-02-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20100212043548/http://jeff560.tripod.com/p.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Smith|first=David Eugene|title=History of Mathematics, Vol II|publisher=Ginn and Co.|year=1925|location=Boston|page=324}}&lt;/ref&gt; ''[[Aleksis Klero]]'' bija pirmais, kas domāja par polārajām koordinātām 3 dimensijās, un [[Leonards Eilers]] bija pirmais, kurš to attīstīja.&lt;ref name=&quot;coolidge&quot; /&gt;

== Koordinātu apzīmēšana ==
Radiālo koordinātu bieži apzīmē ar r vai ρ, un leņķisko koordinātu ar φ, θ vai t. Leņķiskās koordinātas tiek norādītas kā φ pēc [[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]] standarta 31-11. Tomēr matemātiskajā literatūrā [[Leņķis|leņķi]] bieži apzīmē ar θ, nevis φ. Leņķi ar polāro apzīmējumu parasti var izteikt vai nu [[Grāds (leņķis)|grādos]] vai [[Radiāns|radiānos]] (2π rad ir vienāds ar 360°). [[Grāds (leņķis)|Grādus]] tradicionāli lieto navigācijā, mērīšanā, un daudzās lietišķajās disciplīnās, bet [[Radiāns|radiānus]] biežāk izmanto [[Matemātika|matemātikā]] un matemātiskajā fizikā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Serway|first=Raymond A.|author2=Jewett, Jr., John W.|title=Principles of Physics|url=https://archive.org/details/principlesofphys0000serw_a9t1|publisher=Brooks/Cole—Thomson Learning|year=2005|isbn=0-534-49143-X}}&lt;/ref&gt;

Leņķis φ ir definēts, lai sāktu 0° no atskaites virziena un palielinātu rotācijas režīmu pretēji pulksteņrādītāja virzienam vai pulksteņrādītāja virzienam. Matemātikā, piemēram, atskaites virziens parasti tiek nofiksēts kā [[stars]] no pola horizontāli pa labi, un polāro leņķi palielina līdz pozitīvam leņķim attiecībā uz pretējo pulksteņrādītāja apgriezieniem, savukārt  0° -  [[virsma]] tiek veidota vertikāli uz augšu un leņķa palielinājums par pulksteņrādītāja apgriezieniem. Polāri leņķi samazinās pret negatīvām vērtībām rotācijas virzienā attiecīgi pretējos virzienos.

== Polāro koordinātu unikalitāte ==
Jebkura skaita pilnīgu pagriezienu (360°) pievienošana leņķa koordinātei nemaina attiecīgo virzienu. Tāpat jebkuras polārās koordinātu koordinātes ir identiskas ar negatīvo radiālo komponentu un pretējo virzienu (pie polārā leņķa pievienojot 180°). Tāpēc vienu un to pašu punktu (r, φ) var izteikt ar bezgalīgu skaitu dažādu polāro koordinātu

{{nowrap|(''r'', ''φ'' + ''n'' × 360°)}} un {{nowrap|(−''r'', ''φ'' + 180° + ''n'' × 360°) {{=}} (−''r'', ''φ'' + (2''n'' + 1) × 180°)}}, kur n ir patvaļīgs vesels skaitlis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://campuses.fortbendisd.com/campuses/documents/Teacher/2012%5Cteacher_20120507_1147.pdf|title=Polar Coordinates and Graphing|accessdate=2006-09-22|date=2006-04-13|format=PDF|archive-date=2016-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20160822034840/http://campuses.fortbendisd.com/campuses/documents/Teacher/2012%5Cteacher_20120507_1147.pdf}}&lt;/ref&gt; Turklāt, polus var izteikt kā (0,&amp;nbsp;''φ'') jebkuram leņķim ''φ.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Precalculus: With Unit-Circle Trigonometry|last=Lee|first=Theodore|author2=David Cohen|author3=David Sklar|year=2005|publisher=Thomson Brooks/Cole|edition=Fourth|isbn=0-534-40230-5}}&lt;/ref&gt;''

Ja vienam punktam, izņemot polam, ir nepieciešams unikāls attēlojums, tad r ir jāierobežo ar pozitīviem skaitļiem (r &gt; 0) un φ  intervālu [0, 360°) vai (-180 °, 180°] (radiānos, [0, 2 π) vai (- π,  π]).&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Complex Analysis (the Hitchhiker's Guide to the Plane)|url=https://archive.org/details/complexanalysish0000stew|first=Ian|last=Stewart|author2=David Tall|year=1983|publisher=Cambridge University Press|isbn=0-521-28763-4}}&lt;/ref&gt;  Vēl viena konvencija, ir pret inverso funkciju, ir atļautas patvaļīgas reālas vērtības un ierobežojums, kas  ierobežo polāro leņķi līdz (-90°,  90°). Visos gadījumos ir jāizvēlas polu leņķis (r = 0), piemēram, φ  = 0.

== Pāreja uz taisnleņķa koordinātām (un atpakaļ) ==
[[Attēls:Polar to cartesian.svg|right|thumb|250px|Saistība starp polārajām un Dekarta koordinātām]]
Pāreja no polārajām koordinātām uz taisnleņķa koordinātām:
:&lt;math&gt;x = r \cos \theta, \,&lt;/math&gt; 
:&lt;math&gt;y = r \sin \theta. \,&lt;/math&gt;

Pāreja no taisnleņķa koordinātām uz polārajām koordinātām ir neviennozīmīgāka, jo ja ''r''=0, punkta koordinātas nav atkarīgas no leņķa ''θ'' (koordinātu sākumpunktā). Vēl, leņķis var pieņemt jebkādu vērtību, taču punkta atrašanās vieta ik pēc 2''π'' atkārtojas.
:Attālumu ''r'' var iegūt pēc [[Pitagora teorēma]]s: r&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; = x&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; + y&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, &lt;math&gt;r = \sqrt{x^2 + y^2} \quad&lt;/math&gt;
:Ja leņķis ''θ'' ir definēts intervālā [0, 2''π''], tad:
:&lt;math&gt;\theta = 
\begin{cases}
\arctan(\frac{y}{x})        &amp; \mbox{ja } x &gt; 0 \mbox{ un } y \ge 0\\
\arctan(\frac{y}{x}) + 2\pi &amp; \mbox{ja } x &gt; 0 \mbox{ un } y &lt; 0\\
\arctan(\frac{y}{x}) + \pi  &amp; \mbox{ja } x &lt; 0\\
\frac{\pi}{2}               &amp; \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y &gt; 0\\
\frac{3\pi}{2}              &amp; \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y &lt; 0
\end{cases}&lt;/math&gt;
:Ja leņķis ''θ'' ir definēts intervālā [−''π'', ''π''], tad:
:&lt;math&gt;\theta = 
\begin{cases}
\arctan(\frac{y}{x}) &amp; \mbox{ja } x &gt; 0\\
\arctan(\frac{y}{x}) + \pi &amp; \mbox{ja } x &lt; 0 \mbox{ un } y \ge 0\\
\arctan(\frac{y}{x}) - \pi &amp; \mbox{ja } x &lt; 0 \mbox{ un } y &lt; 0\\
\frac{\pi}{2} &amp; \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y &gt; 0\\
-\frac{\pi}{2} &amp; \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y &lt; 0
\end{cases}&lt;/math&gt;
:Ja r tiek aprēķināts vispirms, tad šo formulu φ var norādīt vienkāršāk, izmantojot standarta arccos funkciju:&lt;math&gt;\varphi = \begin{cases}
   \arccos\left(\frac{x}{r}\right) &amp; \mbox{ja } y \ge 0 \mbox{ un } r \neq 0 \\
  -\arccos\left(\frac{x}{r}\right) &amp; \mbox{ja } y &lt; 0 \\
   \text{nav definēts}                &amp; \mbox{ja } r = 0
\end{cases}&lt;/math&gt;

== Polārās līknes vienādojums ==
[[Attēls:Cartesian to polar.gif|thumb|Dekarta vienības līkne var tikt novietota polāro koordinātu veidā. Šajā animācijā &lt;math&gt;{\displaystyle y=\sin(6x)+2}  &lt;/math&gt; ir piesaistīta uz '''&lt;math&gt;r = \sin (6 \varphi) + 2&lt;/math&gt;''']]
Vienādojums, kas definē algebrisko līkni, kas izteikts polāro koordinātu veidā, ir pazīstams kā polārais [[vienādojums]]. Daudzos gadījumos šādu vienādojumu var vienkārši norādīt, definējot r kā funkciju no ''φ.'' Iegūtā līkne sastāv no punktiem (''r''(''φ''),&amp;nbsp;''φ'') un to var uzskatīt par polāro funkciju r grafiku. Jāņem vērā, ka atšķirībā no Dekarta koordinātēm neatkarīgais mainīgais ''φ.''

Dažādus simetrijas veidus var izsecināt no polāro funkciju r vienādojuma. Ja {{nowrap|''r''(−''φ'') {{=}} ''r''(''φ'')}} vienādojums būs simetrisks pret horizontālo (0°/180°) staru, ja {{nowrap|''r''({{pi}} − ''φ'') {{=}} ''r''(''φ'')}} tas būs simetrisks vertikālajā (90°/270°) starā un, ja {{nowrap|''r''(''φ'' − α) {{=}} ''r''(''φ'')}}, tas būtu rotējoši simetrisks ar α pulksteņrādītāja virzienā un pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam.
[[Attēls:Circle r=1.svg|thumb|Aplis ar vienādojumu r(φ) = 1]]
Ņemot vērā polāro koordinātu sistēmas cirkulāro raksturu, daudzas līknes var raksturot ar vienkāršu polāro vienādojumu, savukārt Dekarta formas ir daudz sarežģītākas. Starp pazīstamākajām līknēm ir polārā roze, Arhimēda spirāle, kardioīda, ''Lemniscate of Bernoulli'' un ''limacon''.

Aplis, līnijas un polārā roze ir saprotamākas, ja nav ierobežojumu līknes domēnam un diapazonam.

=== Aplis ===
Vispārējais vienādojums riņķim ar centru {{nowrap|(''r''&lt;sub&gt;0&lt;/sub&gt;, &lt;math&gt;\gamma&lt;/math&gt;)}} un rādiusu a  ir&lt;math&gt;r^2 - 2 r r_0 \cos(\varphi - \gamma) + r_0^2 = a^2&lt;/math&gt;To var vienkāršot dažādos veidos, lai atbilstu konkrētākiem gadījumiem, piemēram vienādojumu &lt;math&gt;r(\varphi)=a &lt;/math&gt;riņķim ar centru un rādiusu a.&lt;ref name=&quot;ping&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|first=Johan|last=Claeys|url=http://www.ping.be/~ping1339/polar.htm|title=Polar coordinates|accessdate=2006-05-25|deadurl=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060427230725/http://www.ping.be/~ping1339/polar.htm|archivedate=2006-04-27|df=}}&lt;/ref&gt; Kad {{math|''r''}}&lt;sub&gt;0&lt;/sub&gt; = {{math|a}}, vienādojumu var rakstīt formā: &lt;math&gt;r = 2 a\cos(\varphi - \gamma)&lt;/math&gt;Vispārīgā gadījumā vienādojumu var atrisināt: &lt;math&gt;r = r_0 \cos(\varphi - \gamma) + \sqrt{a^2 - r_0^2 \sin^2(\varphi - \gamma)}&lt;/math&gt;risinājums ar mīnusa zīmi priekša [[kvadrātsakne]]i dod tādu pašu līkni.

=== Līnija ===
Radiālas līnijas (tās, kas stiepjas pa polu) ir apzīmētas ar vienādojumu
[[Attēls:Rose 2sin(4theta).svg|thumb|Polāra roze ar vienādojumu r(φ) = 2sin(4φ)]]
&lt;math&gt;\varphi = \gamma &lt;/math&gt;,

kur  ɣ ir līnijas pacēluma leņķis, tas ir,  ɣ= arctan(m), kur m ir līnijas slīpums Dekarta koordinātu sistēmā. Ne radiāla līnija, kas šķērso radiālo līniju {{nowrap|''φ'' {{=}} ɣ}} perpendikulāri punktā (''r&lt;sub&gt;0&lt;/sub&gt;'', ɣ) un tam ir vienādojums: &lt;math&gt;r(\varphi) = {r_0}\sec(\varphi-\gamma) &lt;/math&gt;

Citādi norādīts (''r&lt;sub&gt;0&lt;/sub&gt;'', ɣ) punkts, kurā pieskaršanas šķērso iedomātu apli ar rādiusu ''r&lt;sub&gt;0.&lt;/sub&gt;''

=== Polārā roze ===
Polārā roze ir matemātiska līkne, kas izskatās kā ziedlapots zieds, un to var izteikt kā vienkāršu polāro vienādojumu:&lt;math&gt;r(\varphi) = a\cos\left(k\varphi + \gamma_0\right)&lt;/math&gt;par jebkuru konstantu ɣ&lt;sub&gt;0&lt;/sub&gt; (ieskaitot 0).  Jāņem vērā, ka šie vienādojumi nekad nenosaka rožu ar 2, 6, 10, 14 utt. ziedlapiņu skaitu. Mainīgais apzīmē garumu ziedlapiņām rožu.

=== Arhimēda spirāle ===
[[Arhimēda spirāle]] ir spirālveida līkne, ko atklāja [[Arhimēds]], un to var izteikt kā vienkāršu polāro vienādojumu:

&lt;math&gt;r(\varphi) = a+b\varphi. &lt;/math&gt;
[[Attēls:Spiral of Archimedes.svg|thumb|Viens Arhimēda spirāles zars ar vienādojumu r(φ) = φ/2π, kas ir 0&lt;φ&lt;6π]]
Parametra a maiņa pagriež spirāli, bet b nosaka attālumu starp spirāles vijumiem, kas noteiktai spirālei vienmēr ir nemainīgs. Arhimēda spirālei ir divi zari, viens - φ &gt; 0 un viens - φ &lt;0. Abi zari ir plūdeni savienoti pie pola. Ņemot viena zara spoguļattēlu 90°/270° līnijas virzienā, iegūst otru zaru. Šī līkne ir ievērojama kā viena no pirmajām līknēm, pēc [[konusa šķēlums|konusa šķēlumiem]], kas aprakstīta matemātiskā traktātā, un kā galvenais līknes, ko vislabāk definēt ar polāro vienādojumu, piemērs.

=== Konisks posms ===
Konusa šķēlums ar vienu fokusu uz polu un otrs kaut kur uz 0° stara (tā, loki ir lielās ass, atrodas gar polāro asi), aprēķina pēc formulas:

&lt;math&gt;r = { \ell\over {1 - e \cos \varphi}}&lt;/math&gt;,

kur e ir ekscentriskums,

&lt;math&gt;\ell&lt;/math&gt;ir ''semi-latus rectum'' (perpendikulārais attālums no galvenās ass līdz līknei).
[[Attēls:Elps-slr.svg|thumb|Elipse]]
Ja e &gt; 1 , šis vienādojums definē hiperbolu,

ja e = 1 , tas definē parabolu un,

ja e &lt;1 , tas definē elipsi.

Īpašais gadījums e = 0  rādiusa aplis.

== Divu polāru līkņu krustojums ==
Divu polāro funkciju grafiki &lt;math&gt;{\displaystyle r=f(\theta )}&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;{\displaystyle r=g(\theta )}  &lt;/math&gt;ir iespējami trīs veidu krustojumi:

# Ja vienādojumiem  &lt;math&gt;{\displaystyle r=f(\theta )}&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;{\displaystyle r=g(\theta )}  &lt;/math&gt;katram vismaz ir viens risinājums.
# Visi punkti &lt;math&gt;{\displaystyle [g(\theta _{i}),\theta _{i}]}  &lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;{\displaystyle \theta _{i}}  
&lt;/math&gt;ir vienādojuma atrisinājums &lt;math&gt;{\displaystyle f(\theta +2k\pi )=g(\theta )}  &lt;/math&gt;un, kur &lt;math&gt;{\displaystyle k}  &lt;/math&gt;ir vesels skaitlis.
# Visi punkti &lt;math&gt;{\displaystyle [g(\theta _{i}),\theta _{i}]}  &lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;{\displaystyle \theta _{i}}  
&lt;/math&gt;ir vienādojuma atrisinājums &lt;math&gt;{\displaystyle f(\theta +(2k+1)\pi )=-g(\theta )}  &lt;/math&gt;un, kur &lt;math&gt;{\displaystyle k}  &lt;/math&gt; ir vesels skaitlis.

== Kompleksie skaitļi ==
[[Attēls:Imaginarynumber2.svg|thumb|Kompleksā plaknē uzzīmēta skaitļu z  ilustrācija.]]
Katru kompleksu skaitli var attēlot kā punktu kompleksa plaknē, un tāpēc to var izteikt, norādot vai nu punktus, kas ir Dekarta koordinātas (ko sauc par taisnstūrveida vai Dekarta formu), vai arī punktveida polāro koordinātu (sauktas par polāro formu). Kompleksa skaitli z var attēlot taisnstūra formā kā

&lt;math&gt;{\displaystyle z=x+iy}  &lt;/math&gt;,

kur i ir [[imaginārā vienība]], vai alternatīvi var tikt rakstīts polārā veidā (caur pārveidošanas formulām kas dotas iepriekš), kā

&lt;math&gt;{\displaystyle z=r(\cos \varphi +i\sin \varphi )}  &lt;/math&gt;

un var izteikt ka:

&lt;math&gt;{\displaystyle z=re^{i\varphi }}  &lt;/math&gt;

kur e ir [[E (matemātiska konstante)|Eilera skaitlis]] , kas ir līdzvērtīgs, kā parādīts [[Eilera formula|Eilera formulā]].&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Smith|first=Julius O.|title=Mathematics of the Discrete Fourier Transform (DFT)|accessdate=2006-09-22|year=2003|publisher=W3K Publishing|isbn=0-9745607-0-7|chapter=Euler's Identity|chapterurl=http://ccrma-www.stanford.edu/~jos/mdft/Euler_s_Identity.html|deadurl=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060915004724/http://ccrma-www.stanford.edu/~jos/mdft/Euler_s_Identity.html|archivedate=2006-09-15|df=}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Euler's formula.svg|alt=|left|thumb|Komplekso skaitļu plakne, izmantojot Eilera formulu]]
(Ievērojot, ka šī formula, tāpat kā visi, kas saistīti ar leņķu eksponenciāliem elementiem, pieļauj, ka leņķis φ ir izteikts radiānos.) Lai varētu pārveidot no kompleksa skaitļa taisnstūra un polārās formas, var izmantot iepriekš norādītās konversijas formulas.

Par darbību reizināšanu, dalīšanu un kāpināšanu ar kompleksu skaitļu, tad parasti ir daudz vienkāršāk strādāt ar [[Komplekss skaitlis|kompleksiem skaitļiem]] izsakot polārā veidā, nevis taisnstūra formā. No likumiem:

'''Reizināšana:'''

&lt;math&gt;{\displaystyle r_{0}e^{i\varphi _{0}}\,r_{1}e^{i\varphi _{1}}=r_{0}r_{1}e^{i\left(\varphi _{0}+\varphi _{1}\right)}}  &lt;/math&gt;

'''Dalīšana:'''

&lt;math&gt;{\displaystyle {\frac {r_{0}e^{i\varphi _{0}}}{r_{1}e^{i\varphi _{1}}}}={\frac {r_{0}}{r_{1}}}e^{i(\varphi _{0}-\varphi _{1})}}  &lt;/math&gt;

'''Kāpināšana (De Moivre's formula)'''

&lt;math&gt;{\displaystyle \left(re^{i\varphi }\right)^{n}=r^{n}e^{in\varphi }}  &lt;/math&gt;

== Aprēķins ==
Aprēķinus var izmantot vienādojumiem, kas izteikti polāro koordinātu veidā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/5/polar.1/index.html|title=Areas Bounded by Polar Curves|author=Husch, Lawrence S.|accessdate=2006-11-25|archive-date=2000-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20000301151724/http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/5/polar.1/index.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/3/polar.1/index.html|title=Tangent Lines to Polar Graphs|author=Lawrence S. Husch|accessdate=2006-11-25|archive-date=2019-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20191121222301/http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/3/polar.1/index.html}}&lt;/ref&gt;

Leņķiskās koordinātas φ izteiktas radiānos, kas ir piemērotākā izvēle veicot aprēķinus.

=== Diferenciāļa aprēķins ===
Izmantojot {{nowrap|''x'' {{=}} ''r'' cos ''φ''}} un {{nowrap|''y'' {{=}} ''r'' sin ''φ''}}, var iegūt attiecību starp atvasinājumiem Dekarta un polāro koordinātu veidā. Par noteiktu funkciju, ''u''(''x'',''y''), no tā izriet, ka: (aprēķina kopējo atvasinājumu summu)

&lt;math&gt;{\displaystyle {\begin{aligned}r{\frac {\partial u}{\partial r}}&amp;=r{\frac {\partial u}{\partial x}}{\frac {\partial x}{\partial r}}+r{\frac {\partial u}{\partial y}}{\frac {\partial y}{\partial r}},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}&amp;={\frac {\partial u}{\partial x}}{\frac {\partial x}{\partial \varphi }}+{\frac {\partial u}{\partial y}}{\frac {\partial y}{\partial \varphi }},\end{aligned}}}  
&lt;/math&gt;

vai

&lt;math&gt;{\displaystyle {\begin{aligned}r{\frac {\partial u}{\partial r}}&amp;=r{\frac {\partial u}{\partial x}}\cos \varphi +r{\frac {\partial u}{\partial y}}\sin \varphi =x{\frac {\partial u}{\partial x}}+y{\frac {\partial u}{\partial y}},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}&amp;=-{\frac {\partial u}{\partial x}}r\sin \varphi +{\frac {\partial u}{\partial y}}r\cos \varphi =-y{\frac {\partial u}{\partial x}}+x{\frac {\partial u}{\partial y}}\end{aligned}}}  &lt;/math&gt;

Tāpēc var iegūt šādas formulas:

&lt;math&gt;{\displaystyle {\begin{aligned}r{\frac {\partial }{\partial r}}&amp;=x{\frac {\partial }{\partial x}}+y{\frac {\partial }{\partial y}}\\[2pt]{\frac {\partial }{\partial \varphi }}&amp;=-y{\frac {\partial }{\partial x}}+x{\frac {\partial }{\partial y}}\end{aligned}}}  &lt;/math&gt;

Izmantojot apgriezto koordinātu transformāciju, starp atvasinājumiem var iegūt analoģisku savstarpēju attiecību. Ņemot vērā funkciju ''u''(''r'',''φ''), no tā izriet, ka:

&lt;math&gt;{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {\partial u}{\partial x}}&amp;={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {\partial r}{\partial x}}+{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {\partial \varphi }{\partial x}},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial y}}&amp;={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {\partial r}{\partial y}}+{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {\partial \varphi }{\partial y}},\end{aligned}}}  &lt;/math&gt;

vai

&lt;math&gt;{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {\partial u}{\partial x}}&amp;={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {x}{\sqrt {x^{2}+y^{2}}}}-{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {y}{x^{2}+y^{2}}}\\[2pt]&amp;=\cos \varphi {\frac {\partial u}{\partial r}}-{\frac {1}{r}}\sin \varphi {\frac {\partial u}{\partial \varphi }},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial y}}&amp;={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {y}{\sqrt {x^{2}+y^{2}}}}+{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {x}{x^{2}+y^{2}}}\\[2pt]&amp;=\sin \varphi {\frac {\partial u}{\partial r}}+{\frac {1}{r}}\cos \varphi {\frac {\partial u}{\partial \varphi }}\end{aligned}}}    &lt;/math&gt;

Tāpēc var iegūt šādas formulas:

&lt;math&gt;{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {\partial }{\partial x}}&amp;=\cos \varphi {\frac {\partial }{\partial r}}-{\frac {1}{r}}\sin \varphi {\frac {\partial }{\partial \varphi }}\\[2pt]{\frac {\partial }{\partial y}}&amp;=\sin \varphi {\frac {\partial }{\partial r}}+{\frac {1}{r}}\cos \varphi {\frac {\partial }{\partial \varphi }}\end{aligned}}}    &lt;/math&gt;

Lai noteiktu pieskares līniju Dekarta slīpumu pret polāro līkni ''r''(''φ)'' jebkurā konkrētā punktā, līkni vispirms izsaka kā parametrisko vienādojumu sistēmu:

&lt;math&gt;{\displaystyle {\begin{aligned}x&amp;=r(\varphi )\cos \varphi \\y&amp;=r(\varphi )\sin \varphi \end{aligned}}}    &lt;/math&gt;

Diferencē abas vienādojuma puses attiecībā pret ''φ:''

&lt;math&gt;{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {dx}{d\varphi }}&amp;=r'(\varphi )\cos \varphi -r(\varphi )\sin \varphi \\[2pt]{\frac {dy}{d\varphi }}&amp;=r'(\varphi )\sin \varphi +r(\varphi )\cos \varphi \end{aligned}}}    &lt;/math&gt;

Otro vienādojumu izdalot ar pirmo iegūst pieskares līnijas Dekarta slīpuma punktā {{nowrap|(''r''(''φ''),&amp;nbsp;''φ'')}}:

&lt;math&gt;{\displaystyle {\frac {dy}{dx}}={\frac {r'(\varphi )\sin \varphi +r(\varphi )\cos \varphi }{r'(\varphi )\cos \varphi -r(\varphi )\sin \varphi }}}    &lt;/math&gt;

=== Integrālais aprēķins (loka garums) ===
Loka garums (līnijas segmenta garums), ko definē polārā funkcija, tiek noteikts ar integrāciju r (φ).  L apzīmē šo loka garumu, sākot no punktiem A līdz punktam B, kur šiem punktiem atbilst φ = a un φ = b tā, ka 0 &lt; b - a &lt;2 π. L [[garums]] tiek aprēķināts ar šādu [[Integrālis|integrāli]]:

&lt;math&gt;L = \int_a^b \sqrt{ \left[r(\varphi)\right]^2 + \left[ {\tfrac{dr(\varphi) }{ d\varphi }} \right] ^2 } d\varphi&lt;/math&gt;

=== Integrālais aprēķins (apgabals) ===
[[Attēls:Polar coordinates integration region.svg|thumb|Integrācijas apgabals R, ko ierobežo līkne r(φ), un stari  φ = a un φ = b]]
Apzīmē R apgabalu, ko ierobežo līkne r(φ) un stari φ = a un φ = b, kur {{nowrap|0 &lt; ''b'' − ''a'' ≤ 2{{pi}}}}. Tad R apgabalu var aprēķināt: &lt;math&gt;\frac12\int_a^b \left[r(\varphi)\right]^2\, d\varphi&lt;/math&gt;Šo rezultātu var atrast šādi:
[[Attēls:Polar coordinates integration Riemann sum.svg|thumb|Apgabals R ir sadalīts n sektoros (šajā gadījumā n = 5)]]
Pirmkārt, intervāls [a,b] tiek sadalīts n daļās, kur n ir patvaļīgs pozitīvs [[vesels skaitlis]]. Tādēļ Δ''φ,'' katrs daļas garums ir vienās ar {{nowrap|''b'' − ''a''}} (kopējais intervāla garums), dala ar n. Katrai daļai ''i'' = 1, 2, …, ''n'', piekārto ''φ&lt;sub&gt;i,&lt;/sub&gt;'' lai būtu apakš intervāli viduspunktiem un tiktu veidoti sektori ar centru, rādiusu ''r''(''φ&lt;sub&gt;i&lt;/sub&gt;''), centrālo leņķi Δ''φ'' un loka garumu ''r''(''φ&lt;sub&gt;i&lt;/sub&gt;'')Δ''φ''. Tāpēc katra sektora apgabals ir vienāds ar:

&lt;math&gt;\left[r(\varphi_i)\right]^2 \pi \cdot \frac{\Delta \varphi}{2\pi} = \frac{1}{2}\left[r(\varphi_i)\right]^2 \Delta \varphi&lt;/math&gt;
[[Attēls:Planimeter.jpg|thumb|Planimetrs, kas mehāniski aprēķina polāros integrāļus]]
Tādēļ visu sektoru kopējais [[laukums]] ir:

&lt;math&gt;{\displaystyle \sum _{i=1}^{n}{\tfrac {1}{2}}r(\varphi _{i})^{2}\,\Delta \varphi }  &lt;/math&gt;

Palielinot n daļu skaitu, apgabala tuvināšana turpina uzlaboties. Jo ierobežojuma n → &lt;big&gt;∞&lt;/big&gt; , summa kļūst par ''[[Riemann]]'' summu no iepriekšējā integrāļa.

Mehāniskā ierīce, kas aprēķina apgabala integrālos skaitļus, ir planimetrs, kas mēra plaknes figūru laukumu, ņemot vērā, ka tas atkārto integrāciju polāro koordinātu veidā, pievienojot locītavu tā, ka divu elementu savienojums ietekmē Grīna teorēmu, pārveidojot kvadrātu polāro integrāli uz lineāro integrāli.

=== Vispārinājums ===
Izmantojot Dekarta koordinātas, bezgalīgi vienādu laukuma elementu var aprēķināt kā ''dA'' = ''dx'' ''dy''. Aizstājot vairāku integrāļu nosacījumus, izmantojot citas koordinātes, Jakobiāna determinants ar koordinātu konvertēšanas formulu:

&lt;math&gt;J = \det\frac{\partial(x, y)}{\partial(r, \varphi)}
  = \begin{vmatrix}
      \frac{\partial x}{\partial r} &amp; \frac{\partial x}{\partial \varphi} \\[2pt]
      \frac{\partial y}{\partial r} &amp; \frac{\partial y}{\partial \varphi}
    \end{vmatrix}
  = \begin{vmatrix}
      \cos\varphi &amp; -r\sin\varphi \\
      \sin\varphi &amp;  r\cos\varphi
    \end{vmatrix}
  = r\cos^2\varphi + r\sin^2\varphi = r.
&lt;/math&gt;Tāpēc, polāro koordinātu elementus var aizstāt ar:

&lt;math&gt;dA = dx\,dy\ = J\,dr\,d\varphi = r\,dr\,d\varphi
&lt;/math&gt;

Tagad funkciju, kas norādīta polāro koordinātu veidā var integrēt:

&lt;math&gt;\iint_R f(x, y)\, dA = \int_a^b \int_0^{r(\varphi)} f(r, \varphi)\,r\,dr\,d\varphi&lt;/math&gt;

Šeit R ir tāds pats apgabals kā iepriekš, proti, apgabals ko ierobežo līkne ''r''(''φ''), un stari ''φ'' = ''a'' un ''φ'' = ''b''.

Iepriekš minētā R apgabala formulu iegūst ņemot f indeksa vienādību ar 1. Šis pielietojums veido Gausa integrāli:

&lt;math&gt; \int_{-\infty}^\infty e^{-x^2} \, dx = \sqrt\pi&lt;/math&gt;

=== Vektoru aprēķināšana ===
[[Vektors|Vektoru]] aprēķinu var izmantot arī polāro koordinātu gadījumā. Plakanai kustībai &lt;math&gt;\mathbf{r}&lt;/math&gt; pozīcijas vektoram ( r cos(φ), r sin(φ)), kur r un φ ir atkarīgi no laika t.

Tiek definēti vienību vektori

&lt;math&gt;\hat{\mathbf{r}} = (\cos(\varphi), \sin(\varphi))&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;\mathbf{r}&lt;/math&gt;virzienā

&lt;math&gt;\hat{\boldsymbol{\varphi}} = (-\sin(\varphi), \cos(\varphi)) = \hat{\mathbf{k}} \times \hat{\mathbf{r}} \ ,&lt;/math&gt;

kustības plaknē, kas ir perpendikulāra radiālajam virzienam, kur &lt;math&gt;{\displaystyle {\hat {\mathbf {k} }}}  
&lt;/math&gt; ir vienības vektors.

Tad &lt;math&gt;{\displaystyle {\begin{aligned}\mathbf {r} &amp;=(x,\ y)=r(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )=r{\hat {\mathbf {r} }}\ ,\\{\dot {\mathbf {r} }}&amp;=\left({\dot {x}},\ {\dot {y}}\right)={\dot {r}}(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )+r{\dot {\varphi }}(-\sin \varphi ,\ \cos \varphi )={\dot {r}}{\hat {\mathbf {r} }}+r{\dot {\varphi }}{\hat {\boldsymbol {\varphi }}}\ ,\\{\ddot {\mathbf {r} }}&amp;=\left({\ddot {x}},\ {\ddot {y}}\right)\\&amp;={\ddot {r}}(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )+2{\dot {r}}{\dot {\varphi }}(-\sin \varphi ,\ \cos \varphi )+r{\ddot {\varphi }}(-\sin \varphi ,\ \cos \varphi )-r{\dot {\varphi }}^{2}(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )\\&amp;=\left({\ddot {r}}-r{\dot {\varphi }}^{2}\right){\hat {\mathbf {r} }}+\left(r{\ddot {\varphi }}+2{\dot {r}}{\dot {\varphi }}\right){\hat {\boldsymbol {\varphi }}}\\&amp;=\left({\ddot {r}}-r{\dot {\varphi }}^{2}\right){\hat {\mathbf {r} }}+{\frac {1}{r}}\;{\frac {d}{dt}}\left(r^{2}{\dot {\varphi }}\right){\hat {\boldsymbol {\varphi }}}\end{aligned}}}  &lt;/math&gt;

== Diferenciālā ģeometrija ==
Mūsdienu terminoloģijā diferenciālo ģeometriju, polārās koordinātas nodrošina  ℝ &lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; \ {(0,0)}. Šajās koordinātās Eiklīda metrisko tenzoru nosaka ar: &lt;math display=&quot;inline&quot;&gt;ds^2 = dr^2 + r^2 d\theta^2&lt;/math&gt;

To var redzēt, mainot mainīgo formulu metriskajam tenzoram vai aprēķinot diferenciālas formas ''dx'', ''dy'' ar  ārējo atvasinājumu &lt;math&gt;
x= rcos(\theta), y = rsin(\theta)&lt;/math&gt; un aizstājot ar Eiklīda metrisko tenzoru&lt;math&gt;ds^2 = dx^2 + dy^2&lt;/math&gt;. Ortonormēts rāmis saistībā ar šo metriku ir dota&lt;math display=&quot;inline&quot;&gt;e_r = \frac{\partial}{\partial r}, \quad e_\theta = \frac1r \frac{\partial}{\partial \theta},&lt;/math&gt;ar divkāršu izteiksmi

&lt;math display=&quot;inline&quot;&gt;e^r = dr, \quad e^\theta = r d\theta&lt;/math&gt;Savienojuma forma attiecībā pret šo rāmi un ''Levi-Civitas'' savienojumu ievada ar pārveidotu simetrisku matricu 1 formā

&lt;math display=&quot;inline&quot;&gt;\omega^i_j = \begin{pmatrix} 0 &amp; -d\theta \\ d\theta &amp; 0\end{pmatrix}&lt;/math&gt;

un līdz ar to  forma &lt;math&gt;\Omega = d\omega + \omega^\omega&lt;/math&gt; vienādi izzūd.

== Papildinājumi trīs dimensijās ==
Eksistē divas trīsdimensiju koordinātu sistēmas, kuru pamatā ir plaknes polāro koordinātu sistēma. Tās ir ''cilindriskā koordinātu sistēma'' un ''sfēriskā koordinātu sistēma''.

=== Cilindriskā koordinātu sistēma ===
{{Pamatraksts|Cilindriskā koordinātu sistēma}}

Ja polāro koordinātu sistēmu papildina ar vēl vienu [[koordinātu ass|koordinātu asi]], kas ir [[perpendikuls|perpendikulāra]] ''xy'' [[plakne]]i, tad iegūst '''cilindrisko koordinātu sistēmu'''.

=== Sfēriskā koordinātu sistēma ===
{{Pamatraksts|Sfēriskā koordinātu sistēma}}

Polāro koordinātu sistēmu var papildināt ar vēl vienu [[leņķis|leņķi]] (ar ''z'' asi) un iegūt '''sfērisko koordinātu sistēmu'''.

== Pielietojums ==
Polārās koordinātas ir divdimensiju formā un tādējādi tās var izmantot tikai tad, ja punktu pozīcijas atrodas vienā divdimensiju plaknē. Tie ir vispiemērotākie jebkurā veidā, kurā aplūkotā darbība tiek uzskatīta par sasaistītu ar virzienu un garumu no centra punkta. Piemēram, iepriekš minētie piemēri parāda, cik vienkārši polārie vienādojumi parāda, lai definētu līknes, piemēram, Arhimēda spirāli, kuras vienādojums Dekarta koordinātu sistēmā būtu daudz sarežģītāks. Turklāt daudzas fiziskās sistēmas, piemēram, tās, kas attiecas uz ķermeņiem, kas pārvietojas pa centrālo punktu vai parādās no centrālā punkta, ir vienkāršākas un intuitīvākas par modeli, izmantojot polārās koordinātas. Sākotnējā polārās sistēmas ieviešana bija apļveida un orbitālās kustības izpētes dēļ.

=== Pozīcija un navigācija ===
Polārās koordinātas bieži tiek izmantotas navigācijā, jo galamērķi vai ceļojuma virzienu var sniegt kā leņķi un attālumu no objekta, uz galamērķi. Piemēram, gaisa kuģi izmanto navigāciju polāro koordinātu veidā, nedaudz modificētā versijā. Šajā sistēmā, ko parasti izmanto jebkāda veida navigācijai, 0° staru parasti sauc par 360, un leņķis turpinās pulksteņrādītāja virzienā, nevis pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, kā matemātiskajā sistēmā. Pozīcija 360 atbilst magnētiskajam ziemeļu virzienam, bet pozīcijas 90, 180 un 270 atbilst attiecīgi magnētiskajam austrumu, dienvidu un rietumu virzienam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thaitechnics.com/nav/adf.html|title=Aircraft Navigation System|accessdate=2006-11-26|first=Sumrit|last=Santhi|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025210222/http://www.thaitechnics.com/nav/adf.html}}&lt;/ref&gt;

=== Modelēšana ===
Sistēmas, kas attēlo radiālo simetriju, nodrošina dabiskus iestatījumus polāro koordinātu sistēmai, un centrālais punkts darbojas kā pols. Galvenais šāda pielietojuma piemērs ir gruntsūdeņu plūsmas vienādojums , ko piemēro simetriskām akām. Sistēmas ar radiālo spēku arī ir piemērotas polāro koordinātu sistēmas izmantošanai. Šīs sistēmas ietver gravitācijas laukus, kas pakļauti apgriezto laukumu likumiem, kā arī sistēmām ar punktveida avotiem, piemēram, radio antenām.

Radikāli asimetriskas sistēmas var modelēt arī ar polāro koordinātu palīdzību. Piemēram, mikrofons ir modelis, kas atveido proporcionālu atbildi uz ienākošo skaņu no konkrēta virziena, un šie modeļi var tikt attēloti kā polārās līknes. Standarta kardioīda mikrofona līkne, visbiežāk novietots vienvirziena mikrofons, var tikt attēlots kā &lt;math&gt;r = 0,5 + 0,5 sin(\phi)&lt;/math&gt;mērķa projektēšanas frekvencē.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Eargle|first=John|authorlink=John M. Eargle|title=Handbook of Recording Engineering|year=2005|edition=Fourth|publisher=Springer|isbn=0-387-28470-2}}&lt;/ref&gt; Paraugs mainās uz visaptverošu virzienu zemākām frekvencēm.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/PolarCoordinates.html Polar Coordinates], MathWorld.
* [http://planetmath.org/encyclopedia/PolarCoordinates.html Polar coordinates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090308061052/http://planetmath.org/encyclopedia/PolarCoordinates.html |date={{dat|2009|03|08||bez}} }}, [http://planetmath.org/encyclopedia/ConstructionOfPolarCoordinates.html Construction of polar coordinates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081209023714/http://planetmath.org/encyclopedia/ConstructionOfPolarCoordinates.html |date={{dat|2008|12|09||bez}} }}, PlanetMath.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Koordinātu sistēmas]]
[[Kategorija:Kompleksie skaitļi]]</text>
      <sha1>67akm02kpswpqf26ik0o3oc15jzwian</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Lietuvas pilsētas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>69821</id>
    <revision>
      <id>4471986</id>
      <parentid>4316604</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:21:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4471986</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2160" sha1="75wa497bm9x9g1jxd6eogucfnr5utwn" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Lietuvas pilsētas
| title = [[Lietuva]]s [[Lietuvas pilsētu uzskaitījums|pilsētas]] {{flaga|Lietuva}}
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}

|list1style = font-weight:bold;
| group1 = Apriņķu centri
| list1  = 
* [[Alīta]]
* [[Kauņa]]
* [[Klaipēda]]
* [[Marijampole]]
* [[Panevēža]]
* [[Šauļi]]
* [[Tauraģe]]
* [[Telši]]
* [[Utena]]
* [[Viļņa]]

| group2 = Pašvaldību centri
| list2  = 
* [[Anīkšči]]
* [[Birštona]]
* [[Birži (Lietuva)|Birži]]
* [[Druskininki]]
* [[Elektrēni]]
* [[Gargždi]]
* [[Ignalina]]
* [[Jonava]]
* [[Jonišķi]]
* [[Jurbarka]]
* [[Kaišadore]]
* [[Kalvarija]]
* [[Kazlu Rūda]]
* [[Kretinga]]
* [[Kupišķi]]
* [[Ķēdaiņi]]
* [[Ķelme]]
* [[Lazdiji]]
* [[Mažeiķi]]
* [[Molēti]]
* [[Naujoji Akmene]]
* [[Neringa]]
* [[Paģēģi]]
* [[Pakroja]]
* [[Palanga]]
* [[Pasvale]]
* [[Pluņģe]]
* [[Prieni]]
* [[Radvilišķi]]
* [[Raseiņi]]
* [[Rietava]]
* [[Rokišķi]]
* [[Skoda]]
* [[Šaķi]]
* [[Šaļčininki]]
* [[Šilale]]
* [[Šilute]]
* [[Širvintas]]
* [[Švenčoņi]]
* [[Traķi]]
* [[Ukmerģe]]
* [[Varēna]]
* [[Vilkavišķi]]
* [[Visagina]]
* [[Zarasi]]

| group3 = Citas pilsētas
| list3  = 
* [[Akmene]]
* [[Arjogala]]
* [[Baltoji Voķe]]
* [[Daugi]]
* [[Dūkšta]]
* [[Dusetas]]
* [[Eišišķes]]
* [[Ežerēle]]
* [[Garļava]]
* [[Ģelgaudišķi]]
* [[Griģišķes]]
* [[Jiezna]]
* [[Jonišķēle]]
* [[Kavarska]]
* [[Ķībarti]]
* [[Kudirkas Naumieste]]
* [[Kuršēni]]
* [[Lentvare]]
* [[Linkuva]]
* [[Nemenčine]]
* [[Obeļi]]
* [[Pabrade]]
* [[Pandēle]]
* [[Panemune (Paģēģu pašvaldība)|Panemune]]
* [[Priekule (Lietuva)|Priekule]]
* [[Ramīgala]]
* [[Rūdišķes]]
* [[Salanti]]
* [[Seda (Lietuva)|Seda]]
* [[Simna]]
* [[Skaudvile]]
* [[Smalininki]]
* [[Subačus]]
* [[Šeduva]]
* [[Švenčonēļi]]
* [[Tītuvēni]]
* [[Troškūni]]
* [[Užvente]]
* [[Vabalninka]]
* [[Varņi]]
* [[Veisieji]]
* [[Venta (Lietuva)|Venta]]
* [[Viekšņi]]
* [[Vieve]]
* [[Vilkija]]
* [[Virbale]]
* [[Žagare]]
* [[Žiežmari]]
}}&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Lietuvas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>75wa497bm9x9g1jxd6eogucfnr5utwn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471989</id>
      <parentid>4471986</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:22:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4471989</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2146" sha1="r219eyacg3p2jg395y89bmbxpgpg6xz" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Lietuvas pilsētas
| title = [[Lietuva]]s [[Lietuvas pilsētu uzskaitījums|pilsētas]] {{flaga|Lietuva}}
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}

|list1style = font-weight:bold;
| group1 = Apriņķu centri
| list1  = 
* [[Alīta]]
* [[Kauņa]]
* [[Klaipēda]]
* [[Marijampole]]
* [[Panevēža]]
* [[Šauļi]]
* [[Tauraģe]]
* [[Telši]]
* [[Utena]]
* [[Viļņa]]

| group2 = Pašvaldību centri
| list2  = 
* [[Anīkšči]]
* [[Birštona]]
* [[Birži (Lietuva)|Birži]]
* [[Druskininki]]
* [[Elektrēni]]
* [[Gargždi]]
* [[Ignalina]]
* [[Jonava]]
* [[Jonišķi]]
* [[Jurbarka]]
* [[Kaišadore]]
* [[Kalvarija]]
* [[Kazlu Rūda]]
* [[Kretinga]]
* [[Kupišķi]]
* [[Ķēdaiņi]]
* [[Ķelme]]
* [[Lazdiji]]
* [[Mažeiķi]]
* [[Molēti]]
* [[Naujoji Akmene]]
* [[Neringa]]
* [[Paģēģi]]
* [[Pakroja]]
* [[Palanga]]
* [[Pasvale]]
* [[Pluņģe]]
* [[Prieni]]
* [[Radvilišķi]]
* [[Raseiņi]]
* [[Rietava]]
* [[Rokišķi]]
* [[Skoda]]
* [[Šaķi]]
* [[Šaļčininki]]
* [[Šilale]]
* [[Šilute]]
* [[Širvintas]]
* [[Švenčoņi]]
* [[Traķi]]
* [[Ukmerģe]]
* [[Varēna]]
* [[Vilkavišķi]]
* [[Visagina]]
* [[Zarasi]]

| group3 = Citas pilsētas
| list3  = 
* [[Akmene]]
* [[Arjogala]]
* [[Baltoji Voķe]]
* [[Daugi]]
* [[Dūkšta]]
* [[Dusetas]]
* [[Eišišķes]]
* [[Ežerēle]]
* [[Garļava]]
* [[Ģelgaudišķi]]
* [[Griģišķes]]
* [[Jiezna]]
* [[Jonišķēle]]
* [[Kavarska]]
* [[Ķībarti]]
* [[Kudirkas Naumieste]]
* [[Kuršēni]]
* [[Lentvare]]
* [[Linkuva]]
* [[Nemenčine]]
* [[Obeļi]]
* [[Pabrade]]
* [[Pandēle]]
* [[Panemune (pilsēta)|Panemune]]
* [[Priekule (Lietuva)|Priekule]]
* [[Ramīgala]]
* [[Rūdišķes]]
* [[Salanti]]
* [[Seda (Lietuva)|Seda]]
* [[Simna]]
* [[Skaudvile]]
* [[Smalininki]]
* [[Subačus]]
* [[Šeduva]]
* [[Švenčonēļi]]
* [[Tītuvēni]]
* [[Troškūni]]
* [[Užvente]]
* [[Vabalninka]]
* [[Varņi]]
* [[Veisieji]]
* [[Venta (Lietuva)|Venta]]
* [[Viekšņi]]
* [[Vieve]]
* [[Vilkija]]
* [[Virbale]]
* [[Žagare]]
* [[Žiežmari]]
}}&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Lietuvas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>r219eyacg3p2jg395y89bmbxpgpg6xz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>28. novembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70443</id>
    <revision>
      <id>4471760</id>
      <parentid>4452014</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:12:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471760</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7291" sha1="386pu75orb1zottbyc14aplhzcx9zoz" xml:space="preserve">'''28. novembris''' ir gada 332. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (333. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 33 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Olita (priekšvārds)|Olita]], [[Rita (priekšvārds)|Rita]], [[Vita (priekšvārds)|Vita]]

== Notikumi ==
* [[1520. gads]] — [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] vadītā ekspedīcija sasniedza [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]].
* [[1561. gads]] — parakstīta [[Viļņas ūnija]] par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] padošanās noteikumiem pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]].
* [[1885. gads]] — beidzās [[serbu-bulgāru karš]].
* [[1821. gads]] — [[Panama]] atdalījās no [[Spānija]]s un pievienojās [[Lielkolumbija]]i.
* [[1912. gads]] — [[Albānija]] deklarēja neatkarību no [[Osmaņu impērija]]s.
* [[1918. gads]]:
** [[Bukovina]] nobalsoja par apvienošanos ar [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalisti]].
** [[Igaunijas brīvības cīņas]]: [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] sāka iebrukumu [[Igaunija|Igaunijā]].
* [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: sākās [[Teherānas konference]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājiem tiekoties [[Teherāna|Teherānā]].
* [[1960. gads]] — [[Mauritānija]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[1964. gads]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] starpplanētu zonde [[Marss (planēta)|Marsa]] izpētei ''[[Mariner 4]]''.
* [[1975. gads]] — Portugāļu Timora deklarēja neatkarību no [[Portugāle]]s un nomainīja nosaukumu uz [[Austrumtimora]].

== Dzimuši ==
* [[1118. gads]] — [[Manuils I Komnēns]] (''Μανουήλ Α' ο Κομνηνός''), Bizantijas imperators (miris 1180. gadā)
* [[1632. gads]] — [[Žans Batists Lulli]] (''Jean-Baptiste Lully''), franču komponists (miris 1687. gadā)
* [[1757. gads]] — [[Viljams Bleiks]] (''William Blake''), angļu dzejnieks un mākslinieks (miris 1827. gadā)
* [[1811. gads]] — [[Maksimiliāns II Jozefs]] (''Maximilian II. Joseph''), Bavārijas karalis (miris 1864. gadā)
* [[1820. gads]] — [[Frīdrihs Engelss]] (''Friedrich Engels''), vācu filozofs, uzņēmējs un politiķis (miris 1895. gadā)
* [[1841. gads]] — [[Kretjēns Veideliks]] (''Chrétien Waydelich''), franču kroketa spēlētājs (miris 1917. gadā)
* [[1857. gads]] — [[Alfonso XII Burbons]] (''Alfonso XII de Borbón''), Spānijas karalis (miris 1885. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Ibērs Lefēvrs]] (''Hubert Lefèbvre''), franču regbists (miršanas datums nezināms)
* [[1880. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|16}}) — [[Aleksandrs Bloks]] (''Александр Блок''), krievu dzejnieks (miris 1921. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Stefans Cveigs]] (''Stefan Zweig''), austriešu rakstnieks (miris 1942. gadā)
* [[1887. gads]] — [[Ernsts Rēms]] (''Ernst Röhm''), vācu virsnieks, NSDAP līderis (miris 1934. gadā)
* [[1892. gads Latvijā|1892. gads]] — [[Stefans Cvetkovs]], Latvijas krievu izcelsmes karavīrs (miris 1982. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Klods Levī-Stross]] (''Claude Lévi-Strauss''), Francijas sociālantropologs un filozofs (miris 2009. gadā)
* [[1915. gads]] — [[Konstantīns Simonovs]] (''Константин Симонов''), krievu rakstnieks (miris 1979. gadā)
* [[1923. gads]] — [[Glorija Greiema]] (''Gloria Grahame''), ASV aktrise (mirusi 1981. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Toms Rīgens]] (''Tom Regan''), ASV filozofs un dzīvnieku aizstāvības aktīvists (miris 2017. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Džo Dante]] (''Joe Dante''), amerikāņu kinorežisors, montāžists un aktieris
* [[1948. gads]] — [[Agņeška Holanda]] (''Agnieszka Holland''), poļu kinorežisore
* [[1949. gads]] — [[Aleksandrs Godunovs]] (''Александр Годунов''), PSRS un ASV mākslinieks, baletdejotājs un kinoaktieris (miris 1995. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Eds Heriss]] (''Ed Harris''), amerikāņu aktieris, kinorežisors, kinoproducents un scenārists
* [[1951. gads]] — [[Barbara Morgana]] (''Barbara Morgan''), ASV skolotāja un kosmonaute
* [[1961. gads]]:
** [[Alfonso Kuarons]] (''Alfonso Cuarón''), meksikāņu izcelsmes ASV kinorežisors, kinoproducents un scenārists
** [[Māris Kučinskis]], Latvijas politiķis
* [[1969. gads]]:
** [[Kolmans Domingo]] (''Colman Domingo''), amerikāņu aktieris, dramaturgs un režisors
** [[Hanne Eštavīka]] (''Hanne Ørstavik''), norvēģu rakstniece
* [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Jesēnija Volžankina]], Latvijas vieglatlēte
* [[1984. gads]] — [[Mērija Elizabete Vinsteda]] (''Mary Elizabeth Winstead''), ASV aktrise un dziedātāja
* [[1985. gads]] — [[Landrī N'Gvemo]] (''Landry N'Guemo''), Kamerūnas futbolists (miris 2024. gadā)
* [[1996. gads]] — [[Abdelhamīds Sābīri]] (عبد الحميد صابيري), Marokas futbolists
* [[1999. gads]] — [[Leo Estigors]] (''Leo Østigård''), norvēģu futbolists

== Miruši ==
* [[1058. gads]] — [[Kazimirs I Atjaunotājs]] (''Kazimierz I Odnowiciel''), Polijas kņazs (dzimis 1016. gadā)
* [[1694. gads]] — [[Macuo Basjo]] (松尾 芭蕉), japāņu dzejnieks (dzimis 1644. gadā)
* [[1680. gads]] — [[Džovanni Lorenco Bernīni]] (''Giovanni Lorenzo Bernini''), itāliešu gleznotājs, arhitekts un tēlnieks (dzimis 1598. gadā)
* [[1876. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|16}}) — [[Kārlis Ernsts fon Bērs]] (''Karl Ernst von Baer''), vācbaltiešu biologs (dzimis 1792. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Konrāds Ferdinands Meiers]] (''Conrad Ferdinand Meyer''), šveiciešu rakstnieks (dzimis 1825. gadā)
* [[1904. gads]] — [[Hermanis de Purtalē]] (''Hermann de Pourtalès''), šveiciešu burātājs (dzimis 1847. gadā)
* [[1907. gads]] — [[Staņislavs Vispjaņskis]] (''Stanisław Wyspiański''), poļu mākslinieks (dzimis 1869. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Džeimss Neismits]] (''James Naismith''), ASV basketbola aizsācējs (dzimis 1861. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Melnkalnes Helēna]] (''Elena del Montenegro''), Itālijas karaliene (dzimusi 1873. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Enriko Fermi]] (''Enrico Fermi''), itāliešu fiziķis (dzimis 1901. gadā)
* [[1962. gads]] — [[Vilhelmīna]] (''Wilhelmina''), Nīderlandes karaliene (dzimusi 1880. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Rozalinda Rasela]] (''Rosalind Russell''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1907. gadā)
* [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Ojārs Vācietis]], latviešu dzejnieks (dzimis 1933. gadā)
* [[2010. gads]] — [[Leslijs Nīlsens]] (''Leslie Nielsen''), Kanādas/ASV aktieris (dzimis 1926. gadā)
* [[2017. gads Latvijā|2017. gads]] — [[Romāns Grabovskis]], latviešu aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Frenks Viljamss]] (''Frank Williams''), Apvienotās Karalistes uzņēmējs, autosportists un ''Formula 1'' funkcionārs (dzimis 1942. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Silvija Pinala]] (''Silvia Pinal''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1931. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Albānija]], [[Mauritānija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Novembris]]</text>
      <sha1>386pu75orb1zottbyc14aplhzcx9zoz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Nepabeigti raksti par Irānu</title>
    <ns>14</ns>
    <id>70777</id>
    <revision>
      <id>4471941</id>
      <parentid>4266376</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:13:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471941</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="151" sha1="6cj3if16jtt3tr00j8xt20x3fece1ub" xml:space="preserve">{{slēpta kategorija}}
[[Kategorija:Irāna|μ]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Āziju|Irāna]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par valstīm|Irāna]]</text>
      <sha1>6cj3if16jtt3tr00j8xt20x3fece1ub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzeltenie Pastnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72068</id>
    <revision>
      <id>4472027</id>
      <parentid>4417580</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:30:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472027</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9592" sha1="j74oxgu4sdc3p57vanx2wtv68pi9aa6" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Dzeltenie Pastnieki
| Attēls = Dzp 2006marts11.jpg
| Att_izm = 220 px
| Apraksts = ''Dzeltenie Pastnieki'' [[2006. gads|2006]]. gadā. No kreisās: Viesturs Slava, Ilgvars Rišķis, Ingus Baušķenieks.
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| Žanrs = [[sintpops]]&lt;br /&gt;[[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]]&lt;br /&gt;[[postpanks]]
| Gadi = [[1979]] — pašlaik
| Izdevējkompānija = [[Ingus Baušķenieka Ieraksti]]
| Mlapa = [http://music.draugiem.lv/music/musician.php?mid=4031 music.draugiem.lv]
| Dalībnieki = [[Ingus Baušķenieks]]&lt;br /&gt;[[Viesturs Slava]]&lt;br /&gt;[[Uģis Vītiņš]]&lt;br /&gt;
| Bij_dalībnieki = [[Roberts Gobziņš]]&lt;br /&gt;Andris Kalniņš&lt;br /&gt;Mārtiņš Rutkis&lt;br /&gt;Ilgvars Rišķis&lt;br /&gt;Zigmunds Streiķis&lt;br /&gt;[[Fabiass Nils Īle]]
}}

'''Dzeltenie Pastnieki''' ir 1979. gadā izveidota latviešu mūzikas grupa, kas tiek uzskatīta par vienu no [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunā viļņa]] un [[regejs|regeja]] pionieriem [[Latvija|Latvijā]] un bijušajā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]].&lt;ref&gt;Andris Bernāts [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/138154/un-ari-meitenes-vins-izvelas-jaunas-psihodeliskais-dzeltenais-pastnieks-ingus-bauskenieks Pārāk smalks šim rupjajam laikmetam] — „Patiesā Dzīve”&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Pēc ļoti kritiska [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] raksta laikrakstā [[Padomju Jaunatne]], par albumu „Bolderājas dzelzceļš”, grupai koncertdarbība tiek liegta. {{nepieciešama atsauce}} --&gt;

== Vēsture ==
Grupas darbības sākums datējams ar 1981. gadu, kad tapa pirmais albums &quot;Bolderājas dzelzceļš&quot; un par grupas mājvietu kļuva zvejnieku kolhozs &quot;Uzvara&quot;. Tomēr grupas oficiālajai darbībai tika likti šķēršļi: padomju laikā rokgrupas tika uzskatītas par pašdarbības kolektīviem, kuriem visas repertuāra dziesmas pirms izpildīšanas jāapstiprina kontroles organizācijā: E. Melngaiļa Tautas mākslas un kultūras un izglītības darba zinātniski metodiskajā centrā. Kā atceras I. Baušķenieks, no albuma &quot;Bolderājas dzelzceļš&quot; akceptu saņēma tikai trīs dziesmu mūzika un vienas dziesmas teksts. Grupas dziesmas atzina par vulgārām, nemākslinieciskām un kaitīgām. Arī nākamā programma &quot;Man ļoti patīk jaunais vilnis&quot; tika noraidīta, tādējādi &quot;Pastnieki&quot; kļuva par pagrīdes grupu, kurai nav tiesību oficiāli uzstāties koncertos. 1983. gadā beidzās sadarbība ar kolhozu &quot;Uzvara&quot; un grupa turpmākos gados pašu spēkiem ierakstīja vairākus albumus, kas izplatās magnetofona lenšu ierakstos.&lt;ref&gt;Ingus Baušķenieks intervijā žurnālam ''Avots'', 1987, Nr. 3, 44. lpp.&lt;/ref&gt; Divas dziesmas no &quot;Bolderājas dzelzceļa&quot; (&quot;Nāc ārā no ūdens&quot; un &quot;Sliktā dziesma par Zaķusalu&quot;) iekļautas Rietumvācijā izdotajā Latvijas rokgrupu izlasē &quot;Vēl ir laiks&quot; (1984).&lt;ref&gt;[https://www.discogs.com/Various-V%C4%93l-Ir-Laiks-Latvijas-Roks/release/9206017 Various ‎— Vēl Ir Laiks... Latvijas Roks]. Discogs.com.&lt;/ref&gt;

Grupas trešais albums &quot;Alise&quot; tapa, kad režisors un dramaturgs [[Andris Zeibots]] plānoja iestudēt amatierteātrī L. Kerola grāmatas &quot;Alise Brīnumzemē&quot; dramatizējumu un uzaicināja &quot;Pastniekus&quot; radīt tam mūziku. Šī mūzika tika ierakstīta 1983.-1984. gadā, izmantojot L. Kerola tekstus [[Dagnija Dreika|Dagnijas Dreikas]] un A. Zeibota atdzejojumos.&lt;ref&gt;[https://ingusbauskenieks.bandcamp.com/album/alise Alise by Dzeltenie Pastnieki.] Bandcamp.com.&lt;/ref&gt; Paralēli šim albumam tapa arī ceturtais albums &quot;Vienmēr klusi&quot;.

80. gadu otrajā pusē Padomju savienībā tika izsludināta &quot;pārkārtošanās&quot; politika, un kultūras nozares kontrole atslāba. Arī &quot;Dzeltenajiem Pastniekiem&quot; kļuva iespējama publiska uzstāšanās: 1986. gadā viņi piedalījās festivalā &quot;[[Bildes (festivāls)|Bildes]]&quot;, savukārt 1987. gadā kāpa uz festivāla &quot;[[Liepājas dzintars]]&quot; skatuves. Tika pabeigti vēl divi albumi, &quot;Depresīvā pilsēta&quot; (1986), kas apvieno gan dziesmas, gan instrumentālas kompozīcijas un skices, un &quot;Naktis&quot; (1987), kurā grupa atgriezās pie &quot;dzīvā&quot; sastāva skanējuma ar ģitāru, basģitāru un sitamajiem instrumentiem, papildinot tos ar sintezatoriem un elektroniku. Pēc tam grupas darbība uz laiku apsīka. Ingus Baušķenieks sāka solodarbību, ierakstīdams albumu &quot;[[Mājas dzīve]]&quot;, savukārt Viesturs Slava un Ilgvars Rišķis iesaistījās grupā &quot;[[19 gadi pirms sākuma]]&quot;. 1989. gadā grupa atjaunoja koncertdarbību, tika izdota labāko dziesmu izlase magnetofona lentes formātā &quot;Sliekutēva vaļasprieks&quot;.

90. gados I. Baušķenieks turpināja solodarbību, V. Slava sadarbojās ar Kasparu Rolšteinu albumā &quot;Šūpoles&quot;. Nākamais &quot;Pastnieku&quot; albums &quot;Kaķis&quot; iznāca tikai 2003. gadā, un tam sekoja arī 80. gadu albumu izdevumi kompaktdiska formātā. Grupa regulāri uzstājās Latvijas mūzikas festivālos. 2012. gada 28. septembrī grupa sniedza koncertu Rīgā, koncertzālē &quot;Palladium&quot;. 2017. gadā ASV mūzikas izdevniecība &quot;Dark Entries&quot; izdeva grupas 80. dziesmu izlasi &quot;Lentu gabaliņi&quot;.

2018. gadā iznāca jauns albums &quot;Nepieklājīgā meitene&quot;, kurā apkopotas idejas, kas radušās, sākot jau no 80. gadiem.&lt;ref&gt;[http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/100-dzeltenie-pastnieki-albums-nepieklajiga-meitene-2018.a110040/ #100 &quot;Dzeltenie Pastnieki&quot;: albums &quot;Nepieklājīgā Meitene&quot; (2018)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181103161221/http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/100-dzeltenie-pastnieki-albums-nepieklajiga-meitene-2018.a110040/ |date={{dat|2018|11|03||bez}} }}. Radio Naba, 2018, 16. oktobris.&lt;/ref&gt;

== Pašreizējais sastāvs ==
* [[Ingus Baušķenieks]] — [[vokāls]], [[basģitāra]]
* [[Viesturs Slava]] — [[vokāls]], [[ģitāra]]
* [[Uģis Vītiņš]] — [[vokāls]], [[klavieres]]

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; width=&quot;40&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Albums
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Papildinformācija
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1981
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''[[Bolderājas dzelzceļš (albums)|Bolderājas dzelzceļš]]''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Izdots CD formātā 2003. gadā.
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1982
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''[[Man ļoti patīk jaunais vilnis]]''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Izdots CD formātā 2003. gadā.
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1984
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''[[Alise (albums)|Alise]]''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Izdots CD formātā 2004. gadā.
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1984
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''[[Vienmēr klusi]]''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Izdots CD formātā 2004. gadā.
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1986
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''[[Depresīvā pilsēta]]''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Izdots CD formātā 2007. gadā.
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1987
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''[[Naktis]]''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Izdots CD formātā 2010. gadā.
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2003
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''[[Kaķis (albums)|Kaķis]]''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|CD
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2018
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Nepieklājīgā meitene''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|LP, lejupielāde
|}

=== Citi izdevumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; width=&quot;40&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Albums
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Papildinformācija
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1981
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Madonas galerts''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Demo'' albums.
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1989
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Sliekutēva vaļasprieks''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Dziesmu izlase / dubultalbums.
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1995
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Mēness dejas''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Dziesmu izlase Uģa Vītiņa aranžējumā, pirmais grupas CD.
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2017
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Lentu gabaliņi''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Dziesmu izlase, LP
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Andris Bernāts [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/138154/un-ari-meitenes-vins-izvelas-jaunas-psihodeliskais-dzeltenais-pastnieks-ingus-bauskenieks Pārāk smalks šim rupjajam laikmetam] — „Patiesā Dzīve”
* Inita Gūtmane [http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2007/04/07/?p=12 Mūziķis, kas ambīciju dēļ cieš elles mokas] — „Kurzemes Vārds”
* [http://www.satori.lv/raksts/4792/Sieviete_ir_vistuvakais_cilveks Sieviete ir vistuvākais cilvēks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161117203701/http://www.satori.lv/raksts/4792/Sieviete_ir_vistuvakais_cilveks |date={{dat|2016|11|17||bez}} }} — interneta žurnāls SATORI
* Ivars Šteinbergs [http://www.delfi.lv/kultura/news/music/uzregulet-pareizu-atskaites-punktu-saruna-ar-jubilaru-ingu-bauskenieku.d?id=48353539 Uzregulēt pareizu atskaites punktu] — delfi.lv
* Daiga Mazvērsīte [http://www.studija.lv/?parent=2062 Reiz bija — nebija? Sadzirdēju. Sajutu.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211208033932/http://www.studija.lv/?parent=2062 |date={{dat|2021|12|08||bez}} }} — vizuālo mākslu žurnāls STUDIJA

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas popgrupas]]
[[Kategorija:Latvijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Latvijas sintpopa grupas]]
[[Kategorija:Latvijas jaunā viļņa grupas]]
[[Kategorija:Latvijas postpanka grupas]]</text>
      <sha1>j74oxgu4sdc3p57vanx2wtv68pi9aa6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bernhards no Lipes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77448</id>
    <revision>
      <id>4471815</id>
      <parentid>3963598</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:39:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6771" sha1="kg5r5pc4q8sj2h2xtqvir2acyvbg71x" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Bernhards no Lipes
| vārds_orģ           =''Bernhard II. zur Lippe''
| attēls              = Statue_Bernhard_II..JPG
| att_izm             = 250px
| apraksts            = Bernharda no Lipes piemineklis viņa dzimtenē Lipštatē.
| amats               = 
| term_sākums          = 
| term_beigas          =
| priekštecis          = 
| pēctecis             = 
| dzim_dati            = ap [[1140. gads|1140.]] gadu
| dzim_vieta           =
| dzīves_vieta         =
| mir_dati             ={{dat|1224|04|30}}
| mir_vieta            = [[Mežotne]], tagad {{LAT}}
| dinastija            =
| tēvs                 = [[Hermanis I]]
| māte                 =
| dzīvesb              =
| bērni                =
| reliģija             =
| apglabāts            =
| paraksts             =
| piezīmes             =
}}
{{Infokaste+}}

'''Bernhards no Lipes''' jeb '''Lipes Bernhards''' ({{val|de|Bernhard II. zur Lippe}}, {{val|la|Bernardus de Lippia}}; dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] abats (1211—1217), [[Sēlijas bīskaps]] (1218—1224). Pāvesta kancelejas dokumentos viņš vienmēr tiek saukts par Sēlijas bīskapu, savukārt Livonijas Indriķa hronikā par Zemgales bīskapu.

== Dzīvesgājums ==
Bernhards ir cēlies no dižciltīgas dzimtas Lipes novadā (tagad [[Lipštate]]) [[Ziemeļreina-Vestfālene|Vestfālē]]. 1177.—1181. gadā viņš piedalījās Saksijas karā hercoga Heinriha Lauvas (''Heinrich der Löwe'') pusē pret [[Ķelne]]s arhibīskapu. 1185. gadā Bernards nodibināja Lipes pilsētu un piedalījās Marienfeldes klostera dibināšanā.

1194. gadā viņš pēkšņas slimības dēļ bija daļēji paralizēts, atstāja savus Vācijas valdījumus savam dēlam Hermanim, iestājās [[cisterciešu ordenis|cisterciešu ordenī]] un vairākus gadus studēja Svētos rakstus un šī ordeņa regulu Marienfeldes klosterī. 1211. gadā pēc brīnumainas atlabšanas no slimības Bernhards ieradās Līvzemē kopā ar lielu krustnešu karaspēku. Tūlīt pēc [[Teoderihs no Turaidas|Teoderiha]] iesvētīšanas par Igaunijas bīskapu Alberts iecēla Bernhardu par Daugavgrīvas abatu.
[[Attēls:Burgruine Lipperode.jpg|thumb|left|Bernarda pilsdrupas Lipštates tuvumā.]]

Bernhards ar saviem krustnešiem 1211. gada vasarā piedalījās [[Kauja pie Turaidas (1211)|igauņu ielenkšanā Turaidā]] un uzcēla pār Gauju aizsprostojumu pret kuģiem. 1212. gadā Bernhards piedalījās [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Sateseles pils aplenkšanā]] un miera atjaunošanā ar [[līvi]]em. 1217. gadā viņš piedalījās [[Svētā Matīsa dienas kauja|Svētā Matīsa dienas kaujā]] pie [[Viljandi|Vīlandes]] pret igauņu apvienoto karaspēku.

1218. gada pavasarī Bernhards kopā ar Livonijas bīskapu [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu]] un Igaunijas bīskapu Teoderihu ieradās uz [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]] landtāgu, un lūdza Dānijas karali doties karagājienā uz Igaunijas piejūras novadiem. Pēc tam Bernhards devās uz Romu, kur saņēma pāvesta piekrišanu un svētību Sēlijas bīskapa amatam. 1218. gada beigās Oldencālā Bernhardu par Sēlijas bīskapu iesvētīja viņa dēls, kas tolaik bija [[Utrehta]]s bīskaps. Bernhards arī piedalījās sava otrā dēla iesvētīšanā par Brēmenes arhibīskapu. Viņa dēls [[Gebhards II]] kļuva par Brēmenes arhibīskapu, kam pakļāvās arī Livonijas bīskapi. Pēc Mežotnes austrumzemgaļu pakļaušanās bīskapam Albertam 1219. gada vasarā, Sēlijas bīskaps grasījās savu rezidenci no [[Sēlpils pils]] pārcelt uz Mežotni, taču zemgaļu uzbrukuma dēļ tas neizdevās, un Lielupes labajā krastā tika uzcelta [[Babītes pils]]. Jādomā, ka Bernhards ar sava kapitula mūkiem pārsvarā mitinājās Rīgā, kur viņa vajadzībām bija atvēlēts atsevišķs nams.

1220. gadā Bernhards piedalījās otrajā Igaunijas pārdalīšanā starp Rīgas bīskapu, ordeni un Igaunijas bīskapu, kas vēlreiz apstiprināja pirmās 1216. gada dalīšanas noteikumus. 1223. gada pavasarī viņš ar krustnešiem atgriezās no Vācijas Livonijā un rīkoja [[Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)|karagājienu uz Sakalu]]. 15. augustā Bernhards ieņēma Vīlandi, kā arī pili pie Navestes upes, līdz ar to pilnībā pakļaujot sakaliešus Livonijai.

1224. gada 30. aprīlī Bernhards mira Sēlpils vai Mežotnes pilī (pēc dažādiem avotiem). Daugavgrīvas cisterciešu klosteris vēlējās viņa mirstīgās atliekas apbedīt savā zemē un sūtīja abatu Robertu tām pakaļ. Atceļā laiva nogrima un krastā tika izskaloti gan Bernharda, gan Roberta līķi, kas apbedīti klostera baznīcā tagadējās [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] teritorijā. Viņa izveidotā Sēlijas bīskapija tika pārdēvēta par Zemgales bīskapiju un visai drīz pēc tam likvidēta.

== Literatūra ==
* Latviešu konversācijas vārdnīca. 12. sējums, 23701.—23702. sleja.
* Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp. Latīņu un latviešu valodā
* [https://web.archive.org/web/20080412074943/http://www.historia.lv/alfabets/B/BE/bernhards%20no%20lipes/bernhards_no_lipes.htm Gints Skutāns par Sēlijas bīskapu Bernhardu, 2001]
* Werner Goez: ''Herr Bernhard II. von Lippe''. In: W.Goerz: ''Gestalten des Hochmittelalters. Personengeschichtliche Essays im allgemeinhistorischen Kontext''. Wiss. Buchgesellschaft, Darmstadt 1983. S. 272—289. {{ISBN|3-534-09078-0}} (vāciski)
* Klaus Scholz: ''Bernhard II. zur Lippe''. In: ''Westfälische Lebensbilder''. Bd 14. Aschendorff, Münster 1987, S. 1—37. {{ISBN|3-402-06065-5}} (vāciski)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081025012718/http://www.genealogie-mittelalter.de/lippe_edelherren_von/bernhard_2_edelherr_zur_lippe_+_1224.html genealogie-mittelalter.de]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Teoderihs no Turaidas]] | virsraksts = [[Daugavgrīvas abats]] | periods = 1211—1217 | pēc = Roberts}}
{{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Sēlijas bīskapi|Sēlijas bīskaps]] | periods = 1218—1224 | pēc = [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]]}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1224. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cistercieši]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]]
[[Kategorija:Vācijas Romas katoļu garīdznieki]]
[[Kategorija:Livonijas cilvēki]]
[[Kategorija:Zemgales vēsture]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>kg5r5pc4q8sj2h2xtqvir2acyvbg71x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dānijas karaļu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78831</id>
    <revision>
      <id>4471953</id>
      <parentid>4205671</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:15:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: &lt;br /&gt; → &lt;br /&gt; (116), &lt;br /&gt;  → &lt;br /&gt; (63) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471953</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20970" sha1="c0dk8vjsueysriz9bbfqwalmrvpu1j6" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Dānija]]s karaļi''', kopš [[940]]. gada, kad par Dānijas valdnieku kļuva [[Gorms Vecākais]], aizsākot Gormu dinastiju. Iepriekš Dānijas teritoriju pārvaldījuši [[pagānisms|pagāniskie]] [[Leģendārie Dānijas valdnieki|leģendārie dāņu ķēniņi]].

== Uzskaitījums ==

=== [[Attēls:Flag of Denmark.svg|30px]] Dānijas ķēniņvalsts (940—1397) [[Attēls:National coat of arms of Denmark.svg|30px]] ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Gormu dinastija (940—1042)'''
|-
| [[Attēls:Gorm-the-old.jpg|80px]] || '''[[Gorms Vecākais]]'''&lt;br /&gt;''Gorm den Gamle''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(900—958)&lt;/small&gt; || 940. — 958. gads || [[Gormu dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Harald Blaatand.jpg|80px]] || '''[[Haralds Zilzobis]]'''&lt;br /&gt;''Harald Blåtandudover''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(925—986)&lt;/small&gt; || 958. — 986. gads || [[Gormu dinastija]] ||965. gadā pieņēma kristietību un rezidēja [[Roskilde]]s pilī
|-
| [[Attēls:Sweyn Forkbeard.jpg|80px]] || '''[[Svens I Dakšbārda]]'''&lt;br /&gt;''Svend Tveskæg''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 960—1014)&lt;/small&gt; || 986. gads — 1014. gada 3. februāris || [[Gormu dinastija]] ||arī [[Norvēģijas karalis]] no 986. gada un [[Anglijas karalis]] no 1013. gada
|-
| [[Attēls:Harald-2.(Harald-VI),1646,Albert-Haelwegh.jpg|80px]] || '''[[Haralds II]]'''&lt;br /&gt;''Harald II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(?—1018)&lt;/small&gt; || 1014. — 1018. gads || [[Gormu dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Canute and Ælfgifu cropped (Canute).jpg|80px]] || '''[[Knuds I Lielais|Knuds II Lielais]]'''&lt;br /&gt;''Knud II den Store''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 995—1035)&lt;/small&gt; || 1018. gads — 1035. gada 12. novembris || [[Gormu dinastija]] ||Apvienoja Angliju, Dāniju un Norvēģiju vienotā lielvalstī
|-
| [[Attēls:Hardeknut.jpg|80px]] || '''[[Hardeknuts]]'''&lt;br /&gt;''Hardeknud''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1018/19—1042)&lt;/small&gt; || 1035. gada 12. novembris — 1042. gada 8. jūnijs || [[Gormu dinastija]] ||arī Anglijas karalis no 1040. gada
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Gaišmata dinastija (1042—1047)'''
|-
| [[Attēls:Magnus-den-gode.jpg|80px]] || '''[[Magnuss Labais]]'''&lt;br /&gt;''Magnus den Gode''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1024—1047)&lt;/small&gt; || 1042. gada 8. jūnijs — 1047. gada 25. oktobris || [[Gaišmatu dinastija]] ||pirms tam [[Norvēģijas karalis]] no 1035. gada. Bērnību pavadījis pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]]&lt;br /&gt;[[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslava]] (1028—1035)
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Estridsenu dinastija (1047—1375)'''
|-
| [[Attēls:Svend estridsen.jpg|80px]] || '''[[Svends II Estridsens]]'''&lt;br /&gt;''Svend Estridsen''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1019—1076)&lt;/small&gt; || 1047. gada 25. oktobris — 1076. gada 28. aprīlis || [[Estridsenu dinastija]] ||ticies ar Brēmenes Domskolas skolotāju [[Brēmenes Ādams|Ādamu]], kas savā hronikā pierakstījis viņa stāstu par ziemeļu tautām, arī [[kurši]]em (līdz 1071). Mudinājis [[Kursa (valsts)|Kursā]] uzcelt baznīcu.
|-
| [[Attēls:Harald 3. Hen.jpg|80px]] || '''[[Haralds III Maigas]]'''&lt;br /&gt;''Harald III Hen''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1040—1080)&lt;/small&gt; || 1076. gada 28. aprīlis — 1080. gada 17. aprīlis || [[Estridsenu dinastija]] ||Vadīja pēdējo dāņu iebrukumu Anglijā 1069. gadā
|-
| [[Attēls:Sankt Knud.JPG|80px]] || '''[[Knuts IV Svētais]]'''&lt;br /&gt;''Knud den Hellige''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1042—1086)&lt;/small&gt; || 1080. gada 17. aprīlis — 1086. gada 10. jūlijs || [[Estridsenu dinastija]] ||pēc nogalināšanas [[Odense]]s baznīcā 1101. gadā kanonizēts par katoļu svēto, Dānijas svētais aizbildnis
|-
| [[Attēls:Oluf hunger.jpg|80px]] || '''[[Olafs I Izsalkušais]]'''&lt;br /&gt;''Oluf Hunger''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1050—1095)&lt;/small&gt; || 1086. gada 10. jūlijs — 1095. gada 18. augusts || [[Estridsenu dinastija]] ||Precējies ar [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņaza]] [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslava]] mazmeitu Ingigerdu. Viņa valdīšanas laiks bija neražas un bada periods
|-
| [[Attēls:Erik 1. Ejegod.jpg|80px]] || '''[[Ēriks I Labais]]'''&lt;br /&gt;''Erik Ejegodr''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1060—1103)&lt;/small&gt; || 1095. gada 18. augusts — 1103. gada 10. jūlijs || [[Estridsenu dinastija]] ||1103. gadā nodibināja [[Lundas arhibīskapi]]ju un devās caur Novgorodu, Kijivu un Konstantinopoli svētceļojumā uz Svēto Zemi, kura laikā miris [[Kipra]]s salā
|-
| [[Attēls:Kong niels.jpg|80px]] || '''[[Nils]]'''&lt;br /&gt;''Niels''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1065—1134)&lt;/small&gt; || 1103. gada 10. jūlijs — 1134. gada 25. jūnijs || [[Estridsenu dinastija]] ||nogalināts [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]] pilī
|-
| [[Attēls:Erik Emune Ribe.JPG|80px]] || '''[[Ēriks II Neaizmirstamais]]'''&lt;br /&gt;''Erik Emune''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1090—1137)&lt;/small&gt; || 1134. gada 25. jūnijs — 1137. gada 18. septembris || [[Estridsenu dinastija]] ||1136. gadā vadīja [[Ziemeļu krusta kari|krusta karagājienu]] pret [[Rīgene]]s [[Vendi (Pomerānija)|vendiem]]
|-
| [[Attēls:Erik lam.jpg|80px]] || '''[[Ēriks III Jērs]]'''&lt;br /&gt;''Erik III Lam''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1120—1146)&lt;/small&gt; || 1137. gada 18. septembris — 1146. gada 27. augusts || [[Estridsenu dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Swen.jpg|80px]] || '''[[Svends III]]'''&lt;br /&gt;''Svend III Grathe''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1125—1157)&lt;/small&gt; || 1146. gada 27. augusts — 1157. gada 23. oktorbris || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Knuds V|Knudu V]] un [[Valdemārs I Lielais|Valdemāru I Lielo]]
|-
| [[Attēls:Knud 5. Magnussen coin.jpg|80px]] || '''[[Knuds V]]'''&lt;br /&gt;''Knud V Magnussen''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1129—1157)&lt;/small&gt; || 1146. gada 27. augusts — 1157. gada 9. augusts || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Svends III|Svendu III]] un [[Valdemārs I Lielais|Valdemāru I Lielo]]
|-
| [[Attēls:Valdemar 1. den Store.jpg|80px]] || '''[[Valdemārs I Lielais]]'''&lt;br /&gt;''Valdemar den Store''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1131—1182)&lt;/small&gt; || 1146. gada 27. augusts — 1182. gada 12. maijs || [[Estridsenu dinastija]] ||  Līdz 1157. gadam valdīja kopā ar [[Svends III|Svendu III]] un [[Knuds V|Knudu V]]. Novgorodas kņaza meitas Ingeborgas dēls, Novgorodas kņaza (1088—1094, 1095—1117) un Kijivas lielkņaza (1125—1132) [[Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)|Mstislava]] mazdēls. 1157. gadā apprecējās ar Sofiju, [[Minskas kņazi|Minskas kņaza]] [[Volodars Gļebovičs|Volodara]] meitu.
|-
| [[Attēls:Knud 4. Valdemarsen.jpg|80px]] || '''[[Knuds VI]]'''&lt;br /&gt;''Knud Valdemarsøn''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1162—1202)&lt;/small&gt; || 1182. gada 12. maijs — 1202. gada 12. novembris || [[Estridsenu dinastija]] ||1185. gadā pakļāva [[Pomerānija kņazi]]sti
|-
| [[Attēls:Valdemar sejr.jpg|80px]] || '''[[Valdemārs II Estridsens]]'''&lt;br /&gt;''Valdemar Sejr''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1170—1241)&lt;/small&gt; || 1202. gada 12. novembris — 1241. gada 28. marts || [[Estridsenu dinastija]] ||1206. gadā rīkoja krusta karagājienu uz [[Sāmsala|Sāmsalu]], 1219. gadā uz [[Tallina|Rēveles]] zemi. 1222. gadā Sāmsalā noslēdza vienošanos, kurā bīskapam Albertam atdeva [[Livonijas bīskapija|Līvzemi]], turpretī Sakalas un Ugaunijas zemē viņš karaļa tiesības piešķīra Zobenbrāļu ordeņa brāļiem.
|-
| [[Attēls:Valdemar den Unge 1209-1231.jpg|80px]] || '''[[Valdemārs Jaunākais]]'''&lt;br /&gt;''Valdemar den Unge''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1209—1231)&lt;/small&gt; || 1218. gads — 1231. gada 28. novembris || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II Estridsenu]]
|-
| [[Attēls:Erik d4 Plovpenning.jpg|80px]] || '''[[Ēriks IV]]'''&lt;br /&gt;''Erik Plovpenning''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1216—1250)&lt;/small&gt; || 1231. gada 28. novembris — 1250. gada 10. augusts || [[Estridsenu dinastija]] || Līdz 1241. gadam valdīja kopā ar [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II Estridsenu]]
|-
| [[Attēls:Abel af Danmark.JPG|80px]] || '''[[Ābels (Dānijas karalis)|Ābels]]'''&lt;br /&gt;''Abel''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1218—1252)&lt;/small&gt; || 1250. gada 10. augusts — 1252. gada 29. jūnijs || [[Estridsenu dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Christoffer I Ribe.JPG|80px]] || '''[[Kristofers I]]'''&lt;br /&gt;''Christoffer I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1219—1252)&lt;/small&gt; || 1252. gada 29. jūnijs — 1259. gada 29. maijs || [[Estridsenu dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Erik Glipping.jpg|80px]] || '''[[Ēriks V]]'''&lt;br /&gt;''Erik Klipping''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1249—1286)&lt;/small&gt; || 1259. gada 29. maijs — 1286. gada 22. novembris || [[Estridsenu dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Erik menved cropped.jpg|80px]] || '''[[Ēriks VI]]'''&lt;br /&gt;''Erik Menved''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1279—1319)&lt;/small&gt; || 1286. gada 22. novembris] — 1319. gada 13. novembris || [[Estridsenu dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Krzysztof2 sorø.JPG|80px]] || '''[[Kristofers II]]'''&lt;br /&gt;''Christoffer II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1276—1332)&lt;/small&gt; || 1319. gada 13. novembris — 1326. gads &lt;small&gt;(gāzts no troņa)&lt;/small&gt; || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Ēriks Kristofersens|Ēriku Kristofersenu]]
|-
| [[Attēls:Begravede kongelige i St Bendts.jpg|80px]] || '''[[Ēriks Kristofersens]]'''&lt;br /&gt;''Erik Christoffersen''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1307— ap 1332)&lt;/small&gt; || 1321. — 1326. gads &lt;small&gt;(gāzts no troņa)&lt;/small&gt; || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Kristofers II|Kristoferu II]]
|-
| [[Attēls:Valdemar-III-eller-hertug-Valdemar(1340)-tegnet-af-Poul-Steffensen,1913.jpg|80px]] || '''[[Valdemārs III]]'''&lt;br /&gt;''Valdemar III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1314—1364)&lt;/small&gt; || 1326. — 1329. gads &lt;small&gt;(gāzts no troņa)&lt;/small&gt; || [[Estridsenu dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Krzysztof2 sorø.JPG|80px]] || '''[[Kristofers II]]'''&lt;br /&gt;''Christoffer II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1276—1332)&lt;/small&gt; || 1329. gads — 1332. gada 2. augusts || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Ēriks Kristofersens|Ēriku Kristofersenu]]
|-
| [[Attēls:Begravede kongelige i St Bendts.jpg|80px]] || '''[[Ēriks Kristofersens]]'''&lt;br /&gt;''Erik Christoffersen''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1307— ap 1332)&lt;/small&gt; || 1329. gads — 1332. gada sākums || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Kristofers II|Kristoferu II]]
|-
|align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot;| ''Periods bez karaļa'' (1332—1340)
|-
| [[Attēls:Waldemar IV Otherday of Denmark c 1375 crop.jpg|80px]] || '''[[Valdemārs IV]]'''&lt;br /&gt;''Valdemar IV''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 1320—1375)&lt;/small&gt; || 1340. gada 21. jūnijs — 1375. gada 24. oktobris || [[Estridsenu dinastija]] ||1346. gadā pārdeva [[Dāņu Igaunija]]s teritoriju Livonijas ordeņa mestram
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Bjelbu dinastija (1376—1387)'''
|-
| [[Attēls:Oluf 2 of Denmark (Kronborg tapestries) cropped.jpg|80px]] || '''[[Olafs II]]'''&lt;br /&gt;''Oluf II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1370—1387)&lt;/small&gt; || 1376. gada 3. maijs — 1387. gada 3. augusts || [[Bjelbu dinastija]] || Valdīja kopā ar savu māti [[Margrēte I|Margrēti I]], 1380. gadā apvienoja Dāniju un Norvēģiju personālūnijā.
|}

=== [[Attēls:Flag of the Kalmar Union.svg|30px]] Kalmāras ūnija (1397—1536) [[Attēls:Armoiries medievales d Eric de Poméranie 1382-1459.svg|30px]] ===
''Skatīt arī: [[Kalmāras ūnija]]''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Estridsenu dinastija (1376—1412)'''
|-
| [[Attēls:Margaret of Denmark, Norway &amp; Sweden (1389) effigy 2010 (2).jpg|80px]] || '''[[Margrēte I]]'''&lt;br /&gt;''Margrete I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1353—1412)&lt;/small&gt; || 1376. gads — 1412. gada 28. oktobris || [[Estridsenu dinastija]] || Līdz 1387. gadam valdīja kopā ar savu dēlu [[Olafs II|Olafu II]]. Dānijas karaliene no 1387. gada, Norvēģijas reģente no 1388. gada, Zviedrijas karaliene no 1389. gada.
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Grifu dinastija (1397—1439)'''
|-
| [[Attēls:Eric VII the Pomeranian of Denmark (photo 2010) crop.jpg|80px]] || '''[[Pomerānijas Ēriks]]'''&lt;br /&gt;''Erik av Pommern''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1381/82—1459)&lt;/small&gt; || 1397. gada 17. jūnijs — 1439. gada 24. septembris &lt;small&gt;(gāzts no troņa)&lt;/small&gt; || [[Grifu dinastija]] || pirms tam [[Norvēģijas karalis]] no 1389. gada. Dānijas un [[Zviedrijas karalis]] no 1396. līdz 1439. gadam, [[Kalmāras ūnija]]s (no 1397) karalis. Līdz 1412. gadam valdīja kopā ar [[Margrēte I|Margrēti I]], 1416. gadā par karaļa rezidenci izvēlēta [[Kopenhāgena]].
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Palatīnu-Neimarku dinastija (1440—1448)'''
|-
| [[Attēls:Christopher of Bavaria crop.jpg|80px]] || '''[[Bavārijas Kristofers]]'''&lt;br /&gt;''Kristoffer av Bayern''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1416—1448)&lt;/small&gt; || 1440. gada 9. aprīlis — 1448. gada 6. janvāris || [[Palatīnu-Neimarku dinastija]] || [[Kalmāras ūnija]]s karalis: Dānijas karalis (no 1440), Zviedrijas karalis (no 1441) un Norvēģijas karalis (no 1442).
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Oldenburgas dinastija (1448—1863)'''
|-
| [[Attēls:Christian I of Denmark, Norway &amp; Sweden 1440s.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns I]]'''&lt;br /&gt;''Kristian I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1426—1481)&lt;/small&gt; || 1448. gada 1. septembris — 1481. gada 21. maijs || [[Oldenburgas dinastija]] ||[[Kalmāras ūnija]]s karalis: Dānijas karalis no 1448., Norvēģijas karalis no 1450. un Zviedrijas karalis no 1457. gada.
|-
| [[Attēls:1455 Johann.JPG|80px]] || '''[[Hanss]]'''&lt;br /&gt;''Hans''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1455—1513)&lt;/small&gt; || 1481. gada 21. maijs — 1513. gada 20. februāris || [[Oldenburgas dinastija]] ||[[Kalmāras ūnija]]s karalis: Dānijas karalis (no 1481), Norvēģijas karalis (no 1483) un Zviedrijas karalis (no 1497).
|-
| [[Attēls:ChristianII of denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns II]]'''&lt;br /&gt;''Kristian II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1481—1559)&lt;/small&gt; || 1513. gada 20. februāris — 1523. gada 20. janvāris &lt;small&gt;(gāzts no troņa)&lt;/small&gt; || [[Oldenburgas dinastija]] ||[[Kalmāras ūnija]]s karalis: Dānijas un Norvēģijas karalis no 1513., Zviedrijas karalis no 1520. gada.
|-
| [[Attēls:Frederik 1-detail.jpg|80px]] || '''[[Frederiks I]]'''&lt;br /&gt;''Frederik I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1471—1533)&lt;/small&gt; || 1523. gada 20. janvāris — 1533. gada 10. aprīlis || [[Oldenburgas dinastija]] || Pēc [[Kalmāras ūnija]]s izjukšanas Dānijas karalis (no 1523) un Norvēģijas karalis (no 1524).
|-
|align=&quot;center&quot; colspan=&quot;6&quot;| ''Periods bez karaļa'' (1533—1534)
|}

=== [[Attēls:Flag of Denmark.svg|30px]] Dānija-Norvēģija (1536—1814) [[Attēls:Royal Arms of Denmark &amp; Norway (1699–1819).svg|30px]] ===
''Skatīt arī: [[Dānija—Norvēģija]]''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Oldenburgas dinastija (1448—1863)'''
|-
| [[Attēls:Christian III of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns III]]'''&lt;br /&gt;''Kristian III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1503—1559)&lt;/small&gt; || 1534. gada 4. jūlijs — 1559. gada 1. janvāris] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis. Ieviesa [[luterisms|luterticību]] kā oficiālo reliģiju.
|-
| [[Attēls:1581 Lorck Frederik 2.(crop).jpg|80px]] || '''[[Frederiks II]]'''&lt;br /&gt;''Frederik II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1534—1588)&lt;/small&gt; || 1559. gada 1. janvāris — 1588. gada 4. aprīlis || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis. Iecēla savu jaunāko brāli [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]] un uzdeva viņam pārņemt šīs bīskapijas Dānijas kontrolē. 1562. gadā noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Krievijas caru [[Ivans IV|Ivanu IV]], kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz Igauniju, Sāmsalu un Kurzemi.
|-
| [[Attēls:Kristian IV av Danmark, malning av Pieter Isaacsz 1611-1616.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns IV]]'''&lt;br /&gt;''Kristian IV''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1577—1648)&lt;/small&gt; || 1588. gada 4. aprīlis — 1648. gada 28. februāris || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis. Iesaistījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]] protestantu pusē.
|-
| [[Attēls:Frederik 3 by window.jpg|80px]] || '''[[Frederiks III]]'''&lt;br /&gt;''Frederik III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1609—1670)&lt;/small&gt; || 1648. gada 28. februāris — 1670. gada 9. februāris || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis
|-
| [[Attēls:Christian V of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns V]]'''&lt;br /&gt;''Kristian V''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1646—1699)&lt;/small&gt; || 1670. gada 9. februāris — 1699. gada 25. augusts || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis
|-
| [[Attēls:Frederik den 4.jpg|80px]] || '''[[Frederiks IV]]'''&lt;br /&gt;''Frederik IV''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1671—1730)&lt;/small&gt; || 1699. gada 25. augusts — 1730. gada 12. oktobris || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis
|-
| [[Attēls:Christian 6.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns VI]]'''&lt;br /&gt;''Kristian VI''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1699—1746)&lt;/small&gt; || 1730. gada 12. oktobris — 1746. gada 6. augusts || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis
|-
| [[Attēls:Pilo - Frederik V of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Frederiks V]]'''&lt;br /&gt;''Frederik V''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1723—1766)&lt;/small&gt; || 1746. gada 6. augusts — 1766. gada 14. janvāris || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis
|-
| [[Attēls:Christian VII 1772 by Roslin.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns VII]]'''&lt;br /&gt;''Kristian VII''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1749—1808)&lt;/small&gt; || 1766. gada 14. janvāris — 1808. gada 13. marts || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis
|}

=== [[Attēls:Flag of Denmark.svg|30px]] Dānijas Karaliste (1814 — mūsdienas) [[Attēls:National coat of arms of Denmark.svg|30px]] ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Oldenburgas dinastija (1814—1863)'''
|-
| [[Attēls:Fiedrichvidenmark.jpg|80px]] || '''[[Frederiks VI]]'''&lt;br /&gt;''Frederik V''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1768—1839)&lt;/small&gt; || 1808. gada 13. marts — 1839. gada 3. decembris || [[Oldenburgas dinastija]] ||arī Norvēģijas karalis līdz 1814. gadam
|-
| [[Attēls:Christian VIII af Wilhelm Marstrand.jpg|80px]] || '''[[Kristians VIII Oldenburgs]]'''&lt;br /&gt;''Kristian VIII''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1786—1848)&lt;/small&gt; || 1839. gada 3. decembris — 1848. gada 20. janvāris || [[Oldenburgas dinastija]] ||Ievēlēts par Norvēģijas karali 1814. gadā, bet bija spiests atdot varu Zviedrijas karalim Kārlim XIII.
|-
| [[Attēls:Frederik VII af August Schiøtt.jpg|80px]] || '''[[Frederiks VII]]'''&lt;br /&gt;''Frederik VII''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1808—1863)&lt;/small&gt; || 1848. gada 20. janvāris — 1863. gada 15. novembris || [[Oldenburgas dinastija]] ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Gliksburgas dinastija (1863 — mūsdienas)'''
|-
| [[Attēls:Christian IX of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns IX]]'''&lt;br /&gt;''Kristian IX''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1808—1906)&lt;/small&gt; || 1863. gada 15. novembris — 1906. gada 29. janvāris || [[Gliksburgas dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Frederik IIX - Otto Bache.jpg|80px]] || '''[[Frederiks VIII]]'''&lt;br /&gt;''Frederik VIII''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1843—1912)&lt;/small&gt; || 1906. gada 29. janvāris — 1912. gada 14. maijs || [[Gliksburgas dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:King Christian X of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns X]]'''&lt;br /&gt;''Kristian X''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1870—1947)&lt;/small&gt; || 1912. gada 14. maijs — 1947. gada 20. aprīlis || [[Gliksburgas dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Frederick IX of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Frederiks IX]]'''&lt;br /&gt;''Frederik IX''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1899—1972)&lt;/small&gt; || 1947. gada 20. aprīlis — 1972. gada 14. janvāris || [[Gliksburgas dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Drottning Margrethe av Danmark.jpg|80px]] || '''[[Margrēte II]]'''&lt;br /&gt;''Margrethe II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1940)&lt;/small&gt; || 1972. gada 14. janvāris — 2024. gada 14. janvāris|| [[Gliksburgas dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Frederik, Crown Prince of Denmark in 2021.jpg|80px]] || '''[[Frederiks X]]'''&lt;br /&gt;''Frederik X''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || 2024. gada 14. janvāris — ''pašlaik''|| [[Gliksburgas dinastija]] ||
|}

== Skatīt arī ==
* [[Dānijas premjerministru uzskaitījums]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://kongehuset.dk/english/the-monarchy-in-denmark/The-Royal-Lineage &quot;Royal Lineage&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150314224944/http://kongehuset.dk/english/the-monarchy-in-denmark/The-Royal-Lineage |date={{dat|2015|03|14||bez}} }} Dānijas Karalistes dinastijas un karaļi.

{{Dānijas valdnieki}}
{{Eiropas valstu vadītāji}}

[[Kategorija:Dānijas karaliskā vara]]
[[Kategorija:Dānijas monarhi|*]]
[[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>c0dk8vjsueysriz9bbfqwalmrvpu1j6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4472020</id>
      <parentid>4471020</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:16:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4472020</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1500" sha1="o6euv6hx4hgenqrbdjdn8zftsacem4x" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]] maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets.</text>
      <sha1>o6euv6hx4hgenqrbdjdn8zftsacem4x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4472025</id>
      <parentid>4471023</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:23:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4472025</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4509" sha1="lcwwknrxcs92jkzy9uyolqxhquqjlz6" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[23. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[24. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2F]]''.
* [[25. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[27. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[29. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''.
* Maijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* [[10. jūnijs]] — pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūnijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūnijs — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''.
* [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
&lt;!--

* [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>lcwwknrxcs92jkzy9uyolqxhquqjlz6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdemārs II Estridsens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92852</id>
    <revision>
      <id>4471955</id>
      <parentid>4284369</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:22:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471955</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7280" sha1="i920jarnf32r5zlogoj13exkxijb0oe" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Valdemārs II
| vārds_orģ           = ''Valdemar Sejr''
| attēls              =Valdemarsejrssegl.jpg
| apraksts            = Valdemāra II zīmogs
| amats               =[[Dānijas karalis]]
| term_sākums         =1202. gads
| term_beigas         =1241. gads
| priekštecis         =[[Knuds VI Estridsens|Knuds VI]]
| pēctecis            =[[Eriks IV Arkla Feniņš|Eriks IV]]
| dzim_dati           ={{dat|1170|05|09}} vai {{dat|1170|06|28}}
| dzim_vieta          =
| dzīves_vieta        =
| mir_dati            ={{dat|1241|03|28}}
| mir_vieta           =[[Vordingborga]], ({{DEN}})
| tēvs                =[[Valdemārs I Lielais]]
| māte                =[[Minskas Sofija]]
| dzīvesb             =[[Bohēmijas Dagmāra]], [[Portugāles Berengārija]]
| bērni               =9 bērni, to skaitā [[Eriks IV Arkla Feniņš|Eriks IV]], [[Ābels Estridsens|Ābels]], [[Kristofers I Estridsens|Kristofers I]]
| reliģija            =[[katoļticība]]
| apglabāts           =[[Svētā Benda baznīca]], [[Ringsteda|Ringstedā]], {{DEN}}
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Valdemārs II''' ({{val|da|Valdemar Sejr}} - &quot;Valdemārs uzvarētājs&quot;; dzimis {{dat|1170|05|09}} vai {{dat|1170|06|28}}, miris {{dat|1241|03|28}}) bija [[Dānijas karalis]] (1202-1241) un īsu brīdi arī [[Līvzeme]]s un [[Letija]]s feodālais seniors (1221-1222).

== Dzīvesgājums ==

Valdemārs dzimis 1170. gada 28. jūnijā kā Dānijas karaļa [[Valdemārs I Lielais|Valdemāra I]] un viņa sievas [[Polockas Rurikoviču dinastija]]i piederīgās kņaza meitas [[Minskas Sofija|Sofijas]] jaunākais dēls. Viņa māte bija cēlusies no varjagu-rūsu dinastijas [[Polockas Rurikoviči]]em. Viņa vectēvs no mātes puses bija [[Minska]]s un [[Polocka]]s kņazs [[Volodars Gļebovičs]], tādējādi Valdemāram bija iespējams pieteikt feodālās mantošanas pretenzijas uz daļu no letu zemēm, kuras kādreiz bija pakļautas Polockai. No 1182. līdz 1202. gadam viņš bija [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]] hercogs un kopā ar savu brāli Dānijas karali [[Knuts V|Knutu V]] 1201. gadā iekaroja [[Holšteina|Holšeinu]]. 1202. gadā viņš kļuva par Dānijas karali un iekaroja [[Mēklenburga|Mēklenburgu]], [[Pomerānija|Pomerāniju]]. Arī [[Lībeka]] un [[Hamburga]] atzina viņa virsvaru. 1206. gada vasarā Valdemārs II rīkoja pirmo krustagājienu uz [[Sāmsala|Sāmsalu]], jo pēc bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta]] vienošanās ar Dānijas karali, Sāmsala, tāpat kā [[Igaunija|Ziemeļigaunija]] un [[Kurzeme]], ietilpa dāņiem atvēlētajā kristāmajā teritorijā. Dāņi Sāmsalā uzcēla koka pili, bet sāmsaliešu draudu dēļ nevēlējās tajā palikt, tādēļ pili atkal nodedzināja un daļa karotāju atgriezās Dānijā, bet daļa pārziemoja [[Rīga|Rīgā]]. 1218. gada vasarā Livonijas bīskaps Alberts, Igaunijas bīskaps [[Teoderihs no Turaidas]] un [[Sēlijas bīskaps]] [[Bernhards no Lipes]] devās pie Dānijas karaļa uz Šlēzvigas valsts sanāksmi un lūdza viņu doties karagājienā pret Igauniju, lai igauņi pārstātu kopā ar krieviem karot pret viņiem. Kā kompensāciju par militāro palīdzību karalim piedāvāja virskundzību pār Igaunijas un, iespējams, [[Līvzeme]]s zemēm.

[[Attēls:Danmarks flag 1219 Lorentzen.jpg|thumb|left|300px|Leģendārā Dānijas karoga parādīšanās debesīs Lindanises kaujas laikā kā glābēja zīme dāņiem kritiskā brīdī (Lorencena glezna).]]
[[Attēls:Danska väldet under valdemar sejr.jpg|thumb|left|Dānijas Karaliste Valdemāra II laikā]]

1219. gada jūnijā karalis Valdemārs II rīkoja krusta karagājienu uz [[Rēvele]]s zemi. Kopā ar viņu ieradās arī viņa vasaļa [[Rīgene]]s [[Vendi (slāvi)|vendu]] ķēniņa brālis, vēlākais ķēniņš [[Viclavs]] I ({{val|de|Wizlaw I}}) un četri bīskapi [[Lunda]]s arhibīskapa Andreasa vadībā. Tagadējā Tallinas Domkalnā (''Toompea'') krusta karotāji vecās igauņu pils vietā sāka celt jaunu pili, ko vēlāk dēvēja par &quot;dāņu pili&quot;. Pēc rēveliešu vecāko apdāvināšanas un kristīšanas izcēlās militārs konflikts, kurā igauņi pārskatīšanās dēļ nogalināja Igaunijas bīskapu Teoderihu un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr Viclava karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru. Kaujā krita vairāk nekā 1000 igauņu karavīru. Jaunajā cietoksnī atstāja dāņu garnizonu un bīskapus, kas ķērās pie Rēveles novada kristīšanas. 1220. gadā bīskaps Alberts piekrita kļūt par Valdemāra II vasali, lēnī saņemot Livoniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |title=Indriķa hronika XXIV 4. |access-date={{dat|2013|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130530173538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |archivedate={{dat|2013|05|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1222. gada vasarā Valdemārs II no jauna uzcēla iepriekšējā karagājiena laikā nopostīto pili Sāmsalā. Jaunajā pilī pie Dānijas karaļa no Līvzemes ieradās bīskaps Alberts, Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Folkvīns]] un vārdā nenosaukti līvu vecākie, lai vestu sarunas par dāņiem piešķirtās Līvzemes un Igaunijas turpmāko statusu. Sarunu gaitā viņi panāca to, ka karalis Valdemārs II bīskapam Albertam atdeva Līvzemi, turpretī [[Sakala]]s un [[Ugaunija]]s zemē viņš karaļa tiesības piešķīra [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem, bet garīgās tiesības [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapam]]. Pēc tam piecu dienu kaujā sāmsalieši atkal piespieda dāņus pamest Sāmsalas pili. 1223. gadā Valdemāru II un viņa dēlu sagūstīja [[Šverīne]]s grāfs Heinrihs I un turēja apcietinājumā, prasot viņu atteikties no visiem iekarojumiem. Pēc ilgas pretošanās karalis 1225. gadā tomēr parakstīja līgumu, pēc kura viņš samaksāja izpirkšanas naudu 45 tūkstošu sudraba marku apmērā un zaudēja visus iekarojumus, arī virsvaldību pār tagadējās [[Latvija]]s zemēm. 1227. gadā viņš mēģināja zaudēto atgūt, tomēr zaudēja kaujā pie Bornhēvedas (''Bornhöved'') un pēc tam paturēja vienīgi Rīgenes salu un [[Dāņu Igaunija|Ziemeļigauniju]]. Valdemārs II mira 1241. gada 28. martā un tika apglabāts Ringstedas katedrālē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas krusta kari]]

{{kastes sākums}}
{{Estridsenu dzimtas valdnieki}}
{{Amatu secība | pirms = [[Knuds VI Estridsens|Knuds VI]] | virsraksts = [[Dānijas valdnieku uzskaitījums|Dānijas karalis]] | periods = 1202. - 1241. | pēc = [[Eriks IV]]}}
{{Amatu secība | pirms =  | virsraksts = [[Dāņu Igaunija|Igaunijas kungs (''Dominus Estonie'')]] | periods = 1219. - 1241. | pēc = [[Eriks V]]}}
{{kastes beigas}}
{{Dānijas valdnieki}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1170. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1241. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienviddānijas reģionā dzimušie]]
[[Kategorija:Estridsenu dinastija]]
[[Kategorija:Dānijas monarhi]]
[[Kategorija:Dānijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>i920jarnf32r5zlogoj13exkxijb0oe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471956</id>
      <parentid>4471955</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:23:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4471956</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7363" sha1="ggxkkgfl2ze96imzqc6o6f72f75lxi5" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Valdemārs II
| vārds_orģ           = ''Valdemar Sejr''
| attēls              =Valdemarsejrssegl.jpg
| apraksts            = Valdemāra II zīmogs
| amats               =[[Dānijas karalis]]
| term_sākums         =1202. gads
| term_beigas         =1241. gads
| priekštecis         =[[Knuds VI Estridsens|Knuds VI]]
| pēctecis            =[[Eriks IV Arkla Feniņš|Eriks IV]]
| dzim_dati           ={{dat|1170|05|09}} vai {{dat|1170|06|28}}
| dzim_vieta          =
| dzīves_vieta        =
| mir_dati            ={{dat|1241|03|28}}
| mir_vieta           =[[Vordingborga]], ({{DEN}})
| tēvs                =[[Valdemārs I Lielais]]
| māte                =[[Minskas Sofija]]
| dzīvesb             =[[Bohēmijas Dagmāra]], [[Portugāles Berengārija]]
| bērni               =9 bērni, to skaitā [[Eriks IV Arkla Feniņš|Eriks IV]], [[Ābels Estridsens|Ābels]], [[Kristofers I Estridsens|Kristofers I]]
| reliģija            =[[katoļticība]]
| apglabāts           =[[Svētā Benda baznīca]], [[Ringsteda|Ringstedā]], {{DEN}}
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Valdemārs II''' ({{val|da|Valdemar Sejr}} - &quot;Valdemārs uzvarētājs&quot;; dzimis {{dat|1170|05|09}} vai {{dat|1170|06|28}}, miris {{dat|1241|03|28}}) bija [[Dānijas karalis]] (1202-1241) un īsu brīdi arī [[Līvzeme]]s un [[Letija]]s feodālais seniors (1221-1222).

== Dzīvesgājums ==

Valdemārs dzimis 1170. gada 28. jūnijā kā Dānijas karaļa [[Valdemārs I Lielais|Valdemāra I]] un viņa sievas [[Polockas Rurikoviču dinastija]]i piederīgās kņaza meitas [[Minskas Sofija|Sofijas]] jaunākais dēls. Viņa māte bija cēlusies no varjagu-rūsu dinastijas [[Polockas Rurikoviči]]em. Viņa vectēvs no mātes puses bija [[Minska]]s un [[Polocka]]s kņazs [[Volodars Gļebovičs]], tādējādi Valdemāram bija iespējams pieteikt feodālās mantošanas pretenzijas uz daļu no letu zemēm, kuras kādreiz bija pakļautas Polockai. No 1182. līdz 1202. gadam viņš bija [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]] hercogs un kopā ar savu brāli Dānijas karali [[Knuts V|Knutu V]] 1201. gadā iekaroja [[Holšteina|Holšeinu]]. 1202. gadā viņš kļuva par Dānijas karali un iekaroja [[Mēklenburga|Mēklenburgu]], [[Pomerānija|Pomerāniju]]. Arī [[Lībeka]] un [[Hamburga]] atzina viņa virsvaru. 1206. gada vasarā Valdemārs II rīkoja pirmo krustagājienu uz [[Sāmsala|Sāmsalu]], jo pēc bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta]] vienošanās ar Dānijas karali, Sāmsala, tāpat kā [[Igaunija|Ziemeļigaunija]] un [[Kurzeme]], ietilpa dāņiem atvēlētajā kristāmajā teritorijā. Dāņi Sāmsalā uzcēla koka pili, bet sāmsaliešu draudu dēļ nevēlējās tajā palikt, tādēļ pili atkal nodedzināja un daļa karotāju atgriezās Dānijā, bet daļa pārziemoja [[Rīga|Rīgā]]. 1218. gada vasarā Livonijas bīskaps Alberts, Igaunijas bīskaps [[Teoderihs no Turaidas]] un [[Sēlijas bīskaps]] [[Bernhards no Lipes]] devās pie Dānijas karaļa uz Šlēzvigas valsts sanāksmi un lūdza viņu doties karagājienā pret Igauniju, lai igauņi pārstātu kopā ar krieviem karot pret viņiem. Kā kompensāciju par militāro palīdzību karalim piedāvāja virskundzību pār Igaunijas un, iespējams, [[Līvzeme]]s zemēm.

[[Attēls:Danmarks flag 1219 Lorentzen.jpg|thumb|left|300px|Leģendārā Dānijas karoga parādīšanās debesīs Lindanises kaujas laikā kā glābēja zīme dāņiem kritiskā brīdī (Lorencena glezna).]]
[[Attēls:Danska väldet under valdemar sejr.jpg|thumb|left|Dānijas Karaliste Valdemāra II laikā]]

1219. gada jūnijā karalis Valdemārs II rīkoja krusta karagājienu uz [[Rēvele]]s zemi. Kopā ar viņu ieradās arī viņa vasaļa [[Rīgene]]s [[Vendi (slāvi)|vendu]] ķēniņa brālis, vēlākais ķēniņš [[Viclavs]] I ({{val|de|Wizlaw I}}) un četri bīskapi [[Lunda]]s arhibīskapa Andreasa vadībā. Tagadējā Tallinas Domkalnā (''Toompea'') krusta karotāji vecās igauņu pils vietā sāka celt jaunu pili, ko vēlāk dēvēja par &quot;dāņu pili&quot;. Pēc rēveliešu vecāko apdāvināšanas un kristīšanas izcēlās militārs konflikts, kurā igauņi pārskatīšanās dēļ nogalināja Igaunijas bīskapu Teoderihu un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr Viclava karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru. Kaujā krita vairāk nekā 1000 igauņu karavīru. Jaunajā cietoksnī atstāja dāņu garnizonu un bīskapus, kas ķērās pie Rēveles novada kristīšanas. 1220. gadā bīskaps Alberts piekrita kļūt par Valdemāra II vasali, lēnī saņemot Livoniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |title=Indriķa hronika XXIV 4. |access-date={{dat|2013|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130530173538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |archivedate={{dat|2013|05|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1222. gada vasarā Valdemārs II no jauna uzcēla iepriekšējā karagājiena laikā nopostīto pili Sāmsalā. Jaunajā pilī pie Dānijas karaļa no Līvzemes ieradās bīskaps Alberts, Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Folkvīns]] un vārdā nenosaukti līvu vecākie, lai vestu sarunas par dāņiem piešķirtās Līvzemes un Igaunijas turpmāko statusu. Sarunu gaitā viņi panāca to, ka karalis Valdemārs II bīskapam Albertam atdeva Līvzemi, turpretī [[Sakala]]s un [[Ugaunija]]s zemē viņš karaļa tiesības piešķīra [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem, bet garīgās tiesības [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapam]]. Pēc tam piecu dienu kaujā sāmsalieši atkal piespieda dāņus pamest Sāmsalas pili. 1223. gadā Valdemāru II un viņa dēlu sagūstīja [[Šverīne]]s grāfs Heinrihs I un turēja apcietinājumā, prasot viņu atteikties no visiem iekarojumiem. Pēc ilgas pretošanās karalis 1225. gadā tomēr parakstīja līgumu, pēc kura viņš samaksāja izpirkšanas naudu 45 tūkstošu sudraba marku apmērā un zaudēja visus iekarojumus, arī virsvaldību pār tagadējās [[Latvija]]s zemēm. 1227. gadā viņš mēģināja zaudēto atgūt, tomēr zaudēja kaujā pie Bornhēvedas (''Bornhöved'') un pēc tam paturēja vienīgi Rīgenes salu un [[Dāņu Igaunija|Ziemeļigauniju]]. Valdemārs II mira 1241. gada 28. martā un tika apglabāts Ringstedas katedrālē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas krusta kari]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{Estridsenu dzimtas valdnieki}}
{{Amatu secība | pirms = [[Knuds VI Estridsens|Knuds VI]] | virsraksts = [[Dānijas valdnieku uzskaitījums|Dānijas karalis]] | periods = 1202. - 1241. | pēc = [[Eriks IV]]}}
{{Amatu secība | pirms =  | virsraksts = [[Dāņu Igaunija|Igaunijas kungs (''Dominus Estonie'')]] | periods = 1219. - 1241. | pēc = [[Eriks V]]}}
{{kastes beigas}}
{{Dānijas valdnieki}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1170. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1241. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienviddānijas reģionā dzimušie]]
[[Kategorija:Estridsenu dinastija]]
[[Kategorija:Dānijas monarhi]]
[[Kategorija:Dānijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>ggxkkgfl2ze96imzqc6o6f72f75lxi5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mahmūds Ahmadīnežāds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>93129</id>
    <revision>
      <id>4471913</id>
      <parentid>4437070</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:50:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471913</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5010" sha1="hb7akeor8ghq9q4vf9jm3hxzykmaxaw" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Mahmūds Ahmadīnežāds
 |       vārds_orģ = {{ara|محمود احمدی نژاد}}
 |          attēls = Mahmoud Ahmadinejad 2019 02.jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Irānas prezidents]]
 |     term_sākums = {{dat|2005|8|3|N}}
 |     term_beigas = {{dat|2013|8|3|N}}
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = 
 |        premjers = 
 |     priekštecis = [[Mohameds Hātami]]
 |        pēctecis = [[Hasans Rūhānī]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = [[Teherāna]]s mērs
 |    term_sākums2 = {{dat|2003|5|20|N|bez}}
 |    term_beigas2 = {{dat|2005|6|28|N|bez}}
 |    priekštecis2 = 
 |       pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = [[Nepievienošanās kustība]]s ģenerālsekretārs
 |    term_sākums3 = {{dat|2012|8|30|N|bez}}
 |    term_beigas3 = {{dat|2013|8|3|N|bez}}
 |    priekštecis3 = 
 |       pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{ddv|1956|10|28}}
 |      dzim_vieta = {{flagicon image|State flag of Iran (1964–1980).svg}} [[Aradana]], [[Semnāna]], [[Pehlevī Irāna]]
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = 
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = politiķis, inženieris, universitātes profesors
 |      alma_mater = 
 |        reliģija = 
 |        paraksts = Mahmoud Ahmadinejad signature.svg
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}

'''Mahmūds Ahmadīnežāds''' ({{val-fa|محمود احمدی نژاد}}, ''Mahmūd Ahmadinezhād'', dzimis {{dat|1956|10|28}}) ir [[Irāna]]s politiķis un valstsvīrs, sestais [[Irānas prezidents]]. Bijis prezidenta amatā no 2005. gada 3. augusta līdz 2013. gada 3. augustam.

== Biogrāfija ==
Dzimis 1956. gada 28. oktobrī Aradanas ciemā, netālu no Garmsaras. Ceturtais bērns 7 bērnu ģimenē, īstajā vārdā Mahmūds Sabordžans. Tēvs - kalējs, kas no provinces pārcēlies uz dzīvi Teherānā, [[Šiītu islāms|šiīts]].&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; 1976. gadā uzsācis studēt Teherānas zinātņu un tehnikas augstskolā, ko veiksmīgi absolvējis, 1986. gadā turpināja studijas maģistrantūrā. 1997. gadā aizstāvējis zinātņu doktora disertāciju.

Studiju gados iesaistījās antimonarhistiskajā studentu kustībā, iestājās konservatīvajā islāmistu organizācijā &quot;Par saišu starp universitātēm un garīgajām skolām stiprināšanu&quot;. 1980. gadā kā brīvprātīgais [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargu]] vienībā devās uz fronti, lai piedalītos [[Irānas - Irākas karš|karā pret Sadama Irāku]]. Pēc demobilizācijas uzsāka politiķa karjeru: vispirms kļuva par Hojas pilsētas mēru (Rietumazerbaidžānas provincē), vēlāk kļuva par Kurdistānas provinces gubernatora padomnieku. Pieņēma vārdu &quot;Ahmadīnežāds&quot;, kas norāda piederību pravieša Muhameda ciltij (viņa māte bija no seīdiem). No 1993. līdz 1997. gadam bija [[Ardabīla]]s ostāna gubernators, amatu savienošanas kārtībā arī Kultūras un izglītības ministra padomnieks. 1997. gadā kļuva par pasniedzēju savā &quot;alma mater&quot; un atgriezās politikā tikai pēc 6 gadiem. 2003. gadā ievēlēts par [[Teherāna]]s mēru. Par valsts prezidentu tika ievēlēts {{dat|2005|6|24}}, iegūstot 62% vēlētāju atbalstu (2009. gada jūnijā tika ievēlēts uz otru termiņu, kad par viņu balsoja 65% vēlētāju). Kandidēdams uz prezidenta amatu, deklarējis savu īpašumu: 1977. gada ''Peugeot'' un nelielu namu vienā no Teherānas strādnieku rajoniem, ko politiķis mantojis no tēva un kurā dzīvo vēl joprojām.&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;[http://www.diena.lv/sabiedriba/mahmuds-ahmadinedzads-675196 Mahmūds Ahmadinedžāds]. // Diena. 27.06.2009., 4. lpp.&lt;/ref&gt;

2017. gada 12. aprīlī Ahmadīnežāds paziņoja, ka viņš plāno piedalīties 2017. gada Irānas prezidenta vēlēšanās, neskatoties uz Irānas Augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] iebildumiem. Viņa kandidatūru noliedza [[Irānas Aizbildņu padome]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/660859-irana_notiek_prezidenta_velesanas|title=Irānā notiek prezidenta vēlēšanas|accessdate=22 October 2017|archive-date={{dat|2017|05|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170525033636/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/660859-irana_notiek_prezidenta_velesanas}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{Irāna-aizmetnis}}
{{politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{Irānas prezidenti}}
{{DEFAULTSORT:Ahmadīnežāds, Mahmūds}}
[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas politiķi]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas prezidenti]]</text>
      <sha1>hb7akeor8ghq9q4vf9jm3hxzykmaxaw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzintars Rasnačs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94256</id>
    <revision>
      <id>4472041</id>
      <parentid>4358874</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:02:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472041</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24613" sha1="0yreruyrwbcpuxl73jg11paygb925wy" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Dzintars Rasnačs
| vārds_orģ = 
| attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096436324).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Dzintars Rasnačs 2014. gadā
| amats2 = 
| term_sākums2 = {{Dat|1995|12|21|N|bez}}
| term_beigas2 = {{Dat|1998|11|26|N|bez}}
| prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers2 = * [[Andris Šķēle]]
* [[Guntars Krasts]]
| priekštecis2 = [[Romāns Apsītis]]
| pēctecis2 = [[Ingrīda Labucka]]
| amats = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2019|1|23|N}}
| prezidents = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
| premjers = * [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis = [[Gaidis Bērziņš]]
| pēctecis = [[Jānis Bordāns]]
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| amats4 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2010|11|2|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2011|10|16|N|bez}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| amats6 = [[9. Saeima]]s deputāts
| term_sākums6 = {{dat|2006|11|7|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2010|11|2|N}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| vietnieks6 = 
| prezidents6 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers6 = 
* [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]] 
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis6 = 
| amats7 = [[8. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|2004|7|21|N}}
| term_beigas7 = {{dat|2006|11|7|N}}
| viceprezidents7 = 
| vicepremjers7 = 
| vietnieks7 = 
| prezidents7 = 
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers7 = 
* [[Einars Repše]] 
* [[Indulis Emsis]] 
* [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis7 = 
| pēctecis7 = 
| amats8               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums8         = {{dat|1998|11|3|N}}
| term_beigas8         = {{dat|2002|11|5|N}}
| viceprezidents8      =
| vicepremjers8        =
| vietnieks8           =
| prezidents8          =
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Guntis Ulmanis]]
| premjers8            = 
* [[Guntars Krasts]]
* [[Vilis Krištopans]]
* [[Andris Šķēle]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis8         =
| pēctecis8            = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|7|17}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| partija = * [[PSKP]] &lt;small&gt;(1988)&lt;/small&gt;
* [[Tēvzemei un Brīvībai]] &lt;small&gt;(?—1997)&lt;/small&gt;
* [[TB/LNNK]] &lt;small&gt;(1997—2011)&lt;/small&gt;
* [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = * Ārija Millere
* Vēl viena sieva, kura publiski netiek minēta
* Antra Krastiņa (Rasnača) &lt;small&gt;(līdz 2015)&lt;/small&gt;
* Alda Ozola &lt;small&gt;(2016—2020)&lt;/small&gt;
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Dzintars Rasnačs''' (dzimis {{dat|1963|07|17}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]&lt;ref&gt;[http://www.tb.lv/cilveki/articles/dzintars-rasnacs Dzintars Rasnačs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614101836/http://www.tb.lv/cilveki/articles/dzintars-rasnacs |date={{dat|2011|06|14||bez}} }} Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&lt;/ref&gt;) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[politika|politiķis]], [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] biedrs (iepriekš ilgus gadus pārstāvējis &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot;). Bijis sešu [[Saeima]]s sasaukumu deputāts un [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] vairākās valdībās.

== Biogrāfija ==

=== Izglītība ===
Mācījies [[Rīgas 24. vidusskola|Rīgas 24. vidusskolā]].&lt;ref name=&quot;sd&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Sava tēla rasētājs | first = Ināra | last = Egle | publisher = SestDiena | date = 1997. gada 8. novembrī | accessdate = 2009. gada 18. septembrī | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/sava-tela-rasetajs}}&lt;/ref&gt; Pēc pamatizglītības iegūšanas iestājies [[Rīgas industriālais politehnikums|Rīgas industriālajā politehnikumā]], ko pabeidzis 1982. gadā kā štanču un presformu izgatavošanas tehnologs.&lt;ref name=&quot;7s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Dzintars Rasnačs | publisher = 7. Saeima | url = http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.kart1?PK2=39287421266 | access-date = {{dat|2009|09|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080624225303/http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.kart1?PK2=39287421266 | archivedate = {{dat|2008|06|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Divus gadus dienējis [[Padomju armija|Padomju armijā]].&lt;ref name=&quot;sd&quot; /&gt;

1990. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]], 2000. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt;

=== Darba gaitas ===
Dz. Rasnačs darba gaitas uzsāka rūpnīcas [[VEF]] instrumentu fabrikā, kur nostrādājis sešus gadus.&lt;ref name=&quot;sd&quot; /&gt; Strādādams VEF, iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]].

== Politiskā darbība ==
1988. gadā iestājās [[PSRS Komunistiskā partija|PSRS Komunistiskajā partijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/tieslietu-ministrs-dzintars-rasnacs-maksatnespejas-procesa-refor.a105687/ |title=Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Maksātnespējas procesa reformas varēja veikt ātrāk |access-date={{dat|2018|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180702024908/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/tieslietu-ministrs-dzintars-rasnacs-maksatnespejas-procesa-refor.a105687 }}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] iesaistījās tās pirmsākumos 1988. gadā, kā LTF kandidāts bijis ievēlēts [[Rīga]]s [[Vidzemes priekšpilsēta]]s Tautas deputātu padomē.

Kandidējis [[5. Saeima]]s [[5. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. Šī sasaukuma laikā bija &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai]]&quot; frakcijas konsultants&lt;ref name=&quot;sd&quot; /&gt; un Saeimas deputāta [[Aleksandrs Pētersons (politiķis)|Aleksandra Pētersona]] palīgs.

{{dat|1995|12|21}} kļuvis par [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministru]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]].&lt;ref name=&quot;sd&quot; /&gt; Amatu saglabājis arī [[Šķēles 2. Ministru kabinets|A. Šķēles otrajā valdībā]] un sava partijas biedra [[Krasta Ministru kabinets|Guntara Krasta Ministru kabinetā]]. No 1997. gada maija līdz jūnijam pildīja arī [[Latvijas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] pienākumus pēc [[Andrejs Krastiņš|Andreja Krastiņa]] demisijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Krastiņš vada pēdējās trīs dienas ministra amatā |author1 = Ēriks Matulis |author2=Līga Laizāne |publisher =[[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 1997. gada 10. maijā |accessdate = 2009. gada 18. septembrī |url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/nacionalas-zinas/krastins-vada-pedejas-tris-dienas-ministra-amata}}&lt;/ref&gt; Amatu zaudējis, kad līdz ar [[7. Saeima]]s darbības uzsākšanu tika nomainīta valdība.

1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]] ievēlēts [[7. Saeima|7. Saeimā]]. Līdz 2000. gada maijam bijis TB/LNNK frakcijas priekšsēdētāja biedrs.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt; Parlamentā bijis Eiropas lietu komisijas sekretārs, Juridiskās komisijas priekšsēdetāja biedrs, bijis četru apakškomisiju loceklis (tai skaitā apakškomisijas darbam ar Administratīvā procesa likumu priekšsēdētājs) un darbojies vairākās parlamentu sadarbības grupās.&lt;ref name=&quot;7s&quot; /&gt;

2002. gadā kandidējis [[8. Saeima]]s [[8. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]], sākotnēji nav ievēlēts. Kandidējis [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], arī nav ievēlēts. Drīz nonāca Saeimā, jo [[Roberts Zīle]] kļuva par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu.&lt;ref name=&quot;8s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Dzintars Rasnačs |publisher = 8. Saeima |url = http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=39287421266 |access-date = {{dat|2009|09|17||bez}} |archiveurl = https://web.archive.org/web/20080622153300/http://www.saeima.lv/saeima8/dep_kart_8.mand_nol_100?PK2=39287421266 |archivedate = {{dat|2008|06|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Bija Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis, vairāku apakškomisiju, delegāciju un grupu loceklis.&lt;ref name=&quot;8s&quot; /&gt;

2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]].&lt;ref name=&quot;9s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Dzintars Rasnačs | publisher = 9. Saeima | url = http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=39287421266 | access-date = {{dat|2009|09|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100412091228/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=39287421266 | archivedate = {{dat|2010|04|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ievēlēts par Saeimas sekretāru, bija pastāvīgs Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī Juridisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs. Darbojās arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, Juridiskās komisijas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu, vairākās delegācijās un grupās.&lt;ref name=&quot;9s&quot; /&gt;

2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] saraksta. Pirmajā Saeimas sēdē ievēlēts par tās sekretāra [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] biedru. 2011. gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] ievēlēts 11. Saeimā, kur saglabāja vietu prezidijā, kļūstot par Saeimas sekretāru. 2014. gadā ticis [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]].

2014. gada novembrī kļuva par [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministru]] [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]]. Amatu saglabājis arī [[Kučinska valdība|Māra Kučinska valdībā]]. 2018. gada rudenī Dz. Rasnačs kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts.

=== Maksātnespējas jomā ===

2014. gada oktobrī Rasnačs atzina, ka maksātnespējas jomā ir problēmas un atsevišķas lietas neesot noregulētas pietiekami augstā līmenī, tomēr uzskatīja, ka problēmas ir krietni pārspīlētas un tās esot jārisina kompleksi kopā ar tiesībsargājošajām iestādēm un pašām bankām.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title = Rasnačs: maksātnespējas jomā problēmas ir, bet tās ir krietni pārspīlētas |publisher =[[Latvijas Avīze]] |date = 2014. gada 31. oktobris |accessdate = 2014. gada 5. novembrī |url = http://www.la.lv/rasnacs-maksatnespejas-joma-problemas-ir-bet-tas-ir-krietni-vien-parspiletas/}}&lt;/ref&gt; Rasnačs arī pauda viedokli, ka Nacionālo apvienību par maksātnespējas administratoru partiju dēvējot nu jau tikai inerces pēc, atzīstot ka pirms diviem un vairāk gadiem šāda ietekme tiešām esot bijusi, tomēr tagad tādas vairs neesot.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title = Rasnačs: NA par maksātnespējas administratoru partiju dēvē pēc inerces |publisher =[[Latvijas Avīze]] |date = 2014. gada 3. novembris |accessdate = 2014. gada 5. novembrī |url = http://www.la.lv/rasnacs-na-par-maksatnespejas-administratoru-partiju-deve-pec-incerces/}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā Rasnačs veica maksātnespējas jomas reformu, maksātnespējas administratoriem nosakot valsts amatpersonas statusu, eksamināciju un displināratbildību, kā arī prakses vietās uzsākot pārbaudes. 2018. gadā maksātnespējas administratoru skaits bija samazinājies no 312 līdz 255.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title = Maksātnespējas reformas pirmie ziediņi |author=Māris Ķirsons |publisher =[[Dienas Bizness]] |date = 2018. gada 13. februāris |accessdate = 2018. gada 12. jūnijā |url = http://www.db.lv/zinas/maksatnespejas-reformas-pirmie-ziedini-471859}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 26. maijā [[Ārvalstu investoru padome Latvijā]] atzina, ka maksātnespējas jomā kopumā situācija ir uzlabojusies, ļoti augstu novērtējot maksātnespējas procesu uzlabošanā paveikto un atzinīgi novērtējot pieņemto rīcības plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = ĀIPL nostāja attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko noziegumu apkarošanas uzlabošanai |publisher = [[Eiropas Komisija]] |date = 2017. gada 26. maijs |accessdate = 2018. gada 12. jūnijā |url = https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2017/06/EcCrime_LV.pdf |archive-date = 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url = https://web.archive.org/web/20190607130806/https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2017/06/EcCrime_LV.pdf }}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Savienības Padome]] 2018. gada ziņojumā par Latviju atzina, ka pēdējos gados &quot;ir novērstas konkrētas maksātnespējas regulējuma nepilnības, kas ļāva veikt būtiskus procesa pārkāpumus&quot;, vienlaikus gan atzīstot, ka &quot;ēnu ekonomika un tiesu sistēma ir visvājākās jomas Latvijā visumā labvēlīgajā darījumdarbības vidē.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Ziņojums par Latviju – 2018. gads |publisher =[[Eiropas Savienības Padome]] |date = 2018. gada 7. marts |accessdate =  2018. gada 12. jūnijā |url = https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2018-european-semester-country-report-latvia-lv.pdf}}&lt;/ref&gt; Arī [[Eiropas Komisija]] atzina, ka &quot;pēdējo gadu laikā ir ievērojami nostiprināts maksātnespējas procesa regulējums&quot;, &quot;ieviešot ciešāku uzraudzību, stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un smagākus sodus par amatpārkāpumiem&quot;, kā arī pastiprināts regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Padomes ieteikums par Latvijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu |publisher =[[Eiropas Komisija]] |date = 2018. gada 23. maijs |accessdate = 2018. gada 12. jūnijā |url = http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-413-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Dzintars Rasnačs bijis precējies četras reizes. Otrā sieva — Ārija Millere (divi dēli), trešā sieva — Antra Krastiņa (dēls un meita).&lt;ref name=&quot;Dravniece&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = VAKARA ZIŅAS: Vai ministra Rasnača laulību izjaukusi biroja vadītāja? |author = Dana Dravniece |publisher = [[kasjauns.lv]] |date = 2015. gada 31. augusts |accessdate = 2016. gada 12. februārī |url = http://nra.lv/skandalozi/149131-vakara-zinas-vai-ministra-rasnaca-laulibu-izjaukusi-biroja-vaditaja.htm |archiveurl = https://web.archive.org/web/20151014180452/http://nra.lv/skandalozi/149131-vakara-zinas-vai-ministra-rasnaca-laulibu-izjaukusi-biroja-vaditaja.htm |archivedate = 2015. gada 14. Oktobris }}&lt;/ref&gt; 2016. gadā plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka ministram ir līgava: [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]]s augsta ranga ierēdne Alda Ozola,&lt;ref&gt;[http://nra.lv/skandalozi/177878-vakara-zinas-rasnaca-ligava-bez-maksas-lidinas-biznesa-klase.htm Rasnača līgava bez maksas lidinās biznesa klasē] Vakara Ziņas&lt;/ref&gt; ar ko viņš 2016. gadā apprecējās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Tieslietu ministrs Rasnačs apprecējies ceturto reizi |publisher =[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 16. augusts |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/stils/tieslietu-ministrs-rasnacs-apprecejies-ceturto-reizi.d?id=47798965}}&lt;/ref&gt; bet 2020. gadā izsķīrās.

2008. gadā izdotas grāmatas „Mūsu vēsture: 1985—2005” 2. daļā un [[Lato Lapsa]]s grāmatā „Simt gudro galvu un citi zvēri” citēts kāds Rasnača paskaidrojums [[policija]]i par konfliktu ar bijušo sievu Āriju Milleri, kura lamājoties ar [[rabarberi|rabarberu]] kātiem no visa spēka esot viņam situsi pa [[seja|seju]] un [[kakls|kaklu]], bet pēc to salūšanas ar rokām situsi pa galvu un ar kāju spērusi pa kājstarpi, savukārt pēc Rasnača iecirstās pļaukas ar [[tālrunis|tālruņa]] klausuli pārsitusi viņam pieri.&lt;ref name=&quot;Dravniece&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Iekaustīts ar rabarberiem un telefona klausuli – Dzintara Rasnača stāsts |publisher =[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015. gada 11. decembris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/pavedinati-un-apkaunoti-ka-nespetni-milnieki-izmantojusi-latvijas-zvaigznes.d?id=46827733&amp;page=3}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sociālie tīkli&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Tā tieslietu ministrs Rasnačs sevi izpauž internetā. FOTO |publisher =[[kasjauns.lv]] |date = 2015. gada 7. augusts |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://jauns.lv/raksts/zinas/44574-ta-tieslietu-ministrs-rasnacs-sevi-izpauz-interneta-foto}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 30. marta pusdienu pārtraukumā Rasnačs ministrijas mikroautobusa vadītājam iedeva 20 eiro un norīkoja „steidzamības kārtā” ar mikroautobusu pārvest viņam piederošu skapi no viņa dzīvokļa [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] uz viņa līgavas dzīvesvietu [[Rīgas centrs|Rīgas centrā]]. Šī rīcība izraisīja rezonansi [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]]. Ministrs par to atvainojās, atzīstot, ka izdarījis rupju profesionālās ētikas pārkāpumu un uzsvēra, ka notikušais bijis „izņēmuma gadījums steidzamības kārtībā”.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title = KNAB vērtēs Rasnača rīcību, izmantojot dienesta transportu skapja pārvešanai |publisher =[[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2016. gada 28. jūnijs |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/knab-vertes-rasnaca-ricibu-izmantojot-dienesta-transportu-skapja-parvesanai-14145654}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = KNAB lems par izmeklēšanas sākšanu Rasnača «skapja lietā» |publisher = [[tvnet.lv]] |date = 2016. gada 29. jūnijs |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/614740-knab_lems_par_izmeklesanas_saksanu_rasnaca_skapja_lieta |archive-date = 2016. gada 30. Jūnijs |archive-url = https://web.archive.org/web/20160630234503/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/614740-knab_lems_par_izmeklesanas_saksanu_rasnaca_skapja_lieta }}&lt;/ref&gt; [[KNAB]] pēc publicista [[Lato Lapsa]]s iesnieguma veica Rasnača rīcības izvērtēšanu, konstatēja tajā likumpārkāpumu un piesprieda ministram 250 eiro lielu sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = KNAB vērtēs Rasnača rīcību, izmantojot dienesta transportu skapja pārvešanai |publisher =[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 12. septembris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/rasnaca-skapja-skandals-knab-sauks-ministru-pie-atbildibas.d?id=47900113}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Rasnaču sauc pie atbildības; ministrs sola samaksāt 250 eiro soda naudu |publisher =[[kasjauns.lv]] |date = 2016. gada 12. septembris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://jauns.lv/raksts/zinas/15807-rasnacu-sauc-pie-atbildibas-ministrs-sola-samaksat-250-eiro-soda-naudu}}&lt;/ref&gt;

Rasnača [[vaļasprieks|vaļasprieki]] ir [[makšķerēšana]], [[hokejs]] un [[boulings]].&lt;ref name=&quot;skaties.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = FOTO: kā Dzintars Rasnačs “izgriež pogas” Putinam |publisher = [[skaties.lv]] |date = 2016. gada 30. jūnijs |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = https://skaties.lv/izklaide/raibumi/foto-poniji-zemenes-udensrozes-dzintara-rasnaca-laimiga-dzive/}}&lt;/ref&gt; Viņš arī aktīvi lieto [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], kur bieži publicē dažādas fotogrāfijas gan no darba, gan privātās dzīves, no kurām gan dažas sabiedrībā izpelnījušās pretrunīgu reakciju par to piedienību amatpersonai.&lt;ref name=&quot;sociālie tīkli&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;skaties.lv&quot;/&gt; Savukārt citi ''[[Twitter]]'' lietotāji, tostarp politiķi [[Mārtiņš Bondars]] un [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]], žurnāliste [[Olga Dragiļeva]] un žurnālists [[Arnis Krauze]], Rasnačam vairākkārt pārmetuši savu kritizētāju un pretēju viedokļu paudēju bloķēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Rasnačs tviterī bloķē atšķirīga viedokļa paudējus |publisher =[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 11. maijs |accessdate = 2016. gada 9. jūlijā |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/rasnacs-tviteri-bloke-atskiriga-viedokla-paudejus.d?id=47425243}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Soctīklu lietotāji grib redzēt Rasnača nobloķēto cilvēku sarakstu |publisher = [[tvnet.lv]] |date = 2018. gada 19. februāris |accessdate = 2018. gada 12. jūnijā |url = http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/774094-soctiklu_lietotaji_grib_redzet_rasnaca_nobloketo_cilveku_sarakstu |archive-date = 2018. gada 22. Februāris |archive-url = https://web.archive.org/web/20180222102724/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/774094-soctiklu_lietotaji_grib_redzet_rasnaca_nobloketo_cilveku_sarakstu }}&lt;/ref&gt;

No 2016. gada 19. oktobra līdz 15. novembrim [[Juridiskā koledža|Juridiskās koledžas]] telpās notika Rasnača fotogrāfiju personālizstāde ar motto &quot;Saskati skaisto ap sevi&quot;.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title = Tieslietu ministrs sarīko fotoizstādi |publisher =[[Jurista Vārds]] |date = 2016. gada 25. oktobris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://www.juristavards.lv/doc/269506-tieslietu-ministrs-sariko-fotoizstadi/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Tieslietu ministra hobijs: Rasnačs prezentē ziedu un dzīvnieku fotogrāfijas |publisher = Mixnews.lv |date = 2016. gada 21. oktobris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://lat.mixnews.lv/lv/ekskluzivi/news/48056_tieslietu-ministra-hobijs-rasnacs-prezente-ziedu-un-dzivnieku-fotografijas/ |archive-date = 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url = https://web.archive.org/web/20190607132939/http://lat.mixnews.lv/lv/ekskluzivi/news/48056_tieslietu-ministra-hobijs-rasnacs-prezente-ziedu-un-dzivnieku-fotografijas/ }}&lt;/ref&gt;

2017. gadā iekļauts žurnāla &quot;[[Kas Jauns]]&quot; dīvaināko valdības pārstāvju topa pirmajā vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Dīvaināko ministru topā pirmo vietu nopelnījis Dzintars Rasnačs |publisher =[[kasjauns.lv]] |date = 2017. gada 14. februāris |accessdate = 2017. gada 24. martā |url = http://jauns.lv/raksts/zinas/6396-divainako-ministru-topa-pirmo-vietu-nopelnijis-dzintars-rasnacs}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Commons category|Dzintars Rasnačs}}
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Romāns Apsītis]]&lt;br /&gt;[[Gaidis Bērziņš]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1995|12|21|N|bez}} — {{dat|1998|11|26|N|bez}}&lt;br /&gt;{{dat|2014|11|5|N|bez}} — pašlaik | pēc = [[Ingrīda Labucka]]&lt;br /&gt;[[Jānis Bordāns]] }}
{{kastes beigas}}

{{Kučinska Ministru kabinets}}
{{Straujumas 2. Ministru kabinets}}
{{navboxes
|title=Latvijas parlaments
|list=
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rasnačs, Dzintars}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>0yreruyrwbcpuxl73jg11paygb925wy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berlīnes mūris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95250</id>
    <revision>
      <id>4471787</id>
      <parentid>4183158</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:43:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471787</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8012" sha1="bd6hw4l8objr3vkj4wo97an7o0djtmy" xml:space="preserve">[[Attēls:Berlinermauer.jpg|thumb|235px|Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama [[Rietumberlīne]], bet kreisajā pusē — [[Austrumberlīne]]]]
'''Berlīnes mūris''' ({{val|de|Berliner Mauer}}, {{izrunā|bɛʁˈliːnɐ ˈmaʊ̯ɐ}}), oficiāli '''Pretfašisma aizsargvalnis'''&lt;ref name=&quot;LSM.lv&quot;/&gt; (''Antifaschistischer Schutzwall''), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no {{dat|1961|8|13|Ģ|bez}} līdz {{dat|1989|11|9|D|bez}}, atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] (VDR jeb Austrumvācijas).&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Piotrowicz |first1=Ryszard W. |url=https://www.worldcat.org/oclc/36437948 |title=The unification of Germany in international and domestic law |last2=Blay |first2=Sam |date=1997 |publisher=[[Brill Publishers#Rodopi|Rodopi]] |isbn=90-5183-755-0 |location= |pages=42 |oclc=36437948}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Chicago Tribune 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chicagotribune.com/news/opinion/commentary/ct-myths-berlin-wall-fall-reagan-east-west-perspec-1102-20141031-story.html |title=Untangling 5 myths about the Berlin Wall |work=[[Chicago Tribune]] |date=31 October 2014 |access-date=1 November 2014 |archive-date=20 April 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190420133321/https://www.chicagotribune.com/news/opinion/commentary/ct-myths-berlin-wall-fall-reagan-east-west-perspec-1102-20141031-story.html |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite video |year=1961 |title=Video: Berlin, 1961/08/31 (1961) |url=https://archive.org/details/1961-08-31_Berlin |publisher=[[Universal Newsreel]] |access-date=20 February 2012}}&lt;/ref&gt; Tā kopgarums bija 155 km, no kuriem 43,1 km bija izbūvēti caur [[Berlīne]]s pilsētu. Berlīnes mūris simbolizēja [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškaru]] starp [[Rietumeiropa]]s un [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīm. Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju.&lt;ref name=&quot;LSM.lv&quot;/&gt;

Mūra celtniecība tika uzsākta, balstoties uz lēmumu, kuru pieņēma [[VDR Tautas palāta]] {{dat|1961|8|11||bez}}. {{dat||8|13||bez}} Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp [[Austrumberlīne|Austrumberlīni]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem. VDR robežsardzes vīriem tika izdota pavēle šaut uz cilvēkiem, kas mēģina šķērsot Berlīnes mūri. Nošauto cilvēku skaits, kas neveiksmīgi mēģināja to šķērsot, pēc dažādas informācijas variē no 136&lt;ref name=&quot;Diena&quot;/&gt; līdz 245. Precīzs skaits nav zināms. Pirmo cilvēku, Idu Zīkmani (''Ida Siekmann''), nošāva 1961. gada 22. augustā.&lt;ref name=&quot;Diena&quot;/&gt; Pēdējais bija Vinfrīds Freidenbergs (''Winfried Freudenberg''), kuru nošāva {{dat|1989|3|8||bez}}.&lt;ref name=&quot;spiegel&quot;/&gt;

Austrumu bloka [[propaganda]] vēstīja, ka mūris aizsargā savus iedzīvotājus no &quot;fašistiskajiem elementiem, kas sazvērējušies, lai neļautu tautas gribai&quot; veidot [[komunisms|komunistisku]] valsti VDR. Savukārt Rietumberlīnes pilsētas valdība dažkārt to sauca par &quot;[[kauna mūris|kauna mūri]]&quot; — terminu ieviesa pilsētas mērs [[Villijs Brants]], atsaucoties uz ar mūri noteikto [[pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvība|pārvietošanās brīvības]] ierobežojumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Berlin Wall: Five things you might not know |date=12 August 2011 |publisher=[[Telegraph Media Group|The Telegraph]] |url=https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/8698446/Berlin-Wall-Five-things-you-might-not-know.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220110/https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/8698446/Berlin-Wall-Five-things-you-might-not-know.html |archive-date=10 January 2022 |dead-url=no|access-date=22 May 2017}}&lt;/ref&gt;

1989. gadā [[1989. gada revolūcijas|revolūciju virkne]] tuvējās Austrumu bloka valstīs — īpaši [[Polijas Tautas Republika|Polijā]] un [[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijā]] — izraisīja ķēdes reakciju Austrumvācijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Mary Elise Sarotte, ''Collapse: The Accidental Opening of the Berlin Wall'', New York: Basic Books, 2014&lt;/ref&gt; Konkrēti, [[Paneiropas pikniks]] 1989. gada augustā aizsāka mierīgu kustību, kuras laikā lielā mērā pārtrūka dzelzs priekškars, austrumu valdnieki tika pakļauti spiedienam pārtraukt savu represīvo politiku, [[Berlīnes mūra krišana|krita Berlīnes mūris]] un visbeidzot sabruka Austrumu bloks.&lt;ref&gt;Hilde Szabo: Die Berliner Mauer begann im Burgenland zu bröckeln (The Berlin Wall began to crumble in Burgenland — German), in Wiener Zeitung 16 August 1999; Otmar Lahodynsky: Paneuropäisches Picknick: Die Generalprobe für den Mauerfall (Pan-European picnic: the dress rehearsal for the fall of the Berlin Wall — German), in: Profil 9 August 2014.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Thomas Roser 2018&quot;&gt;Thomas Roser: DDR-Massenflucht: Ein Picknick hebt die Welt aus den Angeln (German — Mass exodus of the GDR: A picnic clears the world) in: Die Presse 16 August 2018.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Gorbatschows 2009&quot;&gt;Der 19. August 1989 war ein Test für Gorbatschows&quot; (German — August 19, 1989 was a test for Gorbachev), in: FAZ 19 August 2009.&lt;/ref&gt; Pēc vairāku nedēļu pilsoniskajiem nemieriem Austrumvācijas valdība {{dat|1989|11|9||bez}} [[Berlīnes mūra krišana|paziņoja]], ka visi VDR pilsoņi var apmeklēt VFR un Rietumberlīni. Šis notikums tiek uzskatīts par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigu datumu. Liels Austrumvācijas iedzīvotāju skaits šajā dienā pārrāpās tam pāri, un ''[[de facto]]'' šajā dienā izbeidzās [[Vācija]]s iedalījums divās atsevišķās valstīs. [[Brandenburgas vārti]], kas atradās dažus metrus no Berlīnes mūra, atkal tika atvērti {{dat|1989|12|22||bez}}. Mūra nojaukšana oficiāli sākās 1990. gada 13. jūnijā un noslēdzās 1994. gadā.&lt;ref name=&quot;Chicago Tribune 1&quot; /&gt; Oficiāli [[Vācijas atkalapvienošana]] notika {{dat|1990|10|3||bez}}.&lt;ref name=&quot;cnn.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2013/09/15/world/europe/berlin-wall-fast-facts/index.html |title=Berlin Wall Fast Facts |website=CNN |date=16 September 2013 |access-date=9 April 2019 |archive-date=13 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191113034725/https://edition.cnn.com/2013/09/15/world/europe/berlin-wall-fast-facts/index.html |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās no 155 km garā Berlīnes mūra ir saglabājies tikai trīs kilometru garš posms.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;LSM.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 13. augusts. Vācijas Demokrātiskās republika slēdza robežu ar Rietumvāciju |author= Eduards Liniņš |date= 2014. gada 13. augusts |publisher= [[Lsm.lv]] |work= Šī diena vēsturē |url= http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/13.-augusts.-vacijas-demokratiskas-republika-sledza-robezhu-ar-r.a41483/ |accessdate= 2018. gada 12. augustā |archive-date= 2018. gada 24. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20180824180734/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/13.-augusts.-vacijas-demokratiskas-republika-sledza-robezhu-ar-r.a41483 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Diena&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/dzelzs-aizkara-krisana-698291 | author =Gunita Nagle | title= Dzelzs aizkara krišana | publisher= Diena | accessdate= 2018. gada 12. augustā | date= 2009. gada 8. novembris}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;spiegel&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.spiegel.de/international/germany/death-strip-berlin-pays-tribute-to-last-person-shot-crossing-wall-a-605967.html | title= Death Strip: Berlin Pays Tribute to Last Person Shot Crossing Wall | publisher= Spiegel | language= en | accessdate= 2018. gada 112. augustā}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vācija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Aukstais karš]]
[[Kategorija:Berlīnes mūris]]
[[Kategorija:1961. gads]]</text>
      <sha1>bd6hw4l8objr3vkj4wo97an7o0djtmy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gāzu uzbrukums Halabdžai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>98572</id>
    <revision>
      <id>4471912</id>
      <parentid>4221704</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:49:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471912</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3222" sha1="0lmyp27k38um8p8y49xvcobbynnjz7t" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Gāzu uzbrukums Halabdžai
| partof      = [[Kurdu genocīds|Kurdu genocīda]] un [[Operācijas &quot;Zafar 7&quot;]]&lt;br /&gt;( [[Irānas-Irākas karš|Iranas–Irākas kara]] laikā)
| image       = File:Original_Bomb_Casing_Used_as_Flower_Pot_-_Halabja_Memorial_-_Halabja_-_Kurdistan_-_Iraq.jpg
| caption     = Oriģināls bumbas korpuss, kas izmantots kā puķu pods pie Halabdžasas memoriālā pieminekļa 2011. gadā
| place       = [[Halabdža]], [[Kurdistānas Reģions]]
| coordinates = {{Coord|35|11|N|45|59|E|display=inline,title|type:event_region:IQ}}
| casus      = Kurdish uprising against Iraqi government with Iranian support
| territory   =
| result      = *Irākas uzvara.
* Liela daļa Halabdžas kurdu iedzīvotāju iznīcināta vai pametuši pilsētu
* Irākas spēki iznīcinājuši pilsētu
| combatant1  = {{flaga|Irāka}} [[Irāka]]
| combatant2  = {{flaga|Irāna}} [[Irāna]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of PUK.png|22px|border]] [[Kurdistānas patriotiskā savienība]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of KDP.png|22px|border]] [[Kurdistānas demokrātiskā partija]]
| strength1   =
| strength2   =
| casualties3 = 3 200–5 000  nogalināti&lt;br /&gt;7 000–10 000 ievainoti
| notes       =
}}
'''Gāzu uzbrukums Halabdžai''' ir [[Irāka]]s bruņoto spēku uzbrukums [[Kurdi|kurdu]] apdzīvotajai [[Halabdža]]s pilsētai ({{val|ar|حلبجة}}, {{val|ku|Helepçe}}) Irākas ziemeļaustrumos (netālu no robežas ar [[Irāna|Irānu]]), pielietojot [[kaujas gāzes]], 1988. gada 16.-17. martā, [[Irānas - Irākas karš|Irānas - Irākas kara]] laikā.

Kad 1988. gada 15. martā irāņu [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargi]] kopā ar kurdu partizāniem [[pešmerga]] ieņēma Halabdžas pilsētu, [[Sadams Huseins]] pavēlēja uzbrukt iebrucēju pozīcijām no gaisa, izmantojot kaujas gāzes. Aviācija bombardēja irāņu-kurdu pozīcijas pilsētā ar vēl [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] bēdīgu slavu guvušo [[Iprīts|iprītu]], [[Tabuns|tabunu]], nervu paralītisko gāzi [[Zarīns|zarīnu]] un [[Nacionālsociālisms|nacistu]] izgudroto, taču līdz tam tā arī neaprobēto kaujas gāzi [[VX]]. Bojā gāja arī vairāk nekā 3000 kurdu civiliedzīvotāju, kuri nepaspēja pamest pilsētu pirms kaujas sākšanās.

Irānas valdība nodrošināja žurnālistiem, fotoreportieriem un TV operatoriem helikopterus, ar kuriem tos nogādāja notikuma vietā, un to reportāžas un, galvenais, nofotogrāfētās Halabdžas līķu pilnās ielas, kuru pozas atgādināja [[Pompejas|Pompeju]] izrakumus, satricināja pasauli.

== Rezultāti ==
Notikuma ietekmē tika pārskatīta, uzlabota un 1993. gadā [[Parīze|Parīzē]] parakstīta ''Konvencija par ķīmiskajiem ieročiem'', saskaņā ar kuru tagad aizliegts pielietot, uzglabāt, izgudrot, ražot, transportēt, tirgot un dāvināt šādu bruņojumu, bet esošos krājumus ir jāiznīcina.

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Halabja chemical attack}}
* [https://web.archive.org/web/20070113225337/http://www.kdp.pp.se/old/chemical.html Chemical massacre of the Kurds by the Iraqi regime Halabja - March 1988]

[[Kategorija:Irākas vēsture]]
[[Kategorija:Masu slepkavības]]</text>
      <sha1>0lmyp27k38um8p8y49xvcobbynnjz7t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas kodolprogramma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>102090</id>
    <revision>
      <id>4471942</id>
      <parentid>4422224</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:14:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471942</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42349" sha1="gnlrdazrbm0w92tjzr98mzgpoe3rrup" xml:space="preserve">'''Irānas kodolprogramma''' ir [[Irāna]]s ekonomikas enerģētikas attīstības programma, kas paredz [[Atomelektrostacija|AES]] tīkla un tā darbināšanai nepieciešamās [[kodoldegviela]]s ražošanas iekārtu būvi.

Irāna 1970. gadā pievienojās [[Kodolieroču neizplatīšanas līgums|Kodolieroču neizplatīšanas līgumam]]. Lēmums izstrādāt un realizēt šādu kodolprogrammu [[Teherāna|Teherānā]] tika pieņemts jau 70. gados, kad tika nolemts ar [[Vācija]]s atbalstu sākt AES būvi Bušehrā (būvniecības darbi Bušehrā sākās 2002. gadā). Programmu atsāka pēc [[Līča karš|Līča kara]], kad [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā izmainījās politiskā situācija (karā tika sakauta [[Irāka]] un savu militāro klātbūtni uzsāka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), kā arī ievērojami pieauga [[nafta]]s cenas.&lt;ref&gt;Haidar, J.I., 2015.&quot;[http://www.parisschoolofeconomics.eu/docs/haidar-jamal-ibrahim/sanctions.pdf Sanctions and Exports Deflection: Evidence from Iran],&quot; Paris School of Economics, University of Paris 1 Pantheon Sorbonne, Mimeo&lt;/ref&gt;

2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules lielvaras - Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV panāca vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/rietumi-gandariti-par-iranas-kodolprogrammas-ierobezosanu-izraela-to-deve-par-tumsas-eras-sakumu.a137566/ Rietumi gandarīti par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu, Izraēla to dēvē par tumšas ēras sākumu] lsm.lv&lt;/ref&gt;

2025. gada 12. jūnijā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]] (SAEA) pirmo reizi 20 gadu laikā atzina, ka Irāna nav ievērojusi kodolenerģijas saistības.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://news.un.org/en/story/2025/06/1164291 Atomic watchdog says Iran not complying with nuclear safeguards], UN News, 12 June 2025.&lt;/ref&gt; Irāna atbildēja, paziņojot, ka atvērs jaunu urāna bagātināšanas objektu un uzstādīs modernas centrifūgas.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Pleitgen |first=Mostafa Salem, Frederik |date=2025-06-12 |title=Iran threatens nuclear escalation after UN watchdog board finds it in breach of obligations |url=https://www.cnn.com/2025/06/12/middleeast/iran-threatens-nuclear-escalation-iaea-intl |access-date=2025-06-12 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt; Dienu vēlāk Izraēla, kas nav Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalsts un kurai ir kodolieroču arsenāls, veica koordinētus triecienus visā Irānā, mērķējot uz kodoliekārtām un nodarot kaitējumu Natanzai un citiem objektiem.&lt;ref name=&quot;ft.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Shotter |first1=James |last2=Sevastopulo |first2=Demetri |last3=England |first3=Andrew |last4=Bozorgmehr |first4=Najmeh |date=2025-06-13 |title=Israel launches air strikes against Iran commanders and nuclear sites |url=https://www.ft.com/content/46b1a363-c805-4800-abbf-6b47b9602ef2 |access-date=2025-06-13 |work=Financial Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nytimes.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Fassihi |first1=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. jūnijā Amerikas Savienotās Valstis bombardēja [[Fordo]] urāna bagātināšanas rūpnīcu, Natanzas kodoliekārtu un Isfahānas kodoltehnoloģiju centru.&lt;ref name=&quot;ASV&quot; /&gt; ASV prezidents [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka “Irānas galvenie kodolbagātināšanas objekti ir pilnībā un galīgi iznīcināti”.&quot;&lt;ref name=&quot;abc-obliterated-22jun25&quot; /&gt;

== Programmas objekti ==

Programma paredz vairāku [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]] būvi, kā arī valsts elektrifikāciju ar iegūto enerģiju.

Degvielas iegūšanai programmas ietvaros tiek celtas rūpnīcas (piemēram, Isfahānas rūpnīca), kurās urāna rūda tiek pārstrādāta urāna heksafluorīda gāzē. Iegūtā gāze tiek tālāk apstrādāta centrifūgās (piemēram, Natanzas kodolrūpnīcā), veicot urāna bagātināšanas procesu. Zemas pakāpes bagātināts urāns tiek izmantots kā kodoldegviela atomelektrostacijās, taču augstākas pakāpes bagātināts urāns var tikt izmantots [[kodolieroči|kodolieroču]] ražošanai.

== Problēmas eskalācija ==

Programma kopš paša sākuma ir nonākusi starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā un kalpo par vienu no nesaprašanās iemesliem ar Rietumu valstīm - pamatā ASV, - kuras uzskata, ka programmas patiesais mērķis ir Irānas nodrošināšana ar [[kodolieroči]]em. Irāna noliedz ASV apsūdzības, ka tās kodolprogramma maskējot mēģinājumus izgatavot kodolbumbu. Irāna apgalvo, ka tai steidzami jāattīsta kodolenerģētika, lai apmierinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas un saglabātu naftas un gāzes rezerves eksportam. Rietumu pretošanās Irānas kodolprogrammai sakņojas &quot;koloniālajā mentalitātē&quot; un islāma republika nepiekāpsies aizvien lielākajam spiedienam, postulējis arī Irānas opozīcijas līderis, bijušais prezidents (1989.-1997.) [[Akbars Hašemi Rafsandžani]] - &quot;viņi vēlas liegt islāma valstīm zināšanas par kodolenerģiju un saglabāt to atpalicību&quot;.&lt;ref&gt;LETA 12. janvāris 2006.&lt;/ref&gt; Irānas prezidents [[Mahmūds Ahmadīnežāds]] postulējis: &quot;Viņi (eiropieši) mums prasa atteikties no kodolenerģijas un pretī apsola piegādāt kodoldegvielu (..) taču viņi mums nedod pat nepieciešamos medikamentus, kā mēs viņiem varam uzticēties. (..) Irānas nācija nepieņems, ka dažām tautām ir zinātne un tehnoloģijas, vienlaikus liedzot tām piekļūt citiem.&quot;&lt;ref&gt;LETA 13. janvāris 2006.&lt;/ref&gt; Savukārt 2005. gada jūlija ASV izlūkošanas pārskatā ziņots, ka Irāna jau pēc desmit gadiem būs spējīga izgatavot atombumbu.&lt;ref&gt;LETA 5. augusts 2005.&lt;/ref&gt;

=== 2002. gads ===

Irānas aizsardzības ministrs admirālis Ali Šamhani noraidījis atkārtotās ASV un Izraēlas apsūdzības, ka valsts cenšas izveidot kodolieroču arsenālu, un paziņoja, ka lai nesabojātu attiecības ar kaimiņvalstīm, Irāna &quot;nekādu iemeslu pēc&quot; nemēģinās iegūt kodolieročus: &quot;kodolieroči mūs pārvērstu par draudu citiem un šāda situācija tiktu bīstami ekspluatēta, lai kaitētu mūsu attiecībām ar šā reģiona valstīm&quot;.&lt;ref&gt;BNS 5. februāris 2002.&lt;/ref&gt;

[[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]] (SAEA) paziņoja, ka ir informēta par jauniem kodolobjektiem, kas tiek būvēti Irānā. Irāna septembrī informējusi ANO aģentūru par plāniem būvēt atomelektrostacijas un ar tām saistītas kodoldegvielas noliktavas tuvāko 20 gadu laikā, un uzaicinājusi SAEA inspektorus aģentūras ģenerāldirektora Mohammeda el Baradeja vadībā.&lt;ref&gt;BNS 13. decembris 2002.&lt;/ref&gt;

=== 2003. gads ===

Irānas atomenerģētikas programmas vadītājs februārī paziņoja, ka Irānā ir sākts darbs pie bagātinātā urāna rūpnīcas celtniecības, lai gan līdz tās pabeigšanai vēl esot tālu. Irāna ir uzaicinājusi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) inspektorus pārbaudīt tās kodolobjektus. Bagātinātā urāna rūpnīca tiks uzcelta Kašanā Irānas centrālajā daļā. Tai izejmateriālu plānots piegādāt no urāna konversijas rūpnīcas Isfahanā, kas drīzumā sāks darbu. Neatkarīgi no šiem plāniem 2004. gadā sāks darboties arī atomelektrostacija Bušērā, kuru būvē ar Krievijas palīdzību. Irāna ir paziņojusi, ka tā plāno būvēt arī citas atomelektrostacijas, lai apmierinātu valstī straujo pieprasījumu pēc elektroenerģijas.&lt;ref&gt;BNS 11. februāris 2003.&lt;/ref&gt;

Irānas ārlietu ministrs [[Kamals Harazi]] jūnijā informēja, ka Teherāna būtu gatava parakstīt [[Kodolieroču neizplatīšanas līgums|Kodolieroču neizplatīšanas līguma]] papildu protokolu, kas paredz stingrākas inspekcijas, taču tikai ar noteikumu, ka vispirms tiek izbeigtas pret Irānu vērstās &quot;sankcijas un spiediens&quot;. &quot;Vispirms ir jāatrisina jautājums par sankcijām. Mēs neparakstīsim nevienu jaunu starptautisku līgumu, kamēr rietumi nerespektēs savas Kodolieroču neizplatīšanas līgumā paredzētās saistības un nepalīdzēs mums ar (miermīlīgiem mērķiem domātām) kodoltehnoloģijām, kā to prasa līgums&quot;. Saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma nosacījumiem SAEA inspektori varēja pārbaudīt tikai Irānas deklarētos kodolobjektus.&lt;ref&gt;BNS 2. jūnijs 2003.&lt;/ref&gt;

Ārlietu ministrijas pārstāvis Hamids Reza Asefi paziņoja, ka Irāna nepakļausies nekādam ES spiedienam sadarboties, norādot uz ES prasību, lai pirms vēsturiskā Tirdzniecības pakta noslēgšanas Teherāna piekristu stingrākiem kodoldrošības pasākumiem. &quot;Tirdzniecības pakts balstās uz savstarpēju ieinteresētību, un neviena puse nevar iegūt lielāku labumu kā otra, un tāpēc to nevar izmantot par politisku instrumentu priekšnosacījumu izvirzīšanai&quot;. &quot;Mūsu kodolprojekti ir caurskatāmi un miermīlīgi un mums nav bijis un nebūs nekādu slepenu projektu,&quot; teica ministrijas pārstāvis. Irāna atkārtoti apliecināja uzticību Kodolieroču neizplatīšanas līgumam. Pievienošanās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) protokolam, kas atļauj iepriekš nepaziņotas pārbaudes valsts kodolobjektos, prasa abu pušu sadarbību, nevis vienpusēju diktātu. Teherāna pieprasa atcelt tirdzniecības sankcijas un izbeigt ASV apgalvojumus, ka Irāna ļaunprātīgi izmantojot savus kodolobjektus, lai izgatavotu kodolieročus, pirms SAEA papildprotokola parakstīšanas.&lt;ref&gt;LETA 22. jūlijs 2003.&lt;/ref&gt; Savukārt Vašingtona paziņoja, ka Savienotās Valstis rezervē sev tiesības sākt militāru ofensīvu pret Irānu, lai nepieļautu kodolieroču attīstīšanu šajā valstī.&lt;ref&gt;www.DELFI.lv 14. marts 2005.&lt;/ref&gt; Oktobrī ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) inspektori sāka inspekcijas Irānas kodolobjektos.&lt;ref&gt;BNS 7. oktobris 2003.&lt;/ref&gt; SAEA pārstāvji Irānas kodolstacijās atrada urānu, kas bija bagātināts vairākos līmeņos, un daļa no tā varētu būt izmantota kodolieroču izgatavošanai. Irāna paziņoja, ka šīs kodoltehnoloģiju daļas bija nākušas no [[Pakistāna]]s. Taču Islamabadas atteikums ļaut SAEA ekspertiem paņemt paraugus šajā valstī neļāva izmeklētājiem pārbaudīt Irānas apgalvojumus.&lt;ref&gt;BNS 21. jūnijs 2003.&lt;/ref&gt;

Pēc sarunām ar [[Francija|Franciju]] un [[Vācija|Vāciju]], novembrī Irāna uz laiku apturēja savu urāna bagātināšanas programmu un iesniedza ANO paziņojumu par kodolieroču neizplatīšanas līguma papildprotokola parakstīšanu.&lt;ref&gt;BNS 10. novembris 2003.&lt;/ref&gt; Decembrī Irānas valdība piekrita parakstīt starptautisko protokolu, kas pieļauj stingras un pēkšņas tās kodolobjektu pārbaudes.&lt;ref&gt;LETA 10. decembris 2003.&lt;/ref&gt;

=== 2004. gads ===

Irānas ārlietu ministrs Kamals Harazi paziņoja, ka viņa valsts ir gatava pārdot starptautiskajā tirgū kodoldegvielu atomelektrostacijām.&lt;ref&gt;LETA 15. februāris 2004.&lt;/ref&gt;

Februārī ANO Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras (SAEA) inspektori gaisa spēku bāzē netālu no Irānas galvaspilsētas Teherānas atrada nedeklarētu urāna bagātināšanas iekārtu, un šis atradums radījis jaunas šaubas par Teherānas vēlmi sadarboties ar SAEA. Gāzes centrifūgas iekārta atrasta Došentapenas gaisa kara spēku bāzē.&lt;ref&gt;BNS 19. februāris 2004.&lt;/ref&gt; Martā, kā atbildi uz ASV atbalstīto rezolūcijas projektu, kas pieprasīja aģentūras inspektoriem neierobežotu pieeju Irānas kodolobjektiem, Irāna atcēla jebkuras SAEA inspekcijas līdz pat aprīļa beigām.&lt;ref&gt;LETA 14. marts 2004.&lt;/ref&gt;

Aprīlī Irāna informēja, ka ir gatava uz laiku pārtraukt izgatavot un komplektēt kodoliekārtas, otrdien pēc tikšanās ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektoru Mohamadu el Baradei paziņoja Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītāju Golams Reza Akazede. Irāna arī paziņoja, ka vēlas līdz jūnijam slēgt ANO kodolaģentūras veikto izmeklēšanu. Irāna piekritusi paplašināt sadarbību ar SAEA.&lt;ref&gt;LETA 7. aprīlis 2004.&lt;/ref&gt;

Jūnijā Irāna paziņoja, ka negrasās apturēt savu kodolprogrammu, kurai esot tikai mierīgi mērķi, paziņoja Ārlietu ministrijas oficiāls pārstāvis Hamids Reza Azefi. &quot;Atomenerģijas mierīga izmantošana ir Irānas dabiskas tiesības, tāpēc &quot;lielā astoņnieka&quot; (G8) valstīm nav jāgaida Irānas atteikšanās no šīm tiesībām&quot;.&lt;ref&gt;BNS 11. jūnijs 2004.&lt;/ref&gt; Uz gadu esot pārcēlusi sava pirmā atomreaktora palaišanu Bušehrā, taču plāno ar [[Krievija]]s palīdzību uzbūvēt vēl vairākus atomreaktorus. Vēl viens iemesls darbu iesaldēšanai bija neparakstītais līgums par pārstrādātās degvielas nosūtīšanu uz Krieviju.&lt;ref&gt;www.DELFI.lv 23. augusts 2004.&lt;/ref&gt;

Septembrī Irāna noraidīja ANO Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (SAEA) pieņemto rezolūciju, ka jāiesaldē [[Urāna heksafluorīds|urāna heksafluorīda]] iegūšana urāna bagātināšanas nolūkā.&lt;ref&gt;LETA 19. septembris 2004.&lt;/ref&gt;

Novembrī Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra paziņoja, ka nav atradusi nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka Irāna būtu izmantojusi kodolmateriālus, lai izstrādātu atomieročus.&lt;ref&gt;LETA 16. novembris 2004.&lt;/ref&gt; Irāna apturēja urāna bagātināšanas procesu. Šādu lēmumu valsts pieņēma, lai mazinātu aizdomas par tās plāniem izgatavot kodolieročus.&lt;ref&gt;www.DELFI.lv 22. novembris 2004.&lt;/ref&gt;

=== 2005. gads ===

Februārī Irānas Drošības padomes sekretārs Hasans Rohani, ieradies divu dienu vizītē Maskavā, noslēdza vienošanos, ka Krievija līdz maija beigām Irānai piegādās 90 t kodoldegvielas, kas tiks izmantota Bušahras AES. Kodoldegviela ļaus 10 gadus darboties 1000 megavatu atomelektrostacijai, kuras būve izmaksāja vienu miljardu dolāru (542 miljonus latu), un tā sasniegs pilnu jaudu 2006. gadā. Pēc aptuveni desmit gadu izmantošanas izlietotā degviela tiks nogādāta atpakaļ Krievijā.&lt;ref&gt;LETA 18. februāris 2005.&lt;/ref&gt;

Martā aptuveni 30 vietējo un ārvalstu žurnālistu tika uzaicināti Natanzas urāna bagātināšanas rūpnīcā. Žurnālistiem bija ļauts fotografēt un filmēt telpas, kas ir pietiekami lielas 50 000 urāna bagātināšanas centrifūgu izvietošanai, un vēlāk viņi tika aizvesti uz vēl vienu atomenerģijas rūpnīcu.&lt;ref&gt;www.DELFI.lv 31. marts 2005.&lt;/ref&gt;

Jūlijā Irānas Atomenerģētikas aģentūras vadītāja vietnieks Mohammads Saaidi apstiprināja mediju sniegtās ziņas, ka Teherāna esot izlēmusi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) uzraudzībā atsākt valsts vidienē esošās Isfahānas kodolrūpnīcas darbu. Vienlaikus Saaidi uzsvēra, ka Isfahanas rūpnīcā netiks atsākta urāna bagātināšana, bet urāns tiks tikai pārvērsts gāzē, kas ir piemērota bagātināšanas procesa uzsākšanai. Irāna uzskata, ka Isfahanas rūpnīca nav bijusi ar ES 2003. gadā panāktās vienošanās objekts, jo tur nekad nav notikusi reāla urāna bagātināšana. Irāna turpinās pildīt savas starptautiskās saistības un neatsāks darbu Natanzas rūpnīcā, kas tieši paredzēta urāna bagātināšanai.&lt;ref&gt;LETA 1. augusts 2005.&lt;/ref&gt;

Augustā ANO kodolprogrammu pārraudzības organizācijas inspektori ieradās Irānas galvenajā urāna pārveides rūpnīcā, kur tiek plānota darbības atsākšana. Tie uzstādīs novērošanas aprīkojumu un pārraudzīs zīmogu noņemšanu. Irāna bija plānojusi atsākt darbu rūpnīcā jau pagājušajā nedēļā, taču šo plānu izpildi aizkavēja SAEA lūgums dot papildus laiku kameru uzstādīšanai.&lt;ref&gt;LETA 8. augusts 2005.&lt;/ref&gt; ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) valde pieņēma rezolūciju, pieprasot Irānai pārtraukt visas aktivitātes pie kodolprogrammas.&lt;ref&gt;LETA 11. augusts 2005.&lt;/ref&gt;

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras nāca klajā ar izmeklēšanas rezultātiem, ka nav atrasti nekādi pierādījumi par Irānas darbu pie kodolieroču programmas. Ziņojumā teikts, ka pirms diviem gadiem atrastā kodolieročos izmantojamā urāna pēdas Irānas atomenerģijas rūpnīcās nāk no piesārņota aprīkojuma, kas piegādāts no Pakistānas, un nav Irānas darbības rezultāts. ASV šos izmeklēšanas rezultātus nosodījusi.&lt;ref&gt;LETA 24. augusts 2005.&lt;/ref&gt;

Novembrī ANO kodolprogrammu inspektori ir no Irānas saņēmuši atļauju apmeklēt Parčinas militāro kompleksu. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) vēlas pārbaudīt ASV pieņēmumus, ka tur veiktās pārbaudes ir saistītas ar kodolieroču izstrādi. Irāna ir arī iesniegusi arī dažādus nepieciešamos dokumentus un ļāvusi inspektoriem runāt ar dažādām amatpersonām, kas saistītas ar kodolprogrammām, tomēr ir arī paziņojusi, ka dažu nedēļu laikā atsāks urāna bagātināšanu.&lt;ref&gt;LETA 5. novembris, 2005.&lt;/ref&gt; Irānas sarunu delegācijas vadītājs Laridžani paziņoja par iespēju slēgt urāna bagātināšanas rūpnīcas, lai bagātinātu kodoldegvielu citās valstīs: &quot;Mēs neiebilstam pret urāna bagātināšanu ārpus mūsu teritorijas citu valstu vajadzībām, ja vien tas tiek izmantots mierlaika mērķiem.&quot;&lt;ref&gt;LETA 11. novembris, 2005.&lt;/ref&gt;

Irānas parlaments pieņēma lēmumu uzdot valdībai liegt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoriem ierašanos nepieteiktās pārbaudēs Irānas kodolobjektos un atsākt urāna bagātināšanu gadījumā, ja jautājums par Teherānas kodolprogrammu tiktu nodots izskatīšanai ANO Drošības padomē. Balsojumā, kas tika pārraidīts pa valsts radio, šādu lēmumu atbalstīja 183 no 197 klātesošajiem deputātiem.&lt;ref&gt;LETA 20. novembris, 2005.&lt;/ref&gt;

=== 2006. gads ===

Irāna paziņoja, ka atsāks pētījumus kodoldegvielas iegūšanai, un kodolenerģijas izpētes centros vairs netiks ievēroti ierobežojumi, ko Irāna noteica pirms diviem gadiem.&lt;ref&gt;LETA 9. janvāris, 2006.&lt;/ref&gt; ANO Atomenerģijas Aģentūra apstiprināja informāciju par to, ka Irāna ir pārkāpusi tai noteiktos ierobežojumus par darbu Natanzas urāna bagātināšanas rūpnīcā.&lt;ref&gt;LETA 10. janvāris, 2006.&lt;/ref&gt;

Starptautisks skandāls notika janvārī, kad Irānas varas iestādes pamanīja, ka Rietumu masu mediji apzināti sagroza informāciju Irānai nevēlamā virzienā. CNN sestdien tiešraidē pārraidīja Ahmadinedžada preses konferenci ar sinhronu tulkojumu angļu valodā, kur prezidenta teiktā frāze angliski tika iztulkota kā &quot;kodolieroču izmantošana ir Irānas tiesības&quot;. Patiesībā Irānas prezidents preses konferencē teicis &quot;Irānai ir tiesības uz kodolenerģiju” un ka &quot;nācijai, kas ir civilizācija, nav vajadzīgi kodolieroči&quot;.&lt;ref&gt;LETA 16. janvāris 2006.&lt;/ref&gt;

Irānas parstavis Ali Laridžani ir paziņojis, ka viņa valsts ir gatava vienoties par kompromisu kodolprogrammu jautājumā. Viņš informeja, ka Irāna vēlas pārrunāt Rietumvalstu bažas par Irānas šķietamo vēlmi kodolprogrammas izmantot kodolieroču iegūšanai, kā arī piedāvāt garantijas, taču ASV un ES pārstāvji ir paziņojuši, ka tālākām sarunām nav jēgas.&lt;ref&gt;LETA 19. janvāris 2006.&lt;/ref&gt;

Februārī Irāna paziņoja Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai (SAEA) par pētījumu uzsākšanu urāna bagātināšanas jomā. &quot;Irāna ir sākusi tā dēvēto maza mēroga izpēti un attīstību,&quot; kas ietver sevī &quot;kaut ko līdzīgu kvalitātes kontrolei&quot;, un Irānā jau sākusi darboties izmēģinājumu rūpnīca, kurā iecerēts sākt urāna bagātināšanu. Projekts sākās, kad 10. janvārī, pretēji iepriekš noslēgtajam līgumam ar Eiropas Savienību par kodoldegvielas izstrādes atlikšanu, Irāna uzlauza ANO zīmogus un sāka darbu pie urāna bagātināšanas pētījumiem. Paziņojumā arī norādīts, ka &quot;sastāvdaļu kvalitātes kontrole un izmēģinājumi tiek veikti&quot; ne vien Natanzas rūpnīcā, bet arī uzņēmumā &quot;Farayand Technique&quot;.
SAEA savukārt pavēstījusi, ka līdz ar ANO zīmogu noņemšanu tai vairs nav iespējams kontrolēt Irānas darbību urāna bagātināšanas jomā. &quot;Tā kā visi izejmateriāli tagad ir bez SAEA zīmogiem, aģentūra ir spējīga sekot līdzi tikai izmēģinājumu rūpnīcā veiktajiem izpētes un attīstības darbiem, jo tur joprojām tiek pilnībā nodrošināti visi urāna bagātināšanas uzraudzības pasākumi”.&lt;ref&gt;LETA 3. februāris, 2006.&lt;/ref&gt;

Februāra beigās Irānas delegācija ieradās Maskavā, lai pārrunātu iespēju Krievijas teritorijā izveidot kopēju uzņēmumu, kas nodarbosies ar urāna bagātināšanu. &quot;Amerikāņu prasība nodot Irānas kodollietu ANO Drošības padomei nozīmē Krievijas priekšlikuma iznīcināšanu,&quot; preses konferencē paziņoja Irānas delegācijas vadītājs kodolsarunās Laridžani pēc tam, kad Irānai un Krievijai neizdevās panākt pavērsienu augsta līmeņa sarunās Maskavā par Krievijas priekšlikumu iziešanai no strupceļa sakarā ar Teherānas kodolprogrammu.&lt;ref&gt;LETA 3. marts, 2006.&lt;/ref&gt;

2006. gada ziemā Irānas vēstnieks Turcijā Firūza Dovlatabadi informēja, ka Irāna ir nākusi klajā ar priekšlikumu, ka urāna bagātināšana vai kodoldegvielas pārstrāde varētu notikt Turcijas teritorijā, taču Turcija priekšlikumu noraidīja.&lt;ref&gt;www.DELFI.lv 9. marts 2006&lt;/ref&gt; Sarunas par AES kodolenerģijas bagātināšanu Krievijā pārtrūka marta sākumā, kad Krievija paziņoja, ka nevarēs veidot ar Irānu kopuzņēmumu urāna bagātināšanai, ja Irāna neievēros Starptautiskās atomenerģijas Aģentūras prasības — urāna bagātināšanas pētniecības darbu moratorija ievērošana un papildus protokola ratificēšana. Savukārt Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Hamīds Reza Asefi informēja, ka Irāna plāno īstenot savu patstāvīgu projektu šajā jomā.&lt;ref&gt;www.DELFI.lv 12. marts 2006.&lt;/ref&gt;

=== 2010. gads ===

7. aprīlī Islāma Republikas ārlietu ministrs Manučehrs Motaki nāca klajā ar kārtējo paziņojumu, ka Irāna joprojām nav atmetusi cerības noslēgt vienošanos, kā to paredz ANO Starptautiskās Atomenerģijas (SAEA) izstrādātais kodoldegvielas apmaiņas plāns. SAEA izstrādātais priekšlikums paredz, ka lielākā daļa Irānas vāji bagātinātā urāna tiek nosūtīta uz Krieviju un Franciju tālākai bagātināšanai līdz 20% līmenim un tad atgriezta kā degviela Teherānas zinātniskās pētniecības reaktora vajadzībām. Irāna izvirzījušas atbildes priekšlikumu par pakāpenisku apmaiņu ar degvielu, kam savukārt nepiekrīt ASV, Krievija un Francija. Savukārt Irāna vēlas saņemt garantijas, ka, nododot vāji bagātināto urānu, tā pretī saņems solīto. Vīnē Irānas delegācijas pārstāvji pauduši gatavību pēc vāji bagātinātā urāna nodošanas gaidīt &quot;sešus līdz desmit mēnešus&quot;, līdz pretī tiktu saņemts līdz 20% bagātinātais urāns.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/irana-joprojam-cer-uz-vienosanos-kodoldegvielas-apmainas-jautajuma.d?id=31106733 Irāna joprojām cer uz vienošanos kodoldegvielas apmaiņas jautājumā. LETA. 07.04.2010.]&lt;/ref&gt;

=== 2015. gads ===
2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules lielvaras - Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV panāca vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu (Kopīgo visaptverošo rīcības plānu, JCPOA) apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;

Saskaņā ar noslēgto vienošanos urāna bagātinājums tika ierobežots līdz 3,67% uz 15 gadiem, nosakot bagātinātā urāna krājumu ierobežojumu līdz 300 kg. Natanzā atļāva darboties tikai 5060 pirmās paaudzes IR-1 centrifūgām. Urāna bagātināšanas rūpnīcu [[Fordo]] plānots pārveidot pētījumiem, kas nav saistīti ar bagātināšanu. [[Arāka]]s IR-40 reaktors jāpārbūvē, noņemot tā serdi un piepildot to ar betonu, lai likvidētu plutonija ražošanas iespējas. Irāna piekrita īstenot [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) Papildprotokolu un piekrita pastiprinātai pārbaudei, tostarp bagātināšanas un konversijas iekārtu nepārtrauktai uzraudzībai, urāna raktuvju un rūpnīcu uzraudzībai un centrifūgu ražošanas pārraudzībai. Irānas bagātinātā urāna pārpalikums, tostarp lielākā daļa no tās ar 20% bagātinājumu, bija jānosūta uz ārvalstīt vai jāsajauc ar citiem materiāliem. Tika demontētas vairāk nekā 13 000 centrifūgu. Kontrolētos apstākļos, neuzkrājot bagātinātu urānu, bija atļauta ierobežota pētniecība un attīstība modernu centrifūgu jomā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Chuck |first1=Elizabeth |date=16 January 2016 |title=Iran Sanctions Lifted After Watchdog Verifies Nuclear Compliance |url=https://www.nbcnews.com/news/world/nuclear-sanctions-be-lifted-iran-fm-zarif-n497861 |access-date=16 January 2016 |work=NBC News |agency=Reuters}}&lt;/ref&gt; Dažas ASV sankcijas, kas saistītas ar terorismu un cilvēktiesībām, palika spēkā.

=== 2018—2025 ===
2018. gadā Izraēlas izlūkošanas dienests [[Mossad]] no drošas noliktavas Teherānā nozaga slepenus dokumentus ar informāciju par Irānas kodolieroču AMAD projektu. Pēc izraēliešu teiktā, dokumenti un faili, ar kuriem tā dalījās ar Eiropas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm.&lt;ref&gt;[https://www.timesofisrael.com/european-intelligence-officials-briefed-in-israel-on-irans-nuclear-archive/ European intelligence officials briefed in Israel on Iran’s nuclear archive] ''The Times of Israel'', 5 May 2018&lt;/ref&gt; pierādīja, ka AMAD projekta mērķis bija izstrādāt kodolieročus, un ka Irānā bija divi kodolobjekti, kas slēpti no inspektoriem. Irānas amatpersonas paziņoja, ka tas bija joks un ka dokumenti ir viltoti. Izraēlieši apgalvoja, ka ieguvuši arhīvu, kas parāda Irānas kodolieroču projekta vēsturi līdz 2003. gadam, kad Irāna apgalvoja, ka to ir lielā mērā apturējusi,&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Filkins |first1=Dexter |title=TheTwilight of the Iranian Revolution |magazine=The New Yorker |date=18 May 2020 |url=https://www.newyorker.com/magazine/2020/05/25/the-twilight-of-the-iranian-revolution |access-date=7 June 2020 }}&lt;/ref&gt; Tas ietekmēja [[Donalds Tramps|Trampa]] lēmumu izstāties no Amerikas Savienotajām Valstīm no JCPOA un atjaunot sankcijas pret Irānu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-46071747|title=Trump administration to reinstate all Iran sanctions|date=3 November 2018|work=BBC News}}&lt;/ref&gt;

2019. gada februārī SAEA apliecināja, ka Irāna joprojām ievēro 2015. gada starptautisko Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (JCPOA).&lt;ref name=ReutersFeb19&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Murphy |first1=Francois |title=Iran still holding up its end of nuclear deal, IAEA report shows |date=22 February 2019 |url=https://news.yahoo.com/iran-still-holding-end-nuclear-deal-iaea-report-161005676.html |agency=[[Reuters]] |access-date=16 May 2019}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2019. gada 8. maijā Irāna paziņoja, ka apturēs dažu JCPOA daļu īstenošanu, piedraudot ar turpmākām darbībām pēc 60 dienām, ja vien tā nesaņems aizsardzību pret ASV sankcijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/nuclear-deal-iran-announces-partial-withdrawal-2015-pact/|title=Iran news: Iranian President Hassan Rouhani announces partial withdrawal from 2015 nuclear deal|work=CBS News|date=8 May 2019 |language=en|access-date=8 May 2019}}&lt;/ref&gt; 2019. gada jūlijā SAEA apstiprināja, ka Irāna ir pārkāpusi gan 300 kg bagātinātā urāna krājumu ierobežojumu, gan 3,67 % bagātināšanas ierobežojumu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Why do the limits on Iran's uranium enrichment matter? |url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-48776695 |access-date=10 November 2019 |work=BBC News |date=5 September 2019}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 5. novembrī Irānas kodolenerģijas vadītājs Ali Akbars Salehi paziņoja, ka Irāna bagātinās urānu līdz 5 % Fordo urāna bagātināšanas rūpnīcā, piebilstot, ka valstij ir iespējas bagātināt urānu līdz 20 %, ja nepieciešams.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/Breaking-News/Iran-will-enrich-uranium-to-5-percent-at-Fordow-nuclear-site-official-606964|title=Iran will enrich uranium to 5% at Fordow nuclear site -official|date=5 November 2019|website=The Jerusalem Post &amp;#124; JPost.com}}&lt;/ref&gt; Arī novembrī Irānas Atomenerģijas organizācijas pārstāvis paziņoja, ka Irāna vajadzības gadījumā var bagātināt līdz 60 %.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-iran-nuclear-enrichment-idUSKBN1XJ0D5 |title=Iran able to enrich uranium up to 60%, says atomic energy agency spokesman|date=9 November 2019|work=Reuters|access-date=12 January 2020|language=en}}&lt;/ref&gt; Prezidents [[Hasans Rūhānī]] paziņoja, ka Irānas kodolprogramma būs &quot;neierobežota&quot;, ja valsts uzsāks trešo izstāšanās fāzi no 2015. gada kodolvienošanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.post-gazette.com/business/powersource/2019/09/04/Iran-nuclear-deal-US-oil-sanctions-Iranian-network-Syria/stories/201909040207|title= Iran announces the 3rd phase of its nuclear-deal withdrawal amid new U.S. sanctions|access-date=5 September 2019|website=Pittsburgh Post-gazettel}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 3. janvārī ASV nogalināja Irānas Revolucionārās gvardes vienības &quot;Kudsas spēki&quot; komandieri [[Kāsems Soleimānī|Kāsemu Soleimānī]], un Irāna atbildēja ar raķešu triecieniem ASV bāzēm. Divas dienas vēlāk Irānas valdība paziņoja, ka vairs neievēros nekādus JCPOA ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas jaudu, līmeņiem vai krājumu apjomu.&lt;ref&gt;[https://www.iiss.org/blogs/survival-blog/2020/01/iran-preserves-options-over-jcpoa Iran preserves options over the nuclear deal], Mark Fitzpatrick and Mahsa Rouhi, IISS, 6 January 2020.&lt;/ref&gt; 2020. gada 27. novembrī Teherānā tika nogalināts Irānas vadošais kodolzinātnieks Mohsens Fahrizadehs.

Visu 2021. un 2022. gadu Irāna Natanzā un [[Fordo]] uzstādīja modernu centrifūgu kaskādes (IR-2m, IR-4, IR-6), ievērojami palielinot bagātināšanas jaudu.&lt;ref name=&quot;jp160321&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=17 March 2021 |title=Iran using advanced uranium enrichment at previously exploded facility |url=https://www.jpost.com/breaking-news/iran-enriching-uranium-with-new-machine-at-underground-plant-iaea-662235 |website=The Jerusalem Post &amp;#124; JPost.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=A History of Iran's Nuclear Program {{!}} Iran Watch |url=https://www.iranwatch.org/our-publications/weapon-program-background-report/history-irans-nuclear-program#:~:text=By%20the%20mid,fuel%20cycle%20in%20the%201970s |access-date=2025-06-12 |website=www.iranwatch.org}}&lt;/ref&gt; 2021. gada februārī SAEA ziņoja, ka Irāna pārtraukusi piekļuvi datiem no kodolobjektiem, kā arī plāniem par nākotnes objektiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Wintour |first=Patrick |date=2025-06-13 |title=Is Iran as close to building a nuclear weapon as Netanyahu claims? |url=https://www.theguardian.com/world/2025/jun/13/is-iran-as-close-to-building-a-nuclear-weapon-as-netanyahu-claims |access-date=2025-06-15 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt; 2021. gada aprīlī Natanzas bagātināšanas rūpnīcā notika sabotāžas uzbrukums, izraisot elektroenerģijas padeves pārtraukumu un bojājot centrifūgas. Irāna atbildēja, vēl vairāk palielinot bagātināšanu: dažas dienas vēlāk tā sāka ražot 60% bagātinātu urānu, kas bija Irānai nepieredzēts līmenis, tomēr atpaliekot no kodolierociem nepieciešamās kvalitātes (90% un vairāk). 2022. gada 25. jūnijā tikšanās reizē ar ES augstāko diplomātu Irānas augstākais drošības virsnieks Ali Šamhani paziņoja, ka Irāna turpinās attīstīt savu kodolprogrammu, līdz Rietumi mainīs savu &quot;nelikumīgo rīcību&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=25 June 2022 |title=Iran says its nuclear development to continue until the West changes its &quot;illegal behaviour&quot; |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/iran-says-its-nuclear-development-continue-until-west-changes-its-illegal-2022-06-25/ |access-date=27 June 2022 |work=Reuters |publisher=Reuters |agency=Reuters}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā Irānas prezidents [[Masuds Pezeškiāns]] pauda interesi atsākt diskusijas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par kodolvienošanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Toossi |first=Sina |date=2025-03-20 |title=Iran's New Outreach to the West Is Risky |url=https://foreignpolicy.com/2024/09/27/iran-pezeshkian-united-nations-nuclear-deal-outreach/ |access-date=2025-03-16 |website=Foreign Policy |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2024-09-16 |title=Iran's president insists Tehran wants to negotiate over its nuclear program |url=https://apnews.com/article/iran-nuclear-program-masoud-pezeshkian-cf64d84ddba7f1c439d513f640671ba2 |access-date=2025-03-16 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

2024. gada oktobra beigās, reaģējot uz Irānas ballistisko raķešu uzbrukumu agrāk tajā pašā mēnesī, Irānā gaisa triecienu laikā Izraēla iznīcināja īpaši slepenu kodolieroču pētniecības objektu, kas pazīstams kā ''Taleghan'' 2 ēka un atrodas Parčinas militārajā kompleksā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ravid |first=Barak |date=2024-11-15 |title=Officials say Israel destroyed active nuclear weapons research facility in Iran strike |url=https://www.axios.com/2024/11/15/iran-israel-destroyed-active-nuclear-weapons-research-facility |access-date=2025-06-12 |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gada novembrī Irāna paziņoja, ka ražos jaunas, modernas centrifūgas pēc tam, kad SAEA nosodīja Irānu par sadarbības trūkumu. Vienlaikus Irāna paziņoja, ka turpinās sadarbību ar SAEA attiecība uz tehniskajiem un drošības pasākumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Tawfeeq |first1=Mohammed |last2=Kourdi |first2=Eyad |last3=Yeung |first3=Jessie |date=2024-11-22 |title=Iran says it is activating new centrifuges after being condemned by UN nuclear watchdog |url=https://edition.cnn.com/2024/11/22/world/iran-iaea-centrifuges-censure-intl-hnk/index.html |access-date=2024-11-22 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |date=2024-11-22 |title=Iran to launch 'advanced centrifuges' in response to IAEA censure |url=https://www.france24.com/en/live-news/20241122-iran-to-launch-advanced-centrifuges-in-response-to-iaea-censure |access-date=2024-11-22 |website=France 24 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 2025. gads ===
==== Sarunas par kodolprogrammu ====
2025. gada martā ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsija Gebarda liecināja, ka [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV izlūkdienesti]] ir apstiprinājuši, ka &quot;Irāna neražo kodolieročus&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Lillis |first1=Katie |last2=Cohen |first2=Zachary |date=17 June 2025 |title=Israel says Iran was racing toward a nuclear weapon. US intel says it was years away |url=https://edition.cnn.com/2025/06/17/politics/israel-iran-nuclear-bomb-us-intelligence-years-away |work=CNN}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Donalds Tramps nosūtīja Irānai vēstuli, kurā ierosināja atsākt sarunas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Sanger |first1=David E. |last2=Fassihi |first2=Farnaz |last3=Broadwater |first3=Luke |date=2025-03-08 |title=Trump Offers to Reopen Nuclear Talks in a Letter to Iran's Supreme Leader |url=https://www.nytimes.com/2025/03/07/us/politics/trump-iran-nuclear-talks.html |access-date=2025-03-16 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;

12. aprīlī abas valstis rīkoja savu pirmo augsta līmeņa tikšanos Omānā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=12 April 2025 |title=US and Iran hold 'constructive' first round of nuclear talks |url=https://www.bbc.com/news/articles/c4g2eggzvjgo |access-date=19 April 2025 |website=BBC |language=en}}&lt;/ref&gt; kam sekoja otrā tikšanās 19. aprīlī Itālijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=19 April 2025 |title=Iran, US conclude second round of high-stakes nuclear talks in Rome |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250419-iran-us-to-hold-second-round-of-high-stakes-nuclear-talks-in-rome |access-date=19 April 2025 |website=France 24 |language=en}}&lt;/ref&gt; 16. maijā Tramps nosūtīja Irānai piedāvājumu un teica, ka viņiem ir jārīkojas ātri, pretējā gadījumā &quot;notiks sliktas lietas&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=May 16, 2025 |title=Trump administration live updates: President says U.S. offered a nuclear proposal to Iran and inks AI deal with UAE |url=https://www.nbcnews.com/politics/trump-administration/live-blog/trump-administration-live-updates-president-trump-set-end-mideast-trip-rcna206143 |website=NBC News}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Miller |first1=Zeke |last2=Gambrell |first2=Jon |date=2025-05-16 |title=Trump says Iran has a proposal from the US on its rapidly advancing nuclear program |url=https://www.ksnt.com/news/international/ap-trump-says-iran-has-a-proposal-from-the-us-on-its-rapidly-advancing-nuclear-program/ |website=KSNT |access-date=2025-06-24 |archive-date=2025-06-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250622144344/https://www.ksnt.com/news/international/ap-trump-says-iran-has-a-proposal-from-the-us-on-its-rapidly-advancing-nuclear-program/ }}&lt;/ref&gt; 17. maijā [[Alī Hāmenejī]] nosodīja Trampu, sakot, ka viņš melo par vēlmi pēc miera un ka viņam nav vērts atbildēt, nosaucot ASV prasības par &quot;nekaunīgām muļķībām&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=May 20, 2025 |title=Iran's Khamenei slams 'outrageous' US demands in nuclear talks |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/iran-reviewing-proposal-5th-round-nuclear-talks-2025-05-20/ |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 31. maijā SAEA ziņoja, ka Irāna ir strauji palielinājusi urāna krājumus, kas bagātināti līdz 60% tīrības pakāpei (kas ir zem ieroču kvalitātes), sasniedzot vairāk nekā 408 kilogramus, kas ir gandrīz par 50% vairāk nekā februāris.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-12 |title=UN nuclear watchdog board censures Iran, which retaliates by announcing a new enrichment site |url=https://apnews.com/article/iran-nuclear-iaea-sanctions-728b811da537abe942682e13a82ff8bd |access-date=2025-06-12 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Tramps paziņoja, ka Irāna sarunās kļūst &quot;daudz agresīvāka&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-10 |title=Donald Trump says Iran is becoming more aggressive in nuclear talks |url=https://www.jpost.com/middle-east/article-857235 |access-date=2025-06-10 |website=The Jerusalem Post |language=en}}&lt;/ref&gt; ASV aizsardzības ministrs [[Pīts Hegsets]] Kongresam paziņoja, ka Irāna mēģina veikt kodolieroču izrāvienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.al-monitor.com/originals/2025/06/hegseth-tells-congress-indications-iran-moving-toward-nuclear-weapon | title=Hegseth tells Congress 'indications' Iran moving toward nuclear weapon - AL-Monitor: The Middle Eastʼs leading independent news source since 2012 }}&lt;/ref&gt;

2025. gada 12. jūnijā SAEA pirmo reizi 20 gadu laikā atzina, ka Irāna nav ievērojusi kodolenerģijas saistības.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=UN nuclear watchdog finds Iran in non-compliance with its nuclear safeguards obligations |url=https://www.euronews.com/2025/06/12/un-nuclear-watchdog-finds-iran-in-non-compliance-with-nuclear-obligations |access-date=2025-06-12 |website=Euro News}}&lt;/ref&gt; SAEA ģenerāldirektors [[Rafaels Grossi]] intervijā paziņoja, ka SAEA &quot;nav nekādu pierādījumu par sistemātiskiem centieniem pāriet uz kodolieroču izstrādi&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Sharma |first1=Yashraj |last2=Psaropoulos |first2=John T. |date=18 June 2025 |title=Is Iran 'very close' to building a nuclear bomb as Trump claims? |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/6/18/is-iran-very-close-to-building-a-nuclear-bomb-as-trump-claims |access-date=18 June 2025 |website=Al Jazeera English |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;reuters170625&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Maclean |first1=William |last2=Graff |first2=Peter |date=16 June 2025 |title=Iran says parliament is preparing bill to leave nuclear non-proliferation treaty |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/iran-foreign-ministry-says-parliament-is-preparing-bill-leave-npt-2025-06-16/ |access-date=20 June 2025 |work=Reuters}}&lt;/ref&gt; Dienu vēlāk Izraēla sāka triecienus pret Irānu, uzsākot [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karu]].

==== Kodolobjektu bonbardēšana ====
13. jūnija naktī Izraēla uzsāka operāciju ''Rising Lion'' — plaša mēroga gaisa uzbrukumu, kas vērsts pret Irānas kodoliekārtām, raķešu rūpnīcām, militārajiem objektiem un komandieriem dažādās pilsētās, tostarp Teherānā un Natanzā.&lt;ref name=&quot;ft.com&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;nytimes.com&quot;/&gt;

21. jūnijā ASV bombardēja Fordo urāna bagātināšanas rūpnīcu, Natanzas kodoliekārtu un Isfahānas kodoltehnoloģiju centru.&lt;ref name=&quot;ASV&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Nagourney |first1=Eric |last2=Haberman |first2=Maggie |date=2025-06-21 |title=U.S. Enters War With Iran, Striking Fordo Nuclear Site: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/21/world/iran-israel-trump |access-date=2025-06-22 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt; Uzrunā no Baltā nama Tramps uzņēmās atbildību par Fordo objekta iznīcināšanu, norādot, ka “Irānas galvenie kodolbagātināšanas objekti ir pilnībā un galīgi iznīcināti”.&quot;&lt;ref name=&quot;abc-obliterated-22jun25&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Hair |first1=Jonathan |last2=Palmer |first2=Alex |last3=Doman |first3=Mark |last4=Harrison |first4=Dan |title=Inside the Iranian nuclear bunker Trump claims to have 'obliterated' |url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-22/inside-iran-fordow-nuclear-bunker-bombed-by-us/105446636 |access-date=2025-06-22 |work=ABC NEWS Verify and Digital Story Innovations |publisher=Australian Broadcasting Corporation |date=2025-06-22 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Irāna]]</text>
      <sha1>gnlrdazrbm0w92tjzr98mzgpoe3rrup</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Proletariāta diktatūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106229</id>
    <revision>
      <id>4471699</id>
      <parentid>4413642</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:15:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1508" sha1="aqttd2rj9iem1u7xwczw3cbx4iumixp" xml:space="preserve">{{Kreisās-ideoloģijas}}

'''Proletariāta diktatūra''' ir [[marksisms|marksisma]] [[jēdziens]], kas apzīmē pārejas posmu no [[kapitālisms|kapitālisma]] uz [[sociālisms|sociālismu]], kurā absolūta vara pieder [[strādnieku šķira]]i jeb [[proletariāts|proleteriātam]].

Marksisma izpratnē proletariāta diktatūra ir [[šķiru cīņa]]s kulminācija pēc kapitālistiskās [[saimnieciskā iekārta|iekārtas]] gāšanas, kad iepriekš valdošajai [[sabiedrības šķira]]i ([[buržuāzija]]i) ir atņemta politiskā un [[saimniecība|saimnieciskā]] vara. Proletariāta diktatūras uzdevums esot radīt priekšnoteikumus sociālistiskas sabiedrības izveidei, īstenojot plašas sociālekonomiskas pārmaiņas un apspiežot jebkādu iespējamu bijušo &quot;[[ekspluatācija|ekspluatatoru]]&quot; pretestību.

Saskaņā ar šo teoriju pārejas posmā valsts kalpojot kā rīks [[sabiedrība]]s pārveidei, savukārt pēc sociālisma nostiprinašanas tās politiskā un represīvā nozīme pakāpeniski mazinoties, līdz ilgtermiņā valsts kā īpašs varas aparāts izzūdot. Pirmo reizi jēdzienu &quot;proletariāta diktatūra&quot; ({{val|de|Diktatur des Proletariats}}) savā 1852. gada vēstulē Jozefam Veidemeijeram (''Joseph Weydemeyer'') lietoja [[Kārlis Markss]], kurš divus gadus iepriekš jau bija lietojis jēdzienu &quot;strādnieku šķiras diktatūra&quot;.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Diktatūra]]
[[Kategorija:Marksisma jēdzieni]]</text>
      <sha1>aqttd2rj9iem1u7xwczw3cbx4iumixp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>8. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109662</id>
    <revision>
      <id>4471817</id>
      <parentid>4234322</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:44:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-30767-98</username>
        <id>145818</id>
      </contributor>
      <comment>nepareizs links uz diena.lv</comment>
      <origin>4471817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12049" sha1="23zxn30mziiatkd6d0yov3wi4jdowml" xml:space="preserve">{{Citi maršruti|bijušo trolejbusu maršrutu Rīgā|8. maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 8. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
|uz                = [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 08.png|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = [[1960]]. gadā
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 27
(14 / 13)
|transporta vienības =  5 (darbadienās) 3 (brīvdienas) 
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 2 (apkalpoja)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}
'''8. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas sākotnēji kursēja no [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apkārtnes līdz [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu ielai]] [[Zemgales priekšpilsēta]]s [[Atgāzene]]s apkaimē. [[1980. gadi|1980. gados]] maršrutu saīsināja līdz [[Latviešu strēlnieku laukums|Latviešu strēlnieku laukumam]] (tagadējais [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]). Savukārt [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz autobusu galapunktam &quot;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&quot; [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]].

== Vēsture ==
Trolejbusu satiksme 8. maršrutā tika atklāta [[1960]]. gadā, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ar trolejbusu nokļūt līdz Rīgas pilsētas robežai [[Atgāzene]]s apkaimē. Sākotnēji trolejbusi kursēja no [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apkārtnes caur [[Vecrīga|Vecrīgu]] līdz [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu ielai]]. Dažus gadus vēlāk, [[1964]]. gadā, tika atklāts [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12. trolejbusu maršruts]], kurš dublēja lielu daļu 8. maršruta (no pilsētas centra līdz [[Ģimnastikas iela]]i).

[[1980. gadi|1980. gados]], pārtraucot trolejbusu kustību cauri Vecrīgai, maršruts tika saīsināts līdz [[Latviešu strēlnieku laukums|Latviešu strēlnieku laukumam]] (tagadējais [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]). Pēc maršruta saīsināšanas trolejbusi vairs nebrauca pa [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielu]] līdz Brīvības piemineklim.

[[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]], uzlabojot satiksmes drošību [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], trolejbusu galapunkts Rātslaukumā tika likvidēts, līdz ar to 8. maršrutu pagarināja līdz autobusu galapunktam &quot;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&quot; [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]. Trolejbusi bezkontakttīkla posmā Rīgas centrā, no pieturas &quot;11. novembra krastmala&quot; virzienā uz Stacijas laukumu līdz pieturai &quot;[[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]]&quot; virzienā uz Ābolu ielu brauca, izmantojot iebūvēto dīzeļģeneratoru.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/galapunktu-parcel-ar-parpratumiem-709571 Trolejbusu galapunktu pārceļ ar pārparatumiem], diena.lv&lt;/ref&gt; Kontakttīkla posms uz Akmens tilta un tā nobrauktuves uz [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielu]] ārpilsētas virzienā netika izmantots.

Tā kā jaunais galapunkts &quot;Stacijas laukums&quot; sakrita ar [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8. autobusu maršruta]] galapunktu, tika pieņemts lēmums pārnumurēt 8. trolejbusu līniju. [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] 8. trolejbusu maršrutu pārnumurēja par [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27. trolejbusu maršrutu]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/izmaina-vairaku-sabiedrisko-transportu-marsrutus-8trolejbusu-pardeve-par-27.d?id=27144845 8. trolejbusu maršrutu pārnumurēs par 27. trolejbusu maršrutu], delfi.lv&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
* Līdz 2009. gada 1. septembrim 8. maršruta trolejbusi kursēja sekojoši:

Virzienā '''[[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]''' — '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: izbrauktuve no [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukuma]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] un [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]].

Virzienā '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' — '''[[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] un iebrauktuve [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]].

* Laikā no 2009. gada 1. septembra līdz 1. oktobrim 8. maršruta trolejbusi kursēja sekojoši:

Virzienā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' — '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] un [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]].

Virzienā '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' — '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]] un [[13. janvāra iela]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:Skoda 14Tr02 6.jpg|thumb|200px|8. maršruta trolejbuss izbrauc no galapunkta [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]].]]
[[Attēls:8. trolejbuss_2009.jpg|thumb|200px|8. maršruta trolejbuss brauc ar dīzeļģeneratoru pagriezienā no [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] uz [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielu]] 2009. gada septembrī. Pie priekšējā stikla pielīmēts uzraksts TROLEJBUSS, lai cilvēki nesajauktu ar [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8. maršruta autobusu]].]]
[[Attēls:Hybridní trolejbus.JPG|thumb|200px|8. maršruta trolejbuss [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]]. Notiek automātiskā kontaktstieņu nolaišana, lai trolejbuss varētu braukt tālāk izmantojot dīzeļģeneratoru.]]
* Līdz 2009. gada 1. septembrim 8. trolejbusu maršrutā bija 27 pieturas. Virzienā '''[[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]''' — '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' bija 14 pieturas, savukārt virzienā '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' — '''[[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]''' bija 13 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Diena (laikraksts)|Laikraksts &quot;Diena&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| &quot;Celtniecības pasaule&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Irbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Irbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| &quot;Celtniecības pasaule&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Diena (laikraksts)|Laikraksts &quot;Diena&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
|}
|}

* Laikā no 2009. gada 1. septembra līdz 1. oktobrim 8. trolejbusu maršrutā bija 31 pietura. Virzienā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' — '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' bija 16 pieturas, savukārt virzienā '''[[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]''' — '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' bija 15 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Diena (laikraksts)|Laikraksts &quot;Diena&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| &quot;Celtniecības pasaule&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Irbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Irbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| &quot;Celtniecības pasaule&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Diena (laikraksts)|Laikraksts &quot;Diena&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| &quot;[[Stockmann]]&quot; centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|TXkttT6atLI|8. trolejbusu maršruts virzienā &quot;Stockmann&quot; centrs - Ābolu iela (filmēts 2009. gada septembrī)}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|08]]</text>
      <sha1>23zxn30mziiatkd6d0yov3wi4jdowml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Conficker</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109735</id>
    <revision>
      <id>4471896</id>
      <parentid>4315932</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T02:43:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471896</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6934" sha1="cdgzsrrvt4qmlidz3lt3l0zb5lwsysj" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Conficker.svg|thumb|350px|Shēma par to kā var notikt datora inficēšanās.]]
'''''Conficker''''' (zināms arī kā '''''Downup''''', '''''Downadup''''' un '''''Kido''''') — mūsdienu viens no zināmajiem un bīstamākajiem [[Datorvīruss|datora tārpiem]]. Programma tika uzrakstīta [[C++|Microsoft Visual C++]] valodā un pirmoreiz tīklā parādījās [[2008. gads|2008]]. gada [[21. novembris|21. novembrī]].&lt;ref&gt;[http://www.microsoft.com/protect/computer/viruses/worms/conficker.mspx Aizsargājat sevi no Conficker datortārpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090627012614/http://www.microsoft.com/protect/computer/viruses/worms/conficker.mspx |date={{dat|2009|06|27||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Uzbrūk ''[[Microsoft Windows]]'' operētājsistēmām (no ''[[Windows 2000]]'' līdz ''[[Windows 7]]'' un ''[[Windows Server 2008 R2]]''). Līdz [[2009. gads|2009]]. gada janvārim vīruss bija skāris no 9&lt;ref&gt;[http://edition.cnn.com/2009/TECH/ptech/01/16/virus.downadup/?iref=mpstoryview Downadup vīruss apdraud miljoniem datoru] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; līdz 15 miljoniem&lt;ref&gt;[http://www.upi.com/Top_News/2009/01/26/Virus-strikes-15-million-PCs/UPI-19421232924206/ Vīrusa upuru skaits sasniedz 15 miljonus] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; pasaules datoru. [[2009. gads|2009]]. gada [[13. janvāris|13. janvārī]] [[Microsoft]] solīja 250 000 dolāru par vīrusa autora informāciju.&lt;ref&gt;[http://www.securitylab.ru/news/368248.php Microsoft samaksās 250 tūkst. dolāru par vīrusa Conficker autora informāciju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111203023123/http://www.securitylab.ru/news/368248.php |date={{dat|2011|12|03||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; 1. aprīlī bija paredzēts, ka vīrusam jāaktivizējas, taču tas neaktivējās, bet bīstamība ir saglabājusies līdz pat šai dienai. Epidēmija kļuva iespējama, jo zināma daļa lietotāju laikus neizmantoja vienlaikus ar biļetenu MS08-067 pieejamu atjauninājuma ielādēšanas iespēju.&lt;ref&gt;[http://www.microsoft.com/technet/security/Bulletin/MS08-067.mspx Microsoft Security Bulletin MS08-067 — Critical] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100409022434/http://www.microsoft.com/technet/security/Bulletin/MS08-067.mspx |date={{dat|2010|04|09||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Nosaukums „Conficker” cēlies no {{val|en|configuration}} (konfigurācija) un {{val|de|ficker}} (rupji — tas, kas nodarbojas ar dzimumaktu, salīdz. {{val|en|fucker}})&lt;ref&gt;[http://de.pons.eu/deutsch-englisch/ficker Vārda &quot;ficker&quot; angliskais tulkojums]{{Novecojusi saite}} {{de ikona}}&lt;/ref&gt; Tādējādi, ''Conficker'' — „konfigurāciju izvarotājs”.

== Izplatīšanās ==
Tik ātra vīrusa izplatīšanās ir saistīta ar „Server service” pakalpojumu. Izmantojot „caurumu” tajā, tārps lejuplādē sevi no [[internets|interneta]]. Interesanti ir tas, ka vīrusa izstrādātāji iemācījušies pastāvīgi mainīt savus serverus.

Tāpat tas arī var izplatīties caur [[USB]], izveidojot failu autorun.inf un failu RECYCLED\{SID}\RANDOM_NAME.vmx. Sistēmā tārps saglabājas dll-faila izskatā ar nejaušu nosaukumu, kas sastāv no latīņu burtiem, piemēram: ''c:\windows\system32\zorizr.dll''. Tāpat arī ieraksta sevi servisos ar nejaušu nosaukumu, kas sastāv no latīņu burtiem.

== Darbības principi ==
Tārps atrod Windows [[neaizsargātība|neaizsargātību]], saistītu ar [[Bufera pārpildinājums|bufera pārpildinājumu]] un ar palīdzību viltus [[Remote Procedure Call|RPC]]-pieprasījumu izpilda kodu. Pirmkārt tas atslēdz pakalpojumu sēriju: [[Automatic Updates|automātiskā ''Windows'' atjaunošanās]], ''[[Windows Security Center]]'', ''[[Windows Defender]]'' un ''[[Windows Error Reporting]]'', kā arī bloķē piekļuvi [[pretvīrusu programmatūra|pretvvīrusa programmatūru]] tīmekļa vietnēm

Periodiski tārps nejaušā veidā ģenerē Interneta adrešu sarakstu (apmēram 50 tūkst. domēnu vārdus dienā), kuriem pievēršas, lai saņemtu izpildāmo kodu. Saņemot no adreses izpildāmo failu, tārps salīdzina elektronisko ciparparakstu un, ja tas saskan, izpilda failu. Turklāt tārps realizē [[Vienādranga tīkls|P2P]] apmaiņas mehānismu atjauninājumus, kas ļauj viņam izsūtīt atjauninājumus dzēstām kopijām, apejot pārvaldības serveri.

== Infekcijas simptomi ==
'''1.''' Atslēgti un/vai nevarat ieslēgt šādus pakalpojumus:
&lt;ul&gt;&lt;li&gt;''Windows Update Service''&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;''Background Intelligent Transfer Service''&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;''Windows Defender''&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;Windows Error Reporting Services&lt;/li&gt;&lt;/ul&gt;

'''2.''' Bloķēta pieeja [[pretvīrusu programmatūra|pretvīrusu programmatūru]] tīmekļa vietnēm.

'''3.''' Inficētajos datoros lokālajā tīklā palielinās tīkla noslodze, jo no šiem datoriem sākas tīkla uzbrukumi.

'''4.''' Antivīrusu pieteikumi ar aktīvu tīkla ekrānu ziņo par Intrusion.Win.NETAPI.buffer-overflow.exploit uzbrukumu.

== Cīņa ar vīrusu ==
Brīdināšanā par vīrusa infekciju un tā iznīcināšanā no inficētiem datoriem piedalījās tādas korporācijas, kā ''[[Microsoft]]'', ''[[Dr.Web]]'', [[ESET]],&lt;ref&gt;[http://www.eset.eu/encyclopaedia/conficker_aa_trojan_win32_agent_bbof_w32_downadup_b_w32_conficker_worm_gen_a Conficker.C informācija Eset mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100115181314/http://www.eset.eu/encyclopaedia/conficker_aa_trojan_win32_agent_bbof_w32_downadup_b_w32_conficker_worm_gen_a |date={{dat|2010|01|15||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''[[Kaspersky Lab]]'', ''[[Panda Security]]'',&lt;ref&gt;[http://www.pandasecurity.com/homeusers/security-info/about-malware/encyclopedia/overview.aspx?idvirus=204292 Conficker.C informācija Panda Security mājaslapā] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''[[F-Secure]]'', [[AOL]] un citi. Taču bīstamība tik un tā ir saglabājusies līdz pat šai dienai, jo vīruss pastāvīgi pārveidojas, tāpēc, lai novērstu datora inficēšanos, vajag vienmēr atjaunot sistēmu un pretvīrusu bāzes parakstus.

Kā arī katram lietotājam jāzina, ka, ja dators jau ir inficēts ar vīrusu — atjauninājums var nepalīdzēt. Tieši tāpēc pilnīgai tārpa dzēšanai iesaka izmantot [https://web.archive.org/web/20100416021531/http://www.confickerworkinggroup.org/wiki/pmwiki.php/ANY/RepairTools īpašas programmas] pašas jaunākās versijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
# [http://itnewsonly.com/internet/istoriya-conficker.-mehanizm-raboty-zaschita.html Conficker vēsture, darbības mehānisms un aizsardzība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100415173339/http://itnewsonly.com/internet/istoriya-conficker.-mehanizm-raboty-zaschita.html |date={{dat|2010|04|15||bez}} }} {{ru ikona}}
# [http://www.securrity.ru/malicious_software/217-net-wormwin32kidobt.html Net-Worm.Win32.Kido.bt]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}}

{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Datorvīrusi]]</text>
      <sha1>cdgzsrrvt4qmlidz3lt3l0zb5lwsysj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Postmodernisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109855</id>
    <revision>
      <id>4471782</id>
      <parentid>4467337</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:42:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471782</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2558" sha1="saun6p3lqduoiq61ysez35ny1fhg585" xml:space="preserve">'''Postmodernisms''' ({{val|fr|postmodernisme}}, no {{val|la|post}} — 'pēc' un ''modo'' — 'nupat') ir visaptveroša [[humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] kustība, kam galvenokārt raksturīga [[objektivitāte|objektīvās]] [[patiesība]]s un [[metastāstījums|metastāstījuma]] noliegšana. Tas ir vispārīgs apzīmējums 20. gadsimta beigu pārmaiņām [[Rietumu pasaule|Rietumu kultūras]] un filozofiskajā apziņā, kurām raksturīgs [[Modernisms|modernisma]] vērtību noliegums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&amp;id=3112794|title= Postmodernisms|accessdate=2016-01-16 |work= |publisher= tilde.lv|date= }}&lt;/ref&gt; &quot;Mūsu pašreizējā kultūra ir [[cinisms]] un [[ironija]] — jebkas dzīvotspējīgs, katrā ziņā jebkurš mēģinājums paust kādu ideālu novīst to spozmē&quot;, tā postmodernismu aprakstīja Svens Birkerts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/intelekts-11227396|title= Intelekts|accessdate=2016-01-16 |last= Misiņa|first= Māra|coauthors= |date= 2002-01-25|work= |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]}}&lt;/ref&gt;

Postmodernismam nav precīzas definīcijas, bet tam piedēvētas dažādas pazīmes, piemēram, nenoteiktība, sašķeltība, patiesības konstruēšana, nevis atrašana. No postmodernisma viedokļa &quot;šo pazīmju uzskaitīšana nav korekta, jo tā grib apstādināt procesus, atrast būtiskas īpašības, atņemt postmodernismam tā nenoteiktību&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.rvvg.lv/dati/macibas/kulturas_v_12kl/postmodernisms/postmodernisms_1.htm|title= Postmodernisms|accessdate=2016-01-16 |last= |first= |coauthors= |date= |work= |publisher=}}&lt;/ref&gt;

Postmodernisma jēdziens cieši saistīts ar [[poststrukturālisms|postrukturālisma]] un [[dekonstrukcija]]s pieeju literatūrai. [[Žaks Deridā]], [[Mišels Fuko]] un citi norādījuši, ka nav iespējams izveidot skaidru un neapgāžamu patiesības struktūras aprakstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satori.lv/raksts/izdruka/1746|title= Pielikums. Teorētiskās skolas un virzieni |accessdate=2016-01-16 |last=Kelers |first=Džonatans |date=04.12.2007 |publisher=[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |archiveurl= https://satori.lv/article/pielikums-teoretiskas-skolas-un-virzieni|archivedate= 2009-09-24}}&lt;/ref&gt; Postmodernisms ietekmējis arī [[Postmodernisma māksla|mākslu]] un arhitektūru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{filozofija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Postmodernisms| ]]
[[Kategorija:Filozofija| ]]</text>
      <sha1>saun6p3lqduoiq61ysez35ny1fhg585</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Burzum (albums)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110161</id>
    <revision>
      <id>4471859</id>
      <parentid>3690276</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:26:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471859</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2058" sha1="aslqi7ndkwbbahwhtorfjrnqe17v46f" xml:space="preserve">{{Albuma infokaste |
| Nosaukums = Burzum
| Izpildītājs = [[Burzum]] studijas albums
| Vāks =Burzum-1992-Burzum.jpg
| Background  = lightsteelblue
| Izdots = 1992. gada marts
| Ierakstīts = 1992. gada janvārī [[Grieg Hall]] [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]
| Žanrs = [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnais metāls]]
| Garums = 46:07
| Ierakstu kompānija = [[Deathlike Silence Productions]]
| Producents = [[Eiriks Hundvins]], [[Vargs Vikerness|Grāfs Grišnaks (Count Grishnackh)]], [[Euronymous]]
| Šis albums = &quot;Burzum&quot; &lt;br /&gt;([[1992]])
| Nākamais albums  = [[Det som engang var]]&quot; &lt;br /&gt;([[1993]])
| Iepriekšējais albums =
| Izpildītājsģen = Burzum
}}

'''''Burzum''''' ir [[Norvēģija]]s [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] mūziķa [[Burzum]] debijas albums. Tas ierakstīts 1992. gada janvārī un izdots tā paša gada martā. Vēlāk tas tika pārizdots zem nosaukuma ''[[Burzum / Aske]]'', lai iekļautu tajā dziesmas no ''[[Aske (albums)|Aske EP]]''.

== Dziesmu saraksts ==
=== Puse: Hate ===
# &quot;Feeble Screams from Forests Unknown&quot; — 7:28
# &quot;Ea, Lord of the Depths&quot; — 4:53
# &quot;Black Spell of Destruction&quot; — 5:40
# &quot;Channeling the Power of Souls into a New God&quot; — 3:27

=== Puse: Winter ===
# &quot;War&quot; — 2:30
# &quot;The Crying Orc&quot; — 0:57
# &quot;A Lost Forgotten Sad Spirit&quot; — 9:11
# &quot;My Journey to the Stars&quot; — 8:10
# &quot;Dungeons of Darkness&quot; — 4:50

== Izpildītāji ==
* [[Vargs Vikerness|Grāfs Grišnaks (Count Grishnackh)]] — [[balss]], [[elektriskā ģitāra]], [[basģitāra]], [[bungas]], [[sintezators]]
* [[Euronymous]] — ģitāras solo dziesmā &quot;War&quot;
* Jannicke Wiise-Hansen — albuma vizuālais noformējums

== Ārējās saites ==
* [http://burzum.org/eng/discography/official/1992_burzum.shtml Burzum diskogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061110070114/http://www.burzum.org/eng/discography/official/1992_burzum.shtml |date={{dat|2006|11|10||bez}} }}

[[Kategorija:1992. gada albumi]]
[[Kategorija:Burzum albumi]]
[[Kategorija:Debijas albumi]]</text>
      <sha1>aslqi7ndkwbbahwhtorfjrnqe17v46f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dirihlē princips</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110187</id>
    <revision>
      <id>4472081</id>
      <parentid>4468683</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:49:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4472081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12572" sha1="lfpbkaz1l6xekhfy6til02sxf2bui73" xml:space="preserve">[[Attēls:TooManyPigeons.jpg|thumb|right|Šajā attēlā redzami {{nowrap|''n'' {{=}} 10}} baloži {{nowrap|''m'' {{=}} 9}} būros. Tā kā skaitlis 10 ir lielāks nekā 9, Dirihlē princips norāda, ka vismaz vienā būrī būs 2 baloži.]]

Matemātikā '''Dirihlē princips''' norāda, ka ja {{math|''n''}} priekšmetus ievieto {{math|''m''}} kastītēs, kur {{math|''n'' &gt; ''m''}}, tad vismaz vienā kastītē atradīsies vairāk kā viens priekšmets.&lt;ref name=Herstein64&gt;{{harvnb|Herstein|1964|loc= p. 90}}&lt;/ref&gt; Šīs teorēmas piemēri ir sastopami arī reālajā dzīvē, piemēram, &quot;no trīs cimdiem, vismaz divi būs labās rokas vai arī kreisās rokas cimdi&quot;. Lai arī tas šķiet intuitīvs apgalvojums, to var izmantot, lai parādītu iespējami negaidītus rezultātus, piemēram, ka vismaz diviem cilvēkiem [[Londona|Londonā]] uz galvas ir vienāds skaits matu.

Ir ticams, ka pirmo reizi šo ideju pauda [[Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē]] 1834. gadā, ar nosaukumu ''Schubfachprinzip'' (&quot;atviktņu princips&quot; vai &quot;plauktu princips&quot;). Tas bieži tiek saukts arī par '''Baložu būru principu''' vai '''Dirihlē atvilktņu principu'''&lt;ref&gt;Jeff Miller, Peter Flor, Gunnar Berg, and Julio González Cabillón. &quot;[http://jeff560.tripod.com/p.html Pigeonhole principle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100212043548/http://jeff560.tripod.com/p.html |date={{dat|2010|02|12||bez}} }}&quot;. In Jeff Miller (ed.) ''[http://jeff560.tripod.com/mathword.html Earliest Known Uses of Some of the Words of Mathematics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090304032905/http://jeff560.tripod.com/mathword.html |date={{dat|2009|03|04||bez}} }}''. Electronic document, retrieved November 11, 2006&lt;/ref&gt; — Nosaukums &quot;Atvilktņu princips&quot; joprojām tiek lietots [[Franču valoda|franču valodā]] (&quot;principe des tiroirs&quot;), [[Poļu valoda|poļu valodā]] (&quot;zasada szufladkowa&quot;), [[Bulgāru valoda|bulgāru valodā]] (&quot;принцип на чекмеджетата&quot;), [[Turku valoda|turku valodā]] (&quot;çekmece ilkesi&quot;), [[Ungāru valoda|ungāru valodā]] (&quot;skatulyaelv&quot;), [[Itāļu valoda|itāļu valodā]] (&quot;principio dei cassetti&quot;), [[Vācu valoda|vācu valodā]] (&quot;Schubfachprinzip&quot;), [[Dāņu valoda|dāņu valodā]] (&quot;Skuffeprincippet&quot;), un [[Ķīniešu valoda|ķīniešu valodā]] (&quot;抽屉原理&quot;).

Dirihlē princips var tikt skaidrots dažādi, tomēr visbiežāk to saprot šādi: ja {{math|''k''}} un {{math|''m''}} ir [[Naturāls skaitlis|naturāli skaitļi]] , un {{math|1=''n'' = ''km'' + 1}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''m''}} kastēs, tad Dirihlē princips apgalvo, ka vismaz viena kaste saturēs vismaz {{math|''k'' + 1}} priekšmetus.&lt;ref&gt;{{harvnb|Fletcher|Patty|1987|loc=p. 27}}&lt;/ref&gt; Patvaļīgiem {{math|''n''}} un {{math|''m''}} tas vispārinas uz {{math|1=''k'' + 1 = ⌊(''n'' – 1)/''m''⌋ + 1}}, kur {{math|⌊...⌋}} ir [[grīdas funkcija]].

Lai gan visbiežāk Dirihlē princips tiek lietots [[Galīga kopa|galīgām kopām]] (kā, piemēram, baloži un kastītes), to izmanto arī [[bezgalīgām kopām]].

== Piemēri ==

=== Zeķu izvēlēšanās ===
Iedomājieties, ka jums ir maiss ar bezgalīgi daudz oranžām un bezgalīgi daudz baltām zeķēm. Kāds ir minimālais skaits zeķu, kas jāizvelk no maisa, lai būtu garantēts, ka jums būs pāris ar vienādas krāsas zeķēm? Dirihlē princips norāda, ka, lai iegūtu vienu pāri ar vienādas krāsas zeķēm {{math|''m'' {{=}} 2}} , jums vajag tikai 3 zeķes {{math|''n'' {{=}} 3}}.

=== Roku paspiešana ===
Ja ir {{math|''n''}} cilvēki, kuri var paspiest roku viens ar otru (kur {{math|''n'' &gt; 1}}), Dirihlē princips parāda, ka vienmēr ir divi cilvēki, kuri paspiedīs roku ar vienādu skaitu cilvēkiem. Tā kā {{math|''m''}} atbilst skaitam cik reizes tiek paspiestas rokas, un katrs cilvēks var paspiest roku ar ikvienu no 0 līdz {{math|''n'' − 1}} cilvēkiem, tas rada {{math|''n'' − 1}} &quot;būrus&quot;. Tas ir tāpēc, ka gan '0', gan {{math|'''n'' − 1'}} &quot;būrim&quot; jābūt tukšam (ja viens cilvēks paspiež roku ar visiem, nav iespējams, ka ir cilvēks, kurš nebūtu paspiedis roku ne ar vienu; tāpat, ja viens cilvēks nepaspiež roku ne ar vienu, tad nevar būt cilvēks, kurš būtu paspiedis roku ar visiem). Pēc tā seko, ka {{math|''n''}} cilvēki tiek ielikti {{math|''n'' − 1}} &quot;būros&quot;, kas garantē dubultošanos.

=== Matu skaitīšana ===
Mēs varam pierādīt, ka [[Londona|Londonā]] ir vismaz divi cilvēki, kuriem ir vienāds skaits matu uz galvas.&lt;ref&gt;Šajā gadījumā mēs pieņemsim, ka neviens cilvēks nav plikgalvains.&lt;/ref&gt; Tā kā parasti cilvēkam uz galvas ir apmēram 150,000 matu; ir loģiski pieņemt, ka nevienam nav vairāk nekā 1,000,000 matu {{math|(''m'' {{=}} 1 miljons}} būri). Londonā ir vairāk nekā 1,000,000 cilvēku ({{math|''n''}} ir vairāk nekā miljons priekšmetu). Piešķirot &quot;būri&quot; katram cilvēku matu skaitam, un piešķirot cilvēkus &quot;būriem&quot; atbilstoši viņu matu skaitam, līdz 1,000,001 piešķiršanai, ir jābūt vismaz diviem cilvēkiem, kuri ir piešķirti vienam un tam pašam &quot;būrim&quot; (jo viņiem ir vienāds skaits matu uz galvas) (vai, {{math|''n'' &gt; ''m''}}). Tā kā cilvēkam ir vidēji ({{math|1=''m'' = 150 000}}) matu, tad katrā &quot;būrī&quot; būs vismaz viens cilvēks, un 150,001 cilvēks būs &quot;būrī&quot;, kurā kāds jau ir. Ir iespējams, ka pārklāšanās notiks jau ātrāk nekā 150 001. reizē — svarīgākais ir tas, ka tā vispār notiks. Dirihlē princips nenorāda skaitu, cik reizes notiek pārklāšanās (par to stāsta [[varbūtību teorija]]).

=== Dzimšanas dienas problēma ===
Dzimšanas dienas problēma vaicā, kāda ir iespējamība, ka nejauši izvēlētu {{math|''n''}} cilvēku grupā, diviem cilvēkiem dzimšanas diena būs vienā un tajā pašā dienā? Pēc Dirihlē principa, ja istabā ir 367 cilvēku, mēs zinām, ka ir vismaz viens pāris, kuri dzimuši vienā dienā, jo ir tikai 366 iespējamas dzimšanas dienas no kurām izvēlēties (ieskaitot 29. februāri).
Dzimšanas dienu &quot;[[paradokss]]&quot; noved pie tā, ka pat grupā, kurā ir tikai 23 cilvēki, ir 50% iespējamība, ka būs divi cilvēki ar vienu dzimšanas dienu. Lai gan pirmajā brīdī tas var šķist pārsteidzoši, šķiet loģiski, ka salīdzināšana notiks starp jebkuriem diviem cilvēkiem, nevis starp vienu cilvēku un visu grupu.

=== Softbola komanda ===
Iedomājieties 7 cilvēkus, kuri vēlas spēlēt [[Softbols|Softbolu]] {{math|(''n'' {{=}} 7}}), vienīgi viņi drīkst sadalīties tikai 4 komandās {{math|(''m'' {{=}} 4}}). Dirihlē princips norāda, ka katrs nevar spēlēt savā komandā, bet vismaz 2 cilvēkiem būs jāspēlē vienā:
: &lt;math&gt; \left\lfloor \frac{(n-1)}{m} \right\rfloor + 1 = \left\lfloor \frac{(7-1)}{4} \right\rfloor + 1 = \left\lfloor \frac64 \right\rfloor + 1 = 1 + 1 = 2 &lt;/math&gt;

== Citi formulējumi ==
Šie ir citi Dirihlē principa formulējumi.

# Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''m''}} vietās, un ja {{math|''n'' &gt; ''m''}}, tad kādā vietā būs vismaz divi objekti.&lt;ref name=Herstein64 /&gt;
# (līdzīgs formulējums kā 1.) Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} vietās tā, ka nevienā vietā nav vairāk kā viens priekšmets, tad katra vieta saņem tieši vienu priekšmetu.&lt;ref name=Herstein64 /&gt;
# Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''m''}} vietās, un ja {{math|''n'' &lt; ''m''}}, tad kādā vietā nebūs neviens priekšmets.
# (līdzīgs formulējums kā 3) Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} vietās tā, lai katrā vietā būtu kāds priekšmets, tad katrā vietā būs tieši viens objekts.&lt;ref&gt;{{harvnb|Brualdi|2010|page=70}}&lt;/ref&gt;

== Vispārīgā forma ==
{{math|''q''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, ''q''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, …, ''q''&lt;sub&gt;''n''&lt;/sub&gt;}} ir pozitīvi veseli skaitļi. Ja
: &lt;math&gt;q_1 + q_2 + \cdots + q_n - n + 1&lt;/math&gt;
priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} kastītēs, tad vai nu pirmā kastīte satur vismaz {{math|''q''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;}} priekšmetus, vai otrā kastīte satur vismaz {{math|''q''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;}} priekšmetus, …, vai {{math|''n''}}tā kastīte satur vismaz {{math|''q''&lt;sub&gt;''n''&lt;/sub&gt;}} priekšmetus.&lt;ref&gt;{{harvnb|Brualdi|2010|page=74 Theorem 3.2.1}}&lt;/ref&gt;

Vienkāršā forma ir iegūta no šīs ņemot {{math|1=''q''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = ''q''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; = … = ''q''&lt;sub&gt;''n''&lt;/sub&gt; = 2}}, kas dod {{math|''n'' + 1}} priekšmetus. Ņemot {{math|1=''q''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = ''q''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; = … = ''q''&lt;sub&gt;''n''&lt;/sub&gt; = ''r''}} tiek iegūta plašāka versija par Dirihlē principu:

{{math|''n''}} un {{math|''r''}} ir pozitīvi veseli skaitļi. Ja {{math|''n''(''r'' – 1) + 1}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} kastēs, tad vismaz viena no kastēm satur {{math|''r''}} vai vairāk priekšmetus.&lt;ref&gt;In the lead section this was presented with the substitutions {{math|1=''m'' = ''n''}} and {{math|1=''k'' = ''r'' − 1}}.&lt;/ref&gt;

Tas var tikt formulēts arī kā, ja {{math|''k''}} atsevisķi objekti tiek ievietoti {{math|''n''}} konteineros, tad vismaz vienam konteineram ir jāsatur vismaz &lt;math&gt;\lceil k/n \rceil&lt;/math&gt; objekti, kur &lt;math&gt;\lceil x\rceil&lt;/math&gt; ir griestu [[funkcija]], norādot, ka mazākais veselais skaitlis ir lielāks vai vienāds ar {{math|''x''}}.
Līdzīgi, vismaz vienam konteineram ir jāsatur ne vairāk kā &lt;math&gt;\lfloor k/n \rfloor&lt;/math&gt; objektu, kur &lt;math&gt;\lfloor x \rfloor&lt;/math&gt; ir grīdas funkcija, norādot, ka lielākais veselais skaitlis ir mazāks vai vienāds ar {{math|''x''}}.

== Dirihlē principa vispārinājumi ==

Varbūtības vispārinājums Dirihlē principam norāda, ka ja {{math|''n''}} baloži tiek nejauši ievietoti {{math|''m''}} būros ar varbūtību {{math|1/''m''}}, tad vismaz viens būris saturēs vairāk nekā vienu balodi ar iespējamību

: &lt;math&gt;1 - \frac{(m)_n}{m^n}, \!&lt;/math&gt;

kur {{math|(''m'')&lt;sub&gt;''n''&lt;/sub&gt;}} ir dilstošs [[faktoriāls]] {{math|''m''(''m'' − 1)(''m'' − 2)...(''m'' − ''n'' + 1)}}. Ja {{math|1=''n'' = 0}} un {{math|1=''n'' = 1}} (un {{math|''m'' &gt; 0}}), tad varbūtība ir 0; citiem vārdiem sakot, ja ir tikai viens balodis, tad nevar būt pretruna. Ja {{math|''n'' &gt; ''m''}} (baložu vairāk par būriem) varbūtība ir 1, un tādā gadījumā tas sakrīt ar ierasto Dirihlē principu. Bet pat ja baložu skaits nepārsniedz būru skaitu ({{math|''n'' ≤ ''m''}}), sakarā ar to, ka baloži tiek ievietoti pēc nejaušības principa, bieži vien ir iespēja, ka radīsies sadursmes. Piemēram, ja 2 baloži tiek nejauši ievietoti 4 būros, ir 25% iespējamība, ka vismaz 1 būris saturēs vairāk nekā 1 balodi; 5 baložiem un 10 būriem šī iespējamība ir 69.76%; un 10 baložiem un 20 būriem apmēram 93.45%. Ja būru skaits netiek mainīts, iespējamība vienmēr augs, ja jūs palielināsiet baložu skaitu. Šī problēma tiek plašāk apskatīta &quot;Dzimšanas dienu paradoksā&quot;.

== Bezgalīgas kopas ==

Bezgalīgām kopām ir līdzīgs princips: Ja nesaskaitāmi daudz baložu tiek ievietoti saskaitāmi daudz būros, tad eksistē vismaz viens būris, kurā ir nesaskaitāmi daudz baložu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Papildu literatūra ==
* {{citation|first=Richard A.|last=Brualdi|title=Introductory Combinatorics|edition=5th|year=2010|publisher=Pentice Hall|isbn=978-0-13-602040-0}}
* {{citation|first1=Peter|last1=Fletcher|first2=C.Wayne|last2=Patty|title=Foundations of Higher Mathematics|year=1987|publisher=PWS-Kent|isbn=0-87150-164-3}}
* {{citation|first=Ralph P.|last=Grimaldi|author-link=Ralph Grimaldi|title=Discrete and Combinatorial Mathematics: An Applied Introduction|edition=3rd|year=1994|isbn=978-0-201-54983-6}}
* {{ citation | first1 = I. N. | last1 = Herstein | year = 1964 | isbn = 978-1-114-54101-6 | title = Topics In Algebra | publisher = [[Blaisdell Publishing Company]] | location = Waltham }}

== Ārējās saites ==
* &quot;[http://www.cs.utexas.edu/users/EWD/transcriptions/EWD09xx/EWD980.html The strange case of The Pigeon-hole Principle]&quot;; Dirihlē principa interpretācijas un formulējumi.
* &quot;[http://zimmer.csufresno.edu/~larryc/proofs/proofs.pigeonhole.html The Pigeon Hole Principle]&quot;; Elementāri Dirihlē principa piemēri.
* &quot;[http://www.cut-the-knot.org/do_you_know/pigeon.shtml Pigeonhole Principle from Interactive Mathematics Miscellany and Puzzles]&quot;; Dirihlē principa analīze un piemēri.
* &quot;[http://mindyourdecisions.com/blog/2008/11/25/16-fun-applications-of-the-pigeonhole-principle 16 fun applications of the pigeonhole principle]&quot;; Interesanti fakti.

[[Kategorija:Kombinatorika]]
[[Kategorija:Matemātikas principi]]</text>
      <sha1>lfpbkaz1l6xekhfy6til02sxf2bui73</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Holdings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117910</id>
    <revision>
      <id>4471730</id>
      <parentid>3574054</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:30:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471730</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3998" sha1="qbaqri1xoh6u5pb5hlq8t8vr6gbsmgq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Džons Holdings
| vārds_orģ           = John Houlding
| attēls              = John Houlding.jpg
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Liverpūles Lordmērs]]
| term_sākums = 1897
| term_beigas = 1898
| prezidents =  
| premjers = 
| priekštecis = [[Tomass Hjūzs]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = [[1833]]. gada augustā
| dzim_vieta          = 
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 1902. gada 17. martā
| mir_vieta           = {{vieta|Francija|Nica|td=}}
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]]
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = [[uzņēmējs]], [[politiķis]]
| alma_mater          = [[Liverpūles koledža]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Džons Holdings''' ({{val|en|John Houlding}}; dzimis [[1833]]. gadā, miris [[1902]]. gadā) bija [[Anglija|angļu]] biznesmenis un politiķis. Plašāk zināms kā panākumiem bagātākā Anglijas [[futbols|futbola]] kluba [[Liverpool FC|&quot;Liverpool&quot;]] dibinātājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spartacus.schoolnet.co.uk/LIVERhoulding.htm |title=John Houlding&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|04|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080509181051/http://www.spartacus.schoolnet.co.uk/LIVERhoulding.htm |archivedate={{dat|2008|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Holdings bija vairāku uzņēmumu dibinātājs [[Liverpūle]]s pilsētā. Izglītību viņš ieguva Liverpūles koledžā. Īpaši aktīvs Holdings bija [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], dibinot alus darītavu, kas ļāva neuztraukties par finansiālo situāciju atlikušajā dzīves daļā. Kā Konservatīvo partijas pārstāvis ticis ievēlēts Liverpūles domē, bet vēlāk ieņēmis arī mēra amatu.

Tāpat viņš bija iesaistīts pirmā pilsētas profesionālā futbola kluba, [[Liverpūles &quot;Everton&quot;|&quot;Everton&quot;]], dibināšanā. Holdings klubam sarūpēja mājas spēļu vietu, no kolēģa Džona Orela izīrējot [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionu]]. Ar laiku Orels vairs nevēlējās izīrēt stadionu, tādēļ Holdings ierosināja to pārpirkt, kam kolēģis piekrita.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.lfconline.com/feat/edb4/john_houlding_138719/index.shtml John Houlding — Liverpool FC — LFC Online&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

Vairāki no &quot;Everton&quot; valdes locekļiem protestēja pret Holdinga lēmumu pārpikt stadionu, apvainojot viņu peļņas gūšanā no futbola komandas. [[1882]]. gada martā &quot;Everton&quot; izlēma pamest Enfīldas stadionu, nopērkot &quot;[[Goodison Park]]&quot;.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Holdings un Orels tika pamesti ar tukšu stadionu. Abi uzņēmēji izlēma, ka šādā situācijā vienīgais pareizais lēmums bija dibināt jaunu futbola klubu, ko arī viņi izdarīja, izveidojot [[Liverpool FC|&quot;Liverpool&quot;]]. Jaunā Liverpūles vienība savu pirmo maču aizvadīja {{dat|1892|9|1}} pret [[Rotherham Town F.C.|&quot;Rotherham Town&quot;]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
== Piemiņa ==
[[File:Houlding memorial, Liverpool FC 1.jpg|thumb|Piemiņas zīme Holdingam pie Enfīldas stadiona Liverpūles futbola kluba 125. gadadienā|left]]
2017. gada novembrī Holdingam par godu tika uzstādīts bronzas krūšutēls pie [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadiona]], atzīmējot Liverpūles futbola kluba 125. gadadienu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Holdings, Džons}}
[[Kategorija:1833. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1902. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Piejūras Alpos dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes uzņēmēji]]
[[Kategorija:Britu politiķi]]
[[Kategorija:Liverpool FC]]</text>
      <sha1>qbaqri1xoh6u5pb5hlq8t8vr6gbsmgq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Holms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>119382</id>
    <revision>
      <id>4471756</id>
      <parentid>4120505</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:05:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4471756</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="525" sha1="06977jzg6nriel1mkwt8r7or9m8hgne" xml:space="preserve">'''Holms''' ir skandināvu izcelsmes uzvārds.

Cilvēki ar šādu uzvārdu:
* [[Brians Holms]] (''Brian Holm''; 1962) — dāņu riteņbraucējs;
* [[Emīls Holms]] (''Emil Holm''; 2000) — zviedru futbolists;
* [[Filips Holms]] (''Philip Holm''; 1991) — zviedru hokejists;
* [[Ians Holms]] (''Ian Holm''; 1931—2020) — angļu aktieris;
* [[Stefans Holms]] (''Stefan Holm''; 1976) — zviedru vieglatlēts.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Dāņu uzvārdi]]
[[Kategorija:Norvēģu uzvārdi]]
[[Kategorija:Zviedru uzvārdi]]</text>
      <sha1>06977jzg6nriel1mkwt8r7or9m8hgne</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126937</id>
    <revision>
      <id>4471965</id>
      <parentid>4461670</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:43:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4471965</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7315" sha1="rd8d35wnawtz61plhqvoqi007kjm6dm" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #000000
| bg_color           = background:#FFFFFF; border-top:#CC0000 5px solid; border-bottom:#000000 5px solid;
| team               = Carolina Hurricanes
| logo               = Carolina Hurricanes.svg
| logosize           = 220px
| city               = {{Vieta|ASV|Ziemeļkarolīna|Roli}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]]
| founded            = 1972
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Lenovo Center]]''
| ietilpība          = 18 680
| colors             = Sarkans, melns, sudrabs, balts&lt;br /&gt; {{color box|#c60c30}} {{color box|black}} {{color box|#a5acaf}} {{color box|white}}
| owner              = {{Flaga|ASV}} [[Pīters Karmanoss]]
| prezidents         = 
| GM                 = {{Flaga|ASV}} [[Dons Vedels]]
| coach              = {{Flaga|Kanāda}} [[Rods Brindamūrs]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Kanāda}} [[Džordans Stols]]
| media              = [http://carolinahurricanes.com/ carolinahurricanes.com]
| affiliates         = [[Šarlotas &quot;Checkers&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]]) &lt;br /&gt;[[Floridas &quot;Everblades&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1              = [[Jaunanglijas &quot;Whalers&quot;]]
| dates1             = 1972—1979
| name2              = [[Hārtfordas &quot;Whalers&quot;]]
| dates2             = 1979—1997
| name3              = Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;
| dates3             = 1997—
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 1
}}
'''Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;''' ({{val|en|Carolina Hurricanes}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Roli]], [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. Klubs tika dibināts 1972. gadā [[Bostona|Bostonā]] ar nosaukumu '''Jaunanglijas &quot;Whalers&quot;''', tad pārcēlies uz [[Hārtforda (Konektikuta)|Hārtfordu]] un pārdēvēts par '''Hārtfordas &quot;Whalers&quot;''', bet kopš 1997. gada pārcēlies uz Ziemeļkarolīnu un ieguvis pašreizējo nosaukumu.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Hurricanes&quot; ir vienu reizi uzvarējis NHL čempionātā, divas reizes kļuvis par konferences uzvarētāju un trīs reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[PNC Arena]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 1
** 2005–06
* '''Konferences čempioni''': 2
** 2001–02, 2005–06
* '''Divīzijas čempioni''': 7
** 1998–99, 2001–02, 2005–06, 2020-21, 2021-22, 2022-23, 2025-26

== Spēlētāji ==
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 30. aprīlī.''
==== Vārtsargi ====
* 31 {{flaga|DEN}} [[Frederiks Andersens]]
* 32 {{flaga|USA}} [[Brendons Busi]]
* 52 {{flaga|RUS}} [[Pjotrs Kočetkovs]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}4 {{flaga|USA}} [[Šeins Gostisbērs]]
* {{0}}5 {{flaga|USA}} [[Džeilens Četfīlds]]
* {{0}}6 {{flaga|USA}} [[Maiks Railijs]]
* 19 {{flaga|USA}} [[Keandrē Millers]]
* 21 {{flaga|RUS}} [[Aleksandrs Ņikišins]]
* 26 {{flaga|CAN}} [[Šons Volkers]]
* 62 {{flaga|CAN}} [[Šarls Aleksiss Lego]]
* 74 {{flaga|USA}} [[Džeikobs Sleivins]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;

==== Uzbrucēji ====
* 11 {{flaga|CAN}} [[Džordans Stols]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 20 {{flaga|FIN}} [[Sebastians Aho]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 22 {{flaga|CAN}} [[Logans Stenkovens]]
* 24 {{flaga|CAN}} [[Sets Džārviss]]
* 27 {{flaga|DEN}} [[Nikolajs Ēlerss]]
* 28 {{flaga|CAN}} [[Viljams Karjē]]
* 37 {{Flaga|RUS}} [[Andrejs Svečņikovs]]
* 44 {{flaga|CAN}} [[Nikolā Deslorjē]]
* 48 {{flaga|CAN}} [[Džordans Martinoks]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 50 {{flaga|USA}} [[Ēriks Robinsons]]
* 53 {{flaga|USA}} [[Džeksons Bleiks]]
* 71 {{flaga|CAN}} [[Teilors Hols]]
* 77 {{Flaga|CAN}} [[Marks Jankovskis]]
* 82 {{flaga|FIN}} [[Jesperi Kotkaniemi]]

=== Latvijas hokejisti &quot;Hurricanes&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Artūrs Irbe]]||309||—||—||—||1998—2004
|-
|align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||118||16||51||67||2000—2002
|}

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Rons Frānsiss]]||C||1186||382||793||'''1175'''||0,99
|-  style=&quot;text-align:center; background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Ēriks Stols]]||C||909||322||453||'''775'''||0,85
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Kevins Dinēns]]||LM||708||250||294||'''544'''||0,77
|- style=&quot;text-align:center; background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Rods Brindamūrs]]||C||694||174||299||'''473'''||0,68
|-  style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Džefs O'Nīls]]||LM||673||198||218||'''416'''||0,62
|-  style=&quot;text-align:center; background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Pets Verbēks]]||LM||433||192||211||'''403'''||0,93
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Džefs Skiners]]||KM||579||204||175||'''379'''||0,65
|-  style=&quot;text-align:center; background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Bleins Stotons]]||LM||357||219||158||'''377'''||1,06
|-  style=&quot;text-align:center;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Džeofs Sandersons]]||KM||479||196||173||'''369'''||0,77
|- style=&quot;text-align:center;&quot; background:#eee;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Ēriks Kols]]||KM||557||168||195||'''363'''||0,65
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bleins Stotons]], 56 (1979.—80.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Rons Frānsiss]], 69 (1989.—90.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Maiks Rodžers]], 105 (1979.—80., 1980.—81.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Torijs Robertsons]], 358 (1985.—86.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Marks Hovs]], 80 (1979.—80.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Silvēns Turžons]], 72 (1983.—84.)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://carolinahurricanes.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/CAR/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519182520/http://www.hockey-reference.com/teams/CAR/ |date={{dat|2011|05|19||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;| ]]</text>
      <sha1>rd8d35wnawtz61plhqvoqi007kjm6dm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Koriolisa spēks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>133570</id>
    <revision>
      <id>4471671</id>
      <parentid>4231782</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:17:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4471671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9437" sha1="hhs9f8925lge8bsn69u55gv8oycnlll" xml:space="preserve">[[Attēls:Animation-Corioliskraft.gif|thumb|300x300px|Augšējā attēlā ķermenis pārvietojas ar konstantu ātrumu uz leju, bet no rotējošā skatpunkta ķermenis veic lokveida kustību]]
'''Koriolisa spēks''' ir [[šķietamais spēks]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akadterm.lv/term.php?term=%C5%A1%C4%B7ietamais%20sp%C4%93ks&amp;list=sp%C4%93ks&amp;lang=LV|title=Akadēmiskā terminu datubāze - spēks - šķietamais spēks|website=www.akadterm.lv|access-date=2025-02-14}}&lt;/ref&gt;, kas darbojas no novērotāja [[Perspektīva|skatpunkta]], kurš atrodas [[Rotācija|rotējošā]] [[Koordinātu sistēma|atskaites sistēmā]] attiecībā pret konstanta [[Ātrums|ātruma]] atskaites sistēmu. Ja rotējošā atskaites sistēma rotē ''pa pulksteni'', tad Koriolisa [[spēks]] darbojas [[Perpendikuls|perpendikulāri]] un ''pa kreisi'' no ķermeņa kustības virziena. Ja rotējošā atskaites sistēma rotē ''pret pulksteni'', tad Koriolisa spēks darbojas perpendikulāri un ''pa labi'' no ķermeņa kustības virziena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/corf.html|title=Centripetal Force|website=hyperphysics.phy-astr.gsu.edu|access-date=2025-02-14}}&lt;/ref&gt;

Koriolisa spēku var novērot uz [[Zeme|Zemes]], ka novērotājiem uz Zemes ir jāņem vērā Koriolisa spēks. To ņem vērā [[Artilērija|artilērijas]] [[Trajektorija|trajektorijas]] aprēķināšanā, [[Meteoroloģija|meteoroloģijā]]. Koriolisa spēku izmanto Koriolisa [[Masas plūsma|masas plūsmas]] mērītājos, ar kuru palīdzību var izmērīt masas plūsmu un [[Blīvums|blīvumu]] šķidrumam, kas plūst caur cauruli. Demonstratīvi Zemes rotācijas radīto Koriolisa spēku var redzēt [[Fuko svārsts|Fuko svārstā]].

== Vēsture ==
19. gadsimta sākumā [[franči|franču]] zinātnieks [[Gaspārs Gustavs de Korioliss]] pierādīja, ka jebkurš priekšmets, kas kustas gar zemes virsmu ziemeļu puslodē, novirzās pa labi no sākotnējās trajektorijas, bet dienvidu puslodē — pa kreisi. Tas ir saistīts ar Zemes griešanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/science/Coriolis-force|title=Coriolis force {{!}} Description, Examples, &amp; Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-02-14|date=2025-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
[[Attēls:Low-pressure-system-over-iceland-coriolis-force-overlay.jpg|thumb|300x300px|Ilustrācija kā vētras viesulis veidojas Koriolisa spēka iespaidā. [[Spiediens|Spiediena]] [[gradients]] ir vērsts uz vētras centru (zilās biltas). Tuvojoties vētras centram [[gaiss]] uzņem ātrumu un Koriolisa spēks (sarkanās bultas) un spiedienu starpības radītais spēks kopā ar gaisa ātrumu izbalansējas tā, lai veidotos apļveida forma.]]
[[Ņūtona likumi]] apraksta ķermeņu kustību [[Inerciāla atskaites sistēma|inerciālā atskaites sistēmā]] (koordinātu sistēma nerotē un [[Paātrinājums|nepaātrinās]]). Ja Ņūtona likumus transformē priekš rotējošas atskaites sistēmas, tad Koriolisa spēks un centrbēdzes spēki parādās. Koriolisa spēks ir proporcionāls [[Leņķiskais ātrums|rotācijas ātrumam]] un centrbēdzes spēks ir proporcionāls rotācijas ātruma kvadrātam. Koriolisa spēks darbojas perpendikulāri leņķiskā ātruma [[Vektors|vektoram]] un ātruma vektoram rotējošajā atskaites sistēmā. Centrbēdzes spēks ir vērsts prom no rotācijas ass. Šos spēkus sauc par šķietamiem spēkiem vai inerces spēkiem, jo tie rodas caur koordinātu sistēmu maiņu, kuru transformācija rada paātrinājumu.Tomēr ieviešot šos šķietamos spēkus rotējošai atskaites sistēmai, Ņūtona likumus atkal var izmantot it kā atskaites sistēma būtu inerciāla.

== Formula ==
Ņūtona mehānikā kustības vienādojums inerciālā atskaites sistēmā ir:

&lt;math&gt;\vec{F} = m \vec{a} &lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;\vec{F} &lt;/math&gt; ir visu spēku summa, kas iedarbojas uz ķermeni, &lt;math&gt;m &lt;/math&gt; ir ķermeņa [[masa]] un &lt;math&gt;\vec{a} &lt;/math&gt; ir ķermeņa paātrinājums inerciālajā atskaites sistēmā.

Transformējot šo kustības vienātojumu rotējošā atskaites sistēmā ar nemainīgu rotācijas asi iegūst:

&lt;math&gt;\vec{F}' = \vec{F} - m \frac{d\vec{\omega}}{dt} \times \vec{r}' - 2m \vec{\omega} \times \vec{v}' - m \vec{\omega} \times (\vec{\omega} \times \vec{r}') =

m \vec{a}' &lt;/math&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://physics.stackexchange.com/questions/383/derivation-of-the-centrifugal-and-coriolis-force/393#393|title=Derivation of the centrifugal and coriolis force (Ja leņķiskais ātrums ir konstants)|website=Physics Stack Exchange|access-date=2025-02-14|language=en}}&lt;/ref&gt;, kur pēdiņa (') norāda koordinātas rotējošajā atskaites sistēmā (nevis atvasinājumu) un:

&lt;math&gt;\vec{F}  &lt;/math&gt; ir visu fizikāļo spēku summa, kas darbojas uz ķermeni, &lt;math&gt;\vec{\omega} &lt;/math&gt; ir sistēmas leņķiskais ātrums rotējošajai atskaites sistēmai no inerciālās atskaites sistēmas, &lt;math&gt;\vec{r}' &lt;/math&gt; ir ķermeņa pozīcijas rotējošajā atskaites sistēmā, &lt;math&gt;\vec{v}' &lt;/math&gt; ir ķermeņa ātrums rotējošajā atskaites sistēmā, &lt;math&gt;\vec{a}' &lt;/math&gt; ir paātrinājums rotējošajā atskaites sistēmā.

Šos spēkus iedala: 

* [[Eilera spēks|Eilera spēkā]]: &lt;math&gt;-m \frac{d\vec{\omega}}{dt} \times \vec{r}' &lt;/math&gt;
* Koriolisa spēkā: &lt;math&gt; -2m \vec{\omega} \times \vec{v}'  &lt;/math&gt;
* [[Centrbēdzes spēks|Centrbēdzes spēkā]]: &lt;math&gt;-m \vec{\omega} \times (\vec{\omega} \times \vec{r}') &lt;/math&gt;

Šajā pārveidotājā spēka formulā var redzēt, ka Eilera un centrbēdzes spēki ir atkarīgi no ķermeņa pozīcijas rotējošajā atskaites sistēmā &lt;math&gt;\vec{r}' &lt;/math&gt;, bet Koriolisa spēks ir atkarīgs no ķermeņa ātruma rotējošajā atskaites sistēmā &lt;math&gt;\vec{v}' &lt;/math&gt;.

=== Izvedums ===
[[Attēls:Noninertial reference frames.gif|thumb|300x300px|Izvedumā apskatītā situācija: kā pāriet no spēka, kas izteikts inerciālā atskaites sistēmā ''S''(animācijā stacionārā) uz rotējošu atskaites sistēmu ''S'''.]]
Apskatīsim [[Materiāls punkts|materiāla punkta]] kustības vienādojumu, kuras atrašanās vietu apzīmē ar vektoru &lt;math&gt;\vec{b} &lt;/math&gt;. Pierakstām to [[Dekarta koordinātu sistēma|Dekarta koordinātu sistēmā]]: 

&lt;math&gt;\vec{b} = b_x \cdot \vec{e}_x + b_y \cdot \vec{e}_y + b_z \cdot \vec{e}_z &lt;/math&gt;. Atvasinām šo vektoru inerciālajā atskaites sistēmā, lai iegūtu ātruma vektoru: &lt;math&gt;\frac{d \vec{b}}{dt} |_I = \left( \frac{db_x}{dt} \cdot \vec{e}_x + \frac{db_y}{dt} \cdot \vec{e}_y + \frac{db_z}{dt} \cdot \vec{e}_z \right ) + \left( b_x \cdot \frac{d \vec{e}_x}{dt} + b_y \cdot \frac{d \vec{e}_y}{dt}+ b_z \cdot \frac{d \vec{e}_z}{dt}  \right ) &lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;|_I &lt;/math&gt; norāda inerciālo atskaites sistēmu. Ņemot vērā to, ka no rotējošās atskaites sistēmas skatpunkta bāzes vektori [[Laiks|laikā]] nemainās un ņemot vērā ātruma saistību ar leņķisko ātrumu &lt;math&gt;\vec{v} = \vec{\omega} \times \vec{r} &lt;/math&gt; iegūst:

&lt;math&gt;\frac{d \vec{b}}{dt} |_I = \frac{d \vec{b}}{dt} |_R + \left( b_x \cdot \omega \times 
\vec{e}_x +  b_y \cdot \omega \times
\vec{e}_y + b_z \cdot \omega \times
\vec{e}_z  \right )|_R = \frac{d \vec{b}}{dt}|_R + \vec{\omega} \times \vec{b} |_R &lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;|_R &lt;/math&gt; norāda rotācijas atskaites sistēmu. Tagad atvasinām vēlreiz, lai iegūtu paātrinājuma vektoru:&lt;math&gt;\frac{d^2 \vec{b}}{dt^2} |_I = \left( \frac{d^2b_x}{dt^2} \cdot \vec{e}_x +
\frac{d^2b_y}{dt^2} \cdot \vec{e}_y + \frac{d^2b_z}{dt^2} \cdot \vec{e}_z \right ) +

\frac{d \vec{\omega}}{dt} \times \vec{b} +

 2 \left( \frac{db_x}{dt} \cdot \frac{d \vec{e}_x}{dt} + \frac{db_y}{dt} \cdot \frac{d \vec{e}_y}{dt}+ \frac{db_z}{dt}  \cdot \frac{d \vec{e}_z}{dt}  \right )
+ \left( b_x \cdot \frac{d^2 \vec{e}_x}{dt^2} + b_y \cdot \frac{d^2 \vec{e}_y}{dt^2}+ b_z \cdot \frac{d^2 \vec{e}_z}{dt^2}  \right )&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;\frac{d^2 \vec{b}}{dt^2} |_I = \frac{d^2\vec{b}}{dt^2}|_R +
\frac{d \vec{\omega}}{dt} \times \vec{b} |_R +
 2 \vec{\omega} \times \frac{d\vec{b}}{dt}|_R  + \vec{\omega} \times (\vec{\omega} \times \vec{b})|_R&lt;/math&gt;. Apzīmējot vektorus ar (') kad tie ir rotējošajā atskaites sistēmā, pareizinot abas puses ar masu iegūst un pozīcijas atvasinājumus apzīmējot ar ātruma vektoru &lt;math&gt;\vec{v} &lt;/math&gt; un paātrinājumu ar vektoru &lt;math&gt;\vec{a} &lt;/math&gt;:

&lt;math&gt;m \cdot \vec{a} = m \cdot \vec{a}' + m \frac{d \vec{\omega}}{dt} \times \vec{b}' + 2m \vec{\omega} \times \vec{v}' + m \vec{\omega} \times (\vec{\omega} \times \vec{b}')&lt;/math&gt;. Apzīmējot &lt;math&gt;m \cdot \vec{a}  &lt;/math&gt; kā spēku &lt;math&gt;\vec{F} &lt;/math&gt; un pārkārtojot iegūst: &lt;math&gt;\vec{F}' = \vec{F} - \frac{d \vec{\omega}}{dt} \times \vec{b}' - 2 m \vec{\omega} \times \vec{v}' - m \vec{\omega} \times (\vec{\omega} \times \vec{b}')&lt;/math&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;, kas ir meklētā formula. Šajā formulā saskaitāmo &lt;math&gt;-2m \vec{\omega} \times \vec{v}'&lt;/math&gt; sauc par Koriolisa spēku.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://neogeo.lv/?p=12690 Zemes radīts spēks], neogeo.lv
* [https://web.archive.org/web/20110709024931/http://amsglossary.allenpress.com/glossary/search?id=coriolis-force1 ''Glossary of Meteorology''] {{en ikona}}

== Atsauces ==
{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Fizika-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Rotācija]]</text>
      <sha1>hhs9f8925lge8bsn69u55gv8oycnlll</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daudzeva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>138312</id>
    <revision>
      <id>4471907</id>
      <parentid>4458395</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:41:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471907</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4281" sha1="aaruan2ft55otkjm0mvohsyc74qo8sg" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Daudzeva
| settlement_type          = Lielciems
| image_skyline            = Pieminas akmens represetiem daudzeva.JPG
| image_caption            = Piemiņas akmens represētajiem
| pushpin_map              = Latvija#Aizkraukles novads
| pushpin_label_position   = right
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Aizkraukles novads]]
| subdivision_name2        = [[Daudzeses pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2       =
| established_date2        =
| area_total_km2           = 2,25
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1150 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 800
| population_density_km2   = auto
| latd =56  | latm =30  | lats =23  | latNS = N
| longd =25  | longm =14  | longs =28  | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5111 Daudzeva
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Daudzeva''' ir [[ciems]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagastā]], pagasta centrs. 
Tajā atrodas [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas dzelzceļa stacija]], pie kuras ir izvietots piemineklis 1941. un 1949. gadā deportētajiem pagasta iedzīvotājiem (celts 1989. gadā). Izvietojusies pie autoceļu [[P86]] un [[V956]] krustojuma.

== Vēsture ==
Vēsturiski pie Daudzevas atradās viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem.

Ciems izveidojās pie 1904. gadā pabeigtās [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas]] stacijas. 
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] tīklu, kas Daudzevas staciju savienoja ar [[Viesīte|Viesīti]], tālāk ar [[Eglaine (stacija)|Eglaines]] staciju uz platsliežu [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|dzelzceļa līnijas]] [[Grīva]]-[[Radvilišķi]]. Netālu no Daudzevas Ķeikānos bija uzbūvēts šaursliežu dzelzceļa atzars līdz [[Sece]]s ciemam.
[[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada 17.-19. oktobrī pie Daudzevas stacijas notika kaujas ar [[Vācu leģions|Vācu leģiona]] Rikhofa bataljonu.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|725
|1979|694
|1989|748
|2000|709
|2011|655
|2021|563
}}

== Apraksts ==
Daudzevas ciemā dzīvo 60% no pagasta iedzīvotājiem. Ciemam raksturīgs ielu un ceļu tīkls, daļējs teritorijas labiekārtojums, daļējs tehniskās infrastruktūras nodrošinājums, dažādi sociālās un ekonomiskās infrastruktūras elementi. Ciems nodrošina atsevišķas lauku saimnieciskās, sabiedriskās un kultūras dzīves un citas funkcijas.
Daudzevas ciems raksturīgs ar individuālo mājokļu izvietojumu, daudzdzīvokļu māju grupu, centralizētu ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu, infrastruktūras izvietojumu - veikali, pašvaldības administratīvais centrs, pirmskolas bērnu iestāde, ģimenes ārsta prakse, bibliotēka u.c. 

== Skatīt arī ==
* [[Daudzeses pagasts]]
* [[Daudzese]]
* [[Daudzeva (stacija)]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.daudzese.lv Daudzeses pagasta mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120110094305/http://www.daudzese.lv/ |date={{dat|2012|01|10||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Daudzeses pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]</text>
      <sha1>aaruan2ft55otkjm0mvohsyc74qo8sg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daudzese</title>
    <ns>0</ns>
    <id>139379</id>
    <revision>
      <id>4471905</id>
      <parentid>4438347</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:40:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2397" sha1="6dfsjqqncghp6662no9c60xgo0yfe35" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Daudzese
| settlement_type          = Vidējciems
| image_skyline            = daudzeses baznica ziema.JPG
| image_caption            = Daudzevas luterāņu baznīca
| pushpin_map              = Latvija#Aizkraukles novads
| pushpin_label_position   = right
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Aizkraukles novads]]
| subdivision_name2        = [[Daudzeses pagasts]]
| established_title        = 
| established_date         = 
| established_title2       =
| established_date2        =
| area_total_km2           = 0,3
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=45294&amp;p_back=100010195** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 90
| population_density_km2   = auto
| latd  = 56 | latm  = 28 | lats  = 45 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 13 | longs = 11 | longEW = E
| elevation_m              = 80
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5111 Daudzese
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Daudzese''' ir apdzīvota vieta [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagastā]]. Izvietojusies 3 km uz dienvidiem no pagasta centra [[Daudzeva]]s. Ciemā atrodas [[Daudzeses pamatskola]], Daudzevas luterāņu baznīca un Daudzevas kapi. Ciemu šķērso autoceļš [[P86]]. Veidojusies ap vēsturisko Daudzesas muižu (''Gut Daudsewas'').

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ==
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1989|99
|2000|70
|2011|47
|2021|46
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.daudzese.lv Daudzeses pagasta mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120110094305/http://www.daudzese.lv/ |date={{dat|2012|01|10||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Daudzeses pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>6dfsjqqncghp6662no9c60xgo0yfe35</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Camp Nou</title>
    <ns>0</ns>
    <id>142038</id>
    <revision>
      <id>4471878</id>
      <parentid>4464662</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:15:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33414" sha1="g2hw1chzub8rdqugd7148jcl5n392w9" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}{{Sporta būves infokaste
| UEFA_rating = 5
| broke_ground = 
| built = 1954.—1957. gadā
| cap_football = 105 000
| cost = [[Eiro|€]] 1,73 miljardi
| dimensions = 105 x 68 m
| image = Camp Nou aerial.jpg
| latNS = N
| latd = 41
| latm = 22
| lats = 51.13
| longEW = E
| longd = 2
| longm = 7
| longs = 22.09
| location = {{vieta|Spānija|Barselona}}
| map_type = Spānija
| name = Camp Nou
| opened = {{dat|1957|9|24||bez}}
| surface = zāle
| tnants = ''[[FC Barcelona]]''
| renovated = 2026 (plānots)&lt;ref name=&quot;FC Barcelona&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.es/es/noticias/2653570/el-fc-barcelona-presenta-las-mejoras-del-proyecto-del-futuro-camp-nou-en-el-colegio-de-arquitectos-de-catalunya/amp|title=FC Barcelona presents the improvements to the future Camp Nou project at the College of Architects of Catalonia|publisher=FC Barcelona|accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| expanded = 1982, 1994,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/camp-nou/history|title=Camp Nou History|publisher=FC Barcelona|accessdate={{dat|2023|10|10|bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026 (plānots)&lt;ref name=&quot;FC Barcelona&quot; /&gt;
| owner = [[FC Barcelona]]
| scoreboard = [[Sony]]
| record_attendance = 120,000 ([[FC Barcelona|Barcelona]] pret [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]), 1986&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arxiu.fcbarcelona.cat/web/castellano/club/historia/records/rec_colectius.html|title=Cifras Récords del FC Barcelona|publisher=FCBarcelona.cat|accessdate={{dat|2023|10|10|bez}}}}&lt;/ref&gt;
| website = [https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/camp-nou/ Oficiālā mājaslapa]
| tenants = [[FC Barcelona]] (1957–''pašlaik'')
| architect = Fransesks Mithanss un Hoseps Soterass
}}

'''''Camp Nou''''' ({{izrunā|kamˈnɔw}}, tulkojumā &quot;Jaunais laukums&quot;) ir futbola stadions [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]]. Stadions tika atklāts {{dat|1957|9|24|}}. Te savas mājas spēles aizvada [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas]] klubs [[FC Barcelona]]. Stadionā ir 105 000 vietas, kas to padara par lielāko futbola stadionu Eiropā. Būvēts 1954.—1957. gadā. ''Camp Nou'' ir notikušas vairākas starptautiska mēroga spēles, tai skaitā divi [[UEFA Čempionu līga]]s fināli un [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpisko spēļu]] futbola turnīrs. Līdz 2000. gadam stadiona nosaukums bija ''Estadi del FC Barcelona'' (no spāņu valodas FC Barcelona stadions). [[UEFA]] šim stadionam ir piešķīrusi [[UEFA stadionu kategorijas|piecu zvaigžņu reitingu]]. ''Camp Nou'' stadiona laukums ir 105×68 m liels.

== Vēsture ==

=== Celtniecība ===
''Camp Nou'' celtniecība sākās 1954. gada 28. martā, jo iepriekšējam Barselonas stadionam [[Camp de Les Corts]] nebija vietas paplašināšanai. Lai gan to sākotnēji bija plānots saukt par ''Estadi del FC Barcelona'', ​​tika izmantots populārākais nosaukums ''Camp Nou'' (&quot;jaunais laukums&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/spotify-camp-nou|title=Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

1950. gada 14. novembrī toreizējais FC Barcelona prezidents Agusti Montals i Galobarts panāca labvēlīgus apstākļus,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=El Barça vist per dins: pinzellades de la penúltima generació|url=https://books.google.com/books?id=_uW5SAAACAAJ|publisher=Pagès Editors|date=2003|isbn=978-84-9779-095-6|first=Josep Mussons i|last=Mata}}&lt;/ref&gt; lai iegūtu zemi jauna stadiona celtniecībai, kas atradās ''Hospitalet de Llobregat'', bet vēlāk tā ar Barselonas pilsētas domes starpniecību tika apmainīta pret citu zemi ''Les Corts'' apkārtnē. Projekta komisija 1951. gada februārī ieteica citu vietu. Oficiālais pirkums notika divus gadus vēlāk.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Franseska Miro-Sansa iecelšana FC Barcelona prezidenta amatā 1953. gada 14. novembrī paredzēja projekta atsākšanu. Nākamā gada februārī Miro-Sanss nolēma par labu 1950. gadā iegūtajai zemei, un
1954. gada 28. martā tika ielikts pirmais stadiona akmens.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hemeroteca.lavanguardia.com/preview/1954/03/30/pagina-22/32788174/pdf.html?search=miro%20sans|title=Hemeroteca - La Vanguardia - Home|website=hemeroteca.lavanguardia.com|access-date=2023-10-11}}&lt;/ref&gt; Vairāku tūkstošu cilvēku gājiens devās no ''Camp de Les Corts'' uz ''La Masia de Can Planes'', kur notika pirmā akmens ielikšanas svinīgā ceremonija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Projekts tika pabeigts gadu vēlāk, kad klubs uzticēja celtniecību būvfirmai ''Ingar SA''. Darbiem bija paredzēts ilgt astoņus mēnešus, taču izmaksas bija vairāk nekā četras reizes lielākas nekā gaidīts, sasniedzot 288 miljonus [[Spānijas peseta|pesetu]]. Ar hipotēku un aizdevumu palīdzību klubam izdevās pabeigt projektu, vairākus gadus aizņemoties lielus aizdevumus. Klubs cerēja segt izmaksas, pārdodot ''Les Corts'' zemi, taču Barselonas pilsētas domei bija vajadzīgi pieci gadi, lai to pārkvalificētu, izraisot zināmu ekonomisko grūtību periodu. Visbeidzot, valsts un Spānijas valdības vadītājs, tā laikā diktators [[Fransisko Franko]] atļāva ''Les Corts'' zemes pārkvalificēšanu un pielika punktu Barselonas kluba krīzei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://prouespeculacio.org/wp-content/uploads/2009/12/Anteriors-requalificaccions-bar%C3%A7a.pdf|title=&quot;Franco acabó con la deuda del Barça&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210406210939/http://prouespeculacio.org/wp-content/uploads/2009/12/Anteriors-requalificaccions-bar%C3%A7a.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/2007/09/22/mas_futbol/1190442414_850215.html|title=Franco acabó con la deuda e hizo posible el estadio|last=AS|first=Diario|website=AS.com|access-date=2023-10-11|date=2007-09-22|language=es}}&lt;/ref&gt; ''Camp Nou'' būvniecības darbu laikā ''La Masia'' kalpoja kā maketu izgatavošanas darbnīca un darba vieta arhitektiem un celtniekiem.

Stadiona arhitekti bija Fransesks Mithanss un Hoseps Soterass, sadarbojoties ar Lorenco Garsiju—Barbonu.&lt;ref name=&quot;fcbarcelona.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/spotify-camp-nou|title=Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

Visbeidzot, 1957. gada 24. septembrī, ''La Mercè'' svētkos, ''Camp Nou'' tika atklāts.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://hemeroteca-paginas.mundodeportivo.com/EMD02/HEM/1957/09/25/MD19570925-003.pdf|title=&quot;Fiestas inaugurales del Estadio de Barcelona&quot;}}&lt;/ref&gt; Notika svinīga mise, kuru vadīja arhibīskaps un atklāšanas ceremoniju milzīgā stadiona tribīnēs apmeklēja aptuveni 90 000 cilvēku. Pasākuma laikā laukumā parādē soļoja futbola klubi no visas [[Katalonija]]s un dažādas Barselonas komandas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.cat/ca/fitxa/643900/1950-61-kubala-i-el-seu-temps|title=1950-61. Kubala i el seu temps|website=www.fcbarcelona.cat|access-date=2023-10-11|language=ca}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Camp Nou més que un club.jpg|thumb|Viena no stadiona tribīnēm ar [[FC Barcelona]] moto ''Més que un club,'' kas nozīmē &quot;Vairāk nekā klubs&quot;]]
Tāpat kā [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] ''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', arī ''Camp Nou'' stadiona celtniecību iedvesmojis ''[[De Kuip]]'' stadions, [[Roterdamas &quot;Feyenoord&quot;]] mājvieta, kas tika uzcelts 1937. gadā, un ap laukumu bija ovāli gredzeni, kā rezultātā tika izveidotas nepārtrauktas tribīnes bez atvērtiem stūriem.

=== Priekšvēsture un 1982. gada FIFA Pasaules kauss ===
1972. gada maijā ''Camp Nou'' notika pirmais [[Eiropas kausu ieguvēju kauss|Eiropas kausa ieguvēju kausa]] finālu starp [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]] un [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]. &quot;Rangers&quot; uzvarēja mačā ar rezultātu 3:2. Elektroniskie tablo stadionā tika uzstādīti 1975. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavanguardia.com/deportes/barsa-madrid/20121004/54352256616/cuatro-barras-camp-nou.html|title=El día de las cuatro barras en el Camp Nou|website=La Vanguardia|access-date=2023-10-11|date=2012-10-03|language=es}}&lt;/ref&gt;

Gaidot [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausu]], stadions tika paplašināts 1980. gadā, pievienojot ložas, VIP atpūtas telpas, jaunu preses zonu un trešā līmeņa izbūvi. Paplašinot stadionu, tika pievienotas 22 150 jaunas vietas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://hemeroteca-paginas.mundodeportivo.com/EMD01/HEM/1980/03/05/MD19800305-006.pdf|title=&quot;L'assamblea ha dit sí a l'ampliació de l'estadi&quot;}}&lt;/ref&gt; kopējais sēdvietu skaits tika palielināts līdz 71 731, un stāvvietu ietilpība tika palielināta par 16 500 līdz 49 670, palielinot stadiona kopējo ietilpību (apvienojot sēdvietas un stāvvietas) līdz 121 401.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://informesdelaconstruccion.revistas.csic.es/index.php/informesdelaconstruccion/issue/view/225|title=&quot;Ampliación del estadio Nou Camp/Barcelona&quot;}}&lt;/ref&gt; FC Barcelona apmeklētības rekords tika uzstādīts 1986. gada 5. martā [[1985.—1986. gada Eiropas kausa sezona|Eiropas kausa izcīņas]] ceturtdaļfinālā pret [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]] 120 000 skatītāju klātbūtnē, kas ir tikai par 1401 mazāk nekā stadiona ietilpība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/take-five-the-largest-sports-stadiums-in-europe-1.4028065|title=Take Five: the largest sports stadiums in Europe|website=The Irish Times|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mundodeportivo.com/futbol/fc-barcelona/20190502/461995116214/camp-nou-mejores-entradas-espectadores-remodelacion-1999-barca-barcelona-fc-barcelona.html|title=Las seis mejores entradas del Camp Nou desde su remodelación en 1999|website=Mundo Deportivo|access-date=2023-10-11|date=2019-05-02|language=es}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Campnou colors.jpg|thumb|Skats uz līdzjutējiem spēles laikā, kur redzamas FC Barcelona krāsas]]
''Camp Nou'' bija viens no vairākiem stadioniem, kurā notika 1982. gada Pasaules kausa spēles, un 13. jūnijā tajā notika inaugurācijas ceremonija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Inauguración Mundial España 1982 World Cup 82|url=https://www.youtube.com/watch?v=gwX8V0rlPhE|accessdate=2023-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Deportes en el Archivo de RTVE: Inauguración del Mundial España'82 {{!}} RTVE Play|url=https://www.rtve.es/play/videos/deportes-en-el-archivo-de-rtve/168557-i10513-futbol-campeonato-d-20170223143245384-hq/3924525/|date=2023-04-04|accessdate=2023-10-11|language=es}}&lt;/ref&gt; Tajā notika visvairāk spēļu šajā turnīrā nekā jebkurā no 16 citiem stadioniem, tostarp atklāšanas spēle, kurā notika tradicionālās atklāšanas ceremonijas. 95 000 skatītāju priekšā [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] atklāšanas mačā ar 1:0 sarūgtināja čempioni [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/videos/world-cup-highlights-argentina-belgium-spain-1982-2398111|title=&quot;World Cup Highlights: Argentina - Belgium, Spain 1982 - FIFA.com&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/artanddesign/picture/2014/jun/18/diego-maradona-belgium-1982-world-cup-football|title=Maradona v Belgium, 1982 - a picture from the past|last=Dhaliwal|first=Ranjit|website=the Guardian|access-date=2023-10-11|date=2014-06-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam stadionā notika trīs spēles starp [[PSRS futbola izlase|Padomju Savienību]], [[Polijas futbola izlase|Poliju]] un Beļģiju, kurās Polija uzvarēja un kvalificējās pusfinālam, kur tā spēlēja ar [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], zaudējot ar 2:0; Itālija izcīnīja uzvaru finālspēlē, kas tika aizvadīta Madrides &quot;Real&quot; kluba stadionā ''Santiago Bernabéu''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=59/results/matches/match=749/report.html|title=&quot;1982 FIFA World Cup Spain&quot;}}&lt;/ref&gt;

''Camp Nou'' norisinājās arī [[1999. gada UEFA Čempionu līga]]s finālspēle starp [[Manchester United FC|Manchester United]] un [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]. &quot;Bayern&quot; jau sestajā minūtē izvirzījās vadībā ar [[Mario Baslers|Mario Baslera]] gūtajiem vārtiem un saglabāja pārsvaru līdz pat 90. minūtei, bet &quot;United&quot; atspēlējās un guva uzvaru ar [[Tedijs Šerinhems|Tedija Šeringema]] un [[Ūle Gunnars Sulšērs|Ūles Gunnara Sulšēra]] vārtiem kompensācijas laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/sport/football/353842.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} United crowned kings of Europe|website=news.bbc.co.uk|access-date=2023-10-11}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Barcelona 273.JPG|thumb|Stadiona galvenās tribīnes ārējais skats]]

=== Attīstība ===
Gadu gaitā stadiona ietilpība ir ļoti mainījusies — sākumā tā bija 106 146, bet līdz [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai tā pieauga līdz 121 401.

Tāpat kā FC Barcelona, ''Camp Nou'' ir mājas arī [[Katalonijas futbola izlase]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gq-magazine.co.uk/article/catalonia-are-the-best-non-recognised-national-team-in-the-world|title=Catalonia are the best non-recognised national team in the world|last=Nast|first=Condé|website=British GQ|access-date=2023-10-11|date=2019-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Stadions bieži tiek izmantots citiem futbola notikumiem. 1989. gada 24. maijā šeit notika [[1988.—1989. gada Eiropas kausa sezona|Eiropas Kausa]] finālspēle starp [[AC Milan]] un [[Steaua Bucuresti]], kurā itāļu klubs uzvarēja ar 4:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=642209&amp;cc=5739|title=&quot;Warnings from history for Manchester United&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2012|03|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120320011447/http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=642209&amp;cc=5739}}&lt;/ref&gt; ''Camp Nou'' notika daļa no futbola sacensībām, tostarp fināls, [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada]] vasaras olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1992/1992s2.pdf|title=1992 Summer Olympics official report.|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2008|05|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080528011647/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1992/1992s2.pdf}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Barcelona vs Inter 2019 4.jpg|thumb|Stadiona iekšpuse ar tā pašreizējo ietilpību 99 354 [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē starp FC Barcelona un [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]] 2019. gadā]]
Pēc 1982. gada ''Camp Nou'' nav bijušas lielas izmaiņas, izņemot kluba muzeja atvēršanu 1984. gadā. Stadions tika renovēts 1993.—1994. gadā, kad laukums tika pazemināts par 2,5 metriem (8 pēdām). Laikus 1998.—1999. gada sezonai tika pabeigta jaunā preses loža, prezidenta tribīne un ložas, jauna autostāvvieta zem galvenās tribīnes un jaunas apgaismojuma un skaņas sistēmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcbarcelona.cat/web/english/club/club_avui/informacio_corporativa/barca_enxifres/barca_enxifres.html|title=&quot;Information&quot;}}&lt;/ref&gt; Laikā no 1998. līdz 1999. gadam UEFA novērtēja ''Camp Nou'' kā piecu zvaigžņu stadionu tā pakalpojumu un funkcionalitātes dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/stadium/a-top-rated-stadium|title=Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan tautā to sauc par ''Camp Nou'', stadiona oficiālais nosaukums kopš tā pabeigšanas faktiski bija “Estadi del FC Barcelona”, un tikai 2000.—2001. gada sezonā kluba dalībnieki nobalsoja par stadiona oficiālu pārdēvēšanu tā populārajā segvārdā.&lt;ref name=&quot;fcbarcelona.com&quot;/&gt;

Stadionā ir piemiņlietu veikals, mini laukumi treniņu spēlēm un kapliča priekš spēlētājiem. Stadionā atrodas arī otrs apmeklētākais muzejs Katalonijā — Barselonas muzejs, kuru gadā apmeklē vairāk nekā 1,2 miljoni apmeklētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www20.gencat.cat/docs/CulturaDepartament/Cultura/Temes/Museus/Area%20de%20Difusio%20i%20Explotacio/Estad%C3%ADstiques%20de%20museus/2008/2008.%20Visites%20(per%20ordre%20de%20nom%20del%20museu).pdf|title=&quot;Visites per ordre de nom del museu&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2011|07|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110725184937/http://www20.gencat.cat/docs/CulturaDepartament/Cultura/Temes/Museus/Area%20de%20Difusio%20i%20Explotacio/Estad%C3%ADstiques%20de%20museus/2008/2008.%20Visites%20(per%20ordre%20de%20nom%20del%20museu).pdf}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 1. oktobrī FC Barselona līgas spēle pret [[UD Las Palmas|Las Palmas]] tika aizvadīta tukšā ''Camp Nou'' laukumā, jo reģionā valdīja politiski nemieri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/01/barcelona-las-palmas-empty-camp-nou-real-madrid-espanyol|title=Lionel Messi helps Barcelona extend perfect start at empty Camp Nou|work=The Guardian|access-date=2023-10-11|date=2017-10-01|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Renovācija un paplašināšana ==
Klubs izsludināja starptautisku konkursu par stadiona pārbūvi, lai atzīmētu stadiona piecdesmito gadadienu. Mērķis bija padarīt objektu par integrētu un labi redzamu pilsētvidi un padarīt to par trešo lielāko stadionu pasaulē pēc sēdvietu skaita aiz [[Narendra Modi stadions|Narendra Modi stadiona]] [[Indija|Indijā]] (132 000 vietu) un [[Ninnado 1. maija stadions|Ninnado 1. maija stadiona]] [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] (114 000 vietas).

2007. gada 18. septembrī britu arhitekts Normans Fosters un viņa uzņēmums tika izvēlēti ''Camp Nou'' &quot;pārstrukturēšanai&quot;. Plāns ietvēra aptuveni 6000 sēdvietu pievienošanu ar maksimālo ietilpību 105 000 ar aplēsēm 250 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fosterandpartners.com/projects/1552/default.aspx|title=&quot;Camp Nou&quot;. Fosters + Partners.|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2011|06|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110624040617/http://www.fosterandpartners.com/Projects/1552/Default.aspx}}&lt;/ref&gt; FC Barcelona valde apstiprināja sava bijušā treniņu laukuma (Mini Estadi) pārdošanu, kam bija ievērojama pretestība, lai finansētu pārbūvi. Projektu bija plānots sākt 2009. gadā un pabeigt 2011.—2012. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2007/sep/24/football.architecture|title=Foster to give Camp Nou Gaudí-inspired facelift|work=The Guardian|access-date=2023-10-11|date=2007-09-24|last=Hamilos|first=Paul|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Taču 2008. gada finanšu krīzes dēļ tika atlikta treniņu laukuma pārdošana un arī pārbūves projekts. 2010. gada maijā Sandro Rosels, toreizējais FC Barcelona prezidenta amata kandidāts, noraidīja iespēju pārdot ''Mini Estadi'', un viņa ievēlēšana 2010. gada 30. jūnijā faktiski apturēja ''Camp Nou'' pārbūves plānu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lavanguardia.es/deportes/noticias/20100520/53931312016/rosell-veria-como-una-muy-mala-noticia-vender-los-terrenos-del-miniestadi.html|title=&quot;Rosell vería como una &quot;muy mala noticia&quot; vender los terrenos del Miniestadi&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2010|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100830201142/http://www.lavanguardia.es/deportes/noticias/20100520/53931312016/rosell-veria-como-una-muy-mala-noticia-vender-los-terrenos-del-miniestadi.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mundodeportivo.com/20100701/laporta-un-elefant-en-el-palco_53956573877.html|title=Laporta, un 'elefant' en el palco|website=Mundo Deportivo|access-date=2023-10-11|date=2010-07-01|language=es}}&lt;/ref&gt;

2014. gada janvārī FC Barcelona direktoru padome finansiālu ierobežojumu dēļ noraidīja iespēju būvēt jaunu stadionu un tā vietā izvēlējās pārveidot ''Camp Nou'', lai palielinātu ietilpību līdz 105 000.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25819769|title=Barcelona to stay at Nou Camp|work=BBC Sport|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Bija paredzēts, ka projekts norisināsies no 2017. gada līdz 2021. gada sākumam, un tā izmaksas būs aptuveni 495 miljoni [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] (600 miljoni [[eiro]]), padarot to par vienu no dārgākajām paplašināšanām, rēķinot uz vienu vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/soccer/barcelona-opt-for-600-million-redevelopment-of-nou-camp-rather-than-new-stadium/29933290.html|title=Barcelona opt for €600 million redevelopment of Nou Camp rather than new stadium|website=Independent.ie|access-date=2023-10-11|date=2014-01-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/news|title=Club news {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada maijā klajā nāca precizēts plāns, kurā plānots virs tribīnēm pievienot nojumi un detalizētāk parādīti sēdvietu paplašināšanas plāni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.foxsoccer.com/post/119953194197/barcelona-reveals-plans-for-camp-nou-release|title=&quot;Barcelona reveals plans for Camp Nou, release...&quot; FOX Sports on MSN.|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150526215304/http://blog.foxsoccer.com/post/119953194197/barcelona-reveals-plans-for-camp-nou-release}}&lt;/ref&gt; Būvniecība tika plānota 2019. gadā, lai to sāktu 2020. gada vasarā un pabeigtu 2024. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2019/09/23/5d88dc1fe2704efa318b4569.html|title=Barcelona estimate New Camp Nou completion in 2024|website=MARCA in English|access-date=2023-10-11|date=2019-09-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 28. aprīlī pēc vairākkārtējas kavēšanās Barselonas pilsētas dome piešķīra licenci renovācijai pēc 2021.—2022. gada sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/news/2594099/agreement-on-the-transformation-of-espai-barca-and-work-on-new-camp-nou-to-begin-in-june|title=Agreement on the transformation of Espai Barça and work on new Camp Nou to begin in June|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Renovācijas darbi stadionā sākās 2023. gada 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/news/3526899/work-officially-under-way-inside-spotify-camp-nou|title=Work officially under way inside Spotify Camp Nou|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Renovācijas uzmanības centrā būs stadiona pirmā un otrā līmeņa tehnoloģiju aspekti. Trešo līmeni plānots nojaukt 2023. gada vidū, un renovāciju paredzēts pabeigt 2025.—2026. gada sezonā. Renovācijas laikā FC Barselona pārcelsies uz [[Estadi Olímpic Lluís Companys]] stadionu [[Montžuika kalns|Montžuika kalnā]], Barselonā.

== Citi pielietojumi ==
{{Panorama|image=File:Camp Nou Panoramic Interior View.jpg|height=351|width=1158|alt=|caption={{center|Stadiona panorāmas skats}}}}''Camp Nou'' ir ticis izmantots dažādiem notikumiem, ne tikai futbolam. Tajā bieži rīkoti lieli koncerti. Daži ievērojami augsta līmeņa notikumi ir šādi:

* [[Romas pāvests]] [[Jānis Pāvils II]] 1982. gada 17. novembrī noturēja [[Mise|misi]] vairāk nekā 121 500 cilvēku lielai draudzei, kļūstot par Barselonas goda pilsoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pqasb.pqarchiver.com/thestar/access/818978971.html?dids=818978971:818978971&amp;FMT=ABS&amp;FMTS=ABS:FT&amp;type=current&amp;date=Apr+08%2C+2005&amp;author=Cathal+Kelly&amp;pub=Toronto+Star&amp;desc=Pope%27s+team%3F+Myths+never+had+a+prayer&amp;pqatl=google|title=&quot;Pope's team? Myths never had a prayer&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2012|01|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120112102207/http://pqasb.pqarchiver.com/thestar/access/818978971.html?dids=818978971:818978971&amp;FMT=ABS&amp;FMTS=ABS:FT&amp;type=current&amp;date=Apr+08%2C+2005&amp;author=Cathal+Kelly&amp;pub=Toronto+Star&amp;desc=Pope%27s+team%3F+Myths+never+had+a+prayer&amp;pqatl=google}}&lt;/ref&gt;
* [[Hulio Iglesiass]] šeit uzstājās koncertā 1983. gada 5. septembrī un 1988. gada 8. septembrī.
* [[Brūss Springstīns]] šeit uzstājās 1988. gada 3. augustā 90 000 fanu priekšā. Viņš uzstājās atkārtoti 2008. gada 19. un 20. jūlijā un 2016. gada 16. maijā.
* 1988. gada 9. augustā [[Maikls Džeksons]] uzstājās 95 000 līdzjutēju priekšā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.trekiz.com/standardtour-9771-20411/Camp-Nou-Experience-%28FC-Barcelona%29.html|title=&quot;Camp Nou Experience (FC Barcelona) – Trekiz&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2015|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150925105732/http://www.trekiz.com/standardtour-9771-20411/Camp-Nou-Experience-%28FC-Barcelona%29.html}}&lt;/ref&gt;
* 1988. gada 10. septembrī ''Human Rights Now!'' labdarības koncertā, ko organizēja [[Amnesty International]], lai atbalstītu cilvēktiesības, piedalījās Brūss Springstīns, [[Sting]]s, [[Pīters Geibriels]], [[Jusū N'Dūrs]], [[Treisija Čepmena]] un [[El Último de la Fila]].[[Attēls:U2 360 Tour Camp Nou2.jpg|thumb|Grupa [[U2]] uzstājas ''Camp Nou'' tūrē ''U2 360° Tour'']]
* [[Trīs tenori|Trīs tenoru]] — [[Hosē Karerass|Hosē Karerasa]], [[Plasido Domingo]] un [[Lučāno Pavaroti]] koncerts notika 1997. gada 13. jūlijā.
* [[U2]] stadionā uzstājās trīs reizes: pirmo reizi 2005. gada 7. augustā, 81 269 skatītāju priekšā. Otrā un trešā reize bija 2009. gada 30. jūnijā un 2. jūlijā, kopā 182 055 skatītāju priekšā.

2014. gada 4. novembrī [[Ligue Nationale de Rugby]] (LNR), kas pārvalda Francijas profesionālās regbija savienības līgas, paziņoja, ka 2015.—2016. gada [[Top 14]] fināls notiks ''Camp Nou'' 2016. gada 24. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnr.fr/top-14-le-point-la-finale-2016-du-top-14-au-camp-nou-a-barcelone-04-11-2014-2-17-19269,19269.html|title=&quot;La Finale 2016 du TOP 14 au Camp Nou, à Barcelone !&quot;}}&lt;/ref&gt; &quot;Top 14&quot; fināls tradicionāli notiek [[Parīze]]s [[Sendenī]] priekšpilsētas stadionā [[Stade de France]]. Tomēr [[2015. gada Pasaules kauss regbijā|2015. gada Pasaules kausa regbijā]] plānošanas dēļ 2015.—2016. gada Francijas sezona tika pārcelta par vairākām nedēļām, savukārt &quot;Stade de France&quot; vairs nebija pieejams, jo tā bija galvenā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2016]] norises vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/rugby/|title=Rugby Teams, Scores, Stats, News, Fixtures, Results, Tables|website=ESPN.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Mačs galu galā pulcēja 99 124 cilvēkus, uzstādot jaunu vietējās regbija savienības spēles apmeklētības rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Rugby/Actualites/En-battant-toulon-le-racing-92-est-sacre-champion-de-france/698977|title=En battant Toulon, le Racing 92 est sacré champion de France|website=L'Équipe|access-date=2023-10-11|language=fr}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 18. maijā pirmā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] &quot;Superlīgas&quot; spēle regbijā tika rīkota ''Camp Nou'' laukumā, kad &quot;Catalans Dragons&quot; ar 33:16 uzvarēja &quot;Wigan Warriors&quot;. Šis mačs uzstādīja augstākās līgas apmeklētības rekordu regulārās sezonas spēlē, piesaistot 31 555 līdzjutējus.

2022. gadā Barselonā bija lielākais zināmais sieviešu futbola apmeklējums kopš [[1971. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1971. gada Pasaules kausa]] fināla,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spox.com/de/sport/fussball/frauen-fussball/2204/Artikel/fc-barcelona-weltrekord-im-camp-nou-ist-keiner-frauenfussball-champions-league.html|title=Frauenfußball: Weltrekord des FC Barcelona im Camp Nou ist keiner|last=GmbH|first=Perform Media Deutschland|website=www.spox.com|access-date=2023-10-11|date=2022-04-22|language=de|archive-date=2022-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220422092106/https://www.spox.com/de/sport/fussball/frauen-fussball/2204/Artikel/fc-barcelona-weltrekord-im-camp-nou-ist-keiner-frauenfussball-champions-league.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://espndeportes.espn.com/futbol/mexico/nota/_/id/10257566/mexico-femenil-1971-record-asistencia-estadio-barcelona|title=Barcelona presume récord de asistencia femenil, aunque México tiene uno mayor|website=ESPNdeportes.com|access-date=2023-10-11|date=2022-04-22|language=es}}&lt;/ref&gt; [[Meksikas sieviešu futbola izlase|Meksika]]—[[Dānijas sieviešu futbola izlase|Dānija]] (110 000 skatītāji), [[Estadio Azteca|Azteca stadionā]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://grantwahl.substack.com/p/redefining-the-sport-redefining-the|title=Premium: Barça Femení—Redefining the Sport, Redefining the Culture|last=Wahl|first=Grant|website=Fútbol with Grant Wahl|access-date=2023-10-11|date=2022-04-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.news.yahoo.com/record-91553-fans-watch-barcelona-women-oust-real-madrid-from-champions-league-video-185612760.html|title=Record 91,553 fans watch Barcelona women oust Real Madrid from Champions League (video)|website=Yahoo News|access-date=2023-10-11|date=2022-03-30|language=en|archive-date=2022-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220728201600/https://uk.news.yahoo.com/record-91553-fans-watch-barcelona-women-oust-real-madrid-from-champions-league-video-185612760.html}}&lt;/ref&gt; Madrides &quot;Real&quot; un &quot;Wolfsburg&quot; bija viesu komandas ''Camp Nou'' [[2021.—2022. gada UEFA Sieviešu čempionu līga|Sieviešu Čempionu līgā]] (91 553 un 91 648 skatītāji).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

== Transports ==
[[Attēls:Estació Av. Xile Trambaix 03.jpg|thumb|&quot;Avinguda de Xile&quot; stacija]]
Līdz stadionam var nokļūt ar [[Barselonas metro]], tuvākās stacijas ir &quot;Palau Reial&quot;, &quot;Maria Cristina&quot; un &quot;Les Corts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/spotify-camp-nou/getting-to-camp-nou|title=How to get to the Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Visas atrodas 500 līdz 1000 metru (0,31 līdz 0,62 jūdzes) attālumā no ''Camp Nou'', atkarībā no tā, kuri no stadiona vārtiem (pieejām) tiek izmantoti. Parasti metro pakalpojumi tiek palielināti, kad notiek mačs, radot ievērojamus pasažieru sastrēgumus.

Tiek būvēta jauna stacija ar nosaukumu &quot;Avinguda de Xile / Camp Nou&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ccma.cat/324/el-camp-nou-donara-nom-a-una-estacio-de-la-futura-l9-gracies-a-la-campanya-impulsada-pel-programa-hat-trick-barca/noticia/395987/|title=El Camp Nou donarà nom a una estació de la futura L9 gràcies a la campanya impulsada pel programa &quot;Hat-trick Barça&quot;|last=324cat|website=CCMA|access-date=2023-10-11|date=2009-07-17|language=ca}}&lt;/ref&gt;

Aptuveni 680 metrus (0,42 jūdzes) no ''Camp Nou'' atrodas &quot;Avinguda de Xile&quot; stacija.

Stadionu apkalpo arī vairāki autobusu maršruti. Neatkarīgi no parastajiem maršrutiem, ir arī divi īpaši maršruti uz ''Plaça de Mossèn Jacint Verdagueruz'' un ''Plaça de Catalunya'' dienās, kad notiek spēles.

Stadions atrodas 13,7 kilometru attālumā no starptautiskās [[Barselonas Elpratas lidosta|Elpratas lidostas]].

== 1982. gada FIFA Pasaules kauss ==
Stadions bija viens no 17 laukumiem [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] turnīrā, kurā notika šīs spēles:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!1. komanda
!Rezultāts
!2. komanda
!Apmeklētība
|-
|1982. gada 13. jūnijs
|{{fb|Argentīna}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;0—1&lt;/div&gt;
|{{fb|BEL}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;95,000&lt;/div&gt;
|-
|1982. gada 28. jūnijs
|{{fb|Polija}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;3—0&lt;/div&gt;
|{{fb|BEL}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;65,000&lt;/div&gt;
|-
|1982. gada 1. jūlijs
|{{fb|BEL}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;0—1&lt;/div&gt;
|{{fb|URS}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;45,000&lt;/div&gt;
|-
|1982. gada 4. jūlijs
|{{fb|URS}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;0—0&lt;/div&gt;
|{{fb|Polija}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;65,000&lt;/div&gt;
|-
|1982. gada 8. jūlijs
|{{fb|Polija}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;0—2&lt;/div&gt;
|{{fb|ITA}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;50,000&lt;/div&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references responsive=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110203041254/http://www.visit-camp-nou.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbola stadioni Spānijā}}
{{Olimpiskās norises vietas futbolā}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Spānijā]]
[[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa stadioni]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas futbolā]]</text>
      <sha1>g2hw1chzub8rdqugd7148jcl5n392w9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146051</id>
    <revision>
      <id>4471945</id>
      <parentid>4451770</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:26:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471945</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="72036" sha1="gtkfgct6eq25qqu46c6bzf9e3fpolda" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|2024. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2024. gads Latvijā}}
{{Gads|2024}}
{{Gada citi notikumi|2024}}
{{Gads citos kalendāros|2024}}
'''2024. gads''' ({{Rom sk gadam|2024}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]] un 2023. gadā sāktais [[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-''Hamās'' karš]]. Turpinājās pilsoņu kari [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Decembrī [[Sīrija]]s nemiernieki gāza [[Bašārs Asads|Bašāra Asada]] [[Baas Sīrija|režīmu]], izbeidzot vairāk kā 50 gadus ilgušo Asadu ģimenes režīma valdīšanu Sīrijā. Šajā gadā notika 80 valstīs notika nacionālās vēlēšanas.

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Beļģija]], nomainot [[Spānija|Spāniju]];
** [[Ēģipte]], [[Irāna]], [[Etiopija]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] tika uzņemti [[BRICS]];
** [[Arcahas Republika]] [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] formāli beidza eksistēt; tās teritorijā jau pirms tam bija atjaunoti agrākie rajoni;
** [[Japāna]]s rietumkrastu satricināja 7,8 magnitūdu spēcīga zemestrīce;&lt;ref name=&quot;ANSS1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=M 7.5 - 42 km NE of Anamizu, Japan |url=https://earthquake.usgs.gov/earthquakes/eventpage/us6000m0xl/executive |publisher=[[United States Geological Survey]] |access-date=2024. gada 1. janvāris |date=2024. gada 1. janvāris}}&lt;/ref&gt;
** [[Etiopija]] paziņoja par vienošanos ar [[Somālilenda|Somālilendu]] par [[Berbera]]s ostas izmantošanu; Etiopija arī paziņoja, ka tā atzīs Somālilendas neatkarību, kļūstot par pirmo valsti, kas to izdarījusi;
** [[Igaunija|Igaunijā]] legalizētas [[viendzimuma laulība]]s.
* [[7. janvāris]] — [[Bangladeša]]s parlamenta vēlēšanas uzvarēja premjerministres [[Hasīna Vazeda|Šeihas Hasīnas]] vadītā Avami līga;
* [[12. janvāris]] — ASV vadītie spēki veica gaisa uzbrukumus [[hutieši|hutiešu]] militārajiem objektiem [[Jemena|Jemenā]], atbildot uz hutiešu uzbrukumiem kuģiem Sarkanajā jūrā;
* [[13. janvāris]] — [[2024. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanas|Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanās]] ar 40,05 % balsu uzvarēja Demokrātiskās progresīvās partijas priekšsēdētājs [[Lai Cjinte]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/william-lai-takes-early-lead-in-taiwan-presidential-race-in-snub-to-beijing/|title=China skeptic wins Taiwan presidency in snub to Beijing|website=POLITICO|access-date=2024-03-06|date=2024-01-13|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]] — [[Dānija]]s karaliene [[Margrēte II]] nodeva troni savam vecākajam dēlam [[Frederiks X|Frederikam X]];
* [[15. janvāris]] — par [[Gvatemala]]s prezidentu kļuva [[Bernardo Arevalo]];
* [[19. janvāris]] — Japāna kļuva par piekto valsti, kurai uz [[Mēness]] virsmas izdevās mīksti nosēdināt nolaižamo aparātu [[SLIM]];
* [[24. janvāris]] — Krievijas [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]] tika notriekta Krievijas militārā transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar 6 apkalpes locekļiem; Krievija apgalvoja, ka lidmašīna vedusi 65 Ukrainas karagūstekņus, bet nedeva pietiekamus pierādījumus šim apgalvojumam;
* [[31. janvāris]] — [[Malaizija]]s karaļa tronī kāpa Džohoras sultāns [[Ibrahims Iskandars]].

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — ASV sāka uzlidojumus 85 mērķiem Irākā un Sīrijā, reaģējot uz bezpilota lidaparāta uzbrukumu ASV militārajai bāzei, kas izraisīja cilvēku upurus.
* [[4. februāris]] — 82 gadu vecumā mira [[Namībija]]s prezidents [[Hage Geingobs]], un viņu nomainīja viceprezidents [[Nangolo Mbumba]].
* [[6. februāris]] — bijušais [[Čīles prezidents]] [[Sevastjans Piņera]] gāja bojā helikoptera avārijā.
* [[7. februāris]] — [[Azerbaidžāna]]s prezidenta vēlēšanās [[Ilhams Alijevs]] tika pārvēlēts uz piekto termiņu, lai gan opozīcija izsludināja boikotu.
* [[8. februāris]]:
** [[Pakistāna]]s parlamenta vēlēšanās neatkarīgie politiķi, no kuriem lielākā daļa bija aizliegtās politiskās partijas &quot;Pakistānas kustība par taisnīgumu&quot; biedri, ieguva vairākumu Nacionālajā asamblejā.
** bijušais [[Brazīlija]]s prezidents [[Žairs Bolsonaru]] tika arestēts saistībā ar apsūdzībām valsts apvērsuma mēģinājumā operācijas &quot;Patiesības laiks&quot; ietvaros.
* [[10. februāris]] — [[Ungārija]]s prezidente [[Katalina Novāka]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc skandāla saistībā ar viņas lēmumu apžēlot vīrieti, kas bija notiesāts bērnunama seksuālās vardarbības lietā; atkāpšanās stājās spēkā 26. februārī, kad par prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva [[Lāslo Kevērs]].
* [[11. februāris]] — [[Somija]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Aleksanders Stubs]].
* [[14. februāris]] — [[Indonēzija]]s vispārējās vēlēšanās [[Prabovo Subianto]] uzvarēja prezidenta vēlēšanās un Demokrātiskā cīņas partija ieguva visvairāk vietu parlamentā.
* [[16. februāris]] — Krievijas opozīcijas līderis [[Aleksejs Navaļnijs]] mira ieslodzījumā mīklainos apstākļos.
* [[26. februāris]] — [[Ungārija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Tamāšs Šujoks]].
* [[28. februāris]] — [[Haiti]] valdība izsludināja ārkārtas stāvokli pēc tam, kad bandas iebruka divos cietumos un pieprasīja premjerministra [[Arjels Anrī|Arjela Anrī]] demisiju.
* [[29. februāris]] — [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēla—Hamās karš]]: [[Izraēlas Aizsardzības spēki]] atklāja uguni pret civiliedzīvotājiem [[Gaza]]s pilsētā, nogalinot vairāk nekā 100 cilvēkus.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Kazahstāna|Kazahstānā]] ieviesta [[UTC+5|vienota laika josla]].
* [[7. marts]] — [[Zviedrija]] kļuva par [[NATO]] dalībvalsti.
* [[9. marts]] — [[Pakistāna]]s parlaments par prezidentu ievēlēja [[Asifs Ali Zardārī|Asifu Ali Zardārī]]; nākamajā dienā viņš stājās amatā, nomainot [[Arifs Alvi|Arifu Alvi]].
* [[10. marts]] — [[Portugāle]]s parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja [[Sociāldemokrātiskā partija (Portugāle)|Sociāldemokrātiskā partija]].
* [[11. marts]] — [[Haiti]] pagaidu premjerministrs [[Ariels Anrī]] paziņoja par atkāpšanos no amatiem sakarā ar pieaugušajiem bandu izraisītajiem [[Haiti krīze (2018—)|nemieriem]].
* [[12. marts|12.]]—[[21. marts]] — [[Krievijas—Ukrainas karš]]: [[Krievu brīvprātīgo korpuss]] un citi Ukrainu atbalstošie grupējumi veica bruņotu reidu Krievijas teritorijā Belgorodas un Kurskas apgabalā.
* [[13. marts]] — [[Eiropas Savienība]] apstiprināja pirmo [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] regulēšanas aktu pasaulē.
* [[15. marts|15.]]—[[17. marts]] — [[Krievija]]s prezidenta vēlēšanās atkārtoti ievēlēts [[Vladimirs Putins]].
* [[22. marts]] — Krievijā notika [[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts koncertzālē &quot;Crocus City Hall&quot;]], kad vismaz pieci uzbrucēji sāka šaut pūlī un aizdedzināja ēku, nogalinot vismaz 144 cilvēkus un vairāk nekā 182 ievainojot.
* [[24. marts]] — [[Senegāla]]s prezidenta vēlēšanās [[Basīrū Diomajs Fajs]] tika ievēlēts par prezidentu pēc tam, kad viņa partija un tās iepriekšējais kandidāts Usmans Sonko tika diskvalificēti.
* [[25. marts]] — ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, aicinot &quot;nekavējoties pārtraukt uguni&quot; [[Gaza|Gazā]] un pieprasot nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus.
* [[26. marts]] — ASV pilsētā [[Baltimora|Baltimorā]] pēc sadursmes ar kravas kuģi no [[Singapūra]]s sabruka [[Frānsisa Skota Kī tilts]] un bojā gāja seši cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-asv-pilseta-baltimora-pec-sadursmes-ar-kravas-kugi-sabruk-tilts.a548114/|title=ASV pilsētā Baltimorā pēc sadursmes ar kravas kuģi sabrūk tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[31. marts]] — [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] kļuva par daļējām [[Šengenas zona]]s dalībvalstīm (pa jūras un gaisa ceļiem).

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Izraēla]] bombardēja [[Irāna]]s vēstniecību [[Damaska|Damaskā]], starp citiem nogalinot arī [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargu korpusa]] vienības &quot;Kudsas spēki&quot;, kas atbildīga par Irānas ārvalstu operācijām, ģenerāli [[Mohammads Reza Zahedi|Mohammadu Reza Zahedi]].
* [[3. aprīlis]] — [[Taivāna (sala)|Taivānas]] austrumu piekrasti satricināja 7,4 magnitūdu zemestrīce.
* [[5. aprīlis]] — [[Ekvadora]]s policija veica kratīšanu [[Meksika]]s vēstniecībā Kito, lai arestētu bijušo viceprezidentu Horhi Glasu, kuram Meksika bija piešķīrusi politisko patvērumu; šī rīcība bija Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpums, un Meksika un Nikaragva pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ekvadoru.
* [[6. aprīlis]] — Slovākijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Peters Pellegrīni]].
* [[10. aprīlis]] — [[Dienvidkoreja]]s parlamenta vēlēšanās Demokrātiskā partija un Demokrātiskā alianse ieguva 176 vietas, bet Tautas spēks un Tautas nākotne, kuru pārstāvēja prezidents [[Sokjols Juns]], ieguva tikai 108 vietas.
* [[13. aprīlis]] — Irāna sāka atbildes triecienus pret Izraēlu pēc tam, kad Izraēla šā mēneša sākumā bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā.
* [[16. aprīlis]]:
** [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]], ugunsgrēks nopostīja vēsturisko 17. gadsimta biržas ēku ''[[Børsen]]''.
** [[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|Plūdi Persijas līča valstīs]]: [[Persijas līcis|Persijas līcī]] spēcīgas lietusgāzes izraisīja pēkšņus [[Plūdi|plūdus]], kuros gāja bojā vismaz 32 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-68831408|title=Dubai airport chaos as UAE and Oman reel from deadly storms|access-date=2024-04-26|date=2024-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Horvātija]]s parlamenta vēlēšanās premjerministra [[Andrejs Plēnkovičs|Andreja Plēnkoviča]] vadītā koalīcija &quot;Horvātijas demokrātiskā savienība&quot; ieguva vairākumu parlamentā.
* [[19. aprīlis]] — Izraēla veica gaisa triecienus pret Irānu, reaģējot uz Irānas uzbrukumu Izraēlai 13. aprīlī.
* [[25. aprīlis]] — pēc [[Haiti]] premjerministra pienākumu izpildītāja [[Arjels Anrī|Arjela Anrī]] atkāpšanās no amata Haiti valsts vadītāja amatā stājas Pagaidu prezidentālā padome.

=== Maijs ===
* [[7. maijs|7.]] — [[11. maijs]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Malme|Malmē]] notika [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[The Code]]'', ko izpildīja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveices]] mūziķis ''[[Nemo]]''.
* [[8. maijs]] — [[Ziemeļmaķedonija]]s parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva labējā partija ''VMRO-DPMNE'', bet tās prezidenta amata kandidāte [[Gordana Siljanovska-Davkova]] prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā tika ievēlēta par pirmo sievieti valsts prezidenta amatā.
* [[15. maijs]] — [[Slovākija]]s pilsētā [[Handlova|Handlovā]] pēc valdības sēdes tika sašauts [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] [[Roberts Fico]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120025502/sasauts-slovakijas-premjerministrs-fico|title=Sašauts Slovākijas premjerministrs Fico|website=www.delfi.lv|access-date=2024-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — [[Irāna]]s ziemeļos avarēja helikopters, bojā gāja astoņi cilvēki, to skaitā Irānas prezidents [[Ebrāhīms Raisī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120027020/iranas-prezidenta-helikopters-iekluvis-negadijuma-meklesana-turpinas-nakti-plkst2342|title=Irānas prezidenta helikopters iekļuvis negadījumā; meklēšana turpinās naktī (plkst.23.42)|website=www.delfi.lv|access-date=2024-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[24. maijs]] — zemes nogruvumā [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejā]] gāja bojā vairāk nekā 2000 cilvēku.
* [[26. maijs]] — [[Lietuva]]s [[Lietuvas prezidents|prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā [[Gitans Nausēda]] tika ievēlēts uz otro termiņu.
* [[29. maijs]] — [[Dienvidāfrika]]s vispārējās vēlēšanās [[Āfrikas Nacionālais kongress|ĀNK]] parlamentā ieguva visvairāk balsu, bet pirmo neizdevās iegūt balsu vairākumu.
* [[30. maijs]] — bijušais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] tika atzīts par vainīgu 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar klusēšanas naudas maksāšanu pornozvaigznei [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kas ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]]:
** noslēdzās Indijas vispārējās vēlēšanas, kas sākās 19. aprīlī; parlamenta apakšpalātā [[Indijas Tautas partija]] zaudēja absolūto vairākumu, bet tās vēlēšanu alianse Nacionālā demokrātiskā alianse saglabāja vairākumu;
** [[Islande]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Halla Tomasdotira]].
* [[2. jūnijs]] — [[Meksika]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Klaudija Šeinbauma]], tādējādi kļūstot par pirmo valsts vadītāju sievieti Meksikas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2024-meksikas-prezidenta-velesanas-uzvar-klaudija-seinbauma-klus-par-pirmo-sievieti-saja-amata.a556394/|title=Meksikas prezidenta vēlēšanās uzvar Klaudija Šeinbauma, kļūs par pirmo sievieti šajā amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[9. jūnijs]] — notika [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]; Eiropas Komisijas priekšsēdētājas [[Urzula fon der Leiena|Urzulas fon der Leienas]] vadītā Eiropas tautas partijas grupa saglabāja lielākās grupas statusu parlamentā, ņemot vērā ievērojamus galēji labējo politisko grupu panākumus.
* [[9. jūnijs]] — [[Francijas prezidents]] [[Emanuels Makrons]] paziņoja par parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu.
* [[12. jūnijs]] — ANO pēc pirmās izmeklēšanas atzina, ka gan Izraēla, gan [[Hamās]] ir pastrādājuši kara noziegumus pēc [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|2023. gada 7. oktobra uzbrukuma]].
* [[14. jūnijs]] — [[14. jūlijs]] — [[Vācija|Vācijā]] notika [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts futbolā]], kurā uzvarēja [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlase]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2024/07/14/sport/spain-england-euro-2024-final-spt-intl/index.html|title=Spain wins Euro 2024, defeating England 2-1 in a dramatic final to claim record fourth European Championship|last=Morse|first=Ben|website=CNN|access-date=2024-07-23|date=2024-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]]:
** [[Luksemburga]]s lielhercogs [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|Anrī]] paziņoja, ka oktobrī piešķirs reģenta statusu savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|kroņprincim Gijomam]];
** gadskārtējā [[Hādžs|hādža]] svētceļojuma laikā Saūda Arābijas [[Meka|Mekā]] liela karstuma dēļ mira vairāk nekā 1300 cilvēku;
** divos koordinētos uzbrukumos [[Dagestāna]]s pilsētās [[Mahačkala|Mahačkalā]] un [[Derbenta|Derbentā]] tika nogalināti 28 cilvēki.
* [[26. jūnijs]] — [[Bolīvija|Bolīvijā]] notika valsts apvērsuma mēģinājums.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Ungārija]], nomainot [[Beļģija|Beļģiju]].
* [[4. jūlijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajās Karalistes]] [[2024. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas|vispārējās vēlēšanas]] uzvarēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]], atgriežot partiju valdībā pirmo reizi 14 gadu laikā.
* [[5. jūlijs]]:
** par Apvienotās Karalistes premjerministru kļuva [[Kīrs Stārmers]], nomainot [[Rišī Sūneks|Rišī Sūneku]];
** [[Irāna]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Masuds Pezeškiāns]], kurš stājās amatā 28. jūlijā.
* [[7. jūlijs]] — parlamenta vēlēšanās [[Francija|Francijā]] kreisā [[Jaunā tautas fronte]] ieguva visvairāk vietu Nacionālajā asamblejā, sagraujot galēji labējās [[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālās apvienības]] uzvaru pirmajā kārtā, taču tai neizdevās iegūt vairākumu.
* [[13. jūlijs]] — [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanas]]: notika [[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentāta mēģinājums]] pret [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu]] kandidātu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], kuru apšaudē vēlēšanu kampaņas mītiņā [[Pensilvānija|Pensilvānijas štata]] [[Batlera]]s pilsētā ievainoja ausī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/|title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — notika [[Ruanda]]s prezidenta vēlēšanās, kurās esošo prezidentu [[Pols Kagame|Polu Kagame]] pārvēlēja uz ceturto amata termiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/rwanda-election-results-paul-kagame-b2580446.html|title=Paul Kagame set to win flawed Rwanda election with 99% of vote|website=The Independent|access-date=2024-07-23|date=2024-07-16|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūlijs]] — [[Datorsistēma|datorsistēmu]] darbības pārtraukumi visā pasaulē ietekmēja dažādu uzņēmumu un organizāciju darbu, ko izraisīja kļūdains ''[[CrowdStrike]]'' kiberdrošības programmatūras atjauninājums ''[[Microsoft Windows]] sistēmās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2024-uznemums-globalos-it-traucejumus-izraisija-nevis-kiberuzbrukums-bet-kluda-satura-atjauninajuma.a562023/|title=Uzņēmums: Globālos IT traucējumus izraisīja nevis kiberuzbrukums, bet kļūda satura atjauninājumā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanas]]: amatā esošais [[ASV prezidents|prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņoja par izstāšanos no nākamā ASV prezidenta amata priekšvēlēšanu cīņas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.07.2024-baidens-pazino-par-izstasanos-no-cinas-par-nakama-asv-prezidenta-amatu.a562196/|title=Baidens paziņo par izstāšanos no cīņas par nākamā ASV prezidenta amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[26. jūlijs]] — [[11. augusts]] — [[Parīze|Parīzē]] notika [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]].
* [[30. jūlijs]] — daudzviet [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] izcēlās nemieri pēc trīs meiteņu noduršanas [[Sautporta|Sautportā]], Anglijas ziemeļos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/lielbritanija-nekartibu-apslapesana-iesaista-vel-6000-policistu-14321960|title=Lielbritānijā nekārtību apslāpēšanā iesaista vēl 6000 policistu|website=www.diena.lv|access-date=2024-08-22}}&lt;/ref&gt;
* [[31. jūlijs]] — [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]] uzbrukumā nogalināts palestīniešu teroristiskā grupējuma &quot;[[Hamās]]&quot; politiskais līderis [[Ismails Hanija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-teherana-gaisa-trieciena-nogalinats-hamas-politiskais-lideris-hanija.a563333/|title=Teherānā gaisa triecienā nogalināts «Hamās» politiskais līderis Hanija|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — [[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|2024. gada Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem]]: [[Ankara]]s [[Esenbogas lidosta|Esenbogas lidostā]] notika lielākā gūstekņu apmaiņa starp ASV un Krieviju kopš aukstā kara beigām, kopā tika izdoti un atbrīvoti 26 ieslodzītie.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2024/08/01/world/russia-prisoner-swap-us|title=Prisoners Are Back on U.S. Soil After Release by Russians|last=Hubbard|first=Ben|website=[[The New York Times]]|access-date=05.09.2024|date=01.08.2024}}&lt;/ref&gt;
* [[5. augusts]] — [[Bangladeša]]s premjerministre [[Hasīna Vazeda]] paziņoja par atkāpšanos no amata, reaģējot uz plašiem protestiem, kuros dzīvību līdz šim bija zaudējuši vismaz 280 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120037503/reagejot-uz-asinainajiem-protestiem-no-amata-atkapusies-bangladesas-premjerministre|title=Reaģējot uz asiņainajiem protestiem, no amata atkāpusies Bangladešas premjerministre|website=www.delfi.lv|access-date=2024-09-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — [[Krievijas—Ukrainas karš]]: Ukrainas spēki sāka [[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|iebrukumu Kurskas apgabalā]] Krievijā.
* [[8. augusts]] — Nobela prēmijas laureāts [[Muhammads Junuss]] stājas amatā kā galvenais padomnieks Bangladešas pagaidu valdībā, kas izveidota pēc Hasīnas Vazedas atkāpšanās.
* [[14. augusts]]:
** [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja starptautisku ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā saistībā ar jauna [[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]] varianta izplatību Āfrikā;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-pasaules-veselibas-organizacija-izsludina-arkartas-situaciju-pertiku-baku-uzliesmojuma-del.a565100/|title=Pasaules Veselības organizācija izsludina ārkārtas situāciju pērtiķu baku uzliesmojuma dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** [[Taizeme]]s Konstitucionālā tiesa atbrīvoja no amata premjerministru Sēthu Thāvīsinu par to, ka viņš savā ministru kabinetā nelikumīgi iecēlis ministru, kuram bija piespriests cietumsods; par premjerministru kļuva [[Phēthonthāna Šīnāvata]].
* [[17. augusts]] — topošajā [[Indonēzija]]s galvaspilsētā [[Nusantara|Nusantarā]] pirmo reizi tika svinēta [[Indonēzijas Neatkarības diena]].
* [[24. augusts]] — Barsalogo, [[Burkinafaso]], ar ''[[Al-Qaida]]'' saistītie islāmisti slaktiņā nogalināja 600 civiliedzīvotāju.
* [[25. augusts]] — [[Izraēlas Aizsardzības spēki]] uzsāka vairākus preventīvus triecienus pret mērķiem [[Libāna]]s dienvidos.
* [[28. augusts]] — [[8. septembris]] — Parīzē notika [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles]].

=== Septembris ===
* [[12. septembris]] — amerikāņu miljardieris [[Džēreds Aizekmens]], kļuva par pirmo kosmosa tūristu, kurš veicis [[Iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/12.09.2024-kosmosa-turists-pirmoreiz-devies-pastaiga-arpus-kosmosa-kuga.a568594/|title=Kosmosa tūrists pirmoreiz devies pastaigā ārpus kosmosa kuģa|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]: notika otrais [[Atentāts|atentāta]] mēģinājums pret Republikāņu kandidātu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], kurš spēlēja golfu [[Vestpalmbīča|Vestpalmbīčā]], kad netālu atskanēja šāvieni;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/621583-otrais-atentats-pret-trampu-savejs-slepas-krumos-12-stundas|title=Otrais atentāts pret Trampu: šāvējs slēpās krūmos 12 stundas|website=https://jauns.lv|access-date=2024-11-25|date=2024-09-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tramps apšaudē necieta, un šāvējs tika aizturēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2024-tramps-parcietis-jau-otro-atentata-meginajumu-iespejamais-uzbrucejs-aizturets.a568862/|title=Tramps pārcietis jau otro atentāta mēģinājumu, iespējamais uzbrucējs aizturēts|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris|17.]]—[[18. septembris]] — Libānā un Sīrijā uzsprāga ''[[Hezbollah]]'' dalībnieku izmantotie peidžeri un rācijas; gāja bojā 42 un ievainoti vairāk nekā 4000 cilvēku; par vainīgo tika uzskatīta Izraēla.
* [[20. septembris]] —  Izraēla gaisa uzbrukumā nogalināja ''Hezbollah'' līderi Ibrahimu Akilu un desmit citus augsta ranga līderus [[Beirūta|Beirūtā]] pēc Izraēlas un ''Hezbollah'' kauju saasināšanās.
* [[26. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidaustrumus štatos plosījās viesuļvētra Helēna, kurā dzīvību zaudēja 236 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/weather/live-blog/hurricane-helene-live-updates-rcna173973|title=Hurricane Helene live updates: Over 220 dead as some communities struggle to get basic supplies|website=NBC News|access-date=2024-10-04|date=2024-10-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[29. septembris]] — [[Austrija]]s parlamenta vēlēšanās galēji labējā Brīvības partija guva vēsturisku uzvaru, taču nesasniedza vairākumu Nacionālajā Padomē; šie rezultāti tiek uzskatīti par pirmo galēji labējo uzvaru kopš Otrā pasaules kara.
* [[30. septembris]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] slēdza pēdējo [[Akmeņogles|ogļu]] elektrostaciju, tādējādi Lielbritānija kļuva par pirmo [[G7 valstis|G7 valsti]], kas atteikusies no ogļu izmantošanas elektrības ražošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.09.2024-lielbritanija-slegta-pedeja-oglu-elektrostacija.a570694/|title=Lielbritānijā slēgta pēdējā ogļu elektrostacija|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Q&amp;A: How the UK became the first G7 country to phase out coal power |url=https://interactive.carbonbrief.org/coal-phaseout-UK/ |publisher=Carbon Brief}}&lt;/ref&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]]:
** naktī [[Izraēla]]s karaspēks iegāja [[Libāna]]s dienvidos, uzsākot karadarbību pret teroristisko grupējumu ''[[Hezbollah]]'';
** [[Irāna]] uzbruka [[Izraēla]]i ar ballistiskajām raķetēm, reaģējot uz Izraēlas ofensīvu pret ''[[Hezbollah]]'' [[Libāna|Libānā]];
** [[Japāna]]s parlaments premjerministra amatā ievēlēja valdošās Liberāldemokrātiskās partijas vadītāju un bijušo aizsardzības ministru [[Sigeru Isiba|Sigeru Isibu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8106579/japana-ievelets-jauns-premjerministrs|title=Japānā ievēlēts jauns premjerministrs|website=Ārvalstīs|access-date=2024-10-03|date=2024-10-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[6. oktobris]] — [[Kazahstāna|Kazahstānā]] vēlētāji referendumā atbalstīja [[atomelektrostacija]]s būvniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-kazahstanas-veletaji-referenduma-atbalstijusi-atomelektrostacijas-buvesanu.a571514/|title=Kazahstānas vēlētāji referendumā atbalstījuši atomelektrostacijas būvēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[9. oktobris]]:
** [[kiberuzbrukums|kiberuzbrukumos]] digitālajai bibliotēkai ''[[Internet Archive]]'' notika vietnes bojāšana un datu aizsardzības pārkāpums, varēja būt nozagta informācija par 31 miljona lietotāju;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pcmag.com/news/hacker-defaces-internet-archive-claims-it-suffered-a-breach|title=Hacker Defaces Internet Archive, Steals Data on 31 Million Users|website=PCMAG|access-date=2024-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infosecurity-magazine.com/news/internet-archive-breach-31m/|title=Internet Archive Breached, 31 Million Records Exposed|last=Poireault|first=Kevin|website=Infosecurity Magazine|access-date=2024-11-25|date=2024-10-10|language=en}}&lt;/ref&gt;
** [[Mozambika]]s vispārējās vēlēšanās [[Daniels Čapo|Danielu Čapo]] ievēlēja par prezidentu, bet valdošā FRELIMO partija saglabāja vairākumu Republikas Asamblejā.
* [[13. oktobris]] — ''[[SpaceX]]'' pirmo reizi veiksmīgi veica supersmagā kosmiskā nesēja ''[[Starship]]'' pirmās pakāpes ''Super Heavy'' atgriešanos un noķeršanu.
* [[16. oktobris]] — [[Gazas josla]]s [[Rafaha|Rafahā]] Izraēlas spēki nogalināja ''[[Hamās]]'' vadītāju [[Jahja Sinvars|Jahju Sinvaru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.10.2024-izraela-gazas-josla-likvidets-hamas-vadonis-jahja-sinvars.a572961/|title=Izraēla: Gazas joslā likvidēts «Hamās» vadonis Jahja Sinvars|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[20. oktobris]] — [[Moldova|Moldovā]] notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un referendums, kurā vēlētāji atbalstīja valsts iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2024-moldovas-prezidenta-velesanas-un-es-referenduma-registreta-augsta-veletaju-lidzdaliba.a573212/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Moldovas prezidenta vēlēšanas un ES referendumā reģistrēta augsta vēlētāju līdzdalība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[26. oktobris]] — [[Gruzija|Gruzijā]] parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā prokrieviskā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot;, pastāvot aizdomām par iejaukšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/cqj0l8rpvelo|title=Georgian elections: High stakes as voters decide path in Europe|website=www.bbc.com|access-date=2024-10-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanu rezultātā [[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|valstī izcēlās plaši protesti]].
* [[27. oktobris]]:
** [[Japāna]]s parlamenta vēlēšanās valdošā Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu parlamentā, taču joprojām ieguva visvairāk vietu; konstitucionāli demokrātiskā partija guva savu labāko rezultātu partijas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2024/10/27/japan-election-liberal-democratic-party-to-fall-short-of-majority.html|title=Japan's Liberal Democratic Party to lose parliamentary majority in snap election, exit polls show|last=Jie|first=Lim Hui|website=CNBC|access-date=2024-10-27|date=2024-10-27|language=en}}&lt;/ref&gt;
** [[Lietuva]]s Seima vēlēšanu otrajā kārtā visvairāk vietu ieguva [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2024/10/27/lithuania-parliamentary-election-new-government/8e6c71b2-943d-11ef-939a-5dd38bf140e0_story.html|title=Lithuanians vote in the final round of parliamentary election|last=Dapkus|first=Liudas|publisher=''[[The Washington Post]]''|access-date=27.10.2024.|date=27.10.2024.}}&lt;/ref&gt;
* [[29. oktobris|29.]]—[[30. oktobris]] — [[Spānija]]s austrumus skāra postoši plūdi, kuros gāja bojā vismaz 200 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/aktuali/spanija-sodien-izsludinata-seru-diena-pludos-vismaz-95-bojagajusie-69241/?utm_source=inbox.lv&amp;utm_campaign=partner-includes-showbiz&amp;utm_medium=links-in-partner-sites|title=Spānijā šodien izsludināta sēru diena: plūdos vismaz 95 bojāgājušie|website=www.santa.lv|access-date=2024-10-31|date=2024-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — par [[Moldova]]s [[Moldovas prezidentu uzskaitījums|prezidenti]] atkārtoti ievēlēta [[Maija Sandu]].
* [[5. novembris]] — [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanās]] uzvarēja [[Donalds Tramps]].
* [[11. novembris]] — [[Abhāzija|Abhāzijā]] sākās masveida protesti saistībā ar vairāku opozīcijas deputātu arestu.
* [[12. novembris]] — [[Anglijas Baznīca]]s vadītājs un [[Anglikāņu sadraudzība|anglikāņu baznīcu sadraudzības]] garīgais līderis [[Džastins Velbijs]] paziņoja par atkāpšanos no amata saistībā ar [[Seksuālā vardarbība|seksuālo vardarbību]] anglikāņu baznīcā, kas netika pienācīgi izmeklēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.11.2024-pec-seksualas-vardarbibas-skandala-atkapies-kenterberijas-arhibiskaps.a576170/|title=Pēc seksuālās vardarbības skandāla atkāpies Kenterberijas arhibīskaps|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[19. novembris]] — no amatiem atkāpās Abhāzijas prezidents Aslans Bžanija un premjerministrs Aleksandrs Ankvabs, par prezidentu tika iecelts viceprezidents Badra Gunba, par premjerministru — bijušais parlamenta priekšsēdētājs Valerijs Bganba.
* [[21. novembris]] — [[Starptautiskā Krimināltiesa]] izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministram [[Benjamins Netanjahu|Benjaminam Netanjahu]], bijušajam Izraēlas aizsardzības ministram Joavam Galantam un [[Hamās]] militārajam līderim Muhamedam Deifam saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos, kas pastrādāti Izraēlas un Hamas kara laikā.
* [[24. novembris]] — [[Rumānijas prezidentu uzskaitījums|Rumānijas prezidenta]] vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguva labējais [[Populisms|populists]] bez partijas piederības [[Kelins Džordžesku]] un liberālās Rumānijas glābšanas savienības pārstāve [[Elena Laskoni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120051512/rumanijas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-ieklust-labejais-populists-dzordzesku-un-premjers-colaku|title=Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļūst labējais populists Džordžesku un premjers Čolaku|website=www.delfi.lv|access-date=2024-11-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[25. novembris]] — &lt;bdi&gt;[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārija Viļņā]]:&lt;/bdi&gt; [[Lietuva|Lietuvā]] netālu no [[Viļņas lidosta]]s nogāzās [[DHL]] kravas lidmašīna, kas lidoja no [[Vācija]]s pilsētas [[Leipciga]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-netalu-no-vilnas-lidostas-nogazusies-dhl-kravas-lidmasina-vismaz-viens-bojagajusais.a577628/|title=Netālu no Viļņas lidostas nogāzusies DHL kravas lidmašīna; vismaz viens bojāgājušais|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[30. novembris]] — [[Sīrijas pilsoņu karš]]: opozīcijas spēki Sīrijā pārņēma kontroli pār [[Haleba]]s lielāko daļu, un Krievijas gaisa spēki pirmo reizi kopš 2016. gada veica uzlidojumus šai pilsētai.

=== Decembris ===
* [[1. decembris]] — [[Rumānijas parlaments|Rumānijas parlamenta]] vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Nacionālā koalīcija, taču būtiski atbalsts pieauga [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120052443/rumanijas-parlamenta-velesanas-uzvarejusi-socialdemokrati-liecina-provizoriskie-rezultati|title=Rumānijas parlamenta vēlēšanās uzvarējuši sociāldemokrāti, liecina provizoriskie rezultāti|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. decembris]] — [[Dienvidkoreja]]s prezidents [[Sokjols Juns]] valstī izsludināja [[Karastāvoklis|karastāvokli]], pamatojoties uz [[Opozīcija (politika)|opozīcijas]] centieniem veikt &quot;pretvalstiskas aktivitātes&quot; un paralizēt parlamenta darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/631781-dienvidkoreja-peksni-izsludinats-arkartas-stavoklis-prezidents-skaidro-ka-jaaizstav-valsts-no-komunistu-spekiem|title=Dienvidkorejā pēkšņi izsludināts ārkārtas stāvoklis - prezidents skaidro, ka jāaizstāv valsts no &quot;komunistu spēkiem&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2024-12-07|date=2024-12-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[4. decembris]] — [[Francija]]s premjerministram [[Mišels Barnjē|Mišelam Barnjē]] parlaments izteica neuzticību.
* [[6. decembris]] — [[Rumānija]]s augstākā tiesa anulēja prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus; lēmums balstīts uz Rumānijas izlūkdienestu savākto informāciju, kas liecināja, ka [[Krievija]] ietekmējusi prezidenta vēlēšanu iznākumu, sociālo mediju platformās popularizējot politiķi [[Kolins Džordžesks|Kolinu Džordžesku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/rumanijas-augstaka-tiesa-anule-prezidenta-velesanas-viss-process-jasak-no-jauna/|title=Rumānijas augstākā tiesa anulē prezidenta vēlēšanas; viss process jāsāk no jauna|website=tv3.lv|access-date=2024-12-07|date=2024-12-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[7. decembris]] — Francijā svinīgi atklāja atjaunoto [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Parīzes Dievmātes katedrāli]], kurā piecus ar pusi gadus notika atjaunošanas darbi pēc [[Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē|2019. gada ugunsgrēka]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/120053246/francija-svinigi-atklata-atjaunota-parizes-dievmates-katedrale-video-ieraksts|title=Francijā svinīgi atklāta atjaunotā Parīzes Dievmātes katedrāle. Video ieraksts|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[8. decembris]] — gāzts [[Bašārs Asads|Bašāra Asada]] [[Baas Sīrija|režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/syrian-president-bashar-al-assad-has-left-damascus-an-unknown-destination-say-2024-12-08/ |title=Syrian President Bashar al-Assad has left Damascus to an unknown destination, say two senior army officers |date=8 December 2024 |website=[[Reuters]] |location=Amman |first=Suleiman |last=Al-Khalidi |editor=Michael Perry}}&lt;/ref&gt; izveidota [[Sīrijas pārejas valdība]].
* [[14. decembris]]:
** [[Gruzija]]s parlaments par [[Gruzijas prezidentu uzskaitījums|Gruzijas prezidentu]] ievēlēja bijušo futbolistu [[Miheils Kavelašvili]], neraugoties uz opozīcijas protestiem;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8154319/gruzija-jauns-prezidents-bijusais-futbolists-kavelasvili|title=Gruzijā jauns prezidents: bijušais futbolists Kavelašvili|website=Ārvalstīs|access-date=2024-12-18|date=2024-12-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Dienvidkorejas parlaments nobalsoja par prezidenta [[Sokjols Juns|Sokjola Juna]] atstādināšanu no amata pēc pagājušajā nedēļā izsludinātā karastāvokļa.
* [[15. decembris]] — [[Kerčas šaurums|Kerčas šaurumā]] Melnajā jūrā notika [[mazuts|mazuta]] noplūde pēc vētras izraisītiem divu Krievijas upju tankkuģu bojājumiem.
* [[17. decembris]] — [[Vanuatu]] galvaspilsētu [[Vila|Vilu]] satricināja 7,3 magnitūdu stipra zemestrīce; vismaz 16 cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2024/12/17/magnitude-7-4-earthquake-strikes-near-vanuatu-capital|title=Casualties feared after magnitude 7.4 earthquake hits near Vanuatu capital|website=Al Jazeera|access-date=2024-12-18|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[25. decembris]] — [[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]: [[Aktau]] lidostas tuvumā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] nogāzās ''[[Azerbaijan Airlines]]'' pasažieru lidmašīna, kas sākotnēji bija ceļā no [[Baku]] uz [[Čečenija]]s galvaspilsētu [[Groznija|Grozniju]] Krievijā, bojā gāja 38 no 67 lidmašīnā esošajiem cilvēkiem; domājams, katastrofas iemesls bija Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu uzbrukums.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.12.2024-putins-atvainojas-par-tragisko-incidentu-ar-azerbaidzanas-lidmasinas-notrieksanu-krievijas-gaisa-telpa.a581794/ Putins atvainojas par «traģisko incidentu» ar Azerbaidžānas lidmašīnas notriekšanu Krievijas gaisa telpā] lsm.lv 2024. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt; 
* [[28. decembris]] — [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] stājas spēkā prasība par vienota tipa lādētāju (''[[USB Type-C|USB C]]'') elektroierīcēm.
* [[29. decembris]] — [[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reiss 2216]]: [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], Muanas starptautiskajā lidostā avarēja lidmašīna ar 181 pasažieri un apkalpes locekli, no kuriem 179 gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120055723/lidmasinas-katastrofa-dienvidkoreja-vairak-neka-150-bojagajusie|title=Lidmašīnas katastrofā Dienvidkorejā vairāk nekā 150 bojāgājušie|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==

=== Janvāris ===
* {{dat||1|1|n}} — [[Niklauss Virts]] (''Niklaus Wirth''), šveiciešu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||1|2|n}}:
** [[Sālahs el Arūri]] (صالح العاروري), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1966. gadā)
** [[Cvi Zamirs]] (צבי זמיר), Izraēlas militārpersona un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||1|4|n}}:
** [[Glinisa Džonsa]] (''Glynis Johns''), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
** [[Deivids Souls]] (''David Soul''), amerikāņu aktieris (dzimis 1943. gadā)
** [[Kristiāns Olivers]] (''Christian Oliver''), vāciešu aktieris (dzimis 1972. gadā)
* {{dat||1|5|n}} — [[Mariu Zagalu]] (''Mário Zagallo''), Brazīlijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|7|n}} — [[Francs Bekenbauers]] (''Franz Beckenbauer''), Vācijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||1|9|n}} — [[Džeimss Kotaks]] (''James Kottak''), amerikāņu bundzinieks (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||1|11|n}} — [[Jurijs Solomins]] (''Юрий Соломин''), krievu aktieris un režisors (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|13|n}} — [[Stīvens Leibats]] (''Stephen Laybutt''), Austrālijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* {{dat||1|14|n}} — [[Ļevs Rubinšteins]] (''Лев Рубинштейн''), krievu dzejnieks, literatūrkritiķis, publicists un esejists (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||1|16|n}} — [[Vaino Veljass]] (''Vaino Väljas''), igauņu-padomju partijas un valsts darbinieks, diplomāts (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|17|n}} — [[Šonesijs Bārbers]] (''Shawnacy Barber''), ASV dzimis Kanādas vieglatlēts (dzimis 1994. gadā)
* {{dat||1|20|n}} — [[Normans Džuisons]] (''Norman Jewison''), Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|22|n}} — [[Luidži Riva]] (''Luigi Riva''), Itālijas futbolists (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||1|23|n}}:
** [[Frenks Farians]] (''Frank Farian''), vācu dziedātājs un ierakstu producents (dzimis 1941. gadā)
** [[Melānija (dziedātāja)|Melānija]] (''Melanie''), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|24|n}}:
** [[Karls Andre]] (''Carl Andre''), amerikāņu mākslinieks (dzimis 1935. gadā)
** [[Džese Džeina]] (''Jesse Jane''), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1980. gadā)
** [[N. Skots Momadejs]] (''N. Scott Momaday''), amerikāņu un kaiovu rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Arno Penziass]] (''Arno Penzias''), ASV fiziķis (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||1|28|n}} — [[Luiss Tehada]] (''Luis Tejada''), Panamas futbolists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||1|29|n}} — [[Sandra Milo]] (''Sandra Milo''), itāļu aktrise un mūziķe (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||1|30|n}} — [[Čita Rivera]] (''Chita Rivera''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
&lt;gallery&gt;
Niklaus Wirth, UrGU.jpg|[[Niklauss Virts]]
Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022.jpg|[[Sālahs el Arūri]]
Glynis Johns - still.jpg|[[Glinisa Džonsa]]
Mário Zagallo 1974.jpg|[[Mariu Zagalu]]
Franz Beckenbauer (1975).jpg|[[Francs Bekenbauers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** [[Karls Vezerss]] (''Carl Weathers''), ASV aktieris, režisors un amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1948. gadā)
** [[Mišels Žazī]] (''Michel Jazy''), Francijas vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
* [[2. februāris]] — [[Neapoles princis Viktors Emanuels|Viktors Emanuels]] (''Vittorio Emanuele''), Itālijas princis (dzimis 1937. gadā)
* [[4. februāris]]:
** [[Hāge Geingobs]] (''Hage Geingob''), Namībijas prezidents (dzimis 1941. gadā)
** [[Kurts Hamrins]] (''Kurt Hamrin''), zviedru futbolists (dzimis 1934. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Driss van Agts]] (''Dries van Agt''), Nīderlandes politiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[6. februāris]]:
** [[Džons Brantons]] (''John Bruton''), Īrijas politiķis (dzimis 1947. gadā)
** [[Entonijs Epstains]] (''Anthony Epstein''), britu virusologs un patologs (dzimis 1921. gadā)
** [[Seidzi Odzava]] (小澤 征爾), japāņu diriģents (dzimis 1935. gadā)
** [[Sevastjans Piņera]] (''Sebastián Piñera''), Čīles prezidents, uzņēmējs, ekonomists (dzimis 1949. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Robērs Badenters]] (''Robert Badinter''), Francijas jurists, politiķis un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[10. februāris]] — [[Edvards Lovasa]] (''Edward Lowassa''), Tanzānijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
* [[11. februāris]]:
** [[Alens Bards]] (''Allen Bard''), ASV ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Kelvins Kiptums]] (''Kelvin Kiptum''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1999. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Kegnija Linna Kārtere]] (''Kagney Linn Karter''), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1987. gadā)
* [[16. februāris]] — [[Aleksejs Navaļnijs]] (''Алексей Навальный''), Krievijas jurists un politiķis (dzimis 1976. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Juhans Galtungs]] (''Johan Galtung''), Norvēģijas politologs, Oslo Miera pētīšanas institūta dibinātājs (dzimis 1930. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Ira fon Firstenberga]] (''Ira von Fürstenberg''), itāļu aristokrāte, aktrise un modes dizainere (dzimusi 1940. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Jans Asmans]] (''Jan Assmann''), vācu ēģiptologs (dzimis 1938. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Andreass Brēme]] (''Andreas Brehme''), vācu futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
* [[21. februāris]]:
** [[Rožērs Gijmēns]] (''Roger Guillemin''), Francijas un ASV neirozinātnieks (dzimis 1924. gadā)
** [[Mišlina Prēla]] (''Micheline Presle''), Francijas aktrise (dzimusi 1922. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Arturs Žorže]] (''Artur Jorge''), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1946. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Vilsons Fitipaldi]] (''Wilson Fittipaldi''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1943. gadā)
* [[25. februāris]] — [[Čārlzs Dīrkops]] (''Charles Dierkop''), amerikāņu aktieris (dzimis 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Džeikobs Rotšilds]] (''Jacob Rothschild''), britu investīciju baņķieris (dzimis 1936. gadā)
* [[27. februāris]]:
** [[Ričards Lūiss]] (''Richard Lewis''), ASV komiķis, aktieris un scenārists (dzimis 1947. gadā)
** [[Ričards Trulijs]] (''Richard Truly''), ASV kosmonauts, lidotājs, administrators (dzimis 1937. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Nikolajs Rižkovs]] (''Никола́й Рыжко́в''), krievu un padomju politiķis (dzimis 1929. gadā)
* [[29. februāris]]:
** [[Braiens Malrunijs]] (''Brian Mulroney''), Kanādas, jurists, uzņēmējs un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
** [[Ali Hasans Mvinji]] (''Ali Hassan Mwinyi''), Tanzānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā)
** [[brāļi Tavjāni|Paolo Tavjāni]] (''Paolo Taviani''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1931. gadā)
&lt;gallery&gt;
10.5.17CarlWeathersByLuigiNovi12.jpg| [[Karls Vezerss]]
Fotografía oficial del Presidente Sebastián Piñera - 2.jpg| [[Sevastjans Piņera]]
Alexey Navalny 2017.jpg| [[Aleksejs Navaļnijs]]
Andreas Brehme 2008.jpg|[[Andreass Brēme]]
2019_Nikolay_Ryzhkov.jpg|[[Nikolajs Rižkovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]]:
** [[Airisa Apfela]] (''Iris Apfel''), ASV uzņēmēja, interjera un modes dizainere (dzimusi 1921. gadā)
** [[Akira Torijama]] (鳥山 明), Japānas manga mākslinieks (dzimis 1955. gadā)
* [[4. marts]] — [[Kess Reiverss]] (''Kees Rijvers''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1926. gadā)
* [[6. marts]] — [[Rims Tumins]] (''Rimas Tuminas''), Lietuvas režisors (dzimis 1952. gadā)
* [[18. marts]] — [[Tomass Stefords]] (''Thomas Stafford''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1930. gadā)
&lt;!-- * [[18. marts]] — [[Konstantīns Koļcovs]] (''Канстанцiн Кальцоў''), Baltkrievijas hokejists (dzimis 1981. gadā) --&gt;
* [[22. marts]] — [[Maikls Emets Volšs]] (''Michael Emmet Walsh''), ASV aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[23. marts]] — [[Mauricio Pollīni]] (''Maurizio Pollini''), Itālijas pianists un diriģents (dzimis 1942. gadā)
* [[26. marts]] — [[Ričards Serra]] (''Richard Serra''), ASV mākslinieks (dzimis 1938. gadā)
* [[29. marts]] — [[Luiss Gosets jaunākais]] (''Louis Gossett Jr.''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* [[31. marts]] — [[Barbara Raša]] (''Barbara Rush''), ASV aktrise (dzimusi 1927. gadā)
&lt;gallery&gt;
Thomas Stafford.jpg| [[Tomass Stefords]]
M Emmet Walsh LF.jpg|[[Maikls Emets Volšs]]
Barbara Rush.jpg|[[Barbara Raša]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]]:
* [[Džo Flahertijs]] (''Joe Flaherty''), ASV komiķis, scenārists un aktieris (dzimis 1941. gadā)
* [[Mohammads Reza Zahedi]] (محمدرضا زاهدی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
* [[2. aprīlis]]:
** [[Džons Bārts]] (''John Barth''), ASV rakstnieks (dzimis 1930. gadā)
** [[Marīze Kondē]] (''Maryse Condé''), Francijas rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
* [[8. aprīlis]]:
** [[Rasels Bentlijs]] (''Russell Bentley''), amerikāņu izcelsmes Krievijas kaujinieks un propagandists (dzimis 1960. gadā)
** [[Pīters Higss]] (''Peter Higgs''), britu fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Vladimirs Aksjonovs]] (''Владимир Аксёнов''), krievu kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
* [[10. aprīlis]] — [[O. Dž. Simpsons]] (''O. J. Simpson''), ASV futbolists, aktieris un kriminālnoziedznieks (dzimis 1947. gadā)
* [[12. aprīlis]] — [[Roberto Kavalli]] (''Roberto Cavalli''), Itālijas modes dizaineris (dzimis 1940. gadā
* [[15. aprīlis]] — [[Josips Manoličs]] (''Josip Manolić''), Horvātijas politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1920. gadā)
* [[18. aprīlis]] — [[Dikijs Betss]] (''Dickey Betts''), ASV mūziķis (dzimis 1943. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Muhameds Fāriss]] (محمد أحمد فارس‎), Sīrijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Lorāns Kantē]] (''Laurent Cantet''), franču kinorežisors, kinooperators un scenārists (dzimis 1961. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Viljams Kellijs]] (''William Calley''), ASV virsnieks, Vjetnamas kara dalībnieks (dzimis 1943. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Pols Osters]] (''Paul Auster''), ASV rakstnieks (dzimis 1947. gadā)
&lt;gallery&gt;
Higgs, Peter (1929)3.jpg| [[Pīters Higss]]
O.J. Simpson 1990 · DN-ST-91-03444 crop.JPEG|[[O. Dž. Simpsons]]
Dickey Betts Pistoia Blues Festival 2008.jpg|[[Dikijs Betss]]
Laurent Cantet Cannes 2008.jpg|[[Lorāns Kantē]]
Paul Auster BBF 2010 Shankbone.jpg|[[Pols Osters]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[5. maijs]]:
** [[Bernards Hills]] (''Bernard Hill''), britu aktieris (dzimis 1944. gadā)
** [[Sesars Luiss Menoti]] (''César Luis Menotti''), Argentīnas futbolists un treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[10. maijs]] — [[Džeimss Heriss Simonss]] (''James Harris Simons''), ASV matemātiķis, uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[13. maijs]] — [[Alise Manro]] (''Alice Munro''), Kanādas rakstniece (dzimusi 1931. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Debnijs Kolmens]] (''Dabney Coleman''), ASV aktieris (dzimis 1932. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Ebrāhīms Raisī]] (ابراهیم رئیسی), Irānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1960. gadā)
** [[Hoseins Amīrs Abdollahjāns]] (حسین امیرعبداللهیان), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1964. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Jans Kačmareks]] (''Jan Kaczmarek''), poļu komponists (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Deivids Vilkijs]] (''David Wilkie''), Apvienotās Karalistes peldētājs (dzimis 1954. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Bills Voltons]] (''Bill Walton''), ASV basketbolists (dzimis 1952. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Anastasija Zavorotņuka]] (''Анастасия Заворотнюк''), Krievijas aktrise (dzimusi 1971. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Drū Gordons]] (''Drew Gordon''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Roberts Piktons]] (''Robert Pickton''), Kanādas sērijveida slepkava (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bernard Hill cropped.jpg|[[Bernards Hills]]
Alice Munro 2006 (cropped).jpg|[[Alise Manro]]
Jim Simons at MSRI.jpg|[[Džeimss Heriss Simonss]]
Raisi in 2021-02 (cropped).jpg|[[Ebrāhīms Raisī]]
Bill Walton 8-26-08.JPG|[[Bills Voltons]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Filips Leruā]] (''Philippe Leroy''), franču aktieris (dzimis 1930. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Brigite Bīrleina]] (''Brigitte Bierlein''), Austrijas juriste un politiķe (dzimusi 1949. gadā)
* [[7. jūnijs]] — [[Viljams Enderss]] (''William Anders''), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Sauloss Čilima]] (''Saulos Chilimas''), Malāvijas ekonomists un politiķis (dzimis 1973. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Fransuāza Ardi]] (''Françoise Hardy''), Francijas dziedātāja un aktrise (dzimusi 1944. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Džerijs Vests]] (''Jerry West''), ASV basketbolists, treneris un funkcionārs (dzimis 1938. gadā)
* [[15. jūnijs]] — [[Kevins Kempbels]] (''Kevin Campbell''), Anglijas futbolists un televīzijas komentētājs (dzimis 1970. gadā)
* [[16. jūnijs]] — [[Bobs Šuls]] (''Bob Schul''), ASV vieglatlēts (dzimis 1937. gadā)
* [[18. jūnijs]]:
** [[Anuka Emē]] (''Anouk Aimée''), Francijas aktrise (dzimusi 1932. gadā)
** [[Villijs Meiss]] (''Willie May''), ASV beisbolists (dzimis 1931. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Donalds Saterlends]] (''Donald Sutherland''), Kanādas aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Bills Kobss]] (''Bill Cobbs''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Landrī N'Gvemo]] (''Landry N'Guemo''), Kamerūnas futbolists (dzimis 1985. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Mohameds Osmans Džavari]] (''Maxamed Cismaan Jawaari''), Somālijas jurists un politiķis (dzimis 1945. gadā)
&lt;gallery&gt;
William Anders.jpg|[[Viljams Enderss]]
Francoise hardy february 1966.jpg|[[Fransuāza Ardi]]
Jerry West LA.jpg|[[Džerijs Vests]]
Anouk Aimée Cannes.jpg|[[Anuka Emē]]
Donald Sutherland (cropped).JPG|[[Donalds Saterlends]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]]:
** [[Žaks Freitāgs]] (''Jacques Freitag''), Dienvidāfrikas vieglatlēts (dzimis 1982. gadā)
** [[Ismails Kadare]] (''Ismail Kadare''), albāņu rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Roberts Tauns]] (''Robert Towne''), ASV scenārists un režisors (dzimis 1934. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Džons Landau]] (''Jon Landau''), ASV kinoproducents (dzimis 1960. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Ježijs Šturs]] (''Jerzy Stuhr''), poļu aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Džo Engls]] (''Joe Engle''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Šellija Divāla]] (''Shelley Duvall''), ASV aktrise, producente, rakstniece un dziedātāja (dzimusi 1949. gadā)
* [[13. jūlijs]]:
** [[Muhameds Deifs]] (محمد الضيف), palestīniešu terorists (dzimis 1965. gadā)
** [[Šenena Douertija]] (''Shannen Doherty''), ASV aktrise (dzimusi 1971. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Čena Pejpeja]] (鄭佩佩, ''Cheng Pei-pei''), Honkongas izcelsmes amerikāņu aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[18. jūlijs]] — [[Bobs Ņūharts]] (''Bob Newhart''), ASV komiķis un aktieris (dzimis 1929. gadā)
* [[19. jūlijs]]
** [[Šeila Džeksone Lī]] (''Sheila Jackson Lee''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1950. gadā)
** [[Irina Fariona]] (''Ірина Фаріон''), Ukrainas valodniece un politiķe (dzimusi 1964. gadā)
* [[27. jūlijs]] — [[Edna O'Braiena]] (''Edna O'Brien''), īru rakstniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Jozefs Šmidts]] (''Józef Szmidt''), Polijas vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Fuads Šukrs]] (فؤاد شكر), Libānas izcelsmes terorists, viens no ''[[Hezbollah]]'' līderiem (dzimis 1961. vai 1962. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Ismails Hanija]] (إسماعيل هنية), palestīniešu politiķis, ''[[Hamās]]'' politiskais līderis (dzimis 1962. vai 1963. gadā)
&lt;gallery&gt;
Ismail Kadare (portret).jpg|[[Ismails Kadare]]
Jerzy Stuhr 27 stycznia 2018 (cropped).jpg|[[Ježijs Šturs]]
Shelley Duvall (December 1977) (cropped).jpg|[[Šellija Divāla]]
Shannen Doherty 2011.jpg|[[Šenena Douertija]]
Ismail Haniyeh in 2022.jpg|[[Ismails Hanija]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Valters Ortmans]] (''Walter Orthmann''), Brazīlijas tekstila uzņēmuma darbinieks (dzimis 1922. gadā)
* [[4. augusts]] — [[Li Džendao]] (李政道, ''Tsung-Dao Lee''), Ķīnas un ASV fiziķis (dzimis 1926. gadā)
* [[7. augusts]] — [[Džons Makbraids]] (''Jon McBride''), ASV astronauts (dzimis 1943. gadā)
* [[9. augusts]] — [[Sūzana Vodžicki]] (''Susan Wojcicki''), ASV uzņēmēja, bijusi ''[[YouTube]]'' vadītāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Džīna Roulendsa]] (''Gena Rowlands''), ASV aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[18. augusts]] — [[Alēns Delons]] (''Alain Delon''), Francijas aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Marija Braņasa Morera]] (''Maria Branyas Morera''), katalāņu ilgdzīvotāja, vecākais zināmais cilvēks pasaulē (dzimusi 1907. gadā)
* [[20. augusts]] — [[Els Etlss]] (''Al Attles''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* [[24. augusts]] — [[Džordžs Rodens]] (''George Rhoden''), Jamaikas vieglatlēts (dzimis 1926. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Selims el Huss]] (سليم أحمد الحص), Libānas politiķis, premjerministrs (dzimis 1929. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Svens Jērans Ēriksons]] (''Sven-Göran Eriksson''), Zviedrijas futbolists un treneris (dzimis 1948. gadā)
* [[29. augusts]] — [[Džonijs Gudro]] (''Johnny Gaudreau''), ASV hokejists (dzimis 1993. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Sols Bamba]] (''Sol Bamba''), Kotdivuāras futbolists (dzimis 1985. gadā)
&lt;gallery&gt;
TD Lee.jpg|[[Li Džendao]]
Gena Rowlands - 1967.JPG|[[Džīna Roulendsa]]
Alain Delon 1961.jpg|[[Alēns Delons]]
Sven-Goran Eriksson 2012.jpg|[[Svens Jērans Ēriksons]]
Sol Bamba 8915.JPG|[[Sols Bamba]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Aleksandrs Medveds]] (''Аляксандр Мядзведзь''), PSRS cīkstonis (dzimis 1937. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Aleksandrs Masļakovs]] (''Александр Масляков''), PSRS, Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1941. gadā)
* [[9. septembris]]:
** [[Džeimss Ērls Džonss]] (''James Earl Jones''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Katerina Valente]] (''Caterina Valente''), itāļu-franču mūziķe un aktrise (dzimusi 1931. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Alberto Fuhimori]] (''Alberto Fujimori''), japāņu izcelsmes Peru prezidents (dzimis 1938. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Otiss Deiviss]] (''Otis Davis''), ASV vieglatlēts (dzimis 1932. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Tito Džeksons]] (''Tito Jackson''), ASV mūziķis (dzimis 1953. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Salvatore Skillači]] (''Salvatore Schillaci''), Itālijas futbolists (dzimis 1964. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Viktorija Roščina]] (''Вікторія Рощина''), Ukrainas žurnāliste (dzimusi 1996. gadā)
* [[20. septembris]]:
** [[Ibrahims Akils]] (ابراهيم عقيل), Libānas terorists, viens no ''[[Hezbollah]]'' militārajiem līderiem (dzimšanas gads nezināms)
** [[Ketrina Krosbija]] (''Kathryn Crosby''), ASV aktrise (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Benijs Golsons]] (''Benny Golson''), ASV saksofonists un komponists (dzimis 1929. gadā)
* [[22. septembris]] — [[Fredriks Džeimisons]] (''Fredric Jameson''), ASV literatūras kritiķis un filozofs (dzimis 1934. gadā)
* [[26. septembris]] — [[Džons Eštons]] (''John Ashton''), ASV aktieris (dzimis 1948. gadā)
* [[27. septembris]]:
** [[Megija Smita]] (''Maggie Smith''), angļu aktrise (dzimusi 1934. gadā)
** [[Hasans Nasralla]] (حسن نصر الله), Libānas terorists, ''[[Hezbollah]]'' līderis (dzimis 1960. gadā)
** [[Abāss Nīlforūšāns]] (عباس نیلفروشان), Irānas virsnieks, Revolucionārās gvardes komandieris (dzimis 1966. gadā)
* [[28. septembris]] — [[Kriss Kristofersons]] (''Kris Kristofferson''), ASV mūziķis un aktieris (dzimis 1936. gadā)
* [[30. septembris]]:
** [[Dikembe Mutombo]] (''Dikembe Mutombo''), Kongo un ASV basketbolists (dzimis 1966. gadā)
** [[Kens Peidžs]] (''Ken Page''), ASV aktieris un kabarē dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
** [[Pīts Rouzs]] (''Pete Rose''), ASV beisbolists un menedžeris (dzimis 1941. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Earl Jones Baltimore.jpg|[[Džeimss Ērls Džonss]]
Al Fujimori.jpg|[[Alberto Fuhimori]]
Salvatore Schillaci.jpg|[[Salvatore Skillači]]
Maggie Smith - Vintage.jpg|[[Megija Smita]]
Sayyid Nasrallah.jpg|[[Hasans Nasralla]]
Kristofferson - 78.jpg|[[Kriss Kristofersons]]
Dikembe Mutombo (2006-12-10).jpg|[[Dikembe Mutombo]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]]
** [[Mišels Blāns]] (''Michel Blanc''), franču aktieris, scenārists un režisors (dzimis 1952. gadā)
** [[Hāšims Safidīns]] (هاشم صفي الدين), Libānas terorists, viens no ''Hezbollah'' līderiem (dzimis 1964. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Johans Nēskenss]] (''Johan Neeskens''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[7. oktobris]] — [[Sisija Hjūstone]] (''Cissy Houston''), ASV dziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[9. oktobris]]:
** [[Džordžs Beldoks]] (''George Baldock'', ''Τζορτζ Μπάλντοκ''), Anglijas un Grieķijas futbolists (dzimis 1993. gadā)
** [[Ratans Tata]] (''Ratan Tata''), Indijas biznesa magnāts un filantrops (dzimis 1937. gadā)
* [[10. oktobris]] — [[Etele Kenedija]] (''Ethel Kennedy''), ASV cilvēktiesību aktīviste, [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] sieva (dzimusi 1928. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[Alekss Salmonds]] (''Alex Salmond''), Skotijas politiķis, ekonomists un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1954. gadā)
* [[14. oktobris]] — [[Filips Zimbardo]] (''Philip Zimbardo''), ASV psihologs (dzimis 1933. gadā)
* [[16. oktobris]]:
** [[Jahja Sinvars]] (يحيى السنوار), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1962. gadā)
** [[Liams Peins]] (''Liam Payne''), Anglijas mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[17. oktobris]]:
** [[Mitci Geinore]] (''Mitzi Gaynor''), ASV aktrise (dzimusi 1931. gadā)
** [[Endrū Šallijs]] (''Andrew Schally''), poļu izcelsmes ASV endokrinologs (dzimis 1926. gadā)
* [[20. oktobris]] — [[Fethullahs Gilens]] (''Fethullah Gülen''), Turcijas reliģiskais un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Annelija Erharte]] (''Annelie Ehrhardt''), vācu vieglatlēte (dzimusi 1950. gadā)
* [[23. oktobris]] — [[Leons Kūpers]] (''Leon Cooper''), ASV fiziķis (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Pols Morisejs]] (''Paul Morrissey''), ASV kinorežisors (dzimis 1938. gadā)
* [[29. oktobris]] — [[Terija Gāra]] (''Teri Garr''), ASV aktrise (dzimusi 1944. gadā)
&lt;gallery&gt;
Johan Neeskens 1974.jpg|[[Johans Nēskenss]]
Shri Ratan Naval Tata.jpg|[[Ratans Tata]]
Yahya al-Sinwar 2011 crop.JPG|[[Jahja Sinvars]]
Studio publicity Mitzi Gaynor.jpg|[[Mitci Geinore]]
Andrew Schally portrait.jpg|[[Endrū Šallijs]]
Fetullahgulen.png|[[Fethullahs Gilens]]
Nobel Laureate Leon Cooper in 2007.jpg|[[Leons Kūpers]]
Teri Garr - signed.jpg|[[Terija Gāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Novembris ===
* [[2. novembris]] — [[Alans Reičinss]] (''Alan Rachins''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
* [[3. novembris]] — [[Kvinsijs Džonss]] (''Quincy Jones''), ASV mūziķis (dzimis 1933. gadā)
* [[6. novembris]] — [[Tonijs Tods]] (''Tony Todd''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā)
* [[8. novembris]] — [[Ženevjēva Grada]] (''Geneviève Grad''), Francijas aktrise (dzimusi 1944. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Rāms Nārājans]] (राम नारायण), indiešu mūziķis (dzimis 1927. gadā)
* [[10. novembris]] — [[Dallass Longs]] (''Dallas Long''), ASV vieglatlēts (dzimis 1940. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juriko, princese Mikasa]] (崇仁親王妃百合子), Japānas imperatoru dzimtas pārstāve (dzimusi 1923. gadā)
* [[20. novembris]] — [[Džons Preskots]] (''John Prescott''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1938. gadā)
* [[24. novembris]] — [[Breitens Breitenbahs]] (''Breyten Breytenbach''), Dienvidāfrikas rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. novembris]]
** [[Ērls Holimens]] (''Earl Holliman''), ASV aktieris (dzimis 1928. gadā)
** [[Džons Tinisvuds]] (''John Tinniswood''), britu ilgdzīvotājs, pasaulē vecākais vīrietis (dzimis 1912. gadā)
* [[26. novembris]] — [[Džims Abrahamss]] (''Jim Abrahams''), ASV kinorežisors, producents un scenārists (dzimis 1944. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Silvija Pināla]] (''Silvia Pinal''), Meksikas aktrise (dzimusi 1931. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alan Rachins (254189751) (cropped) (2).jpg|[[Alans Reičinss]] 
Quincy Jones 2007.jpg|[[Kvinsijs Džonss]]
Tony Todd (36141902441).jpg|[[Tonijs Tods]]
Ram Narayan in Delhi 2010.jpg|[[Rāms Nārājans]]
Jim Abrahams, 2015.jpg|[[Džims Abrahamss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Decembris ===
* [[1. decembris]]:
** [[Ilke Viluda]] (''Ilke Wyludda''), Vācijas vieglatlēte (dzimusi 1969. gadā)
** [[Nilss Arestrups]] (''Niels Arestrup''), franču aktieris, kinorežisors un scenārists (dzimis 1949. gadā)
* [[2. decembris]] — [[Nīls Freizers]] (''Neale Fraser''), Austrālijas tenisists (dzimis 1933. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Birgita Ingeborga Alise]] (''Birgitta Ingeborg Alice''), Zviedrijas un Hoencollernu princese (dzimusi 1937. gadā)
* [[8. decembris]] — [[Šerifs Gerens]] (Σερίφ Γκιορέν, ''Şerif Gören''), grieķu izcelsmes turku kinorežisors (dzimis 1944. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Volfgangs Bekers]] (''Wolfgang Becker''), vācu kinorežisors un scenārists (dzimis 1954. gadā);
* [[14. decembris]] — [[Diks Van Ārsdeils]] (''Dick Van Arsdale''), ASV basketbolists (dzimis 1943. gadā)
* [[15. decembris]] — [[Zakirs Huseins]] (''Zakir Hussain''), Indijas mūziķis un aktieris (dzimis 1951. gadā)
* [[17. decembris]]:
** [[Igors Kirilovs]] (''Игорь Кириллов''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1970. gadā)
** [[Marisa Paredesa]] (''Marisa Paredes''), Spānijas aktrise (dzimusi 1946. gadā)
** [[Riks van Lojs]] (''Rik Van Looy''), Beļģijas riteņbraucējs (dzimis 1933. gadā)
** [[Viljams Lebovs]] (''William Labov''), ASV valodnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Jānis Timma]], Latvijas basketbolists (dzimis 1992. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Klauss Volfermanis]] (''Klaus Wolfermann''), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1946. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Osamu Suzuki]] (鈴木 修), Japānas uzņēmējs (dzimis 1930. gadā)
* [[26. decembris]] — [[Manmohans Singhs]] (''Manmohan Singh''), Indijas politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[27. decembris]]:
** [[Olīvija Hasija]] (''Olivia Hussey''), britu aktrise (dzimusi 1951. gadā)
** [[Čārlzs Šaiers]] (''Charles Shyer''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1941. gadā)
* [[28. decembris]]:
** [[Čārlzs Dolans]] (''Charles Dolan''), ASV uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1926. gadā)
** [[Mārtins Karpluss]] (''Martin Karplus''), Austrijas un ASV ķīmiķis (dzimis 1930. gadā)
* [[29. decembris]]:
** [[Tomiko Itoka]] (糸岡富子), Japānas ilgdzīvotāja, vecākais zināmais cilvēks pasaulē (dzimusi 1908. gadā)
** [[Džimijs Kārters]] (''Jimmy Carter''), ASV politiķis, 39. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)
* [[30. decembris]] — [[Freizers Stodarts]] (''Fraser Stoddart''), Apvienotās Karalistes un ASV ķīmiķis (dzimis 1942. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Arnolds Rītels]] (''Arnold Rüütel''), Igaunijas prezidents (dzimis 1928. gadā)

&lt;gallery&gt;
Princess Birgitta.jpg|[[Birgita Ingeborga Alise]]
Official Portrait of the Prime Minister Dr. Manmohan Singh.jpg|[[Manmohans Singhs]]
Olivia Hussey ca. 1970s (cropped).png|[[Olīvija Hasija]]
Jimmy_Carter.jpg|[[Džimijs Kārters]]
Vabariigi President Arnold Rüütel.jpg|[[Arnolds Rītels]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Darons Adžemogls]], [[Saimons Džonsons]] un [[Džeimss Robinsons]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem par labklājības atšķirībām starp valstīm |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.10.2024-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-par-labklajibas-atskiribam-starp-valstim.a572454/ |accessdate={{dat|2024|10|16||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2024|10|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Džefrijs Hintons]] un [[Džons Hopfīlds]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Machine learning pioneers win Nobel prize in physics |url=https://www.theguardian.com/science/2024/oct/08/nobel-prize-physics-john-hopfield-geoffrey-hinton-machine-learning |accessdate={{dat|2024|10|10||bez}} |agency=guardian,com |date={{dat|2024|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Viktors Ambross]] un [[Gērijs Ruvkuns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par mikroRNS atklāšanu un gēnu izpēti |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/07.10.2024-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-mikrorns-atklasanu-un-genu-izpeti.a571557/ |accessdate={{dat|2024|10|8||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2024|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Deivids Beikers]], [[Demiss Hasabiss]] un [[Džons Džampers]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir trim zinātniekiem par proteīnu skaitļošanas dizainu un struktūras prognozēšanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2024-nobela-premiju-kimija-pieskir-trim-zinatniekiem-par-proteinu-skaitlosanas-dizainu-un-strukturas-prognozesanu.a571840/ |accessdate={{dat|2024|10|10||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2024|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Hana Kana]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju literatūrā ieguvusi dienvidkorejiešu rakstniece Hana Kana |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/10.10.2024-nobela-premiju-literatura-ieguvusi-dienvidkorejiesu-rakstniece-hana-kana.a572023/ |accessdate={{dat|2024|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2024|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācija ''[[Nihon Hidankyo]]''&lt;ref name=&quot;NobelPrizeorg-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 2024 – Press release|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2024/press-release/ |date=11 October 2024 |access-date=11 October 2024 |website=NobelPrize.org |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Gg1}}
{{Commons|2024}}

[[Kategorija:2024. gads| ]]</text>
      <sha1>gtkfgct6eq25qqu46c6bzf9e3fpolda</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frederiks Andersens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>149539</id>
    <revision>
      <id>4471966</id>
      <parentid>4417379</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:45:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471966</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3989" sha1="r2jyw5z001798ib9q0a817yqa6h46rq" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Frederiks Andersens
| vārds_orig = ''Frederik Andersen''
| attēls = Frederik Andersen (51916832126) (cropped).jpg
| att_izm = 
| paraksts = Andersens 2022. gadā
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|10|2}}
| dz_viet = {{Vieta|Dānija|Herninga}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 193 [[Centimetrs|cm]]
| svars = 112 [[Kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2008
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
| numurs = 31
| amats = 
| līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 187., 7. kārtā
| dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
&lt;!------ Drafts2 ------&gt;| drafts2 = 87., 3. kārtā
| dr_gads2 = [[2012. gada NHL drafts|2012]]
| dr_līga2 = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom2 = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 2009—''pašlaik''
| taut 1 = {{ih|DEN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| sasniegumi = * [[Viljama Dženingsa balva]] — 2016, 2022
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2026|5|23}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Frederiks Andersens''' ({{val|da|Frederik Andersen}}; dzimis {{dat|1989|10|2}} [[Herninga|Herningā]], [[Dānija|Dānijā]]) ir profesionāls dāņu [[hokejists]], spēlē [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Dānijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) Andersens spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] viņu [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]] izraudzījās ar kopējo 187. kārtas numuru, taču, tā kā ar spēlētāju līgumu nenoslēdza, [[2012. gada NHL drafts|2012]]. gadā viņu ar 87. numuru izvēlējās [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]].

Profesionāļa karjeru Andersens sāka 2008.—09. gada sezonā, kad sāka spēlēt [[Dānijas hokeja līga]]s vienībā [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]], taču jau nākamajā sezonā viņš pievienojās [[Frederikshavnas &quot;White Hawks&quot;]] rindām, 2009.—10. gada sezonā tiekot atzīts par līgas vērtīgāko spēlētāju, taču 2010.—11. gada sezonā iegūstot sezonas labākā spēlētāja titulu. 2011.—12. gada sezonu aizvadīja [[Zviedrijas hokeja līga]]s klubā [[Frölunda HC]], sezonu noslēdzot ar labākajiem vidēji spēlē atvairīto metienu un vidēji spēlē ielaisto vārtu rādītājiem līgā.

2012. gada starpsezonā pievienojās [[NHL]] vienībai [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]], 2012.—13. gada sezonu gan pilnībā aizvadot tās [[AHL]] fārmklubā [[Norfolkas &quot;Admirals&quot;]]. 2013.—14. gada sezonā kļuva par &quot;Ducks&quot; otro vārtsargu aiz [[Jonass Hillers|Jonasa Hillera]], savukārt 2014.—15. gada sezonā jau kļuva par komandas pamatvārtsargu. 2016. gada jūnijā tika aizmainīts uz [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]].

[[Dānijas hokeja izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]., [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]., [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]., [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012.]],[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013.]]&lt;nowiki/&gt;un  [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Andersens, Frederiks}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dānijas hokejisti]]
[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Karolīnas &quot;Hurricanes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vidusjitlandes reģionā dzimušie]]
[[Kategorija:Dānijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>r2jyw5z001798ib9q0a817yqa6h46rq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oļegs Latiševs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156451</id>
    <revision>
      <id>4471666</id>
      <parentid>4359678</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:48:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Zafer</username>
        <id>43936</id>
      </contributor>
      <comment>Photo changed</comment>
      <origin>4471666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14412" sha1="hhp0i60gnoi8mdatpy9bfr6a2n5rxox" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{enciklopēdisks stils+}}
&lt;table class=&quot;infobox vcard&quot; style=&quot;width:26em; font-size:85%; text-align:left;&quot;&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-size:120%; text-align:center;&quot;&gt;Oļegs Latiševs&lt;br /&gt;&lt;/th&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th colspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-size:120%; text-align:center;&quot;&gt;[[Attēls:Oļegs Latiševs 20250206 (cropped).jpg|200px]]&lt;br /&gt;&lt;/th&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background-color: #E1F7E6; text-align: center;&quot;&gt;Personīgā informācija&lt;/th&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;Dzimis&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;1980. gada 1. jūnijā (46 gadi)&lt;br /&gt;Rīgā, Latvijā&lt;br /&gt;&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;Tautība&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Latvietis&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;Augums&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;1,71 m&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;Svars&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;71 kg&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;Izglītība&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Latvijas Universitāte (Rīga, Latvija)&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;Grāds&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Profesionālais maģistrs (MBA) makroekonomikā&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;Nodarbošanās&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;FIBA basketbola tiesnesis&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background-color: #E1F7E6; text-align: center;&quot;&gt;Karjera&lt;/th&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;kopš 2000&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Latvijas basketbola virslīgā&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;kopš 2003&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;[[FIBA]]&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;kopš 2007&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Eirolīgā (EuroLeague)&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background-color: #E1F7E6; text-align: center;&quot;&gt;Karjeras vēsture&lt;/th&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background-color: #FAFAD2; text-align: left;&quot;&gt;Nacionālo izlašu sacīkstes&lt;/th&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2005&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;EuroBasket sievietēm, Turcija&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2007&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;EuroBasket vīriešiem, Spānija&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2009&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;EuroBasket vīriešiem, Polija&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2011&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;EuroBasket vīriešiem, Lietuva&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2013&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;EuroBasket vīriešiem, Slovēnija&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2015&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;EuroBasket vīriešiem, Francija-Horvātija-Latvija-Vācija&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2010&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;FIBA Basketball World Cup (Pasaules kauss), Turcija&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2014&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;FIBA Basketball World Cup (Pasaules kauss), Spānija&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2012&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Olimpiskās spēles, Londona&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2016&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Olimpiskās spēles, Riodežaneiro&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background-color: #FAFAD2; text-align: left;&quot;&gt;Klubu sacīkstes&lt;/th&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2007/2008&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Eirolīga&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2008/2009&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Eirolīga&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2009/2010&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Eirolīga, četru komandu fināls, Parīze&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2010/2011&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Eirolīga&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2011/2012&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Eirolīga, četru komandu fināls, Stambula&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2012/2013&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Eirolīga, četru komandu fināls, Londona&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2013/2014&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Eirolīga&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2014/2015&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Eirolīga, četru komandu fināls, Madride&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2015/2016&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Eirolīga, četru komandu fināls, Berlīne&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background-color: #E1F7E6; text-align: center;&quot;&gt;Karjera īsumā&lt;/th&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2003&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Saņemta FIBA starptautiskās kategorijas tiesneša licence&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2007&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Sākta sadarbība ar Eirolīgu. Neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmais basketbola tiesnesis, kurš uzaicināts apkalpot Eirolīgas četru komandu finālu (Euroleague Final Four)&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2010&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmais basketbola tiesnesis, kurš uzaicināts apkalpot FIBA basketbola Pasaules kausa (Basketball World Cup) sacīkstes (Turcijā)&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2012&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmais basketbola tiesnesis, kurš uzaicināts apkalpot Olimpiskās spēles (Londonā)&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2014&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Vienīgais Ziemeļeiropas valstu tiesnesis, kas uzaicināts apkalpot FIBA basketbola Pasaules kausa sacīkstes (Spānijā). Turnīrā piedalījās kopumā 38 tiesneši no 28 valstīm piecās FIBA kontinentālajās zonās&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;2016&lt;/th&gt;
&lt;td&gt;Vienīgais Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) basketbola tiesnesis, kurš uzaicināts uz 2016. gada Olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;
'''Oļegs Latiševs''' (dzimis 1980. gada 1. jūnijā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[FIBA Europe|FIBA]] starptautiskās kategorijas basketbola tiesnesis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fibaeurope.com/cid_aZA,xJWnHXsEykuUcG-G80.coid_YruZh,xzGwA1t6H,BhNv73.articleMode_on.html|title=LATISEVS, Olegs (LAT) &amp;#124; FIBA Europe|website=www.fibaeurope.com}}&lt;/ref&gt; Kopš 2003. gada tiesā FIBA spēles, kopš 2007. gada —  [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgu]]. Līdz 2016. gada jūnijam Latiševs kopumā ir tiesājis vairāk nekā 450 FIBA un Eirolīgas organizētu spēļu.

Tiesneša darbību Latiševs ir sācis 15 gadu vecumā (1995. gadā), iegūstot spēles tiesneša licenci un saņemot uzaicinājumu tiesneša statusā piedalīties Latvijas jaunatnes līgas sacensības.

Kopš 2004. gada Latiševu regulāri aicina apkalpot svarīgākos Eiropas un pasaules basketbola turnīrus. Uz visām ''[[EuroBasket]]'' sacīkstēm Latiševs kā tiesnesis tiek aicināts kopš 2005. gada. Viņa kontā ir arī dalība divos FIBA [[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausa basketbolā]] turnīros un deviņās Eirolīgas sezonās, piecās no kurām viņš kā tiesnesis ir piedalījies arī finālsacensībās. Apkalpojis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada]] un {{oss|V=2016|L=Ģ}} basketbola turnīru.

== Biogrāfija ==
Ar sportu Latiševs aizrāvās jau bērnībā. Basketbolā viņš ienāca vēlu, 12 gadu vecumā.

Tiesneša darbību Latiševs ir sācis 15 gadu vecumā (1995. gadā), iegūstot spēles tiesneša licenci un saņemot uzaicinājumu tiesneša statusā piedalīties Latvijas jaunatnes līgas sacensības. Pēc piecu sezonu darba Latiševs ieguva nacionālā tiesneša kategoriju un kļuva par Latvijas Basketbola virslīgas tiesnesi.

2003. gadā Latiševam tika piešķirta FIBA tiesneša licence. Bijis viens no jaunākajiem basketbola tiesnešiem Eiropā, kas saņēmis starptautiskās kategorijas licenci.

2007. gadā Latiševs sāka vadīt [[Latvijas Basketbola federācija]]s Tiesnešu komiteju. Latiševs izstrādāja jauno tiesnešu kuratoru programmu. Viņš regulāri organizē jauno tiesnešu seminārus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/izcils-sporta-valodas-pratejs-basketbola-tiesnesis-olegs-latisev.a65247/|title=Izcils sporta valodas pratējs, basketbola tiesnesis Oļegs Latiševs|website=lr1.lsm.lv}}&lt;/ref&gt; Latiševa vadībā komiteja ir pieņēmusi lēmumus par atļaujām četriem Latvijas tiesnešiem kārtot FIBA eksāmenus; trīs no šiem tiesnešiem ir veiksmīgi nokārtojuši Starptautiskās basketbola federācijas licenci. Latiševs vada rehabilitācijas centru “Fiziocentrs”, kas specializējas ergoterapijā, ārstnieciskajā vingrošanā, teipingā un ultraskaņas terapijā.

== Tiesneša karjera ==
Latiševa kontā ir vairāk nekā 1200 spēļu, kuras viņš kā tiesnesis ir apkalpojis gan nacionālajās, gan Eiropas, gan starptautiskajās meistarsacīkstēs. Viņš ir tiesājis visaugstākās raudzes sacīkstes ar nacionālo izlašu piedalīšanos (Olimpiskās spēles, FIBA Pasaules kauss, [[Eiropas čempionāts basketbolā]], Eiropas jaunatnes izlašu čempionāti, Pasaules U-19 čempionāts) un klubu turnīrus ([[Eirolīga]], [[ULEB Eiropas kauss]], [[VTB Vienotā līga]], [[Baltijas Basketbola līga]], [[Latvijas Basketbola līga]]).

Kopš 2000. gada Latiševs ir tiesājis visās Latvijas Basketbola līgas meistarsacīkstēs, aizvadot kopumā vairāk nekā 500 spēļu. Tajā pašā 2000. gadā Latiševs tika uzaicināts tiesāt arī Baltijas Basketbola līgas spēles, un visā savas darbības laikā viņš ir apkalpojis vairāk nekā 300 šīs līgas spēļu. Latiševs ir arī ilggadīgs VTB Vienotās līgas (''VTB United League'') tiesnesis, turklāt šajā līgā viņš apkalpo pārsvarā finālspēles. Šajā līgā Latiševs ir vadījis kopumā 123 spēles.

=== Darbs ''FIBA Europe''===
Latiševs ''FIBA Europ''e spēles sāka tiesāt 2003. gadā, iesaistoties Eiropas 4. līmeņa sacensību (atbilstoši Eiropas profesionālo basketbola klubu sistēmas/''[[:en:European professional club basketball system|European professional club basketball system]]'' klasifikācijai) — tostarp [[:en:EuroChallenge|FIBA ''EuroCup Challenge'']] (Eirokausu izaicinājuma sacīkstes) — apkalpošanā. Šī līga, kurā piedalījās nacionālās izlases, tika izveidota 2002. gadā, bet 2006. gadā beidza eksistēt.

Latiševs ir apkalpojis arī citus ''FIBA Europe'' rīkotus turnīrus; viņš ir tiesājis kopumā 267 ''FIBA Europe'' organizētas spēles.

Tā 2003/2004. gada sezonā Latiševs tika uzaicināts uz Eiropas kontinentālo čempionātu basketbolā jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (''FIBA Europe Under-16 Championship''). Rezultātā kopš 2004. gada Latiševs ir kļuvis par pastāvīgu tiesnesi Eiropas jauniešu basketbola čempionātos vecuma grupās līdz 16, līdz 18 un līdz 20 gadiem (''FIBA Europe Under-16, Under-18, Under-20 Championship'').

Jau 2005. gadā Latiševu regulāri izsauca tiesāt Eiropas meistarsacīkstes basketbolā ''Eurobasket'', kuras FIBA rīko reizi divos gados un kurās piedalās Eiropas valstu nacionālās izlases, kas kvalificējušās FIBA basketbola Pasaules kausam (''FIBA Basketball World Cup'') un olimpiskajām spēlēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://basket.lv/25092015-olegs_latisevs_eurobasket2015_nianses_tie |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161106061521/http://basket.lv/25092015-olegs_latisevs_eurobasket2015_nianses_tie |archivedate={{dat|2016|11|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Darbs Eirolīgā ===
Kad sadarbība ar ''FIBA Europe'' bija ilgusi četras sezonas, 2007/2008. gadā Latiševu sāk aicināt uz 1., augstākā līmeņa (Eirolīgas) un Eiropas transnacionālo basketbola sacīkšu otrā ešelona (Basketbola Eirokauss/''Basketball Eurocup'', pazīstams arī kā ULEB Eirokauss) turnīriem. ''FIBA Europe'' dalībvalstīm šo sacensību organizētājs un operators ir Eirolīga. Latiševa un Basketbola Eirolīgai (''Euroleague Basketball'') veidojas ļoti sekmīga sadarbība. Arvien vairāk ir tādu Eirolīgas spēļu, kuras apkalpot tiek aicināts tieši Latiševs. Jau trešajā Eirolīgas un Latiševa sadarbības sezonā Oļegam tika uzticēts tiesāt četru komandu finālturnīru.

Savas tiesneša karjeras laikā Latiševs ir apkalpojis piecus Eirolīgas četru komandu finālturnīrus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.euroleague.net/item/6usea7kfvipjm5gc|title=Euroleague Basketball announces 2016 Final Four referees|website=Welcome to EUROLEAGUE BASKETBALL}}&lt;/ref&gt; Latiševa dalība Eirolīgas sacensībās atsevišķās sezonās ir bijusi šāda: 2007/2008 — 6 spēles, 2008/2009 — 7 spēles, 2009/2010 — 11 spēles, 2010/2011 — 13 spēles, 2011/2012 — 12 spēles, 2012/2013 — 21 spēle, 2013/2014 — 19 spēles, 2014/2015 — 18 spēles, 2015/2016 — 28 spēles. Tādējādi 2016. gadā Latiševs sasniedza personisko rekordu apkalpoto spēļu skaita ziņā: šajā gadā viņš apkalpoja kopumā 135 spēles.

Latiševa piedalīšanās ULEB Eirokausa sacensību tiesāšanā atsevišķās sezonās ir bijusi šāda: 2007/2008 — 5 spēles, 2008/2009 — 8 spēles, 2009/2010 — 3 spēles, 2010/2011 — 4 spēles, 2011/2012 — 7 spēles, 2012/2013 — 3 spēles, 2013/2014 — 8 spēles, 2014/2015 — 6 spēles, 2015/2016 — 3 spēles. Kopumā 47 spēles.

=== Sadarbība ar NBA ===
Latiševam ir pieredze arī Nacionālās basketbola asociācijas (''National Basketball Association'', NBA) rīkotos turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://basket.lv/17072013-olegs_latisevs_no_nba_vasaras_ligas_ar_ja |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161105224354/http://basket.lv/17072013-olegs_latisevs_no_nba_vasaras_ligas_ar_ja |archivedate={{dat|2016|11|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2013. gadā Latiševs apkalpoja [[2010. gada NBA Vasaras līga|NBA vasaras līgas]] spēles Lasvegasā, ASV. Šis pasākums notika FIBA tiesnešu apmācības programmas ietvarā; šīs programmas mērķis bija pieredzes apmaiņa starp labākajiem FIBA tiesnešiem no Eiropas, Āzijas un Okeānijas un ASV vadošajiem tiesnešiem. 2015. gadā Latiševs tiesāja NBA spēles “''Global Games''” ietvaros (ārpus ASV un Kanādas notiekošu maču sērija, kurā piedalās NBA komandas).

== Karjeras lielākie sasniegumi ==
Viens no lielākajiem sasniegumiem Latiševa tiesneša karjerā ir dalība olimpiskajās spēlēs: Londonā (2012. gadā) un Riodežaneiro (2016. gadā). Londonas olimpiādi 2012. gadā apkalpoja 30 FIBA basketbola tiesneši, to vidū 13 bija eiropieši. Starp Eiropas tiesnešiem bija arī Latiševs. Mūsdienu neatkarīgās Latvijas vēsturē tas ir pirmais gadījums, kad  uz olimpiskajām spēlēm tiek uzaicināts Latvijas tiesnesis. Pirms tam dažāda līmeņa olimpiskajos turnīros no Latvijas ir piedalījušies tiesneši [[Valdemārs Baumanis]] (1936. gadā), [[Aleksandrs Gomeļskis]] (1956. gadā) un Mariss Bernāts (1980. gadā).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/vasaras-olimpiskas-speles/zinas/latisevs-bus-pirmais-latvijas-basketbola-tiesnesis-olimpiskajas-speles.d?id=42154842|title=Latiševs būs pirmais Latvijas basketbola tiesnesis olimpiskajās spēlēs|date=2012. gada 23. febr.|website=DELFI}}&lt;/ref&gt; 2012. gada olimpiskajās spēlēs Latiševs tiesāja septiņas spēles, tostarp sieviešu turnīra ceturtdaļfināla spēli starp Austrālijas un Ķīnas izlasēm.

Nozīmīgi soļi karjerā bijusi dalība [[FIBA Pasaules kauss|FIBA basketbola Pasaules kausa]] (FIBA ''Basketball World Cup'') spēlēs. FIBA basketbola Pasaules kausa spēles Latiševs ir apkalpojis 2010. gadā (Turcijā) un 2014. gadā (Spānijā).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.euroleague.net/item/75045|title=20 Euroleague Basketball referees working World Championships|website=Welcome to EUROLEAGUE BASKETBALL}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Latiševs, Oļegs}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Basketbols]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sporta tiesneši]]
[[Kategorija:Basketbola tiesneši]]</text>
      <sha1>hhp0i60gnoi8mdatpy9bfr6a2n5rxox</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas ceļu muzejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156715</id>
    <revision>
      <id>4471610</id>
      <parentid>4263993</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T12:08:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Papildu informācija par vēsturi un ekspozīcijām</comment>
      <origin>4471610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7060" sha1="q804qhprzr7gdtu2xjek9ilnnu3r5uj" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name                = Latvijas Ceļu muzejs
| image               = Latvijas Ceļu muzejs.jpg
| imagesize           = 
| caption             = 
| alt                 = 
| map_type            = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
|map_caption   = 
| established         = 1976. gadā 
| dissolved           = 
| location            = [[Šlokenbekas pils|&quot;Šlokenbekas muižas ansamblis&quot;]], [[Milzkalne]], [[Smārdes pagasts|Smārdes pag.]], [[Tukuma novads|Tukuma nov.]], LV-3148
| type                = valsts akreditēts muzejs
| collection          = 11759&lt;ref&gt;http://www.nmkk.lv/Museums/MuseumForm.aspx?id=180&lt;/ref&gt;
| visitors            = 
| director            = Indra Dziedātāja
| president           = 
| curator             = 
| owner               = VSIA Latvijas Valsts ceļi
| publictransit       = 
| car_park            = 
| website             = https://lvceli.lv/saites/celu-muzejs-un-ekskursijas/latvijas-celu-muzejs/
}}

'''Latvijas Ceļu muzejs''' ir muzejs, kas veltīts ceļu būves un uzturēšanas vēsturei Latvijā. Tas uzsākts veidot 1976. gadā [[Ogre|Ogrē]] pēc Latvijas ceļinieku iniciatīvas. 2000. gadā tas pārcēlās uz &quot;[[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas muižas ansambli]]&quot; Tukuma novadā. Saņēmis valsts akreditāciju. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Valsts ceļi struktūrvienība.

Muižas dzīvojamās ēkas astoņās zālēs ir izvietota muzeja ekspozīcija par Latvijas ceļu un tiltu vēsturi, to celtniecību un uzturēšanu, kā arī pārvaldes struktūru un darbinieku tradīcijām. Lejas ratnīcā izvietoti ceļu būves mehānismi un [[Livonija]]s satiksmes un ūdens ceļu kartes palielināta kopija. Kalna ratnīcā izvietota zirgu iejūgu un [[Rati|ratu]] kolekcija, kā arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Muižas pagalmā izvietota brīvdabas ekspozīcija.

== Par muzeju ==
Muzejs savā ikdienas darbā veic trīs pamatfunkcijas:&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

* Komplektē krājumu, to dokumentē, saglabā un nodrošina tā pieejamību
* Pēta muzeja krājumu un ar to saistīto informāciju
* Veic sabiedrības izglītošanu, izmantojot ekspozīcijas un izstādes

Ekspozīcijas ir izvietotas muižas trīs ēkās un pagalmā. Muzeja galvenās ekspozīcijas:&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

* Kalna ratnīcas ekspozīcija - ataino ceļu būvi un uzturēšanu laikā pirms automašīnām, kad visus darbus veica ar zirgiem. Atjaunota un papildināta 2016. un 2017. gadā.
* Brīvdabas ekspozīcija - apvieno visas pārējās ekspozīcijas vienotā veselumā. Ekspozīcijā ir apskatāmi veltņi, caurtekas, ceļa zīmes un kilometru stabi, kā arī dažādi ceļu segumu paraugi
* Lejas ratnīcas ekspozīcija - attēlo 20. gadsimta lielgabarīta ceļa būves tehniku. Šeit atrodas arī muzeja lepnums - atjaunotais tvaika veltnis &quot;Marshall&quot;. Ekspozīcija 2014. gadā, pēc kopīgas izstādes ar Rīgas Motormuzeju, papildināta ar lieliem foto plakātiem, stāstot par ceļu un tiltu būvēšanas un uzturēšanas vēsturi
* Ceļu meistara istaba 
* Kinozāle
* Izstāžu zāle - regulāri tiek veidotas jaunas izstādes

== Vēsture ==
Sākotnēji ceļu muzeju sāka veidot [[Ogre|Ogrē]], [[Ogre (upe)|Ogres upes]] krastā parkā pie Šoseju pārvaldes iecirkņa mājas, pēc ceļu būvinženiera Hamilkāra Sviķa iniciatīvas. Ceļinieki no visas Latvijas vāca, veda un ziedoja muzejam dažādas ar ceļiem un to būvi saistītas lietas. Muzejā tika izveidots stiklots paviljons, kur vēlāk glabājās ''Marshall'' tvaika veltnis, daļēji Latvijā ražotais [[autogreiders]] ''Catepillar'' un citi muzeja eksponāti. Muzejs tika dibināts 1976. gadā, to apmeklētājiem atklāja 1982. gada maijā. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Ar laiku muzejs kļuva par šauru, tur vairs nevarēja izvietot visus savāktās smagās tehnikās eksponātus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, sākoties īpašumtiesību atgūšanai, atjaunotajai muzeja mājai Ogrē pieteicās īpašnieks. 
Milzkalnē, savukārt, kopš 1975. gada ceļinieki bija uzsākuši atjaunot un restaurēt 5. ceļu būvniecības rajona mītni — [[Šlokenbekas muiža|Šlokenbekas muižas ansambli]]. Tāpēc 2000. gadā Latvijas ceļu muzejs tika pārcelts uz Šlokenbeku. Uz jauno Ceļa muzeja mītni pārveda dokumentus, stendus, inventāru, eksponātus un smago tehniku.&lt;ref&gt;[http://www.lvceli.lv/LV/?i=688 Latvijas Ceļu muzejam jubileja]&lt;/ref&gt;

No 1995. gada muzeja vadītājs bija ilggadējais ceļu inženieris, kādreizējais Ceļu un tiltu būves tresta pārvaldnieks, RPI docents un muzeja dibinātājs Hamilkārs Sviķis. 2001. gada 5. septembrī muzejs tika akreditēts, turpmāk atkārtoti akreditācijas procesi tiek veikti ik pēc 5 gadiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Latvijas ceļiniekiem par Ceļu muzeju un Šlokenbekas muižu ir piešķirti trīs Eiropas Kultūras mantojuma Zilie karogi:&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

* 1999. gadā - par Šlokenbekas muižas ansambļa saglabāšanu un atjaunošanu.
* 2001. gadā - par Latvijas industriālā mantojuma saglabāšanu muzeja kolekcijās.
* 2005. gadā - Ceļu muzejs un Šlokenbekas muiža tika atzīti par vieno no 100 sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

2012. gadā, sadarbībā ar AS &quot;Ceļuprojekts&quot;, tika izstrādāts projekts Ceļu muzeja jaunās ēkas būvniecībai. Projekts paredz 1790 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu ekspozīciju platību, kā arī jaunas un plašas telpas muzeja darbiniekiem. Projekta autors Mārtiņš Hofmanis iecerējis ēkas veidolu veidot kā plastisku ceļa līkumu. Projektu atbalstīja gan vietējā pašvaldība, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Pagaidām šie plāni joprojām vien atrodas uz papīra, bet, iespējams, tie kādu dienu tiks realizēti.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://lvceli.lv/saites/latvijas-celu-muzejs/ Latvijas ceļu muzejs]
* [https://web.archive.org/web/20100406042459/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/5509570/latvijas Tukuma tūrisma informācijas centrs]

== Attēlu galerija ==

{{galerija
|title= 
|width=200 | height=
|perrow=4
|Attēls:Celju muzeja eksponaati.JPG|Muzeja eksponāti — ceļa zīmes
|Attēls:Kalna ratnīca.jpg|Kalna ratnīca
|Attēls:Ceļa stabu kolekcija.jpg|Ceļa stabu kolekcija
|Attēls:Muzeja administrācijas ēka un viesnīca.jpg|Muzeja administrācijas ēka
}}

{{Latvijas muzeji}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Smārdes pagasts]]</text>
      <sha1>q804qhprzr7gdtu2xjek9ilnnu3r5uj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471766</id>
      <parentid>4471610</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:30:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4471766</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7041" sha1="e4zfnfeupcffx3tv5ygcd0zdsaaqmi7" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name                = Latvijas Ceļu muzejs
| image               = Latvijas Ceļu muzejs.jpg
| imagesize           = 
| caption             = 
| alt                 = 
| map_type            = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
|map_caption   = 
| established         = {{dat|1976}}
| dissolved           = 
| location            = [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas muižas ansamblis]], [[Milzkalne]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukuma novads]]
| type                = valsts akreditēts muzejs
| collection          = 11759&lt;ref&gt;http://www.nmkk.lv/Museums/MuseumForm.aspx?id=180&lt;/ref&gt;
| visitors            = 
| director            = Indra Dziedātāja
| president           = 
| curator             = 
| owner               = VSIA &quot;[[Latvijas Valsts ceļi]]&quot;
| publictransit       = 
| car_park            = 
| website             = {{URL|https://lvceli.lv/saites/celu-muzejs-un-ekskursijas/latvijas-celu-muzejs/}}
}}
'''Latvijas Ceļu muzejs''' ir muzejs, kas veltīts ceļu būves un uzturēšanas vēsturei Latvijā. Tas uzsākts veidot 1976. gadā [[Ogre|Ogrē]] pēc Latvijas ceļinieku iniciatīvas. 2000. gadā tas pārcēlās uz [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas muižas ansambli]] Tukuma novadā. Saņēmis valsts akreditāciju. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību &quot;[[Latvijas Valsts ceļi]]&quot; struktūrvienība.

Muižas dzīvojamās ēkas astoņās zālēs ir izvietota muzeja ekspozīcija par Latvijas ceļu un tiltu vēsturi, to celtniecību un uzturēšanu, kā arī pārvaldes struktūru un darbinieku tradīcijām. Lejas ratnīcā izvietoti ceļu būves mehānismi un [[Livonija]]s satiksmes un ūdens ceļu kartes palielināta kopija. Kalna ratnīcā izvietota zirgu iejūgu un [[Rati|ratu]] kolekcija, kā arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Muižas pagalmā izvietota brīvdabas ekspozīcija.

== Par muzeju ==
Muzejs savā ikdienas darbā veic trīs pamatfunkcijas:&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;
* komplektē krājumu, to dokumentē, saglabā un nodrošina tā pieejamību;
* pēta muzeja krājumu un ar to saistīto informāciju;
* veic sabiedrības izglītošanu, izmantojot ekspozīcijas un izstādes.

Ekspozīcijas izvietotas muižas trīs ēkās un pagalmā. Muzeja galvenās ekspozīcijas:&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;
* Kalna ratnīcas ekspozīcija — ataino ceļu būvi un uzturēšanu laikā pirms automašīnām, kad visus darbus veica ar zirgiem. Atjaunota un papildināta 2016. un 2017. gadā.
* Brīvdabas ekspozīcija — apvieno visas pārējās ekspozīcijas vienotā veselumā. Ekspozīcijā apskatāmi veltņi, caurtekas, ceļa zīmes un kilometru stabi, kā arī dažādi ceļu segumu paraugi;
* Lejas ratnīcas ekspozīcija — attēlo 20. gadsimta lielgabarīta ceļa būves tehniku. Šeit atrodas arī muzeja lepnums — atjaunotais tvaika veltnis ''Marshall''. Ekspozīcija 2014. gadā, pēc kopīgas izstādes ar [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeju]], papildināta ar lieliem foto plakātiem, stāstot par ceļu un tiltu būvēšanas un uzturēšanas vēsturi;
* Ceļu meistara istaba;
* Kinozāle;
* Izstāžu zāle — regulāri tiek veidotas jaunas izstādes.

== Vēsture ==
Sākotnēji ceļu muzeju sāka veidot [[Ogre|Ogrē]], [[Ogre (upe)|Ogres upes]] krastā parkā pie Šoseju pārvaldes iecirkņa mājas, pēc ceļu būvinženiera Hamilkāra Sviķa iniciatīvas. Ceļinieki no visas Latvijas vāca, veda un ziedoja muzejam dažādas ar ceļiem un to būvi saistītas lietas. Muzejā izveidoja stiklotu paviljonu, kur vēlāk glabājās ''Marshall'' tvaika veltnis, daļēji Latvijā ražotais [[autogreiders]] ''Catepillar'' un citi muzeja eksponāti. Muzejs dibināts 1976. gadā un apmeklētājiem to atklāja 1982. gada maijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Ar laiku muzejs kļuva par šauru, tur vairs nevarēja izvietot visus savāktās smagās tehnikās eksponātus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, sākoties īpašumtiesību atgūšanai, atjaunotajai muzeja mājai Ogrē pieteicās īpašnieks. [[Milzkalne|Milzkalnē]], savukārt, kopš 1975. gada ceļinieki bija uzsākuši atjaunot un restaurēt 5. ceļu būvniecības rajona mītni — [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas muižas ansambli]]. Tāpēc 2000. gadā Latvijas ceļu muzeju pārcēla uz Šlokenbeku. Uz jauno Ceļa muzeja mītni pārveda dokumentus, stendus, inventāru, eksponātus un smago tehniku.&lt;ref&gt;[http://www.lvceli.lv/LV/?i=688 Latvijas Ceļu muzejam jubileja]&lt;/ref&gt;

No 1995. gada muzeja vadītājs bija ilggadējais ceļu inženieris, kādreizējais Ceļu un tiltu būves tresta pārvaldnieks, RPI docents un muzeja dibinātājs [[Hamilkārs Sviķis]]. 2001. gada 5. septembrī muzeju akreditēja, turpmākos akreditācijas procesus veic ik pēc 5 gadiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Latvijas ceļiniekiem par Ceļu muzeju un Šlokenbekas muižu piešķirti trīs Eiropas Kultūras mantojuma Zilie karogi:&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;
* 1999. gadā par Šlokenbekas muižas ansambļa saglabāšanu un atjaunošanu;
* 2001. gadā par Latvijas industriālā mantojuma saglabāšanu muzeja kolekcijās;
* 2005. gadā Ceļu muzejs un Šlokenbekas muiža atzīti par vienu no 100 sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

2012. gadā sadarbībā ar AS &quot;Ceļuprojekts&quot; izstrādāts projekts Ceļu muzeja jaunās ēkas būvniecībai. Projekts paredz 1790 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu ekspozīciju platību, kā arī jaunas un plašas telpas muzeja darbiniekiem. Projekta autors [[Mārtiņš Hofmanis]] iecerējis ēkas veidolu veidot kā plastisku ceļa līkumu. Projektu atbalstīja gan vietējā pašvaldība, gan [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]]. Pagaidām šie plāni nav realizēti.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
{{galerija
|title= 
|width=200 | height=
|perrow=4
|Attēls:Celju muzeja eksponaati.JPG|Muzeja eksponāti — ceļa zīmes
|Attēls:Kalna ratnīca.jpg|Kalna ratnīca
|Attēls:Ceļa stabu kolekcija.jpg|Ceļa stabu kolekcija
|Attēls:Muzeja administrācijas ēka un viesnīca.jpg|Muzeja administrācijas ēka
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100406042459/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/5509570/latvijas Tukuma tūrisma informācijas centrs]

{{Latvijas muzeji}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Smārdes pagasts]]</text>
      <sha1>e4zfnfeupcffx3tv5ygcd0zdsaaqmi7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471767</id>
      <parentid>4471766</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:31:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471767</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6584" sha1="ixw8y2b3wyg9ulxyyxqk1jw647if0i3" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name                = Latvijas Ceļu muzejs
| image               = Latvijas Ceļu muzejs.jpg
| imagesize           = 
| caption             = 
| alt                 = 
| map_type            = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
|map_caption   = 
| established         = {{dat|1976}}
| dissolved           = 
| location            = [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas muižas ansamblis]], [[Milzkalne]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukuma novads]]
| type                = valsts akreditēts muzejs
| collection          = 11759&lt;ref&gt;http://www.nmkk.lv/Museums/MuseumForm.aspx?id=180&lt;/ref&gt;
| visitors            = 
| director            = Indra Dziedātāja
| president           = 
| curator             = 
| owner               = VSIA &quot;[[Latvijas Valsts ceļi]]&quot;
| publictransit       = 
| car_park            = 
| website             = {{URL|https://lvceli.lv/saites/celu-muzejs-un-ekskursijas/latvijas-celu-muzejs/}}
}}
'''Latvijas Ceļu muzejs''' ir muzejs, kas veltīts ceļu būves un uzturēšanas vēsturei Latvijā. Tas uzsākts veidot 1976. gadā [[Ogre|Ogrē]] pēc Latvijas ceļinieku iniciatīvas. 2000. gadā tas pārcēlās uz [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas muižas ansambli]] Tukuma novadā. Saņēmis valsts akreditāciju. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību &quot;[[Latvijas Valsts ceļi]]&quot; struktūrvienība.

Muižas dzīvojamās ēkas astoņās zālēs ir izvietota muzeja ekspozīcija par Latvijas ceļu un tiltu vēsturi, to celtniecību un uzturēšanu, kā arī pārvaldes struktūru un darbinieku tradīcijām. Lejas ratnīcā izvietoti ceļu būves mehānismi un [[Livonija]]s satiksmes un ūdens ceļu kartes palielināta kopija. Kalna ratnīcā izvietota zirgu iejūgu un [[Rati|ratu]] kolekcija, kā arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Muižas pagalmā izvietota brīvdabas ekspozīcija.

== Par muzeju ==
Muzejs savā ikdienas darbā veic trīs pamatfunkcijas:&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;
* komplektē krājumu, to dokumentē, saglabā un nodrošina tā pieejamību;
* pēta muzeja krājumu un ar to saistīto informāciju;
* veic sabiedrības izglītošanu, izmantojot ekspozīcijas un izstādes.

Ekspozīcijas izvietotas muižas trīs ēkās un pagalmā. Muzeja galvenās ekspozīcijas:&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
* Kalna ratnīcas ekspozīcija — ataino ceļu būvi un uzturēšanu laikā pirms automašīnām, kad visus darbus veica ar zirgiem. Atjaunota un papildināta 2016. un 2017. gadā.
* Brīvdabas ekspozīcija — apvieno visas pārējās ekspozīcijas vienotā veselumā. Ekspozīcijā apskatāmi veltņi, caurtekas, ceļa zīmes un kilometru stabi, kā arī dažādi ceļu segumu paraugi;
* Lejas ratnīcas ekspozīcija — attēlo 20. gadsimta lielgabarīta ceļa būves tehniku. Šeit atrodas arī muzeja lepnums — atjaunotais tvaika veltnis ''Marshall''. Ekspozīcija 2014. gadā, pēc kopīgas izstādes ar [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeju]], papildināta ar lieliem foto plakātiem, stāstot par ceļu un tiltu būvēšanas un uzturēšanas vēsturi;
* Ceļu meistara istaba;
* Kinozāle;
* Izstāžu zāle — regulāri tiek veidotas jaunas izstādes.

== Vēsture ==
Sākotnēji ceļu muzeju sāka veidot [[Ogre|Ogrē]], [[Ogre (upe)|Ogres upes]] krastā parkā pie Šoseju pārvaldes iecirkņa mājas, pēc ceļu būvinženiera Hamilkāra Sviķa iniciatīvas. Ceļinieki no visas Latvijas vāca, veda un ziedoja muzejam dažādas ar ceļiem un to būvi saistītas lietas. Muzejā izveidoja stiklotu paviljonu, kur vēlāk glabājās ''Marshall'' tvaika veltnis, daļēji Latvijā ražotais [[autogreiders]] ''Catepillar'' un citi muzeja eksponāti. Muzejs dibināts 1976. gadā un apmeklētājiem to atklāja 1982. gada maijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Ar laiku muzejs kļuva par šauru, tur vairs nevarēja izvietot visus savāktās smagās tehnikās eksponātus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, sākoties īpašumtiesību atgūšanai, atjaunotajai muzeja mājai Ogrē pieteicās īpašnieks. [[Milzkalne|Milzkalnē]], savukārt, kopš 1975. gada ceļinieki bija uzsākuši atjaunot un restaurēt 5. ceļu būvniecības rajona mītni — [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas muižas ansambli]]. Tāpēc 2000. gadā Latvijas ceļu muzeju pārcēla uz Šlokenbeku. Uz jauno Ceļa muzeja mītni pārveda dokumentus, stendus, inventāru, eksponātus un smago tehniku.&lt;ref&gt;[http://www.lvceli.lv/LV/?i=688 Latvijas Ceļu muzejam jubileja]&lt;/ref&gt;

No 1995. gada muzeja vadītājs bija ilggadējais ceļu inženieris, kādreizējais Ceļu un tiltu būves tresta pārvaldnieks, RPI docents un muzeja dibinātājs [[Hamilkārs Sviķis]]. 2001. gada 5. septembrī muzeju akreditēja, turpmākos akreditācijas procesus veic ik pēc 5 gadiem.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Latvijas ceļiniekiem par Ceļu muzeju un Šlokenbekas muižu piešķirti trīs Eiropas Kultūras mantojuma Zilie karogi:&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
* 1999. gadā par Šlokenbekas muižas ansambļa saglabāšanu un atjaunošanu;
* 2001. gadā par Latvijas industriālā mantojuma saglabāšanu muzeja kolekcijās;
* 2005. gadā Ceļu muzejs un Šlokenbekas muiža atzīti par vienu no 100 sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

2012. gadā sadarbībā ar AS &quot;Ceļuprojekts&quot; izstrādāts projekts Ceļu muzeja jaunās ēkas būvniecībai. Projekts paredz 1790 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu ekspozīciju platību, kā arī jaunas un plašas telpas muzeja darbiniekiem. Projekta autors [[Mārtiņš Hofmanis]] iecerējis ēkas veidolu veidot kā plastisku ceļa līkumu. Projektu atbalstīja gan vietējā pašvaldība, gan [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]]. Pagaidām šie plāni nav realizēti.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Attēlu galerija ==
{{galerija
|title= 
|width=200 | height=
|perrow=4
|Attēls:Celju muzeja eksponaati.JPG|Muzeja eksponāti — ceļa zīmes
|Attēls:Kalna ratnīca.jpg|Kalna ratnīca
|Attēls:Ceļa stabu kolekcija.jpg|Ceļa stabu kolekcija
|Attēls:Muzeja administrācijas ēka un viesnīca.jpg|Muzeja administrācijas ēka
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100406042459/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/5509570/latvijas Tukuma tūrisma informācijas centrs]

{{Latvijas muzeji}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Smārdes pagasts]]</text>
      <sha1>ixw8y2b3wyg9ulxyyxqk1jw647if0i3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bārnijs Frenks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>171414</id>
    <revision>
      <id>4471747</id>
      <parentid>3866237</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:58:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>R.I.P.</comment>
      <origin>4471747</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3642" sha1="erw72rwlzceq91p60oyk26hya9gqp0u" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Bārnijs Frenks
| vārds_orģ           = ''Barney Frank''
| attēls              = Barneyfrank.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] loceklis
| term_sākums         = {{dat|1981|1|3|N}}
| term_beigas         = {{dat|2013|1|3|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1940|3|31}}
| dzim_vieta          = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Bejone}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2026|5|19|1940|3|31}}
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[amerikāņi|amerikānis]]
| partija             = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = advokāts
| alma_mater          = {{ubl|Hārvardas koledža|Hārvardas juridiskā skola}}
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Bārnijs Frenks''' ({{val|en|Barney Frank}}; dzimis {{dat|1940|3|31}}, miris {{dat|2026|5|19}}) bija amerikāņu advokāts un politiķis. Kopš 1981. gada ir [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] loceklis no Masačūsetsas 4. Kongresa apgabala, pārstāv [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātisko partiju]]. Bārniju Frenku uzskatīja par vienu no redzamākajiem [[gejs|geju]] politiķiem ASV.&lt;ref name=&quot;anniversary&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;out-2009&quot; /&gt;

Izglītību ieguva Hārvardas koledžā (''Harvard College'') un Hārvardas juridiskajā skolā (''Harvard Law School''). Pirms ievēlēšanas [[Masačūsetsa]]s Pārstāvju palātā 1972. gadā B. Frenks darbojās politikā kā palīgs. 1980. gadā ievēlēts ASV [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] ar 52% balsu. Pēc tam vairākkārt pārvēlēts. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam B. Frenks bija Pārstāvju palātas Finanšu pakalpojumu komitejas vadītājs. 2011. gada 28. novembrī politiķis paziņoja, ka pēc 2013. gada beigs savu politisko karjeru [[ASV Kongress|Kongresā]].

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;anniversary&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Kiritsy |first=Laura |title=Happy Anniversary, Barney Frank! |newspaper=EDGE |date=May 31, 2007 |url=http://www.edgeboston.com/index.php?ch=news&amp;sc=glbt&amp;sc2=news&amp;sc3=&amp;id=20762 |access-date={{dat|2011|12|05||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200512202135/http://www.edgeboston.com/index.php?ch=news&amp;sc=glbt&amp;sc2=news&amp;sc3=&amp;id=20762 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;out-2009&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090410144356/http://www.out.com/power50/covers.asp?category=1.+Barney+Frank |archivedate={{dat|2009|04|10||bez}} |url=http://www.out.com/power50/covers.asp?category=1.%20Barney%20Frank |title=3rd Annual Power 50: 1. Barney Frank |work=[[Out (magazine)|Out]] |date=April 2009 |access-date={{dat|2009|04|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Frenks, Barnijs}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV politiķi]]
[[Kategorija:ASV Pārstāvju palātas locekļi]]</text>
      <sha1>erw72rwlzceq91p60oyk26hya9gqp0u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dominiks de Vilpēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173593</id>
    <revision>
      <id>4472009</id>
      <parentid>3884215</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T08:07:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472009</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3171" sha1="fjtr0nryjfawxevzylh79ab7mjtifze" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Dominiks de Vilpēns
| vārds_orģ           = ''Dominique de Villepin''
| attēls              = Launch Republique Solidaire 2010-06-19 n05.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Francijas premjerministrs]]
| term_sākums         = {{dat|2005|5|31|N}}
| term_beigas         = {{dat|2007|5|17|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = [[Žaks Širaks]]
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1953|11|14}}
| dzim_vieta          = [[Rabāta]], Franču Maroka
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = Francūzis
| partija             = Vienota Republika
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Dominiks de Vilpēns''' ({{val|fr|Dominique Marie François René Galouzeau de Villepin}}; dzimis {{dat|1953|11|14}}) ir franču [[politiķis]], pārstāv Vienotas Republikas (''République solidaire'') partiju.

Viņš bija viens no [[Žaks Širaks|Žaka Širaka]] protežē. Laikā no {{dat|2002|5|7|ģ|bez}} līdz {{dat|2004|3|31|d|bez}} D. de Vilpēns pildīja Francijas ārlietu ministra amata pienākumus. Viņš bija pret [[Karš Irākā|2003. gada iebrukumu Irākā]]. Laikā no {{dat|2004|3|31|ģ|bez}} līdz {{dat|2005|5|31|d|bez}} bija Francijas iekšlietu ministrs un no {{dat|2005|5|31|ģ|bez}} līdz {{dat|2007|5|17|d|bez}} — [[Francija]]s premjerministrs. Politiķis ticis apsūdzēts par [[Nikolā Sarkozī]] apmelošanu, taču tiesa viņu ir attaisnojusi.

2011. gada decembrī paziņoja, ka kandidēs 2012. gada [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] vēlēšanās.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/francijas-ekspremjers-dominiks-de-vilpens-pazino-par-kandidesanu-prezidenta-velesanas.d?id=41974234 Francijas ekspremjers Dominiks de Vilpēns paziņo par kandidēšanu prezidenta vēlēšanās]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.monsieur-biographie.com/celebrite/biographie/dominique_de_villepin-1872.php Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120114150443/http://www.monsieur-biographie.com/celebrite/biographie/dominique_de_villepin-1872.php |date={{dat|2012|01|14||bez}} }} {{fr ikona}}

{{Francija-aizmetnis}}
{{politiķis-aizmetnis}}

{{Francijas premjerministri}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vilpens, Dominiks de}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Marokā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas premjerministri]]
[[Kategorija:Ārlietu ministri]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem Lietuvas labā&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>fjtr0nryjfawxevzylh79ab7mjtifze</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cilmes šūna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195141</id>
    <revision>
      <id>4471891</id>
      <parentid>4348589</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T02:06:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471891</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34695" sha1="is8gpgqy8pgvr0p6smfmjlj8vogerrj" xml:space="preserve">[[Attēls:Mouse embryonic stem cells.jpg|thumbnail|235px|[[Mājas peles|Mājas pele]]s cilmes šūnas, iekrāsotas zaļā krāsā]]
'''Cilmes šūnas''' jeb '''mātšūnas''' ir nediferencētas [[šūna]]s, kādas ir visos daudzšūnu [[organisms|organismos]], un tās var [[šūnu dalīšanās|dalīties]] meitšūnās un [[šūnu diferencēšanās|diferencēties]] cita veida šūnās. Cilmes šūnas nodrošina organisma nemitīgu atjaunošanos. Visvairāk cilmes šūnu ir [[embrijs|embrionālajā]] un zīdaiņa attīstības posmā, kad to uzdevums ir veidot [[orgāns|orgānus]]. Arī [[zigota]] ir uzskatāma par cilmes šūnu. Ar laiku cilmes šūnu daudzums organismā samazinās, kas izskaidro organisma novecošanas procesu, jo tas nespēj atjaunot visas bojātās šūnas.

[[Zīdītājs|Zīdītājiem]] ir divu veidu cilmes šūnas: embrionālās cilmes šūnas, kuras ir izolētas no iekšējās šūnas masas (blastulas) un pieaugušo cilmes šūnas, kas atrodamas dažādos audos. Pieaugušiem organismiem cilmes šūnas darbojas kā organisma remonta sistēma, papildinot jau pieaugušos audus. Embrionālās cilmes šūnas var iedalīt visās specializēto šūnu kategorijās – [[ektoderma]], [[endoderma]] un [[mezoderma]], kā arī tās spēj uzturēt reģeneratīvo orgānu, piemēram, asins, ādas vai zarnu audu atjaunošanos.

Ir zināmi trīs veidi, kā iegūt autologas pieaugušo cilmes šūnas:
#[[Kaulu smadzenes|Kaulu smadzenēs]], veicot urbumu augšstilbā vai gūžas kaulā;
#[[Taukaudi|Taukaudos]], veicot tauku atsūkšanu;
#[[Asinis|Asinīs]], kur [[Asins ziedošana|asinis tiek ņemtas no donora]]. Šajā procesā asinis tiek filtrētas caur īpašu ierīci un tiek iegūtas cilmes šūnas.

Cilmes šūnas var tikt noņemtas arī no nabassaites asinīm tikko pēc bērna dzimšanas. No visiem cilmes šūnu iegūšanas tipiem šis ir vismazāk bīstamākais, kā arī ir iespēja nodot šīs asinis asins bankā, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu izmantot ķirurģiskām procedūrām.

Pieaugušo cilmes šūnas (jeb somatiskās) bieži tiek izmantotas dažādās medicīniskās terapijās (piemēram, kaulu smadzeņu transplantācijai). Mūsdienās cilmes šūnas var audzēt mākslīgi, kā arī pārveidot (diferencēt) uz šūnu tipiem ar īpašām šūnu īpašībām, kas atbilst šūnām dažādos audos, piemēram, muskuļu un nervu šūnas. Embrionālās cilmes šūnas, kas iegūtas, izmantojot somatisko šūnu kodola pārvietošanu, ir uzskatāma kā daudzsološa nākotnes terapija. Līdz 1960. gadam pētījumus par cilmes šūnu attīstību veikuši Toronto Universitātes pētnieki Ernests A. Makkuločs un E. Džeimss.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Tuch BE | title = Stem cells—a clinical update | journal = [[Australian Family Physician]] | volume = 35 | issue = 9 | pages = 719–21 | year = 2006 | pmid = 16969445 }}&lt;/ref&gt;

==Definīcija==
Pēc klasiskās cilmes šūnu definīcijas var izdalīt divas būtiskas īpašības:
*Pašatjaunošanās: spēja sevi atjaunot ilgstošā laika periodā daloties
*Potence: noteiktos fizioloģiskos vai eksperimentālos apstākļos tās var ievirzīt uz specializētu šūnu veidošanu. Pluripotentiālas (embrionālās cilmes šūnas) spēj veidot visdažādākos audus. Savukārt, multipotentas (pieaugušo cilmes šūnas) spēj veidot vairākus audu tipus, taču to skaits ir būtiski ierobežots.

==Pašatjaunošanās==
Ir divi mehānismi, kas nodrošina cilmes šūnu veiksmīgu saglabāšanos:
#Obligāta asimetriska replikācija: cilmes šūna tiek sadalīta vienā mātes šūnā, kas ir identiska ar sākotnējo cilmes šūnu un ar citu meitas šūnu, kas ir diferencēta.
#Stohastiskā diferencēšana: notiek, kad viena cilmes šūna attīstās divās diferencētās meitas šūnās, kamēr cita cilmes šūna iziet mitozes ciklu un iegūst divas cilmes šūnas, kuras ir identiskas oriģinālam.

==Cilmes šūnu potenciāls==
[[Image:Stem cells diagram.png|400px|thumb|right|Pluripotentās, embrija cilmes šūnas ir veidojušās no iekšējo šūnu masas-blastocistas. Šīs šūnas var veidoties par jebkuriem organisma audiem izņemot placentu.]]
[[Image:Human embryonic stem cells.png|thumb|250px|Cilvēka [[embrionālās]]cilmes šūnas &lt;br /&gt; A: Cilmes šūnu kolonija, kura vēl nav diferencējusies. &lt;br /&gt; B: [[Nervu]], [[šūnu veids]] pēc diferencācijas.]]
Šūnas iedarbības stiprumu nosaka potenciāls diferencēt dažādus šūnu veidus no cilmes šūnām.&lt;ref name=Schoeler&gt;{{grāmatas atsauce |title=Humanbiotechnology as Social Challenge |editor1=Nikolaus Knoepffler |editor2=Dagmar Schipanski |editor3=Stefan Lorenz Sorgner |page=28 |chapter=The Potential of Stem Cells: An Inventory |author=Schöler, Hans R. |publisher=Ashgate Publishing|year=2007 |isbn=978-0-7546-5755-2}}&lt;/ref&gt;
*'''Totipotentas jeb omnipotentas''' cilmes šūnas ir apaugļotas olšūnas, no kurām var veidoties dažādi šūnu veidi – šādas šūnas var izveidot pilnīgu un dzīvotspējīgu organismu.&lt;ref name=Schoeler/&gt; Šīs šūnas tiek veidotas apaugļošanas procesā. Šūnas, kas veidojušās morulas stadijā (pirmajās apaugļotas olšūnas šūnu dalīšanās stadijās) arī ir totipotentas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Mitalipov S, Wolf D | title = Totipotency, pluripotency and nuclear reprogramming | journal = Adv. Biochem. Eng. Biotechnol. | volume = 114 | pages = 185–99 | year = 2009 | pmid = 19343304 | pmc = 2752493 | doi = 10.1007/10_2008_45 | isbn = 978-3-540-88805-5 | series = Advances in Biochemical Engineering/Biotechnology | bibcode = 2009esc..book..185M }}&lt;/ref&gt; 
*'''Pluripotentas''' cilmes šūnas ir līdzīgas tolipotentām šūnām, t.i., šī šūnas var specializēties par jebkuru organismā sastopamo šūnu veidu. Šīs ir embrionālas cilmes šūnas, kuras var iegūt no piecas dienas apaugļotas blastocistas. Tās nevar pārvērsties atpakaļ par totipotentām šūnām.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Ulloa-Montoya F, Verfaillie CM, Hu WS | title = Culture systems for pluripotent stem cells | journal = J Biosci Bioeng. | volume = 100 | issue = 1 | pages = 12–27 | year = 2005 | pmid = 16233846 | doi = 10.1263/jbb.100.12 }}&lt;/ref&gt;
*'''Multipotentas''' cilmes šūnas spēj veidot vienas saimes jebkuras šūnas. Tās ir nediferencētas un atrodas audos un orgānos, piemēram, no mezodermas veidojot kaulu smadzenes, asinis un muskuļu šūnas. Tās nodrošina šūnu atjaunošanos visā dzīves garumā.&lt;ref name=Schoeler/&gt;
*'''Oligopotentas''' cilmes šūnas var diferencēt tikai dažos šūnu tipos, piemēram, limfoīdām vai mieloīdām šūnām.&lt;ref name=Schoeler/&gt; 
*'''Unipotentas''' cilmes šūnas ir sastopamas pēdējos zigotas attīstības posmos, tās spēj diferencēties tikai par vienu šūnu veidu, taču salīdzinot ar pieaugušām šūnām, šīs šūnas ir spējīgas dalīties.&lt;ref name=Schoeler/&gt;

==Šūnu identificēšana==
Praksē, cilmes šūnas tiek identificētas pēc tā, vai tās spēj atjaunot audus. Piemēram, veicot testus kaulu smadzenēs vai asinsrades cilmes šūnās (HSC) ir iespējams veikt šūnu transplantāciju bez HSC. Tas parāda to, ka šūnas spēj ražot jaunas asins šūnas ilgākā laika posmā. Tāpat būtu iespējams izolēt cilmes šūnas no indivīda, kuram ir veikta šo šūnu transplantācija un transplantēt tās citam indivīdam bez HSC, kas parāda to, ka cilmes šūnas ir spējīgas pašas atjaunoties.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Friedenstein AJ, Deriglasova UF, Kulagina NN, Panasuk AF, Rudakowa SF, Luriá EA, Ruadkow IA | title = Precursors for fibroblasts in different populations of hematopoietic cells as detected by the ''in vitro'' colony assay method | journal = [[Experimental Hematology]] | volume = 2 | issue = 2 | pages = 83–92 | year = 1974 | pmid = 4455512 | issn = 0301-472X }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce |authors=Friedenstein AJ, Gorskaja JF, Kulagina NN | title = Fibroblast precursors in normal and irradiated mouse hematopoietic organs | journal = [[Experimental Hematology]] | volume = 4 | issue = 5 | pages = 267–74 | year = 1976 | pmid = 976387 }}&lt;/ref&gt;

==Embrionālās šūnas==
[[Embrijs|Embrija]] cilmes šūnas ir šūnas no blastocistas iekšējās šūnu masas, kas ir agrīnā embrija stadija.&lt;ref name=&quot;Developmental biology&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Gilbert|first1=Scott F.|last2=College|first2=Swarthmore|last3=Helsinki|first3=the University of|title=Developmental biology|url=https://archive.org/details/developmentalbio0000gilb_b9o8|date=2014|publisher=Sinauer|location=Sunderland, Mass.|isbn=978-0878939787|edition=Tenth}}&lt;/ref&gt; Cilvēka embrijs blastocistas stadiju sasniedz 4—5 dienas pēc apaugļošanas, kad tā sastāv no 50—150 šūnām. Embrionālās cilmes šūnas ir pluripotentas un spēj diferencēties par jebkuru no trim cilvēka primārās dzimumšūnas slāņiem: ektodermu, endodermu un mezodermu. Kas nozīmē to, ka šīs šūnas var izvērsties par jebkuru no vairāk nekā 200 šūnu tipiem pieauguša cilvēka ķermenī, kad tiek dota pietiekama stimulācija konkrētajām šūnām tipam. Taču šīs šūnas nespēj veidot ārpus embrionālu membrānu vai placentu. 
Embrionālās attīstības laikā, iekšējās šūnas masas šūnas pastāvīgi dalās un kļūst arvien specializētākas. Piemēram, daļa no embrija ektodermas muguras daļā specializējas kā „neiroektoderma”, kas nākotnē pārveidosies par centrālo nervu sistēmu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Rakic|first1=P|title=Evolution of the neocortex: a perspective from developmental biology|journal=Nature reviews. Neuroscience|date=October 2009|volume=10|issue=10|pages=724–35|pmid=19763105|pmc=2913577|doi=10.1038/nrn2719}}&lt;/ref&gt; Tālākā posmā neiroektoderma veidosies par neironu caurulīti. Nervu caurulītes veidošanās posmā, tiek veidota galvenā smadzeņu forma. Šajā attīstības stadijā, galvenais CNS šūnu tips tiek uzskatītas nervu cilmes šūnas. Šīs neironu cilmes šūnas ir pluripotentas, jo tās spēj veidot lielu dažādību daudziem, dažādiem neironu tipiem, kur katram var būt unikāla gēnu ekspresija, morfoloģiskās un funkcionālās īpašības. Process, kurā tiek ģenerēti neironi no cilmes šūnām tiek saukti par neiroģenēzi. Izcils piemērs ir nervu cilmes šūnas, kuras ir gliālas šūnas, tāpēc, ka tām ir atšķirīga bipolārā morfoloģija. Glijas šūnas ir vissvarīgākās neirālās cilmes šūnas, lai mugurkaulniekiem attīstītos CNS. Neironu cilmes šūnas ir piederīgas pie neironu ciltskoka (neironi, astroglijas un oligodendroīdi), tāpēc šo šūnu iedarbība un potenciāls ir ierobežots.&lt;ref name=&quot;Developmental biology&quot;/&gt;
Gandrīz visi līdz šim veiktie pētījumi ir izmantojuši peles embrija cilmes šūnu (mES) vai cilvēka embrija cilmes šūnu (HES), kas iegūtas no agrīnās iekšējās šūnu masas. Abiem šūnu iegūšanas veidiem piemīt būtiskas cilmes šūnu īpašības, taču ir nepieciešamas atšķirīgas vides, lai saglabātu šūnas nediferencētā stāvoklī. Peles embrionālās šūnas tiek audzētas uz želatīna kārtiņas, kā [[ārpusšūnas matrica]]. Cilvēku embrionālās šūnas tiek audzētas peļu embrija fibroblastu apgādes slānī (MEF) šis process prasa pamata fibrolastu augšanas faktora klātbūtni (bFGF vai FGF-2).&lt;ref&gt;
{{tīmekļa atsauce
 |url=http://stemcells.nih.gov/research/NIHresearch/scunit/culture.asp
 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100106111652/http://stemcells.nih.gov/research/NIHresearch/scunit/culture.asp
 |archivedate=2010-01-06
 |title=Culture of Human Embryonic Stem Cells (hESC)
 |publisher=National Institutes of Health
 |accessdate=2010-03-07
}}&lt;/ref&gt; Izmantojot cilvēka embrionālās cilmes šūnas laboratorijas apstākļos, lai veidotu specializētas šūnas kā nervu šūnas vai sirds šūnas, zinātnieki var piekļūt pieaugušu cilvēku šūnām bez audu ņemšanas no pacientiem. Zinātnieki var pētīt šīs specializētās pieaugušās šūnas detalizētāk, lai atrastu un pamanītu slimību komplikācijas vai pētīt šūnu reakciju uz potenciāli jaunām zālēm.&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce |authors=Boyer LA, Lee TI, Cole MF, Johnstone SE, Levine SS, Zucker JP, Guenther MG, Kumar RM, Murray HL, Jenner RG, Gifford DK, Melton DA, Jaenisch R, Young RA | title = Core transcriptional regulatory circuitry in human embryonic stem cells | journal = Cell | volume = 122 | issue = 6 | pages = 947–56 | year = 2005 | pmid = 16153702 | pmc = 3006442 | doi = 10.1016/j.cell.2005.08.020 }}&lt;/ref&gt;
Pirmos izmēģinājumus uz cilvēkiem apstiprināja ASV Pārtikas un Zāļu Administrācija 2009. gada janvārī,&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce | author = Ron Winslow | title = First Embryonic Stem-Cell Trial Gets Approval from the FDA | series = 23 | journal = The Wall Street Journal | url = http://online.wsj.com/article/SB123268485825709415.html | volume = January 2009 | year = 2009 }}&lt;/ref&gt; tomēr īstie pētījumi sākās tikai 2010. gada oktobrī, Atlantā, kur tika veikta muguras smadzeņu izpēte.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
|url=http://www.sciencedebate.com/science-blog/embryonic-stem-cell-therapy-risk-geron-ends-clinical-trial
|publisher=ScienceDebate.com
|title=Embryonic Stem Cell Therapy At Risk? Geron Ends Clinical Trial
|accessdate=2011-12-11
|archive-date=2014-08-22
|archive-url=https://web.archive.org/web/20140822055210/http://www.sciencedebate.com/science-blog/embryonic-stem-cell-therapy-risk-geron-ends-clinical-trial
}}&lt;/ref&gt; Balstoties uz ētiskiem apsvērumiem daudzās valstīs šobrīd ir moratorijs vai ierobežojumi gan cilvēku embrionālo šūnu izpētē, gan jaunu embrionālo cilvēku šūnu replikācijā. Balstoties uz embrionālo cilmes šūnu kombinētajām spējām uz neierobežotu pavairošanu, šīs šūnas teorētiski ir liels avots potenciālai reģeneratīvai medicīnai un audu transplantācijai pēc traumas vai slimības attīstības.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|first1=Alan |last1=Trounson|first2=Natalie D. |last2=DeWitt |title=Pluripotent stem cells progressing to the clinic |journal=Nature Reviews Molecular Cell Biology  |volume=17|pages=194–200 |doi=10.1038/nrm.2016.10 |date=23 February 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Mouse embryonic stem cells.jpg|[[Mus musculus|Peles]] cilmes šūnas, kuras iekrāsotas ar fluorescences marķieri
Attēls:Human embryonic stem cell colony phase.jpg|Cilvēka embrionālo cilmes šūnu kolonija peles fibroblastu slānī
&lt;/gallery&gt;

==Embrija cilmes šūnas==
Primitīvās cilmes šūnas ir izvietotas embrija orgānos, kas tiek sauktas par embrija cilmes šūnām.&lt;ref name=&quot;isbn981-256-126-9&quot;&gt;
{{grāmatas atsauce |editor1=Ariff Bongso |editor2=Eng Hin Lee | title = Stem Cells: From Benchtop to Bedside |url=https://archive.org/details/stemcellsfromben00bong | chapter = Stem cells: their definition, classification and sources | publisher = World Scientific | year = 2005 | page = [https://archive.org/details/stemcellsfromben00bong/page/n25 5] | isbn = 981-256-126-9 | oclc = 443407924 }}&lt;/ref&gt; Tiek iedalītas divu veidu embrija cilmes šūnas: 
*Atbilstoši iegūtas embrija cilmes šūnas nāk no embrija pēc aborta veikšanas. Cilmes šūnas nav nemirstīgas un multipotentas.
*Ārpus embrija cilmes šūnas, kuras parasti nav atšķiramas no pieaugušo cilmes šūnām. Šīs cilmes šūnas tiek iegūtas pēc dzimšanas, tām ir augsta šūnu dalīšanās un pluripotentāte, taču tās ir mirstīgas.&lt;ref&gt;Moore, K.L., T.V.N. Persaud, and A.G. Torchia. Before We Are Born: Essentials of Embryology and Birth Defects. Philadelphia, PA: Saunders, Elsevier. 2013. Print&lt;/ref&gt;

==Pieaugušo cilmes šūnas==
[[Image:Stem cell division and differentiation.svg|thumb|Cilmes šūnu dalīšanās un diferencācija. A: Cilmes šūna; B: sākotnējā šūna; C: diferencētā šūna; 1: simetriskā cilmes šūnu dalīšanās; 2: asimetriskā cilmes šūnu dalīšanāsas; 3: sākuma dalīšanās; 4: beigu diferencācija]]
Pieaugušo cilmes šūnas, ko sauc arī par somatiskajām (no grieķu valodas ''σωματικóς'' ''(somatikos)'' — 'no ķermeņa'). Šīs cilmes šūnas uztur veic „remontdarbus” tajos audos, kuros ir atrastas cilmes šūnas.&lt;ref&gt;&quot;Stem Cells&quot; Mayo Clinic. Mayo foundation for medical education and research n.d Web. March 23, 2013&lt;/ref&gt; Šīs cilmes var būt gan bērnos, gan pieaugušajos.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Jiang Y, Jahagirdar BN, Reinhardt RL, Schwartz RE, Keene CD, Ortiz-Gonzalez XR, Reyes M, Lenvik T, Lund T, Blackstad M, Du J, Aldrich S, Lisberg A, Low WC, Largaespada DA, Verfaillie CM | title = Pluripotency of mesenchymal stem cells derived from adult marrow |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2002-07-04_418_6893/page/n65 | journal = Nature | volume = 418 | issue = 6893 | pages = 41–9 | year = 2002 | pmid = 12077603 | doi = 10.1038/nature00870 }}&lt;/ref&gt;
Pluripotentas pieaugušo cilmes šūnas ir reti sastopamas, taču parasti to skaits ir ļoti neliels, bet tās var atrast nabassaites asinīs un citos audos.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Ratajczak MZ, Machalinski B, Wojakowski W, Ratajczak J, Kucia M | title = A hypothesis for an embryonic origin of pluripotent Oct-4(+) stem cells in adult bone marrow and other tissues | journal = Leukemia | volume = 21 | issue = 5 | pages = 860–7 | year = 2007 | pmid = 17344915 | doi = 10.1038/sj.leu.2404630 }}&lt;/ref&gt; Kaulu smadzenes ir avots, kurā ir bagātīgi atrodamas pieaugušo cilmes šūnas,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Narasipura SD, Wojciechowski JC, Charles N, Liesveld JL, King MR | title = P-Selectin coated microtube for enrichment of CD34+ hematopoietic stem and progenitor cells from human bone marrow |url=https://archive.org/details/sim_clinical-chemistry_2008-01_54_1/page/77 | journal = Clin Chem | volume = 54 | issue = 1 | pages = 77–85 | year = 2008 | pmid = 18024531 | doi = 10.1373/clinchem.2007.089896 }}&lt;/ref&gt; kas tiek izmantotas dažādu slimību ārstēšanai, tostarp aknu cirozi,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Terai S, Ishikawa T, Omori K, Aoyama K, Marumoto Y, Urata Y, Yokoyama Y, Uchida K, Yamasaki T, Fujii Y, Okita K, Sakaida I | title = Improved liver function in patients with liver cirrhosis after autologous bone marrow cell infusion therapy | journal = Stem Cells | volume = 24 | issue = 10 | pages = 2292–8 | year = 2006 | pmid = 16778155 | doi = 10.1634/stemcells.2005-0542 }}&lt;/ref&gt; hronisku ekstremitāšu išēmiju &lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Subrammaniyan R, Amalorpavanathan J, Shankar R, etal |title=Application of autologous bone marrow mononuclear cells in six patients with advanced chronic critical limb ischemia as a result of diabetes: our experience |journal=Cytotherapy |volume=13 |issue=8 |pages=993–9 |date=September 2011 |pmid=21671823 |doi=10.3109/14653249.2011.579961}}&lt;/ref&gt; un sirds mazspēju.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=http://www.pubstemcell.com/monthly/003010700010.htm | author = Madhusankar N | title = Use of Bone Marrow derived Stem Cells in Patients with Cardiovascular Disorders | journal = Journal of Stem Cells and Regenerative Medicine }}&lt;/ref&gt; Kaulu smadzeņu cilmes šūnu daudzums samazinās ar vecumu un reproduktīvajā vecumā ir lielāks vīriešiem nekā sievietēm.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Dedeepiya VD, Rao YY, Jayakrishnan GA, Parthiban JK, Baskar S, Manjunath SR, Senthilkumar R, Abraham SJ | title = Index of CD34+ Cells and Mononuclear Cells in the Bone Marrow of Spinal Cord Injury Patients of Different Age Groups: A Comparative Analysis | journal = Bone Marrow Res | volume = 2012 | page = 787414 | year = 2012 | pmid = 22830032 | pmc = 3398573 | doi = 10.1155/2012/787414 }}&lt;/ref&gt; Daudzi pētījumi par pieaugušo cilmes šūnām ir centušies raksturot to potences un pašatjaunošanās spējas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Gardner RL | title = Stem cells: potency, plasticity and public perception | journal = Journal of Anatomy | volume = 200 | issue = 3 | pages = 277–82 | year = 2002 | pmid = 12033732 | pmc = 1570679 | doi = 10.1046/j.1469-7580.2002.00029.x }}&lt;/ref&gt; DNS bojājums uzkrājas ar vecumu gan cilmes šūnas, gan šūnās, kas ietver cilmes šūnu vidi. Šie bojājumi tiek uzskatīti par vismaz daļēju iemeslu, kāpēc palielinās cilmes šūnu disfunkcija un novecošana.&lt;ref name=&quot;pmid24576896&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Behrens A, van Deursen JM, Rudolph KL, Schumacher B |title=Impact of genomic damage and ageing on stem cell function |journal=Nat. Cell Biol. |volume=16 |issue=3 |pages=201–7 |year=2014 |pmid=24576896 |pmc=4214082 |doi=10.1038/ncb2928 |url=}}&lt;/ref&gt;
Pieaugušo cilmes šūnu terapija ir veiksmīgi izmantota jau vairākus gadus, lai ārstētu leikēmiju un ar to saistītās kaulu / asins vēža kaulu smadzeņu transplantāciju. [35] Pieaugušo cilmes šūnas tiek izmantotas arī veterinārijā, lai ārstētu cīpslu un saišu traumas zirgiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ucsfchildrenshospital.org/treatments/leukemia_treatment_options/index.html|title=Bone Marrow Transplant|work=ucsfchildrenshospital.org|access-date={{dat|2016|12|12||bez}}|archive-date={{dat|2009|11|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091104065330/http://www.ucsfchildrenshospital.org/treatments/leukemia_treatment_options/index.html}}&lt;/ref&gt; 
Pieaugušo cilmes šūnu izmantošana pētījumos un terapijā nav tik strīdīgs, jo to iegūšanai un izmantošanai nav nepieciešama embrija iznīcināšana. Gadījumos, kad pieaugušo cilmes šūnas tiek iegūtas no saņēmēja risks, ka organismā tās tiks noraidītas būtībā neeksistē. Tādēļ ASV valdība ir finansējusi pieaugušo cilmes šūnu pētniecību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |first=Ed |last=Kane |title=Stem-cell therapy shows promise for horse soft-tissue injury, disease |url=http://veterinarynews.dvm360.com/dvm/Equine+Medicine/Stem-cell-therapy-shows-promise-for-horse-soft-tis/ArticleStandard/Article/detail/515503 |publisher=DVM Newsmagazine |date=2008-05-01 |accessdate=2008-06-12 |archive-date=2008-12-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211094448/http://veterinarynews.dvm360.com/dvm/Equine+Medicine/Stem-cell-therapy-shows-promise-for-horse-soft-tis/ArticleStandard/Article/detail/515503 }}&lt;/ref&gt;

==Augļūdeņi==
Multipotentas cilmes šūnas ir atrodamas arī augļūdeņa šidrumā. Šīs cilmes šūnas ir ļoti aktīvas, tām ir raksturīga aktīva attīstība bez barotavas un tās nav tumorogēnas. Augļūdeņu cilmes šūnas šobrīd ir aktīvā izpētē.&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce |authors=De Coppi P, Bartsch G, Siddiqui MM, Xu T, Santos CC, Perin L, Mostoslavsky G, Serre AC, Snyder EY, Yoo JJ, Furth ME, Soker S, Atala A | title = Isolation of amniotic stem cell lines with potential for therapy | journal = Nature Biotechnology | volume = 25 | issue = 5 | pages = 100–106 | year = 2007 | pmid = 17206138 | doi = 10.1038/nbt1274 }}&lt;/ref&gt;
Izmantojot cilmes šūnas no augļūdeņa tiek pārvarētas ētikas normas un iebildumi par to, jo Romas katoļu baznīca ir aizliegusi izmantot embriju cilmes šūnas eksperimentāliem nolūkiem. Vatikāna laikrakstā „Osservatore Romano” augļūdeņu cilmes šūnas tiek sauktas par „nākotnes medicīnu”.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.catholicnewsagency.com/news/vatican_newspaper_calls_new_stem_cell_source_future_of_medicine/ |title=Vatican newspaper calls new stem cell source 'future of medicine' :: Catholic News Agency (CNA) |publisher=Catholic News Agency |date=2010-02-03 |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;
Mūsdienās ir iespējams savākt un uzglabāt augļūdeņu šūnas no donoriem vai autologai lietošanai &lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.reuters.com/article/pressRelease/idUS166682+22-Oct-2009+PRN20091022 |title=European Biotech Company Biocell Center Opens First U.S. Facility for Preservation of Amniotic Stem Cells in Medford, Massachusetts |publisher=Reuters |date=2009-10-22 |accessdate=2010-03-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091030150358/http://www.reuters.com/article/pressRelease/idUS166682+22-Oct-2009+PRN20091022 |archivedate=2009-10-30 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.boston.com/business/ticker/2009/10/europes_biocell.html |title=Europe's Biocell Center opens Medford office – Daily Business Update |work=The Boston Globe |date=2009-10-22 |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;: Pirmā ASV augļūdeņu cilmes šūnu banka tika atvērta 2009. gada Medfordā, MA, to atvēra Biocell Center Corporation &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bostonherald.com/business/general/view/20091022the_ticker/ |title=The Ticker |publisher=BostonHerald.com |date=2009-10-22 |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.masshightech.com/stories/2009/10/19/daily59-Biocell-Center-opens-amniotic-stem-cell-bank-in-Medford.html |title=Biocell Center opens amniotic stem cell bank in Medford |work=Mass High Tech Business News |date=2009-10-23 |accessdate=2012-08-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121014201617/http://www.masshightech.com/stories/2009/10/19/daily59-Biocell-Center-opens-amniotic-stem-cell-bank-in-Medford.html |archivedate=2012-10-14 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.wbur.org/2009/10/22/stem-cell-bank |title=News » World’s First Amniotic Stem Cell Bank Opens In Medford |publisher=wbur.org |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt; un tā sadarbojas ar dažādām slimnīcām un universitātēm visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.prnewswire.com/news-releases/biocell-center-corporation-partners-with-new-englands-largest-community-based-hospital-network-to-offer-a-unique-service-in-amniotic-fluid-stem-cell-preservation-86848157.html |title=Biocell Center Corporation Partners with New England's Largest Community-Based Hospital Network to Offer a Unique... – MEDFORD, Mass., March 8 /PRNewswire/ |location=Massachusetts |publisher=Prnewswire.com |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;

==Izcelšanās==
Lai cilmes šūnas pašas spētu nodrošināt pašatjaunošanos, tās iziet divu veidu dalīšanos (skat. Cilmes šūnu dalīšanās un diferenciācijas diagrammu). Simetriskā dalīšanās rada divas meitšūnas, kuras ir gan vienādas, gan apveltītas ar visām cilmes šūnas īpašībām. No otras puses, asimetriskais sadalījums rada tikai vienu cilmes šūnu un ierobežo tās pašatjaunošanās potenciālu. Cilmes šūnas var iet caur vairākkārtīgu šūnu dalīšanos pirms tās diferencējas par nobriedušu šūnu.&lt;ref name=&quot;Economist2007_11_22&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Making human embryonic stem cells|publisher=The Economist|url=http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=10170972|date=2007-11-22}}&lt;/ref&gt;

==Ārstēšana== 
Cilmes šūnu terapijā tiek izmantotas cilmes šūna, lai ārstētu vai novērstu slimības. Kaulu smadzeņu transplantācija ir vienīgā transplantācijas forma, kas tiek plaši izmantota.&lt;ref&gt;Ian Murnaghan for Explore Stem Cells. Updated: 16 December 2013 [http://www.explorestemcells.co.uk/WhyPerformStemCellTransplant.html Why Perform a Stem Cell Transplant?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170802053249/http://www.explorestemcells.co.uk/whyperformstemcelltransplant.html |date={{dat|2017|08|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=NCI&gt;[http://www.cancer.gov/cancertopics/factsheet/Therapy/bone-marrow-transplant Bone Marrow Transplantation and Peripheral Blood Stem Cell Transplantation] In National Cancer Institute Fact Sheet web site. Bethesda, MD: National Institutes of Health, U.S. Department of Health and Human Services, 2010. Cited August 24, 2010&lt;/ref&gt;

==Trūkumi== 
Lai tiktu veikta ārstēšana ar cilmes šūnu palīdzību varētu būt nepieciešams veikt imūnsupresiju (jālieto vielas, kas nomāc organisma imunitāti), jo pirms transplantācija tiek veikta radiācija, lai atbrīvotos no pacienta iepriekšējām šūnām vai, lai to imūnsistēma neiznīcinātu ievadītās cilmes šūnas. Pieeja, lai izvairītos no tā, ka imūnsistēma nepieņem jaunās cilmes šūnas ir izmantot cilmes šūnas no tā paša pacienta, kurš tiek ārstēts.
Pluripotentas atsevišķas cilmes šūnu konkrētu veidu ir grūti iegūt, jo to populācija ir diverencēta nevienērīgi.&lt;ref&gt;Moore, Keith L., T.V.N. Persaud, and Mark G. Torchia. Before We Are Born: Essentials of Embryology and Birth Defects. Philadelphia, PA: Saunders, Elsevier. 2013 Print.&lt;/ref&gt;
Dažas cilmes šūnas pēc transplantācijas var veidot audzējus; pluripotentas šūnas ir saistītas ar audzēju veidošanos, jo īpaši embrija cilmes šūnas.&lt;ref name = &quot;usn2009&quot;&gt;Bernadine Healy, M.D.. [http://health.usnews.com/health-news/blogs/heart-to-heart/2009/03/04/why-embryonic-stem-cells-are-obsolete &quot;Why Embryonic Stem Cells are obsolete&quot;] ''US News and world report''. Retrieved on Aug 17, 2015.&lt;/ref&gt;

==Ārstēšana==
*Slimības un diagnozes, kad cilmes šūnu terapija tiek izmantota:
*[[Diabēts]] 
*[[Reimatoīdais artrīts]] 
*[[Parkinsona slimība]] 
*[[Alcheimera slimība]] 
*[[Osteoartrīts]]&lt;ref name=&quot;nih&quot;&gt;[http://stemcells.nih.gov/info/basics/pages/basics6.aspx Stem Cell Basics: What are the potential uses of human stem cells and the obstacles that must be overcome before these potential uses will be realized?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170224060453/https://stemcells.nih.gov/info/basics/pages/basics6.aspx |date={{dat|2017|02|24||bez}} }}. In Stem Cell Information World Wide Web site. Bethesda, MD: National Institutes of Health, U.S. Department of Health and Human Services, 2009. cited Sunday, April 26, 2009&lt;/ref&gt;
*[[Insults]] un [[smadzeņu traumas]]&lt;ref&gt;Steinberg, Douglas (November 2000) [http://www.mult-sclerosis.org/news/Dec2000/StemCellDebatePartII.html Stem Cells Tapped to Replenish Organs] thescientist.com&lt;/ref&gt;
*[[Mācīšanās darba nespēja]], kas radīti [[iedzimtu traucējumu iedarbībā]]&lt;ref&gt;[http://www.israel21c.org/health/israeli-scientists-reverse-brain-birth-defects-using-stem-cells ISRAEL21c: Israeli scientists reverse brain birth defects using stem cells] December 25, 2008. (Researchers from the Hebrew University of Jerusalem-Hadassah Medical led by Prof. Joseph Yanai)&lt;/ref&gt;
*[[Muguras smadzeņu trauma]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Kang KS, Kim SW, Oh YH, Yu JW, Kim KY, Park HK, Song CH, Han H | title = A 37-year-old spinal cord-injured female patient, transplanted of multipotent stem cells from human UC blood, with improved sensory perception and mobility, both functionally and morphologically: a case study | journal = Cytotherapy | volume = 7 | issue = 4 | pages = 368–73 | year = 2005 | pmid = 16162459 | doi = 10.1080/14653240500238160 }}&lt;/ref&gt;
*[[Sirds infarkts]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Strauer BE, Schannwell CM, Brehm M | title = Therapeutic potentials of stem cells in cardiac diseases | journal = Minerva Cardioangiol | volume = 57 | issue = 2 | pages = 249–67 | year = 2009 | pmid = 19274033 }}&lt;/ref&gt;
*[[Pret vēža ārstēšana]]&lt;ref&gt;[http://www.mult-sclerosis.org/news/Dec2000/StemCellDebatePartII.html Stem Cells Tapped to Replenish Organs] thescientist.com, Nov 2000. By Douglas Steinberg&lt;/ref&gt;
*[[Plikpaurība]]&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080530042215rn_3/www.webmd.com/skin-problems-and-treatments/hair-loss/news/20041104/hair-cloning-nears-reality-as-baldness-cure ''Hair Cloning Nears Reality as Baldness Cure''] [[WebMD]] November 2004&lt;/ref&gt;
*Aizvietot trūkstošos [[zobus]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Yen AH, Sharpe PT | title = Stem cells and tooth tissue engineering | journal = Cell Tissue Res. | volume = 331 | issue = 1 | pages = 359–72 | year = 2008 | pmid = 17938970 | doi = 10.1007/s00441-007-0467-6 }}&lt;/ref&gt;
*[[Uzlabo dzirdi]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.newscientist.com/article/dn7003|title=Gene therapy is first deafness 'cure'|publisher=New Scientist|date=February 14, 2005}}&lt;/ref&gt;
*Atjaunot [[redze|redzi]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/england/southern_counties/4495419.stm|title=BBC NEWS – UK – England – Southern Counties – Stem cells used to restore vision|publisher=}}&lt;/ref&gt; un kaitējumu [[radzenei]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title = Transplantation of human embryonic stem cells onto a partially wounded human cornea in vitro|journal = Acta Ophthalmologica|date = 2013-03-01|issn = 1755-3768|pmc = 3660785|pmid = 22280565|pages = 127–130|volume = 91|issue = 2|doi = 10.1111/j.1755-3768.2011.02358.x|first = Charles|last = Hanson|first2 = Thorir|last2 = Hardarson|first3 = Catharina|last3 = Ellerström|first4 = Markus|last4 = Nordberg|first5 = Gunilla|last5 = Caisander|first6 = Mahendra|last6 = Rao|first7 = Johan|last7 = Hyllner|first8 = Ulf|last8 = Stenevi}}&lt;/ref&gt;
*[[Amiotrofiskā laterālā skleroze]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Vastag B | title = Stem Cells Step Closer to the Clinic: Paralysis Partially Reversed in Rats with ALS-like Disease | journal = JAMA: The Journal of the American Medical Association | volume = 285 | issue = 13 | pages = 1691–1693 | year = 2001 | pmid = 11277806 | pmc = | doi = 10.1001/jama.285.13.1691 }}&lt;/ref&gt;
*[[Krona slimība]] &lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author = Anderson, Querida|title = Osiris Trumpets Its Adult Stem Cell Product|url = http://www.genengnews.com/articles/chitem.aspx?aid=2508|work = [[Gen. Eng. Biotechnol. News|Genetic Engineering &amp; Biotechnology News]]|publisher = [[Mary Ann Liebert, Inc.]]|page = 13|date = 2008-06-15|accessdate = 2008-07-06|quote = (subtitle) Procymal is being developed in many indications, GvHD being the most advanced}}&lt;/ref&gt;
*[[Brūču dzīšana]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Gurtner GC, Callaghan MJ, Longaker MT | title = Progress and potential for regenerative medicine | journal = Annu. Rev. Med. | volume = 58 | issue = | pages = 299–312 | year = 2007 | pmid = 17076602 | doi = 10.1146/annurev.med.58.082405.095329 }} Bone marrow transplantation is, as of 2009, the only established use of stem cells.&lt;/ref&gt;
*[[Vīriešu neauglība]] jo nav spermatogonālo cilmes šūnu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Hanna V, Gassei K, Orwig KE | title = Stem Cell Therapies for Male Infertility: Where Are We Now and Where Are We Going? | journal = Biennial Review of Infertility | year = 2015 }} Bone marrow transplantation is, as of 2009, the only established use of stem cells.&lt;/ref&gt;
Pētījumi ir veikti, lai izstrādātu un attīstītu ārstēšanu ar cilmes šūnu palīdzību – neirodeģeneratīvās slimībs, diabēts, sirds slimības un citi apstākļi.

==Atsauces==
{{Reflist|35em}}
 
{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šūnas]]
[[Kategorija:Biotehnoloģija]]</text>
      <sha1>is8gpgqy8pgvr0p6smfmjlj8vogerrj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Buržuāzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>198499</id>
    <revision>
      <id>4471697</id>
      <parentid>4404596</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:13:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1649" sha1="7rgxze099m0r4ai4y4yowl1hq44rrlk" xml:space="preserve">[[Attēls:Le-bourgeois-gentilhomme.jpg|thumb|200px|[[Moljērs|Moljēra]] lugas ''[[Le Bourgeois Gentilhomme]]'' galvenais tēls — buržujs]]
'''Buržuāzija''' (no {{val|fr|bourgeoisie}}) [[socioloģija|socioloģijā]] un [[politoloģija|politoloģijā]] ir termins, ar kuru apzīmē vēsturiskas sociālekonomiskas šķiras. Vārds cēlies no [[senfranču valoda]]s vārda ''burgeis'' (nocietināta pilsēta) un sākotnēji apzīmēja pilsētu iedzīvotājus — [[tirgotājs|tirgotājus]] un [[amatnieks|amatniekus]]. [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] kopš 18. gadsimta beigām termins &quot;buržuāzija&quot; tiek attiecināts uz [[sabiedrības slānis|sabiedrības slānim]], kuram pieder [[kapitāls]], un šīs šķiras kultūru, kamēr termins &quot;'''buržuji'''&quot; tiek attiecināts uz pārticīgākās sabiedrības pārstāvjiem kapitālistiskās sabiedrībās.&lt;ref&gt;[http://www.marxists.org/glossary/terms/b/o.htm#bourgeois-society Bourgeois Society] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienu akadēmiskajās teorijās termins &quot;buržuāzija&quot; pārsvarā tiek lietots kā sinonīms vadošajai kapitālistiskās sabiedrības šķirai. [[Marksisms|Marksismā]] šīs buržuāzijas klases neatņemama raksturiezīme ir tās pastāvīga pārvaldība pār [[ražošanas līdzekļi]]em.&lt;ref name='bourgeoisie'&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Dictionary.com|first=Dictionary.com|title=bourgeoisie|url=http://dictionary.reference.com/browse/bourgeoisie|publisher=Random House, Inc.|accessdate=2012. gada 19. aprīlis}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}
{{sabiedrība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Socioloģija]]
[[Kategorija:Marksisma jēdzieni]]</text>
      <sha1>7rgxze099m0r4ai4y4yowl1hq44rrlk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Republikas Satiksmes ministrija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200900</id>
    <revision>
      <id>4471613</id>
      <parentid>4464956</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T12:14:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Saites</comment>
      <origin>4471613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7844" sha1="et68zvjrvu73lb24n8sjehva7j346ai" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| agency_name = Latvijas Republikas Satiksmes ministrija
| logo = 
| logo_width = 
| logo_caption = 
| seal = 
| seal_width = 
| seal_caption = 
| picture = Latvijas Satiksmes ministrija.jpg
| picture_width = 
| picture_caption = Latvijas Republikas Satiksmes ministrija
| agency_type = Ministrijas
| formed = 1918. gadā
| date1 = 
| date1_name = 
| date2 = 
| date2_name = 
| preceding1 = 
| preceding2 = 
| dissolved = 
| superseding = 
| jurisdiction = 
| headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]]
| coordinates = {{coord|56.9453|24.1211|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}}
| employees = 150&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/satiksmes-ministrija/atalgojums|title=2019. gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Satiksmes ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-09|archive-date=2022-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220525004229/https://visasalgas.com/valsts-iestades/satiksmes-ministrija/atalgojums}}&lt;/ref&gt;
| budget = 743 518 929 EUR (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/informacija-par-2020gada-valsts-budzetu|title=Informācija par 2020. gada valsts budžetu {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2022-15-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| minister1_name = [[Atis Švinka]]
| minister1_pfo = [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]]
| chief1_name = Andulis Židkovs
| chief1_position = Valsts sekretārs
| chief2_name = 
| chief2_position = 
| chief3_name = 
| chief3_position = 
| parent_agency = 
| child1_agency = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Saraksts]]
| child2_agency = 
| website = {{URL|sam.gov.lv}}
| footnotes = 
}}
[[Attēls:Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka 20. gadsimta 20-30. gadi.jpg|thumb|250x250px|Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielā 3]], [[Rīga|Rīgā]], 20. gadsimta 20.-30. gadi]]
'''[[Latvija|Latvijas Republikas]] Satiksmes ministrija''' ir vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs. Satiksmes ministriju politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]].

Satiksmes ministrija tika izveidota 1918. gadā kā '''Satiksmes un darbu ministrija''', 1920. gadā tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu. Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums.

Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana.

Transporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu, tranzītpārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru (arī sakaru un datu pārraides kanālus valsts pārvaldes jomā) un pasta apakšnozares.

== Darbības mērķi ==
'''Satiksmes ministrija veic šādas funkcijas''':&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=134|title=Satiksmes Ministrija - Vispārējs apraksts|last=Technology|first=Lattelecom|website=www.sam.gov.lv|access-date=2018-11-09|archive-date=2018-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20181121092031/http://sam.gov.lv/satmin/content/?cat=134}}&lt;/ref&gt;

* transporta un sakaru nozares politikas veidošana, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu projektus, kā arī plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanas uzraudzība;
* transporta un sakaru nozares tiesību aktu projektu izstrāde;
* valsts interešu pārstāvēšana un sadarbība ar Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskām institūcijām un trešajām valstīm;
* likumā par valsts budžetu kārtējam gadam iekļaujamo budžeta programmu plānošana;
* ilgtspējīgas un efektīvas transporta un loģistikas nozares pārvaldības nodrošināšana;
* transporta un sakaru nozares tiesiskais nodrošinājums;
* transporta nozares padotības iestāžu pārraudzība;
* valsts kapitāla daļu pārvalde nozares kapitālsabiedrībās;
* transporta un sakaru nozares nekustamā īpašuma pārvalde;
* Latvijas Republikas gaisa telpas drošas un efektīvas izmantošanas nodrošināšana.

== Iestādes un kapitālsabiedrības ==
Satiksmes ministrijas pakļautībā esošas iestādes:&lt;ref name=&quot;Iestādes un kapitālsabiedrības&quot; /&gt;
* Valsts dzelzceļa administrācija (VDA)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vda.gov.lv/|title=Latvijas dz. administrācija -Aktualitātes|website=www.vda.gov.lv|access-date=2021-04-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=99283|title=Valsts dzelzceļa administrācijas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (VDZTI)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=99302|title=Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-03-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vdzti.gov.lv/index.php?top=266&amp;id=266|title=Latvijas dz. TI|website=www.vdzti.gov.lv|access-date=2021-04-01}}&lt;/ref&gt;
* Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB)
* VA Civilās aviācijas aģentūra (CAA)

==== Kapitālsabiedrības ====
Kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja:

* VAS [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]] (CSDD)
* VAS [[Latvijas autoceļu uzturētājs]] (LAU)
* VAS [[Latvijas dzelzceļš]] (LDz)
**SIA LDZ Cargo&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-soda-vas-latvijas-dzelzcels-kapitalsabiedribu-sia-ldz-cargo-par-dominejosa-stavokla-launpratigu-izmantosanu|title=KP soda VAS “Latvijas dzelzceļš” kapitālsabiedrību SIA “LDZ CARGO” par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu {{!}} Konkurences padome|website=www.kp.gov.lv|access-date=2021-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=186359|title=Par licences pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu izsniegšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību &quot;LDZ Cargo&quot;|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
**SIA LDZ ritošā sastāva serviss
**SIA LDZ Loģistika
**SIA LDZ apsardze
**SIA LDZ infrastruktūra
**AS LatRailNet
* VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS)
* VAS Latvijas Jūras administrācija (LJA)
* VAS [[Latvijas Pasts]] (LP)
* VSIA [[Latvijas valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļi]] (LVC)
* VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)
* VAS [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskā lidosta “Rīga”]] (RIX)
* AS [[Pasažieru vilciens]] (PV)
*[[Ventspils osta|AS Ventas osta]] (VO)
* VSIA [[Autotransporta direkcija]] (ATD)
* SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL)

Privātas kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja:&lt;ref name=&quot;Iestādes un kapitālsabiedrības&quot; /&gt;
* AS ''[[airBaltic|Air Baltic Corporation]]'' (80,05 % kapitāldaļu)

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Iestādes un kapitālsabiedrības&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=477|title=Satiksmes Ministrija - Iestādes un kapitālsabiedrības|last=Technology|first=Lattelecom|website=www.sam.gov.lv|access-date=2018-11-09|archive-date=2018-11-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20181120133700/http://sam.gov.lv/sm/content/?cat=477}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.sam.gov.lv Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas oficiālā mājaslapa]

{{Politika-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Satiksmes ministrija]]</text>
      <sha1>et68zvjrvu73lb24n8sjehva7j346ai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šaķu rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>202723</id>
    <revision>
      <id>4471685</id>
      <parentid>4453413</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:36:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4471685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3578" sha1="ss2cpud7wa2p4tuoxm28ff2bo3jxe7y" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Šaķu rajona pašvaldība
| native_name = 
| image_skyline =Mikytai001.JPG
| imagesize =
| image_caption = Mikitu apkārtne
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Sakiai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| area_total_km2 = 1453
| population_total =  24942
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Šaķi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 14 seņūnijas
| p1 = [[Barzdu seņūnija]]
| p2 = [[Griškabūdas seņūnija]]
| p3 = [[Ģelgaudišķu seņūnija]]
| p4 = [[Ķiduļu seņūnija]]
| p5 = [[Krjūķu seņūnija]]
| p6 = [[Kudirkas Naumiestes seņūnija]]
| p7 = [[Lekeču seņūnija]]
| p8 = [[Lukšu seņūnija]]
| p9 = [[Plokšču seņūnija]]
| p10 = [[Sintautu seņūnija]]
| p11 = [[Slaviku seņūnija]]
| p12 = [[Sudargas seņūnija]]
| p13 = [[Šaķu seņūnija]]
| p14 = [[Žvirgždaiču seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (99,0 %)
| website = {{url|http://www.sakiai.lt/}}|subdivision_type1=[[Apriņķis]]|subdivision_name1=[[Marijampoles apriņķis]]|official_name=''Šakių rajono savivaldybė''|shield_size=75px}}

'''Šaķu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Šakių rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Pašvaldība ir [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] sastāvdaļa un atrodas vēsturiskajā [[Suvalkija]]s novadā. Tā robežojas ar Lietuvas [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona]], [[Kauņas rajona pašvaldība|Kauņas rajona]], [[Kazlu Rūdas pašvaldība|Kazlu Rūdas]] un [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu rajona pašvaldībām]], kā arī [[Krievija|Krieviju]]. 

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Barzdu seņūnija]]
|[[Barzdi]]
|804
|71,4
|–
|[[Barzdi]]
|18
|-
|[[Ģelgaudišķu seņūnija]]
|[[Ģelgaudišķi]]
|2417
|71,1
|[[Ģelgaudišķi]]
|–
|15
|-
|[[Griškabūdas seņūnija]]
|[[Griškabūda]]
|2030
|143,62
|–
|[[Griškabūda]]
|33
|-
|[[Krjūku seņūnija]]
|[[Joģinišķi]]
|1454
|100,13
|–
|[[Krūki (miests)|Krūki]], [[Žemoji Panemune]]
|53
|-
|[[Ķiduļu seņūnija]]
|[[Šaudine]]
|1809
|111,71
|–
|–
|32
|-
|[[Kudirkas Naumiestes seņūnija]]
|[[Kudirkas Naumieste]]
|2167
|77,34
|[[Kudirkas Naumieste]]
|–
|21
|-
|[[Leķēču seņūnija]]
|[[Leķēči]]
|1316
|78
|–
|[[Leķēči]]
|15
|-
|[[Lukšu seņūnija]]
|[[Lukši]]
|2076
|169,58
|–
|[[Lukši]]
|43
|-
|[[Plokšču seņūnija]]
|[[Plokšči]]
|776
|96,81
|–
|–
|24
|-
|[[Sintautu seņūnija]]
|[[Sintauti]]
|1329
|99,54
|–
|[[Sintauti]]
|27
|-
|[[Slaviku seņūnija]]
|[[Slaviki]]
|554
|70
|–
|–
|10
|-
|[[Sudargas seņūnija]]
|[[Sudarga]]
|719
|70,79
|–
|–
|19
|-
|[[Šaķu seņūnija]]
|[[Šaķi]]
|8990
|233,36
|[[Šaķi]]
|–
|69
|-
|[[Žvirgždaiču seņūnija]]
|[[Žvirgždaiči]]
|490
|60,15
|–
|[[Žvirgždaiči]]
|12
|}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Šakiai District Municipality|Šaķu rajona pašvaldība}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Šaķu rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>ss2cpud7wa2p4tuoxm28ff2bo3jxe7y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471686</id>
      <parentid>4471685</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:36:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4471686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3577" sha1="2bc1vpvehc4kppj417ch4fyu48sxqzu" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Šaķu rajona pašvaldība
| native_name = 
| image_skyline =Mikytai001.JPG
| imagesize =
| image_caption = Mikitu apkārtne
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Sakiai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| area_total_km2 = 1453
| population_total =  24942
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Šaķi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 14 seņūnijas
| p1 = [[Barzdu seņūnija]]
| p2 = [[Griškabūdas seņūnija]]
| p3 = [[Ģelgaudišķu seņūnija]]
| p4 = [[Ķiduļu seņūnija]]
| p5 = [[Krjūķu seņūnija]]
| p6 = [[Kudirkas Naumiestes seņūnija]]
| p7 = [[Lekeču seņūnija]]
| p8 = [[Lukšu seņūnija]]
| p9 = [[Plokšču seņūnija]]
| p10 = [[Sintautu seņūnija]]
| p11 = [[Slaviku seņūnija]]
| p12 = [[Sudargas seņūnija]]
| p13 = [[Šaķu seņūnija]]
| p14 = [[Žvirgždaiču seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (99,0 %)
| website = {{url|http://www.sakiai.lt/}}|subdivision_type1=[[Apriņķis]]|subdivision_name1=[[Marijampoles apriņķis]]|official_name=''Šakių rajono savivaldybė''|shield_size=75px}}

'''Šaķu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Šakių rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Pašvaldība ir [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] sastāvdaļa un atrodas vēsturiskajā [[Suvalkija]]s novadā. Tā robežojas ar Lietuvas [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona]], [[Kauņas rajona pašvaldība|Kauņas rajona]], [[Kazlu Rūdas pašvaldība|Kazlu Rūdas]] un [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu rajona pašvaldībām]], kā arī [[Krievija|Krieviju]]. 

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Barzdu seņūnija]]
|[[Barzdi]]
|804
|71,4
|–
|[[Barzdi]]
|18
|-
|[[Ģelgaudišķu seņūnija]]
|[[Ģelgaudišķi]]
|2417
|71,1
|[[Ģelgaudišķi]]
|–
|15
|-
|[[Griškabūdas seņūnija]]
|[[Griškabūda]]
|2030
|143,62
|–
|[[Griškabūda]]
|33
|-
|[[Krūku seņūnija]]
|[[Joģinišķi]]
|1454
|100,13
|–
|[[Krūki (miests)|Krūki]], [[Žemoji Panemune]]
|53
|-
|[[Ķiduļu seņūnija]]
|[[Šaudine]]
|1809
|111,71
|–
|–
|32
|-
|[[Kudirkas Naumiestes seņūnija]]
|[[Kudirkas Naumieste]]
|2167
|77,34
|[[Kudirkas Naumieste]]
|–
|21
|-
|[[Leķēču seņūnija]]
|[[Leķēči]]
|1316
|78
|–
|[[Leķēči]]
|15
|-
|[[Lukšu seņūnija]]
|[[Lukši]]
|2076
|169,58
|–
|[[Lukši]]
|43
|-
|[[Plokšču seņūnija]]
|[[Plokšči]]
|776
|96,81
|–
|–
|24
|-
|[[Sintautu seņūnija]]
|[[Sintauti]]
|1329
|99,54
|–
|[[Sintauti]]
|27
|-
|[[Slaviku seņūnija]]
|[[Slaviki]]
|554
|70
|–
|–
|10
|-
|[[Sudargas seņūnija]]
|[[Sudarga]]
|719
|70,79
|–
|–
|19
|-
|[[Šaķu seņūnija]]
|[[Šaķi]]
|8990
|233,36
|[[Šaķi]]
|–
|69
|-
|[[Žvirgždaiču seņūnija]]
|[[Žvirgždaiči]]
|490
|60,15
|–
|[[Žvirgždaiči]]
|12
|}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Šakiai District Municipality|Šaķu rajona pašvaldība}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Šaķu rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>2bc1vpvehc4kppj417ch4fyu48sxqzu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panemune (pilsēta)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203766</id>
    <revision>
      <id>4471984</id>
      <parentid>4442806</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:21:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Panemune (Paģēģi)]] uz [[Panemune (Paģēģu pašvaldība)]]: unificēšana</comment>
      <origin>4442806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1917" sha1="dtv9c067r4aquyvhtbvoz7uuq38hcx9" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pilsētu Lietuvā|Panemune|Panemune}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Panemune
| official_name = ''Panemunė''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Panemunė.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Panemunes iela
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Paģēģu pašvaldība
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Paģēģu pašvaldība]]
| subdivision_type2 = Seņūnija
| subdivision_name2 = [[Paģēģu seņūnija]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1837
| area_total_km2 = 1.73
| population_as_of = 2025
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 217
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 05 
| lats = 29 
| latNS = N 
| longd = 21 
| longm = 53 
| longs = 59
| longEW = E
| elevation_m = 6
| website = }}

'''Panemune''' ({{val-lt|Panemunė}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], [[paģēģu pašvaldība|Paģēģu pašvaldībā]], [[Nemuna]]s upes labajā krastā uz dienvidiem no [[Paģēģi]]em.

Vēsturiski pilsēta ir [[Tilzīte]]s (mūsdienās [[Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)|Sovetska]]s) pilsētas daļa [[Nemuna]]s upes labajā krastā. Tika izveidota 1923. gadā, kad Lietuva anektēja [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]]. Pēc iedzīvotāju skaita vismazākā Lietuvas pilsēta. Pilsētā atrodas robežpunkts ar [[Krievija|Krieviju]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Paģēģu pašvaldība]]</text>
      <sha1>dtv9c067r4aquyvhtbvoz7uuq38hcx9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471987</id>
      <parentid>4471984</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:22:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Panemune (Paģēģu pašvaldība)]] uz [[Panemune (pilsēta)]]</comment>
      <origin>4442806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1917" sha1="dtv9c067r4aquyvhtbvoz7uuq38hcx9" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pilsētu Lietuvā|Panemune|Panemune}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Panemune
| official_name = ''Panemunė''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Panemunė.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Panemunes iela
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Paģēģu pašvaldība
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Paģēģu pašvaldība]]
| subdivision_type2 = Seņūnija
| subdivision_name2 = [[Paģēģu seņūnija]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1837
| area_total_km2 = 1.73
| population_as_of = 2025
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 217
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 05 
| lats = 29 
| latNS = N 
| longd = 21 
| longm = 53 
| longs = 59
| longEW = E
| elevation_m = 6
| website = }}

'''Panemune''' ({{val-lt|Panemunė}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]], [[paģēģu pašvaldība|Paģēģu pašvaldībā]], [[Nemuna]]s upes labajā krastā uz dienvidiem no [[Paģēģi]]em.

Vēsturiski pilsēta ir [[Tilzīte]]s (mūsdienās [[Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)|Sovetska]]s) pilsētas daļa [[Nemuna]]s upes labajā krastā. Tika izveidota 1923. gadā, kad Lietuva anektēja [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]]. Pēc iedzīvotāju skaita vismazākā Lietuvas pilsēta. Pilsētā atrodas robežpunkts ar [[Krievija|Krieviju]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Paģēģu pašvaldība]]</text>
      <sha1>dtv9c067r4aquyvhtbvoz7uuq38hcx9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SC Freiburg</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206689</id>
    <revision>
      <id>4471708</id>
      <parentid>4471122</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:36:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4471708</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6500" sha1="te359vsn50woj2ksd1jrk2gymh14w8w" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #000000
 | nos             = ''SC Freiburg''
 | logo_links      = SC-Freiburg Logo.svg
 | logo_izm        = 120px
 | pilns           = ''Sport-Club Freiburg e.V.''
 | iesauka         = ''Breisgau-Brasilianer'' &lt;br /&gt;(Brazīlieši no Breisgavas)
 | pilsēta         = {{Vieta|Vācija|Freiburga}}
 | līga            = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]
 | sez             = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]]
 | poz             = 7. vieta
 | dib             = 1904
 | dib_mēn         = 5
 | dib_dat         = 30
 | dib_com         = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''[[Europa-Park Stadion]]''
 | ietilp          = 34 700
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Vācija}} Eberhards Fugmans
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Šusters]]
 | kapteinis       = 
 | mediji          = 
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
 | name1           = 
 | dates1          = 
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
 | līga1           = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]]
 | uzvaras1        = 4
 | līga2           = 
 | uzvaras2        = 
 | līga3           = 
 | uzvaras3        = 
 | līga4           = 
 | uzvaras4        = 
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1 = _freiburg2425h
| pattern_b1  = _freiburg2425h
| pattern_ra1 = _freiburg2425h
| pattern_sh1 = _nikeleague3ur
| pattern_so1 = _nikematchfit2021rl
| leftarm1    = FF0000
| body1       = FF0000
| rightarm1   = FF0000
| shorts1     = FF0000
| socks1      = FF0000
| pattern_la2 = _freiburg2425a
| pattern_b2  = _freiburg2425a
| pattern_ra2 = _freiburg2425a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2    = FFFFFF
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = FFFFFF
| shorts2     = FFFFFF
| socks2      = FFFFFF
| pattern_la3 = _nikestrike4b
| pattern_b3  = _freiburg2425t
| pattern_ra3 = _nikestrike4b
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3    = 000000
| body3       = 000000
| rightarm3   = 000000
| shorts3     = 000000
| socks3      = 000000
}}

'''''SC Freiburg''''' ir [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Freiburga]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, klubs parasti balansē starp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], 2015.–2016. gada sezonā uzvarēja 2. Bundeslīgas turnīrā un atgriezās augstākajā līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Europa-Park Stadion]]'', kura ietilpība ir 34&amp;nbsp;700 vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/stadion/europa-park-stadion/rund-ums-neue-stadion/ |language=de |title=Europa-Park Stadion |accessdate={{dat|2022|5|8||bez}} |website=scfreiburg.com}}&lt;/ref&gt; No 1954. līdz 2021. gadam izmantoja ''[[Dreisamstadion]]''.

Kluba lielākais panākums ir piedalīšanās [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (tolaik UEFA kauss) 1995. un 2001. gadā. 2001. gadā klubs UEFA kausā sasniedza 3. kārtu, tajā piekāpjoties ''[[Feyenoord]]''.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tablesd/duitec-freiburg02.html The UEFA Cup 2001/02 - SC Freiburg (GER)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Klubs ir četrkārtējs 2. Bundeslīgas čempions. Augstākais sasniegums Bundeslīgā&amp;nbsp;— 3. vieta 1994.–1995. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit95.html |title=Germany 1994/95 |accessdate={{dat|2016|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;

== Sastāvs ==
''{{Dat|2025|9|11||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/teams/profis/kader |title=Spieler |website=scfreiburg.com ||access-date={{Dat|2024|9|11||bez}} |language=de}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat= GER |name=[[Noa Atubolu]]|pos=GK}}
{{Fs player|no= 3|nat= AUT |name=[[Filips Līnharts]]|pos=DF}}
{{Fs player|no= 5|nat= GER |name=[[Antonijs Jungs]]|pos=DF}}
{{Fs player|no= 6|nat= GER |name=[[Patriks Osterhāge]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 7|nat= GER |name=[[Derijs Šerhants]]|pos=FW}}
{{Fs player|no= 8|nat= GER |name=[[Maksimiliāns Egešteins]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 9|nat= GER |name=[[Lūkass Hēlers]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=11|nat= GHA |name=[[Daniels Kofi Kjerē]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=14|nat= JAP |name=[[Juito Suzuki]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=17|nat= GER |name=[[Lūkass Kiblers]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=18|nat= GER |name=[[Erens Dinkči]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=19|nat= GER |name=[[Jans Niklass Beste]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=20|nat= AUT |name=[[Juniors Adamu]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=21|nat= GER |name=[[Florians Millers]]|pos=GK}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=22|nat= BFA |name=[[Sirjake Irjē]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=24|nat= GER |name=[[Janniks Huts]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=26|nat= GER |name=[[Maksimiliāns Filips]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=27|nat= GER |name=[[Nikolass Heflers]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=28|nat= GER |name=[[Matiass Ginters]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=29|nat= GER |name=[[Filips Treu]]|pos=DF}}
{{fs player|no=30|nat= GER |name=[[Kristians Ginters]]|pos=DF|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=31|nat= CRO |name=[[Igors Matanovičs]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=32|nat= ITA |name=[[Vinčenco Grifo]]|pos=MF|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=33|nat= FRA |name=[[Žordī Makengo]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=37|nat= GER |name=[[Makss Rozenfelders]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=43|nat= SUI |name=[[Bruno Ogbuss]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=44|nat= SUI |name=[[Žoans Manzambī]]|pos=MF}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]'''
** 3. vieta: 1994–95
* '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit2champ.html |title=Germany - List of Second Level Champions |accessdate={{dat|2016|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (4): 1992–93, 2002–03, 2008–09, 2015–16
** Vicečempioni (1): 1997–98
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Finālisti: 2025–26

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20131006114326/http://www.scfreiburg.com/ Kluba mājaslapa]


{{Futbols-aizmetnis}}
{{vācija-aizmetnis}}

{{Bundeslīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas futbola klubi]]
[[Kategorija:SC Freiburg]]</text>
      <sha1>te359vsn50woj2ksd1jrk2gymh14w8w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kupišķu rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210237</id>
    <revision>
      <id>4471673</id>
      <parentid>4458454</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:21:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4471673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2788" sha1="2qlz6xxmb9w04wxxifinfngmqb37yy4" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Kupišķu rajona pašvaldība
| official_name = ''Kupiškio rajono savivaldybė''
| image_skyline = Kupa river (Lithuania).jpg
| imagesize = 
| image_caption = Kupas upe
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Kupiskis in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1080
| population_total = 15366
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Kupišķi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 6
| p1 = [[Alizavas seņūnija]]
| p2 = [[Kupišķu seņūnija]]
| p3 = [[Norjūnu seņūnija]]
| p4 = [[Skapišķu seņūnija]]
| p5 = [[Subačus seņūnija]]
| p6 = [[Šimones seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (97,3%)
| website = {{url|http://www.kupiskis.lt/}}
}}
'''Kupišķu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Kupiškio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Pašvaldība|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novada daļā, robežojas ar [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]], [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]] un [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona pašvaldībām]].

Senās [[Sēlija (zeme)|Sēļu zemes]] daļa ([[Pelone]]), kas līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā atradās [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā.

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Alizavas seņūnija]]
|[[Alizava]]
|1376
|186,78
|–
|[[Alizava]], [[Salamieste]]
|45
|-
|[[Kupišķu seņūnija]]
|[[Kupišķi]]
|3025
|240,79
|[[Kupišķi]]
|[[Antašava]]
|60
|-
|[[Norūnu seņūnija]]
|[[Norūni]]
|1712
|93,48
|–
|[[Palēvene]]
|25
|-
|[[Skapišķu seņūnija]]
|[[Skapišķi]]
|1251
|202,97
|–
|[[Skapišķi]]
|33
|-
|[[Subačus seņūnija]]
|[[Subačus]]
|1657
|116,88
|[[Subačus]]
|[[Subačus (miests)|Subačus]]
|36
|-
|[[Šimones seņūnija]]
|[[Šimone]]
|1291
|232,75
|–
|[[Šimone]]
|54
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kupišķu rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>2qlz6xxmb9w04wxxifinfngmqb37yy4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/14. marts</title>
    <ns>4</ns>
    <id>210987</id>
    <revision>
      <id>4471735</id>
      <parentid>3806915</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:41:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471735</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1083" sha1="gbyy33r5f1dotscbi338ns2ngclvoxx" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:Tux.svg|150x150px|Linux talismans]]
&lt;/div&gt;
* [[1903. gads|1903]]. — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Senāts|Senāts]] ratificēja līgumu, kurā [[Kolumbija]] atļāva būvēt [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]]. 
* [[1939. gads|1939]]. — [[Otrais pasaules karš]]: [[Bratislava|Bratislavā]] deklarēta no [[Čehoslovākija]]s neatkarīga [[Slovākijas Republika]] (faktiski [[Trešais reihs|Vācijas]] [[marionešu valsts]]).
* [[1994. gads|1994]]. — izlaists ''[[Linux]]'' &lt;small&gt;(attēlā [[Tukss|talismans]])&lt;/small&gt; laidiens 1.0.0.
* [[2004. gads|2004]]. — [[Jānis Pāvils II]] kļuva par otro visilgāk kalpojušo [[Romas pāvests|Romas pāvestu]].
* [[2004. gads|2004]]. — [[Vladimirs Putins]] atkārtoti ievēlēts par [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidentu]].
{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=March|Day=14}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|3-14]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>gbyy33r5f1dotscbi338ns2ngclvoxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DNS-Tvind</title>
    <ns>0</ns>
    <id>234276</id>
    <revision>
      <id>4471899</id>
      <parentid>2124110</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T03:26:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471899</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1114" sha1="53ekkqfy1seq986sxt8iloiwvvzbezk" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2014. gada janvārī,}}
'''DNS-Tvind''' ([[Dāņu valoda|Dāņu:]] ''Det Nødvendige Seminarium'') ir starptautiska koledža [[Dānija|Dānijā]], kas sagatavo topošos skolotājus, sniedzot iespēju iegūt bakalaura grādu pedagoģijā. Studiju process tiek organizēts vadoties pēc neformālās izglītības principiem, studiju gaitā studenti autobusos apceļo [[Āfrika|Āfrikas]] kontinentu, strādā kādā no [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] valstīm, trīs mēnešus nodarbojas ar to, ko paši uzskata par vissvarīgāko, u.c. Atšķirībā no citām augstākās izglītības iestādēm Dānijā, koledža nesaņem finansiālu atbalstu no valdības, studentiem ar izglītības iegūšanu saistītās izmaksas jāsedz pašiem, taču skola piedāvā stipendiju programmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dns-tvind.dk/ |title=DNS-Tvind |access-date={{dat|2013|10|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201101024610/https://www.dns-tvind.dk/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Izglītība Dānijā]]</text>
      <sha1>53ekkqfy1seq986sxt8iloiwvvzbezk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artpop</title>
    <ns>0</ns>
    <id>235117</id>
    <revision>
      <id>4471639</id>
      <parentid>4272231</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T14:11:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14827" sha1="c8ndf9m2ddyxtehsdr8u66j04l20m7z" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = ''Artpop''
| Izpildītājs           = ''[[Lady Gaga]]'' 3. studijas albums
| Vāks                  = Artpop_cover.png
| Background            = #83ADC0
| Izdots                = {{dat|2013|11|6}}
| Ierakstīts            = 2011-2013
| Žanrs                 = 
| Garums                = 
| Skaits                = 
| Valoda                = [[Angļu valoda|angļu]]
| Kataloga Nr.          = 
| Ierakstu kompānija    = Streamline, [[Interscope Records|Interscope]]
| Producents            = 
| Izpildītājsģen        = ''[[Lady Gaga]]'' albumu
| Iepriekšējais albums  = ''[[Born This Way]]''&lt;br /&gt;(2011)
| Šis albums            = '''''ARTPOP'''''&lt;br /&gt;(2013)
| Nākamais albums       = 
}}

'''''Artpop''''' (stilizēts kā '''''ARTPOP''''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziedātājas [[Lady Gaga]] trešais studijas albums. [[Japāna|Japānā]] albums tiks izlaists 2013. gada 6. novembrī, [[Vācija|Vācijā]], [[Austrālija|Austrālijā]],&lt;ref name=&quot;iTunesAU&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://itunes.apple.com/au/album/artpop/id687737873|title=iTunes - Music - ARTPOP by Lady Gaga|publisher=[[iTunes]]|accessdate=2013-09-28}}&lt;/ref&gt; [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]],&lt;ref name=&quot;iTunesNZ&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://itunes.apple.com/nz/album/artpop/id687737873|title=iTunes - Music - ARTPOP by Lady Gaga|publisher=iTunes|accessdate=2013-09-28}}&lt;/ref&gt; [[Somija|Somijā]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.levykauppax.fi/artist/lady_gaga/artpop/|title=Lady Gaga : Artpop - Levykauppa Äx|website=www.levykauppax.fi}}&lt;/ref&gt; un [[Austrija|Austrijā]]&lt;ref name=&quot;iTunesAT&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://itunes.apple.com/at/album/artpop/id687737873|title=iTunes - Musik - &quot;ARTPOP&quot; von Lady Gaga|publisher=iTunes|accessdate=2013-09-28}}&lt;/ref&gt; - [[8. novembris|8. novembrī]], kamēr citviet [[pasaule|pasaulē]] - [[11. novembris|11. novembrī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/chart-news/new-album-releases-autumn-winter-2013-2479/ |title=101 new albums to get excited about between now and Christmas! |publisher=Officialcharts.com |date=2013-09-16 |accessdate=2013-09-23}}&lt;/ref&gt; Pirmā singla ''[[Applause]]''&lt;ref name=ApplauseConfirm&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Lady Gaga confirms 'Applause' as first 'ARTPOP' single|url=http://www.digitalspy.co.uk/music/news/a501881/lady-gaga-confirms-applause-as-first-artpop-single.html|work=Digital Spy|accessdate=July 28, 2013|archive-date={{dat|2013|11|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131120045727/http://www.amazon.com/Artpop-Lady-Gaga/dp/B00EW9GQTY}}&lt;/ref&gt; radio pirmizrāde un relīze [[iTunes]] notika 2013. gada 12. augustā, kamēr visās pārējās radio stacijās singls pirmoreiz izskanēja un oficiālā video pirmizrāde notika tā paša gada 19. augusta rīta raidījumā ''[[Good Morning America]]''. Kā viena no visu albuma dziesmu un singlu mūzikas un vārdu autorēm un producentēm, Lady Gaga sadarbojās ar vairākiem citiem mūziķiem, tai skaitā [[RedOne]] un [[DJ White Shadow]], ar kuriem viņa jau ir sadarbojusies arī agrāk, un [[Zedd]], [[Madeon]], Dino Zisiss un Niks Monsons. Atsevišķas albuma dziesmas viņa iedziedājusi kopā ar [[Ritmblūzs|R&amp;B]] dziedātāju [[R. Kelly]], džeza pianistu [[Sun Ra]] un reperiem [[T.I.]], [[Too Short]] un [[Twista]].

Gaga aprakstīja ''Artpop'' kā: &quot;svētkus un poētisku muzikālu ceļojumu&quot;, kas demonstrē &quot;brieduma un atbildības trūkumu&quot;, pretēji tumšajam un askētiskajam ''[[Born This Way]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Vena|first=Jocelyn|title=Lady Gaga Lacks 'Maturity' On Next Album|url=http://www.mtv.com/news/articles/1689212/lady-gaga-next-album.jhtml|publisher=MTV News. MTV Networks|accessdate=July 10, 2012|archive-date={{dat|2013|10|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131020093658/http://www.mtv.com/news/articles/1689212/lady-gaga-next-album.jhtml}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Sierra|first=Marqina|title=Lady Gaga Reveals What Inspired ‘ARTPOP’|url=http://onairwithryan.iheart.com/|publisher=RyanSeacrest.com|accessdate=August 14, 2013}}&lt;/ref&gt;

== Reklāma ==
[[12. jūlijs|12. jūlija]] oficiālajā paziņojumā par albuma izlaišanu tika minēts, ka Gaga uzņems &quot;artRave&quot; ballīti vakarā pirms albuma publicēšanas, kas aizsāks albuma un citu viņas projektu realizāciju, kuros viņa strādājusi kopā ar Haus of Gaga, [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] duetu - Inezu fon Lamsvērdi un Vinūdu Matadinu, [[Roberts Vilsons|Robertu Vilsonu]], [[Marina Abramoviča|Marinu Abramoviču]] un mākslinieku [[Džefs Kūnss|Džefu Kūnsu]].

[[4. oktobris|4. oktobrī]] tika izlaists filmas [[Mačete nogalina]], kurā [[Lady Gaga]] spēlē vienu no galvenajām lomām, treileris, kas sniedz ieskatu Gagas dziesmas ''[[Aura]]'' studijas versijā. [[9. oktobris|9. oktobrī]] publicētajā dziesmas oficiālajā video, kura režisors ir [[Roberts Rodrigess]], tika publicētas vairākas ainas un dialogi no filmas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://uk.eonline.com/news/468621/lady-gaga-releases-aura-music-video-from-machete-kills-watch-now |title=Lady Gaga Releases Aura Music Video From Machete Kills—Watch Now! &amp;#124; E! Online UK |publisher=Uk.eonline.com |date=2013-10-09 |accessdate=2013-10-16}}&lt;/ref&gt; ''[[Venus]]'' tiks izlaists [[27. oktobris|27. oktobrī]] un vēl kādas citas dziesmas pirmizrāde būs [[4. novembrī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rap-up.com/2013/10/16/lady-gaga-teases-r-kelly-collaboration-do-what-u-want/ |title=Lady Gaga Teases R. Kelly Collaboration ‘Do What U Want’ |publisher=Rap-Up.com |date=2013-10-16 |accessdate=2013-10-20}}&lt;/ref&gt; Vairāki dziesmu ''G.U.Y.'' un ''Artpop'' fragmenti tika publicēti albuma relīzes reklāmas rullītī.
=== Dokumentālā filma ===
[[2012]]. gada [[25. decembris|25. decembrī]] Gaga [[mikroblogošana]]s vietnē [[Twitter]] paziņoja, ka nāks klajā ar dokumentālo filmu &quot;Artpop veidošana + tu&quot;,&lt;ref name=&quot;mtv3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |first=Mary J. |last=DiMeglio |url=http://www.mtv.com/news/articles/1699398/lady-gaga-artpop-documentary.jhtml |title=Lady Gaga's Gift To Fans: ARTPOP Doc In Works |publisher=MTV News. MTV Networks |date=December 26, 2012 |access-date={{dat|2013|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131021074228/http://www.mtv.com/news/articles/1699398/lady-gaga-artpop-documentary.jhtml }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cm&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.contactmusic.com/news/lady-gaga-the-movie_3430525 |title=Lady Gaga – Lady Gaga: The movie |publisher=Contactmusic.com |access-date={{dat|2013|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131016215650/http://www.contactmusic.com/news/lady-gaga-the-movie_3430525 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;bb&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/news/lady-gaga-announces-terry-richardson-documentary-1008061562.story#/news/lady-gaga-announces-terry-richardson-documentary-1008061562.story |title=Lady Gaga Announces Terry Richardson Documentary on Twitter |work=Billboard |date=December 25, 2012}}&lt;/ref&gt; ko māksliniece veido kā dāvanu savas mūzikas cienītājiem. Filma vēl ir izstrādes stadijā. Tās režisors ir [[Terijs Ričardsons]], kurš ir arī viens no fotogrāmatas [[Lady Gaga x Terry Richardson]] līdzautoriem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nymag.com/daily/entertainment/2011/07/lady_gaga_and_terry_richardson.html|title=Lady Gaga and Terry Richardson Are Publishing a Photo Book Together|last=Lyons|first=Margaret|date=July 28, 2011|work=[[New York (magazine)|New York]]|publisher=New York Media LLC|accessdate=July 24, 2013}}&lt;/ref&gt;

== Singli ==
''[[Applause]]'' tika izlaista kā albuma pirmais singls. Sākotnēji tika iecerēts, ka tās pirmizrāde būs 2013. gada 19. augusts, taču vairāku dziesmas &quot;noplūžu&quot; [[internets|internetā]] dēļ tās pirmizrāde notika 2013. gada 12. augustā. Singls oficiāli sāka izskanēt galvenajās [[radio]] stacijās 2013. gada 19. augustā. Tās pašas dienas rītā, kanāla [[American Broadcasting Company|ABC]] rīta raidījumā ''[[Good Morning America]]''. Video [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Losandželosa|Losandželosā]] uzņēma Ineza fon Lamsvērde un Vinūds Matadins, kuri arī izveidoja singla titulbildi.

2013. gada 20. septembrī Gaga paziņoja, ka otrais albuma singls tiks publicēts pirms albuma,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ladygaga/status/381067456057319424 |title=Twitter / ladygaga: before, but not too soon |publisher=Twitter.com |date= |accessdate=2013-09-23}}&lt;/ref&gt; pamatojot to ar: &quot;Ir vairākas iespējas. Es gribu izvēlēties kaut ko tādu, kas parāda manu būtību! Man tas nozīmē izvēlēties labāko dziesmu...&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ladygaga/status/381063906573025281 |title=Twitter / ladygaga: theres a lot of choices |publisher=Twitter.com |date= |accessdate=2013-09-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ladygaga/status/381064633802436608 |title=Twitter / ladygaga: THERES IS CHANCE YOU HAVE NOT |publisher=Twitter.com |date= |accessdate=2013-09-23}}&lt;/ref&gt; Tika plānots, ka nākamais singls ''[[Venus]]'' tiks publicēts 2013. gada 25. oktobrī,&lt;ref name=&quot;Rutherford&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/articles/news/5755296/lady-gaga-reveals-second-artpop-single-venus |title=Lady Gaga Reveals Second 'ARTPOP' Single, 'Venus' |last=Rutherford |first=Kevin |work=Billboard |publisher=Billboard.com |accessdate=October 11, 2013 |date=October 10, 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lady Gaga&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Lady Gaga's official Twitter account|url=https://twitter.com/ladygaga/status/390133592417792000|publisher=Lady Gaga|accessdate=15 October 2013}}&lt;/ref&gt; taču 22. oktobrī Gaga paziņoja, ka 21. oktobrī izlaistās dziesmas ''[[Do What U Want]]'', kas iedziedāta kopā ar [[Ritmblūzs|R&amp;B]] mūziķi [[R. Kelly]], lielo panākumu dēļ tā kļuvusi par otro singlu ''Venus'' vietā.&lt;ref&gt;https://twitter.com/ladygaga/status/392739682053664769&lt;/ref&gt; Sākotnēji tā tika izlaista kā viena no trijiem plānotajiem veicināšanas singliem. Dziesmai vajadzēja tikai 5 stundas, lai tā kļūtu par iTunes pārdotāko dziesmu ASV.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Epic Day for Pop Music: Three New Singles Battle It Out|url=http://entertainment.time.com/2013/10/21/epic-day-for-pop-music-three-new-singles-battle-it-out/|last=Rothman|first=Lily|date=October 21, 2013|accessdate=October 22, 2013|work=[[Time]]|publisher=Time Inc|archive-date={{dat|2013|10|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131025101123/http://entertainment.time.com/2013/10/21/epic-day-for-pop-music-three-new-singles-battle-it-out/}}&lt;/ref&gt; Pēc tās izlaišanas ''Do What U Want'' guva ļoti pozitīvas kritiķu atsauksmes.&lt;ref name=&quot;Rutherford&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Lady Gaga&quot;/&gt;&lt;ref name=Zafar&gt;{{tīmekļa atsauce |first=Aylin |last=Zafar |date=2013-10-21 |url= http://www.buzzfeed.com/azafar/its-official-lady-gagas-new-song-featuring-r-kelly-is-the-be |title=It’s Official: Lady Gaga’s New Song Featuring R. Kelly Is The Best Thing |publisher=[[BuzzFeed]] |accessdate=2013-10-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2013-10-21 |url=http://www.popjustice.com/songs/lady-gaga-feat-r-kelly-do-what-u-want/ |title=Lady Gaga feat R Kelly – 'Do What U Want' |publisher=[[Popjustice]] |accessdate=2013-10-21 |archive-date=2013-10-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131021062739/http://www.popjustice.com/songs/lady-gaga-feat-r-kelly-do-what-u-want/ }}&lt;/ref&gt;

== Dziesmu saraksts ==
{{Skaņdarbu saraksts
| extra_column    = 
| writing_credits = yes
| title1          = [[Aura (Lady Gaga)|Aura]]
| writer1         = [[Lady Gaga]], [[Zedd|Antons Zaslavskis]], [[Infected Mushroom|Eimits Duvdevani]], [[Infected Mushroom|Erezs Eisens]]
| extra1          = Lady Gaga
| length1         = 3:55
| title2          = [[Venus]]
| writer2         = Lady Gaga, Pols &quot;DJ White Shadow&quot; Blērs, [[Madeon|Hugo Leklerks]], Dino Zisiss, Niks Monsons, [[Sun Ra]]
| extra2          = Lady Gaga
| length2         = 3:53
| title3          = G.U.Y.
| writer3         = Lady Gaga, Zaslavskis
| extra3          = Lady Gaga, Zedd
| length3         = 3:52
| title4          = Sexxx Dreams
| writer4         = Lady Gaga, Blērs, Martins Bresso, Viljams Grigāsens
| extra4          = Lady Gaga
| length4         = 3:34
| title5          = Jewels N' Drugs &lt;small&gt;(kopā ar [[T.I.]], [[Too Short]] un [[Twista]])&lt;/small&gt;
| writer5         = Lady Gaga, Blērs, Too Short, Twista, Monsons, Zisiss, [[Klifords Hariss]]
| extra5          = Lady Gaga
| length5         = 3:48
| title6          = Manicure
| writer6         = Lady Gaga, Blērs, Zisiss, Monsons
| extra6          = Lady Gaga
| length6         = 3:19
| title7          = [[Do What U Want]]&lt;small&gt;(kopā ar [[R. Kelly]])&lt;/small&gt;
| writer7         = Lady Gaga, R. Kelly, Blērs, Bresso, Grigāsens
| extra7          = Lady Gaga, Blērs
| length7         = 3:47
| title8          = Artpop
| writer8         = Lady Gaga, Blērs, Zisiss, Monsons
| extra8          = Lady Gaga
| length8         = 4:07
| title9          = Swine
| writer9         = Lady Gaga, Blērs, Zisiss, Monsons
| extra9          = Lady Gaga, Blērs
| length9         = 4:28
| title10         = Donatella
| writer10        = Lady Gaga, Zaslavskis
| extra10         = Lady Gaga, Zedd
| length10        = 4:24
| title11         = Fashion!
| writer11        = Lady Gaga, Džordžio Tēnforts, Viljams Adamss, [[Dāvids Geta]], Blērs
| extra11         = Lady Gaga
| length11        = 3:59
| title12         = Mary Jane Holland
| writer12        = Lady Gaga, Leklerks
| extra12         = Lady Gaga
| length12        = 4:37
| title13         = [[Dope]]
| writer13        = Lady Gaga, Blērs, Zisiss, Monsons
| extra13         = Lady Gaga, Riks Rubins
| length13        = 3:41
| title14         = Gypsy
| writer14        = Lady Gaga, [[RedOne]], Blērs, Leklerks
| extra14         = Lady Gaga
| length14        = 4:08
| title15         = [[Applause]]
| writer15        = Lady Gaga, Blērs, Zisiss, Monsons, Nikolass Mersjērs, Džuliens Ariass, Grigāsens
| extra15         = Lady Gaga, Blair, Zisiss, Monsons, Bresso
| length15        = 3:32
}}

Avots:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mtv.com/news/articles/1715366/lady-gaga-artpop-track-list-aura.jhtml|title=Lady Gaga Unveils ARTPOP Track List|author=Gil Kaufman|publisher=''[[MTV.com]]''|date=October 10, 2013|accessdate=October 10, 2013|archive-date={{dat|2013|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131013005700/http://www.mtv.com/news/articles/1715366/lady-gaga-artpop-track-list-aura.jhtml}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2013. gada albumi]]
[[Kategorija:Lady Gaga albumi]]</text>
      <sha1>c8ndf9m2ddyxtehsdr8u66j04l20m7z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bharati</title>
    <ns>0</ns>
    <id>237042</id>
    <revision>
      <id>4471798</id>
      <parentid>4051339</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:00:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471798</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3239" sha1="46wn3fxtz9y301yutnr5arnyw17gy9x" xml:space="preserve">{{Polārstacijas infokaste
| nosaukums            = Bharati
| oriģinālnosaukums    = &lt;!-- nosaukums oriģinālvalodā --&gt;
| oriģinālnosaukums1   =
| attēls               =
| paraksts             = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| karte                = Antarktīda
| paraksta_izvietojums = left
| valsts               = {{IND}}
| latd=69| latm=24| lats=29| latNS=S
| longd=76| longm=11| longs=15| longEW=E
| novietojums          = [[Ingridas Kristensenas krasts]]
| tips                 = vissezonas
| atvērta              = 2012
| atvērta_piezīme      = &lt;!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --&gt;
| slēgta               = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| slēgta_piezīme       = &lt;!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --&gt;
| pieder               = [[NCAOR]]
| pers_vasara          = 47—72
| pers_ziema           = 25
| augstums             = 35
| vid_t                = &lt;!-- gada vidējā temperatūra; tikai skaitlis --&gt;
| vas_t                = &lt;!-- augstākā novērotā temperatūra; tikai skaitlis --&gt;
| ziem_t               = &lt;!-- zemākā novērotā temperatūra; tikai skaitlis --&gt;
| laika_zona           = 
| mājaslapa            = &lt;!-- mājaslapa; bez http:// daļas --&gt;
}}
'''Bharati''' ({{val|en|Bharati Station}}, {{val|hi|भारती}}) ir [[Indija]]s vissezonas [[polārstacija]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Izvietota [[Lāšemana pakalni|Lāšemana pakalnos]] [[Ingridas Kristensenas krasts|Ingridas Kristensenas krastā]] [[Sadraudzības jūra]]s piekrastē uz pussalas starp [[Talas fjords|Talas fjordu]] un [[Kilti līcis|Kilti līci]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ncaor.gov.in/antarcticas/display/177-bharati |title=National Centre for Antarctic and Ocean Research (NCAOR). Bharati |access-date={{dat|2013|11|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131112191405/http://www.ncaor.gov.in/antarcticas/display/177-bharati |archivedate={{dat|2013|11|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tuvākās stacijas ir 8 km uz austrumiem izvietotā [[Krievija]]s polārstacija [[Progresa]] un [[Ķīna]]s stacija [[Džunšaņa (polārstacija)|Džunšaņa]]. Stacija izbūvēta laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam, sastāv no galvenās ēkas, degvielas bāzes, sūkņu stacijas, helikopteru [[nosēšanās]] laukuma un vairākiem konteinermoduļiem. Galvenā ēka var izmitināt 47 cilvēkus, pie stacijas paredzēta vieta vasaras namiņiem vēl 25 cilvēku izmitināšanai aktīvajā sezonā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://fr.structurae.de/structures/data/index.cfm?id=s0061945 Structurae.de] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130921060105/http://fr.structurae.de/structures/data/index.cfm?id=s0061945 |date={{dat|2013|09|21||bez}} }} Bharati būvniecība
* [https://web.archive.org/web/20160721045002/http://stampsofindia.com/readroom/Bharati.htm Stampsofindia.com Inauguration of India's new Antarctic Station 'Bharati']
* [https://web.archive.org/web/20130922033024/http://www.ims-ing.de/docdb/admin/docs/328/India_General_i.pdf  New Indian Research Base at Larsemann Hills (Antarctica) – Generalplanung und Bauüberwachung ]

[[Kategorija:Indijas polārstacijas]]
[[Kategorija:Antarktiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Ingridas Kristensenas krasts]]</text>
      <sha1>46wn3fxtz9y301yutnr5arnyw17gy9x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāņu Igaunija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>239027</id>
    <revision>
      <id>4471962</id>
      <parentid>4210218</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:34:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471962</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14881" sha1="3s67twb5qb9st1sgkpja1xy844g5ilg" xml:space="preserve">[[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|270px|thumb|[[Livonijas Konfederācija]]s karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos.]]
'''Dāņu Igaunija''' ({{val|da|Dansk Estland}}; 1219-1346) jeb '''Igaunijas hercogiste''' ({{val|da|Hertugdømmet Estland}}) ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai [[Igaunija]]s ziemeļu daļā, kas nonāca [[Dānija]]s valdījumā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā 1219. gadā. Teritorijā daļēji ietilpa [[Rēvele]]s, [[Harija]]s un [[Viruzeme]]s provinces apmēram {{sk|12000}} km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; platībā (tagadējais [[Harju apriņķis]], [[Raplas apriņķis]], [[Rietumviru apriņķis]] un [[Austrumviru apriņķis]]). Galvaspilsēta bija [[Tallina]], galvenie cietokšņi bija [[Narva]] un [[Rakvere]].

Tallinas Doma baznīcā rezidēja [[Lundas arhibīskapi]]em pakļauti [[Tallinas bīskapi]], kurus iecēla [[Dānijas karaļi]].

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Ancient_Estonian_counties.png|thumb|270px|Senās Igaunijas zemes Livonijas krusta karu sākumā. Pēc 1238. gada Stensbijas līguma dāņi atguva Rēveles (REVALA), Harijas (HARJU) un Virijas (VIRUMAA) zemes.]]
[[Livonijas krusta kari|Livonijas Krusta karu]] sākumā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] pirms došanās uz Livoniju noslēdza vienošanās ar [[Dānijas karaļi|Dānijas karali]] [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II]], ka [[Sāmsala]], tāpat kā [[Kursa (valsts)|Kursa]] un Igaunijas piekraste ietilps [[Dānija]]i atvēlētajā kristāmajā teritorijā. 1203. gadā, dodamies uz [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzemi]], vācu krustneši [[1203. gada Kauja pie Visbijas|jūras kaujā pie Visbijas]] cīnījās pret igauņu kuģiem, kas pēc sirojuma uz Dāniju bija iebraukuši [[Visbija]]s ostā. Iegūto laupījumu krustneši atdeva dāņu [[Lundas arhibīskapi|Lundas arhbīskapam]] Andreasam. 1206. gada 13. janvārī dāņu arhibīskaps Andreass saņēma no Romas pāvesta pilnvaru iecelt bīskapus kristījamās pagānu zemēs, tādēļ 1206. gada vasarā notika [[1206. gada uzbrukums Sāmsalai|pirmais dāņu karagājiens uz Sāmsalu]], tomēr uz salas krustneši nepalika. 
1210./1211. gada ziemā vācu krustneši kopā ar kristītajiem [[līvi]]em un [[leti]]em sāka [[Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)|karagājienus uz Sontaganu (1211)]], [[Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)|Jervu (1212)]] un [[Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)|Hariju (1216)]]. Sakarā ar domstarpībām ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] 1218. gadā Livonijas bīskaps Alberts kopā ar Igaunijas bīskapu [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihu]] [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigā]] lūdza palīdzību Dānijas karalim Valdemāram II Igaunijas iekarošanā.

== Dāņu iekarojumi (1219-1238) ==
[[Attēls:Danska väldet under valdemar sejr.jpg|thumb|270px|Dānijas lielvalsts Valdemāra II valdīšanas laikā. Nav iezīmētas [[Livonijas bīskapija]], kas bija pakļauta Valdemāram II 1220.-1222. gadā.]]
[[Attēls:Danmarks flag 1219 Lorentzen.jpg|thumb|270px|Karoga parādīšanās debesīs [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|Lindanises kaujas]] laikā 1219. gadā (Lorencena glezna).]]
1219. gada 23. martā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Frīdrihs I Barbarosa]] uzdāvāja [[Magdeburga]]s arhibīskapam Albertam visas zemes viņpus Līvzemes, kuras tas pievērstu kristīgajai ticībai un iegūtu impērijai. Ar šo lēmumu nebija mierā Dānijas karalis [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]], kas pieteica savas pretenzijas ne tikai uz visām [[Igaunija]]s zemēm, bet arī uz [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]]. Tādēļ 1219. gada jūnijā [[Dānijas karaļi|Dānijas karalis]] Valdemārs II kopā ar vēlāko [[Rīgene]]s vendu ķēniņu Viclavu I, Lundas arhibīskapu Andreasu un Igaunijas bīskapu [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihu]] devās [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|karagājienā uz Rēveli]]. Pēc vienošanās ar igauņu vecākajiem viņi tagadējā [[Tallina]]s Domkalnā vecās igauņu Lindanises pils vietā sāka celt [[Domkalna pils|Domkalna pili]], ko vēlāk nodēvēja par &quot;dāņu pili&quot;. Pēc rēveliešu kristīšanas izcēlās militārs konflikts, kurā igauņi nogalināja bīskapu Teoderihu un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr Viclava karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru. Kaujā krita vairāk nekā 1000 igauņu karavīru. Jaunajā cietoksnī atstāja dāņu garnizonu. [[Lundas arhibīskaps]] nogalinātā [[Leales bīskapija|Igaunijas bīskapa]] Teoderiha vietā iecēla savu kapelānu Vescelīnu, kas kļuva par pirmo dāņiem padoto Tallinas bīskapu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/023_latv.htm |title=Indriķa hronika XXIII. 2. |access-date={{dat|2013|12|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100518100538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/023_latv.htm |archivedate={{dat|2010|05|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1220. gadā Romas pāvests kristītās igauņu un līvu zemes piešķīra [[Dānija]]s karalim Valdemāram II, pret ko savukārt iebilda bīskaps Alberts un [[Zobenbrāļu ordenis]]. 1221. gada aprīlī sāmsalieši divas nedēļas [[Tallinas aplenkums (1221)|aplenca Tallinu]], bet nespēja to ieņemt.

1222. gada vasarā Dānijas karalis Valdemārs II rīkoja [[Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)|karagājienu pret Sāmsalu]], kura laikā salā tika uzcelta mūra pils, kas visticamāk atradās tagadējās [[Kuresāre]]s pils vietā. Jaunajā pilī pie Dānijas karaļa no viņam piešķirtās Līvzemes ieradās bīskaps Alberts, Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns un līvu vecākie. Sarunu gaitā viņi panāca to, ka karalis bīskapam Albertam atdeva Līvzemi, turpretī Sakalas un Ugaunijas zemē viņš karaļa tiesības piešķīra Zobenbrāļu ordeņa brāļiem, bet garīgās tiesības Rīgas bīskapam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/026_latv.htm |title=Indriķa hronika XXVI 2.-4. |access-date={{dat|2013|12|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130530173543/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/026_latv.htm |archivedate={{dat|2013|05|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc Dānijas karaļa un Livonijas delegācijas aizbraukšanas sāmsalieši kopā ar ridaliešiem aplenca dāņu mūra pili un piecas dienas bombardēja ar 17 akmeņu metamajām mašīnām paterellām. Pils aizstāvji padevās un atgriezās pie dāņiem Rēvelē. Sāmsalieši paturēja septiņus dāņus un Rīgas bīskapa brāli [[Teoderihs fon Bukshēvdens|Teoderihu]] par ķīlniekiem miera apstiprināšanai. Sāmsaliešu uzvaras rezultātā visā Igaunijā sākās sacelšanās pret krustnešiem.

Pēc tam, kad 1223. gada sākumā sacēlušies igauņi [[Tallinas aplenkums (1223)|uzbruka Tallinai]], gada beigās notika vēl viens [[Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)|krievu un igauņu uzbrukums Tallinai]], kuru uzbrucēji arī pēc četru nedēļu aplenkuma nespēja ieņemt.
1224. gadā notika vācu, letu un līvu [[Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)|karagājiens uz Hariju un Jervu]], kas beidzās ar miera līguma atjaunošanu ar jerviešiem un viruiešiem. 1227. gada ziemā Romas pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]] vadīja gandrīz 20 000 vācu, līvu un letu karavīru [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)|karagājienu uz Sāmsalu]] un piespieda kristīties visus Sāmsalas iedzīvotājus. Tādēļ Sāmsala līdz pat 1560. gadam palika bīskapa un Livonijas ordeņa pārvaldībā.
Pēc vācu krustnešu un Zobenbrāļu ordeņa sagrāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] un tā palieku pievienošanas Vācu ordenim izveidoja Livonijas ordeni. Dāņu karalis Valdemārs II un Livonijas ordeņa mestrs [[Hermans Balke]] 1238. gadā noslēdza [[Stensbijas līgums|Stensbijas līgumu]], ar kuru Dānija atguva Zobenbrāļu ordeņa un tā līvu un letu vasaļu 1227. gadā iekarotās Rēveles, Harijas un Virijas zemes.

[[Attēls:Rakvere, hrad.jpg|thumb|270px|Rakveres pils, pie kuras 1268. gada notika [[Rakveres kauja]] ar krievu karaspēku.]]

== Kari ar krieviem un lietuviešiem (1268-1279) ==
1268. gada 18. februārī [[Rakveres kauja|Rakveres kaujā]] apvienotais Tērbatas bīskapijas, Dāņu Igaunijas, Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa karaspēks apturēja Novgorodas organizētā krievu kņazu karaspēka iebrukumu Dāņu Igaunijā. 1269. gada martā notika apvienotā [[Livonijas Konfederācija]]s karaspēka [[Pleskavas aplenkums (1269)|atbildes karagājiens uz Pleskavu]], kura piedalījās ap 180 Livonijas ordeņa un Dāņu Igaunijas bruņinieku un ap 18 000 letu, līvu un igauņu karavīru, kas &quot;zirgos bija atjājuši, ko segām bija rotājuši pēc bruņinieku parauga&quot;. Uzbrukuma rezultātā Novgoroda izstājas no kara un noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru.

Dāņu Igaunijas bruņinieki arī vēlāk piedalījās kopīgos karagājienos ar Livonijas ordeni. Tā 1279. gada 5. martā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem krita arī Rēveles dāņu bruņinieku kapteinis [[Eilarts Hobergs]].&lt;ref&gt;Hermann von Wartberge. Chronicon Livoniae. Ed. E. Strehlke // Scriptores rerum Prussicarum, Bd. II. Leipzig, 1863. - S. 48&lt;/ref&gt;

== Jurģa nakts sacelšanās (1343) ==
[[Attēls:Padise Klooster.jpg|thumb|270px|Padises klosteris Harijas zemē, kuru ieņēma Jurģa nakts sacelšanās dalībnieki 1343. gadā.]]
{{Pamatraksts|Jurģa nakts sacelšanās}}
1343. gada Jurģos 23. aprīlī [[dāņi]]em pakļautajā [[Harija]]s zemē sākās igauņu [[Jurģa nakts sacelšanās]], kad zemnieki masveidā atteicās no kristīgās ticības un nonāvēja apmēram 1800 svešzemnieku, ieņēma cisterciešu ordeņa [[Padizes klosteris|Padizes klosteri]] un nogalināja 28 mūkus. Tika aplenkts [[Tallina]]s Domkalns un aicināti palīgā zviedri no [[Turku]] un [[Viborga]]s. 25. aprīlī sacēlās arī Vīkas zemnieki un aplenca [[Hāpsalas pils|Hāpsalas bīskapa pili]]. Nemiernieki ievēlēja četrus ķēniņus, kas 1343. gada 4. maijā [[Veisenšteinas pils|Paides pilī]] sāka sarunas ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestru par tiešām vasaļattiecībām bez muižnieku starpniecības.  24. jūlijā sāmsalieši ieņēma [[Poides pils|Poides cietoksni]] un no salas padzina visus vāciešus. 1346. gadā Dānijas karalis Valdemārs IV pārdeva Harijas un Virijas provinces Livonijas ordenim par {{sk|19000}} markām.

Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja [[Rēvele]]s komtureju, [[Rakvere]]s, [[Tolses pils|Tolses]], [[Narva]]s un [[Vasknarva]]s fogtejas.

== Igaunijas hercogi ==
1220. gadā Dānijas karalis Valdemārs II ieviesa titulu ''Igaunijas kungs'' ({{val|la|Dominus Estonie}}) vai ''Igaunijas hercogs'' ({{val|da|Hertug af Estland}}), ko dāņu valdnieki pievienoja saviem tituliem kopš 1269. gada. Dāņu Igaunijas vietvaldis bija karaļa padomes nozīmēts Rēveles kapteinis ({{val|la|capitaneus}}), kas rezidēja Tallinas Domkalna pilī. Zināms, ka 1279. gadā  Rēveles kapteinis bija Eilarts Hobergs.

Zināms, ka pēc karaļa Kristapa II nāves 1332. gadā šo titulu piešķīra viņa otrajam dēlam princim Oto ({{val|da|Otto af Lolland og Estland}}),&lt;ref&gt;[http://runeberg.org/nfbt/0590.html Nordisk familjebok, 1914]&lt;/ref&gt; bet 1338. gadā to atguva karalis Valdemārs III. Pēc Igaunijas pārdošanas Livonijas ordenim Dānijas karaļi vēl turpināja nomināli lietot šo titulu līdz 1456. gadam:

*  Ēriks V lietoja titulu no 1271. gada
*  Ēriks VI no 1286. gada
*  Kristaps II 1320. - 1326. gadā, 1329. - 1332. gadā     
** princis Oto 1332. - 1338. gadā
*  Valdemārs III 1326. - 1329. gadā, no 1338. gada         
*  [[Valdemārs IV]] 1340. - 1346. gadā, nomināli līdz 1375. gadam

== Dāņu pretenzijas uz Livonijas zemēm 16.-17. gadsimtā ==
[[Attēls:Magnus 1563.jpg|thumb|330px|1563. gadā kaltā Sāmsalas, Vīkas un Kurzemes bīskapijas monēta ar bīskapa Magnusa attēlu un ģerboni. Apliecošais uzraksts: MAG[NVS]. D[EI] + G[RATIA] + EP[ISCOPV]S + OSILIAE + CVRO[NIAE]. ET + RE[GIAE] + H[ERES] + NOR[VEGIAE].]]
[[Krievijas cariste]]s uzbrukuma rezultātā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā 1558. gadā vairāki [[Livonijas Konfederācija]]s bīskapi piedāvājās pāriet [[Dānija]]s karaļa vasaļatkarībā.
1560. gadā Dānijas karalis [[Frederiks II]] iecēla savu brāli [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] par Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskapu un uzdeva viņam pārņemt šīs bīskapijas Dānijas kontrolē. Arī [[Rēvele]]s bīskaps [[Vrangeļi|Morics Vrangelis]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Sāmsalas daļas fogts Heinrihs Volfs atsacījās no savām tiesībām Dānijas labā. Pēc ierašanās Livonijā Magnuss 1561. gada jūnijā Kuresāres pilī tika iecelts par [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas, Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapu]] un Rēveles administratoru ({{val|de|Bischoff der Stiffte Osell, Wieck vnd Churlandt, Administrator des Stiffts Reueil}}). 1562. gadā Krievijas cars [[Ivans IV]] noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Dānijas karali, kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz īpašumiem Igaunijā, Sāmsalā un Kurzemē. Taču Septiņu gadu kara (1563-1570) sākumā Zviedrija atņēma dāņiem Igaunijas kontinentālo daļu un 1563. gada beigās Magnusa pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija.

1572. gada maijā Krievijas cars Magnusu iecēla par &quot;Livonijas karali, igauņu un latviešu zemju kungu&quot; ({{val|la|Rex Livonia Dominus Esthoniae et Littiae}}, {{val|de|koning in Lifflandt, der Estnischen und lettischen Landen Herr}})&lt;ref&gt;Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500-1600. Daugava, Stokholma 1964., 160 lpp.&lt;/ref&gt; 1577. gada sākumā cars Ivans IV apstiprināja Magnusa tiesības uz zemēm Livonijā, kas atradās uz ziemeļiem no [[Gauja]]s. 1578. gadā tika noslēgts Dānijas un Krievijas pamiers uz 15 gadiem, kurā Dānija atzina Krievijas cara tiesības uz Livoniju, saglabājot vienīgi Sāmsalu un Muhu salu. Magnuss atteicās no Livonijas karaļa titula, padevās Polijas – Lietuvas valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] aizsardzībā, pameta lēņus Igaunijā un Vidzemē un apmetās Kurzemes bīskapijas galvaspilsētā [[Piltene|Piltenē]]. Pēc viņa nāves 1585. gadā Polija-Lietuva piespieda Dāniju atteikties no [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]], vienīgi Sāmsala palika Dānijas kontrolē līdz pat 1645. gadam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Dānijas lielvalsts}}

[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Dānijas vēsture]]</text>
      <sha1>3s67twb5qb9st1sgkpja1xy844g5ilg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspilī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240476</id>
    <revision>
      <id>4471811</id>
      <parentid>4468281</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:27:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4471811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31881" sha1="k4syp420kski91hxoepitgb7ar7bppu" xml:space="preserve">__NOTOC__
Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ventspils|Ventspilī]].

{{monument-title-wikidata|104036}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566193 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q104036 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55451296
| label = ''[[:d:Q55451296|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Annas iela 13
| lat = 57.3959459
| long = 21.5669439
| p625 = {{Coord|57.395946|21.566944|display=inline}}
| image = Durvis%20Annas13-1.jpg
| vaid = 4554
| year = 18.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451301|Rātsnams]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451298
| label = ''[[:d:Q55451298|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Annas iela 13
| lat = 57.3959459
| long = 21.5669439
| p625 = {{Coord|57.395946|21.566944|display=inline}}
| image = Krasns%20Annas13-1.jpg
| commonscat = Tiled stove at Annas iela 13, Ventspils
| vaid = 4555
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451301|Rātsnams]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451301
| label = ''[[:d:Q55451301|Rātsnams]]''
| name = Rātsnams
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Annas iela 13
| lat = 57.39594
| long = 21.56695
| p625 = {{Coord|57.39594|21.56695|display=inline}}
| image = VentspilsAnnas13.jpg
| commonscat = Annas iela 13 (Ventspils)
| vaid = 6926
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451310
| label = ''[[:d:Q55451310|Ventspils Loču tornis]]''
| name = Ventspils Loču tornis
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Dienvidu mols 5
| lat = 57.39559
| long = 21.53645
| p625 = {{Coord|57.39559|21.53645|display=inline}}
| image = Lo%C4%8Du%20tornis.JPG
| vaid = 8883
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q7920360
| label = [[Ventspils (stacija)|Ventspils]]
| name = Ventspils
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Dzelzceļnieku iela 1; Depo iela 11A
| lat = 57.393605483317
| long = 21.597455089653
| p625 = {{Coord|57.393605|21.597455|display=inline}}
| image = Ventspils%20stacija%2022.jpg
| commonscat = Ventspils railway station
| vaid = 8895
| wikipediauri = Ventspils_(stacija)
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451302
| label = ''[[:d:Q55451302|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Dārzu iela 2
| lat = 57.39739
| long = 21.56998
| p625 = {{Coord|57.39739|21.56998|display=inline}}
| vaid = 4557
| year = 19.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451305
| label = ''[[:d:Q55451305|Krāsnis (3)]]''
| name = Krāsnis (3)
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Dārzu iela 2
| lat = 57.3973871
| long = 21.5699166
| p625 = {{Coord|57.397387|21.569917|display=inline}}
| vaid = 4558
| year = 19.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q7920355
| label = [[Ventspils viduslaiku pils]]
| name = Ventspils viduslaiku pils
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Jāņa iela 17
| lat = 57.395682
| long = 21.557064
| p625 = {{Coord|57.395682|21.557064|display=inline}}
| image = Ventspilis.%20Livonijos%20ordino%20pilis%2C%201290%20m.%202006-09-22.jpg
| commonscat = Ventspils Castle
| vaid = 6927
| wikipediauri = Ventspils_viduslaiku_pils
| year = 13. gs. 1. p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451311
| label = ''[[:d:Q55451311|Ventspils viduslaiku pils]]''
| name = Ventspils viduslaiku pils
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Jāņa iela 17
| lat = 57.3961546
| long = 21.5586964
| p625 = {{Coord|57.396155|21.558696|display=inline}}
| vaid = 2517
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451314
| label = ''[[:d:Q55451314|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Jāņa iela 17
| lat = 57.3961546
| long = 21.5586964
| p625 = {{Coord|57.396155|21.558696|display=inline}}
| vaid = 6931
| year = 18. gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451317
| label = ''[[:d:Q55451317|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Jūras iela 32/34
| locality = Ventspils katoļu baznīcā
| lat = 57.39238
| long = 21.55557
| p625 = {{Coord|57.39238|21.55557|display=inline}}
| vaid = 4559
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451327
| label = ''[[:d:Q55451327|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Katrīnas iela 5
| lat = 57.3962
| long = 21.56933
| p625 = {{Coord|57.3962|21.56933|display=inline}}
| image = Katrinas%20iela%205-1.jpg
| commonscat = Exterior doors at Katrīnas iela 5, Ventspils
| vaid = 4564
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q28966901
| label = ''[[:d:Q28966901|Kuldīgas iela 1]]''
| name = Kuldīgas iela 1
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 1
| lat = 57.395
| long = 21.57194444
| p625 = {{Coord|57.395|21.571944|display=inline}}
| image = Ventspils%20%C4%A3imn%C4%81zija.jpg
| vaid = 8951
| year = 1911.– 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451345
| label = ''[[:d:Q55451345|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 13
| lat = 57.39447
| long = 21.56667
| p625 = {{Coord|57.39447|21.56667|display=inline}}
| image = VentspilsKuldigas13.jpg
| vaid = 6929
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451349
| label = ''[[:d:Q55451349|Senkapi]]''
| name = Senkapi
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 18
| locality = pagalmā
| lat = 57.39497
| long = 21.56762
| p625 = {{Coord|57.39497|21.56762|display=inline}}
| vaid = 2518
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451330
| label = ''[[:d:Q55451330|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 2
| lat = 57.3955233
| long = 21.571122
| p625 = {{Coord|57.395523|21.571122|display=inline}}
| image = Durvis%20Kuld%20iela%202-1.jpg
| commonscat = Exterior doors at Kuldīgas iela 2, Ventspils
| vaid = 4565
| year = 19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451335
| label = ''[[:d:Q55451335|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 2
| lat = 57.3955233
| long = 21.571122
| p625 = {{Coord|57.395523|21.571122|display=inline}}
| vaid = 4566
| year = 19.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451339
| label = ''[[:d:Q55451339|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 2
| lat = 57.3955233
| long = 21.571122
| p625 = {{Coord|57.395523|21.571122|display=inline}}
| vaid = 4567
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451341
| label = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kuldīgas iela 2
| lat = 57.39551
| long = 21.57097
| p625 = {{Coord|57.39551|21.57097|display=inline}}
| image = VentspilsKuldigas2.jpg
| commonscat = Kuldīgas iela 2 (Ventspils)
| vaid = 8788
| year = 18.gs.b., 19.gs. 70.g., 20.gs. I c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451320
| label = ''[[:d:Q55451320|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kārļa iela 5
| lat = 57.39403
| long = 21.56377
| p625 = {{Coord|57.39403|21.56377|display=inline}}
| image = Karla%20iela%205%20durvis-1.jpg
| commonscat = Exterior doors at Kārļa iela 5, Ventspils
| vaid = 4562
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451323
| label = ''[[:d:Q55451323|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Kārļa iela 9
| lat = 57.39427
| long = 21.56273
| p625 = {{Coord|57.39427|21.56273|display=inline}}
| vaid = 4563
| year = 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451351
| label = ''[[:d:Q55451351|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.3958074
| long = 21.5653608
| p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}}
| image = Liel%C4%81%20iela%209%20durvis-2.jpg
| commonscat = Exterior doors at Lielā iela 9, Ventspils
| vaid = 4570
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451355
| label = ''[[:d:Q55451355|Durvju vērtnes (2)]]''
| name = Durvju vērtnes (2)
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.3958074
| long = 21.5653608
| p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}}
| vaid = 4571
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451357
| label = ''[[:d:Q55451357|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.3958074
| long = 21.5653608
| p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}}
| image = V%C4%ABt%C5%86k%C4%81pnes.JPG
| commonscat = Stairs at Lielā iela 9, Ventspils
| vaid = 4572
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451359
| label = ''[[:d:Q55451359|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.3958074
| long = 21.5653608
| p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}}
| vaid = 4573
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451362
| label = ''[[:d:Q55451362|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.3958074
| long = 21.5653608
| p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}}
| vaid = 4574
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451365
| label = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Lielā iela 9
| lat = 57.39579
| long = 21.56531
| p625 = {{Coord|57.39579|21.56531|display=inline}}
| image = Pag%C4%81tnes%20%C4%93na.JPG
| commonscat = Lielā iela 9 (Ventspils)
| vaid = 6930
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451368
| label = ''[[:d:Q55451368|Durvju komplekts un virsgaisma]]''
| name = Durvju komplekts un virsgaisma
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Pils iela 60
| lat = 57.39538
| long = 21.55732
| p625 = {{Coord|57.39538|21.55732|display=inline}}
| image = VentspilsPils60.jpg
| commonscat = Exterior doors at Pils iela 60, Ventspils
| vaid = 4579
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451372
| label = ''[[:d:Q55451372|Ventspils baptistu baznīca]]''
| name = Ventspils baptistu baznīca
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Platā iela 13
| lat = 57.39374
| long = 21.55963
| p625 = {{Coord|57.39374|21.55963|display=inline}}
| image = Ventspils%20baptistu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Baptist church in Ventspils
| vaid = 8786
| year = 1895.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451376
| label = ''[[:d:Q55451376|Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]]''
| name = Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Plosta iela 10
| lat = 57.39845
| long = 21.57271
| p625 = {{Coord|57.39845|21.57271|display=inline}}
| image = Pareiztic%20bazn-3.jpg
| commonscat = Saint Nicholas Orthodox Church, Ventspils
| vaid = 8811
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451379
| label = ''[[:d:Q55451379|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Plosta iela 6
| lat = 57.39847
| long = 21.57034
| p625 = {{Coord|57.39847|21.57034|display=inline}}
| vaid = 4580
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451385
| label = ''[[:d:Q55451385|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Plosta iela 6
| lat = 57.3985001
| long = 21.5703091
| p625 = {{Coord|57.3985|21.570309|display=inline}}
| vaid = 4581
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451387
| label = ''[[:d:Q55451387|Piejūras brīvdabas muzeja vēsturisko ēku komplekss]]''
| name = Piejūras brīvdabas muzeja vēsturisko ēku komplekss
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Riņķa iela 2
| lat = 57.386639826247
| long = 21.534132781146
| p625 = {{Coord|57.38664|21.534133|display=inline}}
| image = V%C4%93sturiska%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 9103
| year = 18.gs.,19.gs.,20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451390
| label = ''[[:d:Q55451390|Tirdzniecības skola, tagad mācību iestāde]]''
| name = Tirdzniecības skola, tagad mācību iestāde
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Saules iela 15
| lat = 57.3925316
| long = 21.5604685
| p625 = {{Coord|57.392532|21.560468|display=inline}}
| image = Saule%20iela%2015-1.jpg
| vaid = 8953
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451393
| label = ''[[:d:Q55451393|Ventspils pamatskola, tagad mācību iestāde]]''
| name = Ventspils pamatskola, tagad mācību iestāde
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Saules iela 37
| lat = 57.3880605
| long = 21.5583692
| p625 = {{Coord|57.388061|21.558369|display=inline}}
| vaid = 8952
| year = 1925.–1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451396
| label = ''[[:d:Q55451396|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Sinagogas iela 6
| lat = 57.3945
| long = 21.55874
| p625 = {{Coord|57.3945|21.55874|display=inline}}
| vaid = 4582
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451399
| label = ''[[:d:Q55451399|Durvju vērtnes]]''
| name = Durvju vērtnes
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Sinagogas iela 6
| lat = 57.3945234
| long = 21.5586954
| p625 = {{Coord|57.394523|21.558695|display=inline}}
| vaid = 4583
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451402
| label = ''[[:d:Q55451402|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Sinagogas iela 6
| lat = 57.3945234
| long = 21.5586954
| p625 = {{Coord|57.394523|21.558695|display=inline}}
| vaid = 4584
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451405
| label = ''[[:d:Q55451405|Logu komplekti (2)]]''
| name = Logu komplekti (2)
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Sofijas iela 8
| lat = 57.39552
| long = 21.56773
| p625 = {{Coord|57.39552|21.56773|display=inline}}
| image = The%20corner%20of%20Baznicas%20iela%20and%20Sofijas%20iela%20Ventspils.jpg
| vaid = 4585
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451418
| label = ''[[:d:Q55451418|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 11
| lat = 57.3976643
| long = 21.5670518
| p625 = {{Coord|57.397664|21.567052|display=inline}}
| image = VentspilTirgus11Durvis.jpg
| vaid = 4556
| year = 18.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451422|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451422
| label = ''[[:d:Q55451422|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 11
| lat = 57.39757
| long = 21.56707
| p625 = {{Coord|57.39757|21.56707|display=inline}}
| image = Tirgus%20iela%2011-1.jpg
| commonscat = Tirgus iela 11 (Ventspils)
| vaid = 8750
| year = 17.gs. 2.p., 18.gs. b., 20.gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q19698025
| label = [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca]]
| name = Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| extlink = http://www.piltenesiecirknis.lv/?s=1253718926&amp;ln=lv
| address = Tirgus iela 2
| lat = 57.396
| long = 21.5679
| p625 = {{Coord|57.396|21.5679|display=inline}}
| image = Ventspils%20Nikolai%20kirik%202010.jpg
| commonscat = Church of Saint Nicholas in Ventspils
| vaid = 6933
| wikipediauri = Ventspils_Nikolaja_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1834. -1835.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451450
| label = ''[[:d:Q55451450|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 2
| locality = Ventspils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3960331
| long = 21.5677426
| p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}}
| image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris%202.jpg
| commonscat = Altar of church of Saint Nicholas in Ventspils
| vaid = 4587
| year = 1834.-1835.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451467
| label = ''[[:d:Q55451467|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 2
| locality = Ventspils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3960331
| long = 21.5677426
| p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}}
| image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg
| vaid = 4588
| year = 1834.-1835.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451472
| label = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 2
| locality = Ventspils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3960331
| long = 21.5677426
| p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}}
| image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%201.jpg
| commonscat = Pipe organ of church of Saint Nicholas in Ventspils
| vaid = 4589
| year = 1834.-1835. 1865.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca]]
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451485
| label = ''[[:d:Q55451485|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 2
| locality = Ventspils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3960331
| long = 21.5677426
| p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}}
| image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%203.jpg
| commonscat = Interior of church of Saint Nicholas in Ventspils
| vaid = 4594
| year = 1834.-1835.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca]]
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451499
| label = ''[[:d:Q55451499|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 2
| locality = Ventspils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3960331
| long = 21.5677426
| p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}}
| image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20kancele.jpg
| commonscat = Pulpit of church of Saint Nicholas in Ventspils
| vaid = 4595
| year = 1834.-1835.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451514
| label = ''[[:d:Q55451514|Dzīvojamā ēka ar noliktavu]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar noliktavu
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 5
| lat = 57.39677
| long = 21.56733
| p625 = {{Coord|57.39677|21.56733|display=inline}}
| image = Ventspils%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2811%29.jpg
| commonscat = Tirgus iela 5 (Ventspils)
| vaid = 8806
| year = 18.gs.b., 19.gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451519
| label = ''[[:d:Q55451519|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus iela 7
| lat = 57.39708
| long = 21.56719
| p625 = {{Coord|57.39708|21.56719|display=inline}}
| image = Novakare%20vecpils%C4%93t%C4%81.JPG
| commonscat = Tirgus iela 7 (Ventspils)
| vaid = 6934
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451522
| label = ''[[:d:Q55451522|Dekoratīvs cilnis]]''
| name = Dekoratīvs cilnis
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus laukums 1
| lat = 57.397915
| long = 21.567374
| p625 = {{Coord|57.397915|21.567374|display=inline}}
| vaid = 4586
| year = 1646. 1764.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55451525|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451525
| label = ''[[:d:Q55451525|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| address = Tirgus laukums 1
| lat = 57.397915
| long = 21.567374
| p625 = {{Coord|57.397915|21.567374|display=inline}}
| vaid = 6932
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451289
| label = ''[[:d:Q55451289|Ventspils senpilsēta]]''
| name = Ventspils senpilsēta
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| lat = 57.397082360582
| long = 21.564183329582
| p625 = {{Coord|57.397082|21.564183|display=inline}}
| image = Nabagu%20iela.JPG
| vaid = 2516
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{monument
| qid = Q55451294
| label = ''[[:d:Q55451294|Ventspils pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Ventspils pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Ventspils
| district = Ventspils
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-VEN
| lat = 57.395950393518
| long = 21.565247888077
| p625 = {{Coord|57.39595|21.565248|display=inline}}
| image = Ostgals1.JPG
| vaid = 7454
| year = 13.-20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Ventspils
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Ventspils|Latvijas kultūras mantojums/Ventspils}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Ventspils]]</text>
      <sha1>k4syp420kski91hxoepitgb7ar7bppu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Grīns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>241037</id>
    <revision>
      <id>4472079</id>
      <parentid>4346553</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:46:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4294" sha1="n1bhmfy9exl3wqh03nxpt025p8us9c1" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Džons Maikls Grīns
| vārds_orig = ''John Michael Green''
| attēls = John Green speaking at VidCon in 2012.png
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Džons Maikls Grīns 2012. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1977
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 24
| dz_vieta = {{vieta|ASV|Indianapolisa}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{USA}}
| tautība = 
| vecāki = 
| brāļi = [[Henks Grīns]]
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Sāra Juriste Grīna
| bērni = Henrijs Grīns&lt;br /&gt;Alise Grīna
| paraksts = John Green's signature.svg
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = rakstnieks, [[vlogeris]]
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
| periods = 2005—pašlaik
| žanri = [[Jauniešu literatūra]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = &quot;[[Meklējot Aļasku]]&quot;&lt;br /&gt;&quot;[[Mūsu zvaigžņu vaina]]&quot;
| alma_mater = [[Kolumbijas Universitāte]]
| apbalvojumi = ''Michael L. Printz'',''Edgar Award'' un ''Shorty Award''
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| piezīmes = 
| dzimums = 
| kategorijas = nē
}}
'''Džons Maikls Grīns''' ({{val|en|John Michael Green}}), dzimis {{dat|1977|8|24}}) ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] rakstnieks, kura darbi, lai gan pieskaitāmi jauniešu literatūrai, guvuši atzinību starp visām paaudzēm. Džona Grīna populārākie romāni ir &quot;[[Meklējot Aļasku]]&quot; (''Looking For Alaska'') un &quot;[[Mūsu zvaigžņu vaina]]&quot; (''The Fault in Our Stars''), kuru ''[[Time|Time Magazine]]'' atzina par 2012. gada labāko romānu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://entertainment.time.com/2012/12/04/top-10-arts-lists/slide/john-green-the-fault-in-our-stars/|title=The Fault in Our Stars, John Green &amp;#124; Top 10 Everything: Arts &amp; Entertainment|first=Lev|last=Grossman|date=2012. gada 4. dec.|via=entertainment.time.com|access-date=2021. gada 15. Maijs|archive-date=2018. gada 27. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20180627114200/http://entertainment.time.com/2012/12/04/top-10-arts-lists/slide/john-green-the-fault-in-our-stars/}}&lt;/ref&gt; 2014. gada jūnijā iznāca romāna ekranizācija &quot;[[Vainīgas ir zvaigznes]]&quot; ar [[Šeilīna Vudlija|Šeilīnu Vudliju]] un [[Ensels Elgorts|Enselu Elgortu]] galvenajās lomās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt2582846/?ref_=nv_sr_1|title=The Fault in Our Stars|date=2014. gada 4. jūn.|via=IMDb}}&lt;/ref&gt;

Džons Grīns ir aktīvs video blogotājs,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://fishingboatproceeds.tumblr.com/?og=1|title=John Green's tumblr|website=fishingboatproceeds.tumblr.com}}&lt;/ref&gt; un kopā ar brāli [[Henks Grīns|Henku Grīnu]] ir izveidojis [[Videoblogs|video blogu]] ''[[VlogBrothers]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/user/vlogbrothers?feature=watch|title=vlogbrothers - YouTube|website=www.youtube.com}}&lt;/ref&gt; Kopā ar brāli viņš ir nodibinājis arī labdarības pasākumu ''P4A'', kas rosina jauniešus runāt par labdarības projektiem, kurus vajadzētu vairāk atbalstīt.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.projectforawesome.com/|title=Project For Awesome 2021|website=www.projectforawesome.com}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Nosaukums latviski !! Nosaukums angliski !! Izdošanas gads 
|-
| &quot;[[Meklējot Aļasku]]&quot; || ''Looking for Alaska'' || 2005
|-
| &quot;Katrīna pēc Katrīnas&quot; || ''An Abundance of Katherines'' || 2006
|-
| &quot;Ļauj lai snieg-trīs brīvdienu romāni&quot;&lt;ref&gt;&quot;Ļauj lai snieg — trīs brīvdienu romāni&quot; ir koppprojekts ar [[Maurīna Džonsone|Maurīnu Džonsoni]] (''Maureen Johnson'') un Lorenu Miraklu (''Lauren Myracle'')&lt;/ref&gt;|| ''Let It Snow: Three Holiday Romances'' || 2008
|-
| &quot;Papīra pilsētas&quot; || ''Paper Towns'' || 2008
|-
| &quot;Vil Greison, Vil Greison&quot;&lt;ref&gt;&quot;Vil Greison, Vil Greison&quot; ir kopprojekts ar Deividu Levitanu (''David Levithan'')&lt;/ref&gt; || ''Will Grayson, Will Grayson'' || 2010
|-
| &quot;[[Mūsu zvaigžņu vaina]]&quot; || ''The Fault in Our Stars'' || 2012
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grīns, Džons}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Indiānā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV literatūras kritiķi]]</text>
      <sha1>n1bhmfy9exl3wqh03nxpt025p8us9c1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Gulbenes novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244179</id>
    <revision>
      <id>4472011</id>
      <parentid>4470193</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T08:51:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4472011</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="147373" sha1="4opm3n4rivuz7weyr0gqeyo3yrrtul4" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]].

{{monument-title-wikidata|209187}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565788 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q4900405
| label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]''
| name = Beļavas muižas pils
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā
| lat = 57.289666
| long = 26.789732
| p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}}
| image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg
| vaid = 4971
| year = ap 1750. 1912. 1925.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q21481179
| label = [[Kārtenes pilskalns]]
| name = Kārtenes pilskalns
| municipality = Gulbenes novads&lt;br/&gt;Beļavas pagasts
| district = Gulbenes novads&lt;br/&gt;Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ilgupjiem
| lat = 57.28611111
| long = 26.77527778
| p625 = {{Coord|57.286111|26.775278|display=inline}}
| image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg&lt;br/&gt;T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg
| vaid = 801
| wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gulbenes_novads&lt;br/&gt;Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q38191893
| label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| name = Beļavas muižas apbūve
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā, Pilsskola
| lat = 57.28972222
| long = 26.78916667
| p625 = {{Coord|57.289722|26.789167|display=inline}}
| image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg
| vaid = 4970
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Beļavas muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005790
| label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]''
| name = Durvju komplekti (8)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289701
| long = 26.78956
| p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}}
| vaid = 3349
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005791
| label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]''
| name = Flīzītes (28)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289712
| long = 26.789646
| p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}}
| vaid = 3350
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005793
| label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289654
| long = 26.789753
| p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}}
| vaid = 3351
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005795
| label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289654
| long = 26.789668
| p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}}
| vaid = 3352
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005796
| label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 3353
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005797
| label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289596
| long = 26.789775
| p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}}
| vaid = 3354
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005798
| label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]''
| name = Sienas skapis
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289561
| long = 26.789861
| p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}}
| vaid = 3355
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005799
| label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Puķeskalnos
| lat = 57.280484256308
| long = 26.776541605101
| p625 = {{Coord|57.280484|26.776542|display=inline}}
| vaid = 4963
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005802
| label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]''
| name = Augulienas muižas apbūve
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienā
| vaid = 4964
| year = 18. gs. - 20. gs. s
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Augulienas muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005805
| label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]''
| name = Augulienas muižas kungu māja
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienas muižā
| lat = 57.2752261584
| long = 26.68728863067
| p625 = {{Coord|57.275226|26.687289|display=inline}}
| image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg
| vaid = 4965
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005808
| label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienas muižā
| lat = 57.274259432025
| long = 26.686682131899
| p625 = {{Coord|57.274259|26.686682|display=inline}}
| vaid = 4967
| year = 18 . gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005810
| label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienas muižā
| lat = 57.275234922047
| long = 26.687526428791
| p625 = {{Coord|57.275235|26.687526|display=inline}}
| vaid = 4969
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Augulienas muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005814
| label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]''
| name = Siernīca
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā
| lat = 57.288387327393
| long = 26.791038147606
| p625 = {{Coord|57.288387|26.791038|display=inline}}
| vaid = 4972
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005816
| label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā
| lat = 57.289016
| long = 26.788852
| p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}}
| vaid = 4973
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005819
| label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| name = Naglenes muižas apbūve
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.242707952505
| long = 26.820687504289
| p625 = {{Coord|57.242708|26.820688|display=inline}}
| vaid = 4977
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Naglenes muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005821
| label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]''
| name = Naglenes muižas kungu māja
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.24328698818
| long = 26.821072538049
| p625 = {{Coord|57.243287|26.821073|display=inline}}
| vaid = 4978
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005822
| label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.243547327474
| long = 26.821591482232
| p625 = {{Coord|57.243547|26.821591|display=inline}}
| vaid = 4979
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005823
| label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.238853413913
| long = 26.816211187954
| p625 = {{Coord|57.238853|26.816211|display=inline}}
| vaid = 4980
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005825
| label = ''[[:d:Q47005825|&quot;Burtnieku&quot; dzīvojamā rija]]''
| name = &quot;Burtnieku&quot; dzīvojamā rija
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Burtniekos
| lat = 57.286761
| long = 26.778435
| p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}}
| vaid = 6105
| year = 19.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005826
| label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]''
| name = Lisas ezera mītne
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lisas ezera Z galā
| lat = 57.274241985095
| long = 26.736569838088
| p625 = {{Coord|57.274242|26.73657|display=inline}}
| vaid = 796
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005827
| label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Andzēnu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Andzēniem
| lat = 57.199909786032
| long = 26.775340365726
| p625 = {{Coord|57.19991|26.77534|display=inline}}
| vaid = 797
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005828
| label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]]
| name = Atvašu svētliepas - kulta vieta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Atvasēm
| lat = 57.270508737745
| long = 26.74662171792
| p625 = {{Coord|57.270509|26.746622|display=inline}}
| vaid = 798
| wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005829
| label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]''
| name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ceriņiem
| lat = 57.280752715885
| long = 26.812755745324
| p625 = {{Coord|57.280753|26.812756|display=inline}}
| vaid = 799
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005830
| label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]''
| name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie bij. Beļavas pamatskolas
| lat = 57.250423061809
| long = 26.769252328446
| p625 = {{Coord|57.250423|26.769252|display=inline}}
| vaid = 800
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005831
| label = [[Juru upurozoli]]
| name = Juru upurozoli
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Juriem
| lat = 57.2475319088
| long = 26.757166551159
| p625 = {{Coord|57.247532|26.757167|display=inline}}
| vaid = 802
| wikipediauri = Juru_upurozoli
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005832
| label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]''
| name = Krimu senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Krimiem
| lat = 57.258930346505
| long = 26.69601854186
| p625 = {{Coord|57.25893|26.696019|display=inline}}
| vaid = 803
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005834
| label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]''
| name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kubulniekiem
| lat = 57.232546606892
| long = 26.766261405409
| p625 = {{Coord|57.232547|26.766261|display=inline}}
| vaid = 804
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005835
| label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]]
| name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lazdukalniem
| lat = 57.197639105477
| long = 26.696157429477
| p625 = {{Coord|57.197639|26.696157|display=inline}}
| commonscat = Lazdukalna pilskalns
| vaid = 805
| wikipediauri = Lazdu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005836
| label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]]
| name = Upurkalniņš - kulta vieta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Līgotņiem
| lat = 57.247418929332
| long = 26.787499182436
| p625 = {{Coord|57.247419|26.787499|display=inline}}
| vaid = 806
| wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005839
| label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]''
| name = Pērļu kalns - senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Pērļukalniem
| lat = 57.194496348708
| long = 26.683660182208
| p625 = {{Coord|57.194496|26.68366|display=inline}}
| vaid = 807
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005840
| label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]''
| name = Putniņu senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Putniņiem
| lat = 57.290700863791
| long = 26.744637599949
| p625 = {{Coord|57.290701|26.744638|display=inline}}
| vaid = 808
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005841
| label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]''
| name = Bērzu kalniņš - senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Veccīruļiem
| lat = 57.294161823248
| long = 26.744300325482
| p625 = {{Coord|57.294162|26.7443|display=inline}}
| vaid = 809
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005843
| label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]''
| name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Veccīruļiem
| lat = 57.297016472297
| long = 26.742402217112
| p625 = {{Coord|57.297016|26.742402|display=inline}}
| vaid = 810
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005847
| label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Vecmeišiem
| lat = 57.21878054077
| long = 26.800139803067
| p625 = {{Coord|57.218781|26.80014|display=inline}}
| vaid = 811
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005851
| label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]''
| name = Dumpurnieku senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem
| lat = 57.272449029085
| long = 26.715783645968
| p625 = {{Coord|57.272449|26.715784|display=inline}}
| vaid = 812
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005852
| label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem
| lat = 57.2841842469
| long = 26.859706153856
| p625 = {{Coord|57.284184|26.859706|display=inline}}
| vaid = 813
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005853
| label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]]
| name = Rutkastes kalns - pilskalns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām
| lat = 57.190158665007
| long = 26.724925845682
| p625 = {{Coord|57.190159|26.724926|display=inline}}
| image = Rutkastes%20pilskalns.jpg
| vaid = 814
| wikipediauri = Rutkastes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005854
| label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8341
| year = 18./19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005856
| label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8342
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005861
| label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8343
| year = 19.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005864
| label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]''
| name = Durvju komplekti (4)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8344
| year = 18.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005866
| label = [[Viculaiku pilskalns]]
| name = Viculaiku pilskalns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Upeskalniem un Viculaikām
| lat = 57.250062144686
| long = 26.771013895553
| p625 = {{Coord|57.250062|26.771014|display=inline}}
| vaid = 8345
| wikipediauri = Viculaiku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005871
| label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| name = Krapas muižas apbūve
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.129953169274
| long = 26.654379525171
| p625 = {{Coord|57.129953|26.65438|display=inline}}
| vaid = 4981
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005872
| label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.130929373278
| long = 26.653889380778
| p625 = {{Coord|57.130929|26.653889|display=inline}}
| vaid = 4982
| year = 19. gs. IVc.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005875
| label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.131028645205
| long = 26.655528414888
| p625 = {{Coord|57.131029|26.655528|display=inline}}
| vaid = 4983
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005876
| label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.130621226534
| long = 26.652805104312
| p625 = {{Coord|57.130621|26.652805|display=inline}}
| vaid = 4984
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005877
| label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]''
| name = Priedkalnu senkapi
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Priedkalniem
| lat = 57.037640996232
| long = 26.715253699696
| p625 = {{Coord|57.037641|26.715254|display=inline}}
| vaid = 816
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005879
| label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Rāvijām un Priedniekiem
| lat = 57.049754098483
| long = 26.721999220603
| p625 = {{Coord|57.049754|26.721999|display=inline}}
| vaid = 817
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005880
| label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]''
| name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Rožkalniem
| lat = 57.13851008587
| long = 26.638446695365
| p625 = {{Coord|57.13851|26.638447|display=inline}}
| image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg
| vaid = 818
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005883
| label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]''
| name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Zaļumiem
| lat = 57.13632677152
| long = 26.697467652005
| p625 = {{Coord|57.136327|26.697468|display=inline}}
| vaid = 819
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005884
| label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]''
| name = Krapas pilskalns
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Liepiņām un Purmaļiem
| lat = 57.132735630103
| long = 26.642433453405
| p625 = {{Coord|57.132736|26.642433|display=inline}}
| vaid = 820
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005885
| label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]''
| name = Druvienas pagastskola
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Mazvasaraudžos
| lat = 57.102894
| long = 26.249621
| p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}}
| vaid = 22
| year = 19.gs.b.- 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005886
| label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]''
| name = Druvienas muižas apbūve
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Druvienas muižā
| lat = 57.115602829288
| long = 26.298008536721
| p625 = {{Coord|57.115603|26.298009|display=inline}}
| vaid = 4985
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Druvienas muiža]]
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005887
| label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]''
| name = Druvienas muižas kungu māja
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Druvienas muižā
| lat = 57.115366512491
| long = 26.296717205932
| p625 = {{Coord|57.115367|26.296717|display=inline}}
| image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg
| vaid = 4986
| year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005892
| label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]''
| name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Druvienas muižā
| lat = 57.115570554882
| long = 26.29901028295
| p625 = {{Coord|57.115571|26.29901|display=inline}}
| vaid = 4987
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005894
| label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]''
| name = Pērļa ūdensdzirnavas
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Pērlē
| lat = 57.092947371383
| long = 26.180759451931
| p625 = {{Coord|57.092947|26.180759|display=inline}}
| vaid = 4988
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005901
| label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]''
| name = Silmaču viduslaiku kapsēta
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Silmačiem
| lat = 57.088975841996
| long = 26.165648337099
| p625 = {{Coord|57.088976|26.165648|display=inline}}
| vaid = 821
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005902
| label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]''
| name = Ziemeļu senkapi
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ziemeļiem
| lat = 57.130281916868
| long = 26.218278957973
| p625 = {{Coord|57.130282|26.218279|display=inline}}
| vaid = 822
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484107
| label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]''
| name = Druvienas kultūras nams
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| vaid = 9290
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005909
| label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]''
| name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.165997961418
| long = 26.554255875721
| p625 = {{Coord|57.165998|26.554256|display=inline}}
| image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg
| commonscat = Choral society house in Galgauska
| vaid = 4989
| year = 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005910
| label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskola]]''
| name = Galgauskas pamatskola
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.167859984122
| long = 26.556165403101
| p625 = {{Coord|57.16786|26.556165|display=inline}}
| image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg
| commonscat = Galgauska primary school
| vaid = 4990
| year = 1937.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005911
| label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]''
| name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.192728353316
| long = 26.555159523787
| p625 = {{Coord|57.192728|26.55516|display=inline}}
| image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg
| commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska
| vaid = 4991
| year = ap 1850. -1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005913
| label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| name = Galgauskas muižas apbūve
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.190860000163
| long = 26.557915629389
| p625 = {{Coord|57.19086|26.557916|display=inline}}
| vaid = 4992
| year = 19. gs. s. - 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005916
| label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]''
| name = Meldera māja
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.191777192385
| long = 26.560270801712
| p625 = {{Coord|57.191777|26.560271|display=inline}}
| vaid = 4993
| year = ap 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005918
| label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.190927828435
| long = 26.55709765218
| p625 = {{Coord|57.190928|26.557098|display=inline}}
| vaid = 4994
| year = 19. gs. 1.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005903
| label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Narātu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie bij. Narātiem
| lat = 57.169912547915
| long = 26.511346683288
| p625 = {{Coord|57.169913|26.511347|display=inline}}
| vaid = 823
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005904
| label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]''
| name = Bļodas kalns - pilskalns
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kaijām
| lat = 57.151643578823
| long = 26.553563050288
| p625 = {{Coord|57.151644|26.553563|display=inline}}
| vaid = 825
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005905
| label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]''
| name = Ausenes pilskalns
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lazdukalniem
| lat = 57.156722525992
| long = 26.66404485383
| p625 = {{Coord|57.156723|26.664045|display=inline}}
| vaid = 826
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005906
| label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Tīcānu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Tīcāniem
| lat = 57.187708796876
| long = 26.588179173464
| p625 = {{Coord|57.187709|26.588179|display=inline}}
| vaid = 827
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q11243981
| label = [[Gulbene (stacija)|Gulbene]]
| name = Gulbene
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Dzelzceļa iela 8
| lat = 57.18277778
| long = 26.76583333
| p625 = {{Coord|57.182778|26.765833|display=inline}}
| image = Station%20Gulbene.jpg
| commonscat = Gulbene railway station
| vaid = 5013
| wikipediauri = Gulbene_(stacija)
| year = 1926.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q16411825
| label = [[Gulbenes viduslaiku pils]]
| name = Gulbenes viduslaiku pils
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krustalīces upes krastā
| lat = 57.16166667
| long = 26.75777778
| p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}}
| vaid = 828
| wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q20561293
| label = [[Gulbenes Baltā pils]]
| name = Gulbenes Baltā pils
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 12
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.16166667
| long = 26.76111111
| p625 = {{Coord|57.161667|26.761111|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG
| commonscat = White Palace (Gulbene)
| vaid = 4997
| wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils
| year = 1763. 19. gs. v. -70.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q20561306
| label = [[Gulbenes Sarkanā pils]]
| name = Gulbenes Sarkanā pils
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Parka iela 10
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.16055556
| long = 26.76388889
| p625 = {{Coord|57.160556|26.763889|display=inline}}
| image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg
| commonscat = Red Palace (Gulbene)
| vaid = 4998
| wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q29450244
| label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.16166667
| long = 26.75777778
| p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}}
| image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg
| commonscat = Gulbene Lutheran church
| vaid = 5011
| wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1838. -1843.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005920
| label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]''
| name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai
| lat = 57.181661870152
| long = 26.758368811043
| p625 = {{Coord|57.181662|26.758369|display=inline}}
| image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG
| vaid = 8340
| year = 1903.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005921
| label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]''
| name = Parks Vecgulbenes muižā
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.162179
| long = 26.762609
| p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}}
| image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg
| commonscat = Park of Vecgulbene Manor
| vaid = 5010
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecgulbenes muiža]]
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005924
| label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]''
| name = Piemineklis kritušajiem karavīriem
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos
| lat = 57.171641847176
| long = 26.771894241727
| p625 = {{Coord|57.171642|26.771894|display=inline}}
| image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg
| vaid = 8347
| year = 1967.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005926
| label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 12
| locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī
| lat = 57.1619444
| long = 26.7604318
| p625 = {{Coord|57.161944|26.760432|display=inline}}
| image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg
| vaid = 8348
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Gulbenes Baltā pils]]
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005930
| label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]''
| name = Mūra tilts
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg
| vaid = 5012
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005933
| label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]''
| name = Durvju komplekti (3)
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| vaid = 8349
| year = 19.gs.Ic.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005937
| label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 8351
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005941
| label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 8352
| year = 18./19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005944
| label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 16
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.162341
| long = 26.760609
| p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg
| vaid = 5002
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005953
| label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]''
| name = Manēža
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 18
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1622339
| long = 26.759995
| p625 = {{Coord|57.162234|26.759995|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg
| vaid = 5008
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005955
| label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]''
| name = Siernīca
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 20
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1627312
| long = 26.7592916
| p625 = {{Coord|57.162731|26.759292|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg
| vaid = 5006
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005959
| label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 22
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1632362
| long = 26.7593749
| p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}}
| image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg
| vaid = 5004
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005961
| label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]''
| name = Lopu virtuve
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 22
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1632362
| long = 26.7593749
| p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg
| vaid = 5005
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005964
| label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 9
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1599417
| long = 26.7579716
| p625 = {{Coord|57.159942|26.757972|display=inline}}
| vaid = 5003
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005968
| label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]''
| name = Gulbenes pilsētas pamatskola
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Līkā iela 21
| lat = 57.1750867
| long = 26.7550627
| p625 = {{Coord|57.175087|26.755063|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg
| vaid = 5014
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005974
| label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]''
| name = Gulbenes draudzes kapu kapliča
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Miera iela 12
| lat = 57.1826455
| long = 26.7494867
| p625 = {{Coord|57.182645|26.749487|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg
| commonscat = Cemetery chapel in Gulbene
| vaid = 5015
| year = 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005983
| label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]''
| name = Mežsarga māja
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Ozolu iela 4
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1736893
| long = 26.7646549
| p625 = {{Coord|57.173689|26.764655|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg
| vaid = 5000
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005991
| label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Parka iela 31
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1597336
| long = 26.7637453
| p625 = {{Coord|57.159734|26.763745|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg
| vaid = 5007
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005994
| label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]''
| name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Pils iela 2
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1606775
| long = 26.7588504
| p625 = {{Coord|57.160677|26.75885|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg
| vaid = 5001
| year = 19. gs.70.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005996
| label = ''[[:d:Q47005996|Oranžērija]]''
| name = Oranžērija
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Pils iela 5
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1609143
| long = 26.7619643
| p625 = {{Coord|57.160914|26.761964|display=inline}}
| image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg
| vaid = 5009
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005998
| label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]''
| name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Rīgas iela 69
| lat = 57.178069
| long = 26.7551359
| p625 = {{Coord|57.178069|26.755136|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg
| vaid = 5016
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005999
| label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]''
| name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Skolas iela 10
| lat = 57.1715255
| long = 26.7674053
| p625 = {{Coord|57.171526|26.767405|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg
| vaid = 5017
| year = 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006001
| label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]''
| name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35
| lat = 57.186446159734
| long = 26.764148691223
| p625 = {{Coord|57.186446|26.764149|display=inline}}
| image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg
| vaid = 4995
| year = 1920. -1921.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006004
| label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]''
| name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Viestura iela 21
| lat = 57.1827518
| long = 26.7604332
| p625 = {{Coord|57.182752|26.760433|display=inline}}
| image = T%C4%93jas%20nams.JPG
| vaid = 5018
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006113
| label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| name = Litenes muižas apbūve
| municipality = Gulbenes novads
| district = Gulbenes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.187489580818
| long = 27.029083004973
| p625 = {{Coord|57.18749|27.029083|display=inline}}
| vaid = 5052
| year = 19. gs. s. 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]''
| munwiki = Gulbenes_novads
}}
{{monument
| qid = Q47006011
| label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]''
| name = Pils
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.05966
| long = 26.596913
| p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}}
| image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor House
| vaid = 5020
| year = 19. gs.30.g. 1900. -1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006014
| label = ''[[:d:Q47006014|&quot;Bišu māja&quot;, vēlāk &quot;Leļļu māja&quot;]]''
| name = &quot;Bišu māja&quot;, vēlāk &quot;Leļļu māja&quot;
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.05975473714
| long = 26.598386076601
| p625 = {{Coord|57.059755|26.598386|display=inline}}
| image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg
| commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor
| vaid = 5021
| year = 19. gs. b. 1886.?
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006016
| label = ''[[:d:Q47006016|&quot;Velna vārti&quot; un mākslīgās pilsdrupas]]''
| name = &quot;Velna vārti&quot; un mākslīgās pilsdrupas
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.058063666672
| long = 26.600200245075
| p625 = {{Coord|57.058064|26.6002|display=inline}}
| image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg
| vaid = 5022
| year = 1889.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006019
| label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]''
| name = Ceļa rādītājs
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.056894993824
| long = 26.598291315503
| p625 = {{Coord|57.056895|26.598291|display=inline}}
| vaid = 5023
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006021
| label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]''
| name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.055203707212
| long = 26.599462160866
| p625 = {{Coord|57.055204|26.599462|display=inline}}
| vaid = 5025
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006022
| label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.06062042517
| long = 26.598111664649
| p625 = {{Coord|57.06062|26.598112|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg
| commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor
| vaid = 5026
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006023
| label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.052885898979
| long = 26.598098945144
| p625 = {{Coord|57.052886|26.598099|display=inline}}
| image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaungulbene
| vaid = 5027
| wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1904.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006024
| label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]''
| name = Kalēja māja ar smēdi
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.06220742483
| long = 26.599762401829
| p625 = {{Coord|57.062207|26.599762|display=inline}}
| image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg
| commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5028
| year = 1887.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006025
| label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.054978641282
| long = 26.597704671007
| p625 = {{Coord|57.054979|26.597705|display=inline}}
| image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg
| vaid = 5029
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006026
| label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]''
| name = Vešas māja
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.059847682955
| long = 26.59511499202
| p625 = {{Coord|57.059848|26.595115|display=inline}}
| image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg
| commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5030
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006029
| label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061760829022
| long = 26.594382816043
| p625 = {{Coord|57.061761|26.594383|display=inline}}
| vaid = 5031
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006030
| label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]''
| name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061982
| long = 26.59642
| p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}}
| image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex
| vaid = 5032
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006031
| label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]''
| name = Obelisks
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.055891
| long = 26.595411
| p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}}
| vaid = 5033
| year = 1879.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006032
| label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]''
| name = Parādes pagalma vārti
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.06155
| long = 26.596055
| p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}}
| image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg
| commonscat = Gate of Jaungulbene Manor
| vaid = 5034
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Jaungulbenes muiža]]
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006036
| label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]''
| name = Parka žogs
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.059621972335
| long = 26.598662342009
| p625 = {{Coord|57.059622|26.598662|display=inline}}
| image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls
| vaid = 5035
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006038
| label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| name = Parks ar parka arhitektūru
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.058197056844
| long = 26.597499742904
| p625 = {{Coord|57.058197|26.5975|display=inline}}
| image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Park
| vaid = 5036
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Jaungulbenes muiža]]
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006039
| label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061861514534
| long = 26.598700556564
| p625 = {{Coord|57.061862|26.598701|display=inline}}
| image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg
| commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5037
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006041
| label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]''
| name = Pagrabs un saimniecības ēka
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.062233157392
| long = 26.59659675634
| p625 = {{Coord|57.062233|26.596597|display=inline}}
| image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar
| vaid = 5038
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006042
| label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]''
| name = Sarga mājiņa
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.059750786854
| long = 26.59756810877
| p625 = {{Coord|57.059751|26.597568|display=inline}}
| image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg
| commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5039
| year = 20. gs. s. 1907.?
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006046
| label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]''
| name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061049
| long = 26.594188
| p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Stable in Jaungulbene Manor
| vaid = 5040
| year = 1894.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006051
| label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis &quot;Ģerbonis&quot; fasādē]]''
| name = Cilnis &quot;Ģerbonis&quot; fasādē
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižas pilī
| lat = 57.059749949046
| long = 26.596660658536
| p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}}
| vaid = 8355
| year = ap 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006055
| label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižas pilī
| lat = 57.059749949046
| long = 26.596660658536
| p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}}
| vaid = 8356
| year = 19./20.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006057
| label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižas pilī
| lat = 57.059749949046
| long = 26.596660658536
| p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}}
| vaid = 8357
| year = ap 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006005
| label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]''
| name = Aizupju senkapi
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Aizupjiem
| lat = 57.077659464941
| long = 26.539134687645
| p625 = {{Coord|57.077659|26.539135|display=inline}}
| vaid = 829
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006006
| label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]]
| name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta
| municipality = Gulbenes novads&lt;br/&gt;Jaungulbenes pagasts
| district = Gulbenes novads&lt;br/&gt;Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kalnakalviešiem
| lat = 57.054076424846
| long = 26.548678823822
| p625 = {{Coord|57.054076|26.548679|display=inline}}
| image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg
| commonscat = Liedes kalni
| vaid = 830
| wikipediauri = Liedes_kalni
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gulbenes_novads&lt;br/&gt;Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006007
| label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]''
| name = Struņķu senkapi (Akmens krasti)
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Struņķiem
| lat = 57.098351387515
| long = 26.591848117447
| p625 = {{Coord|57.098351|26.591848|display=inline}}
| vaid = 831
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006008
| label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]''
| name = Sēliešu senkapi
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem
| lat = 57.07813497339
| long = 26.542525547098
| p625 = {{Coord|57.078135|26.542526|display=inline}}
| vaid = 832
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006010
| label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]''
| name = Liednieku senkapi
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem
| lat = 57.091226300785
| long = 26.603670419259
| p625 = {{Coord|57.091226|26.60367|display=inline}}
| vaid = 833
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006228
| label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| name = Kalnamuižas apbūve
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.273750140275
| long = 26.930228952004
| p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}}
| vaid = 5083
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]]
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006230
| label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]''
| name = Kalnienas muižas pils
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.274001292742
| long = 26.929206076228
| p625 = {{Coord|57.274001|26.929206|display=inline}}
| image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg
| vaid = 5084
| year = ap 1765. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006231
| label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.27245756821
| long = 26.930479444647
| p625 = {{Coord|57.272458|26.930479|display=inline}}
| vaid = 5085
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006233
| label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.273750140275
| long = 26.930228952004
| p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}}
| vaid = 5086
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006234
| label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]''
| name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.274577651088
| long = 26.928315519447
| p625 = {{Coord|57.274578|26.928316|display=inline}}
| vaid = 5087
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006235
| label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.274731411203
| long = 26.92901748037
| p625 = {{Coord|57.274731|26.929017|display=inline}}
| vaid = 5088
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006058
| label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Aļļu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Aļļiem
| lat = 57.306965396855
| long = 26.566842717282
| p625 = {{Coord|57.306965|26.566843|display=inline}}
| vaid = 834
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006059
| label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Poļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Puidzuļiem
| lat = 57.371169886446
| long = 26.506810369907
| p625 = {{Coord|57.37117|26.50681|display=inline}}
| vaid = 835
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006061
| label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]''
| name = Ceļmalnieku senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ceļmalniekiem
| lat = 57.271604895468
| long = 26.567929462285
| p625 = {{Coord|57.271605|26.567929|display=inline}}
| vaid = 836
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006062
| label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]''
| name = Ģindu senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ģindiem
| lat = 57.281381109934
| long = 26.415832305893
| p625 = {{Coord|57.281381|26.415832|display=inline}}
| vaid = 837
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006064
| label = [[Krāču pilskalns]]
| name = Krāču pilskalns
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lejaskrācēm
| lat = 57.241981624735
| long = 26.456608526894
| p625 = {{Coord|57.241982|26.456609|display=inline}}
| vaid = 838
| wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006065
| label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]''
| name = Lināju senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Linājiem
| lat = 57.295718180966
| long = 26.286297658874
| p625 = {{Coord|57.295718|26.286298|display=inline}}
| vaid = 839
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006067
| label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]''
| name = Zviedru ceļš
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Linājiem
| lat = 57.297012402145
| long = 26.286831098104
| p625 = {{Coord|57.297012|26.286831|display=inline}}
| vaid = 840
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006070
| label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]''
| name = Melderu senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Melderiem
| lat = 57.294610488058
| long = 26.433686456216
| p625 = {{Coord|57.29461|26.433686|display=inline}}
| vaid = 841
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006072
| label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]''
| name = Senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie pienotavas
| lat = 57.284209284398
| long = 26.574311182945
| p625 = {{Coord|57.284209|26.574311|display=inline}}
| vaid = 842
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006074
| label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]''
| name = Vigubu senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Vigubiem
| lat = 57.249115702276
| long = 26.51687038617
| p625 = {{Coord|57.249116|26.51687|display=inline}}
| vaid = 843
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006075
| label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem
| lat = 57.299210099305
| long = 26.675117022981
| p625 = {{Coord|57.29921|26.675117|display=inline}}
| vaid = 844
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484110
| label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]''
| name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-033
| vaid = 9294
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006077
| label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka
| municipality = Lejasciems
| district = Lejasciems&lt;br/&gt;Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Rīgas iela 20
| lat = 57.2788052
| long = 26.5748268
| p625 = {{Coord|57.278805|26.574827|display=inline}}
| vaid = 5050
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]''
| munwiki = Lejasciems
}}
{{monument
| qid = Q47006086
| label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Lejasciems
| district = Lejasciems&lt;br/&gt;Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Rīgas iela 3
| lat = 57.2824438
| long = 26.5787087
| p625 = {{Coord|57.282444|26.578709|display=inline}}
| vaid = 5049
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lejasciems
}}
{{monument
| qid = Q47006115
| label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190880712352
| long = 27.029175571517
| p625 = {{Coord|57.190881|27.029176|display=inline}}
| image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG&lt;br/&gt;%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg
| commonscat = Litene manor house
| vaid = 5053
| year = 19. gs. 1.p. 1961.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006118
| label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190418910454
| long = 27.032768288792
| p625 = {{Coord|57.190419|27.032768|display=inline}}
| vaid = 5054
| year = 19. gs. 2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006120
| label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]''
| name = Aptieka
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190270496181
| long = 27.025393834056
| p625 = {{Coord|57.19027|27.025394|display=inline}}
| vaid = 5055
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006122
| label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]''
| name = Šķūnis
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.192390292112
| long = 27.030583363031
| p625 = {{Coord|57.19239|27.030583|display=inline}}
| vaid = 5056
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006123
| label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190854158353
| long = 27.027549877406
| p625 = {{Coord|57.190854|27.02755|display=inline}}
| vaid = 5057
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006124
| label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]''
| name = Magazīnas klēts
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190434166229
| long = 27.024730949878
| p625 = {{Coord|57.190434|27.024731|display=inline}}
| vaid = 5058
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006125
| label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.186920191058
| long = 27.029641448392
| p625 = {{Coord|57.18692|27.029641|display=inline}}
| vaid = 5059
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006127
| label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.191704
| long = 27.029489
| p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}}
| vaid = 5060
| year = 1821.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006128
| label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190667437164
| long = 27.03105098816
| p625 = {{Coord|57.190667|27.031051|display=inline}}
| vaid = 5061
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006132
| label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3
| lat = 57.190861078134
| long = 27.029038667679
| p625 = {{Coord|57.190861|27.029039|display=inline}}
| vaid = 5062
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006102
| label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]''
| name = Litenes kapu kapliča
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes kapos
| lat = 57.189700955249
| long = 27.004556405784
| p625 = {{Coord|57.189701|27.004556|display=inline}}
| vaid = 5051
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006103
| label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Grīvām
| lat = 57.136226932661
| long = 26.97428979164
| p625 = {{Coord|57.136227|26.97429|display=inline}}
| vaid = 6144
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006104
| label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē
| lat = 57.213515532437
| long = 27.140858927588
| p625 = {{Coord|57.213516|27.140859|display=inline}}
| vaid = 847
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006105
| label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Siliņiem
| lat = 57.203890389463
| long = 27.049120784678
| p625 = {{Coord|57.20389|27.049121|display=inline}}
| vaid = 848
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006106
| label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]''
| name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem
| lat = 57.17231309309
| long = 26.997854557596
| p625 = {{Coord|57.172313|26.997855|display=inline}}
| vaid = 849
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006109
| label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]''
| name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-033
| locality = pie Litenes kapsētas
| lat = 57.189518
| long = 27.004223
| p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}}
| vaid = 8563
| year = 1941.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006110
| label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]''
| name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-033
| locality = &quot;Valsts mežs 5068 007 0045&quot;, Sitas silā
| lat = 57.165741734358
| long = 27.018318074233
| p625 = {{Coord|57.165742|27.018318|display=inline}}
| image = Litene%203%2008.2015.jpg
| vaid = 8711
| year = 1935.-1941.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006112
| label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]''
| name = Kraukļu senkapi
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kraukļiem
| lat = 57.21466519247
| long = 27.125924796492
| p625 = {{Coord|57.214665|27.125925|display=inline}}
| vaid = 8919
| year = 1.-4.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006134
| label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Briciem
| lat = 57.244995383337
| long = 26.321243908827
| p625 = {{Coord|57.244995|26.321244|display=inline}}
| vaid = 850
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006136
| label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem
| lat = 57.189471925514
| long = 26.415037740979
| p625 = {{Coord|57.189472|26.415038|display=inline}}
| vaid = 851
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006138
| label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]''
| name = Uriekstes pilskalns
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem
| lat = 57.202673633785
| long = 26.325017885451
| p625 = {{Coord|57.202674|26.325018|display=inline}}
| vaid = 852
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006140
| label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]''
| name = Pietiņu senkapi
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Pietiņiem
| lat = 57.248435613389
| long = 26.362841085767
| p625 = {{Coord|57.248436|26.362841|display=inline}}
| vaid = 853
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006142
| label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]''
| name = Lizuma muižas pils
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.192483
| long = 26.371458
| p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}}
| image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG
| commonscat = Lizums Manor House
| vaid = 5064
| year = 19. gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006146
| label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.19197653405
| long = 26.370699650228
| p625 = {{Coord|57.191977|26.3707|display=inline}}
| image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Gardener House in Lizums Manor
| vaid = 5065
| year = 19. gs. 2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006148
| label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]''
| name = Kalpu mājas (2)
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.19260617791
| long = 26.368478494269
| p625 = {{Coord|57.192606|26.368478|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Servants House in Lizums Manor
| vaid = 5066
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006151
| label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.192067503444
| long = 26.369275558484
| p625 = {{Coord|57.192068|26.369276|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Lizums Manor
| vaid = 5067
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006154
| label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.193194677185
| long = 26.369603355322
| p625 = {{Coord|57.193195|26.369603|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Stable in Lizums Manor
| vaid = 5068
| year = 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006156
| label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā, &quot;Akācijas&quot;
| lat = 57.192540524502
| long = 26.371375020609
| p625 = {{Coord|57.192541|26.371375|display=inline}}
| image = Lizums%20Manor%20Park.jpg
| commonscat = Lizums Manor Park
| vaid = 5069
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006098
| label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Ušuru senkapi (Kara kapi)
| municipality = Līgo pagasts
| district = Līgo pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ezeriešiem
| lat = 57.047752350692
| long = 26.640712271627
| p625 = {{Coord|57.047752|26.640712|display=inline}}
| vaid = 845
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgo_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006101
| label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]''
| name = Ušuru ezera mītne
| municipality = Līgo pagasts
| district = Līgo pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Ušuru ezera Līņsalā
| lat = 57.040228087662
| long = 26.64888294308
| p625 = {{Coord|57.040228|26.648883|display=inline}}
| vaid = 846
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgo_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006087
| label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]''
| name = Mālmuižas apbūve
| municipality = Mālumuiža
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.30843438663
| long = 26.455084901782
| p625 = {{Coord|57.308434|26.455085|display=inline}}
| vaid = 5043
| year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]''
| munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q47006089
| label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]''
| name = Mālmuižas kungu māja
| municipality = Mālumuiža
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.308622595478
| long = 26.454243986185
| p625 = {{Coord|57.308623|26.454244|display=inline}}
| image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg
| vaid = 5044
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]''
| munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q47006092
| label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Mālumuiža
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.309727889218
| long = 26.453753253065
| p625 = {{Coord|57.309728|26.453753|display=inline}}
| vaid = 5045
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q47005867
| label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]''
| name = Blomes muižas apbūve
| municipality = Ozolkalns
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Blomes muižā
| lat = 57.198808015361
| long = 26.681613849251
| p625 = {{Coord|57.198808|26.681614|display=inline}}
| vaid = 4974
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]]
| munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47005868
| label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]''
| name = Blomes muižas kungu māja
| municipality = Ozolkalns
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Blomes muižā
| lat = 57.198558032857
| long = 26.680004313592
| p625 = {{Coord|57.198558|26.680004|display=inline}}
| vaid = 4975
| year = 19. gs. IIIc.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]''
| munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47005870
| label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Ozolkalns
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Blomes muižā
| lat = 57.198164718344
| long = 26.680059035365
| p625 = {{Coord|57.198165|26.680059|display=inline}}
| vaid = 4976
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]''
| munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47006205
| label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]''
| name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.191833118559
| long = 26.209514519325
| p625 = {{Coord|57.191833|26.209515|display=inline}}
| vaid = 5074
| year = 1887.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006206
| label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| name = Rankas muižas apbūve
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.209872
| long = 26.185141
| p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}}
| vaid = 5076
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Rankas muiža]]
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006208
| label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]''
| name = Rankas muižas pils
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.20893
| long = 26.184754
| p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}}
| image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg
| vaid = 5077
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006212
| label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]''
| name = Kalpu mājas (2)
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.208999986728
| long = 26.187545573324
| p625 = {{Coord|57.209|26.187546|display=inline}}
| vaid = 5078
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006213
| label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]''
| name = Laidars
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.21043189595
| long = 26.183901218282
| p625 = {{Coord|57.210432|26.183901|display=inline}}
| vaid = 5079
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006214
| label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.209905930136
| long = 26.183527776464
| p625 = {{Coord|57.209906|26.183528|display=inline}}
| vaid = 5081
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006173
| label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]''
| name = Lācītes ūdensdzirnavas
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lācītē
| lat = 57.242818722969
| long = 26.221856850878
| p625 = {{Coord|57.242819|26.221857|display=inline}}
| vaid = 5072
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006181
| label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]''
| name = Stadula
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lācītes ūdensdzirnavās
| lat = 57.243078933345
| long = 26.221178547711
| p625 = {{Coord|57.243079|26.221179|display=inline}}
| vaid = 5073
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006183
| label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]''
| name = Rankas kapu kapliča
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas kapos
| lat = 57.21539800868
| long = 26.162274390996
| p625 = {{Coord|57.215398|26.162274|display=inline}}
| vaid = 5075
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006188
| label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]''
| name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Bierņiem
| lat = 57.239180163885
| long = 26.141171649478
| p625 = {{Coord|57.23918|26.141172|display=inline}}
| vaid = 854
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006194
| label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]''
| name = Brantu senkapi
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Dārziņiem (Brantiem)
| lat = 57.239098483447
| long = 26.218651200625
| p625 = {{Coord|57.239098|26.218651|display=inline}}
| vaid = 855
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006197
| label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]''
| name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kalnakaudzēm
| lat = 57.227577252194
| long = 26.106020088477
| p625 = {{Coord|57.227577|26.10602|display=inline}}
| vaid = 856
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006198
| label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Pāpāniem
| lat = 57.214068830505
| long = 26.153171515312
| p625 = {{Coord|57.214069|26.153172|display=inline}}
| vaid = 857
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006200
| label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]''
| name = Sejatu senkapi (Krakaliņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Rudeņiem
| lat = 57.246683493336
| long = 26.141298817774
| p625 = {{Coord|57.246683|26.141299|display=inline}}
| vaid = 858
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006201
| label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]''
| name = Silaješku pilskalns (Velna kalns)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 57.156922300147
| long = 26.265342771781
| p625 = {{Coord|57.156922|26.265343|display=inline}}
| vaid = 859
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006202
| label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Veczīladžiem
| lat = 57.240864922531
| long = 26.144740111775
| p625 = {{Coord|57.240865|26.14474|display=inline}}
| vaid = 860
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006204
| label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]''
| name = Kaudžu pilskalns
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem
| lat = 57.227755179822
| long = 26.106630902507
| p625 = {{Coord|57.227755|26.106631|display=inline}}
| vaid = 861
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483762
| label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts &quot;Ranka&quot;]]''
| name = Strūves ģeodēziskā loka punkts &quot;Ranka&quot;
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Magnūžiem
| vaid = 9219
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006216
| label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]''
| name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola
| municipality = Rēveļi
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.227424373271
| long = 26.132249414253
| p625 = {{Coord|57.227424|26.132249|display=inline}}
| vaid = 5082
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q47006093
| label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]''
| name = Sinoles muižas apbūve
| municipality = Sinole
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.251693539408
| long = 26.497686575006
| p625 = {{Coord|57.251694|26.497687|display=inline}}
| vaid = 5046
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Sinoles muiža]]
| munwiki = Sinole
}}
{{monument
| qid = Q47006094
| label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Sinole
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Sinoles muižā
| lat = 57.252297329661
| long = 26.495904169171
| p625 = {{Coord|57.252297|26.495904|display=inline}}
| vaid = 5047
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]''
| munwiki = Sinole
}}
{{monument
| qid = Q47006095
| label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]''
| name = Ūdensdzirnavas
| municipality = Sinole
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Sinoles muižā
| lat = 57.24972235119
| long = 26.495285017547
| p625 = {{Coord|57.249722|26.495285|display=inline}}
| vaid = 5048
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sinole
}}
{{monument
| qid = Q47006282
| label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta &quot;Dziesnieki&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Dziesnieki&quot;
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Vecdziesniekos
| lat = 57.053125
| long = 26.877944
| p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}}
| vaid = 6107
| year = 19.gs.2.p., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006285
| label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Antanu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Antaniem
| lat = 57.173616037809
| long = 26.87732693399
| p625 = {{Coord|57.173616|26.877327|display=inline}}
| vaid = 864
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006286
| label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]''
| name = Antanu senkapi II
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Antaniem un Jāņsētām
| lat = 57.172808581837
| long = 26.880998506815
| p625 = {{Coord|57.172809|26.880999|display=inline}}
| vaid = 9011
| year = 9.–12. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006287
| label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem
| lat = 57.163243379739
| long = 26.852365354493
| p625 = {{Coord|57.163243|26.852365|display=inline}}
| vaid = 865
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q7630160
| label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| name = Stāmerienas muižas apbūve
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.2159
| long = 26.8994
| p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}}
| image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg
| vaid = 5091
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q9187505
| label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]]
| name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.215902
| long = 26.892257
| p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}}
| image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg
| commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena
| vaid = 5090
| wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = ap 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006236
| label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]''
| name = Stāmerienas pamatskola
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.215788746961
| long = 26.883481391443
| p625 = {{Coord|57.215789|26.883481|display=inline}}
| vaid = 5089
| year = 1923.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006247
| label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]]
| name = Stāmerienas muižas pils
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.216472
| long = 26.899467
| p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}}
| image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg
| commonscat = Stāmeriena Palace
| vaid = 5092
| wikipediauri = St%C4%81merienas_pils
| year = 19. gs. 1908.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006249
| label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.214698433474
| long = 26.897259873442
| p625 = {{Coord|57.214698|26.89726|display=inline}}
| vaid = 5093
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006250
| label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.217331
| long = 26.900625
| p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}}
| vaid = 5094
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006254
| label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.216797
| long = 26.898308
| p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}}
| vaid = 5095
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006255
| label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]''
| name = Stāmerienas pagasta valdes ēka
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 29
| lat = 57.2376442
| long = 26.882282
| p625 = {{Coord|57.237644|26.882282|display=inline}}
| image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg
| vaid = 5096
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006256
| label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar veikalu
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 32
| lat = 57.2368684
| long = 26.8835807
| p625 = {{Coord|57.236868|26.883581|display=inline}}
| image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg
| vaid = 5097
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006260
| label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar veikalu
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 36
| lat = 57.2373634
| long = 26.8835531
| p625 = {{Coord|57.237363|26.883553|display=inline}}
| image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg
| vaid = 5098
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006218
| label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]''
| name = Skolu senkapi
| municipality = Stāmerienas pagasts
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Skolām
| lat = 57.250649899118
| long = 26.892123459265
| p625 = {{Coord|57.25065|26.892123|display=inline}}
| vaid = 862
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = St%C4%81merienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006222
| label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Stāmerienas pagasts
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem)
| lat = 57.230344076171
| long = 26.891248934619
| p625 = {{Coord|57.230344|26.891249|display=inline}}
| vaid = 863
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = St%C4%81merienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006312
| label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]''
| name = Tirzas muižas apbūve
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas muižā
| lat = 57.145204324219
| long = 26.442942803899
| p625 = {{Coord|57.145204|26.442943|display=inline}}
| vaid = 5099
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]''
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006316
| label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]''
| name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.140049882974
| long = 26.413178978073
| p625 = {{Coord|57.14005|26.413179|display=inline}}
| vaid = 5100
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006318
| label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]''
| name = Tirzas Lejas krogs
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.140462547003
| long = 26.432189585825
| p625 = {{Coord|57.140463|26.43219|display=inline}}
| vaid = 5101
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006320
| label = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| name = Tirzas luterāņu baznīca
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.143644
| long = 26.433138
| p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}}
| image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Tirza
| vaid = 5102
| wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1826.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006323
| label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]''
| name = Stallis ar dzīvokli
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas muižā
| lat = 57.14553378891
| long = 26.44377072483
| p625 = {{Coord|57.145534|26.443771|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Stable in Tirza Manor
| vaid = 5104
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Tirzas viduslaiku pils]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006327
| label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis &quot;Ceimernu dzimtas ģerbonis&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Ceimernu dzimtas ģerbonis&quot;
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas kapu kapličā
| lat = 57.143392497753
| long = 26.432712374511
| p625 = {{Coord|57.143392|26.432712|display=inline}}
| image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg
| commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family
| vaid = 8369
| year = 1781.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006328
| label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| vaid = 8370
| year = 1826.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006330
| label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| vaid = 8371
| year = 19.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006332
| label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza
| vaid = 8372
| year = 1826.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006334
| label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg
| commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza
| vaid = 8373
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006336
| label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| vaid = 8374
| year = 19.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q18346645
| label = [[Tirzas viduslaiku pils]]
| name = Tirzas viduslaiku pils
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas muižā
| lat = 57.145
| long = 26.4411
| p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}}
| vaid = 871
| wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006288
| label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]''
| name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krācēs
| lat = 57.155051
| long = 26.339808
| p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}}
| vaid = 23
| year = 1862.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006290
| label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]''
| name = Ceimerna dzimtas kapliča
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.143393257702
| long = 26.432714058512
| p625 = {{Coord|57.143393|26.432714|display=inline}}
| image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg
| commonscat = Ceimerns Family Chapel
| vaid = 5103
| year = 1781.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006292
| label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]''
| name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Jāņukalniem
| lat = 57.163988492728
| long = 26.35906854945
| p625 = {{Coord|57.163988|26.359069|display=inline}}
| vaid = 866
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006295
| label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lejasvīndedžiem
| lat = 57.129563445812
| long = 26.406801263285
| p625 = {{Coord|57.129563|26.406801|display=inline}}
| vaid = 867
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006298
| label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]''
| name = Tirzas svētavots - kulta vieta
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Zvanulejām
| lat = 57.141335780131
| long = 26.435046462137
| p625 = {{Coord|57.141336|26.435046|display=inline}}
| image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg
| commonscat = Sacred spring in Tirza
| vaid = 868
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006304
| label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]''
| name = Zvanuleju senkapi
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Zvanulejām
| lat = 57.141104048067
| long = 26.434496809161
| p625 = {{Coord|57.141104|26.434497|display=inline}}
| vaid = 869
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006310
| label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]''
| name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Niedrēm un Pumpuriem
| lat = 57.141435630113
| long = 26.384644917113
| p625 = {{Coord|57.141436|26.384645|display=inline}}
| vaid = 870
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006338
| label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]''
| name = Dūnīša krogs
| municipality = Vecaduliena
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.089213388739
| long = 26.408876365072
| p625 = {{Coord|57.089213|26.408876|display=inline}}
| vaid = 5105
| year = 1870.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecaduliena
}}
{{monument
| qid = Q47006339
| label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]''
| name = Vecadulienas muižas kapliča
| municipality = Vecaduliena
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.088088222337
| long = 26.418098905912
| p625 = {{Coord|57.088088|26.418099|display=inline}}
| vaid = 5106
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecaduliena
}}
{{monument
| qid = Q47006266
| label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216448
| long = 26.899445
| p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}}
| vaid = 3365
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006269
| label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216338609458
| long = 26.899822791337
| p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}}
| vaid = 8364
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006276
| label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216338609458
| long = 26.899822791337
| p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}}
| vaid = 8365
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006279
| label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216338609458
| long = 26.899822791337
| p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}}
| vaid = 8366
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006159
| label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.239492
| long = 26.404073
| p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}}
| vaid = 3357
| year = 1898.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006161
| label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| name = Velēnas luterāņu baznīca
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.239492
| long = 26.403987
| p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}}
| image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg
| commonscat = Lutheran church in Velēna
| vaid = 5070
| year = 1898.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006162
| label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]''
| name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.242886799895
| long = 26.403792105682
| p625 = {{Coord|57.242887|26.403792|display=inline}}
| vaid = 5071
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006163
| label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.23944485033
| long = 26.40439047052
| p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}}
| vaid = 8359
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006164
| label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.23944485033
| long = 26.40439047052
| p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}}
| vaid = 8360
| year = 19.gs
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006166
| label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.23944485033
| long = 26.40439047052
| p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}}
| vaid = 8363
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Gulbenes novads]]</text>
      <sha1>4opm3n4rivuz7weyr0gqeyo3yrrtul4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ludzas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244203</id>
    <revision>
      <id>4471612</id>
      <parentid>4468013</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T12:11:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4471612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74526" sha1="hdtvrzjprqdmfem4umrrusi0snue7d5" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97231943}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565931 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97231943 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q51845065
| label = ''[[:d:Q51845065|Andžu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Andžu viduslaiku kapsēta
| municipality = Andži
| district = Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = &quot;Sīļukalns&quot;, pie Sīļukalna mājām
| lat = 56.471387502709
| long = 27.790744802468
| p625 = {{Coord|56.471388|27.790745|display=inline}}
| vaid = 9043
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = And%C5%BEi
}}
{{monument
| qid = Q46739812
| label = ''[[:d:Q46739812|Blontu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Blontu viduslaiku kapsēta
| municipality = Blonti
| district = Blontu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.60853113258
| long = 27.771188090684
| p625 = {{Coord|56.608531|27.771188|display=inline}}
| vaid = 1503
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Blonti
}}
{{monument
| qid = Q46739766
| label = ''[[:d:Q46739766|Čenčevas senkapi]]''
| name = Čenčevas senkapi
| municipality = Blontu pagasts
| district = Blontu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie Goliševas pagasta Čenčevas
| lat = 56.698677729976
| long = 27.963272801071
| p625 = {{Coord|56.698678|27.963273|display=inline}}
| vaid = 1504
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Blontu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845041
| label = ''[[:d:Q51845041|Briģu senkapi (Francuzskije mogili)]]''
| name = Briģu senkapi (Francuzskije mogili)
| municipality = Briģu pagasts
| district = Briģu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie Briģu katoļu baznīcas
| lat = 56.419570906014
| long = 28.066297141514
| p625 = {{Coord|56.419571|28.066297|display=inline}}
| vaid = 1505
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845043
| label = ''[[:d:Q51845043|Zabolotsku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Zabolotsku viduslaiku kapsēta
| municipality = Briģu pagasts
| district = Briģu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie Zabolotsku kapsētas
| lat = 56.399032178893
| long = 28.088414991386
| p625 = {{Coord|56.399032|28.088415|display=inline}}
| vaid = 1506
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845045
| label = ''[[:d:Q51845045|Jorzovas senkapi]]''
| name = Jorzovas senkapi
| municipality = Briģu pagasts
| district = Briģu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Jorzovu un Merževu
| lat = 56.460974681183
| long = 28.043598164888
| p625 = {{Coord|56.460975|28.043598|display=inline}}
| vaid = 1507
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845046
| label = [[Reiku pareizticīgo baznīca]]
| name = Reiku pareizticīgo baznīca
| municipality = Briģu pagasts
| district = Briģu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.489722222222
| long = 28.048055555556
| p625 = {{Coord|56.489722|28.048056|display=inline}}
| vaid = 9199
| wikipediauri = Reiku_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = 1857.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845047
| label = ''[[:d:Q51845047|Valdnieka vārti]]''
| name = Valdnieka vārti
| municipality = Briģu pagasts
| district = Briģu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Reiku pareizticīgo baznīcā
| vaid = 9206
| year = 19. gs. II cet.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Reiku pareizticīgo baznīca]]
| munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845139
| label = ''[[:d:Q51845139|Brodaižas senkapi II]]''
| name = Brodaižas senkapi II
| municipality = Brodaiža
| district = Pildas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.325226723624
| long = 27.78128769252
| p625 = {{Coord|56.325227|27.781288|display=inline}}
| vaid = 1580
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brodai%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q51845140
| label = ''[[:d:Q51845140|Brodaižas senkapi I]]''
| name = Brodaižas senkapi I
| municipality = Brodaiža
| district = Pildas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = iepretim pareizticīgo baznīcai
| lat = 56.321395364494
| long = 27.766485048061
| p625 = {{Coord|56.321395|27.766485|display=inline}}
| vaid = 1581
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brodai%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q51845142
| label = ''[[:d:Q51845142|Brodaižas pareizticīgo baznīca]]''
| name = Brodaižas pareizticīgo baznīca
| municipality = Brodaiža
| district = Pildas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.325815960338
| long = 27.758874859425
| p625 = {{Coord|56.325816|27.758875|display=inline}}
| image = Latvijas%20pareiztic%C4%ABg%C4%81%20bazn%C4%ABca%20Brodai%C5%BEas%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20galvas%20nocir%C5%A1anas%20pareiztic%C4%ABgo%20draudze%20%2810%29.jpg
| vaid = 6466
| year = 1832. 1855. 1926.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Brodai%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q15218902
| label = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]]
| name = Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca
| municipality = Cibla
| district = Ciblas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.5475
| long = 27.88333333
| p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}}
| image = Ciblas%20bazn%C4%ABca%202001-08-12.jpg
| commonscat = Church of Saint Andrew in Eversmuiža
| vaid = 6459
| wikipediauri = Eversmui%C5%BEas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1771. 19. gs. s., 1871.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Cibla
}}
{{monument
| qid = Q46739916
| label = ''[[:d:Q46739916|Altāra mensa ar tabernākulu]]''
| name = Altāra mensa ar tabernākulu
| municipality = Cibla
| district = Ciblas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Eversmuižas katoļu baznīcā
| lat = 56.5475
| long = 27.88333333
| p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}}
| vaid = 3966
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Cibla
}}
{{monument
| qid = Q46739964
| label = ''[[:d:Q46739964|Altāra retabls]]''
| name = Altāra retabls
| municipality = Cibla
| district = Ciblas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Eversmuižas katoļu baznīcā
| lat = 56.5475
| long = 27.88333333
| p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}}
| vaid = 3967
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Cibla
}}
{{monument
| qid = Q46739836
| label = ''[[:d:Q46739836|Tjabku senkapi]]''
| name = Tjabku senkapi
| municipality = Ciblas pagasts
| district = Ciblas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = bij. Britikos (Tjapkos)
| lat = 56.567592608631
| long = 27.913844877636
| p625 = {{Coord|56.567593|27.913845|display=inline}}
| vaid = 1508
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ciblas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46739881
| label = ''[[:d:Q46739881|Ciblas (Djatlovkas) senkapi]]''
| name = Ciblas (Djatlovkas) senkapi
| municipality = Ciblas pagasts
| district = Ciblas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie Djatlovkas mežsarga mājām
| lat = 56.540745014131
| long = 27.932709895206
| p625 = {{Coord|56.540745|27.93271|display=inline}}
| vaid = 1512
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ciblas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845113
| label = ''[[:d:Q51845113|Spornas senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Spornas senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Dauguļi
| district = Nirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Spornas (Spornejas, Strīdus) ezera Z krastā
| lat = 56.41083906393
| long = 27.953530385524
| p625 = {{Coord|56.410839|27.95353|display=inline}}
| vaid = 1559
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daugu%C4%BCi_(Nirzas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46740051
| label = [[Degteru pilskalns|Degteru pilskalns (Silene)]]
| name = Degteru pilskalns (Silene)
| municipality = Degteri
| district = Ciblas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.562946228759
| long = 27.874203560958
| p625 = {{Coord|56.562946|27.874204|display=inline}}
| vaid = 1509
| wikipediauri = Degteru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Degteri
}}
{{monument
| qid = Q51845116
| label = [[Divkšu pilskalns|Divkšu pilskalns (Zelta kalns)]]
| name = Divkšu pilskalns (Zelta kalns)
| municipality = Divkši
| district = Nirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.381535129517
| long = 27.870976347312
| p625 = {{Coord|56.381535|27.870976|display=inline}}
| vaid = 1560
| wikipediauri = Divk%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Divk%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55444765
| label = ''[[:d:Q55444765|Dongu pēdakmens (Čortov kameņ) - kulta vieta]]''
| name = Dongu pēdakmens (Čortov kameņ) - kulta vieta
| municipality = Dongi
| district = Lauderu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.319229265344
| long = 27.892640549407
| p625 = {{Coord|56.319229|27.892641|display=inline}}
| image = Dongu%20p%C4%93dakmens%20%28%C4%8Cortov%20kame%C5%86%29.jpg
| vaid = 1538
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dongi
}}
{{monument
| qid = Q55444827
| label = [[Duboviku pilskalns|Duboviku pilskalns (Gorodok, Sopka)]]
| name = Duboviku pilskalns (Gorodok, Sopka)
| municipality = Duboviki
| district = Zaļesjes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.330558039766
| long = 28.143147847851
| p625 = {{Coord|56.330558|28.143148|display=inline}}
| image = Duboviku%20pilskalns.jpg
| vaid = 1602
| wikipediauri = Duboviku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Duboviki_(Za%C4%BCesjes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51125791
| label = ''[[:d:Q51125791|Dzērvju senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Dzērvju senkapi (Kara kapi)
| municipality = Dzērves
| district = Mežvidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.63464361607
| long = 27.617063653264
| p625 = {{Coord|56.634644|27.617064|display=inline}}
| vaid = 1551
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rves_(Me%C5%BEvidu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51845049
| label = ''[[:d:Q51845049|Evertovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Evertovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Evertova
| district = Cirmas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.551575702964
| long = 27.674465451302
| p625 = {{Coord|56.551576|27.674465|display=inline}}
| vaid = 1514
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Evertova
}}
{{monument
| qid = Q51845050
| label = ''[[:d:Q51845050|Evertovas senkapi]]''
| name = Evertovas senkapi
| municipality = Evertova
| district = Cirmas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Garbaru mežā
| lat = 56.542496128879
| long = 27.67888558331
| p625 = {{Coord|56.542496|27.678886|display=inline}}
| vaid = 1515
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Evertova
}}
{{monument
| qid = Q51845124
| label = [[Goveiku pilskalns|Goveiku pilskalns (Augstais kalns)]]
| name = Goveiku pilskalns (Augstais kalns)
| municipality = Gaveiki
| district = Ņukšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.41200484171
| long = 27.674024230409
| p625 = {{Coord|56.412005|27.674024|display=inline}}
| vaid = 1563
| wikipediauri = Goveiku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaveiki
}}
{{monument
| qid = Q51125648
| label = ''[[:d:Q51125648|Strauju (Strāvu) senkapi]]''
| name = Strauju (Strāvu) senkapi
| municipality = Goliševas pagasts
| district = Goliševas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie Straujas, Pļesu mežā
| lat = 56.744197021612
| long = 27.831442926011
| p625 = {{Coord|56.744197|27.831443|display=inline}}
| vaid = 1516
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Goli%C5%A1evas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845125
| label = [[Gorku pilskalns]]
| name = Gorku pilskalns
| municipality = Gorki
| district = Ņukšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.436664897569
| long = 27.654231754027
| p625 = {{Coord|56.436665|27.654232|display=inline}}
| vaid = 1562
| wikipediauri = Gorku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gorki_(%C5%85uk%C5%A1u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51845145
| label = ''[[:d:Q51845145|Gorodku pilskalns I ( Gorodok)]]''
| name = Gorodku pilskalns I ( Gorodok)
| municipality = Gorodoks
| district = Rundēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.277149965452
| long = 27.723165051194
| p625 = {{Coord|56.27715|27.723165|display=inline}}
| vaid = 1590
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gorodoks_(Rund%C4%93nu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51845146
| label = ''[[:d:Q51845146|Gorodku pilskalns II (Krutaja gora, Kostjoļnaja gora)]]''
| name = Gorodku pilskalns II (Krutaja gora, Kostjoļnaja gora)
| municipality = Gorodoks
| district = Rundēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.275755588962
| long = 27.72398497419
| p625 = {{Coord|56.275756|27.723985|display=inline}}
| vaid = 1591
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gorodoks_(Rund%C4%93nu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q16360233
| label = [[Kreiču apmetne]]
| name = Kreiču apmetne
| municipality = Isnaudas pagasts
| district = Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Kreičiem un Isnaudas upi
| lat = 56.524612494946
| long = 27.759257809442
| p625 = {{Coord|56.524612|27.759258|display=inline}}
| vaid = 1524
| wikipediauri = Krei%C4%8Du_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Isnaudas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845053
| label = ''[[:d:Q51845053|Kubulovas apmetne]]''
| name = Kubulovas apmetne
| municipality = Isnaudas pagasts
| district = Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Kubulovas ragā pie Ludzas upes iztekas no Lielā Ludzas ezera
| lat = 56.528486859294
| long = 27.806665746568
| p625 = {{Coord|56.528487|27.806666|display=inline}}
| vaid = 1517
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Isnaudas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845056
| label = ''[[:d:Q51845056|Vīdru apmetne]]''
| name = Vīdru apmetne
| municipality = Isnaudas pagasts
| district = Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Lielā Ludzas ezera A krastā vidējā ragā starp Vīdriem un Kubulovu
| lat = 56.523325765905
| long = 27.803926921922
| p625 = {{Coord|56.523326|27.803927|display=inline}}
| vaid = 1518
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Isnaudas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845058
| label = ''[[:d:Q51845058|Jurizdikas apmetne I, II]]''
| name = Jurizdikas apmetne I, II
| municipality = Isnaudas pagasts
| district = Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Lielā Ludzas ezera D krastā, Jurizdikas ragā
| lat = 56.540551102382
| long = 27.758458632572
| p625 = {{Coord|56.540551|27.758459|display=inline}}
| vaid = 1519
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Isnaudas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845059
| label = ''[[:d:Q51845059|Isnaudas senkapi II]]''
| name = Isnaudas senkapi II
| municipality = Isnaudas pagasts
| district = Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Ludzas - Zilupes šosejas kreisajā pusē, 8. km no Ludzas
| lat = 56.497998093932
| long = 27.806502024702
| p625 = {{Coord|56.497998|27.806502|display=inline}}
| vaid = 1520
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Isnaudas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845061
| label = ''[[:d:Q51845061|Isnaudas senkapi I]]''
| name = Isnaudas senkapi I
| municipality = Isnaudas pagasts
| district = Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Ludzas - Zilupes šosejas labajā pusē, 9. km no Ludzas
| lat = 56.491422372452
| long = 27.816714778443
| p625 = {{Coord|56.491422|27.816715|display=inline}}
| vaid = 1521
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Isnaudas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845064
| label = ''[[:d:Q51845064|Zeimuļevas senkapi]]''
| name = Zeimuļevas senkapi
| municipality = Isnaudas pagasts
| district = Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Zeimuļevā
| lat = 56.440535490711
| long = 27.84092851685
| p625 = {{Coord|56.440535|27.840929|display=inline}}
| vaid = 1525
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Isnaudas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845067
| label = ''[[:d:Q51845067|Altāra mensa ar tabernākulu]]''
| name = Altāra mensa ar tabernākulu
| municipality = Istalsna
| district = Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Istalsnas katoļu baznīcā
| lat = 56.49555556
| long = 27.84527778
| p625 = {{Coord|56.495556|27.845278|display=inline}}
| vaid = 3971
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Istalsnas baznīca|Istalsnas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Istalsna
}}
{{monument
| qid = Q51845070
| label = ''[[:d:Q51845070|Čerņausku senkapi]]''
| name = Čerņausku senkapi
| municipality = Istras pagasts
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Čerņauskos (Čerņavskijos)
| lat = 56.216361219447
| long = 27.985541337565
| p625 = {{Coord|56.216361|27.985541|display=inline}}
| vaid = 1527
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Istras_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845071
| label = ''[[:d:Q51845071|Pavlovas senkapi]]''
| name = Pavlovas senkapi
| municipality = Istras pagasts
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pavlovā
| lat = 56.277853324464
| long = 28.058943839061
| p625 = {{Coord|56.277853|28.058944|display=inline}}
| vaid = 1529
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Istras_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845072
| label = ''[[:d:Q51845072|Kausa senkapi II]]''
| name = Kausa senkapi II
| municipality = Istras pagasts
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie Pasienes - Vecslabadas lielceļa
| lat = 56.237856014377
| long = 28.043366403659
| p625 = {{Coord|56.237856|28.043366|display=inline}}
| vaid = 1530
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Istras_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845073
| label = ''[[:d:Q51845073|Kausa senkapi I]]''
| name = Kausa senkapi I
| municipality = Istras pagasts
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Kausa (Uzkojes) ezeru un Pasienes-Vecslabadas lielceļu
| lat = 56.233325139954
| long = 28.040238147353
| p625 = {{Coord|56.233325|28.040238|display=inline}}
| vaid = 1531
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Istras_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845076
| label = ''[[:d:Q51845076|Rudņas senkapi]]''
| name = Rudņas senkapi
| municipality = Istras pagasts
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Rudņu un Lanskiem
| lat = 56.216898502461
| long = 28.055243630264
| p625 = {{Coord|56.216899|28.055244|display=inline}}
| vaid = 1532
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Istras_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845078
| label = ''[[:d:Q51845078|Volkorezu - Čuičišu senkapi (Vaidu kapi, Sopki)]]''
| name = Volkorezu - Čuičišu senkapi (Vaidu kapi, Sopki)
| municipality = Istras pagasts
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Volkoreziem un Čivčišķiem (Čuičišiem)
| lat = 56.196118575774
| long = 27.957927550563
| p625 = {{Coord|56.196119|27.957928|display=inline}}
| vaid = 1533
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Istras_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845080
| label = ''[[:d:Q51845080|Zubrovas senkapi]]''
| name = Zubrovas senkapi
| municipality = Istras pagasts
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Zubrovu, Konecpoli un Leitanovu
| lat = 56.222408661754
| long = 27.878837863671
| p625 = {{Coord|56.222409|27.878838|display=inline}}
| vaid = 1534
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Istras_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845083
| label = [[Zubrovas Gorodoks|Zubrovas pilskalns]]
| name = Zubrovas pilskalns
| municipality = Istras pagasts
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Zubrovā
| lat = 56.211734802092
| long = 27.877498682511
| p625 = {{Coord|56.211735|27.877499|display=inline}}
| vaid = 1536
| wikipediauri = Zubrovas_Gorodoks
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Istras_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845128
| label = ''[[:d:Q51845128|Silovu senkapi]]''
| name = Silovu senkapi
| municipality = Juzefinova
| district = Ņukšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pildas ezera pussalā
| lat = 56.462298700304
| long = 27.771093614293
| p625 = {{Coord|56.462299|27.771094|display=inline}}
| vaid = 1564
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Juzefinova
}}
{{monument
| qid = Q55444798
| label = ''[[:d:Q55444798|Katalovas senkapi]]''
| name = Katalovas senkapi
| municipality = Katalova
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.254934334447
| long = 28.178208105064
| p625 = {{Coord|56.254934|28.178208|display=inline}}
| vaid = 1571
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Katalova
}}
{{monument
| qid = Q51845148
| label = ''[[:d:Q51845148|Kazicu senkapi un Bikakmens]]''
| name = Kazicu senkapi un Bikakmens
| municipality = Kazici
| district = Rundēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.267506520958
| long = 27.762100252253
| p625 = {{Coord|56.267507|27.7621|display=inline}}
| image = 2021%2008%20Kazicu%20Bikakmens%20%283%29.jpg
| vaid = 1592
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazici
}}
{{monument
| qid = Q46740352
| label = ''[[:d:Q46740352|Kivtu senkapi]]''
| name = Kivtu senkapi
| municipality = Kiuti
| district = Zvirgzdenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.57648941409
| long = 27.616428999847
| p625 = {{Coord|56.576489|27.616429|display=inline}}
| vaid = 1609
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kiuti
}}
{{monument
| qid = Q55444800
| label = ''[[:d:Q55444800|Kozlovas senkapi]]''
| name = Kozlovas senkapi
| municipality = Kozlova
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.209074483823
| long = 28.093908191032
| p625 = {{Coord|56.209074|28.093908|display=inline}}
| vaid = 1572
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kozlova_(Pasienes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46740088
| label = [[Ciblas Kapu kalns|Ciblas Kapu kalns - pilskalns un senkapi]]
| name = Ciblas Kapu kalns - pilskalns un senkapi
| municipality = Kozlovski
| district = Ciblas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Ciblas upes labajā krastā
| lat = 56.541716328307
| long = 27.886107962004
| p625 = {{Coord|56.541716|27.886108|display=inline}}
| vaid = 1511
| wikipediauri = Ciblas_Kapu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kozlovski
}}
{{monument
| qid = Q15219332
| label = [[Malnavas baznīca|Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| name = Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca
| municipality = Kārsava
| district = Kārsava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| address = Baznīcas iela 1
| lat = 56.78606
| long = 27.6722
| p625 = {{Coord|56.78606|27.6722|display=inline}}
| image = %D0%A1%D1%82%D0%B0%D1%80%D1%8B%D0%B9%20%D0%B8%20%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D1%8B%D0%B9%20%D0%BA%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%BA%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%91%D0%BB%2C%20%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%B0%D0%B2%D0%B0%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Our Lady of the Rosary church in Kārsava
| vaid = 6460
| wikipediauri = Malnavas_bazn%C4%ABca
| year = 1763. (1932)
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = K%C4%81rsava
}}
{{monument
| qid = Q51125661
| label = ''[[:d:Q51125661|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Kārsava
| district = Kārsava
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Malnavas katoļu baznīcā
| lat = 56.7857516
| long = 27.6731687
| p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}}
| vaid = 3973
| year = ap 1760.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = K%C4%81rsava
}}
{{monument
| qid = Q51125673
| label = ''[[:d:Q51125673|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Kārsava
| district = Kārsava
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Malnavas katoļu baznīcā
| lat = 56.7857516
| long = 27.6731687
| p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}}
| vaid = 3975
| year = ap 1760.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = K%C4%81rsava
}}
{{monument
| qid = Q51125699
| label = ''[[:d:Q51125699|Sānu altāri (2)]]''
| name = Sānu altāri (2)
| municipality = Kārsava
| district = Kārsava
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Malnavas katoļu baznīcā
| lat = 56.7857516
| long = 27.6731687
| p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}}
| vaid = 3977
| year = ap 1760.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = K%C4%81rsava
}}
{{monument
| qid = Q55444803
| label = ''[[:d:Q55444803|Latišonku senkapi]]''
| name = Latišonku senkapi
| municipality = Latišonki
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.14417688553
| long = 28.076584934314
| p625 = {{Coord|56.144177|28.076585|display=inline}}
| vaid = 1573
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lati%C5%A1onki
}}
{{monument
| qid = Q55444766
| label = ''[[:d:Q55444766|Altāris ar gleznu &quot;Marijas pasludināšana&quot;]]''
| name = Altāris ar gleznu &quot;Marijas pasludināšana&quot;
| municipality = Lauderi
| district = Lauderu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Lauderu pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.34228707742
| long = 27.997019896945
| p625 = {{Coord|56.342287|27.99702|display=inline}}
| vaid = 3978
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]]
| munwiki = Lauderi
}}
{{monument
| qid = Q55444768
| label = ''[[:d:Q55444768|Sānu altāri (2)]]''
| name = Sānu altāri (2)
| municipality = Lauderi
| district = Lauderu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Lauderu pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.34228707742
| long = 27.997019896945
| p625 = {{Coord|56.342287|27.99702|display=inline}}
| vaid = 3979
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]]
| munwiki = Lauderi
}}
{{monument
| qid = Q55444771
| label = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]]
| name = Lauderu pareizticīgo baznīca
| municipality = Lauderi
| district = Lauderu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.342284515207
| long = 27.997050362258
| p625 = {{Coord|56.342285|27.99705|display=inline}}
| image = Lauderu%20Sv.%20Nikolaja%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281767.%29%2C%20Lauderu%20pagasts%2C%20Zilupes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg
| commonscat = Orthodox church in Lauderi
| vaid = 6461
| wikipediauri = Lauderu_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = 18. gs. s., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lauderi
}}
{{monument
| qid = Q6111771
| label = [[Ludzas pils]]
| name = Ludzas pils
| municipality = Ludza
| district = Ludza
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Lielā Ludzas ezera krastā
| lat = 56.548851
| long = 27.728695
| p625 = {{Coord|56.548851|27.728695|display=inline}}
| image = Ludzas%20pilsdrupas.jpg
| commonscat = Ludza Castle ruins
| vaid = 6463
| wikipediauri = Ludzas_pils
| year = 1399., 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ludza
}}
{{monument
| qid = Q28121334
| label = [[Ludzas Lielā sinagoga]]
| name = Ludzas Lielā sinagoga
| municipality = Ludza
| district = Ludza
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| address = 1. maija iela 30
| lat = 56.548378
| long = 27.7245196
| p625 = {{Coord|56.548378|27.72452|display=inline}}
| image = Ludza-synagogue%2005.JPG
| commonscat = Ludza synagogue
| vaid = 8948
| wikipediauri = Ludzas_Liel%C4%81_sinagoga
| year = 1800., 19.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ludza
}}
{{monument
| qid = Q51845097
| label = ''[[:d:Q51845097|Odu kalns - senkapi]]''
| name = Odu kalns - senkapi
| municipality = Ludza
| district = Ludza
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Kr. Barona ielas galā
| lat = 56.547597399327
| long = 27.733799452587
| p625 = {{Coord|56.547597|27.733799|display=inline}}
| vaid = 1543
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ludza
}}
{{monument
| qid = Q51845099
| label = [[Jurizdikas pilskalns]]
| name = Jurizdikas pilskalns
| municipality = Ludza
| district = Ludza
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Ludzas austrumu nomalē
| lat = 56.54450139135
| long = 27.745592344424
| p625 = {{Coord|56.544501|27.745592|display=inline}}
| vaid = 1545
| wikipediauri = Jurizdikas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ludza
}}
{{monument
| qid = Q51845101
| label = ''[[:d:Q51845101|Ludzas viduslaiku pils]]''
| name = Ludzas viduslaiku pils
| municipality = Ludza
| district = Ludza
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Lielā Ludzas ezera krastā
| lat = 56.548360834613
| long = 27.729277832826
| p625 = {{Coord|56.548361|27.729278|display=inline}}
| vaid = 1544
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ludza
}}
{{monument
| qid = Q51845103
| label = ''[[:d:Q51845103|Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Ludza
| district = Ludza
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.548143727505
| long = 27.724306114955
| p625 = {{Coord|56.548144|27.724306|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%20Ludz%C4%81.JPG
| vaid = 7441
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Ludza
}}
{{monument
| qid = Q51845106
| label = ''[[:d:Q51845106|Tadeuša kapela]]''
| name = Tadeuša kapela
| municipality = Ludza
| district = Ludza
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Baznīcas kalnā, Baznīcas ielas galā
| lat = 56.547969
| long = 27.728482
| p625 = {{Coord|56.547969|27.728482|display=inline}}
| image = Tadeu%C5%A1a%20kapela.jpg
| commonscat = Tadeušs' Chapel in Ludza
| vaid = 6462
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ludza
}}
{{monument
| qid = Q51845109
| label = ''[[:d:Q51845109|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Ludza
| district = Ludza
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| address = Baznīcas iela 54A
| locality = Ludzas katoļu baznīca
| lat = 56.547801
| long = 27.72948
| p625 = {{Coord|56.547801|27.72948|display=inline}}
| vaid = 9156
| year = 1864., 1903.–1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ludza
}}
{{monument
| qid = Q51845111
| label = ''[[:d:Q51845111|Pasts]]''
| name = Pasts
| municipality = Ludza
| district = Ludza
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| address = Latgales iela 110
| lat = 56.5466235
| long = 27.7197568
| p625 = {{Coord|56.546624|27.719757|display=inline}}
| image = Ludzas%20pasts.JPG
| vaid = 8695
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ludza
}}
{{monument
| qid = Q46740164
| label = ''[[:d:Q46740164|Peiteļu pilskalns (Purva saliņa)]]''
| name = Peiteļu pilskalns (Purva saliņa)
| municipality = Līdumnieku pagasts
| district = Līdumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Peiteļu ezera R krastā
| lat = 56.605878332443
| long = 28.026515767574
| p625 = {{Coord|56.605878|28.026516|display=inline}}
| image = Skats%20uz%20Peite%C4%BCu%20pilskalnu.%2004.jpg
| commonscat = Peiteļa Hillfort
| vaid = 1542
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABdumnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q130861161
| label = [[Kurjanovas pilskalns]]
| name = Kurjanovas pilskalns
| municipality = Līdumnieku pagasts
| district = Līdumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.5345
| long = 27.977083333333
| p625 = {{Coord|56.5345|27.977083|display=inline}}
| vaid = 9602
| wikipediauri = Kurjanovas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABdumnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51125724
| label = ''[[:d:Q51125724|Malnavas muižas klēts]]''
| name = Malnavas muižas klēts
| municipality = Malnava
| district = Malnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| address = Kļavu iela 17
| vaid = 9160
| year = 19.gs. I p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Malnavas muiža]]
| munwiki = Malnava
}}
{{monument
| qid = Q51845086
| label = ''[[:d:Q51845086|Meļņiku pilskalns]]''
| name = Meļņiku pilskalns
| municipality = Meļņiki
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Istras upes kreisajā krastā
| lat = 56.269677668191
| long = 27.99196526499
| p625 = {{Coord|56.269678|27.991965|display=inline}}
| vaid = 1528
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Me%C4%BC%C5%86iki
}}
{{monument
| qid = Q15219811
| label = [[Stiglovas katoļu baznīca|Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]]
| name = Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca
| municipality = Mērdzenes pagasts
| district = Mērdzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Stiglovā
| lat = 56.69861111
| long = 27.66416667
| p625 = {{Coord|56.698611|27.664167|display=inline}}
| image = Stiglovas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| vaid = 6464
| wikipediauri = Stiglovas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1708.-1710.,1769.,19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q21685978
| label = [[Karātavu kalns (Mērdzenes pagasts)]]
| name = Karātavu kalns (Mērdzenes pagasts)
| municipality = Mērdzenes pagasts
| district = Mērdzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = uz Z no Mērdzenes centra, Ludzas - Kārsavas šosejas kreisaja pusē
| lat = 56.688163424126
| long = 27.7463121603
| p625 = {{Coord|56.688163|27.746312|display=inline}}
| vaid = 1549
| wikipediauri = Kar%C4%81tavu_kalns_(M%C4%93rdzenes_pagasts)
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51125741
| label = ''[[:d:Q51125741|Stiglovas senkapi (Kara kalns)]]''
| name = Stiglovas senkapi (Kara kalns)
| municipality = Mērdzenes pagasts
| district = Mērdzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Stiglovā
| lat = 56.696130403424
| long = 27.675981833866
| p625 = {{Coord|56.69613|27.675982|display=inline}}
| vaid = 1548
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55444828
| label = [[Naumku pilskalns]]
| name = Naumku pilskalns
| municipality = Naumki
| district = Zaļesjes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.340063073628
| long = 28.120680738305
| p625 = {{Coord|56.340063|28.120681|display=inline}}
| image = Skats%20no%20Naumku%20pilskalna.jpg
| vaid = 1603
| wikipediauri = Naumku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naumki
}}
{{monument
| qid = Q51845117
| label = ''[[:d:Q51845117|Nirzas senkapi]]''
| name = Nirzas senkapi
| municipality = Nirza
| district = Nirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Nirzas ezera krastā, Nirzas skolas stadionā
| lat = 56.409340931156
| long = 27.925474574998
| p625 = {{Coord|56.409341|27.925475|display=inline}}
| vaid = 1561
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nirza
}}
{{monument
| qid = Q15219499
| label = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]]
| name = Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca
| municipality = Pasiene
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.28861111
| long = 28.16027778
| p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}}
| image = Pasienes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2008.2016.jpg
| commonscat = Church of Saint Dominic in Pasiene
| vaid = 6465
| wikipediauri = Pasienes_bazn%C4%ABca
| year = 1761.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pasiene
}}
{{monument
| qid = Q55444806
| label = ''[[:d:Q55444806|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Pasiene
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pasienes katoļu baznīcā
| lat = 56.28861111
| long = 28.16027778
| p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}}
| image = Pasienes%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris%2008.2016.jpg
| vaid = 4011
| year = 18.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Pasiene
}}
{{monument
| qid = Q55444808
| label = ''[[:d:Q55444808|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Pasiene
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pasienes katoļu baznīcā
| lat = 56.28861111
| long = 28.16027778
| p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}}
| vaid = 4012
| year = 1766.-1769. 1809. 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Pasiene
}}
{{monument
| qid = Q55444810
| label = ''[[:d:Q55444810|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Pasiene
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pasienes katoļu baznīcā
| lat = 56.28861111
| long = 28.16027778
| p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}}
| vaid = 4016
| year = 18.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Pasiene
}}
{{monument
| qid = Q55444817
| label = ''[[:d:Q55444817|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Pasiene
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pasienes katoļu baznīcā
| lat = 56.28861111
| long = 28.16027778
| p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}}
| vaid = 4019
| year = 18.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Pasiene
}}
{{monument
| qid = Q55444821
| label = ''[[:d:Q55444821|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Pasiene
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pasienes katoļu baznīcā
| lat = 56.28861111
| long = 28.16027778
| p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}}
| vaid = 4020
| year = 18.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Pasiene
}}
{{monument
| qid = Q55444823
| label = ''[[:d:Q55444823|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Pasiene
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pasienes katoļu baznīcā
| lat = 56.28861111
| long = 28.16027778
| p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}}
| vaid = 4021
| year = 18.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Pasiene
}}
{{monument
| qid = Q55444775
| label = ''[[:d:Q55444775|Skripščinas senkapi]]''
| name = Skripščinas senkapi
| municipality = Pasienes pagasts
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = 0,4 km uz DDR no Skripščinas kapsētas
| lat = 56.208641377556
| long = 28.16514393409
| p625 = {{Coord|56.208641|28.165144|display=inline}}
| vaid = 1569
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pasienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55444777
| label = ''[[:d:Q55444777|Šuškovas senkapi]]''
| name = Šuškovas senkapi
| municipality = Pasienes pagasts
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Šuškovas D daļā Plisunkas upītes kreisajā krastā
| lat = 56.198266456427
| long = 28.120377270169
| p625 = {{Coord|56.198266|28.120377|display=inline}}
| vaid = 1570
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pasienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55444781
| label = [[Meikšānu pilskalns]]
| name = Meikšānu pilskalns
| municipality = Pasienes pagasts
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Meikšānu kapsētā
| lat = 56.178600276614
| long = 28.112290914687
| p625 = {{Coord|56.1786|28.112291|display=inline}}
| image = Kapu%20kopi%C5%86as%20Meik%C5%A1%C4%81nu%20pilskaln%C4%81.jpg
| vaid = 1574
| wikipediauri = Meik%C5%A1%C4%81nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pasienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55444786
| label = ''[[:d:Q55444786|Pasienes senkapi (Sopkas)]]''
| name = Pasienes senkapi (Sopkas)
| municipality = Pasienes pagasts
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pasienes - Noviku un Pasienes - Dolgijas ceļu malās
| lat = 56.293561118424
| long = 28.176883373597
| p625 = {{Coord|56.293561|28.176883|display=inline}}
| vaid = 1575
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pasienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55444788
| label = [[Kausas pilskalns]]
| name = Kausas pilskalns
| municipality = Pasienes pagasts
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie bij. Maļinas
| lat = 56.205593356923
| long = 28.15562054377
| p625 = {{Coord|56.205593|28.155621|display=inline}}
| vaid = 1576
| wikipediauri = Kausas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pasienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55444790
| label = ''[[:d:Q55444790|Pakruļu senkapi]]''
| name = Pakruļu senkapi
| municipality = Pasienes pagasts
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie bij. Pakruļos pie Zilupes un Plisunkas upju satekas
| lat = 56.203319566833
| long = 28.16030827519
| p625 = {{Coord|56.20332|28.160308|display=inline}}
| vaid = 1577
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pasienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55444791
| label = ''[[:d:Q55444791|Šešku - Zaborjes senkapi]]''
| name = Šešku - Zaborjes senkapi
| municipality = Pasienes pagasts
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie Zaborjes un Šeškiem
| lat = 56.1718815249
| long = 28.123230286315
| p625 = {{Coord|56.171882|28.12323|display=inline}}
| vaid = 1578
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pasienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55444794
| label = ''[[:d:Q55444794|Šešku senkapi]]''
| name = Šešku senkapi
| municipality = Pasienes pagasts
| district = Pasienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Šeškiem, bij. Pakruļiem un bij. Suržiem
| lat = 56.18782521876
| long = 28.165322111274
| p625 = {{Coord|56.187825|28.165322|display=inline}}
| vaid = 1579
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pasienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845149
| label = [[Pentjušu pilskalns]]
| name = Pentjušu pilskalns
| municipality = Pentjuši
| district = Rundēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.324446185935
| long = 27.883848892031
| p625 = {{Coord|56.324446|27.883849|display=inline}}
| vaid = 1594
| wikipediauri = Pentju%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pentju%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q51845150
| label = ''[[:d:Q51845150|Pešlevas senkapi]]''
| name = Pešlevas senkapi
| municipality = Pešļeva
| district = Rundēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.273476627092
| long = 27.729839567785
| p625 = {{Coord|56.273477|27.72984|display=inline}}
| vaid = 1593
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pe%C5%A1%C4%BCeva
}}
{{monument
| qid = Q51845134
| label = ''[[:d:Q51845134|Meirānu senkapi]]''
| name = Meirānu senkapi
| municipality = Pildas pagasts
| district = Pildas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Meirānos, Brodaižas ezera DA galā
| lat = 56.314972009493
| long = 27.798173062726
| p625 = {{Coord|56.314972|27.798173|display=inline}}
| vaid = 1582
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pildas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845135
| label = ''[[:d:Q51845135|Rogaižu senkapi]]''
| name = Rogaižu senkapi
| municipality = Pildas pagasts
| district = Pildas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie Rogaižu kapsētas
| lat = 56.354230957695
| long = 27.733328178013
| p625 = {{Coord|56.354231|27.733328|display=inline}}
| image = 2021%2008%20Rogaizhas%20senkapi.jpg
| vaid = 1583
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pildas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845136
| label = [[Solomenku pilskalns]]
| name = Solomenku pilskalns
| municipality = Pildas pagasts
| district = Pildas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie Salmiņiem (Solomenkiem), pie Rovinkas ezera
| lat = 56.38138622298
| long = 27.703179427692
| p625 = {{Coord|56.381386|27.703179|display=inline}}
| vaid = 1584
| wikipediauri = Solomenku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pildas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845138
| label = [[Porkaļu pilskalns]]
| name = Porkaļu pilskalns
| municipality = Pildas pagasts
| district = Pildas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Porkaļiem, Uskačevu un Podoiņikiem pie Vorcu ezera
| lat = 56.37326244554
| long = 27.74814928352
| p625 = {{Coord|56.373262|27.748149|display=inline}}
| vaid = 1585
| wikipediauri = Porka%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pildas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845069
| label = ''[[:d:Q51845069|Pātarovas Velna akmens - kulta vieta]]''
| name = Pātarovas Velna akmens - kulta vieta
| municipality = Potorova
| district = Zvirgzdenes pagasts&lt;br/&gt;Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.471594798859
| long = 27.856173816425
| p625 = {{Coord|56.471595|27.856174|display=inline}}
| vaid = 1522
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Potorova
}}
{{monument
| qid = Q51845068
| label = ''[[:d:Q51845068|Poļu Gorbunovu senkapi]]''
| name = Poļu Gorbunovu senkapi
| municipality = Poļu Gorbuni
| district = Isnaudas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.445109073446
| long = 27.812919812991
| p625 = {{Coord|56.445109|27.81292|display=inline}}
| vaid = 1523
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Po%C4%BCu_Gorbuni
}}
{{monument
| qid = Q51845143
| label = ''[[:d:Q51845143|Bataru senkapi]]''
| name = Bataru senkapi
| municipality = Pureņu pagasts
| district = Pureņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie Batariem, Podnieku ezera Z galā
| lat = 56.485008498657
| long = 27.606966836339
| p625 = {{Coord|56.485008|27.606967|display=inline}}
| vaid = 1589
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pure%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46740232
| label = ''[[:d:Q46740232|Bondarevas krustakmens]]''
| name = Bondarevas krustakmens
| municipality = Pušmucovas pagasts
| district = Pušmucovas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Zvirgzdenes pag. Mjakišiem un bij. Bondarevu
| lat = 56.602535122846
| long = 27.713966715521
| p625 = {{Coord|56.602535|27.713967|display=inline}}
| vaid = 1586
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pu%C5%A1mucovas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483760
| label = ''[[:d:Q113483760|Pušmucovas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| name = Pušmucovas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem
| municipality = Pušmucovas pagasts
| district = Pušmucovas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = \&quot;Pušmucovas baznīca\&quot;
| vaid = 9158
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pu%C5%A1mucovas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845119
| label = ''[[:d:Q51845119|Altāris ar gleznu]]''
| name = Altāris ar gleznu
| municipality = Raipole
| district = Nirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Raipoles katoļu baznīcā
| lat = 56.37138889
| long = 27.88527778
| p625 = {{Coord|56.371389|27.885278|display=inline}}
| vaid = 4002
| year = 18.gs.IVc. 1934.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Raipoles katoļu baznīca|Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Raipole_(Nirzas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51125810
| label = [[Rogu Kara kapi]]
| name = Rogu Kara kapi
| municipality = Rogi
| district = Salnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Rītupes krastā
| lat = 56.806295135027
| long = 27.674260594443
| p625 = {{Coord|56.806295|27.674261|display=inline}}
| image = Rogu%20Kara%20kapu%20pilskalns%2003.jpg
| commonscat = Rogu Kara kapi
| vaid = 1600
| wikipediauri = Rogu_Kara_kapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rogi
}}
{{monument
| qid = Q51845144
| label = ''[[:d:Q51845144|Fereņevas senkapi]]''
| name = Fereņevas senkapi
| municipality = Rundēnu pagasts
| district = Rundēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Fereņevu un Kannovu (Kananauku)
| lat = 56.217161000445
| long = 27.778955534079
| p625 = {{Coord|56.217161|27.778956|display=inline}}
| vaid = 1595
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rund%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55444773
| label = [[Rudavas kalns|Rudavas (Lītavas) kalns - pilskalns]]
| name = Rudavas (Lītavas) kalns - pilskalns
| municipality = Rūdovi
| district = Lauderu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.332230748216
| long = 27.918519342759
| p625 = {{Coord|56.332231|27.918519|display=inline}}
| vaid = 1539
| wikipediauri = Rudavas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = R%C5%ABdovi
}}
{{monument
| qid = Q51125817
| label = ''[[:d:Q51125817|Salnavas katoļu kapela]]''
| name = Salnavas katoļu kapela
| municipality = Salnava
| district = Salnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.811948384239
| long = 27.555472831151
| p625 = {{Coord|56.811948|27.555473|display=inline}}
| vaid = 8763
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salnava
}}
{{monument
| qid = Q51125800
| label = ''[[:d:Q51125800|Ruskulovas senkapi]]''
| name = Ruskulovas senkapi
| municipality = Salnavas pagasts
| district = Salnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = pie bij. Ruskulovas muižas vējdzirnavām
| lat = 56.798285740262
| long = 27.498045233117
| p625 = {{Coord|56.798286|27.498045|display=inline}}
| vaid = 1599
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salnavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16352334
| label = [[Silinīku pilskalns]]
| name = Silinīku pilskalns
| municipality = Silinīki
| district = Mērdzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.694580762007
| long = 27.719876440182
| p625 = {{Coord|56.694581|27.719876|display=inline}}
| vaid = 1547
| wikipediauri = Silin%C4%ABku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Silin%C4%ABki_(M%C4%93rdzenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51845133
| label = [[Silovas pilskalns]]
| name = Silovas pilskalns
| municipality = Silovi
| district = Ņukšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pildas ezera krastā
| lat = 56.467825871362
| long = 27.786144231632
| p625 = {{Coord|56.467826|27.786144|display=inline}}
| vaid = 1567
| wikipediauri = Silovas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Silovi_(%C5%85uk%C5%A1u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55444829
| label = ''[[:d:Q55444829|Altāris ar gleznu]]''
| name = Altāris ar gleznu
| municipality = Terehova
| district = Zaļesjes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Terehovas katoļu kapličā
| lat = 56.35241576314
| long = 28.180771681609
| p625 = {{Coord|56.352416|28.180772|display=inline}}
| vaid = 4029
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Terehova_(Za%C4%BCesjes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51845091
| label = [[Vecslabadas Baznīcas kalns]]
| name = Vecslabadas Baznīcas kalns
| municipality = Vecslabada
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = centrā
| lat = 56.26131541603
| long = 27.98806504898
| p625 = {{Coord|56.261315|27.988065|display=inline}}
| vaid = 1535
| wikipediauri = Vecslabadas_Bazn%C4%ABcas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecslabada
}}
{{monument
| qid = Q51845095
| label = ''[[:d:Q51845095|Ikonostass ar gleznām]]''
| name = Ikonostass ar gleznām
| municipality = Vecslabada
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Vecslabadas pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.263470900123
| long = 27.988808956367
| p625 = {{Coord|56.263471|27.988809|display=inline}}
| vaid = 3972
| year = ap 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q28671243|Vecslabadas Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca]]''
| munwiki = Vecslabada
}}
{{monument
| qid = Q51845152
| label = ''[[:d:Q51845152|Vertulovas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vertulovas viduslaiku kapsēta
| municipality = Vertulova
| district = Rundēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.22287821137
| long = 27.738311889124
| p625 = {{Coord|56.222878|27.738312|display=inline}}
| vaid = 1596
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vertulova
}}
{{monument
| qid = Q46740473
| label = ''[[:d:Q46740473|Verņu senkapi]]''
| name = Verņu senkapi
| municipality = Vierņi
| district = Zvirgzdenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.579810906842
| long = 27.622169744794
| p625 = {{Coord|56.579811|27.62217|display=inline}}
| vaid = 1611
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vier%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q46740129
| label = ''[[:d:Q46740129|Voloju senkapi]]''
| name = Voloju senkapi
| municipality = Voloji
| district = Ciblas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.52378668787
| long = 27.912315153536
| p625 = {{Coord|56.523787|27.912315|display=inline}}
| vaid = 1513
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Voloji
}}
{{monument
| qid = Q55444831
| label = ''[[:d:Q55444831|Zilupes senkapi]]''
| name = Zilupes senkapi
| municipality = Zilupe
| district = Zilupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = parkā pie dzelzceļa
| lat = 56.395233441052
| long = 28.113319432327
| p625 = {{Coord|56.395233|28.113319|display=inline}}
| vaid = 1604
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zilupe
}}
{{monument
| qid = Q55444832
| label = ''[[:d:Q55444832|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Zilupe
| district = Zilupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā
| lat = 56.390139514715
| long = 28.136646746479
| p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}}
| vaid = 4030
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]''
| munwiki = Zilupe
}}
{{monument
| qid = Q55444833
| label = ''[[:d:Q55444833|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Zilupe
| district = Zilupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā
| lat = 56.390139514715
| long = 28.136646746479
| p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}}
| vaid = 4033
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]''
| munwiki = Zilupe
}}
{{monument
| qid = Q55444840
| label = ''[[:d:Q55444840|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Zilupe
| district = Zilupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā
| lat = 56.390139514715
| long = 28.136646746479
| p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}}
| vaid = 4034
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]''
| munwiki = Zilupe
}}
{{monument
| qid = Q55444843
| label = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]''
| name = Saveļinku katoļu kapu kapliča
| municipality = Zilupe
| district = Zilupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Saveļinku kapos
| lat = 56.390139514962
| long = 28.136646746724
| p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}}
| vaid = 6467
| year = 19. gs.s. (1907)
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zilupe
}}
{{monument
| qid = Q51845153
| label = ''[[:d:Q51845153|Zirgu senkapi (Mogiļņik)]]''
| name = Zirgu senkapi (Mogiļņik)
| municipality = Zirgi (ciems)
| district = Rundēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.25978732463
| long = 27.796769529416
| p625 = {{Coord|56.259787|27.79677|display=inline}}
| vaid = 1597
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zirgi_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46740268
| label = ''[[:d:Q46740268|Cirmas senkapi]]''
| name = Cirmas senkapi
| municipality = Zvirgzdenes pagasts
| district = Zvirgzdenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Cirmas ezera A krastā
| lat = 56.561305202045
| long = 27.650429988852
| p625 = {{Coord|56.561305|27.65043|display=inline}}
| vaid = 1605
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zvirgzdenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46740310
| label = ''[[:d:Q46740310|Seļekovas apmetne]]''
| name = Seļekovas apmetne
| municipality = Zvirgzdenes pagasts
| district = Zvirgzdenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Lielā Ludzas ezera krastā, Seļekovas ragā
| lat = 56.565062938031
| long = 27.734515724325
| p625 = {{Coord|56.565063|27.734516|display=inline}}
| vaid = 1610
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zvirgzdenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46740199
| label = ''[[:d:Q46740199|Čižiku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Čižiku viduslaiku kapsēta
| municipality = Čižiki
| district = Līdumnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.527746671207
| long = 27.972057484103
| p625 = {{Coord|56.527747|27.972057|display=inline}}
| vaid = 1540
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%8Ci%C5%BEiki
}}
{{monument
| qid = Q51845129
| label = ''[[:d:Q51845129|Nukšu senkapi]]''
| name = Nukšu senkapi
| municipality = Ņukši
| district = Ņukšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pildas ezera krastā
| lat = 56.462715269362
| long = 27.747494442412
| p625 = {{Coord|56.462715|27.747494|display=inline}}
| vaid = 1566
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%85uk%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q51845130
| label = ''[[:d:Q51845130|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Ņukši
| district = Ņukšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pildas katoļu baznīcā
| lat = 56.45361111
| long = 27.7325
| p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}}
| vaid = 4005
| year = 18.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = %C5%85uk%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q51845131
| label = ''[[:d:Q51845131|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Ņukši
| district = Ņukšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pildas katoļu baznīcā
| lat = 56.45361111
| long = 27.7325
| p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}}
| vaid = 4006
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = %C5%85uk%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q51845132
| label = ''[[:d:Q51845132|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Ņukši
| district = Ņukšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Pildas katoļu baznīcā
| lat = 56.45361111
| long = 27.7325
| p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}}
| vaid = 4007
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = %C5%85uk%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q51845121
| label = ''[[:d:Q51845121|Malzubu senkapi]]''
| name = Malzubu senkapi
| municipality = Ņukšu pagasts
| district = Ņukšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Silovu un Istalsnas pag. Malzubiem
| lat = 56.465175824864
| long = 27.804762721394
| p625 = {{Coord|56.465176|27.804763|display=inline}}
| vaid = 1565
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%85uk%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845122
| label = ''[[:d:Q51845122|Juzefinovas senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Juzefinovas senkapi (Kara kapi)
| municipality = Ņukšu pagasts
| district = Ņukšu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = starp Juzefinovu un Gailīšiem
| lat = 56.446355913754
| long = 27.769901401533
| p625 = {{Coord|56.446356|27.769901|display=inline}}
| vaid = 1568
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%85uk%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46740390
| label = [[Ķīšu kalns|Ķīšu kalns - pilskalns ar apmetni]]
| name = Ķīšu kalns - pilskalns ar apmetni
| municipality = Šalupinki
| district = Zvirgzdenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.540883114186
| long = 27.772466620099
| p625 = {{Coord|56.540883|27.772467|display=inline}}
| image = Kisukalns.jpeg
| commonscat = Ķīšu kalns
| vaid = 1606
| wikipediauri = %C4%B6%C4%AB%C5%A1u_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0alupinki
}}
{{monument
| qid = Q46740428
| label = ''[[:d:Q46740428|Budjankas apmetne]]''
| name = Budjankas apmetne
| municipality = Šalupinki
| district = Zvirgzdenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| locality = Lielā Ludzas ezera Z krastā, Budjankas pussalā
| lat = 56.536029929791
| long = 27.778749272007
| p625 = {{Coord|56.53603|27.778749|display=inline}}
| vaid = 1607
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0alupinki
}}
{{monument
| qid = Q51845088
| label = ''[[:d:Q51845088|Šilku senkapi (Franču kapi)]]''
| name = Šilku senkapi (Franču kapi)
| municipality = Šilki
| district = Istras pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-058
| lat = 56.282083585512
| long = 27.975085274796
| p625 = {{Coord|56.282084|27.975085|display=inline}}
| vaid = 1526
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0ilki
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Ludza Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Ludzas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Ludzas novads]]</text>
      <sha1>hdtvrzjprqdmfem4umrrusi0snue7d5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244267</id>
    <revision>
      <id>4471646</id>
      <parentid>4468110</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T15:25:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4471646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43740" sha1="3kuzobo3r761u4a4kmudezduupabwxs" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Liepāja|Liepājā]].

{{monument-title-wikidata|167668}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565908 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q167668 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55499799
| label = ''[[:d:Q55499799|Jūras virsnieku sapulču ēka]]''
| name = Jūras virsnieku sapulču ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Atmodas bulvāris 9
| lat = 56.553489
| long = 21.006815
| p625 = {{Coord|56.553489|21.006815|display=inline}}
| vaid = 8545
| year = 19.gs.II.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499806
| label = ''[[:d:Q55499806|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Avotu iela 10
| lat = 56.508447
| long = 21.007714
| p625 = {{Coord|56.508447|21.007714|display=inline}}
| image = Avotu%20iela%2010%20%28Liep%C4%81ja%29.jpg
| vaid = 3705
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499809
| label = ''[[:d:Q55499809|Balkona margas (4)]]''
| name = Balkona margas (4)
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Avotu iela 4
| lat = 56.507596
| long = 21.009259
| p625 = {{Coord|56.507596|21.009259|display=inline}}
| vaid = 3702
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499813
| label = ''[[:d:Q55499813|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Avotu iela 4
| lat = 56.507596
| long = 21.009259
| p625 = {{Coord|56.507596|21.009259|display=inline}}
| vaid = 3703
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499816
| label = ''[[:d:Q55499816|Interjera dekoratīvā apdare kāpņu telpā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare kāpņu telpā
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Avotu iela 4
| lat = 56.507596
| long = 21.009259
| p625 = {{Coord|56.507596|21.009259|display=inline}}
| vaid = 3704
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499818
| label = ''[[:d:Q55499818|Vites un Hikes bāriņu patversme]]''
| name = Vites un Hikes bāriņu patversme
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Bāriņu iela 12
| lat = 56.50959
| long = 21.016778
| p625 = {{Coord|56.50959|21.016778|display=inline}}
| image = Liep%C4%81ja%2C%20B%C4%81ri%C5%86u%20iela%2012%20%28old%20photo%29.jpg
| commonscat = Bāriņu iela, 12 (Liepāja)
| vaid = 6374
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499823
| label = ''[[:d:Q55499823|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Bāriņu iela 21
| lat = 56.50959
| long = 21.016778
| p625 = {{Coord|56.50959|21.016778|display=inline}}
| vaid = 3707
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499825
| label = ''[[:d:Q55499825|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Bāriņu iela 21
| lat = 56.50804
| long = 21.016423
| p625 = {{Coord|56.50804|21.016423|display=inline}}
| vaid = 3708
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499828
| label = ''[[:d:Q55499828|Cilnis &quot;Eņģelis&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Eņģelis&quot;
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Cenkones iela 18
| locality = Līvas kapu Rīges kapličā
| lat = 56.494729
| long = 21.007704
| p625 = {{Coord|56.494729|21.007704|display=inline}}
| vaid = 3710
| year = 1894.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499841
| label = ''[[:d:Q55499841|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Dzintaru iela 16
| lat = 56.503794
| long = 20.999943
| p625 = {{Coord|56.503794|20.999943|display=inline}}
| image = %C4%92ka.%20Dzintaru%2C%2016.jpg
| commonscat = Dzintaru iela 16 (Liepāja)
| vaid = 9183
| year = 20. gs. I p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499830
| label = ''[[:d:Q55499830|Durvju komplekts un virsgaisma]]''
| name = Durvju komplekts un virsgaisma
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Dīķa iela 7
| lat = 56.510624
| long = 21.007461
| p625 = {{Coord|56.510624|21.007461|display=inline}}
| image = D%C4%AB%C4%B7a%20iela%207.jpg
| vaid = 3711
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55499839|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499836
| label = ''[[:d:Q55499836|Logu komplekts]]''
| name = Logu komplekts
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Dīķa iela 7
| lat = 56.510624
| long = 21.007461
| p625 = {{Coord|56.510624|21.007461|display=inline}}
| vaid = 3712
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55499839|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499839
| label = ''[[:d:Q55499839|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Dīķa iela 7
| lat = 56.510624
| long = 21.007461
| p625 = {{Coord|56.510624|21.007461|display=inline}}
| image = D%C4%AB%C4%B7a%20iela%207%20-%20Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg
| commonscat = Dīķa iela, 7 (Liepāja)
| vaid = 6377
| year = 18. gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499845
| label = ''[[:d:Q55499845|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Friča Brīvzemnieka iela 26
| lat = 56.510637
| long = 21.009021
| p625 = {{Coord|56.510637|21.009021|display=inline}}
| vaid = 3709
| year = 1787.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q14917186
| label = [[Liepājas Karostas cietums]]
| name = Liepājas Karostas cietums
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Invalīdu iela 4
| lat = 56.546362
| long = 21.021046
| p625 = {{Coord|56.546362|21.021046|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20karostas%20cietums.JPG
| commonscat = Karosta prison
| vaid = 8712
| wikipediauri = Liep%C4%81jas_Karostas_cietums
| year = 1894.-1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499858
| label = ''[[:d:Q55499858|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Jaunā iela 1
| locality = Sv. Trīsvienības pareizticīgo katadrālē
| lat = 56.509602
| long = 21.017801
| p625 = {{Coord|56.509602|21.017801|display=inline}}
| vaid = 3706
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499862
| label = ''[[:d:Q55499862|Liepājas Sv.Trīsvienības pareizticīgo baznīca]]''
| name = Liepājas Sv.Trīsvienības pareizticīgo baznīca
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Jaunā iela 1
| lat = 56.509602
| long = 21.017801
| p625 = {{Coord|56.509602|21.017801|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20Sv.Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg
| commonscat = Church of the Holy Trinity in Liepāja
| vaid = 8690
| year = 1861.-1868., 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499872
| label = ''[[:d:Q55499872|Liepājas (Jaunliepājas) Lutera luterāņu baznīca]]''
| name = Liepājas (Jaunliepājas) Lutera luterāņu baznīca
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Jelgavas iela 62
| lat = 56.520013
| long = 21.018609
| p625 = {{Coord|56.520013|21.018609|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20%28Jaunliep%C4%81jas%29%20Lutera%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.JPG
| commonscat = Church of Luther in Liepāja
| vaid = 8561
| year = 1914.-1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499854
| label = ''[[:d:Q55499854|Noliktavu komplekss]]''
| name = Noliktavu komplekss
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Jāņa iela 1; Jāņa iela 5
| lat = 56.510881
| long = 21.0149
| p625 = {{Coord|56.510881|21.0149|display=inline}}
| image = V%C4%93sturisko%20noliktavu%20%C4%93kas%20durviis%2C%20J%C4%81%C5%86a%20iel%C4%81%201%2C%20Liep%C4%81j%C4%81.jpg
| vaid = 6378
| year = 18. gs. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q1736226
| label = [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]]
| name = Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Katedrāles iela 2
| locality = Kara osta
| lat = 56.552934
| long = 21.012376
| p625 = {{Coord|56.552934|21.012376|display=inline}}
| image = Karosta%20-%20church%283%29.JPG
| commonscat = Karosta Naval Cathedral
| vaid = 8562
| wikipediauri = Liep%C4%81jas_Sv%C4%93t%C4%81_Nikolaja_pareiztic%C4%ABgo_J%C5%ABras_katedr%C4%81le
| year = 1900.-1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499887
| label = ''[[:d:Q55499887|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 14
| lat = 56.507315
| long = 21.006632
| p625 = {{Coord|56.507315|21.006632|display=inline}}
| image = Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Valdem%C4%81ra%20iela%2014%20%28Liep%C4%81ja%29.jpg
| vaid = 6388
| year = 1880.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499895
| label = ''[[:d:Q55499895|Nikolaja ģimnāzija]]''
| name = Nikolaja ģimnāzija
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 4
| lat = 56.508613
| long = 21.006832
| p625 = {{Coord|56.508613|21.006832|display=inline}}
| image = Nikolaja%20%C4%A3imn%C4%81zija.JPG
| commonscat = Former Nikolay Gymnasium in Liepāja
| vaid = 6387
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499903
| label = ''[[:d:Q55499903|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kungu iela 24
| lat = 56.505839
| long = 21.015299
| p625 = {{Coord|56.505839|21.015299|display=inline}}
| vaid = 6375
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499912
| label = ''[[:d:Q55499912|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kungu iela 24
| lat = 56.505965
| long = 21.015337
| p625 = {{Coord|56.505965|21.015337|display=inline}}
| vaid = 6376
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499920
| label = ''[[:d:Q55499920|Dzīvojamā ēka - viesnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka - viesnīca
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kungu iela 24
| lat = 56.506211
| long = 21.015221
| p625 = {{Coord|56.506211|21.015221|display=inline}}
| image = Liep%C4%81ja%20-%20Kungu%20iela%2C%2024%20%281%29.jpg
| vaid = 6379
| year = 17. gs.IIp., 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499926
| label = ''[[:d:Q55499926|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kungu iela 26
| lat = 56.506198
| long = 21.015801
| p625 = {{Coord|56.506198|21.015801|display=inline}}
| image = 5402-Liepaja.jpg
| vaid = 8747
| year = 1699., 18.gs., 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499933
| label = ''[[:d:Q55499933|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kungu iela 6
| lat = 56.506616
| long = 21.010807
| p625 = {{Coord|56.506616|21.010807|display=inline}}
| image = Kungu%20iela%206%20%28Liep%C4%81ja%29.jpg
| vaid = 8590
| year = 17.gs.1.p., 17.gs.2.p., 18.gs.2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499937
| label = ''[[:d:Q55499937|Durvju komplekti (7)]]''
| name = Durvju komplekti (7)
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kungu iela 9
| lat = 56.506641
| long = 21.011731
| p625 = {{Coord|56.506641|21.011731|display=inline}}
| vaid = 3778
| year = 1690.,18.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499942
| label = ''[[:d:Q55499942|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kungu iela 9
| lat = 56.506641
| long = 21.011731
| p625 = {{Coord|56.506641|21.011731|display=inline}}
| image = Liepaja%20-%20Kungu%20iela%209%20-%20Zivju%20iela%208.jpg
| vaid = 6390
| year = 1690.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499980
| label = ''[[:d:Q55499980|Interjera dekoratīvā apdare kāpņu telpā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare kāpņu telpā
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kuršu iela 21
| lat = 56.503104
| long = 21.008192
| p625 = {{Coord|56.503104|21.008192|display=inline}}
| image = 5478-Liepaja.jpg
| commonscat = Kuršu iela, 21 (Liepāja)
| vaid = 3713
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499991
| label = ''[[:d:Q55499991|kāpnes]]''
| name = kāpnes
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kuršu iela 21
| lat = 56.503104
| long = 21.008192
| p625 = {{Coord|56.503104|21.008192|display=inline}}
| image = 5475-Liepaja.jpg
| commonscat = Kuršu iela, 21 (Liepāja)
| vaid = 3714
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q18654690
| label = [[Liepājas Svētās Annas baznīca]]
| name = Liepājas Svētās Annas baznīca
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| extlink = http://www.liepajasluteradraudze.lv
| address = Kuršu laukums 5/6
| lat = 56.5045
| long = 21.0119
| p625 = {{Coord|56.5045|21.0119|display=inline}}
| image = Liepajas.Sv.Annas.baznica.jpg
| commonscat = Church of Saint Anne in Liepāja
| vaid = 6389
| wikipediauri = Liep%C4%81jas_Sv%C4%93t%C4%81s_Annas_bazn%C4%ABca
| year = 1684. -1693. 1872. -1873. 1892. -1895.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500002
| label = ''[[:d:Q55500002|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kuršu laukums 5/6
| locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā
| lat = 56.504438
| long = 21.011847
| p625 = {{Coord|56.504438|21.011847|display=inline}}
| image = St.%20Anna%20church%20in%20Liepaya%20%2C%20the%20altar.jpg
| vaid = 3758
| year = 1697.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Liepājas Svētās Annas baznīca]]
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500011
| label = ''[[:d:Q55500011|Cilnis &quot;Ģerbonis&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Ģerbonis&quot;
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kuršu laukums 5/6
| locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā
| lat = 56.504438
| long = 21.011847
| p625 = {{Coord|56.504438|21.011847|display=inline}}
| vaid = 3759
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Liepājas Svētās Annas baznīca]]
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500021
| label = ''[[:d:Q55500021|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kuršu laukums 5/6
| locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā
| lat = 56.504438
| long = 21.011847
| p625 = {{Coord|56.504438|21.011847|display=inline}}
| vaid = 3760
| year = 1895. 1913.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Liepājas Svētās Annas baznīca]]
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500024
| label = ''[[:d:Q55500024|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kuršu laukums 5/6
| locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā
| lat = 56.504438
| long = 21.011847
| p625 = {{Coord|56.504438|21.011847|display=inline}}
| image = Church%20of%20Saint%20Anne%20in%20Liep%C4%81ja%20in%202017%20%285%29.jpg
| vaid = 3761
| year = 1675.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Liepājas Svētās Annas baznīca]]
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500035
| label = ''[[:d:Q55500035|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kuršu laukums 5/6
| locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā
| lat = 56.504438
| long = 21.011847
| p625 = {{Coord|56.504438|21.011847|display=inline}}
| vaid = 3777
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Liepājas Svētās Annas baznīca]]
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499956
| label = ''[[:d:Q55499956|Savrupmāja, tagad Liepājas muzejs]]''
| name = Savrupmāja, tagad Liepājas muzejs
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kūrmājas prospekts 16
| lat = 56.510868
| long = 21.002304
| p625 = {{Coord|56.510868|21.002304|display=inline}}
| image = Acis.jpg
| vaid = 8665
| year = 1900. - 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499965
| label = ''[[:d:Q55499965|Stallis ar ratnīcu, tagad Liepājas muzeja saimniecības ēka]]''
| name = Stallis ar ratnīcu, tagad Liepājas muzeja saimniecības ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kūrmājas prospekts 16
| lat = 56.511277
| long = 21.001983
| p625 = {{Coord|56.511277|21.001983|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20muzejs.jpg
| vaid = 8666
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499971
| label = ''[[:d:Q55499971|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Kūrmājas prospekts 8/10
| lat = 56.510938
| long = 21.004047
| p625 = {{Coord|56.510938|21.004047|display=inline}}
| vaid = 3716
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q1257628
| label = [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]]
| name = Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| extlink = http://www.trinitatis.lv
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509939
| long = 21.012725
| p625 = {{Coord|56.509939|21.012725|display=inline}}
| image = Liep%C4%81ja%20-%20church%20%281%29.jpg
| commonscat = Holy Trinity Cathedral, Liepāja
| vaid = 6381
| wikipediauri = Liep%C4%81jas_Sv%C4%93t%C4%81s_Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas_katedr%C4%81le
| year = 1742.-1758., 1866.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500051
| label = ''[[:d:Q55500051|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509827
| long = 21.0134
| p625 = {{Coord|56.509827|21.0134|display=inline}}
| image = Liepaja%20katedra%20Trojcy%20Sw%203.jpg
| vaid = 3717
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500061
| label = ''[[:d:Q55500061|Baznīcēnu soli]]''
| name = Baznīcēnu soli
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509827
| long = 21.0134
| p625 = {{Coord|56.509827|21.0134|display=inline}}
| vaid = 3718
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500068
| label = ''[[:d:Q55500068|Ērģeļu luktas]]''
| name = Ērģeļu luktas
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509827
| long = 21.0134
| p625 = {{Coord|56.509827|21.0134|display=inline}}
| image = Liepaja%20katedra%20Trojcy%20Sw%202.jpg
| vaid = 3722
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500079
| label = ''[[:d:Q55500079|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509827
| long = 21.0134
| p625 = {{Coord|56.509827|21.0134|display=inline}}
| image = Liebau%20Grueneberg-Orgel%2014.08.10.JPG
| vaid = 3723
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500085
| label = ''[[:d:Q55500085|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509827
| long = 21.0134
| p625 = {{Coord|56.509827|21.0134|display=inline}}
| image = Liebau%20Grueneberg-Orgel%2014.08.10.JPG
| vaid = 3724
| year = 1773.-1780. 1844.-1875. 1885.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500095
| label = ''[[:d:Q55500095|Hercoga loža]]''
| name = Hercoga loža
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509827
| long = 21.0134
| p625 = {{Coord|56.509827|21.0134|display=inline}}
| vaid = 3730
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500103
| label = ''[[:d:Q55500103|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509827
| long = 21.0134
| p625 = {{Coord|56.509827|21.0134|display=inline}}
| vaid = 3731
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500114
| label = ''[[:d:Q55500114|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509827
| long = 21.0134
| p625 = {{Coord|56.509827|21.0134|display=inline}}
| vaid = 3732
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500125
| label = ''[[:d:Q55500125|Portāli (3)]]''
| name = Portāli (3)
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509827
| long = 21.0134
| p625 = {{Coord|56.509827|21.0134|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20Sv.Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%285%29.jpg
| vaid = 3737
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500134
| label = ''[[:d:Q55500134|Vitrāžas (4)]]''
| name = Vitrāžas (4)
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Lielā iela 9
| locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā
| lat = 56.509827
| long = 21.0134
| p625 = {{Coord|56.509827|21.0134|display=inline}}
| vaid = 3744
| year = ap 1870.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500154
| label = ''[[:d:Q55500154|Bij. Vikander &amp; Larson korķa – linoleja rūpnīcas pārvaldes ēka ar personāla dzīvojamo ēku un žogu]]''
| name = Bij. Vikander &amp; Larson korķa – linoleja rūpnīcas pārvaldes ēka ar personāla dzīvojamo ēku un žogu
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Oskara Kalpaka iela 5/9
| lat = 56.51751
| long = 21.002062
| p625 = {{Coord|56.51751|21.002062|display=inline}}
| vaid = 9221
| year = 1896., 20. gs. I p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500145
| label = ''[[:d:Q55500145|Liepājas Vecticībnieku baznīca]]''
| name = Liepājas Vecticībnieku baznīca
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Oskara Kalpaka iela 87
| lat = 56.529442
| long = 21.002512
| p625 = {{Coord|56.529442|21.002512|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20Vectic%C4%ABbnieku%20bazn%C4%ABca%209.jpg
| commonscat = Old Believers church in Liepāja
| vaid = 8672
| year = 1906. - 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500162
| label = ''[[:d:Q55500162|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Peldu iela 15
| lat = 56.505764
| long = 21.007097
| p625 = {{Coord|56.505764|21.007097|display=inline}}
| image = 5366-Liepaja.jpg
| vaid = 6382
| year = 1871.,1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500173
| label = ''[[:d:Q55500173|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Peldu iela 44
| lat = 56.506176
| long = 21.003479
| p625 = {{Coord|56.506176|21.003479|display=inline}}
| image = Liep%C4%81ja%2C%20Peldu%20iela%2044%2C%202017-2.jpg
| commonscat = Peldu iela, 44 (Liepāja)
| vaid = 6383
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q1387223
| label = [[Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle]]
| name = Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| extlink = http://www.katedrale.lv/index.php?id=3482
| address = Rakstvežu iela 13
| lat = 56.50503
| long = 21.00754
| p625 = {{Coord|56.50503|21.00754|display=inline}}
| image = Liepaja%20Kathedrale%20St.%20Josef.jpg
| commonscat = St. Joseph's Cathedral in Liepāja
| vaid = 8685
| wikipediauri = Liep%C4%81jas_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81zepa_Romas_kato%C4%BCu_katedr%C4%81le
| year = 1747.-1762., 1894.-1900.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500181
| label = ''[[:d:Q55500181|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Rakstvežu iela 13
| locality = Sv. Jāzepa katoļu baznīcā
| lat = 56.504948
| long = 21.007561
| p625 = {{Coord|56.504948|21.007561|display=inline}}
| image = Liepaja%20Katholische%20Kathedrale%20St.%20Joseph%20Innen%203.JPG
| vaid = 3750
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500194
| label = ''[[:d:Q55500194|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Rakstvežu iela 13
| locality = Sv. Jāzepa katoļu baznīcā
| lat = 56.504948
| long = 21.007561
| p625 = {{Coord|56.504948|21.007561|display=inline}}
| vaid = 3751
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500205
| label = ''[[:d:Q55500205|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Rakstvežu iela 13
| locality = Sv. Jāzepa katoļu baznīcā
| lat = 56.504948
| long = 21.007561
| p625 = {{Coord|56.504948|21.007561|display=inline}}
| image = Liepaja%20Katholische%20Kathedrale%20St.%20Joseph%20Innen%20Decke%201.JPG
| vaid = 3752
| year = 19.gs.90.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500212
| label = ''[[:d:Q55500212|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Rakstvežu iela 13
| locality = Sv. Jāzepa katoļu baznīcā
| lat = 56.504948
| long = 21.007561
| p625 = {{Coord|56.504948|21.007561|display=inline}}
| image = Liepaja%20Katholische%20Kathedrale%20St.%20Joseph%20Innen%20Kanzel%201.JPG
| vaid = 3753
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q15219269
| label = [[Liepājas bāka]]
| name = Liepājas bāka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Roņu iela 6a
| lat = 56.51677919
| long = 20.99228042
| p625 = {{Coord|56.516779|20.99228|display=inline}}
| image = Liepaja%20lighthouse.JPG
| commonscat = Liepaja lighthouse
| vaid = 8732
| wikipediauri = Liep%C4%81jas_b%C4%81ka
| year = 1868.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500242
| label = ''[[:d:Q55500242|Apgabala tiesas nams]]''
| name = Apgabala tiesas nams
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Rožu iela 6
| lat = 56.504409
| long = 21.007455
| p625 = {{Coord|56.504409|21.007455|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20pils%C4%93tas%20dome%20%282%29.jpg
| commonscat = Liepāja Town Hall
| vaid = 9185
| year = 1889.–1891.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500244
| label = ''[[:d:Q55500244|Liepājas Latviešu biedrības nams]]''
| name = Liepājas Latviešu biedrības nams
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Rožu laukums 5/6
| lat = 56.507901613456
| long = 21.012326870742
| p625 = {{Coord|56.507902|21.012327|display=inline}}
| image = Inner%20yard%20of%20Zivju%20iela%203%20in%20Liep%C4%81ja.jpg
| vaid = 8682
| year = 1934.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500253
| label = ''[[:d:Q55500253|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Stendera iela 13a
| lat = 56.507057
| long = 21.013003
| p625 = {{Coord|56.507057|21.013003|display=inline}}
| image = Liep%C4%81ja%20-%20Stendera%20iela%2C%2013a.jpg
| commonscat = Stendera iela, 13a (Liepāja)
| vaid = 6385
| year = 18. gs.,3.c., 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500260
| label = ''[[:d:Q55500260|Liepājas teātris (celtne)]]''
| name = Liepājas teātris (celtne)
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Teātra iela 4
| lat = 56.509775
| long = 21.014863
| p625 = {{Coord|56.509775|21.014863|display=inline}}
| image = Liepaja%20view.jpg
| vaid = 9184
| year = 1912.–1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500268
| label = ''[[:d:Q55500268|Vitrāža &quot;Kristus apskaidrošanās&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Kristus apskaidrošanās&quot;
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Uliha iela 61
| locality = Sv. Al. Ņevska pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.505492
| long = 21.001924
| p625 = {{Coord|56.505492|21.001924|display=inline}}
| vaid = 3747
| year = 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500283
| label = ''[[:d:Q55500283|Vitrāža &quot;Kristus augšāmcelšanās&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Kristus augšāmcelšanās&quot;
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Uliha iela 61
| locality = Sv. Al. Ņevska pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.505492
| long = 21.001924
| p625 = {{Coord|56.505492|21.001924|display=inline}}
| vaid = 3748
| year = 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500289
| label = ''[[:d:Q55500289|Vitrāža &quot;Kristus debesbraukšana&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Kristus debesbraukšana&quot;
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Uliha iela 61
| locality = Sv. Al. Ņevska pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.505492
| long = 21.001924
| p625 = {{Coord|56.505492|21.001924|display=inline}}
| vaid = 3749
| year = 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500304
| label = ''[[:d:Q55500304|Labības noliktava]]''
| name = Labības noliktava
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Vecā Ostmala 24
| lat = 56.512265
| long = 21.020671
| p625 = {{Coord|56.512265|21.020671|display=inline}}
| image = Lab%C4%ABbas%20noliktava%3B%20Vec%C4%81%20ostmala%3B%20biju%C5%A1%C4%81%20%27M%C4%81ja%27.jpg
| vaid = 8482
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55500317
| label = ''[[:d:Q55500317|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Zivju iela 10/12
| lat = 56.506158
| long = 21.011701
| p625 = {{Coord|56.506158|21.011701|display=inline}}
| image = Old%20warehouse%20on%20Zivju%20iela%2C%2010-12%20%282%29.jpg
| commonscat = Zivju iela, 10/12 (old warehouse in the courtyard)
| vaid = 6391
| year = 17.gs.IIp., 18.gs.Ip., 19.gs.Ip., 20.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55317305
| label = ''[[:d:Q55317305|Liepājas Karostas ūdenstornis]]''
| name = Liepājas Karostas ūdenstornis
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| address = Ģenerāļa Baloža iela 29
| lat = 56.55279
| long = 21.023942
| p625 = {{Coord|56.55279|21.023942|display=inline}}
| image = Karosta%20water%20tower.jpg
| commonscat = Karosta water tower
| vaid = 8737
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{monument
| qid = Q55499797
| label = ''[[:d:Q55499797|Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Liepāja
| district = Liepāja
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-LPX
| lat = 56.509108765384
| long = 21.005664378092
| p625 = {{Coord|56.509109|21.005664|display=inline}}
| image = Kungu%20street%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 7436
| year = 17.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Liep%C4%81ja
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Liepāja|Latvijas kultūras mantojums/Liepāja}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Liepāja]]</text>
      <sha1>3kuzobo3r761u4a4kmudezduupabwxs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Zemgales priekšpilsētā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244537</id>
    <revision>
      <id>4472047</id>
      <parentid>4466826</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:27:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4472047</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49716" sha1="agfriyh35l4c8qf8i90y5eize5och9w" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Zemgales priekšpilsēta|Rīgas Zemgales priekšpilsētā]].

{{monument-title-wikidata|2632132}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566050 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2632132 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q56025113
| label = ''[[:d:Q56025113|Dzelzceļa viadukti (2)]]''
| name = Dzelzceļa viadukti (2)
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Altonavas iela&lt;br/&gt;Torņakalna iela
| lat = 56.928416666667&lt;br/&gt;56.926666666667
| long = 24.085&lt;br/&gt;24.080666666667
| p625 = {{Coord|56.928417|24.085|display=inline}}
| image = Dzelzce%C4%BCa%20viadukts-3.JPG
| commonscat = Torņakalns viaducts
| vaid = 8069
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024839
| label = ''[[:d:Q56024839|Tēlnieka K.Zemdegas dzīves vieta]]''
| name = Tēlnieka K.Zemdegas dzīves vieta
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Astras iela 11
| lat = 56.9304027
| long = 24.0535809
| p625 = {{Coord|56.930403|24.053581|display=inline}}
| image = Astras%20iela%2011.jpg
| vaid = 81
| year = 1936.-1963.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024841
| label = ''[[:d:Q56024841|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baložu iela 10
| lat = 56.9448543
| long = 24.0739668
| p625 = {{Coord|56.944854|24.073967|display=inline}}
| image = Balo%C5%BEu%20iela%2010.JPG
| commonscat = Baložu iela 10 (Riga)
| vaid = 8071
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024863
| label = ''[[:d:Q56024863|Bišumuižas ansamblis ar parku]]''
| name = Bišumuižas ansamblis ar parku
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bauskas iela 147
| lat = 56.915352417809
| long = 24.139352839403
| p625 = {{Coord|56.915352|24.139353|display=inline}}
| image = Bi%C5%A1umui%C5%BEas%20ansamblis%20-%20kungu%20m%C4%81ja%20ZR%20puse.JPG
| vaid = 6667
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bišu muiža]]
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024843
| label = ''[[:d:Q56024843|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bauskas iela 149
| lat = 56.914101
| long = 24.1412106
| p625 = {{Coord|56.914101|24.141211|display=inline}}
| image = Bauskas%20iela%20149.JPG
| vaid = 8074
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024847
| label = ''[[:d:Q56024847|Dzīvojamā ēka ar saimniecības ēkām]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar saimniecības ēkām
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bauskas iela 168
| lat = 56.9146012
| long = 24.1413988
| p625 = {{Coord|56.914601|24.141399|display=inline}}
| image = Bauskas%20iela%20168.JPG
| vaid = 8075
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024851
| label = ''[[:d:Q56024851|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bauskas iela 16A
| lat = 56.9223816
| long = 24.0964939
| p625 = {{Coord|56.922382|24.096494|display=inline}}
| image = Bauskas%20iela%2016A.JPG
| vaid = 8072
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024855
| label = ''[[:d:Q56024855|Dzīvojamā ēka ar saimniecības ēkām]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar saimniecības ēkām
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bauskas iela 170
| lat = 56.9142172
| long = 24.1417367
| p625 = {{Coord|56.914217|24.141737|display=inline}}
| image = Bauskas%20iela%20170.JPG
| vaid = 8076
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024859
| label = ''[[:d:Q56024859|Dzīvojamā ēka ar saimniecības ēkām]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar saimniecības ēkām
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bauskas iela 172
| lat = 56.9126148
| long = 24.1435204
| p625 = {{Coord|56.912615|24.14352|display=inline}}
| image = Bauskas%20iela%20172.JPG
| vaid = 8077
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024867
| label = ''[[:d:Q56024867|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bauskas iela 48
| lat = 56.919071
| long = 24.1021687
| p625 = {{Coord|56.919071|24.102169|display=inline}}
| vaid = 8073
| year = 19.gs.,1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024876
| label = ''[[:d:Q56024876|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dreiliņu iela 15
| lat = 56.9405942
| long = 24.0608923
| p625 = {{Coord|56.940594|24.060892|display=inline}}
| image = Dreili%C5%86u%20iela%2015%20%282%29.jpg
| commonscat = Dreiliņu iela 15 (Riga)
| vaid = 8081
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024872
| label = ''[[:d:Q56024872|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dreiliņu iela 6
| lat = 56.9407017
| long = 24.061517
| p625 = {{Coord|56.940702|24.061517|display=inline}}
| image = Dreili%C5%86u%20iela%206.jpg
| commonscat = Dreiliņu iela 6 (Riga)
| vaid = 8080
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024879
| label = ''[[:d:Q56024879|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eduarda Smiļģa iela 10
| lat = 56.9409803
| long = 24.07986
| p625 = {{Coord|56.94098|24.07986|display=inline}}
| image = Ed%20Smilga%20iela%2010%20%281%29.jpg
| commonscat = Eduarda Smiļģa iela 10
| vaid = 8106
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024891
| label = ''[[:d:Q56024891|Dzīvojamā ēka, tagad muzejs]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad muzejs
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eduarda Smiļģa iela 37
| lat = 56.937324576796
| long = 24.075471867949
| p625 = {{Coord|56.937325|24.075472|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Te%C4%81tra%20muzejs%202002-04-27%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Eduards Smiļģis Theatre Museum
| vaid = 8107
| year = 1920. -1970.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024886
| label = ''[[:d:Q56024886|Eduarda Smiļģa Teātra muzejs]]''
| name = Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eduarda Smiļģa iela 37/39
| lat = 56.9374973
| long = 24.0755796
| p625 = {{Coord|56.937497|24.07558|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Te%C4%81tra%20muzejs%202002-04-27%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Eduards Smiļģis Theatre Museum
| vaid = 84
| year = 1890.-1966.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024896
| label = ''[[:d:Q56024896|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eduarda Smiļģa iela 46
| lat = 56.9361579
| long = 24.0770395
| p625 = {{Coord|56.936158|24.07704|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20P%C4%81rdaugavas%20izpilddirekcija%20%E2%80%94%20Iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20dz%C4%ABvesvietas%20re%C4%A3istr%C4%81cijas%20noda%C4%BCa.jpg
| vaid = 9087
| year = 1976.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024899
| label = ''[[:d:Q56024899|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Eduarda Smiļģa iela 54
| lat = 56.9343801
| long = 24.0755076
| p625 = {{Coord|56.93438|24.075508|display=inline}}
| image = Eduarda%20Smi%C4%BC%C4%A3a%20iela%2054%20%283%29.jpg
| commonscat = Eduarda Smiļģa iela 54
| vaid = 8108
| year = 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024914
| label = ''[[:d:Q56024914|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ernestīnes iela 1
| lat = 56.943839
| long = 24.0742277
| p625 = {{Coord|56.943839|24.074228|display=inline}}
| image = Ernest%C4%ABnes%20iela%201.jpg
| vaid = 8782
| year = 19./20.gs.mija
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024905
| label = ''[[:d:Q56024905|Dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ernestīnes iela 32
| lat = 56.9394789
| long = 24.0633557
| p625 = {{Coord|56.939479|24.063356|display=inline}}
| image = Ernest%C4%ABnes%20iela%2032.JPG
| commonscat = Ernestīnes iela 32
| vaid = 8084
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024910
| label = ''[[:d:Q56024910|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ernestīnes iela 34
| lat = 56.9392279
| long = 24.0625007
| p625 = {{Coord|56.939228|24.062501|display=inline}}
| image = Ernest%C4%ABnes%20iela%2034.JPG
| vaid = 8085
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024918
| label = ''[[:d:Q56024918|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ernestīnes iela 3a
| lat = 56.943399729087
| long = 24.074024734309
| p625 = {{Coord|56.9434|24.074025|display=inline}}
| vaid = 8082
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024921
| label = ''[[:d:Q56024921|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ernestīnes iela 9a
| lat = 56.942427410436
| long = 24.073599809685
| p625 = {{Coord|56.942427|24.0736|display=inline}}
| image = Ernest%C4%ABnes%20iela%207a%2C%20R%C4%ABga%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 8083
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024929
| label = ''[[:d:Q56024929|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Fridriha Candera iela 1
| lat = 56.9420993
| long = 24.0497512
| p625 = {{Coord|56.942099|24.049751|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Fridriha%20Candera%20iela%201.JPG
| vaid = 8079
| year = 19. -20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024933
| label = ''[[:d:Q56024933|Inženiera F.Candera dzīves vieta (muzejs)]]''
| name = Inženiera F.Candera dzīves vieta (muzejs)
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Fridriha Candera iela 1
| lat = 56.9420993
| long = 24.0497512
| p625 = {{Coord|56.942099|24.049751|display=inline}}
| image = In%C5%BEeniera%20F.Candera%20dz%C4%ABves%20vieta%20%28muzejs%29.JPG
| vaid = 82
| year = 1898.-1913.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024925
| label = ''[[:d:Q56024925|Interjera dekoratīvā apdare ( 4 telpās )]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare ( 4 telpās )
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Friča Brīvzemnieka iela 7
| lat = 56.9301488
| long = 24.0891859
| p625 = {{Coord|56.930149|24.089186|display=inline}}
| vaid = 7074
| year = 1880., 1893., 1908.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024927
| label = ''[[:d:Q56024927|Dzīvojamā ēka ar parka paliekām]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar parka paliekām
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Friča Brīvzemnieka iela 7
| lat = 56.9301488
| long = 24.0891859
| p625 = {{Coord|56.930149|24.089186|display=inline}}
| image = F%20Brivzemnieka7.jpg
| vaid = 6668
| year = 1880. 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024837
| label = ''[[:d:Q56024837|Kalnciema ielas koka apbūve]]''
| name = Kalnciema ielas koka apbūve
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalnciema iela
| locality = Kalnciema ielas posms no Baložu ielas līdz Melnsila ielai
| lat = 56.944073564758
| long = 24.069782255167
| p625 = {{Coord|56.944074|24.069782|display=inline}}
| image = Hartma%C5%86a%20mui%C5%BEa%2C%20Kalnciema%20iela%2028%2C%20R%C4%ABga%202.JPG
| commonscat = Wooden buildings on Kalnciema Street, Riga
| vaid = 8583
| year = 18.- 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024963
| label = [[Rīgas Mūzikas vidusskola|Rīgas Mūzikas internātvidusskola]]
| name = Rīgas Mūzikas internātvidusskola
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalnciema iela 118
| lat = 56.9350568
| long = 24.036859
| p625 = {{Coord|56.935057|24.036859|display=inline}}
| image = RigaKalnciema118.jpg
| commonscat = Kalnciema iela 118
| vaid = 8086
| wikipediauri = R%C4%ABgas_M%C5%ABzikas_vidusskola
| year = 1911. -1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024939
| label = ''[[:d:Q56024939|Hartmaņa muižiņas ansamblis ar parku]]''
| name = Hartmaņa muižiņas ansamblis ar parku
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalnciema iela 30; Kalnciema iela 28
| lat = 56.943517284975
| long = 24.069831009078
| p625 = {{Coord|56.943517|24.069831|display=inline}}
| vaid = 6666
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Hartmaņa muiža]]
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024974
| label = ''[[:d:Q56024974|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kapseļu iela 10
| lat = 56.940243
| long = 24.0625024
| p625 = {{Coord|56.940243|24.062502|display=inline}}
| image = Kapse%C4%BCu%20iela%2010.JPG
| commonscat = Kapseļu iela 10
| vaid = 8089
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024980
| label = ''[[:d:Q56024980|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kapseļu iela 12
| lat = 56.9399652
| long = 24.0611214
| p625 = {{Coord|56.939965|24.061121|display=inline}}
| image = Kapse%C4%BCu%20iela%2012.JPG
| commonscat = Kapseļu iela 12
| vaid = 8090
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024986
| label = ''[[:d:Q56024986|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kapseļu iela 19
| lat = 56.9411046
| long = 24.0641967
| p625 = {{Coord|56.941105|24.064197|display=inline}}
| image = Kapse%C4%BCu%20iela%2019.JPG
| commonscat = Kapseļu iela 19
| vaid = 8091
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024990
| label = ''[[:d:Q56024990|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kapseļu iela 23
| lat = 56.9408895
| long = 24.0633088
| p625 = {{Coord|56.940889|24.063309|display=inline}}
| image = Kapse%C4%BCu%20iela%2023.JPG
| commonscat = Kapseļu iela 23
| vaid = 8092
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024995
| label = ''[[:d:Q56024995|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kapseļu iela 25
| lat = 56.9407728
| long = 24.0628319
| p625 = {{Coord|56.940773|24.062832|display=inline}}
| image = Kapse%C4%BCu%20iela%2025.JPG
| commonscat = Kapseļu iela 25
| vaid = 8093
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025001
| label = ''[[:d:Q56025001|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kapseļu iela 31
| lat = 56.9400916
| long = 24.0599711
| p625 = {{Coord|56.940092|24.059971|display=inline}}
| image = Kapse%C4%BCu%20iela%2031.JPG
| vaid = 8094
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025009
| label = ''[[:d:Q56025009|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kapseļu iela 6a
| lat = 56.9406913
| long = 24.0643274
| p625 = {{Coord|56.940691|24.064327|display=inline}}
| image = Kapselu%20iela%206a.JPG
| vaid = 8087
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025012
| label = ''[[:d:Q56025012|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kapseļu iela 8
| lat = 56.9403595
| long = 24.0630449
| p625 = {{Coord|56.940359|24.063045|display=inline}}
| image = Kapse%C4%BCu%20iela%208.JPG
| commonscat = Kapseļu iela 8
| vaid = 8088
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025017
| label = ''[[:d:Q56025017|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuģu iela 11
| lat = 56.9425
| long = 24.096111111111
| p625 = {{Coord|56.9425|24.096111|display=inline}}
| image = Building%20Ku%C4%A3u%20iela%2011%20%28Riga%29.jpg
| commonscat = Kuģu iela 11 (Riga)
| vaid = 6669
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q7586756
| label = [[Rīgas Svētā Alberta baznīca|Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīca]]
| name = Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīca
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.albertadraudze.lv/
| address = Liepājas iela 38
| lat = 56.930411
| long = 24.068897
| p625 = {{Coord|56.930411|24.068897|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Sv.%20Alberta%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202002-11-16.jpg
| commonscat = Church of Saint Albert in Riga
| vaid = 8096
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_Alberta_bazn%C4%ABca
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025027
| label = ''[[:d:Q56025027|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Liepājas iela 38
| locality = Sv. Alberta katoļu baznīca
| lat = 56.9303683
| long = 24.0688285
| p625 = {{Coord|56.930368|24.068828|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Sv.Alberta%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles.JPG
| vaid = 7271
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025033
| label = ''[[:d:Q56025033|Bloķētas dzīvojamās ēkas]]''
| name = Bloķētas dzīvojamās ēkas
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Liepājas iela 40
| lat = 56.93
| long = 24.066666666667
| p625 = {{Coord|56.93|24.066667|display=inline}}
| image = Blo%C4%B7%C4%93tas%20dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20R%C4%ABga%2C%20Liep%C4%81jas%20iela%2040.JPG
| commonscat = Liepājas iela 40 (Riga)
| vaid = 8097
| year = 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025037
| label = ''[[:d:Q56025037|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Nometņu iela 71
| lat = 56.9376668
| long = 24.058258
| p625 = {{Coord|56.937667|24.058258|display=inline}}
| image = Maz%C4%81%20Nomet%C5%86u%20iela%2071.jpg
| vaid = 8105
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025042
| label = ''[[:d:Q56025042|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meteora iela 16
| lat = 56.9339729
| long = 24.067445
| p625 = {{Coord|56.933973|24.067445|display=inline}}
| image = Meteora%20iela%2016.jpg
| commonscat = Meteora iela 16
| vaid = 8099
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q4189920
| label = [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka]]
| name = Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mūkusalas iela 3
| lat = 56.93888889
| long = 24.1
| p625 = {{Coord|56.938889|24.1|display=inline}}
| image = National%20Bibliothek%20Lettlands%201.jpg
| commonscat = National Library of Latvia
| vaid = 9362
| wikipediauri = Latvijas_Nacion%C4%81l%C4%81s_bibliot%C4%93kas_galven%C4%81_%C4%93ka
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025050
| label = ''[[:d:Q56025050|Dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nometņu iela 33, Nometņu iela 33A
| image = Nomet%C5%86u%20iela%2033a.jpg
| vaid = 9204
| year = 19. gs. IV cet., 1873.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025056
| label = ''[[:d:Q56025056|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nometņu iela 36/38
| lat = 56.940312395603
| long = 24.074808414313
| p625 = {{Coord|56.940312|24.074808|display=inline}}
| image = 36%20l%C4%ABdz%2038%20Nomet%C5%86u%20iela%2C%202.JPG
| vaid = 8102
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025064
| label = [[Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 45|Dzīvojamā ēka]]
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nometņu iela 45
| lat = 56.9391877
| long = 24.0731507
| p625 = {{Coord|56.939188|24.073151|display=inline}}
| image = Nomet%C5%86u%20iela%2045-3.JPG
| commonscat = Nometņu iela 45 (Riga)
| vaid = 8964
| wikipediauri = Dz%C4%ABvojam%C4%81_%C4%93ka_Nomet%C5%86u_iel%C4%81_45
| year = ap 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025075
| label = ''[[:d:Q56025075|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nometņu iela 47
| lat = 56.9390081
| long = 24.0729039
| p625 = {{Coord|56.939008|24.072904|display=inline}}
| image = Nomet%C5%86u%20iela%2047%20%281%29.jpg
| commonscat = Nometņu iela 47 (Riga)
| vaid = 8104
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025046
| label = ''[[:d:Q56025046|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nometņu iela 5
| lat = 56.9436615
| long = 24.0784103
| p625 = {{Coord|56.943661|24.07841|display=inline}}
| image = Nomet%C5%86u%20iela%205.JPG
| commonscat = Nometņu iela 5 (Riga)
| vaid = 8100
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q25389520
| label = [[Āgenskalna tirgus]]
| name = Āgenskalna tirgus
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nometņu iela 64
| lat = 56.935833333333
| long = 24.072222222222
| p625 = {{Coord|56.935833|24.072222|display=inline}}
| image = Nomet%C5%86u%20iela%2064-7.JPG
| commonscat = Āgenskalns market
| vaid = 6670
| wikipediauri = %C4%80genskalna_tirgus
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q3069077
| label = [[Arkādijas parks|Arkādijas dārzs]]
| name = Arkādijas dārzs
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ojāra Vācieša iela
| lat = 56.932167
| long = 24.086014
| p625 = {{Coord|56.932167|24.086014|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Ark%C4%81dijas%20parks.jpg
| commonscat = Arkādijas Garden Park
| vaid = 8110
| wikipediauri = Ark%C4%81dijas_parks
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025122
| label = ''[[:d:Q56025122|Rakstnieka O.Vācieša dzīves vieta]]''
| name = Rakstnieka O.Vācieša dzīves vieta
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ojāra Vācieša iela 19
| lat = 56.9298671
| long = 24.0807891
| p625 = {{Coord|56.929867|24.080789|display=inline}}
| image = Oj%C4%81ra%20V%C4%81cie%C5%A1a%20iela%2019.JPG
| vaid = 8540
| year = 18.gs.b., 19.gs., 1925.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025091
| label = ''[[:d:Q56025091|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ojāra Vācieša iela 21
| lat = 56.9295348
| long = 24.0804926
| p625 = {{Coord|56.929535|24.080493|display=inline}}
| image = Oj%C4%81ra%20V%C4%81cie%C5%A1a%20iela%2021-4.JPG
| vaid = 8112
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025099
| label = ''[[:d:Q56025099|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ojāra Vācieša iela 33
| lat = 56.9276487
| long = 24.079815
| p625 = {{Coord|56.927649|24.079815|display=inline}}
| image = Oj%C4%81ra%20V%C4%81cie%C5%A1a%2033-1.JPG
| vaid = 8113
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025105
| label = ''[[:d:Q56025105|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ojāra Vācieša iela 35
| lat = 56.9274421
| long = 24.0797324
| p625 = {{Coord|56.927442|24.079732|display=inline}}
| image = Oj%C4%81ra%20V%C4%81cie%C5%A1a%2035.JPG
| vaid = 8114
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025108
| label = ''[[:d:Q56025108|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ojāra Vācieša iela 5
| lat = 56.9333055
| long = 24.0842801
| p625 = {{Coord|56.933306|24.08428|display=inline}}
| image = Oj%C4%81ra%20V%C4%81cie%C5%A1a%20iela%205-1.JPG
| vaid = 8111
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025126
| label = ''[[:d:Q56025126|E. Sokolovska klīnika, tag. Rīgas Katoļu ģimnāzija]]''
| name = E. Sokolovska klīnika, tag. Rīgas Katoļu ģimnāzija
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ojāra Vācieša iela 6
| lat = 56.9299825
| long = 24.0828597
| p625 = {{Coord|56.929983|24.08286|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Kato%C4%BCu%20%C4%A3imn%C4%81zija%20fas%C4%81de%202.JPG
| vaid = 8670
| year = 1900. - 1910.; 20.gs. 20.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025130
| label = ''[[:d:Q56025130|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ojāra Vācieša iela 6
| lat = 56.9299825
| long = 24.0828597
| p625 = {{Coord|56.929983|24.08286|display=inline}}
| vaid = 8671
| year = 20. gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025135
| label = ''[[:d:Q56025135|Rakstnieka J.Akuratera dzīves vieta]]''
| name = Rakstnieka J.Akuratera dzīves vieta
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Ojāra Vācieša iela 6a
| lat = 56.9293275
| long = 24.0814781
| p625 = {{Coord|56.929327|24.081478|display=inline}}
| image = Savrupm%C4%81ja%2C%20Oj%C4%81ra%20V%C4%81cie%C5%A1a%20iela%206a.JPG
| vaid = 8596
| year = 1933.-1937.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025139
| label = ''[[:d:Q56025139|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ojāra Vācieša iela 6a
| lat = 56.9293275
| long = 24.0814781
| p625 = {{Coord|56.929327|24.081478|display=inline}}
| vaid = 8945
| year = 1933.-1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025143
| label = ''[[:d:Q56025143|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Olgas iela 1
| lat = 56.9417935
| long = 24.0753651
| p625 = {{Coord|56.941794|24.075365|display=inline}}
| image = Olgas%20iela%201.JPG
| vaid = 8101
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025149
| label = ''[[:d:Q56025149|Slimnīcas celtņu komplekss]]''
| name = Slimnīcas celtņu komplekss
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pilsoņu iela 13
| lat = 56.931623043925
| long = 24.065130965846
| p625 = {{Coord|56.931623|24.065131|display=inline}}
| image = Slimn%C4%ABcas%20celt%C5%86u%20komplekss%2C%20R%C4%ABga%2C%20Pilso%C5%86u%20iela%2013%2012.JPG
| vaid = 6671
| year = 1908.-1915., 1939., 1957.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025151
| label = ''[[:d:Q56025151|Piemineklis ārstam (prof.) P.Stradiņam Rīgā]]''
| name = Piemineklis ārstam (prof.) P.Stradiņam Rīgā
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pilsoņu iela 13
| lat = 56.9323947
| long = 24.0691469
| p625 = {{Coord|56.932395|24.069147|display=inline}}
| commonscat = Monument to Pauls Stradiņš
| vaid = 83
| year = 1896.-1958.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025153
| label = ''[[:d:Q56025153|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Talsu iela 6
| lat = 56.9372407
| long = 24.074428
| p625 = {{Coord|56.937241|24.074428|display=inline}}
| image = Talsu%20iela%206%20%282%29.jpg
| vaid = 8109
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q3405477
| label = [[Rīgas Lutera baznīca|Rīgas Lutera Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Lutera Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://luteradraudze.lv/
| address = Torņakalna iela 3/5
| lat = 56.928606
| long = 24.087078
| p625 = {{Coord|56.928606|24.087078|display=inline}}
| image = Evangelick%C3%BD%20luter%C3%A1nsk%C3%BD%20kostel%20pobl%C3%AD%C5%BE%20%C5%BEelezn%C3%AD%C4%8Dn%C3%AD%20stanice%20Tornakalns.jpg
| commonscat = Church of Luther, Riga
| vaid = 8095
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Lutera_bazn%C4%ABca
| year = 1891.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025159
| label = ''[[:d:Q56025159|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņakalna iela 3/5
| locality = Lutera luterāņu baznīcā
| lat = 56.928611111111
| long = 24.087111111111
| p625 = {{Coord|56.928611|24.087111|display=inline}}
| vaid = 7245
| year = 1893.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Lutera baznīca|Rīgas Lutera Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025165
| label = ''[[:d:Q56025165|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Valguma iela 31a
| lat = 56.9432097
| long = 24.0908442
| p625 = {{Coord|56.94321|24.090844|display=inline}}
| image = Valguma%20iela%2031a.jpg
| vaid = 8115
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025169
| label = ''[[:d:Q56025169|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ventspils iela 19
| lat = 56.933555555556
| long = 24.066277777778
| p625 = {{Coord|56.933556|24.066278|display=inline}}
| image = 19%20Ventspils%20iela%2C%20Riga.jpg
| commonscat = Ventspils iela 19 (Riga)
| vaid = 8116
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025173
| label = ''[[:d:Q56025173|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ventspils iela 25
| lat = 56.9335672
| long = 24.0645123
| p625 = {{Coord|56.933567|24.064512|display=inline}}
| image = Ventspils25.jpg
| vaid = 8117
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025177
| label = ''[[:d:Q56025177|Bloka muižiņas ansamblis]]''
| name = Bloka muižiņas ansamblis
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vienības gatve 27
| lat = 56.9260789
| long = 24.0896526
| p625 = {{Coord|56.926079|24.089653|display=inline}}
| image = VienibasGatve27.jpg
| vaid = 6673
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bloka muiža]]
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q20562607
| label = [[Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā]]
| name = Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Vilkaines iela
| locality = Torņakalna dzelzceļa stacija
| lat = 56.932027777778
| long = 24.09
| p625 = {{Coord|56.932028|24.09|display=inline}}
| image = Tor%C5%86akalna%20stacija%2013.JPG
| commonscat = Torņakalns Memorial to Victims of Communist Terror
| vaid = 8664
| wikipediauri = Komunistisk%C4%81_terora_upuru_piemi%C5%86as_vieta_Tor%C5%86akaln%C4%81
| year = 1941. gada 14. jūnijs
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025186
| label = ''[[:d:Q56025186|Ebeļmuiža]]''
| name = Ebeļmuiža
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zaļenieku iela 21
| lat = 56.9069195
| long = 24.0980961
| p625 = {{Coord|56.90692|24.098096|display=inline}}
| image = %C4%92be%C4%BCmui%C5%BEa%20R%C4%ABg%C4%81%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 8119
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ēbeļmuiža]]
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025191
| label = [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]
| name = Friča Brīvzemnieka pamatskola
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zeļļu iela 4
| lat = 56.935719
| long = 24.0748695
| p625 = {{Coord|56.935719|24.074869|display=inline}}
| image = Ze%C4%BC%C4%BCu%20iela%204.JPG
| commonscat = Friča Brīvzemnieka pamatskola
| vaid = 6674
| wikipediauri = Fri%C4%8Da_Br%C4%ABvzemnieka_pamatskola
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56025196
| label = ''[[:d:Q56025196|Borherta muižiņas dzīvojamā ēka]]''
| name = Borherta muižiņas dzīvojamā ēka
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zvārdes iela 1
| lat = 56.9252274
| long = 24.0727784
| p625 = {{Coord|56.925227|24.072778|display=inline}}
| image = Zvardes%20iela%201-2.JPG
| vaid = 6675
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Borherta muiža]]
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q46126980
| label = ''[[:d:Q46126980|Dizaina objekts robežzīme RĪGA (4)]]''
| name = Dizaina objekts robežzīme RĪGA (4)
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.949226131356
| long = 23.958707941177
| p625 = {{Coord|56.949226|23.958708|display=inline}}
| image = Dizaina%20objekts%20robe%C5%BEz%C4%ABme%20R%C4%AAGA%20%2C%20Ventspils%20%C5%A1oseja%201.JPG
| commonscat = Riga border road sign
| vaid = 9015
| year = 1980.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024835
| label = ''[[:d:Q56024835|Pārdaugavas apbūves fragments]]''
| name = Pārdaugavas apbūves fragments
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.940243877033
| long = 24.076774692198
| p625 = {{Coord|56.940244|24.076775|display=inline}}
| image = Dobeles%20iela%20%28Medus%203%29.jpg
| vaid = 7443
| year = 18.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q56024840
| label = ''[[:d:Q56024840|Atgāzenes iela 26]]''
| name = Atgāzenes iela 26
| municipality = Zemgales priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.9143877
| long = 24.081659
| p625 = {{Coord|56.914388|24.081659|display=inline}}
| vaid = 8070
| year = 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Zemgale Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Zemgales priekšpilsēta}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>agfriyh35l4c8qf8i90y5eize5och9w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasta (ēdiens)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>250948</id>
    <revision>
      <id>4471709</id>
      <parentid>4423040</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:36:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471709</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4656" sha1="0e7ibu6o66jpf4dcklggv4dz2uz94yv" xml:space="preserve">[[Attēls:Macaroni and Similar Pastes, illustration from The Encyclopedia of Food by Artemas Ward.jpg|thumb|&quot;Makaroni&quot; (nr. 7) ir viens no daudziem pastas izstrādājumiem.]]
[[Attēls:Pasta 2006 1.jpg|thumb|Pastas ɡaro izstrādājumu paveidi]]
[[Attēls:Pasta 2006 2.jpg|thumb|Pastas īso izstrādājumu paveidi]]
[[Attēls:Pasta 2006 3.jpg|thumb|Pastas īso izstrādājumu paveidi]]
'''Pasta''' (no {{val|it|pasta}} — '[[mīkla (pārtika)|mīkla]]') ir [[ēdiens]], kas gatavots no [[milti]]em, tas ir viens no [[itāļu virtuve]]s pamatēdieniem. Pastai ir apmēram 310 dažādas ēdiena formas, ir dokumentēti vairāk nekā 1300 nosaukumi.&lt;ref name=Zanini&gt;Zanini De Vita, Oretta, ''Encyclopedia of Pasta'', University of California Press, {{ISBN|9780520255227}}&lt;/ref&gt;

Nosaukums vienam pastas ēdienam var atšķirties dažādos [[Itālija]]s reģionos. Piemēram, ''cavatelli'' pastas veids ir pazīstams ar 28 dažādiem nosaukumiem.

== Populārākie paveidi ==
[[Attēls:Map Folklore II 1990 - Primi piatti - Touring Club Italiano CART-TEM-097 (cropped).jpg|thumb|Itāļu virtuves populārākie pirmie ēdieni (''primi piatti'') dažādos reģionos, piemēram, makaroni [[Abruco]] un [[Kampānija]]s, [[njoki]] [[Veneto]], fetučini un spaɡeti [[Lacio]], bukatini un riɡatoni [[Kalabrija]]s, kaneloni [[Sicīlija]]s, kapeleti un [[lazanja]] [[Emīlija-Romanja|Emīlijas-Romanjas]], vermičeli [[Apūlija]]s reģionā. Reģioni, kuros kā pirmo ēdienu lieto arī rīsu ēdienus (''risotto'', punktēti) vai [[kukurūza]]s ēdienus (''granoturco'', svītroti).]]

Pastas izstrādājumus iedala pēc formas, izmēra un sastāvdaļāmː

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Nosaukums latviski
! Nosaukums itāliski
! class=&quot;unsortable&quot;| Attēls
! Apraksts
|-
| [[Anelli]]
| ''Anelli''
| [[Attēls:Pasta e ceci (Anelli) 1.jpg|124px]]
| Gredzentiņveida pasta, ko izmanto [[zupa|zupās]] un [[salāti (ēdiens)|salātos]]
|-
| [[Bukatīni]]
| ''Bucatini''
| [[Attēls:Bucatini_allamatriciana.jpg|124px]]
| Gara, doba pasta, kas ir resnāka nekā spaɡeti
|-
| [[Kanelloni]]
| ''Cannelloni''
| [[Attēls:Canelons.jpg|124px]]
| Plata caurulīšveida pasta, ko pilda ar ɡaļu
|-
| [[Kapellīni]]
| ''Capellini''
| [[Attēls:Capellini.jpg|124px]]
| Gara, tieva, apaļas formas pasta
|-
| [[Kavatapi]]
| ''Cavatappi''
| [[Attēls:Cavatappi al pomodoro.jpg|124px]]
| Spirālveida pasta ar gareniskām rievām
|-
| [[Kavatelli]]
| ''Cavatelli''
| [[Attēls:Cavatelli sagra.jpg|124px]]
| Gliemežveida pasta
|-
| [[Konkiļje]]
| ''Conchiglie''
| [[Attēls:Conchiglie rigate.png|124px]]
| Gliemežvāku veida pasta
|-
| [[Farfalle]]
| ''Farfalle''
| [[Attēls:Farfalle Pasta.JPG|124px]]
| Tauriņveida pasta
|-
| [[Fuzilli]]
| ''Fusilli''
| [[Attēls:Girandole.jpeg|124px]]
| Spirālveida pasta
|-
| [[Njoki]]
| ''Gnocchi''
| [[Attēls:Gnocchi con la fioretta 02.jpg|124px]]
| Klimpiņas
|-
| [[Lazaņa]]
| ''Lasagne''
| [[Attēls:Lasagna bolognese.jpg|124px]]
| Platas pastas plāksnītes
|-
| [[Linɡvīni]]
| ''Linguine''
| [[Attēls:Linguine.jpg|124px]]
| Gara, plakana pasta
|-
| [[Makaroni]]
| ''Macaroni''
| [[Attēls:Macaroni mound.jpg|124px]]
| Īsa, doba un apaļa pasta
|-
| [[Orekjeta]]
| ''Orecchiette''
| [[Attēls:Orecchiette al Pomodoro.jpg|124px]]
| Austiņveida pasta
|-
| [[Penne]]
| ''Penne''
| [[Attēls:Penne all'arrabbiata - Pizzeria Bella Italia (Crépieux-la-Pape) février 2022.jpg|124px]]
| Īsi, doba pasta ar slīpiem ɡaliem
|-
| [[Ravioli]]
| ''Ravioli''
| [[Attēls:Ravioli 001.jpg|124px]]
| Kabatiņveida pasta ar pildījumu
|-
| [[Riɡatoni]]
| ''Rigatoni''
| [[Attēls:Rigatoni.jpg|124px]]
| Doba pasta ar gareniskām rievām
|-
| [[Spageti]]
| ''Spaghetti''
| [[Attēls:Spaghettata.JPG|124px]]
| Gara, apaļa pasta
|-
| [[Taljatelle]]
| ''Tagliatelle''
| [[Attēls:Making a better homemade pasta - 16670047286.jpg|124px]]
| Gara, plakana pasta
|-
| [[Tortellīni]]
| ''Tortellini''
| [[Attēls:Tortellini Bolognesi.jpg|124px]]
| Satīta pasta ar pildījumu, līdzīga [[pelmenis|pelmeņiem]]
|-
| [[Vermičelli]]
| ''Vermicelli''
| [[Attēls:Fideo (coiled vermicelli).JPG|124px]]
| Gara, ļoti tieva un satīta pasta
|-
|}

== Skatīt arī ==
* [[Lazanja]]
* [[Nūdeles]]
* [[Makaroni]]
* [[Spageti]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.pastacanada.com/english/pastafacts/pastafacts.html Fakti par pastu] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20140102170740/http://www.museodellapasta.it/index.php Nacionālais pastas ēdienu muzejs] {{it ikona}}

{{Pārtika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Itāļu virtuve]]
[[Kategorija:Miltu ēdieni]]
[[Kategorija:Pasta|*]]</text>
      <sha1>0e7ibu6o66jpf4dcklggv4dz2uz94yv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Kallass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251267</id>
    <revision>
      <id>4471797</id>
      <parentid>3970224</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:59:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471797</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2276" sha1="sqyc18y1wbew2cgvpddqjhmfn18xqr9" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1892
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Tērbata|2s=Tartu|td=Igaunija}}
|      m_dat_alt = pēc 1947. gada 29. oktobra
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = grāmatvedis, revidents
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Aleksandrs Kallass''' bija [[Latvijas Republikas Valsts kontrole]]s kolēģijas loceklis&lt;ref&gt;[https://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1933/LatvijasKareivis1933-183.pdf Latvijas Kareivis, 1933]&lt;/ref&gt; un Valsts darbinieku kredītbiedrības valdes priekšsēdētājs.
Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem.

== Dzīves gājums ==
Dzimis Tērbatā. Pārcēlies uz [[Valmiera|Valmieru]] un tur 1909. gadā beidzis pilsētas skolu. 1914. gadā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] beidzis augstākos komerckursus. Strādājis par grāmatvedi dažādās vietās. 1919. gadā iestājies [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]]. 1920. gadā maijā ieguvis Latvijas pilsonību un pēc atvaļināšanas no [[armija (bruņotie spēki)|armija]]s strādājis kontrolieri [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolē]]. 1925. gadā iecelts par Valsts Kontroles kolēģijas locekli.

1944. gadā devies bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. 1947. gada 29. oktobrī no [[Baireita]]s bēgļu nometnes pārcēlies uz [[Heidelberga|Heidelbergu]].&lt;ref&gt;{{APPL|284.—285}}&lt;/ref&gt;
  
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kallass, Aleksandrs}}
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Igaunijā dzimušie]]
[[Kategorija:19. gadsimtā dzimušie]]
[[Kategorija:20. gadsimtā mirušie]]</text>
      <sha1>sqyc18y1wbew2cgvpddqjhmfn18xqr9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251762</id>
    <revision>
      <id>4471961</id>
      <parentid>4469781</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:33:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Saraksts */</comment>
      <origin>4471961</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83991" sha1="jvjy1jomd9r6lecykwes3k5nm3a6uwv" xml:space="preserve">[[Attēls:Eurovision participation map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades:
{{columns
|col1 ={{legend|#CC0000|1950. gadi}}{{legend|#663300|1960. gadi}}{{legend|#CC00FF|1970. gadi}}
|col2 ={{legend|#FFCC00|1980. gadi}}{{legend|#00FF00|1990. gadi}}
|col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}
}}
]]
[[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]]
'''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 52 valstis. No tām 26 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]].

Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma.

== Saraksts ==
: {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad.
: {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties.
: {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- style=&quot;background:#efefef&quot;
! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji&lt;ref&gt;Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Albānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTSH]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Andora}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]]
|-
| {{ESC|Armēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2006|2006}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV
|-
| {{ESC|Austrālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2015|2015}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;11&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[SBS Australia|SBS]]
|-
| {{ESC|Austrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[ORF (broadcaster)|ORF]]
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/centeR&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Baltkrievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[National State Teleradiocompany|BTRC]]
|-
| {{ESC|Beļģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)&lt;br /&gt;[[RTBF]] (franču)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| &lt;center&gt;{{escyr|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[BHRT]]
|-
| {{ESC|Bulgārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;15&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Bulgarian National Television|BNT]]
|-
| {{ESC|Čehija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Česká televize|ČT]]
|-
| {{ESC|Dānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;54&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Danmarks Radio|DR]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Dienvidslāvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;27&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Yugoslav Radio Television|JRT]]
|-
| {{ESC|Francija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[TF1]] (1956-1981)&lt;br /&gt;[[France Télévisions]] (1983-)
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1974|1974}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;46&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)&lt;br /&gt;[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-)
|-
| {{ESC|Gruzija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Georgian Public Broadcaster|GPB]]
|-
| {{ESC|Horvātija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Croatian Radiotelevision|HRT]]
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Eesti Televisioon|ETV]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;50&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[RAI]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Islande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1986|1986}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;36&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RÚV]]
|-
| {{ESC|Izraēla}}
| &lt;center&gt;{{escy|1973|1973}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;48&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;4&lt;/center&gt;
| [[Israel Broadcasting Authority|IBA]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Īrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1965|1965}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]]
|-
| {{ESC|Kipra}}
| &lt;center&gt;{{escy|1981|1981}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;42&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Krievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]]
|-
| {{ESC|Latvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2000|2000}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Latvijas Televīzija|LTV]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[BBC]]
|-
| {{ESC|Lietuva}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]]
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;40&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[RTL Group|CLT]]
|-
| {{ESC|Malta}}
| &lt;center&gt;{{escy|1971|1971}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;38&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Public Broadcasting Services|PBS]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Maroka}}
| &lt;center&gt;{{escy|1980|1980}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]]
|-
| {{ESC|Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTCG]]
|-
| {{ESC|Moldova}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;20&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Monako}}
| &lt;center&gt;{{escy|1959|1959}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;24&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Télé Monte Carlo|TMC]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Nīderlande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)&lt;br /&gt;[[TROS]] (2010-2013)&lt;br /&gt;[[AVROTROS]] (2014-)
|-
| {{ESC|Norvēģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1960|1960}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]]
|-
| {{ESC|Polija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;28&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Telewizja Polska|TVP]]
|-
| {{ESC|Portugāle}}
| &lt;center&gt;{{escy|1964|1964}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
|-
| {{ESC|Rumānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;25&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Romanian Television|TVR]]
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[San Marino RTV|SMRTV]]
|-
| {{ESC|Serbija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Radio Television of Serbia|RTS]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Serbija un Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[UJRT]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovākija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)&lt;br /&gt;[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;29&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Spānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;63&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Televisión Española|TVE]]
|-
| {{ESC|Somija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;59&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[YLE]] (somu)
|-
| {{ESC|Šveice}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;66&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[SRG SSR]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Turcija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1975|1975}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;34&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]]
|-
| {{ESC|Ukraina}}
| &lt;center&gt;{{escy|2003|2003}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[National Television Company of Ukraine|NTU]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Ungārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;17&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Magyar Televízió|MTV]]
|-
| {{ESC|Vācija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;68&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]])
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1998|1998}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]]
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1958|1958}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;65&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)&lt;br /&gt;[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)&lt;br /&gt;[[Sveriges Television|SVT]] (1980-)
|}

== Dalībvalstis pa desmitgadēm ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai)
: {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik)
: {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās)
: {{colorbox|#99FF99}} ''Debija''
: {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās''
: {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika''

: '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā

=== 1950. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=5|1956—1959
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|}
{{clear}}

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1960—1969
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Spain}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1970—1979
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}}
|-
| {{ESC|Austria}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Greece}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background :#cc9966 ;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; |
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|}
{{clear}}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1980—1989
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Iceland}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9|
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1990—1999
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; | ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Croatia}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Germany}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Romania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Russia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8|
|-
| {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|}
{{clear}}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2000—2009
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Albania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align =center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Latvia}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Libāna}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4 |
|-
| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Russia}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2010—2019
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Austrija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||  align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Somija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Vācija}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Itālija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Latvija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Polija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Šveice}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Turcija}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X  ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|}
{{clear}}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=9|2020—2027
|- &quot;
! Valsts !! &lt;s&gt;{{escy|2020|2020}}&lt;/s&gt; !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=6 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X  || align=center|X
|-
| {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Čehija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X  || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X|| align=center|X
|-
| {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=2  bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FFE6E6&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Polija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan= 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || align=center|X
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 5 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; 
|}
{{clear}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Eirovīzija}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]]</text>
      <sha1>jvjy1jomd9r6lecykwes3k5nm3a6uwv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471963</id>
      <parentid>4471961</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:35:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2020. gadi */</comment>
      <origin>4471963</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="84026" sha1="1rdgus9twu3ezs7tzv7ppr62xcafnvk" xml:space="preserve">[[Attēls:Eurovision participation map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades:
{{columns
|col1 ={{legend|#CC0000|1950. gadi}}{{legend|#663300|1960. gadi}}{{legend|#CC00FF|1970. gadi}}
|col2 ={{legend|#FFCC00|1980. gadi}}{{legend|#00FF00|1990. gadi}}
|col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}
}}
]]
[[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]]
'''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 52 valstis. No tām 26 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]].

Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma.

== Saraksts ==
: {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad.
: {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties.
: {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- style=&quot;background:#efefef&quot;
! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji&lt;ref&gt;Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Albānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTSH]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Andora}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]]
|-
| {{ESC|Armēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2006|2006}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV
|-
| {{ESC|Austrālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2015|2015}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;11&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[SBS Australia|SBS]]
|-
| {{ESC|Austrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[ORF (broadcaster)|ORF]]
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/centeR&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Baltkrievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[National State Teleradiocompany|BTRC]]
|-
| {{ESC|Beļģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)&lt;br /&gt;[[RTBF]] (franču)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| &lt;center&gt;{{escyr|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[BHRT]]
|-
| {{ESC|Bulgārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;15&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Bulgarian National Television|BNT]]
|-
| {{ESC|Čehija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Česká televize|ČT]]
|-
| {{ESC|Dānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;54&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Danmarks Radio|DR]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Dienvidslāvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;27&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Yugoslav Radio Television|JRT]]
|-
| {{ESC|Francija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[TF1]] (1956-1981)&lt;br /&gt;[[France Télévisions]] (1983-)
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1974|1974}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;46&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)&lt;br /&gt;[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-)
|-
| {{ESC|Gruzija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
|&lt;center&gt;18&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Georgian Public Broadcaster|GPB]]
|-
| {{ESC|Horvātija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Croatian Radiotelevision|HRT]]
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;31&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Eesti Televisioon|ETV]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;50&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[RAI]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Islande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1986|1986}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;36&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RÚV]]
|-
| {{ESC|Izraēla}}
| &lt;center&gt;{{escy|1973|1973}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;48&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;4&lt;/center&gt;
| [[Israel Broadcasting Authority|IBA]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Īrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1965|1965}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]]
|-
| {{ESC|Kipra}}
| &lt;center&gt;{{escy|1981|1981}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;42&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]]
|-bgcolor=&quot;#DCDCFF&quot;
| {{ESC|Krievija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]]
|-
| {{ESC|Latvija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2000|2000}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Latvijas Televīzija|LTV]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1957|1957}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;67&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[BBC]]
|-
| {{ESC|Lietuva}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;26&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]]
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;40&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[RTL Group|CLT]]
|-
| {{ESC|Malta}}
| &lt;center&gt;{{escy|1971|1971}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;38&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Public Broadcasting Services|PBS]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Maroka}}
| &lt;center&gt;{{escy|1980|1980}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]]
|-
| {{ESC|Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[RTCG]]
|-
| {{ESC|Moldova}}
| &lt;center&gt;{{escy|2005|2005}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;20&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Monako}}
| &lt;center&gt;{{escy|1959|1959}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;24&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Télé Monte Carlo|TMC]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Nīderlande}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;5&lt;/center&gt;
| [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)&lt;br /&gt;[[TROS]] (2010-2013)&lt;br /&gt;[[AVROTROS]] (2014-)
|-
| {{ESC|Norvēģija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1960|1960}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;64&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]]
|-
| {{ESC|Polija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;28&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Telewizja Polska|TVP]]
|-
| {{ESC|Portugāle}}
| &lt;center&gt;{{escy|1964|1964}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;57&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
|-
| {{ESC|Rumānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;25&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Romanian Television|TVR]]
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}
| &lt;center&gt;{{escyr|2008}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;16&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[San Marino RTV|SMRTV]]
|-
| {{ESC|Serbija}}
| &lt;center&gt;{{escy|2007|2007}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;19&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Radio Television of Serbia|RTS]]
|- bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot;
| {{ESC|Serbija un Melnkalne}}
| &lt;center&gt;{{escy|2004|2004}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[UJRT]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovākija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)&lt;br /&gt;[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-)
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Slovēnija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1993|1993}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;29&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]]
|- bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Spānija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;63&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Televisión Española|TVE]]
|-
| {{ESC|Somija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1961|1961}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;59&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[YLE]] (somu)
|-
| {{ESC|Šveice}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;66&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[SRG SSR]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Turcija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1975|1975}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;34&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]]
|-
| {{ESC|Ukraina}}
| &lt;center&gt;{{escy|2003|2003}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| [[National Television Company of Ukraine|NTU]]
|-
|-bgcolor=&quot;#DCDCDC&quot;
| {{ESC|Ungārija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1994|1994}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;17&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Magyar Televízió|MTV]]
|-
| {{ESC|Vācija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1956|1956}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;68&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]])
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1998|1998}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;0&lt;/center&gt;
| [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]]
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| &lt;center&gt;{{escy|1958|1958}}&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;65&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)&lt;br /&gt;[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)&lt;br /&gt;[[Sveriges Television|SVT]] (1980-)
|}

== Dalībvalstis pa desmitgadēm ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai)
: {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik)
: {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās)
: {{colorbox|#99FF99}} ''Debija''
: {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās''
: {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika''

: '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā

=== 1950. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=5|1956—1959
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center| X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center| X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X ||align=center| X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center| X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center| X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X
|}
{{clear}}

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1960—1969
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Spain}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1970—1979
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}}
|-
| {{ESC|Austria}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Greece}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background :#cc9966 ;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; |
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|}
{{clear}}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1980—1989
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Iceland}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9|
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|}
{{clear}}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|1990—1999
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}}
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; | ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Croatia}} || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|France}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Germany}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Italy}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X
|-
| {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Norway}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Romania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Russia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|-
| {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8|
|-
| {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7|
|}
{{clear}}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2000—2009
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}}
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Albania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Belgium}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align =center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Denmark}} ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Greece}} || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X
|-
| {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Latvia}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot;  align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Libāna}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||bgcolor=&quot;#999966&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4 |
|-
| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X
|-
| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Poland}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Russia}} ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=8| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=7| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=4|
|-
| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=9| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot; colspan=3| ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X
|-
| {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X
|}
{{clear}}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=11|2010—2019
|- &quot;
! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#99FF99&quot;| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Austrija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||  align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=3 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=2 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Somija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X  ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Vācija}} ||style=&quot;background:gold&quot;  align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X  || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X ||  align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Itālija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Latvija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Malta}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X  || align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Polija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}} ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X 
|-
| {{ESC|Šveice}} ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X 
|-
| {{ESC|Turcija}} ||style=&quot;background:silver&quot;  align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || colspan=7 style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X  ||style=&quot;background:#696969;&quot; align=center| ||style=&quot;background:gold&quot; align=center|X||align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#696969;&quot; align=center|
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|}
{{clear}}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;float:left; margin:10px&quot;
|-
! colspan=9|2020—2027
|- &quot;
! Valsts !! &lt;s&gt;{{escy|2020|2020}}&lt;/s&gt; !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}}
|-
| {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=6 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X
|-
| {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X  || align=center|X
|-
| {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Čehija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X  || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || style=&quot;background:silver&quot; align=center|X|| align=center|X
|-
| {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X
|-
| {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| colspan=2  bgcolor=&quot;#696969&quot;| || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#FFE6E6&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Polija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Rumānija}}  || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || colspan= 2 bgcolor=&quot;#696969&quot;|  || align=center|X
|-
| {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 5 bgcolor=&quot;#696969&quot;| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; || align=center|X
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;|| align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor=&quot;#696969&quot;|
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#990000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;
|-
| {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor=&quot;#696969&quot;| || align=center|X || style=&quot;background:gold&quot; align=center|X|| align=center|X ||style=&quot;background:#cc9966;&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X
|-
| {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt;||style=&quot;background:silver&quot; align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor=&quot;#FF0000&quot; align=center| &lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;X&lt;/span&gt; 
|}
{{clear}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Eirovīzija}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]]</text>
      <sha1>1rdgus9twu3ezs7tzv7ppr62xcafnvk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ašurbanipals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>264326</id>
    <revision>
      <id>4471687</id>
      <parentid>4374817</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:39:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2179" sha1="4v1ojzaqxgzql9szboy1qd60h2s8tcn" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
| name = Ašurbanipals
| title = [[Asīrija]]s valdnieks
| image= Assurbanipal op jacht.jpg
| reign = 668 — apmēram 627. gads p.m.ē.
| predecessor = [[Asarhadons]]
| successor = [[Ašuretililani]]
| father          = [[Asarhadons]]
| mother          =
| birth_date   = 685. gadā p.m.ē.
| birth_place  =
| death_date   = 627. gadā p.m.ē.
| death_place  =
}}
'''Ašurbanipals''' ({{val|akk|𒀸𒋩𒆕𒀀}} (''Aššur-bāni-apli'') — 'Ašurs, mantinieka radītājs', {{val|arc|ܐܵܫܘܿܪ ܒܵܢܝܼ ܐܵܦܠܝܼ}}; dzimis [[685. gads p.m.ē.|685. gadā p.m.ē.]], miris [[627. gads p.m.ē.|627. gadā p.m.ē.]]) bija [[Asīrija]]s valdnieks no [[668. gads p.m.ē.|668.]] līdz apmēram [[627. gads p.m.ē.|627. gadam p.m.ē.]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aina.org/aol/kinglist|title=The Assyrian Kings List|publisher=Aina.org|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Iepriekšējā valdnieka [[Asarhadons|Asarhadona]] dēls. Pēdējais no varenajiem Asīrijas valdniekiem. Cīnījies par Asīrijas valsts saglabāšanu gan ar militāriem, gan diplomātiskiem līdzekļiem.&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|1|429}}&lt;/ref&gt; Karojis ar vairākām tautām. [[Ninīve|Ninīvē]] izveidojis [[Ašurbanipala bibliotēka|bibliotēku]], kas ir pirmā sistemātiski organizētā bibliotēka [[Vidējie Austrumi|Vidējos Austrumos]] un kurā bija vairāk nekā 20 tūkstoši plāksnīšu [[ķīļraksts|ķīļrakstā]]. Pašlaik bibliotēkas krājums atrodas [[Britu muzejs|Britu muzejā]].

Tiek uzskatīts, ka [[Vecā Derība|Vecās Derības]] [[Ezras grāmata]]s 4. nodaļas 10. pantā pieminētais '''Osnapars''' ir Ašurbanipals.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bibleapps.com/a/ashurbanipal.htm|title=Ashurbanipal|publisher=Bibleapps.com|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Ashurbanipal|Ašurbanipals}}
* {{britannica|38437/Ashurbanipal}}


{{cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:7. gadsimtā p.m.ē. dzimušie]]
[[Kategorija:7. gadsimtā p.m.ē. mirušie]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Monarhi]]</text>
      <sha1>4v1ojzaqxgzql9szboy1qd60h2s8tcn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektrostatika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>268343</id>
    <revision>
      <id>4472093</id>
      <parentid>4007266</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:56:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4472093</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6038" sha1="6srpsotd7znh6c6tkng2z22wu6jtswo" xml:space="preserve">[[Attēls:Paper shavings attracted by charged cd.jpg|thumb|Pie uzlādēta [[Kompaktdisks|CD]] piesaistītas papīra strēmeles]]
'''Elektrostatika''' ir [[fizika]]s nozare, kas pēta mierā esošu elektrisko lādiņu [[mijiedarbība|mijiedarbību]], kas notiek ar [[elektriskais lauks|elektriskā lauka]] starpniecību.&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|3|145}}&lt;/ref&gt; Nozares pamatā ir [[Kulona likums]], kas apraksta šo lādiņu mijiedarbību. No Kulona likuma arī izriet [[Gausa teorēma]].&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;

Ir novērojamas dažādas elektrostatiskās parādības, piemēram, [[mati|matu]] elektrizācija, kad gar tiem tiek berzēts piepūsts balons, sprakšķu dzirdēšana sintētiska apģērba novilkšanas procesā. Elektrostatiskās parādības tiek izmantotas arī tehnoloģijā. [[lāzerprinteris|Lāzerprinteru]] un kopētāju darbības principā ir negatīvi lādētajam papīram pielīpošās pozitīvi lādētās [[krāsviela|krāsvielu]] daļiņas.&lt;ref name=&quot;fizmix&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fizmix.lv/lat/fiztemas/elektriskie_ladini_un_elektriskais_lauks/elektrostatika/|title=Elektrostatika|publisher=Fizmix.lv|accessdate={{dat|2014|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Elektrostatiskais lauks vakuumā ==
Elektrostatiskais lauks vakuumā ir viena no elektrostatikā aplūkojamām parādībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://physics.stackexchange.com/questions/178694/electrostatic-field-in-a-vacuum|title=Electrostatic field in vacuum|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;
== Elektrostatikas uzdevumi ==
Pēc matemātiska satura elektrostatika ir tāda vektorlauka E izpēte, kura rotors vienāds ar nulli, bet diverģence zināma. Vienkāršākajos [[statika]]s uzdevumos jāatrod lauka intensitāte E, zinot lādiņu sadalījumu telpā. Ja būtu jārisina tikai šādi uzdevumi, [[Maksvela vienādojumi|Maksvela diferenciālvienādojumu]] sistēma pat nebūtu vajadzīga: varētu iztikt ar [[Kulona likums|Kulona likumu]] un superpozīcijas principu. Proti, katra lādiņa radīto lauku varētu noteikt atsevišķi un pēc tam tos dotajā telpas punktā sasummēt. Tomēr bieži vien situācija ir sarežģītāka. Daudzos gadījumos lādiņu sadalījumu pa ķermeņa virsmu nevar uzskatīt par zināmu, jo tas ir atkarīgs no apkārtējo ķermeņu radītā lauka: tādēļ jāievēro tā sauktie inducētie lādiņi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Physics for scientists &amp; engineers|last=Giancoli|first=Douglas|publisher=Prentice Hall|year=|isbn=0-13-021517-1|location=|pages=546 - 565}}&lt;/ref&gt;

To blīvums ir atkarīgs no daudziem faktoriem: 
[[Attēls:Electricity pylons in Cambodia.jpg|thumb|188x188px|Elektrības pilons Kambodžā]]

* ķermeņu formas;
* savstarpējā izvietojuma telpā;
* vielas īpašībām u. c.

Elektrostatiskā lauka teorijā tātad risinām divus pamatuzdevumus:

* atrodam elektrisko lauku, ja zināmi tā avoti;
*noskaidrojam lādiņu mijiedarbību ar ārējo elektrostatisko lauku.

=== Elektrostatiskā lauka enerģija ===

Saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu &lt;math&gt;- {dW \over dt}=\oint\limits_\sum S d\sum^\longrightarrow \neq P&lt;/math&gt;.

kur

&lt;math&gt;W=\int\limits_{v}\omega dV = {1 \over 8\pi}\int\limits_{v}(E^2+B^2)dV&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;P=\int\limits_{v} p dV = \int\limits_{v}j EdV&lt;/math&gt;

elektrostatiskā lauka enerģija ir [[integrālis]] no lauka tilpuma &lt;math&gt;W=\int\limits_{v}\omega dV &lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;\omega = {1 \over 8\pi}E^2&lt;/math&gt; - enerģijas blīvums. Lauku E viennozīmīgi nosaka tā avoti. Tādēļ enerģiju W var izteikt arī atkarībā no lādiņa blīvuma funkcijas ρ.

==== Nepārtraukti sadalītu lādiņu elektrostatiskā lauka enerģija ====
Aprēķina elektrostatiskā lauka enerģiju:&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Elektrodinamika|last=Šilters|first=E.|publisher=Zvaigzne|year=1986|isbn=|location=Rīga|pages=61}}&lt;/ref&gt;

&lt;math&gt;W= {1 \over 8\pi}\int\limits_{v}E^2dV&lt;/math&gt;

pieņemot, ka lauka avotus raksturo tilpuma lādiņa blīvums. Enerģijas zemintegrāļa funkciju var pārveidot šādi:

&lt;math id=&quot;grad&quot;&gt;E^2 = E
&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;E=-Egrad \varphi&lt;/math&gt;

Lietojot formulu &lt;math&gt;div(\varphi E)=E grad \varphi +\varphi div E&lt;/math&gt; iegūst, ka

&lt;math&gt;W=- {1 \over 8\pi}\int\limits_{v}E grad \varphi dV = {1 \over 8\pi}\int\limits_{v} \varphi div E dV - {1 \over 8\pi}\int\limits_{v}div (\varphi E) dV&lt;/math&gt;

Pārveidojot šo vienādojumu izmantojot dažādas matemātiskas īpašības iegūst, ka

&lt;math&gt;W = {1 \over 2} \int\limits_{v} \int\limits_{v} {\rho (r)\rho(r') \over \left \vert r-r' \right \vert} dV dV'&lt;/math&gt;

Iepriekš uzrakstīto izteiksmi interpretē arī kā lādiņu kopas tilpuma elementu lādiņu &lt;math&gt;dq =\rho dV&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;dq'=\rho'dV''&lt;/math&gt; mijiedarbības enerģiju, nešķirojot lauka enerģijas un lādiņa enerģijas jēdzienus.

==== Diskrētu punktveida lādiņu kopas elektrostatiskā lauka enerģija ====
Pēc iepriekš iegūtās izteiksmes var aprēķināt patvaļīgi sadalītu lādiņu elektrostatiskā lauka enerģiju. Aprēķināsim to diskrētu punktveida lādiņu kopai, kuras lādiņu blīvumu izsaka ar δ funkcijām: saskaņā ar formulu &lt;math&gt;\rho(x)= \sum_{i=1}^n q_i \delta(x-x_i)&lt;/math&gt; lādiņa blīvums punktā r ir &lt;math&gt;\rho(r)= \sum_{i=1}^n q_i \delta(r-r_i)&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;r_i&lt;/math&gt; ir lādiņa &lt;math&gt;q_i&lt;/math&gt; rādiusvektors.

Veicot noteiktas matemātiskas darbības, iegūst:

=== Mijiedarbības enerģija ===
&lt;math&gt;W = \sum_{i,k=1;i\neq k}^n {q_i q_k \over \left \vert r_i-r_k \right \vert} &lt;/math&gt;

=== Papildu enerģija ===
&lt;math&gt;W_0 = \sum_{i=1}^n {q_i^2 \over \left \vert r_i-r_i \right \vert} = \infin&lt;/math&gt;

Summu &lt;math&gt;W_0&lt;/math&gt; var interpretēt kā tādu lādiņu &lt;math&gt;q_i&lt;/math&gt; enerģiju, kuri atrodas tikai katrs pats savā elektriskajā laukā; šo enerģiju sauc par īpašenerģiju. Īpašenerģijai tika iegūta bezgalīgi liela vērtība.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Electrostatics|Elektrostatika}}
* {{britannica|184062/electrostatics}}


{{fizika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Elektrostatika| ]]</text>
      <sha1>6srpsotd7znh6c6tkng2z22wu6jtswo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Google Drive</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269487</id>
    <revision>
      <id>4471964</id>
      <parentid>3851292</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:39:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>҆</username>
        <id>144072</id>
      </contributor>
      <comment>infokaste + logo</comment>
      <origin>4471964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="990" sha1="lwd5adif4cs3m72p2isgh7g4iphpfek" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Google Drive''''' ir failu glabāšanas un sinhronizācijas pakalpojums, ko piedāvā ''[[Google]]''. Pakalpojums tika izlaists {{dat|2012|4|24||bez}}. Līdz 15 [[Gigabaits|GB]] failu ''Google Drive'' var tikt uzglabāti bez maksas, par lielāku apjomu jāmaksā ikmēneša maksa.

{{Programmatūras infokaste
| logo = Google Drive icon (2026).svg
| logo_size = 120px
| screenshot = Chromium OS Google Drive NRLTY.png
| name = Google Drive
| developer = [[Google]]
| author = [[Google]]
| released = 2012. gada 24. aprīlis
| website = {{URL|drive.google.com}}
}}

Ar ''Google Drive'' esošajiem failiem var dalīties ar citiem lietotājiem, tajā var aplūkot dažāda formāta failus, daudzu formātu failus var arī labot (''[[Google Docs]]''). 2014. gada oktobrī tika paziņots, ka ''Google Drive'' ir ap 240 miljoniem aktīvo lietotāju.

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{IT-aizmetnis}}
{{Google Inc.}}

[[Kategorija:Google]]</text>
      <sha1>lwd5adif4cs3m72p2isgh7g4iphpfek</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordans Hendersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>272043</id>
    <revision>
      <id>4472057</id>
      <parentid>4429527</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:10:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4472057</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8012" sha1="aov57dv25xuqoy65c4aqsncgjvyxpri" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Džordans Hendersons
| image = Qarabağ vs Ajax (24.10.2024) (4) (Jordan Henderson).jpg
| image_size = 220
| caption = Džordans Hendersons 2024. gadā
| fullname = Džordans Braiens Hendersons&lt;ref name=&quot;Hugman2010-11 194&quot;&gt;{{grāmatas atsauce
 | editor-first = Barry J.
 | editor-last = Hugman
 | title = The PFA Footballers' Who's Who 2010—11
 | url = https://archive.org/details/pfafootballerswh0000unse_v9b9
 | year = 2010
 | publisher = Mainstream Publishing
 | isbn = 978-1-84596-601-0
 | page = [https://archive.org/details/pfafootballerswh0000unse_v9b9/page/n195 194] }}&lt;/ref&gt;
| birth_date = {{birth date and age|1990|6|17|df=y}}&lt;ref name=&quot;Hugman2010-11 194&quot;/&gt;
| birth_place = {{vieta|Anglija|Sanderlenda}}
| height = 182&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolfc.com/team/first-team/player/jordan-henderson|title=lfc_fixture_firstteam_player_profile|website=Liverpool FC}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.overview.html/jordan-henderson |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150224172353/http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.overview.html/jordan-henderson }}&lt;/ref&gt;
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| currentclub = {{flaga|Anglija}} ''[[Brentford FC|Brentford]]''
| clubnumber = 6
| youthyears1 = {{0|000}}?—2008
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} ''[[Sunderland AFC]]''
| years1 = 2008—2011
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} ''[[Sunderland AFC]]''
| caps1 = 71
| goals1 = 4
| years2 = 2009
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} ''[[Coventry City F.C.]]''
| caps2 = 10
| goals2 = 1
| years3 = 2011—2023
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} ''[[Liverpool FC]]''
| caps3 = 360
| goals3 = 29
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U-19
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2009
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U-20
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2010—2013
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U-21
| nationalcaps3 = 27
| nationalgoals3 = 4
| nationalyears4 = 2010—
| nationalteam4 = {{fb|Anglija}}
| nationalcaps4 = 84
| nationalgoals4 = 3
| pcupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|07|16|SK|bez}}
| clubs4 = {{flaga|Saūda Arābija}} ''[[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]''
| years4 = 2023—2024
| caps4 = 28
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[AFC Ajax|Ajax]]''
| years5 = 2024—2025
| caps5 = 37
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} ''[[Brentford FC|Brentford]]''
| years6 = 2025—
| caps6 = 0
| goals6 = 0
}}
'''Džordans Braiens Hendersons''' ({{val|en|Jordan Brian Henderson}}; dzimis {{dat|1990|6|17}} [[Sanderlenda|Sanderlendā]]) ir [[angļi|angļu]] [[futbols|futbola]] [[pussargs (futbols)|pussargs]], pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasi]]. Kopš 2025. gada Hendersons spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brentford FC|Brentford]]''.

Profesionālo karjeru Hendersons sāka 2008. gadā savas dzimtās pilsētas klubā ''[[Sunderland AFC]]''. 2009. gadā viņu izīrēja ''[[Coventry City F.C.]]'', bet {{dat|2011|6|9}} Hendersons pārcēlās uz ''[[Liverpool FC]].''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=http://www.liverpoolfc.com/news/latest-news/reds-agree-henderson-deal | title=Reds agree Henderson deal | access-date={{dat|2014|08|28||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20141013003601/http://www.liverpoolfc.com/news/latest-news/reds-agree-henderson-deal | archivedate={{dat|2014|10|13||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141013003601/http://www.liverpoolfc.com/news/latest-news/reds-agree-henderson-deal |date={{dat|2014|10|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ar ''Liverpool FC'' 2011—12. gada sezonā ieguvis [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausu]]. Vairākas sezonas bijis komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Ar komandu izcīnījis [[Anglijas Premjerlīga]]s titulu, kā arī uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2023. gadā, pēc 12 sezonām ''Liverpool'', pārcēlies uz [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] klubu ''[[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]''. No 2024. līdz 2025. gadam spēlējis Nīderlandes komandā [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]].

Hendersons ir pārstāvējis trīs dažādu līmeņu Anglijas jauniešu izlases, kādu laiku būdams arī Anglijas U-21 izlases [[kapteinis (futbols)|kapteinis]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/england/mens-under-21s/News/2013/england-euro-2013-squad |title=England U21s Squad|work= TheFA.com|date= 14 May 2013|accessdate= 9 June 2013}}&lt;/ref&gt;
[[Anglijas futbola izlase|Pieaugušo izlasē]] debitējis {{dat|2010|11|17}} draudzības spēlē pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/england/8140711/England-1-France-2-match-report.html|title=England 1 France 2|date=17 November 2010|newspaper=The Daily Telegraph|accessdate=22 November 2010|location=London|first=Henry|last=Winter}}&lt;/ref&gt; Izlasi pārstāvējis [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019—20]]
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2011—12
* [[FA kauss]]: 2021—22&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]: 2022
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Futbola asociācija|FA]] gada labākais futbolists: 2019&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2020/jan/14/england-2019-players-of-the-year-revealed-140120|title=The votes have been counted and winners named for the 2019 BT England POTY awards|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2021-02-08|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[FWA]] gada labākais futbolists: 2019—20&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/breaking-fwa-footballer-year-2020-22408421|title=Liverpool captain Jordan Henderson named Footballer of the Year|last=Richards|first=Alex|website=mirror|access-date=2021-02-08|date=2020-07-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.liverpoolfc.com/team/first-team/player/jordan-henderson Liverpool FC profils]

{{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Hendersons, Džordans}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tainā un Vīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Ettifaq Club spēlētāji]]</text>
      <sha1>aov57dv25xuqoy65c4aqsncgjvyxpri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4471893</id>
      <parentid>4471531</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T02:10:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4471893</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44064" sha1="epfmc1vazr8t8jo1l63gdslr7envro9" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>epfmc1vazr8t8jo1l63gdslr7envro9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sintezētās apertūras radara polarizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286728</id>
    <revision>
      <id>4471667</id>
      <parentid>4188420</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:48:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>Uzlaboju valodas kvalitāti.</comment>
      <origin>4471667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7441" sha1="438i8xnay0pfw18bptajn0uog9elqt3" xml:space="preserve">{{Pareizrakstība}}
{{noformējums+}}
{{iw+}}
'''[[Sintezētās apertūras radars|Sintezētās apertūras radaru]] polarizācija''' veidojas, elektromagnētiskajam vilnim polarizējoties [[polarimetriskā izkliede|polarimetriskās izkliedes]] dēļ vai arī tā tiek mākslīgi radīta radaru sistēmā, izmantojot specializētu [[antena|antenu]].

== Pamatidejas ==

=== Polarizācija radaru sistēmās ===
Radaru sistēmās polarizētus EM viļņus rada speciāli veidotas antenas, kuras paredzētas polarizētu viļņu sūtīšanai un saņemšanai. 
Ir daudz dažādu antenas formu veidi:
* Dipola
* Kvadrātveida (&quot;Patches&quot;)
* Parabola
* Raga veida
* &quot;Waveguide&quot;


&lt;gallery mode=&quot;packed-hover&quot;&gt;
File: Rabbit-ears dipole antenna with UHF loop 20090204.jpg | Dipola (Zaķu ausis)
File: Patch antenna w cutaway.gif | Kvadrātveida
File: RT-32 telescope.jpg | Parabolisks - Irbenes RT-32
File: Schwarzbeck BBHA 9120 D.jpg | Raga veida - Schwarzbech BBHA 9120 D
File: Waveguide17-with-UBR120-flanges.svg | &quot;Waveguide&quot; veida
&lt;/gallery&gt;
 
Radaru sistēmas izmantotās antenas ir veidotas tā, lai izplatītu tīri polarizētu signālu. Vienkāršotās radaru sistēmās tiek izmantotas antenas, kuras sūta un saņemt EM viļņus vienā polarizācijā. Divas visizplatītākās virzienu polarizācijas ir horizontālā (H) un vertikālā (V). Tiek izmantotas arī apļa veida polarizācijas, kur virzienus norāda pa labi (R) vai pa kreisi (K). Apļa veida polarizāciju primāri izmanto laikapstākļu radaros. 
Komplicētākas radaru sistēmas spēj sūtīt vairākās polarizācijās. Vairāku polarizāciju viļņus iespējams sūtīt, atsevišķi padodot nepieciešamo signālu atsevišķai antenas daļai, kas raida noteiktā polarizācijā - horizontālajā (H) un vertikālajā (V). Noteiktās situācijās ir iespējams vienlaikus sūtīt horizontālajā un vertikālajā polarizācijā.   

Apzīmējot nosūtīto un saņemto EM viļņus, radaru sistēmas iespējams iedalīt attiecīgos kanālos:  

*HH - nosūta horizontālu signālu un saņem horizontālu signālu  

*VV - nosūta vertikālu signālu un saņem vertikālu signālu  

*HV - nosūta horizontālu un saņem vertikālu signālu  

*VH - nosūta vertikālu signālu un saņem horizontālu    

Polarizācijas HH un VV tiek dēvētas par vienādi polarizētām (like-polarized), jo antenas saņem un sūta vienā un tajā pašā polarizācijā. Polarizācijas HV un VH tiek dēvētas par krustveida polarizētām (cross-polarized), jo saņemtās un nosūtītās polarizācijas ir ortogonālas. Radaru sistēmas tiek iedalītas 3 polarizācijas sarežģītības pakāpēs:
* Vienreiz polarizēta - HH, VV, HV vai VH (Single polarized)
* Divreiz polarizēta - HH un VV, VV un VH, vai HH un VV (Dual polarized)
* Četrkāršā polarizācija (pilna polarizācija) - HH, VV, HV, un VH

&lt;ref name=&quot;knmi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.knmi.nl/~beekhuis/documents/radar_tutorial/tut_ccrs_polarim.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|06|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130309044320/http://www.knmi.nl/~beekhuis/documents/radar_tutorial/tut_ccrs_polarim.pdf# |archivedate={{dat|2013|03|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Polarimetriskā izkliede ===
Kad radara signāls sasniedz mērķi signāls tiek vai nu atstarots, izkliedēts, absorbēts vai pārsūtīts. Atstarošanās no materiāla ir atkarīga no mērķa materiāla dielektriskās  konstantes. Ļoti gludas virsmas izraisa lielāku radara signāla atstarošanos. &lt;ref name=&quot;nsidc.org&quot;&gt;https://nsidc.org/data/radarsat/pdfs/SARTheory.pdf&lt;/ref&gt; Atstarojoties signāls atgriežas ne tikai tajā polarizācijā, kurā tika sūtīts, bet arī visās pārējās. Atgriezto signālu pēc tam apvieno izkliede matricā &lt;br /&gt;&lt;code&gt;|S| = [S&lt;sub&gt;HH&lt;/sub&gt; S&lt;sub&gt;HV&lt;/sub&gt;; S&lt;sub&gt;VH&lt;/sub&gt; S&lt;sub&gt;VV&lt;/sub&gt;]&lt;/code&gt;&lt;br/&gt;
Signāls pa diagonālēm ir viena veida polarizācija un sigāls pa ne-diagonālēm ir krustveida polarizācijas signāls.&lt;ref name=&quot;knmi&quot; /&gt;
[[File: Polarizacijas izkliede.png|thumb|none|Polarizācijas izkliede ]]
[[File:Death-valley-sar.jpg|thumb|right|Polarizācijas iekrāsots SAR attēls – [[Nāves_ieleja|Nāves ieleja]] ]]
Kā piemēru var minēt gluda ezera virsmu, no kuras radara signāls tiks atstarots saskaņā ar Snella likumu. Kā piemēru var izmantot saules atstarojumu pret ezeru, šāda veida atstarojums neatgriezīs daudz radara signālu uz apertūru, attēlojot ezerus tumšus (mazs atgrieztais signāls). Signāls var atstaroties vairākas reizes un veidot leņķi, kurā SAR sistēma saņem vairāk atgrieztā signāla. Šādā veidā bieži atstarojas no veģetācijas, kurā,ja ūdens saturs ir lielāks, attēlo veģetāciju spožāku. Ja veģetācija satur ļoti maz ūdens vai nesatur nemaz, tad atgrieztais signāls var būt ļoti mazs vai neatstarojas nemaz.
&lt;ref name=&quot;nsidc.org&quot; /&gt;

==  Darbības piemēri ==
Viens no galvenajiem SAR sistēmu mērķiem ir veidot tematiskās kartes, ar kādiem materiāliem attiecīgā zemes virsma ir noklāta. Izmantojot polarizāciju ir iespējams kategorizēt, kādi materiāli ir attiecīgajā teritorijā.
Vienkāršākā klasifikācijas metode ir, izmantojot vizuālo interpretāciju. Sistēmas &quot;tulks&quot;, analizējot attēlu apskata, kā virsma tiek klasificēta attēlā un papildina attēlu ar trūkstošajām detaļām. Lai palīdzētu ar vizuālo interpretāciju, tiek izmantoti vairāki polarizācijas kanāli, veidojot krāsu attēlu. Vienkāršākajā gadījumā attēlu veido, izmantojot HH polarizāciju kā sarkano, HV kā zaļo krāsu un VV kā zilo krāsu. Šāda veida attēlošana mēdz izskatīties reālistiski, jo ūdens atstaro augstāku VV polarizāciju un veģetācija atstaro augstāku HV polarizāciju. &lt;ref name=&quot;nsidc.org&quot; /&gt;

=== Lauksaimniecība ===
[[Attēls:Latvijas teritorija Sentinel-1 SAR datu mozaīkā.png|thumb|[[Latvija|Latvijas]] teritorija [[Sentinel-1A|Sentinel-1]] [[Sintezētās apertūras radars|SAR]] datu mozaīkā ([[kompozītattēls]] izmantojot dažādas polarizācijas kanālus)|alt=]]
SAR attēlus lauksaimniecībā izmanto, lai novērotu veģetāciju augšanas laikā. Augot labībai, mainās polarizācijas izkliede. Šādu informāciju var izmantot, lai noteiktu, vai attiecīgajā teritorijā aug veģetācija - labība, koki un cita veģetācija. Kā piemēru var minēt iespēju sekot līdzi, vai attiecīgās teritorijas īpašnieks audzē labību vai pļauj zāli, jo, mainot virsmas veģetāciju, mainās polarizācijas izkliede - t.i. īsāka zāle, mazāka HV polarizācija. 

=== Kartogrāfija ===
SAR attēlus kartogrāfijā izmanto, lai veidotu tematiskās kartes, piemēram, ledāju kartes, kuras mainās sezonāli. Ar šāda veida datiem ir iespējams sekot ledāju izmaiņām. Polarizācijas izkliede ir mazāka pie taisniem leņķiem, kuri veidojas pie cilvēku veidotiem objektiem, tādā veidā iespējams veidot pilsētu kartes, kur ir bieži sastopami 90 grādu leņķi. 

=== Militārā ===
SAR attēlus iespējams izmantot militārām vajadzībām. Iespējams sekot līdzi kuģu, lidaparātu un sauszemes aprīkojuma kustībai. Antiradaru iekārtas tiek veidotas, lai būtu pēc iespējas lielāka polarizācijas izkliede, atgriežot mazāku signālu, tādā veidā paslēpjot attiecīgo aparatūru.

[[File:F-117 Nighthawk Front.jpg|thumb|none|Antiradaru lidaparāts - F-117 Nighthawk]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Radars]]</text>
      <sha1>438i8xnay0pfw18bptajn0uog9elqt3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācu Savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>287060</id>
    <revision>
      <id>4471808</id>
      <parentid>4470693</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:25:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471808</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8238" sha1="r6i1ipue52c7yxxrgtb52r130bx345s" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = ''Deutscher Bund''
|nosaukums_latv_val     = Vācu Savienība
|sugasvārds             = 
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = 
|laikmets               = 
|statuss                = 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = Konfederācija
|
|gads_sākums            = 1815
|gads_beigas            = 1866
|
|event_start            = 
|date_start             = {{dat|1815|6|8}}
|event_end              = 
|date_end               = {{dat|1866|8|23}}
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = Reinas Konfederācija
|flag_p1                = Commemorative Medal of the Rhine Confederation.svg
|p2                     = Austrijas Impērija
|flag_p2                = Flag of the Habsburg Monarchy.svg
|p3                     = Prūsijas Karaliste
|flag_p3                = Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg
|s1                     = Austrijas Impērija
|flag_s1                = Flag of the Habsburg Monarchy.svg
|s2                     = Prūsijas Karaliste
|flag_s2                = Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg
|s3                     = 
|flag_s3                = 
|s4                     = 
|flag_s4                = 
|s5                     = 
|flag_s5                = 
|s6                     = 
|flag_s6                = 
|s7                     = 
|flag_s7                = 
|s8                     = 
|flag_s8                = 
|s9                     = 
|flag_s9                = 
|s10                    = 
|flag_s10               = 
|s11                    = 
|flag_s11               = 
|s12                    = 
|flag_s12               = 
|s13                    = 
|flag_s13               = 
|s14                    = 
|flag_s14               = 
|s15                    = 
|flag_s15               =

|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = Wappen Deutscher Bund.svg
|symbol                 = 
|symbol_type            = Ģerbonis
|
|image_map              = German Confederation (1815).svg
|image_map_caption      = Vācu Savienība 1815. gadā
|
|galvaspilsēta          = [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = [[Vācu valoda|vācu]], [[Lejasvācu valoda|lejasvācu]], [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] un citas
|reliģija               = [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]], [[luterisms|luterāņu]], [[Kalvinisms|kalvinistu]]
|
|nauda                  = Reihtālers (līdz 1857. gadam)
|leader1                = 
|leader2                = 
|leader3                =  
|leader4                =  
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = Prezidents
|stat_year1             = 
|stat_platība1          =  
|stat_pop1              =  
|footnotes              = 
}}
'''Vācu Savienība''' ({{val|de|Deutscher Bund}}), saukta arī par '''Vācu konfederāciju''', bija 39 vācu [[konfederācija|valstu savienība]], kas tika izveidota 1815. gadā [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], aizstājot 1806. gadā likvidēto [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]]. Savienība beidza pastāvēt 1866. gadā pēc [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] līdz ar [[Ziemeļvācu Savienība]]s izveidošanu.

Savienības kopīgais satversmes orgāns bija Bundestāgs, ko vadīja Austrijas imperators, taču ar tādu balsu sadalījumu, kas Prūsijai un Austrijai padarīja par neiespējamu izmantot savu dominējošo stāvokli attiecībā pret pārējām valstīm. Savienības biedri bija arī [[Dānija]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Nīderlande]]s karaļi kā vācu zemeskungi [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigā]], [[Hannoveres Karaliste|Hannoverē]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]].&lt;ref&gt;Hāgens Šulce. Vācijas vēsture. - Jumava: Rīga, 2012. {{ISBN|9789934110252}} 71. lpp.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Vācu Savienība tika izveidota pēc [[Napoleona kari]]em un [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] 1815. gadā kā brīva vācu valstu savienība Centrāleiropā. Tās izveides mērķis bija aizstāt likvidēto [[Reinas Konfederācija|Reinas Konfederāciju]] un nodrošināt politisku stabilitāti vācu zemēs pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sabrukuma 1806. gadā.

Savienībā ietilpa 39 valstis, tostarp [[Austrijas Impērija]], [[Prūsija]], [[Bavārija]], [[Hannovere]], [[Saksija]] un daudzas mazākas firstistes un brīvpilsētas. Formāli savienība bija valstu konfederācija, kuras augstākā institūcija bija Federālā sapulce [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]]. Sapulci vadīja Austrija, kas saglabāja dominējošo ietekmi vācu politikā.

Pirmajos pastāvēšanas gados Vācu Savienība bija konservatīva politiska sistēma. Austrijas kanclers [[Klēmenss fon Meternihs]] izmantoja savienību, lai apspiestu liberālās un nacionālistiskās kustības vācu zemēs. [[Karlsbādes dekrēti]] 1819. gadā ieviesa stingru preses kontroli, universitāšu uzraudzību un politisko organizāciju ierobežojumus.

19. gadsimta pirmajā pusē vācu zemēs pieauga ideja par vācu nacionālo apvienošanos. Daudzi liberāļi un nacionālisti uzskatīja, ka Vācu Savienība ir pārāk vāja un sadrumstalota. Tajā pašā laikā starp [[Austrijas Impērija|Austriju]] un [[Prūsija|Prūsiju]] pastiprinājās konkurence par dominējošo lomu vācu pasaulē.

[[1848. gada revolūcijas|1848. gada revolūciju]] laikā visā Vācijā izcēlās sacelšanās, kurās tika pieprasīta konstitucionāla pārvalde un vācu vienotība. [[Frankfurtes parlaments]] mēģināja izveidot vienotu Vācijas valsti ar liberālu konstitūciju. Parlamenta deputāti piedāvāja Vācijas imperatora kroni Prūsijas karalim [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdriham Vilhelmam IV]], taču viņš to atteicās pieņemt. Revolūcija galu galā tika apspiesta, un Vācu Savienība tika atjaunota.

1850. gados pieauga ekonomiskā integrācija starp vācu valstīm, īpaši pateicoties ''Zollverein'' muitas savienībai, kuru vadīja Prūsija. Tas stiprināja Prūsijas ekonomisko un politisko ietekmi, kamēr Austrijas pozīcijas vācu zemēs pakāpeniski vājinājās.

Konflikts starp Austriju un Prūsiju saasinājās pēc [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]] 1864. gadā, kad abas valstis kopīgi ieguva [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigu]] un [[Holšteina|Holšteinu]]. Strīdi par šo teritoriju pārvaldīšanu noveda pie [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas-prūšu kara]] 1866. gadā.

Karā uzvarēja Prūsija. Pēc sakāves Austrija tika izslēgta no vācu politikas, un 1866. gads|1866. gada]] [[Prāgas miera līgums]] paredzēja Vācu Savienības likvidāciju. Tās vietā Prūsija izveidoja [[Ziemeļvācu Savienība|Ziemeļvācu Savienību]], kas kļuva par pamatu vēlākajai [[Vācijas Impērija]]s izveidei 1871. gadā.

Vācu Savienības pastāvēšanas periods bija nozīmīgs posms vācu nacionālisma attīstībā un Vācijas apvienošanas procesā. Tā kalpoja gan kā mehānisms konservatīvās kārtības uzturēšanai Eiropā pēc Napoleona kariem, gan kā vide, kurā pakāpeniski attīstījās ideja par vienotu vācu valsti.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Hābsburgu dinastija]]
[[Kategorija:1815. gads]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Čehijas vēsture]]
[[Kategorija:Slovēnijas vēsture]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]</text>
      <sha1>r6i1ipue52c7yxxrgtb52r130bx345s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471809</id>
      <parentid>4471808</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:26:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4471809</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8228" sha1="qq4y10d7ez66f33hk90oogmboftp9ms" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = ''Deutscher Bund''
|nosaukums_latv_val     = Vācu Savienība
|sugasvārds             = 
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = 
|laikmets               = 
|statuss                = 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = Konfederācija
|
|gads_sākums            = 1815
|gads_beigas            = 1866
|
|event_start            = 
|date_start             = {{dat|1815|6|8}}
|event_end              = 
|date_end               = {{dat|1866|8|23}}
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = Reinas Konfederācija
|flag_p1                = Commemorative Medal of the Rhine Confederation.svg
|p2                     = Austrijas Impērija
|flag_p2                = Flag of the Habsburg Monarchy.svg
|p3                     = Prūsijas Karaliste
|flag_p3                = Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg
|s1                     = Austrijas Impērija
|flag_s1                = Flag of the Habsburg Monarchy.svg
|s2                     = Prūsijas Karaliste
|flag_s2                = Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg
|s3                     = 
|flag_s3                = 
|s4                     = 
|flag_s4                = 
|s5                     = 
|flag_s5                = 
|s6                     = 
|flag_s6                = 
|s7                     = 
|flag_s7                = 
|s8                     = 
|flag_s8                = 
|s9                     = 
|flag_s9                = 
|s10                    = 
|flag_s10               = 
|s11                    = 
|flag_s11               = 
|s12                    = 
|flag_s12               = 
|s13                    = 
|flag_s13               = 
|s14                    = 
|flag_s14               = 
|s15                    = 
|flag_s15               =

|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = Wappen Deutscher Bund.svg
|symbol                 = 
|symbol_type            = Ģerbonis
|
|image_map              = German Confederation (1815).svg
|image_map_caption      = Vācu Savienība 1815. gadā
|
|galvaspilsēta          = [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = [[Vācu valoda|vācu]], [[Lejasvācu valoda|lejasvācu]], [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] un citas
|reliģija               = [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]], [[luterisms|luterāņu]], [[Kalvinisms|kalvinistu]]
|
|nauda                  = Reihtālers (līdz 1857. gadam)
|leader1                = 
|leader2                = 
|leader3                =  
|leader4                =  
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = Prezidents
|stat_year1             = 
|stat_platība1          =  
|stat_pop1              =  
|footnotes              = 
}}
'''Vācu Savienība''' ({{val|de|Deutscher Bund}}), saukta arī par '''Vācu konfederāciju''', bija 39 vācu [[konfederācija|valstu savienība]], kas tika izveidota 1815. gadā [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], aizstājot 1806. gadā likvidēto [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]]. Savienība beidza pastāvēt 1866. gadā pēc [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] līdz ar [[Ziemeļvācu Savienība]]s izveidošanu.

Savienības kopīgais satversmes orgāns bija Bundestāgs, ko vadīja Austrijas imperators, taču ar tādu balsu sadalījumu, kas Prūsijai un Austrijai padarīja par neiespējamu izmantot savu dominējošo stāvokli attiecībā pret pārējām valstīm. Savienības biedri bija arī [[Dānija]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Nīderlande]]s karaļi kā vācu zemeskungi [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigā]], [[Hannoveres Karaliste|Hannoverē]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]].&lt;ref&gt;Hāgens Šulce. Vācijas vēsture. — Jumava: Rīga, 2012. {{ISBN|9789934110252}} 71. lpp.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Vācu Savienība tika izveidota pēc [[Napoleona kari]]em un [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] 1815. gadā kā brīva vācu valstu savienība Centrāleiropā. Tās izveides mērķis bija aizstāt likvidēto [[Reinas Konfederācija|Reinas Konfederāciju]] un nodrošināt politisku stabilitāti vācu zemēs pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sabrukuma 1806. gadā.

Savienībā ietilpa 39 valstis, tostarp [[Austrijas Impērija]], [[Prūsija]], [[Bavārija]], [[Hannovere]], [[Saksija]] un daudzas mazākas firstistes un brīvpilsētas. Formāli savienība bija valstu konfederācija, kuras augstākā institūcija bija Federālā sapulce [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]]. Sapulci vadīja Austrija, kas saglabāja dominējošo ietekmi vācu politikā.

Pirmajos pastāvēšanas gados Vācu Savienība bija konservatīva politiska sistēma. Austrijas kanclers [[Klēmenss fon Meternihs]] izmantoja savienību, lai apspiestu liberālās un nacionālistiskās kustības vācu zemēs. [[Karlsbādes dekrēti]] 1819. gadā ieviesa stingru preses kontroli, universitāšu uzraudzību un politisko organizāciju ierobežojumus.

19. gadsimta pirmajā pusē vācu zemēs pieauga ideja par vācu nacionālo apvienošanos. Daudzi liberāļi un nacionālisti uzskatīja, ka Vācu Savienība ir pārāk vāja un sadrumstalota. Tajā pašā laikā starp [[Austrijas Impērija|Austriju]] un [[Prūsija|Prūsiju]] pastiprinājās konkurence par dominējošo lomu vācu pasaulē.

[[1848. gada revolūcijas|1848. gada revolūciju]] laikā visā Vācijā izcēlās sacelšanās, kurās tika pieprasīta konstitucionāla pārvalde un vācu vienotība. [[Frankfurtes parlaments]] mēģināja izveidot vienotu Vācijas valsti ar liberālu konstitūciju. Parlamenta deputāti piedāvāja Vācijas imperatora kroni Prūsijas karalim [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdriham Vilhelmam IV]], taču viņš to atteicās pieņemt. Revolūcija galu galā tika apspiesta, un Vācu Savienība tika atjaunota.

1850. gados pieauga ekonomiskā integrācija starp vācu valstīm, īpaši pateicoties ''Zollverein'' muitas savienībai, kuru vadīja Prūsija. Tas stiprināja Prūsijas ekonomisko un politisko ietekmi, kamēr Austrijas pozīcijas vācu zemēs pakāpeniski vājinājās.

Konflikts starp Austriju un Prūsiju saasinājās pēc [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]] 1864. gadā, kad abas valstis kopīgi ieguva [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigu]] un [[Holšteina|Holšteinu]]. Strīdi par šo teritoriju pārvaldīšanu noveda pie [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas-prūšu kara]] 1866. gadā.

Karā uzvarēja Prūsija. Pēc sakāves Austrija tika izslēgta no vācu politikas, un 1866. gada [[Prāgas miera līgums]] paredzēja Vācu Savienības likvidāciju. Tās vietā Prūsija izveidoja [[Ziemeļvācu Savienība|Ziemeļvācu Savienību]], kas kļuva par pamatu vēlākajai [[Vācijas Impērija]]s izveidei 1871. gadā.

Vācu Savienības pastāvēšanas periods bija nozīmīgs posms vācu nacionālisma attīstībā un Vācijas apvienošanas procesā. Tā kalpoja gan kā mehānisms konservatīvās kārtības uzturēšanai Eiropā pēc Napoleona kariem, gan kā vide, kurā pakāpeniski attīstījās ideja par vienotu vācu valsti.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Hābsburgu dinastija]]
[[Kategorija:1815. gads]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Čehijas vēsture]]
[[Kategorija:Slovēnijas vēsture]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]</text>
      <sha1>qq4y10d7ez66f33hk90oogmboftp9ms</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džidas bāka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>287073</id>
    <revision>
      <id>4472067</id>
      <parentid>3961590</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:30:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472067</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2167" sha1="cvut0ntw7ehvtb9ipkerzmykrs7nq5k" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}}
'''Džidas bāka''' atrodas [[Džida|Džidā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]. Bāka ir celta laika posmā no 1987. līdz 1990. gadam un ar aptuveno augstumu 133 m uzskatāma par augstāko [[bāka|bāku]] pasaulē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.unc.edu/~rowlett/lighthouse/sau.htm |title=Saūda Arābijas lielākās bākas |access-date={{dat|2015|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2015|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150629105333/http://www.unc.edu/~rowlett/lighthouse/sau.htm }}&lt;/ref&gt; bet ēka sākotnēji netika celta tikai bākas ierīkošanai. Bāka atrodas [[Džidas osta]]s ziemeļu daļā, [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] krastā. Ēka celta [[futūrisms|futūrisma]] stilā no [[betons|betona]] un [[dzelzs]], tajā atrodas arī ostas pārvaldes centrs,&lt;ref&gt;[http://www.emporis.com/building/jeddahportcontroltower-jeddah-saudiarabia Jeddah Port Control Tower]&lt;/ref&gt; kā arī tās forma ir kā vertikāli sadalītam [[cilindrs|cilindram]], kura abas daļas savieno [[lode]]s formas objekts, kas atrodas cilindrisko daļu vidū. Bākas gaisma iedegas trīs reizes katras 20 sekundes un to var saredzēt 46 km rādiusā. 2014. gadā vairāki industriālie alpīnisti atjaunoja bākas izskatu un pārkrāsoja to no baltas krāsas uz nedaudz tumšāku baltās krāsas toni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ports.gov.sa/English/SAPorts/Jeddah/Pages/Climbing-Experts-Restore-The-Marine-Control-Tower-In-Jeddah-Islamic-Port.aspx |title=''Climbing Experts Restore The Marine Control Tower In Jeddah Islamic Port'', ports.gov.sa |access-date={{dat|2015|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151114145327/http://www.ports.gov.sa/English/SAPorts/Jeddah/Pages/Climbing-Experts-Restore-The-Marine-Control-Tower-In-Jeddah-Islamic-Port.aspx }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{coord|21|28|07.14|N|39|08|58.98|E|type:landmark|display=title}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Jeddah Light|Džidas bāka}}


{{arhitektūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Bākas]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Saūda Arābijā]]</text>
      <sha1>cvut0ntw7ehvtb9ipkerzmykrs7nq5k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Krišjānis</title>
    <ns>2</ns>
    <id>289224</id>
    <revision>
      <id>4471629</id>
      <parentid>4471401</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:16:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="776" sha1="m168nhqew07m39r4i5mck4z84gb1y64" xml:space="preserve">Viens no 1360.

*11. maijs - &lt;s&gt;Bosnija un Hercegovina&lt;/s&gt;
*12. maijs - '''&lt;s&gt;Zviedrija&lt;/s&gt;'''
*14. maijs - '''&lt;s&gt;Jaunzēlande&lt;/s&gt;''', &lt;s&gt;Francija&lt;/s&gt;
*15. maijs - &lt;s&gt;Kotdivuāra&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Japāna&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Tunisija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Beļģija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Haiti&lt;/s&gt;
*16. maijs - &lt;s&gt;Dienvidkoreja&lt;/s&gt;
*18. maijs - &lt;s&gt;Brazīlija&lt;/s&gt;, '''&lt;s&gt;Austrija&lt;/s&gt;''', &lt;s&gt;Horvātija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Kongo DR&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Kaboverde&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Kirasao&lt;/s&gt;
*19. maijs - &lt;s&gt;Skotija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Šveice&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Portugāle&lt;/s&gt;
*21. maijs - &lt;s&gt;Vācija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Norvēģija&lt;/s&gt;
*22. maijs - &lt;s&gt;Anglija&lt;/s&gt;
*25. maijs - Spānija
*26. maijs - ASV, Panama, Maroka
*27. maijs - Nīderlande, Dienvidāfrika
*29. maijs - Ēģipte, Kanāda
*31. maijs - Alžīrija, Čehija
*1. jūnijs - Austrālija, Irāna, Kolumbija, Meksika, Irāka, Ekvadora</text>
      <sha1>m168nhqew07m39r4i5mck4z84gb1y64</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471701</id>
      <parentid>4471629</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:24:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="788" sha1="gsxtg0tpnfazqdrf8zsgxi1elt79887" xml:space="preserve">Viens no 1360.

*11. maijs - &lt;s&gt;Bosnija un Hercegovina&lt;/s&gt;
*12. maijs - '''&lt;s&gt;Zviedrija&lt;/s&gt;'''
*14. maijs - '''&lt;s&gt;Jaunzēlande&lt;/s&gt;''', '''&lt;s&gt;Francija&lt;/s&gt;'''
*15. maijs - &lt;s&gt;Kotdivuāra&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Japāna&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Tunisija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Beļģija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Haiti&lt;/s&gt;
*16. maijs - &lt;s&gt;Dienvidkoreja&lt;/s&gt;
*18. maijs - &lt;s&gt;Brazīlija&lt;/s&gt;, '''&lt;s&gt;Austrija&lt;/s&gt;''', &lt;s&gt;Horvātija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Kongo DR&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Kaboverde&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Kirasao&lt;/s&gt;
*19. maijs - &lt;s&gt;Skotija&lt;/s&gt;, '''&lt;s&gt;Šveice&lt;/s&gt;''', &lt;s&gt;Portugāle&lt;/s&gt;
*21. maijs - &lt;s&gt;Vācija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Norvēģija&lt;/s&gt;
*22. maijs - &lt;s&gt;Anglija&lt;/s&gt;
*25. maijs - Spānija
*26. maijs - ASV, Panama, Maroka
*27. maijs - Nīderlande, Dienvidāfrika
*29. maijs - Ēģipte, Kanāda
*31. maijs - Alžīrija, Čehija
*1. jūnijs - Austrālija, Irāna, Kolumbija, Meksika, Irāka, Ekvadora</text>
      <sha1>gsxtg0tpnfazqdrf8zsgxi1elt79887</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nilsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>298029</id>
    <revision>
      <id>4471971</id>
      <parentid>3785412</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:56:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4471971</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1241" sha1="ff0tysy0445y19175tlxb2158mjm8ti" xml:space="preserve">'''Nilsons''' ({{val|sv|Nilsson}} — 'Nila dēls', no [[personvārds|personvārda]] [[Nils (personvārds)|Nils]]; sieviešu dzimtē '''Nilsone''') ir [[zviedru valoda|zviedru]] cilmes [[uzvārds]], kam [[dāņu valoda|dāņu]] un [[norvēģu valoda|norvēģu valodā]] sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — [[Nilsens]] ([[dāņu valoda|dāņu]] un {{val|no|Ni(e)ls(s)en}}). Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Allans Nilsons]] (''Allan Nilsson''; 1899—1949) — Zviedrijas šahists;
* [[Andešs Nilsons]] (''Anders Nilsson''; 1990) — Zviedrijas hokejists;
* [[Augusts Nilsons]] (''August Nilsson''; 1872—1921) — Zviedrijas vieglatlēts un virves vilcējs;
* [[Ēriks Nilsons]] (''Erik Nilsson''; 1916—1995) — Zviedrijas futbolists;
* [[Gustavs Nilsons]] (''Gustaf Nilsson''; 	1997) — Zviedrijas futbolists;
* [[Kents Nilsons]] (''Kent Nilssonā''; 1956) — Zviedrijas hokejists;
* [[Roberts Nilsons]] (''Robert Nilsson''; 1985) — Zviedrijas hokejists;
* [[Rolands Nilsons]] (''Roland Nilsson''; 1963) — Zviedrijas futbolists un treneris;
* [[Zandors Nilsons]] (''Zandor Nilsson''; 1913—1973) — Zviedrijas šahists.

== Skatīt arī ==
* [[Nilsens]]

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Zviedru uzvārdi]]</text>
      <sha1>ff0tysy0445y19175tlxb2158mjm8ti</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Gz260/Ceļi/E/Wikidata</title>
    <ns>2</ns>
    <id>307338</id>
    <revision>
      <id>4471641</id>
      <parentid>4468085</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T14:26:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4471641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59773" sha1="ma9x4w5mk2uekzk03jy40tjyexcj721" xml:space="preserve">* [http://tools.wmflabs.org/wikidata-todo/related_properties.php?q=claim%5B16%3A106123%5D+OR+claim%5B31%3A106123%5D ?]
? : {{#time: l j F Y H:i:s|{{REVISIONTIMESTAMP}}}}
{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?p1824 ?longnum ?count WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . MINUS { ?item wdt:P361 ?part . ?part wdt:P16 wd:Q106123 } . OPTIONAL { ?item wdt:P1824 ?p1824 } BIND(STRLEN(str(?p1824)) as ?longp1824) BIND(SUBSTR(str(?p1824),1,1) as ?statut) BIND(SUBSTR(str(?p1824),2,(?longp1824 - 1)) as ?numero) BIND(REPLACE(SUBSTR(str(?numero),1,4),&quot;[A-Za-z ]&quot;,&quot;&quot;) as ?num) BIND(STRLEN(str(?num)) as ?longnum) BIND(CONCAT(IF(?longnum=1,&quot;000&quot;,IF(?longnum=2,&quot;00&quot;,IF(?longnum=3,&quot;0&quot;,&quot;&quot;))), str(?num)) as ?numz) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?num)) as ?numsp) BIND(STRLEN(str(?numsp)) as ?longnumsp) BIND((?longp1824 - ?longnumsp) as ?longprefixe) BIND(SUBSTR(str(?p1824),(?longnumsp + 1),?longprefixe) as ?prefixe) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?numz),str(?prefixe)) as ?cledetri) .  OPTIONAL { SELECT ?item (COUNT(?pays) as ?count) WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . ?item wdt:P17 ?pays . } GROUP BY ?item } . } ORDER BY ?cledetri ?longnum DESC(?count)
|columns=number:#,label:Article,item:Item Wikidata,P17:Pays,P373:Commons,P14,P1824
|thumb=80
}}
{| class='wikitable sortable'
! #
! Article
! Item Wikidata
! Pays
! Commons
! autostrādes zīme
! road number
|-
| style='text-align:right'| 1
| [[Eiropas autoceļš E01]]
| [[:d:Q751771|Q751771]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E01|E01]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E1.svg|center|80px]]
| E1
|-
| style='text-align:right'| 2
| ''[[:d:Q2621085|Eiropas autoceļš E001]]''
| [[:d:Q2621085|Q2621085]]
| [[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Armēnija]]
| [[:commons:Category:E001|E001]]
| [[Attēls:Tabliczka E001.svg|center|80px]]
| E001
|-
| style='text-align:right'| 3
| ''[[:d:Q56326601|European route E2]]''
| [[:d:Q56326601|Q56326601]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E2.svg|center|80px]]
| E2
|-
| style='text-align:right'| 4
| ''[[:d:Q2620531|Eiropas autoceļš E002]]''
| [[:d:Q2620531|Q2620531]]
| [[Armēnija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]
| [[:commons:Category:E002|E002]]
| [[Attēls:Tabliczka E002.svg|center|80px]]
| E002
|-
| style='text-align:right'| 5
| [[Eiropas autoceļš E03]]
| [[:d:Q585439|Q585439]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E3 (France)|E3 (France)]]
| [[Attēls:Tabliczka E3.svg|center|80px]]
| E3
|-
| style='text-align:right'| 6
| ''[[:d:Q2295054|Eiropas autoceļš E003]]''
| [[:d:Q2295054|Q2295054]]
| [[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]
| [[:commons:Category:E003|E003]]
| [[Attēls:Tabliczka E003.svg|center|80px]]
| E003
|-
| style='text-align:right'| 7
| [[Eiropas autoceļš E04|Eiropas autoceļš E4]]
| [[:d:Q782249|Q782249]]
| [[Somija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E4|E4]]
| [[Attēls:Tabliczka E4.svg|center|80px]]
| E4
|-
| style='text-align:right'| 8
| ''[[:d:Q2253476|Eiropas autoceļš E004]]''
| [[:d:Q2253476|Q2253476]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]
| [[:commons:Category:E004|E004]]
| [[Attēls:Tabliczka E004.svg|center|80px]]
| E004
|-
| style='text-align:right'| 9
| [[Eiropas autoceļš E05]]
| [[:d:Q693493|Q693493]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E5|E5]]
| [[Attēls:Tabliczka E5.svg|center|80px]]
| E5
|-
| style='text-align:right'| 10
| ''[[:d:Q731942|Eiropas autoceļš E005]]''
| [[:d:Q731942|Q731942]]
| [[Uzbekistāna]]
| [[:commons:Category:E005|E005]]
| [[Attēls:Tabliczka E005.svg|center|80px]]
| E005
|-
| style='text-align:right'| 11
| [[Eiropas autoceļš E06]]
| [[:d:Q921422|Q921422]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E6|E6]]
| [[Attēls:Tabliczka E6.svg|center|80px]]
| E6
|-
| style='text-align:right'| 12
| ''[[:d:Q1900649|Eiropas autoceļš E006]]''
| [[:d:Q1900649|Q1900649]]
| [[Tadžikistāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E006.svg|center|80px]]
| E006
|-
| style='text-align:right'| 13
| [[Eiropas autoceļš E07]]
| [[:d:Q388884|Q388884]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E7|E7]]
| [[Attēls:Tabliczka E7.svg|center|80px]]
| E7
|-
| style='text-align:right'| 14
| ''[[:d:Q2129887|Eiropas autoceļš E007]]''
| [[:d:Q2129887|Q2129887]]
| [[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E007|E007]]
| [[Attēls:Tabliczka E007.svg|center|80px]]
| E007
|-
| style='text-align:right'| 15
| [[Eiropas autoceļš E08|Eiropas autoceļš E8]]
| [[:d:Q1129207|Q1129207]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]
| [[:commons:Category:E8|E8]]
| [[Attēls:Tabliczka E8.svg|center|80px]]
| E8
|-
| style='text-align:right'| 16
| ''[[:d:Q666933|Eiropas autoceļš E008]]''
| [[:d:Q666933|Q666933]]
| [[Tadžikistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E008.svg|center|80px]]
| E008
|-
| style='text-align:right'| 17
| [[Eiropas autoceļš E09]]
| [[:d:Q1320233|Q1320233]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E9|E9]]
| [[Attēls:Tabliczka E9.svg|center|80px]]
| E9
|-
| style='text-align:right'| 18
| ''[[:d:Q2109391|Eiropas autoceļš E009]]''
| [[:d:Q2109391|Q2109391]]
| [[Tadžikistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E009.svg|center|80px]]
| E009
|-
| style='text-align:right'| 19
| [[Eiropas autoceļš E10]]
| [[:d:Q586592|Q586592]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E10|E10]]
| [[Attēls:Tabliczka E10.svg|center|80px]]
| E10
|-
| style='text-align:right'| 20
| ''[[:d:Q1861681|Eiropas autoceļš E010]]''
| [[:d:Q1861681|Q1861681]]
| [[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:Bishkek-Osh road|Bishkek-Osh road]]
| [[Attēls:Tabliczka E010.svg|center|80px]]
| E010
|-
| style='text-align:right'| 21
| [[Eiropas autoceļš E11]]
| [[:d:Q1276480|Q1276480]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E11|E11]]
| [[Attēls:Tabliczka E11.svg|center|80px]]
| E11
|-
| style='text-align:right'| 22
| ''[[:d:Q536536|Eiropas autoceļš E011]]''
| [[:d:Q536536|Q536536]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E011.svg|center|80px]]
| E011
|-
| style='text-align:right'| 23
| [[Eiropas autoceļš E12]]
| [[:d:Q1346648|Q1346648]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]
| [[:commons:Category:E12|E12]]
| [[Attēls:European route E12.svg|center|80px]]
| E12
|-
| style='text-align:right'| 24
| ''[[:d:Q1375783|Eiropas autoceļš E012]]''
| [[:d:Q1375783|Q1375783]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Ķīna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E012.svg|center|80px]]
| E012
|-
| style='text-align:right'| 25
| [[Eiropas autoceļš E13]]
| [[:d:Q1247738|Q1247738]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [[:commons:Category:E13|E13]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E13.svg|center|80px]]
| E13
|-
| style='text-align:right'| 26
| ''[[:d:Q1375778|Eiropas autoceļš E013]]''
| [[:d:Q1375778|Q1375778]]
| [[Kazahstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E013.svg|center|80px]]
| E013
|-
| style='text-align:right'| 27
| [[Eiropas autoceļš E14]]
| [[:d:Q1164832|Q1164832]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E14|E14]]
| [[Attēls:Tabliczka E14.svg|center|80px]]
| E14
|-
| style='text-align:right'| 28
| ''[[:d:Q1375781|Eiropas autoceļš E014]]''
| [[:d:Q1375781|Q1375781]]
| [[Kazahstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E014.svg|center|80px]]
| E014
|-
| style='text-align:right'| 29
| [[Eiropas autoceļš E15]]
| [[:d:Q862476|Q862476]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E15|E15]]
| [[Attēls:Tabliczka E15.svg|center|80px]]
| E15
|-
| style='text-align:right'| 30
| ''[[:d:Q662647|Eiropas autoceļš E015]]''
| [[:d:Q662647|Q662647]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E015|E015]]
| [[Attēls:Tabliczka E015.svg|center|80px]]
| E015
|-
| style='text-align:right'| 31
| [[Eiropas autoceļš E16]]
| [[:d:Q642043|Q642043]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E16|E16]]
| [[Attēls:Tabliczka E16.svg|center|80px]]
| E16
|-
| style='text-align:right'| 32
| ''[[:d:Q2329549|Eiropas autoceļš E016]]''
| [[:d:Q2329549|Q2329549]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E016|E016]]
| [[Attēls:Tabliczka E016.svg|center|80px]]
| E016
|-
| style='text-align:right'| 33
| [[Eiropas autoceļš E17]]
| [[:d:Q1348422|Q1348422]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E17|E17]]
| [[Attēls:BE-E17.svg|center|80px]]
| E17
|-
| style='text-align:right'| 34
| ''[[:d:Q746156|Eiropas autoceļš E017]]''
| [[:d:Q746156|Q746156]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E017|E017]]
| [[Attēls:Tabliczka E017.svg|center|80px]]
| E017
|-
| style='text-align:right'| 35
| [[Eiropas autoceļš E18]]
| [[:d:Q945810|Q945810]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E18|E18]]
| [[Attēls:Tabliczka E18.svg|center|80px]]
| E18
|-
| style='text-align:right'| 36
| ''[[:d:Q1945568|Eiropas autoceļš E018]]''
| [[:d:Q1945568|Q1945568]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E018|E018]]
| [[Attēls:Tabliczka E018.svg|center|80px]]
| E018
|-
| style='text-align:right'| 37
| [[Eiropas autoceļš E19]]
| [[:d:Q1375828|Q1375828]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E19|E19]]
| [[Attēls:Tabliczka E19.svg|center|80px]]
| E19
|-
| style='text-align:right'| 38
| ''[[:d:Q2194280|Eiropas autoceļš E019]]''
| [[:d:Q2194280|Q2194280]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E019|E019]]
| [[Attēls:Tabliczka E019.svg|center|80px]]
| E019
|-
| style='text-align:right'| 39
| [[Eiropas autoceļš E20]]
| [[:d:Q987346|Q987346]]
| [[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E20|E20]]
| [[Attēls:Tabliczka E20.svg|center|80px]]
| E20
|-
| style='text-align:right'| 40
| [[Eiropas autoceļš E21]]
| [[:d:Q662587|Q662587]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E21|E21]]
| [[Attēls:Route européenne 21.svg|center|80px]]
| E21
|-
| style='text-align:right'| 41
| [[Eiropas autoceļš E22]]
| [[:d:Q322164|Q322164]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E22|E22]]
| [[Attēls:Tabliczka E22.svg|center|80px]]
| E22
|-
| style='text-align:right'| 42
| [[Eiropas autoceļš E23]]
| [[:d:Q664809|Q664809]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E23|E23]]
| [[Attēls:Tabliczka E23.svg|center|80px]]
| E23
|-
| style='text-align:right'| 43
| ''[[:d:Q1375832|Eiropas autoceļš E24]]''
| [[:d:Q1375832|Q1375832]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [[:commons:Category:E24|E24]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E24.svg|center|80px]]
| E24
|-
| style='text-align:right'| 44
| [[Eiropas autoceļš E25]]
| [[:d:Q659345|Q659345]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E25|E25]]
| [[Attēls:Tabliczka E25.svg|center|80px]]
| E25
|-
| style='text-align:right'| 45
| ''[[:d:Q694396|Eiropas autoceļš E26]]''
| [[:d:Q694396|Q694396]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E26|E26]]
| [[Attēls:Tabliczka E26.svg|center|80px]]
| E26
|-
| style='text-align:right'| 46
| ''[[:d:Q688946|Eiropas autoceļš E27]]''
| [[:d:Q688946|Q688946]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E27|E27]]
| [[Attēls:Tabliczka E27.svg|center|80px]]
| E27
|-
| style='text-align:right'| 47
| [[Eiropas autoceļš E28]]
| [[:d:Q314656|Q314656]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]
| [[:commons:Category:E28|E28]]
| [[Attēls:Tabliczka E28.svg|center|80px]]
| E28
|-
| style='text-align:right'| 48
| ''[[:d:Q688868|Eiropas autoceļš E29]]''
| [[:d:Q688868|Q688868]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E29|E29]]
| [[Attēls:Tabliczka E29.svg|center|80px]]
| E29
|-
| style='text-align:right'| 49
| [[Eiropas autoceļš E30]]
| [[:d:Q160249|Q160249]]
| [[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E30|E30]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E30.svg|center|80px]]
| E30
|-
| style='text-align:right'| 50
| ''[[:d:Q699601|Eiropas autoceļš E31]]''
| [[:d:Q699601|Q699601]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E31|E31]]
| [[Attēls:Tabliczka E31.svg|center|80px]]
| E31
|-
| style='text-align:right'| 51
| ''[[:d:Q1375862|Eiropas autoceļš E32]]''
| [[:d:Q1375862|Q1375862]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [[:commons:Category:E32|E32]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E32.svg|center|80px]]
| E32
|-
| style='text-align:right'| 52
| ''[[:d:Q1375866|Eiropas autoceļš E33]]''
| [[:d:Q1375866|Q1375866]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E33|E33]]
| [[Attēls:Tabliczka E33.svg|center|80px]]
| E33
|-
| style='text-align:right'| 53
| ''[[:d:Q819141|Eiropas autoceļš E34]]''
| [[:d:Q819141|Q819141]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E34|E34]]
| [[Attēls:Tabliczka E34.svg|center|80px]]
| E34
|-
| style='text-align:right'| 54
| ''[[:d:Q313416|Eiropas autoceļš E35]]''
| [[:d:Q313416|Q313416]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E35|E35]]
| [[Attēls:Tabliczka E35.svg|center|80px]]
| E35
|-
| style='text-align:right'| 55
| [[Eiropas autoceļš E36]]
| [[:d:Q240696|Q240696]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E36|E36]]
| [[Attēls:Tabliczka E36.svg|center|80px]]
| E36
|-
| style='text-align:right'| 56
| ''[[:d:Q701223|Eiropas autoceļš E37]]''
| [[:d:Q701223|Q701223]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E37|E37]]
| [[Attēls:Tabliczka E37.svg|center|80px]]
| E37
|-
| style='text-align:right'| 57
| ''[[:d:Q289474|Eiropas autoceļš E38]]''
| [[:d:Q289474|Q289474]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E38|E38]]
| [[Attēls:Tabliczka E38.svg|center|80px]]
| E38
|-
| style='text-align:right'| 58
| ''[[:d:Q1375888|Eiropas autoceļš E39]]''
| [[:d:Q1375888|Q1375888]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]
| [[:commons:Category:E39|E39]]
| [[Attēls:Tabliczka E39.svg|center|80px]]
| E39
|-
| style='text-align:right'| 59
| [[Eiropas autoceļš E40]]
| [[:d:Q327162|Q327162]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E40|E40]]
| [[Attēls:Tabliczka E40.svg|center|80px]]
| E40
|-
| style='text-align:right'| 60
| ''[[:d:Q662616|Eiropas autoceļš E41]]''
| [[:d:Q662616|Q662616]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E41|E41]]
| [[Attēls:Tabliczka E41.svg|center|80px]]
| E41
|-
| style='text-align:right'| 61
| ''[[:d:Q599910|Eiropas autoceļš E42]]''
| [[:d:Q599910|Q599910]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E42|E42]]
| [[Attēls:Tabliczka E42.svg|center|80px]]
| E42
|-
| style='text-align:right'| 62
| ''[[:d:Q662603|Eiropas autoceļš E43]]''
| [[:d:Q662603|Q662603]]
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E43|E43]]
| [[Attēls:Tabliczka E43.svg|center|80px]]
| E43
|-
| style='text-align:right'| 63
| ''[[:d:Q705125|Eiropas autoceļš E44]]''
| [[:d:Q705125|Q705125]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E44|E44]]
| [[Attēls:Tabliczka E44.svg|center|80px]]
| E44
|-
| style='text-align:right'| 64
| ''[[:d:Q276570|Eiropas autoceļš E45]]''
| [[:d:Q276570|Q276570]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E45|E45]]
| [[Attēls:Tabliczka E45.svg|center|80px]]
| E45
|-
| style='text-align:right'| 65
| ''[[:d:Q1375900|Eiropas autoceļš E46]]''
| [[:d:Q1375900|Q1375900]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E46|E46]]
| [[Attēls:Tabliczka E46.svg|center|80px]]
| E46
|-
| style='text-align:right'| 66
| ''[[:d:Q692012|Eiropas autoceļš E47]]''
| [[:d:Q692012|Q692012]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E47|E47]]
| [[Attēls:Tabliczka E47.svg|center|80px]]
| E47
|-
| style='text-align:right'| 67
| ''[[:d:Q819705|Eiropas autoceļš E48]]''
| [[:d:Q819705|Q819705]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E48|E48]]
| [[Attēls:Tabliczka E48.svg|center|80px]]
| E48
|-
| style='text-align:right'| 68
| ''[[:d:Q667743|Eiropas autoceļš E49]]''
| [[:d:Q667743|Q667743]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]
| [[:commons:Category:E49|E49]]
| [[Attēls:Tabliczka E49.svg|center|80px]]
| E49
|-
| style='text-align:right'| 69
| ''[[:d:Q687438|Eiropas autoceļš E50]]''
| [[:d:Q687438|Q687438]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E50|E50]]
| [[Attēls:Tabliczka E50.svg|center|80px]]
| E50
|-
| style='text-align:right'| 70
| ''[[:d:Q692108|Eiropas autoceļš E51]]''
| [[:d:Q692108|Q692108]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E51|E51]]
| [[Attēls:Tabliczka E51.svg|center|80px]]
| E51
|-
| style='text-align:right'| 71
| ''[[:d:Q691059|Eiropas autoceļš E52]]''
| [[:d:Q691059|Q691059]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E52|E52]]
| [[Attēls:Tabliczka E52.svg|center|80px]]
| E52
|-
| style='text-align:right'| 72
| ''[[:d:Q701208|Eiropas autoceļš E53]]''
| [[:d:Q701208|Q701208]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E53|E53]]
| [[Attēls:Tabliczka E53.svg|center|80px]]
| E53
|-
| style='text-align:right'| 73
| ''[[:d:Q664865|Eiropas autoceļš E54]]''
| [[:d:Q664865|Q664865]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E54|E54]]
| [[Attēls:Tabliczka E54.svg|center|80px]]
| E54
|-
| style='text-align:right'| 74
| ''[[:d:Q313410|Eiropas autoceļš E55]]''
| [[:d:Q313410|Q313410]]
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E55|E55]]
| [[Attēls:Tabliczka E55.svg|center|80px]]
| E55
|-
| style='text-align:right'| 75
| ''[[:d:Q690065|Eiropas autoceļš E56]]''
| [[:d:Q690065|Q690065]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E56|E56]]
| [[Attēls:Tabliczka E56.svg|center|80px]]
| E56
|-
| style='text-align:right'| 76
| ''[[:d:Q592509|Eiropas autoceļš E57]]''
| [[:d:Q592509|Q592509]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E57|E57]]
| [[Attēls:Tabliczka E57.svg|center|80px]]
| E57
|-
| style='text-align:right'| 77
| ''[[:d:Q180384|Eiropas autoceļš E58]]''
| [[:d:Q180384|Q180384]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Piedņestras Moldāvu Republika]]
| [[:commons:Category:E58|E58]]
| [[Attēls:Tabliczka E58.svg|center|80px]]
| E58
|-
| style='text-align:right'| 78
| ''[[:d:Q674617|Eiropas autoceļš E59]]''
| [[:d:Q674617|Q674617]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]
| [[:commons:Category:E59|E59]]
| [[Attēls:Tabliczka E59.svg|center|80px]]
| E59
|-
| style='text-align:right'| 79
| ''[[:d:Q168020|Eiropas autoceļš E60]]''
| [[:d:Q168020|Q168020]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Tadžikistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]&lt;br/&gt;[[Ķīna]]
| [[:commons:Category:E60|E60]]
| [[Attēls:Tabliczka E60.svg|center|80px]]
| E60
|-
| style='text-align:right'| 80
| ''[[:d:Q695537|Eiropas autoceļš E61]]''
| [[:d:Q695537|Q695537]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]
| [[:commons:Category:E61|E61]]
| [[Attēls:Tabliczka E61.svg|center|80px]]
| E61
|-
| style='text-align:right'| 81
| ''[[:d:Q665254|Eiropas autoceļš E62]]''
| [[:d:Q665254|Q665254]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E62|E62]]
| [[Attēls:Tabliczka E62.svg|center|80px]]
| E62
|-
| style='text-align:right'| 82
| ''[[:d:Q1375933|Eiropas autoceļš E63]]''
| [[:d:Q1375933|Q1375933]]
| [[Somija]]
| [[:commons:Category:E63|E63]]
| [[Attēls:Tabliczka E63.svg|center|80px]]
| E63
|-
| style='text-align:right'| 83
| ''[[:d:Q736643|Eiropas autoceļš E64]]''
| [[:d:Q736643|Q736643]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E64|E64]]
| [[Attēls:Tabliczka E64.svg|center|80px]]
| E64
|-
| style='text-align:right'| 84
| [[Eiropas autoceļš E65]]
| [[:d:Q911135|Q911135]]
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E65|E65]]
| [[Attēls:Tabliczka E65.svg|center|80px]]
| E65
|-
| style='text-align:right'| 85
| ''[[:d:Q689827|Eiropas autoceļš E66]]''
| [[:d:Q689827|Q689827]]
| [[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]
| [[:commons:Category:E66|E66]]
| [[Attēls:Tabliczka E66.svg|center|80px]]
| E66
|-
| style='text-align:right'| 86
| [[Eiropas autoceļš E67]]
| [[:d:Q754430|Q754430]]
| [[Somija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E67|E67]]
| [[Attēls:Tabliczka E67.svg|center|80px]]
| E67
|-
| style='text-align:right'| 87
| ''[[:d:Q1375951|Eiropas autoceļš E68]]''
| [[:d:Q1375951|Q1375951]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E68|E68]]
| [[Attēls:Tabliczka E68.svg|center|80px]]
| E68
|-
| style='text-align:right'| 88
| ''[[:d:Q1375971|Eiropas autoceļš E69]]''
| [[:d:Q1375971|Q1375971]]
| [[Norvēģija]]
| [[:commons:Category:E69|E69]]
| [[Attēls:Riksvei E 69.svg|center|80px]]
| E69
|-
| style='text-align:right'| 89
| ''[[:d:Q741488|Eiropas autoceļš E70]]''
| [[:d:Q741488|Q741488]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]
| [[:commons:Category:E70|E70]]
| [[Attēls:Tabliczka E70.svg|center|80px]]
| E70
|-
| style='text-align:right'| 90
| ''[[:d:Q1375976|Eiropas autoceļš E71]]''
| [[:d:Q1375976|Q1375976]]
| [[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E71|E71]]
| [[Attēls:Tabliczka E71.svg|center|80px]]
| E71
|-
| style='text-align:right'| 91
| ''[[:d:Q1375978|Eiropas autoceļš E72]]''
| [[:d:Q1375978|Q1375978]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E72|E72]]
| [[Attēls:Tabliczka E72.svg|center|80px]]
| E72
|-
| style='text-align:right'| 92
| ''[[:d:Q1375987|Eiropas autoceļš E73]]''
| [[:d:Q1375987|Q1375987]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E73|E73]]
| [[Attēls:Tabliczka E73.svg|center|80px]]
| E73
|-
| style='text-align:right'| 93
| ''[[:d:Q600011|Eiropas autoceļš E74]]''
| [[:d:Q600011|Q600011]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E74|E74]]
| [[Attēls:Tabliczka E74.svg|center|80px]]
| E74
|-
| style='text-align:right'| 94
| [[Eiropas autoceļš E75]]
| [[:d:Q638912|Q638912]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E75|E75]]
| [[Attēls:Tabliczka E75.svg|center|80px]]
| E75
|-
| style='text-align:right'| 95
| ''[[:d:Q768830|Eiropas autoceļš E76]]''
| [[:d:Q768830|Q768830]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E76|E76]]
| [[Attēls:Tabliczka E76.svg|center|80px]]
| E76
|-
| style='text-align:right'| 96
| [[Eiropas autoceļš E77]]
| [[:d:Q918092|Q918092]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]
| [[:commons:Category:E77|E77]]
| [[Attēls:Tabliczka E77.svg|center|80px]]
| E77
|-
| style='text-align:right'| 97
| ''[[:d:Q1376002|Eiropas autoceļš E78]]''
| [[:d:Q1376002|Q1376002]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E78|E78]]
| [[Attēls:Tabliczka E78.svg|center|80px]]
| E78
|-
| style='text-align:right'| 98
| ''[[:d:Q580571|Eiropas autoceļš E79]]''
| [[:d:Q580571|Q580571]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E79|E79]]
| [[Attēls:Tabliczka E79.svg|center|80px]]
| E79
|-
| style='text-align:right'| 99
| ''[[:d:Q877647|Eiropas autoceļš E80]]''
| [[:d:Q877647|Q877647]]
| [[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E80|E80]]
| [[Attēls:Tabliczka E80.svg|center|80px]]
| E80
|-
| style='text-align:right'| 100
| ''[[:d:Q987350|Eiropas autoceļš E81]]''
| [[:d:Q987350|Q987350]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E81|E81]]
| [[Attēls:Tabliczka E81.svg|center|80px]]
| E81
|-
| style='text-align:right'| 101
| ''[[:d:Q1376012|Eiropas autoceļš E82]]''
| [[:d:Q1376012|Q1376012]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E82|E82]]
| [[Attēls:Tabliczka E82.svg|center|80px]]
| E82
|-
| style='text-align:right'| 102
| ''[[:d:Q955939|Eiropas autoceļš E83]]''
| [[:d:Q955939|Q955939]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E83|E83]]
| [[Attēls:Tabliczka E83.svg|center|80px]]
| E83
|-
| style='text-align:right'| 103
| ''[[:d:Q612223|Eiropas autoceļš E84]]''
| [[:d:Q612223|Q612223]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E84|E84]]
| [[Attēls:Tabliczka E84.svg|center|80px]]
| E84
|-
| style='text-align:right'| 104
| [[Eiropas autoceļš E85]]
| [[:d:Q926976|Q926976]]
| [[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E85|E85]]
| [[Attēls:Tabliczka E85.svg|center|80px]]
| E85
|-
| style='text-align:right'| 105
| ''[[:d:Q1376023|Eiropas autoceļš E86]]''
| [[:d:Q1376023|Q1376023]]
| [[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E86|E86]]
| [[Attēls:Tabliczka E86.svg|center|80px]]
| E86
|-
| style='text-align:right'| 106
| ''[[:d:Q1376032|Eiropas autoceļš E87]]''
| [[:d:Q1376032|Q1376032]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E87|E87]]
| [[Attēls:Tabliczka E87.svg|center|80px]]
| E87
|-
| style='text-align:right'| 107
| ''[[:d:Q607197|Eiropas autoceļš E88]]''
| [[:d:Q607197|Q607197]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E88|E88]]
| [[Attēls:Tabliczka E88.svg|center|80px]]
| E88
|-
| style='text-align:right'| 108
| ''[[:d:Q2419632|Eiropas autoceļš E89]]''
| [[:d:Q2419632|Q2419632]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E89|E89]]
| [[Attēls:Tabliczka E89.svg|center|80px]]
| E89
|-
| style='text-align:right'| 109
| ''[[:d:Q370080|Eiropas autoceļš E90]]''
| [[:d:Q370080|Q370080]]
| [[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E90|E90]]
| [[Attēls:Tabliczka E90.svg|center|80px]]
| E90
|-
| style='text-align:right'| 110
| ''[[:d:Q2163648|Eiropas autoceļš E91]]''
| [[:d:Q2163648|Q2163648]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E91|E91]]
| [[Attēls:Tabliczka E91.svg|center|80px]]
| E91
|-
| style='text-align:right'| 111
| ''[[:d:Q2579452|Eiropas autoceļš E92]]''
| [[:d:Q2579452|Q2579452]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E92|E92]]
| [[Attēls:Tabliczka E92.svg|center|80px]]
| E92
|-
| style='text-align:right'| 112
| ''[[:d:Q3444696|Eiropas autoceļš E93]]''
| [[:d:Q3444696|Q3444696]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E93.svg|center|80px]]
| E93
|-
| style='text-align:right'| 113
| ''[[:d:Q2586090|Eiropas autoceļš E94]]''
| [[:d:Q2586090|Q2586090]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E94|E94]]
| [[Attēls:Tabliczka E94.svg|center|80px]]
| E94
|-
| style='text-align:right'| 114
| [[Eiropas autoceļš E95]]
| [[:d:Q1165682|Q1165682]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E95|E95]]
| [[Attēls:Tabliczka E95.svg|center|80px]]
| E95
|-
| style='text-align:right'| 115
| ''[[:d:Q2373964|Eiropas autoceļš E96]]''
| [[:d:Q2373964|Q2373964]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E96|E96]]
| [[Attēls:Tabliczka E96.svg|center|80px]]
| E96
|-
| style='text-align:right'| 116
| ''[[:d:Q784392|Eiropas autoceļš E97]]''
| [[:d:Q784392|Q784392]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Abhāzija]]
| [[:commons:Category:E97|E97]]
| [[Attēls:Tabliczka E97.svg|center|80px]]
| E97
|-
| style='text-align:right'| 117
| ''[[:d:Q2296040|Eiropas autoceļš E98]]''
| [[:d:Q2296040|Q2296040]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E98|E98]]
| [[Attēls:Tabliczka E98.svg|center|80px]]
| E98
|-
| style='text-align:right'| 118
| ''[[:d:Q548533|Eiropas autoceļš E99]]''
| [[:d:Q548533|Q548533]]
| [[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Sīrija]]
| [[:commons:Category:E99|E99]]
| [[Attēls:Tabliczka E99.svg|center|80px]]
| E99
|-
| style='text-align:right'| 119
| ''[[:d:Q2283567|Eiropas autoceļš E101]]''
| [[:d:Q2283567|Q2283567]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E101|E101]]
| [[Attēls:Tabliczka E101.svg|center|80px]]
| E101
|-
| style='text-align:right'| 120
| ''[[:d:Q60856181|European route E104]]''
| [[:d:Q60856181|Q60856181]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E104
|-
| style='text-align:right'| 121
| ''[[:d:Q1321545|Eiropas autoceļš E105]]''
| [[:d:Q1321545|Q1321545]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E105|E105]]
| [[Attēls:Tabliczka E105.svg|center|80px]]
| E105
|-
| style='text-align:right'| 122
| ''[[:d:Q108114490|European route E109]]''
| [[:d:Q108114490|Q108114490]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E109
|-
| style='text-align:right'| 123
| ''[[:d:Q65169436|European route E114]]''
| [[:d:Q65169436|Q65169436]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E114
|-
| style='text-align:right'| 124
| ''[[:d:Q1375790|Eiropas autoceļš E115]]''
| [[:d:Q1375790|Q1375790]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E115|E115]]
| [[Attēls:Tabliczka E115.svg|center|80px]]
| E115
|-
| style='text-align:right'| 125
| ''[[:d:Q111456842|European route E116]]''
| [[:d:Q111456842|Q111456842]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E116
|-
| style='text-align:right'| 126
| ''[[:d:Q1375799|Eiropas autoceļš E117]]''
| [[:d:Q1375799|Q1375799]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Armēnija]]
| [[:commons:Category:E117|E117]]
| [[Attēls:Tabliczka E117.svg|center|80px]]
| E117
|-
| style='text-align:right'| 127
| ''[[:d:Q108114524|European route E118]]''
| [[:d:Q108114524|Q108114524]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Īrija]]
| 
| 
| E118
|-
| style='text-align:right'| 128
| ''[[:d:Q2535163|Eiropas autoceļš E119]]''
| [[:d:Q2535163|Q2535163]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Irāna]]
| [[:commons:Category:E119|E119]]
| [[Attēls:Tabliczka E119.svg|center|80px]]
| E119
|-
| style='text-align:right'| 129
| ''[[:d:Q60856010|European route E120]]''
| [[:d:Q60856010|Q60856010]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E120
|-
| style='text-align:right'| 130
| ''[[:d:Q649131|Eiropas autoceļš E121]]''
| [[:d:Q649131|Q649131]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]
| [[:commons:Category:E121|E121]]
| [[Attēls:Tabliczka E121.svg|center|80px]]
| E121
|-
| style='text-align:right'| 131
| ''[[:d:Q1821054|Eiropas autoceļš E123]]''
| [[:d:Q1821054|Q1821054]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Tadžikistāna]]
| [[:commons:Category:E123|E123]]
| [[Attēls:Tabliczka E123.svg|center|80px]]
| E123
|-
| style='text-align:right'| 132
| ''[[:d:Q2625376|Eiropas autoceļš E125]]''
| [[:d:Q2625376|Q2625376]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E125|E125]]
| [[Attēls:Tabliczka E125.svg|center|80px]]
| E125
|-
| style='text-align:right'| 133
| ''[[:d:Q2078255|Eiropas autoceļš E127]]''
| [[:d:Q2078255|Q2078255]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E127|E127]]
| [[Attēls:Tabliczka E127.svg|center|80px]]
| E127
|-
| style='text-align:right'| 134
| ''[[:d:Q1589334|Eiropas autoceļš E134]]''
| [[:d:Q1589334|Q1589334]]
| [[Norvēģija]]
| [[:commons:Category:E134|E134]]
| [[Attēls:Riksvei E 134.svg|center|80px]]
| E134
|-
| style='text-align:right'| 135
| ''[[:d:Q2345677|Eiropas autoceļš E136]]''
| [[:d:Q2345677|Q2345677]]
| [[Norvēģija]]
| [[:commons:Category:E136|E136]]
| [[Attēls:Riksvei E 136.svg|center|80px]]
| E136
|-
| style='text-align:right'| 136
| ''[[:d:Q3444668|Eiropas autoceļš E201]]''
| [[:d:Q3444668|Q3444668]]
| [[Īrija]]
| [[:commons:Category:E201|E201]]
| [[Attēls:Tabliczka E201.svg|center|80px]]
| E201
|-
| style='text-align:right'| 137
| ''[[:d:Q2707350|Eiropas autoceļš E231]]''
| [[:d:Q2707350|Q2707350]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E231|E231]]
| [[Attēls:Tabliczka E231.svg|center|80px]]
| E231
|-
| style='text-align:right'| 138
| ''[[:d:Q1375818|Eiropas autoceļš E232]]''
| [[:d:Q1375818|Q1375818]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E232|E232]]
| [[Attēls:Tabliczka E232.svg|center|80px]]
| E232
|-
| style='text-align:right'| 139
| ''[[:d:Q658777|Eiropas autoceļš E233]]''
| [[:d:Q658777|Q658777]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E233|E233]]
| [[Attēls:Tabliczka E233.svg|center|80px]]
| E233
|-
| style='text-align:right'| 140
| ''[[:d:Q2521396|Eiropas autoceļš E234]]''
| [[:d:Q2521396|Q2521396]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E234|E234]]
| [[Attēls:Tabliczka E234.svg|center|80px]]
| E234
|-
| style='text-align:right'| 141
| ''[[:d:Q819547|Eiropas autoceļš E251]]''
| [[:d:Q819547|Q819547]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E251|E251]]
| [[Attēls:Tabliczka E251.svg|center|80px]]
| E251
|-
| style='text-align:right'| 142
| [[Eiropas autoceļš E261]]
| [[:d:Q1375834|Q1375834]]
| [[Polija]]
| [[:commons:Category:E261|E261]]
| [[Attēls:E261-PL.svg|center|80px]]
| E261
|-
| style='text-align:right'| 143
| [[Eiropas autoceļš E262]]
| [[:d:Q1995013|Q1995013]]
| [[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E262|E262]]
| [[Attēls:Tabliczka E262.svg|center|80px]]
| E262
|-
| style='text-align:right'| 144
| [[Eiropas autoceļš E263]]
| [[:d:Q1375845|Q1375845]]
| [[Igaunija]]
| [[:commons:Category:E263|E263]]
| [[Attēls:Tabliczka E263.svg|center|80px]]
| E263
|-
| style='text-align:right'| 145
| [[Eiropas autoceļš E264]]
| [[:d:Q2718918|Q2718918]]
| [[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]
| [[:commons:Category:E264|E264]]
| [[Attēls:Tabliczka E264.svg|center|80px]]
| E264
|-
| style='text-align:right'| 146
| [[Eiropas autoceļš E265]]
| [[:d:Q2728829|Q2728829]]
| [[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E265|E265]]
| [[Attēls:Tabliczka E265.svg|center|80px]]
| E265
|-
| style='text-align:right'| 147
| [[Eiropas autoceļš E271]]
| [[:d:Q3041902|Q3041902]]
| [[Baltkrievija]]
| [[:commons:Category:E271|E271]]
| [[Attēls:Tabliczka E271.svg|center|80px]]
| E271
|-
| style='text-align:right'| 148
| [[Eiropas autoceļš E272]]
| [[:d:Q2477727|Q2477727]]
| [[Lietuva]]
| [[:commons:Category:E272|E272]]
| [[Attēls:Tabliczka E272.svg|center|80px]]
| E272
|-
| style='text-align:right'| 149
| ''[[:d:Q613422|Eiropas autoceļš E311]]''
| [[:d:Q613422|Q613422]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E311|E311]]
| [[Attēls:Tabliczka E311.svg|center|80px]]
| E311
|-
| style='text-align:right'| 150
| ''[[:d:Q2138240|Eiropas autoceļš E312]]''
| [[:d:Q2138240|Q2138240]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E312|E312]]
| [[Attēls:Tabliczka E312.svg|center|80px]]
| E312
|-
| style='text-align:right'| 151
| ''[[:d:Q1375855|Eiropas autoceļš E313]]''
| [[:d:Q1375855|Q1375855]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E313|E313]]
| [[Attēls:Tabliczka E313.svg|center|80px]]
| E313
|-
| style='text-align:right'| 152
| ''[[:d:Q669854|Eiropas autoceļš E314]]''
| [[:d:Q669854|Q669854]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E314|E314]]
| [[Attēls:Tabliczka E314.svg|center|80px]]
| E314
|-
| style='text-align:right'| 153
| ''[[:d:Q669799|Eiropas autoceļš E331]]''
| [[:d:Q669799|Q669799]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E331|E331]]
| [[Attēls:Tabliczka E331.svg|center|80px]]
| E331
|-
| style='text-align:right'| 154
| [[Eiropas autoceļš E371]]
| [[:d:Q2436200|Q2436200]]
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E371|E371]]
| [[Attēls:Tabliczka E371.svg|center|80px]]
| E371
|-
| style='text-align:right'| 155
| [[Eiropas autoceļš E372]]
| [[:d:Q2418651|Q2418651]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E372|E372]]
| [[Attēls:Tabliczka E372.svg|center|80px]]
| E372
|-
| style='text-align:right'| 156
| ''[[:d:Q1978383|Eiropas autoceļš E373]]''
| [[:d:Q1978383|Q1978383]]
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E373|E373]]
| [[Attēls:Tabliczka E373.svg|center|80px]]
| E373
|-
| style='text-align:right'| 157
| ''[[:d:Q2575132|Eiropas autoceļš E381]]''
| [[:d:Q2575132|Q2575132]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E381.svg|center|80px]]
| E381
|-
| style='text-align:right'| 158
| ''[[:d:Q693049|Eiropas autoceļš E391]]''
| [[:d:Q693049|Q693049]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E391|E391]]
| [[Attēls:Tabliczka E391.svg|center|80px]]
| E391
|-
| style='text-align:right'| 159
| ''[[:d:Q1922885|Eiropas autoceļš E401]]''
| [[:d:Q1922885|Q1922885]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E401|E401]]
| [[Attēls:Tabliczka E401.svg|center|80px]]
| E401
|-
| style='text-align:right'| 160
| ''[[:d:Q644844|Eiropas autoceļš E402]]''
| [[:d:Q644844|Q644844]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E402|E402]]
| [[Attēls:Tabliczka E402.svg|center|80px]]
| E402
|-
| style='text-align:right'| 161
| ''[[:d:Q2679997|Eiropas autoceļš E403]]''
| [[:d:Q2679997|Q2679997]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E403|E403]]
| [[Attēls:BE-E403.svg|center|80px]]
| E403
|-
| style='text-align:right'| 162
| ''[[:d:Q2771746|Eiropas autoceļš E404]]''
| [[:d:Q2771746|Q2771746]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E404|E404]]
| [[Attēls:Tabliczka E404.svg|center|80px]]
| E404
|-
| style='text-align:right'| 163
| ''[[:d:Q1920250|Eiropas autoceļš E411]]''
| [[:d:Q1920250|Q1920250]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E411|E411]]
| [[Attēls:Tabliczka E411.svg|center|80px]]
| E411
|-
| style='text-align:right'| 164
| ''[[:d:Q3177582|Eiropas autoceļš E420]]''
| [[:d:Q3177582|Q3177582]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E420|E420]]
| [[Attēls:Tabliczka E420.svg|center|80px]]
| E420
|-
| style='text-align:right'| 165
| ''[[:d:Q2023107|Eiropas autoceļš E421]]''
| [[:d:Q2023107|Q2023107]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]
| [[:commons:Category:E421|E421]]
| [[Attēls:Tabliczka E421.svg|center|80px]]
| E421
|-
| style='text-align:right'| 166
| ''[[:d:Q637443|Eiropas autoceļš E422]]''
| [[:d:Q637443|Q637443]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E422|E422]]
| [[Attēls:Tabliczka E422.svg|center|80px]]
| E422
|-
| style='text-align:right'| 167
| ''[[:d:Q2655746|Eiropas autoceļš E429]]''
| [[:d:Q2655746|Q2655746]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E429|E429]]
| [[Attēls:Tabliczka E429.svg|center|80px]]
| E429
|-
| style='text-align:right'| 168
| ''[[:d:Q2181304|Eiropas autoceļš E441]]''
| [[:d:Q2181304|Q2181304]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E441|E441]]
| [[Attēls:Tabliczka E441.svg|center|80px]]
| E441
|-
| style='text-align:right'| 169
| ''[[:d:Q1375889|Eiropas autoceļš E442]]''
| [[:d:Q1375889|Q1375889]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E442|E442]]
| [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E442.svg|center|80px]]
| E442
|-
| style='text-align:right'| 170
| ''[[:d:Q637808|Eiropas autoceļš E451]]''
| [[:d:Q637808|Q637808]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E451|E451]]
| [[Attēls:Tabliczka E451.svg|center|80px]]
| E451
|-
| style='text-align:right'| 171
| ''[[:d:Q662928|Eiropas autoceļš E461]]''
| [[:d:Q662928|Q662928]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E461|E461]]
| [[Attēls:Tabliczka E461.svg|center|80px]]
| E461
|-
| style='text-align:right'| 172
| [[Eiropas autoceļš E462]]
| [[:d:Q1375896|Q1375896]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E462|E462]]
| [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E462.svg|center|80px]]
| E462
|-
| style='text-align:right'| 173
| ''[[:d:Q2013618|Eiropas autoceļš E471]]''
| [[:d:Q2013618|Q2013618]]
| [[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E471|E471]]
| [[Attēls:Tabliczka E471.svg|center|80px]]
| E471
|-
| style='text-align:right'| 174
| ''[[:d:Q2481606|Eiropas autoceļš E501]]''
| [[:d:Q2481606|Q2481606]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E501|E501]]
| [[Attēls:Tabliczka E501.svg|center|80px]]
| E501
|-
| style='text-align:right'| 175
| ''[[:d:Q2474511|Eiropas autoceļš E502]]''
| [[:d:Q2474511|Q2474511]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E502|E502]]
| [[Attēls:Tabliczka E502.svg|center|80px]]
| E502
|-
| style='text-align:right'| 176
| ''[[:d:Q2197886|Eiropas autoceļš E511]]''
| [[:d:Q2197886|Q2197886]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E511|E511]]
| [[Attēls:Tabliczka E511.svg|center|80px]]
| E511
|-
| style='text-align:right'| 177
| ''[[:d:Q572356|Eiropas autoceļš E512]]''
| [[:d:Q572356|Q572356]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E512|E512]]
| [[Attēls:Tabliczka E512.svg|center|80px]]
| E512
|-
| style='text-align:right'| 178
| ''[[:d:Q555518|Eiropas autoceļš E531]]''
| [[:d:Q555518|Q555518]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E531|E531]]
| [[Attēls:Tabliczka E531.svg|center|80px]]
| E531
|-
| style='text-align:right'| 179
| ''[[:d:Q324855|Eiropas autoceļš E532]]''
| [[:d:Q324855|Q324855]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]
| [[:commons:Category:E532|E532]]
| [[Attēls:Tabliczka E532.svg|center|80px]]
| E532
|-
| style='text-align:right'| 180
| ''[[:d:Q745665|Eiropas autoceļš E533]]''
| [[:d:Q745665|Q745665]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]
| [[:commons:Category:Bundesautobahn 95|Bundesautobahn 95]]
| [[Attēls:Tabliczka E533.svg|center|80px]]
| E533
|-
| style='text-align:right'| 181
| ''[[:d:Q2743430|Eiropas autoceļš E551]]''
| [[:d:Q2743430|Q2743430]]
| [[Čehija]]
| [[:commons:Category:E551|E551]]
| [[Attēls:Tabliczka E551.svg|center|80px]]
| E551
|-
| style='text-align:right'| 182
| ''[[:d:Q1792888|Eiropas autoceļš E552]]''
| [[:d:Q1792888|Q1792888]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E552|E552]]
| [[Attēls:Tabliczka E552.svg|center|80px]]
| E552
|-
| style='text-align:right'| 183
| ''[[:d:Q2438196|Eiropas autoceļš E571]]''
| [[:d:Q2438196|Q2438196]]
| [[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E571|E571]]
| [[Attēls:Tabliczka E571.svg|center|80px]]
| E571
|-
| style='text-align:right'| 184
| ''[[:d:Q2791074|Eiropas autoceļš E572]]''
| [[:d:Q2791074|Q2791074]]
| [[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E572|E572]]
| [[Attēls:Tabliczka E572.svg|center|80px]]
| E572
|-
| style='text-align:right'| 185
| ''[[:d:Q928483|Eiropas autoceļš E573]]''
| [[:d:Q928483|Q928483]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E573|E573]]
| [[Attēls:Tabliczka E573.svg|center|80px]]
| E573
|-
| style='text-align:right'| 186
| ''[[:d:Q987339|Eiropas autoceļš E574]]''
| [[:d:Q987339|Q987339]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E574|E574]]
| [[Attēls:Tabliczka E574.svg|center|80px]]
| E574
|-
| style='text-align:right'| 187
| ''[[:d:Q2078433|Eiropas autoceļš E575]]''
| [[:d:Q2078433|Q2078433]]
| [[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]
| [[:commons:Category:E575|E575]]
| [[Attēls:Tabliczka E575.svg|center|80px]]
| E575
|-
| style='text-align:right'| 188
| ''[[:d:Q338977|Eiropas autoceļš E576]]''
| [[:d:Q338977|Q338977]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E576|E576]]
| [[Attēls:Tabliczka E576.svg|center|80px]]
| E576
|-
| style='text-align:right'| 189
| ''[[:d:Q1375910|Eiropas autoceļš E577]]''
| [[:d:Q1375910|Q1375910]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E577|E577]]
| [[Attēls:Tabliczka E577.svg|center|80px]]
| E577
|-
| style='text-align:right'| 190
| ''[[:d:Q987340|Eiropas autoceļš E578]]''
| [[:d:Q987340|Q987340]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E578|E578]]
| [[Attēls:Tabliczka E578.svg|center|80px]]
| E578
|-
| style='text-align:right'| 191
| ''[[:d:Q10478772|Eiropas autoceļš E579]]''
| [[:d:Q10478772|Q10478772]]
| [[Ungārija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E579.svg|center|80px]]
| E579
|-
| style='text-align:right'| 192
| ''[[:d:Q2243600|Eiropas autoceļš E581]]''
| [[:d:Q2243600|Q2243600]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E581|E581]]
| [[Attēls:Tabliczka E581.svg|center|80px]]
| E581
|-
| style='text-align:right'| 193
| ''[[:d:Q1852724|Eiropas autoceļš E583]]''
| [[:d:Q1852724|Q1852724]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E583|E583]]
| [[Attēls:Tabliczka E583.svg|center|80px]]
| E583
|-
| style='text-align:right'| 194
| ''[[:d:Q546742|Eiropas autoceļš E584]]''
| [[:d:Q546742|Q546742]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E584|E584]]
| [[Attēls:Tabliczka E584.svg|center|80px]]
| E584
|-
| style='text-align:right'| 195
| ''[[:d:Q53828736|Eiropas autoceļš E591]]''
| [[:d:Q53828736|Q53828736]]
| [[Krievija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E591.svg|center|80px]]
| E591
|-
| style='text-align:right'| 196
| ''[[:d:Q2137859|Eiropas autoceļš E592]]''
| [[:d:Q2137859|Q2137859]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E592|E592]]
| [[Attēls:Tabliczka E592.svg|center|80px]]
| E592
|-
| style='text-align:right'| 197
| ''[[:d:Q2450792|Eiropas autoceļš E601]]''
| [[:d:Q2450792|Q2450792]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E601|E601]]
| [[Attēls:Tabliczka E601.svg|center|80px]]
| E601
|-
| style='text-align:right'| 198
| ''[[:d:Q1797423|Eiropas autoceļš E602]]''
| [[:d:Q1797423|Q1797423]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E602|E602]]
| [[Attēls:Tabliczka E602.svg|center|80px]]
| E602
|-
| style='text-align:right'| 199
| ''[[:d:Q1794844|Eiropas autoceļš E603]]''
| [[:d:Q1794844|Q1794844]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E603|E603]]
| [[Attēls:Tabliczka E603.svg|center|80px]]
| E603
|-
| style='text-align:right'| 200
| ''[[:d:Q2091528|Eiropas autoceļš E604]]''
| [[:d:Q2091528|Q2091528]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E604|E604]]
| [[Attēls:Tabliczka E604.svg|center|80px]]
| E604
|-
| style='text-align:right'| 201
| ''[[:d:Q2333741|Eiropas autoceļš E606]]''
| [[:d:Q2333741|Q2333741]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E606|E606]]
| [[Attēls:Tabliczka E606.svg|center|80px]]
| E606
|-
| style='text-align:right'| 202
| ''[[:d:Q1795007|Eiropas autoceļš E607]]''
| [[:d:Q1795007|Q1795007]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E607|E607]]
| [[Attēls:Tabliczka E607.svg|center|80px]]
| E607
|-
| style='text-align:right'| 203
| ''[[:d:Q1795057|Eiropas autoceļš E611]]''
| [[:d:Q1795057|Q1795057]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E611|E611]]
| [[Attēls:Tabliczka E611.svg|center|80px]]
| E611
|-
| style='text-align:right'| 204
| ''[[:d:Q1637858|Eiropas autoceļš E612]]''
| [[:d:Q1637858|Q1637858]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E612|E612]]
| [[Attēls:Tabliczka E612.svg|center|80px]]
| E612
|-
| style='text-align:right'| 205
| ''[[:d:Q514182|Eiropas autoceļš E641]]''
| [[:d:Q514182|Q514182]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E641|E641]]
| [[Attēls:Tabliczka E641.svg|center|80px]]
| E641
|-
| style='text-align:right'| 206
| ''[[:d:Q688368|Eiropas autoceļš E651]]''
| [[:d:Q688368|Q688368]]
| [[Austrija]]
| [[:commons:Category:Ennstal-Straße|Ennstal-Straße]]
| [[Attēls:B320-AT.svg|center|80px]]
| E651
|-
| style='text-align:right'| 207
| ''[[:d:Q2150243|Eiropas autoceļš E652]]''
| [[:d:Q2150243|Q2150243]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E652|E652]]
| [[Attēls:Tabliczka E652.svg|center|80px]]
| E652
|-
| style='text-align:right'| 208
| ''[[:d:Q2604283|Eiropas autoceļš E653]]''
| [[:d:Q2604283|Q2604283]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E653|E653]]
| [[Attēls:Tabliczka E653.svg|center|80px]]
| E653
|-
| style='text-align:right'| 209
| ''[[:d:Q676174|Eiropas autoceļš E661]]''
| [[:d:Q676174|Q676174]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E661|E661]]
| [[Attēls:Tabliczka E661.svg|center|80px]]
| E661
|-
| style='text-align:right'| 210
| ''[[:d:Q2456332|Eiropas autoceļš E662]]''
| [[:d:Q2456332|Q2456332]]
| [[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E662|E662]]
| [[Attēls:Tabliczka E662.svg|center|80px]]
| E662
|-
| style='text-align:right'| 211
| ''[[:d:Q1375947|Eiropas autoceļš E671]]''
| [[:d:Q1375947|Q1375947]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E671|E671]]
| [[Attēls:Tabliczka E671.svg|center|80px]]
| E671
|-
| style='text-align:right'| 212
| ''[[:d:Q1375938|Eiropas autoceļš E673]]''
| [[:d:Q1375938|Q1375938]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E673|E673]]
| [[Attēls:Tabliczka E673.svg|center|80px]]
| E673
|-
| style='text-align:right'| 213
| ''[[:d:Q2579632|Eiropas autoceļš E675]]''
| [[:d:Q2579632|Q2579632]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E675|E675]]
| [[Attēls:Tabliczka E675.svg|center|80px]]
| E675
|-
| style='text-align:right'| 214
| ''[[:d:Q1375961|Eiropas autoceļš E691]]''
| [[:d:Q1375961|Q1375961]]
| [[Armēnija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E691|E691]]
| [[Attēls:Tabliczka E691.svg|center|80px]]
| E691
|-
| style='text-align:right'| 215
| ''[[:d:Q1960959|Eiropas autoceļš E692]]''
| [[:d:Q1960959|Q1960959]]
| [[Gruzija]]
| [[:commons:Category:E692|E692]]
| [[Attēls:Tabliczka E692.svg|center|80px]]
| E692
|-
| style='text-align:right'| 216
| ''[[:d:Q3120429|Eiropas autoceļš E711]]''
| [[:d:Q3120429|Q3120429]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E711|E711]]
| [[Attēls:Tabliczka E711.svg|center|80px]]
| E711
|-
| style='text-align:right'| 217
| ''[[:d:Q1955315|Eiropas autoceļš E712]]''
| [[:d:Q1955315|Q1955315]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E712|E712]]
| [[Attēls:Tabliczka E712.svg|center|80px]]
| E712
|-
| style='text-align:right'| 218
| ''[[:d:Q746049|Eiropas autoceļš E713]]''
| [[:d:Q746049|Q746049]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E713|E713]]
| [[Attēls:Tabliczka E713.svg|center|80px]]
| E713
|-
| style='text-align:right'| 219
| ''[[:d:Q2265961|Eiropas autoceļš E714]]''
| [[:d:Q2265961|Q2265961]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E714|E714]]
| [[Attēls:Tabliczka E714.svg|center|80px]]
| E714
|-
| style='text-align:right'| 220
| ''[[:d:Q2099373|Eiropas autoceļš E717]]''
| [[:d:Q2099373|Q2099373]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E717|E717]]
| [[Attēls:Tabliczka E717.svg|center|80px]]
| E717
|-
| style='text-align:right'| 221
| ''[[:d:Q1871269|Eiropas autoceļš E751]]''
| [[:d:Q1871269|Q1871269]]
| [[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E751|E751]]
| [[Attēls:Tabliczka E751.svg|center|80px]]
| E751
|-
| style='text-align:right'| 222
| ''[[:d:Q745873|Eiropas autoceļš E761]]''
| [[:d:Q745873|Q745873]]
| [[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E761|E761]]
| [[Attēls:Tabliczka E761.svg|center|80px]]
| E761
|-
| style='text-align:right'| 223
| ''[[:d:Q2425402|Eiropas autoceļš E762]]''
| [[:d:Q2425402|Q2425402]]
| [[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E762|E762]]
| [[Attēls:Tabliczka E762.svg|center|80px]]
| E762
|-
| style='text-align:right'| 224
| ''[[:d:Q2425390|Eiropas autoceļš E763]]''
| [[:d:Q2425390|Q2425390]]
| [[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]
| [[:commons:Category:E763|E763]]
| [[Attēls:Tabliczka E763.svg|center|80px]]
| E763
|-
| style='text-align:right'| 225
| ''[[:d:Q2621685|Eiropas autoceļš E771]]''
| [[:d:Q2621685|Q2621685]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E771|E771]]
| [[Attēls:Tabliczka E771.svg|center|80px]]
| E771
|-
| style='text-align:right'| 226
| ''[[:d:Q2303347|Eiropas autoceļš E772]]''
| [[:d:Q2303347|Q2303347]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E772|E772]]
| [[Attēls:Tabliczka E772.svg|center|80px]]
| E772
|-
| style='text-align:right'| 227
| ''[[:d:Q3041141|Eiropas autoceļš E773]]''
| [[:d:Q3041141|Q3041141]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E773|E773]]
| [[Attēls:Tabliczka E773.svg|center|80px]]
| E773
|-
| style='text-align:right'| 228
| ''[[:d:Q2154690|Eiropas autoceļš E801]]''
| [[:d:Q2154690|Q2154690]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E801|E801]]
| [[Attēls:Tabliczka E801.svg|center|80px]]
| E801
|-
| style='text-align:right'| 229
| ''[[:d:Q27383|Eiropas autoceļš E802]]''
| [[:d:Q27383|Q27383]]
| [[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E802|E802]]
| [[Attēls:Tabliczka E802.svg|center|80px]]
| E802
|-
| style='text-align:right'| 230
| ''[[:d:Q2433065|Eiropas autoceļš E803]]''
| [[:d:Q2433065|Q2433065]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E803|E803]]
| [[Attēls:Tabliczka E803.svg|center|80px]]
| E803
|-
| style='text-align:right'| 231
| ''[[:d:Q2741026|Eiropas autoceļš E804]]''
| [[:d:Q2741026|Q2741026]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E804|E804]]
| [[Attēls:Tabliczka E804.svg|center|80px]]
| E804
|-
| style='text-align:right'| 232
| ''[[:d:Q129065|Eiropas autoceļš E805]]''
| [[:d:Q129065|Q129065]]
| [[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E805|E805]]
| [[Attēls:Tabliczka E805.svg|center|80px]]
| E805
|-
| style='text-align:right'| 233
| ''[[:d:Q129067|Eiropas autoceļš E806]]''
| [[:d:Q129067|Q129067]]
| [[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E806|E806]]
| [[Attēls:Tabliczka E806.svg|center|80px]]
| E806
|-
| style='text-align:right'| 234
| ''[[:d:Q1641750|Eiropas autoceļš E821]]''
| [[:d:Q1641750|Q1641750]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E821|E821]]
| [[Attēls:Tabliczka E821.svg|center|80px]]
| E821
|-
| style='text-align:right'| 235
| ''[[:d:Q2564356|Eiropas autoceļš E840]]''
| [[:d:Q2564356|Q2564356]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E840|E840]]
| [[Attēls:Tabliczka E840.svg|center|80px]]
| E840
|-
| style='text-align:right'| 236
| ''[[:d:Q1375993|Eiropas autoceļš E841]]''
| [[:d:Q1375993|Q1375993]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E841|E841]]
| [[Attēls:Tabliczka E841.svg|center|80px]]
| E841
|-
| style='text-align:right'| 237
| ''[[:d:Q2444194|Eiropas autoceļš E842]]''
| [[:d:Q2444194|Q2444194]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E842|E842]]
| [[Attēls:Tabliczka E842.svg|center|80px]]
| E842
|-
| style='text-align:right'| 238
| ''[[:d:Q744600|Eiropas autoceļš E843]]''
| [[:d:Q744600|Q744600]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E843|E843]]
| [[Attēls:Tabliczka E843.svg|center|80px]]
| E843
|-
| style='text-align:right'| 239
| ''[[:d:Q2707357|Eiropas autoceļš E844]]''
| [[:d:Q2707357|Q2707357]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E844|E844]]
| [[Attēls:Tabliczka E844.svg|center|80px]]
| E844
|-
| style='text-align:right'| 240
| ''[[:d:Q2446271|Eiropas autoceļš E846]]''
| [[:d:Q2446271|Q2446271]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E846|E846]]
| [[Attēls:Tabliczka E846.svg|center|80px]]
| E846
|-
| style='text-align:right'| 241
| ''[[:d:Q972968|Eiropas autoceļš E847]]''
| [[:d:Q972968|Q972968]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E847|E847]]
| [[Attēls:Tabliczka E847.svg|center|80px]]
| E847
|-
| style='text-align:right'| 242
| ''[[:d:Q2266100|Eiropas autoceļš E848]]''
| [[:d:Q2266100|Q2266100]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E848|E848]]
| [[Attēls:Tabliczka E848.svg|center|80px]]
| E848
|-
| style='text-align:right'| 243
| ''[[:d:Q947951|Eiropas autoceļš E851]]''
| [[:d:Q947951|Q947951]]
| [[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]
| [[:commons:Category:E851|E851]]
| [[Attēls:Tabliczka E851.svg|center|80px]]
| E851
|-
| style='text-align:right'| 244
| ''[[:d:Q2041537|Eiropas autoceļš E852]]''
| [[:d:Q2041537|Q2041537]]
| [[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E852|E852]]
| [[Attēls:Tabliczka E852.svg|center|80px]]
| E852
|-
| style='text-align:right'| 245
| ''[[:d:Q374394|Eiropas autoceļš E853]]''
| [[:d:Q374394|Q374394]]
| [[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E853|E853]]
| [[Attēls:Tabliczka E853.svg|center|80px]]
| E853
|-
| style='text-align:right'| 246
| ''[[:d:Q2694282|Eiropas autoceļš E871]]''
| [[:d:Q2694282|Q2694282]]
| [[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]
| [[:commons:Category:E871|E871]]
| [[Attēls:Tabliczka E871.svg|center|80px]]
| E871
|-
| style='text-align:right'| 247
| ''[[:d:Q2521873|Eiropas autoceļš E881]]''
| [[:d:Q2521873|Q2521873]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E881|E881]]
| [[Attēls:Tabliczka E881.svg|center|80px]]
| E881
|-
| style='text-align:right'| 248
| ''[[:d:Q1812428|Eiropas autoceļš E901]]''
| [[:d:Q1812428|Q1812428]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E901|E901]]
| [[Attēls:Tabliczka E901.svg|center|80px]]
| E901
|-
| style='text-align:right'| 249
| ''[[:d:Q8353069|Eiropas autoceļš E902]]''
| [[:d:Q8353069|Q8353069]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E902|E902]]
| [[Attēls:Tabliczka E902.svg|center|80px]]
| E902
|-
| style='text-align:right'| 250
| ''[[:d:Q17629116|Eiropas autoceļš E903]]''
| [[:d:Q17629116|Q17629116]]
| [[Spānija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E903.svg|center|80px]]
| E903
|-
| style='text-align:right'| 251
| ''[[:d:Q2106476|Eiropas autoceļš E931]]''
| [[:d:Q2106476|Q2106476]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E931|E931]]
| [[Attēls:Tabliczka E931.svg|center|80px]]
| E931
|-
| style='text-align:right'| 252
| ''[[:d:Q2033565|Eiropas autoceļš E932]]''
| [[:d:Q2033565|Q2033565]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E932|E932]]
| [[Attēls:Tabliczka E932.svg|center|80px]]
| E932
|-
| style='text-align:right'| 253
| ''[[:d:Q2497220|Eiropas autoceļš E933]]''
| [[:d:Q2497220|Q2497220]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E933|E933]]
| [[Attēls:Tabliczka E933.svg|center|80px]]
| E933
|-
| style='text-align:right'| 254
| ''[[:d:Q2467961|Eiropas autoceļš E951]]''
| [[:d:Q2467961|Q2467961]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E951|E951]]
| [[Attēls:Tabliczka E951.svg|center|80px]]
| E951
|-
| style='text-align:right'| 255
| ''[[:d:Q1956688|Eiropas autoceļš E952]]''
| [[:d:Q1956688|Q1956688]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E952|E952]]
| [[Attēls:Tabliczka E952.svg|center|80px]]
| E952
|-
| style='text-align:right'| 256
| ''[[:d:Q2516367|Eiropas autoceļš E961]]''
| [[:d:Q2516367|Q2516367]]
| [[Grieķija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E961.svg|center|80px]]
| E961
|-
| style='text-align:right'| 257
| ''[[:d:Q2182124|Eiropas autoceļš E962]]''
| [[:d:Q2182124|Q2182124]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E962|E962]]
| [[Attēls:Tabliczka E962.svg|center|80px]]
| E962
|-
| style='text-align:right'| 258
| ''[[:d:Q10478786|Eiropas autoceļš E981]]''
| [[:d:Q10478786|Q10478786]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E981|E981]]
| [[Attēls:E981-TR.svg|center|80px]]
| E981
|-
| style='text-align:right'| 259
| ''[[:d:Q10478788|Eiropas autoceļš E982]]''
| [[:d:Q10478788|Q10478788]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E982|E982]]
| [[Attēls:Tabliczka E982.svg|center|80px]]
| E982
|}
{{Wikidata list end}}

[[fr:Utilisateur:Gz260/Routes/RE/Wikidata]]
[[en:User:Gz260/Roads/E/Wikidata]]
[[de:Benutzer:Gz260/Straßen/E/Wikidata]]
[[es:Usuario:Gz260/Carreteras/E/Wikidata]]
[[it:Utente:Gz260/Strade/E/Wikidata]]
[[nl:Gebruiker:Gz260/Wegen/E/Wikidata]]
[[ca:Usuari:Gz260/Carreteres/E/Wikidata]]
[[da:Bruger:Gz260/Veje/E/Wikidata]]
[[el:Χρήστης:Gz260/Δρόμοι/E/Wikidata]]
[[et:Kasutaja:Gz260/Teed/E/Wikidata]]
[[fi:Käyttäjä:Gz260/Tiet/E/Wikidata]]
[[lt:Naudotojas:Gz260/Keliai/E/Wikidata]]
[[no:Bruker:Gz260/Veier/E/Wikidata]]
[[ru:Участник:Gz260/Дороги/E/Wikidata]]
[[sv:Användare:Gz260/Vägar/E/Wikidata]]</text>
      <sha1>ma9x4w5mk2uekzk03jy40tjyexcj721</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēgere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>323397</id>
    <revision>
      <id>4471795</id>
      <parentid>4471445</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:49:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Vācu uzvārdi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4471795</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="269" sha1="nnvc2lxnt7q9r4f48fdcno6jmikaxz1" xml:space="preserve">'''Jēgere''' var būt:

* [[Merle Jēgere]] — Igaunijas aktrise, dzejniece, rakstniece;
* [[Paula Jēgere-Freimane]] — Latvijas teātra un literatūras kritiķe.

== Skatīt arī ==
* [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>nnvc2lxnt7q9r4f48fdcno6jmikaxz1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marksisms-ļeņinisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>324058</id>
    <revision>
      <id>4471672</id>
      <parentid>4389745</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:18:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4263" sha1="pct1j5xaatfeg4f0p8tz52fkfopynqi" xml:space="preserve">{{Kreisās-ideoloģijas}}
[[Attēls:Marx Engels Lenin.svg|thumb|[[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] lietotais marksisma-ļeņinisma karogs, kurā attēloti marksisma-ļeņinisma pamatlicēji (no kreisās uz labo): [[Kārlis Markss|Markss]], [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]]]]

'''Marksisms-ļeņinisms''' ir politiska filozofija un [[Komunisms|komunistiska]] [[ideoloģija]], kas apvieno [[marksisms|Kārļa Marksa]] un [[Frīdrihs Engelss|Frīdriha Engelsa]] radīto teorētisko pamatu ar [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] ieguldījumu [[revolūcija|revolucionārās]] prakses un valsts pārvaldes jautājumos. Šī ideoloģija kalpoja kā [[Padomju Savienība]]s oficiālā doktrīna un būtiski ietekmēja 20. gadsimta otrās puses sociālistisko valstu politiku, kā arī [[saimniecība|saimniecisko]] un sabiedrisko kārtību.

Marksisms-ļeņinisms postulē, ka sabiedrības attīstību nosaka materiālie apstākļi un [[šķiru cīņa]]. Atšķirībā no [[klasiskais marksisms|klasiskā marksisma]], [[ļeņinisms]] piešķir īpašu nozīmi revolucionārās partijas lomai — [[proletariāta diktatūra]]s nodrošināšanai un pārejai uz bezšķiru sabiedrību. Saskaņā ar šo doktrīnu, revolucionārā avangarda partija (parasti komunistiskā [[Politiskā partija|partija]]) vadot valsti [[strādnieks|strādnieku]] vārdā, īstenojot centralizētu plānošanu un [[kolektivizācija|kolektivizāciju]] saimniekošanā.

Marksisti-ļeņinisti parasti iestājas par šādām idejām:

* [[Vienpartijas sistēma]] kā līdzeklis revolucionārās vienotības un &quot;sociālās stabilitātes&quot; nodrošināšanai.
* [[Valsts īpašums]] uz ražošanas līdzekļiem un [[plānveida saimniecība]], kas esot balstīta uz sabiedrības vajadzībām, nevis peļņu.
* [[Internacionālisms]], solidaritāte starp strādniekiem visā pasaulē un pretestība [[imperiālisms|imperiālismam]].
* Aktīva cīņa pret [[kapitālisms|kapitālismu]] un tā institūcijām kā &quot;[[sabiedrības šķira|šķiru]] apspiešanas līdzekli&quot;.

Marksisms-ļeņinisms ir bijis oficiālā ideoloģija vairākām valstīm:

* [[Padomju Savienības komunistiskā partija]];
* [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstis (piemēram, [[Polija]], [[VDR]], [[Čehoslovākija]], [[Ungārija]]);
* [[Kubas Komunistiskā partija]];
* [[Vjetnamas Komunistiskā partija]];
* [[Ķīnas Komunistiskā partija]] (līdz tās modernizācijai, kad ideoloģija tika pielāgota, radot &quot;sociālismu ar ķīniešu īpatnībām&quot;);
* [[Laosas Tautas revolucionārā partija]].

Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā marksisms-ļeņinisms zaudēja savu vadošo lomu daudzās valstīs, taču tas joprojām pastāv kā teorētiska un politiska tradīcija dažādās komunistiskajās partijās. Mūsdienās marksisma-ļeņinisma piekritēji nereti debatē par ideoloģijas reformēšanu un pielāgošanu.

== Kritika ==
Marksisms-ļeņinisms ir kritizēts gan no teorētiskā, gan praktiskā skatpunkta. Kritiķi norāda, ka šī ideoloģija gandrīz vienmēr ir novedusi pie autoritāras varas koncentrēšanās [[vienpartijas sistēma|vienas partijas]] rokās, kas ierobežojusi [[politiskais plurālisms|politisko plurālismu]] un [[vārda brīvība|vārda brīvību]]. Vēsturiski marksisma-ļeņinisma režīmus, piemēram, Padomju Savienību un [[Ķīnas Tautas Republika]] saista ar [[politiskās represijas|politiskajām represijām]], [[cenzūra|cenzūru]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumiem, tostarp masveida apcietināšanu, politisko pretinieku vajāšanu, piespiedu darba nometnēm un plaša mēroga ideoloģiskām kampaņām. Saimniecības jomā kritika bieži ir vērsta pret centralizēto [[plānveida saimniecība|plānveida saimniecību]], kas daudzviet radīja neefektivitāti, preču trūkumu un zemu [[jaunievedums|jaunievedumu]] līmeni.

== Skatīt arī ==
* [[Marksisms]]
* [[Ļeņinisms]]
* [[Komunisms]]
* [[Ķīnas sociālisms]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{politika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Sociālisms]]
[[Kategorija:Marksisms]]
[[Kategorija:Komunisms]]</text>
      <sha1>pct1j5xaatfeg4f0p8tz52fkfopynqi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2017. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331617</id>
    <revision>
      <id>4471818</id>
      <parentid>4409032</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:57:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Novembris */</comment>
      <origin>4471818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25485" sha1="9eax819lcbmf9qq3ua4wua346fiqduo" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]] — [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]] — [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>9eax819lcbmf9qq3ua4wua346fiqduo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471819</id>
      <parentid>4471818</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:59:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <origin>4471819</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25585" sha1="3mksr3vy1jbcrop6xbnzoxnhvpahshh" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]] — [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>3mksr3vy1jbcrop6xbnzoxnhvpahshh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471821</id>
      <parentid>4471819</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:02:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4471821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25707" sha1="fwu5xhqfqgaomk4t92c4y3qpbm7dywp" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]] — [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>fwu5xhqfqgaomk4t92c4y3qpbm7dywp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471822</id>
      <parentid>4471821</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:04:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Janvāris */</comment>
      <origin>4471822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25793" sha1="f1a5igl677k1syif4flq9xazsq3f1ez" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā]]
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]] — [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>f1a5igl677k1syif4flq9xazsq3f1ez</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471823</id>
      <parentid>4471822</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:04:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Janvāris */</comment>
      <origin>4471823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25792" sha1="irwpexkolzbn962odzm08ldbr6tol64" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]] — [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>irwpexkolzbn962odzm08ldbr6tol64</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471824</id>
      <parentid>4471823</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:06:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4471824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25879" sha1="nm99qfexhbl0x2sj5u095nibl04rm6f" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]] — [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>nm99qfexhbl0x2sj5u095nibl04rm6f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471825</id>
      <parentid>4471824</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:08:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4471825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25970" sha1="fuidii5bn0ami4x7sb4q9z7cbk1pc22" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]] — [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>fuidii5bn0ami4x7sb4q9z7cbk1pc22</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471826</id>
      <parentid>4471825</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:10:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marts */</comment>
      <origin>4471826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26028" sha1="4zts9ijfc1w0xmmbisk9yunai4vxts4" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>4zts9ijfc1w0xmmbisk9yunai4vxts4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471827</id>
      <parentid>4471826</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:12:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Decembris */</comment>
      <origin>4471827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26115" sha1="jnjt3qt5memc2cyc4ndmj4scb635a9s" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>jnjt3qt5memc2cyc4ndmj4scb635a9s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471828</id>
      <parentid>4471827</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:13:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4471828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26196" sha1="jwpyvs9biizrkh6dn1fh1wfxwdlbxpo" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>jwpyvs9biizrkh6dn1fh1wfxwdlbxpo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471829</id>
      <parentid>4471828</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:18:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4471829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26288" sha1="gw5fe82rwh2w1vrixotuz6423s5dkya" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>gw5fe82rwh2w1vrixotuz6423s5dkya</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471830</id>
      <parentid>4471829</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:20:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Janvāris */</comment>
      <origin>4471830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26384" sha1="iwvqyzlv6usxzhxcm1xydeos01z0s2f" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>iwvqyzlv6usxzhxcm1xydeos01z0s2f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471831</id>
      <parentid>4471830</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:23:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Februāris */</comment>
      <origin>4471831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26467" sha1="beua9474d5g6vgczv1oall7lbzogxot" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>beua9474d5g6vgczv1oall7lbzogxot</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471832</id>
      <parentid>4471831</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:25:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Janvāris */</comment>
      <origin>4471832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26560" sha1="5ojjgff6ecsbdev423wamon6urkj1wg" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>5ojjgff6ecsbdev423wamon6urkj1wg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471833</id>
      <parentid>4471832</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:27:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Februāris */</comment>
      <origin>4471833</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26641" sha1="f10o30h2i8bu8ffy58lj8t0m4huwmkq" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>f10o30h2i8bu8ffy58lj8t0m4huwmkq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471834</id>
      <parentid>4471833</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:29:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4471834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26761" sha1="imkp99tjs1nqbdlale73ke1cetc56xu" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>imkp99tjs1nqbdlale73ke1cetc56xu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471835</id>
      <parentid>4471834</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:32:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Decembris */</comment>
      <origin>4471835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26844" sha1="rgk716cuxnoc1h86614jwnhvl2trkh7" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>rgk716cuxnoc1h86614jwnhvl2trkh7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471836</id>
      <parentid>4471835</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:34:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4471836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26919" sha1="fwdmg86juwhgfjmc0alzlmtwevrd7rd" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>fwdmg86juwhgfjmc0alzlmtwevrd7rd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471837</id>
      <parentid>4471836</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:36:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4471837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26976" sha1="8xeocccjizzp6ra0ilrkxedi5vnbq67" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>8xeocccjizzp6ra0ilrkxedi5vnbq67</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471838</id>
      <parentid>4471837</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:37:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maijs */</comment>
      <origin>4471838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27061" sha1="2dyp2u2alou7jjniu4s10ixdciy0bi6" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>2dyp2u2alou7jjniu4s10ixdciy0bi6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471839</id>
      <parentid>4471838</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:39:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4471839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27147" sha1="po6so9ccs54cdhgn7ubbzd2q2t951p2" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>po6so9ccs54cdhgn7ubbzd2q2t951p2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471840</id>
      <parentid>4471839</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:41:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maijs */</comment>
      <origin>4471840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27243" sha1="39vq1yzoloth3wfxayh07klpkmxn8uy" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>39vq1yzoloth3wfxayh07klpkmxn8uy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471841</id>
      <parentid>4471840</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:46:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4471841</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27322" sha1="o16x4cshixanqneceuy4314ktstxqgb" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[16. janvāris]]:
** [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
** [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>o16x4cshixanqneceuy4314ktstxqgb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471842</id>
      <parentid>4471841</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:51:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Janvāris */</comment>
      <origin>4471842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27343" sha1="0uoo7480kbgyzi94wof7tha4ojjmt3g" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>0uoo7480kbgyzi94wof7tha4ojjmt3g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471843</id>
      <parentid>4471842</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:53:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4471843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27420" sha1="bdwt1ebe0ptdbiio8qd80tfbjo1gr3z" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Vilnis Edvīns Bresis]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>bdwt1ebe0ptdbiio8qd80tfbjo1gr3z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471844</id>
      <parentid>4471843</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:58:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4471844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27497" sha1="bt0r6zz4yl45xw0lo495lblt26zapo7" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Valentīns Kirilovs]], šahists (dzimis 1938. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Vilnis Edvīns Bresis]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>bt0r6zz4yl45xw0lo495lblt26zapo7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471845</id>
      <parentid>4471844</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:03:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Decembris */</comment>
      <origin>4471845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27564" sha1="457rvw19eje6tp37t4ztgm1r7234tut" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Valentīns Kirilovs]], šahists (dzimis 1938. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]] — [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Vilnis Edvīns Bresis]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]]:
** [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Voldemārs Markots]], padomju politiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>457rvw19eje6tp37t4ztgm1r7234tut</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471846</id>
      <parentid>4471845</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:05:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4471846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27635" sha1="br41o9s7mayl0nwtfs1a6s50yn3af94" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]] — [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Valentīns Kirilovs]], šahists (dzimis 1938. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]]:
** [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
** [[Aina Muze]], tekstilmāksliniece, pedagoģe (dzimusi 1943. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Vilnis Edvīns Bresis]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]]:
** [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Voldemārs Markots]], padomju politiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>br41o9s7mayl0nwtfs1a6s50yn3af94</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471850</id>
      <parentid>4471846</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:12:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marts */</comment>
      <origin>4471850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27737" sha1="7tnfm53bmf9myc43v07ycule7yxcg78" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
** [[Valdis Sakars]], pedagogs, mācību grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1921. gadā)
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Valentīns Kirilovs]], šahists (dzimis 1938. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]]:
** [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
** [[Aina Muze]], tekstilmāksliniece, pedagoģe (dzimusi 1943. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Vilnis Edvīns Bresis]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]]:
** [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Voldemārs Markots]], padomju politiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>7tnfm53bmf9myc43v07ycule7yxcg78</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471852</id>
      <parentid>4471850</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:17:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Februāris */</comment>
      <origin>4471852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27728" sha1="3bmixq3atr1p2b329xr7616f4pqspe0" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
** [[Valdis Sakars]], pedagogs, mācību grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1921. gadā)
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]] — [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Valentīns Kirilovs]], šahists (dzimis 1938. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]]:
** [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
** [[Aina Muze]], tekstilmāksliniece, pedagoģe (dzimusi 1943. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Vilnis Edvīns Bresis]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]]:
** [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Voldemārs Markots]], padomju politiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>3bmixq3atr1p2b329xr7616f4pqspe0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471853</id>
      <parentid>4471852</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:19:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4471853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27821" sha1="jcooex6h3dd304kcbrchfccurz7o2fa" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
** [[Valdis Sakars]], pedagogs, mācību grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1921. gadā)
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]]:
** [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
** [[Ivars Zaikins]], mākslinieks dekorators, plakātists, gleznotājs (dzimis 1944. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Valentīns Kirilovs]], šahists (dzimis 1938. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]]:
** [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
** [[Aina Muze]], tekstilmāksliniece, pedagoģe (dzimusi 1943. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Vilnis Edvīns Bresis]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]]:
** [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Voldemārs Markots]], padomju politiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>jcooex6h3dd304kcbrchfccurz7o2fa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471855</id>
      <parentid>4471853</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:39:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4471855</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27929" sha1="16187p9wsy4mbwlftgfy32co2vuxaic" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
** [[Valdis Sakars]], pedagogs, mācību grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1921. gadā)
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]]:
** [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
** [[Ivars Zaikins]], mākslinieks dekorators, plakātists, gleznotājs (dzimis 1944. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Valentīns Kirilovs]], šahists (dzimis 1938. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]]:
** [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
** [[Aina Muze]], tekstilmāksliniece, pedagoģe (dzimusi 1943. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[20. oktobris]] — [[Silvija Karina Zaķe]], koncertu producente, koncertmeistare (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Vilnis Edvīns Bresis]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]]:
** [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Voldemārs Markots]], padomju politiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>16187p9wsy4mbwlftgfy32co2vuxaic</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471857</id>
      <parentid>4471855</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:56:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4471857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28435" sha1="0vzd30yz2bs1w0hwrstnp9599pp18z2" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2017. gads|2017. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Piemiņas brīdis pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā (32408636271).jpg|thumb|250px|[[Raimonds Vējonis]], [[Ināra Mūrniece]] un ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] 2017. gada 26. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Raimonds Vējonis]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Kučinska Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[12. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli  ==
[[Attēls:Yellow wagtail edit.jpg|thumb|200px|[[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]]]]
[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|200px|Gada dzīvotne — [[lauku sēta]]]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} TVNET 2017. gada 18. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[dzeltenā cielava]] (''Motacilla flava'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017/ 2017. gada putns – dzeltenā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170123022508/http://www.dabasdati.lv/lv/article/2017-gada-putns-ndash-dzeltena-cielava/2017 |date={{dat|2017|01|23||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Eiropas dievlūdzējs]] (''Mantis religiosa'')&lt;ref&gt;[http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs/ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170112214753/http://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2017-ndash-eiropas-dievludzejs |date={{dat|2017|01|12||bez}} }} Dabasdati.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[augsnes dižslieka]] (''Lumbricus terrestris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2017-augsnes-dizslieka/2017/ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka] Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Spānijas kailgliemezis]] (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā priede]] (''Pinus sylvestris'')&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/gada-koks-parasta-priede.a218629/ Gada koks - parastā priede] LSM 2017. gada 11. janvārī.&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā salmene]] (''Helichrysum arenarium'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2017-ndash-dzeltena-salmene/ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene] Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2017-un-aicinajums-uz-mikologu-biedribas-sanaksmi/ Gada sēne 2017] Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis --&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā kociņsūna]] (''Climacium dendroides'')&lt;ref&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2017-parasta-kocinsuna/2017/ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna] Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[lauku sēta]]&lt;ref&gt;[http://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta] Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Dzierkaļu kalns]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzivnieki/dzive/2017.-gada-geovieta--dzerkalu-kalns-latgale.a219952/|accessdate={{dat|2017|1|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalns ar senpilsētu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/|title=PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU|last=Tomsons|first=Artūrs|date={{dat|2017|7|31||bez}}|publisher=Latvijas Arheologu biedrība|accessdate={{dat|2017|7|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180221221326/https://arheologubiedriba.lv/2017/07/31/par-2017-gada-arheologijas-pieminekli-izsludinats-mezotnes-pilskalns-ar-senpilsetu/}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* 24.—28. janvāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/latvija-pirmo-reizi-notiks-pasaules-junioru-cempionats-skeletona|website=bobslejs.lv|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* 4.—5. februāris — [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/luge/siguldas-trase-uznems-2017-gada-pasaules-junioru-cempionatu-kamaninu-sporta.d?id=47510885|accessdate={{dat|2017|1|12||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]}}&lt;/ref&gt;
* 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] un Vācijas prezidents [[Joahims Gauks]] Rīgā atklāja [[Reformācijas laukums|Reformācijas laukumu]].
* 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207|title=LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS|last=Mālmeisters|first=Mārtiņš|date={{dat|2017|2|13}}|publisher=olimpiāde.lv|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218060039/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-sanemusi-ielugumu-piedalities-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-1207}}&lt;/ref&gt;
* 17. februārī:
** tika pasniegta [[Purvīša balva]], balvu saņēma [[Krišs Salmanis]], [[Anna Salmane]] un [[Kristaps Pētersons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/purvisa-balva-2017-pieskirta-krisam-salmanim-annai-salmanei-un-kristapam-petersonam.a224321/|title=«Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam|last=Kušķe|first=Baiba|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidostā &quot;Rīga&quot;]] pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas ''Vim Airlines'' lidmašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rigas-lidosta-uz-skrejcela-saslid-lidmasina-ar-khl-komandu-cietuso-nav.a224269/|title=Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav|last=Čunka|first=Judīte|date={{dat|2017|2|17}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* 10.—22. aprīlis — Rīgā notika [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]].

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde notika [[Liepāja|Liepājā]].
* 12.—14. maijs — Rīgā notika [[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=59th WCCC:  Highlights and Decisions   - WFCC|url=http://www.wfcc.ch/meetings/59wccc-decisions/|accessdate={{dat|2016|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]:
** norisinājās ikgadējais [[Lattelecom Rīgas maratons]], kurā [[Valērijs Žolnerovičs]] uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kenijas-un-etiopijas-skrejeji-uzvar-rigas-maratona-zolnerovicam-latvijas-rekords.a236380/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+15.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords|last=Galkins|first=Gundars|coauthors=Jānis Lazdāns|date={{dat|2017|5|14}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Četru dienu vizītē ieradās [[Uzbekistāna]]s Senāta priekšsēdētājs [[Nigmatilla Juddaševs]].
* [[19. maijs]] — pasniedza [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Arhitektūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-lielo-gada-balvu-2017-sanemis-saolinas-lidojoso-muku-teatris.a237088/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+22.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=«Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris|date={{dat|2017|5|19}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
**[[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] izcēlās ugunsgrēks uz [[Tankkuģis|tankkuģa]] ''Zircon'', kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/661910-likvidets_ugunsgreks_uz_tankkuga_rigas_lici?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam [[Tehniskā apskate|tehnisko apskati]] varēs veikt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauniem-auto-pirmas-divas-tehniskas-apskates-bus-javeic-retak--reizi-divos-gados.a237553/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+26.05.2017.&amp;utm_medium=email|title=Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados|date={{dat|2017|5|25}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — atklāja [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca]]s jauno korpusu.
* [[3. jūnijs]] — notika [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Gads līdz pašvaldību vēlēšanām|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2016|9|21||bez}}|date={{dat|2016|6|3||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170510080049/https://www.cvk.lv/pub/public/31248.html|archivedate={{dat|2017|05|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/terorisma-risku-mazinasanai-aizliedz-fotografet-un-filmet-kritiskas-infrastrukturas-objektus.d?id=48923949&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+07.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus|date={{dat|2017|6|6}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Latvijas tenisiste [[Aļona Ostapenko]] izcīnīja uzvaru [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].
* [[15. jūnijs]]: 
** Par [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] vadītāju tika apstiprināts [[Jēkabs Straume]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-straumes-iecelsanu-knab-prieksnieka-amata..a240078/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lms.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Latvijā tika aizliegts [[cirks|cirka]] izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Dzērve|first1=Laura|title=Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neatbalsta-atsevisku-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a240097/|accessdate={{dat|2017|6|15||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — Jūrmalā, [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]], izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jurmala-izcelies-paaugstinatas-bistamibas-ugunsgreks.a240430/|accessdate={{dat|2017|6|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūnijs]] — ar [[Indija]]s nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis ''[[Venta-1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — jaundzimušo [[personas kods|personas kodos]] vairs nenorādīs dzimšanas datus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-jaundzimuso-personas-kodos-vairs-nenoradis-dzimsanas-datus.a241704/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais%2C+03.06.2017.&amp;utm_medium=email|title=No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus|last=Anstrate|first=Vita|date={{dat|2017|7|1}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* 18.—19. augusts — [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālajā parkā]] notika [[Pasaules čempionāts rogainingā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Vecvagaris|first1=Matīss|title=2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/tautas-sports/dzive/2017.gada-latvija-notiks-pasaules-chempionats-rogaininga.a101519/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2014|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Daugavpils dome]] atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju [[Andrejs Elksniņš|Andreju Elksniņu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|title=Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[Ir (žurnāls)|irlv.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909050205/http://www.irlv.lv/2017/9/2/elksnins-zaude-daugavpils-mera-amatu|archivedate={{dat|2017|09|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā ievēlēja [[Rihards Eigims|Rihardu Eigimu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-mera-amata-elksninu-nomaina-eigims.a248775/|title=Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims|date={{dat|2017|9|2||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — tika pasniegta [[Valtera Capa balva]], to saņēma [[Edgars Sūna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3912&amp;Itemid=43&amp;utm|title=Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|accessdate={{dat|2017|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
[[Attēls:Ojārs Bušs 2015.jpg|thumb|120px|[[Ojārs Bušs]]]]
[[Attēls:Biruta-Baumane.jpg|thumb|120px|[[Biruta Baumane]]]]
[[Attēls:Пинка Янис Петрович.png|thumb|120px|[[Jānis Pinka]]]]
[[Attēls:Ministru kabineta Balvas pasniegšana (5171224755).jpg|thumb|120px|[[Līvija Akuratere]]]]
[[Attēls:Rihards kondratovics.JPG|thumb|120px|[[Rihards Kondratovičs]]]]
[[Attēls:Gido Kokars.jpg|thumb|120px|[[Gido Kokars]]]]
[[Attēls:Grigs Oskars.JPG|thumb|120px|[[Oskars Grīgs]]]]
[[Attēls:Juris Zakis.JPG|thumb|120px|[[Juris Zaķis]]]]
[[Attēls:Vilnis Edvins Bresis.jpg|thumb|120px|[[Vilnis Edvīns Bresis]]]]
[[Attēls:Валдис Бисениекс.jpg|thumb|120px|[[Valdis Bisenieks]]]]
[[Attēls:Edwin Vedejs from PA-V.jpg|thumb|120px|[[Edvīns Vedējs]]]]
[[Attēls:HeineVagnere.jpeg|thumb|120px|[[Žermēna Heine-Vāgnere]]]]
[[Attēls:2016-09-18 Augusts.jpg|thumb|120px|[[Augusts Sukuts]]]]
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]]:
** [[Ojārs Bušs]], valodnieks (dzimis 1944. gadā)
** [[Austra Pumpure]], dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — [[Ildze Kronta]], literatūrkritiķe, bibliogrāfe (dzimusi 1940. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Jānis Serģis]], motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Rita Drīzule]], folkloras pētniece (dzimusi 1921. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Rolfs Ekmanis]], literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Uldis Brauns]], režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Igors Garais]], šahists (dzimis 1922. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Biruta Baumane]],  gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
** [[Maija Apine]], teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
** [[Jānis Pinka]], traktorists un politiķis, Sociālistiskā Darba Varonis (dzimis 1930. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Jautrīte Putniņa]], pianiste, pasniedzēja (dzimusi 1929. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Līvija Akuratere]], teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zinovijs Segals]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Helēna Celmiņa]], rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Andrejs Rozenbergs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Edmunds Johansons]], iekšlietu darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (dzimusi 1940. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere|url=http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|publisher=[[Latvijas Basketbola savienība]]|accessdate={{dat|2017|2|10||bez}}|date={{dat|2017|2|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170214040124/http://basket.lv/lbs/10022017-seru_vests_muziba_aizgajusi_pasaules_cemp|archivedate={{dat|2017|02|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — [[Sandra Brīnuma]], dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Lidija Liekne]], operetes soliste (dzimusi 1926. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Rihards Kondratovičs]], biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas &quot;Babīte&quot; dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Ārvaldis Tupesis]], skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Aivars Slucis]], ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
* [[9. marts]] — [[Gido Kokars]], komponists (dzimis 1921. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Inta Grigoroviča]], filmas &quot;[[Dokumentālists]]&quot; (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|access-date=23-12-2023|date=23-12-2023}}&lt;/ref&gt;
** [[Valdis Sakars]], pedagogs, mācību grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1921. gadā)
* [[18. marts]] — [[Alberts Legzdiņš]], mūziķis, grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
* [[26. marts]]:
** [[Velta Galēna]], kordiriģente (dzimusi 1914. gadā)
** [[Brigita Baiba Krūmiņa]], dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
* [[27. marts]] — [[Elmārs Katlaps]], scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Žanis Ezītis]], rakstnieks, satīriķis (dzimis 1935. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Valentīns Mazzālītis]], vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Nikolajs Balvačovs]], basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Indulis Ranka]], tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Julieta Rumberga]], trimdas latviešu sabiedriskā darbiniece, izdevēja (dzimusi 1926. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Oskars Grīgs]], politiķis (dzimis 1943. gadā)

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — [[Visvaldis Feldmanis]], jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)&lt;ref&gt;[http://www.kolka.lv/?p=11478 Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230708183237/http://www.kolka.lv/?p=11478 |date={{dat|2023|07|08||bez}} }} kolka.lv&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — [[Ingrida Vīksna]], dzejniece, rakstniece, redaktore (dzimusi 1920. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Eleonora Tjarve]], tulkotāja, dzejniece (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. maijs]] — [[Venta Vecumniece]], Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[10. jūnijs]]:
** [[Voldemārs Gudovskis]], gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
** [[Ivars Zaikins]], mākslinieks dekorators, plakātists, gleznotājs (dzimis 1944. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Valentīns Kirilovs]], šahists (dzimis 1938. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Vladimirs Ladusāns]], mākslinieks, dizainers (dzimis 1938. gadā)
* [[18. jūnijs]]:
** [[Pauls Kvelde]], diriģents (dzimis 1927. gadā)
** [[Aina Muze]], tekstilmāksliniece, pedagoģe (dzimusi 1943. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Antons Stankevičs]], rakstnieks, scenārists, preses darbinieks( dzimis 1928. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Rolands Valdmanis]], aktieris, režisors (dzimis 1927. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — [[Āris Auders]], ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]]:
** [[Juris Zaķis]], fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Marija Briede-Makoveja]], dzejniece, tulkotāja, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Aija Eriņa]], mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-kadreizejais-jurmalas-mers-juris-visockis.d?id=49078465|accessdate={{dat|2017|7|26||bez}}|work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[8. augusts]] — [[Pēteris Plakidis]], komponists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Pēteris Guļāns]], ekonomists (dzimis 1920. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Gunārs Birkerts]], arhitekts (dzimis 1925. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Centis Kriķis]], diriģents (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-aizgajis-dirigents-centis-krikis.a247403/|accessdate={{dat|2017|8|21||bez}}|work=[[Latvijas Radio]]|date={{dat|2017|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]]:
** [[Pēteris Šiliņš]], aktieris (dzimis 1949. gadā)
** [[Juris Zariņš (inženieris)|Juris Zariņš]], izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Marga Austruma]], [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] skulptore (dzimusi 1930. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Zdzislavs Romanovskis]], dziedātājs (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/muziba-aizgajis-dziedatajs-zdzislavs-romanovskis/ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis] irliepaja.lv&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]]:
** [[Jānis Biezais]], ekonomists, publicists, politiķis (dzimis 1940. gadā)
** [[Marta Cakare]], dziedātāja, literāte, pedagoģe, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1920. gadā)

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — [[Konstantīns Pupurs]], politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Inta Freimane]], valodniece, pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Rimma Solnceva]], aktrise (dzimusi 1930. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ivars Strautmanis]], arhitekts (dzimis 1932. gadā)

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Andris Rubenis]], filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Rodions Gordijenko]], aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Andrejs Zaķis (hokeja tiesnesis)|Andrejs Zaķis]], hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
* [[20. oktobris]] — [[Silvija Karina Zaķe]], koncertu producente, koncertmeistare (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Vilnis Edvīns Bresis]], lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1938. gadā)
** [[Alberts Budže]], garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Aļiks Kārkliņš]], futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Juris Gagainis]], metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Valdis Bisenieks]], valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[15. novembris]] — [[Juris Merksons]], basketbolists (dzimis 1939. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Aina Blinkena]], valodniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Edvīns Vedējs]], ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
* [[7. decembris]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Valērijs Maligins]], uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Kārlis Auškāps]], teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
* [[11. decembris]] — [[Oļegs Skarainis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Indra Gubiņa]], rakstniece, dzejniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[14. decembris]]:
** [[Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)|Jānis Bērziņš]], fiziķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Voldemārs Markots]], padomju politiķis (dzimis 1931. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Andris Apinītis]], lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Zenta Sarma (Vilsone)]], dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Augusts Sukuts]], režisors, kinofestivāla &quot;Arsenāls&quot; dibinātājs (dzimis 1947. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2017. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2017. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>0vzd30yz2bs1w0hwrstnp9599pp18z2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SC Braga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341286</id>
    <revision>
      <id>4471642</id>
      <parentid>4061617</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T14:28:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4471642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9714" sha1="8u5qjarx8qlzr9xl15lasytl7w9furq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = ''SC Braga''
| logo       = [[File:Sporting Clube Braga.png|200px]]
| pilns      = ''Sporting Clube de Braga''
| iesauka    = ''Os Arcebispos'' (arhibīskapi)&lt;br /&gt;''Os Arsenalistas'' (''Arsenal'' fani)&lt;br /&gt;''Os Minhotos'' (Tie no Minju)&lt;br /&gt;''Os Guerreiros do Minho'' (Minju kareivji)
| pilsēta    = {{Vieta|Portugāle|Braga}}
| dib        = 1921
| dib_mēn    = 1
| dib_dat    = 19
| stad       = [[Estádio Municipal de Braga]]
| ietilp     = 30 286
| prez       = {{flaga|Portugāle}} Antoniu Salvadors
| tren       = {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Karvaļals]]
| līga       = ''[[Primeira Liga]]''
| sez        = 2025.—2026.
| poz        = 4. vieta
|pattern_la1=_braga1617h
|pattern_b1=_braga1617h
|pattern_ra1=_braga1617h
|pattern_sh1=_braga1617h
|pattern_so1=_braga1617h
|leftarm1=FFFFFF
|body1=FFFFFF
|rightarm1=FFFFFF
|shorts1=FFFFFF
|socks1=FF0000
|pattern_la2=_braga1617a
|pattern_b2=_braga1617a
|pattern_ra2=_braga1617a
|pattern_sh2=_braga1617a
|pattern_so2=_braga1617a
|leftarm2=FFFFFF
|body2=FFFFFF
|rightarm2=FFFFFF
|shorts2=FFFFFF
|socks2=FFFFFF
}}
'''''Sporting Clube de Braga''''' ir [[Portugāle]]s [[sporta klubs]] no [[Braga]]s pilsētas. Sporta kluba populārākā komanda ir [[futbols|futbola]] komanda, kura mājas spēles aizvada ''[[Estádio Municipal de Braga]]'' stadionā, kurš tika uzbūvēts [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta futbolā]] vajadzībām.

No Portugāles turnīriem Braga uzvarējusi 1965.—1966., 2015.—2016. un 2020.—2021. gada [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausā]], divreiz [[Taça da Liga|Portugāles līgas kausā]]. 2000. gados klubs pakāpeniski kļuva par vienu no Portugāles panākumiem bagātākajiem klubiem aiz Portugāles «lielā trijnieka» ([[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]], [[FC Porto]] un [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]]) un guvis panākumus dažādos Eiropas turnīros, ieskaitot uzvaru pēdējā [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausā]] 2008. gadā (vienīgais Portugāles klubs ar šādu panākumu) un [[UEFA Eiropas līga]]s fināla sasniegšanu 2011. gadā. Pirmoreiz noslēdzot Portugāles čempionāta sezonu otrajā vietā 2009.—2010. gada sezonā, Braga pirmoreiz iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā, izslēdzot [[Celtic F.C.|''Celtic'']] un [[Sevilla FC|''Sevilla'']] komandas. Braga kvalificējās grupu turnīram arī 2012.—2013. gada sezonā, izslēgšanas kārtā pārspējot [[Udinese Calcio|''Udinese'']].

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.–2011.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.–2012.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.–2013.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2024.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sasniegumi ==
* '''''[[Primeira Liga]]'''''
** Vicečempioni (1): 2009–10
* '''Portugāles kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portcuphist.html |title=Portugal - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2021|5|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (3): 1965–66, 2015–16, 2020–21
** Finālisti (4): 1976–77, 1981–82, 1997–98, 2014–15
* '''Portugāles Līgas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portleagcuphist.html |title=Portugal - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2021|5|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 2012–13, 2019–20
** Finālisti (2): 2016–17, 2020–21
* '''Portugāles superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portsupcuphist.html |title=Portugal - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2021|5|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (3): 1982, 1998, 2016
* '''Otrā divīzija'''
** Uzvarētāji (2): 1946–47, 1963–64
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Finālisti (1): 2010–11
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2008

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [https://int.soccerway.com/teams/portugal/sporting-braga/1682/ SC Braga SOCCERWAY]
* [https://www.flashscore.com/team/braga/dpUer7ht/ SC Braga; flashscore]
* [https://www.espn.com/soccer/team/_/id/2994/braga SC Braga; ESPN]
* [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=61 SC Braga; Foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516132201/http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=61 |date={{dat|2022|05|16||bez}} }}
* [https://www.zerozero.pt/equipa.php?id=15 SC Braga; zerozero.pt]
* [https://www.transfermarkt.com/sc-braga/startseite/verein/1075 SC Braga; transfermarkt]

{{PORfutč}}

{{DEFAULTSORT:Braga}}
[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]
[[Kategorija:SC Braga]]</text>
      <sha1>8u5qjarx8qlzr9xl15lasytl7w9furq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dmitrijs Kuzmins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>342562</id>
    <revision>
      <id>4472004</id>
      <parentid>4460878</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:49:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472004</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8892" sha1="ic5c6osq8e692lsw68qruntemsjnk1u" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Dmitrijs Kuzmins
|     vārds_orig = ''Дмитрий Кузьмин''
|         attēls = Dm kuzmin.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Dmitrijs Kuzmins 2006. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1968
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 12
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PSFR|Maskava|td=Krievija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[krievi|krievs]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|     pseidonīms = 
|   nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[tulkotājs]], [[atdzejotājs]], [[redaktors]], [[izdevējs]], [[literatūrzinātnieks]]
|rakstīšanas valoda = krievu
|        periods =
|          žanri = 
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi =
|    ietekmējies =
|     ietekmējis =
|     alma_mater =  
|    apbalvojumi = [[Andreja Belija prēmija]]
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Dmitrijs Kuzmins''' ({{val|ru|Дмитрий Владимирович Кузьмин}}; dzimis {{dat|1968|12|12}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[krievi|krievu]] [[dzejnieks]], [[literatūrzinātnieks]], [[tulkotājs]], [[atdzejotājs]], [[redaktors]], [[izdevējs]], literāro projektu organizators. Kopš 2014. gada dzīvo [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/no-putina-aizbegusie-vilusies-par-imigracijas-likuma-grozijumiem-saeima.d?id=47504359 No Putina aizbēgušie vīlušies par Imigrācijas likuma grozījumiem Saeimā], [[Delfi (portāls)|DELFI]], 31. maijs 2016&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dmitrijs Kuzmins dzimis arhitekta Vladimira Ļegošina un redaktores Edvardas Kuzminas ģimenē, viņš ir krievu tulkotājas Noras Gaļas mazdēls. 1993. gadā Kuzmins beidzis Maskavas Valsts Pedagoģisko universitāti. 2005. gadā iegūts [[filoloģija]]s zinātņu doktora grāds par disertāciju par [[vienrinde|vienrindēm]] (2016. gadā tās paplašināta redakcija tika publicēta kā [[monogrāfija]] “Krievu vienrinde. Vēstures un teorijas apraksts” ({{val|ru|Русский моностих. Очерк истории и теории}})).&lt;ref&gt;[http://www.hzf.lu.lv/zinas/t/42739/ Notiks tikšanās ar filologu Dmitriju Kuzminu]{{Novecojusi saite}}, [[LU Humanitāro zinātņu fakultāte]], 21.10.2016&lt;/ref&gt; Pasniedzis vairākās Krievijas universitātēs. 2014. gadā strādājis kā uzaicinātais profesors [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]] (ASV). Pirmās krievu mācību grāmatas “Dzeja” (2016) līdzautors.

Kopš 1990. gada Kuzmins publicējas kā dzejnieks. 2008. gadā izdevis dzejoļu un atdzejojumu krājumu “Labi būt dzīvam” ({{val|ru|Хорошо быть живым}}), par ko nākamajā gadā ieguvis prēmiju “Maskavas novērtējums” ({{val|ru|Московский счёт}}) par labāko debijas grāmatu. Dzejoļi tika publicēti atdzejojumos angļu, latviešu, ukraiņu, franču, vācu, uzbeku, ķīniešu valodās. Piedalījies dzejas festivālos un semināros Rīgā, [[Gente|Gentē]] (Beļģija), [[Noridža|Noridžā]] (Lielbritānija), Tutcingā (Vācija), [[Belgrada|Belgradā]] (Serbija), [[Almati]] (Kazahstāna), [[Tartu]] (Igaunija), Maskavā, [[Pēterburga|Pēterburgā]], [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]], [[Novosibirska|Novosibirskā]], [[Krasnojarska|Krasnojarskā]], [[Kaļiņingrada|Kaļiņingradā]] utt.

Atdzejo mūsdienu dzeju no angļu, franču, ukraiņu un citām valodām, ir iztulkojis [[Sent-Ekziperī|Antuāna de Sent-Ekziperī]] stāstu “Dienvidu kurjers”.

Apgāda “ARGO-RISK” dibinātājs (1993) un galvenais redaktors; apgāds publicējis aptuveni 500 mūsdienu dzejnieku un rakstnieku grāmatas, tai skaitā [[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]], [[Marts Pujāts|Marta Pujāta]], [[Krišjānis Zeļģis|Krišjāņa Zeļģa]], [[Aivars Eipurs|Aivara Eipura]] krājumus krievu valodā. Jauno literātu apvienības “Vavilon” dibinātājs (1997), mūsdienu dzejas žurnāla “Vozduh” (Gaiss, {{val|ru|Воздух}}; 2006) dibinātājs un redaktors; daudzu literāru projektu kurators. Vairāku dzejas antoloģiju sastādītājs – «Ļoti īsie teksti», «Literatūra ne no galvaspilsētas» «Atbrīvotais Uliss: krievu dzeja ārpus Krievijas», «Polārā antoloģija: mūsdienu krievu rakstnieki par Arktiku un Antarktiku», kā arī [[Slovēnija|Slovēnijā]] izdotās mūsdienu krievu dzejas antoloģija un mūsdienu krievu [[LGBT]] literatūras antoloģijas (publicēta [[Spānija|Spānijā]]). Ir izveidojis tiešsaistes projektu «Jaunā Krievijas literārā karte» un mūsdienu krievu literātu portretu arhīvu — galeriju «Krievu literatūras sejas». Noras Gaļas prēmijas (2012) par īso prozu tulkojumiem no angļu valodas līdzdibinātājs.

Latvijā dibinājis projektu “Literatūra bez robežām” ({{val|en|Literature Without Borders}}) — starptautisko izdevniecību un rezidenci dzejas atdzejotājiem. Divu gadu laikā ir izdotas 8 grāmatas krievu un latviešu valodās (viena no tām ir [[Einārs Pelšs|Eināra Pelša]] grāmata “Mīļākais tētis pasaulē” 2016.). 2016. gadā rezidencē viesojušies atdzejotāji no Krievijas un Kazahstānas. Literāra projekta ietvaros Rīgā tika organizēti literārie pasākumi, tajā skaitā pasaules dzejas lasījumu Latvijas pasākums, atbalstot palestīniešu dzejnieku Ašrafu Fajadu (piedalījušies [[Jānis Rokpelnis]], [[Edvīns Raups]], [[Arvis Viguls]], [[Sergejs Timofejevs]] un citi.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/590954-riga_rikos_dzejas_lasijumu_atbalstot_uz_navi_notiesato_dzejnieku_asrafu_fajedu Rīgā rīkos dzejas lasījumu, atbalstot uz nāvi notiesāto dzejnieku Ašrafu Fajedu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160420041240/http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/590954-riga_rikos_dzejas_lasijumu_atbalstot_uz_navi_notiesato_dzejnieku_asrafu_fajedu |date={{dat|2016|04|20||bez}} }}, [[LETA]], 2016. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt;). Kuzmina krieviskojumos pēc 2017. gada ir publicēti latviešu dzejnieku dzejoļi, starp tiem ir [[Inga Gaile]], [[Katrīna Rudzīte]], [[Daina Sirmā]], [[Ivars Šteinbergs]], [[Krista Anna Belševica]] un [[Lote Vilma Vītiņa]]. Ar Kuzmina priekšvārdiem Latvijā ir publicēti [[Mihails Kuzmins|Mihaila Kuzmina]]&lt;ref&gt;[https://satori.lv/book/tikli-seti Mihails Kuzmins. Tīkli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211027220941/https://satori.lv/book/tikli-seti |date={{dat|2021|10|27||bez}} }}, [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]], 2019. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt; un [[Dmitrijs Prigovs|Dmitrija Prigova]]&lt;ref&gt;Ilva Skulte. [https://www.punctummagazine.lv/2021/10/27/trauku-mazgajama-masina-ka-poetiskas-atbrivosanas-ierocis/ Trauku mazgājamā mašīna kā poētiskās atbrīvošanās ierocis]{{Novecojusi saite}}, [[Punctum]], 2021. gada 27. oktobrī&lt;/ref&gt; dzejas grāmatas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20170702093332/http://www.literaturewithoutborders.lv/lv Literatūra bez robežām]
* [http://www.punctummagazine.lv/2016/11/21/autors-arpus-robezam/ Autors ārpus robežām]{{Novecojusi saite}}: Saruna ar Dmitriju Kuzminu, [[Punctum]], 21.11.2016.
* [http://naba.lsm.lv/lv/raksts/bronhits/viesos-izdevejs-tulkotajs-un-dzejnieks-dmitrijs-kuzmins.a75498/ Viesos izdevējs, tulkotājs un dzejnieks Dmitrijs Kuzmins] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161017051143/http://naba.lsm.lv/lv/raksts/bronhits/viesos-izdevejs-tulkotajs-un-dzejnieks-dmitrijs-kuzmins.a75498/ |date={{dat|2016|10|17||bez}} }}, Radio Naba, 15. oktobris 2016.
* [http://satori.lv/article/dmitrijs-kuzmins-ja-es-nodarbojos-ar-tradicionalo-vertibu-grausanu Dmitrijs Kuzmins: Jā, es nodarbojos ar tradicionālo vērtību graušanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171005215731/http://www.satori.lv/article/dmitrijs-kuzmins-ja-es-nodarbojos-ar-tradicionalo-vertibu-grausanu |date={{dat|2017|10|05||bez}} }}, [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]], 25.09.2017.
* [http://www.punctummagazine.lv/2015/01/06/divi-zeni-un-meitene/ Divi zēni un meitene]{{Novecojusi saite}}: Trīs dzejoļi, latviešu valodā atdzejojis [[Pēteris Draguns]], [[Punctum]], 6.01.2015.
* [https://satori.lv/article/sudigi-jaunumi Sūdīgi jaunumi]{{Novecojusi saite}}: Četri dzejoļi, latviešu valodā atdzejojis [[Ilmārs Šlāpins]], [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]], 3.10.2017.

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kuzmins, Dmitrijs}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievu dzejnieki]]
[[Kategorija:Krievu literatūrzinātnieki]]
[[Kategorija:Krievu atdzejotāji]]
[[Kategorija:Krievu tulkotāji]]
[[Kategorija:Krievu izdevēji]]</text>
      <sha1>ic5c6osq8e692lsw68qruntemsjnk1u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berlīnes Tehniskā universitāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>347576</id>
    <revision>
      <id>4471781</id>
      <parentid>4113861</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:41:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471781</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2974" sha1="gdn9hk6iuxels94omo2dhpkgqsegwvz" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
| name              = 
| native_name       = ''Technische Universität Berlin''
| image_name        = LogoDerTechnischenUniversitätBerlin2020.svg
| image_size        = 
| image_alt         = 
| caption           = 
| latin_name        = 
| motto             = 
| mottoeng          = 
| established       = [[1946]]. gadā
| closed            = 
| type              = Publiska
| affiliation       = 
| endowment         = 
| budget            = 
| officer_in_charge = 
| chairman          = 
| chancellor        = 
| president         = 
| vice-president    = 
| superintendent    = 
| provost           = 
| vice_chancellor   = 
| rector            = 
| principal         = 
| dean              = 
| director          = 
| head_label        = 
| head              = 
| academic_staff    = 
| administrative_staff  = 8 070 (2012)
| students          = 33 933 (2016)
| undergrad         = 
| postgrad          = 
| doctoral          = 
| other             = 
| location          = {{vieta|Vācija|Berlīne}}
| coor              = 
| campus            = 
| former_names      = 
| free_label        = 
| free              = 
| colors            = 
| colours           = 
| athletics         = 
| sports            = 
| nickname          = 
| mascot            = 
| affiliations      = 
| website           = {{url|www.tu-berlin.de}}
| logo              = 
| footnotes         = 
}}
'''Berlīnes Tehniskā universitāte''' ({{val|de|Technische Universität Berlin}}) ir izpētes universitāte, kas atrodas [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]]. Universitātē ir deviņas fakultātes. Skola tagadējā veidolā dibināta 1946. gadā. Pēc 2016. gada datiem universitātē studē 33 933 studenti. Vairāk kā 20% no kopējā studentu skaita veido ārzemju studenti, kas to veido par vienu no lielākajām ārzemju studentu proporcijām Vācijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tu.berlin/en/about/profile/tu-berlin-statistics/|title=TU Berlin Statistics|website=www.tu.berlin|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200726214449/https://www.tu.berlin/en/about/profile/tu-berlin-statistics/}}&lt;/ref&gt;

Tā ir viena no labākajām universitātēm Vācijā. Pēc 2017. gada datiem universitāte labāko universitāšu sarakstā ierindojas 82. vietā pasaulē un 7. vietā Vācijā, bet tehnisko universitāšu sarakstā ierindojas 40. vietā pasaulē un 3. vietā Vācijā. Universitāti ir pabeiguši desmit [[Nobela miera prēmija]]s laureāti kā, piemēram, vācu ķīmiķis [[Fricis Hābers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1918/haber/biographical/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1918|website=NobelPrize.org}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{izglītība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Universitātes Vācijā]]
[[Kategorija:Berlīne]]</text>
      <sha1>gdn9hk6iuxels94omo2dhpkgqsegwvz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Grāmatiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>354096</id>
    <revision>
      <id>4471799</id>
      <parentid>4208161</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:04:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: &lt;br /&gt;  → &lt;br /&gt; (2), ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471799</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4009" sha1="ry6lfv8yusy8jaxsw6p4ifz4svj26mi" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Antons Grāmatiņš
|     vārds_orig = 
|         attēls = Gramatins.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1891
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = [[Beļavas pagasts]] ([[Latvija]])
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1969
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 16
|        m_vieta = [[Londona]] ([[Apvienotā Karaliste]])
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = latvietis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = Helēna Zirnīte-Jostele
|          bērni = Viesturs (dzim. 1920. gadā),&lt;br /&gt;Maija (dzim. 1922. gadā)
|       paraksts =
|       piezīmes =
|    kategorijas =
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = obersturmbannfīrers (pulkvežleitnants)&lt;br /&gt;[[Attēls:SS-Obersturmbannfuehrer collar.jpg|50px]]
|  dienesta_laiks = 1915.—1945.
|          valsts = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{LAT}}&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija|Nazi}}[[Trešais reihs]]
|       struktūra = Sauszemes bruņotie spēki
|         vienība = 
|       komandēja = [[28. Bārtas policijas bataljons]]
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (III šķira)
|      cits_darbs =  
}}
}}

'''Antons Grāmatiņš''' (dzimis {{dat|1891|4|21}}, miris {{dat|1969|7|16}}) bija bataljona komandieris, latviešu leģionu tieslietu darbinieks, grieķu katoļu ticības teologs (1912), [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris. Publicējis atmiņas par [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kalpaka bataljona]] gaitām.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1891. gadā Beļavas pagastā pareizticīgo ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā mobilizēts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas armijā]], dienēja Latvijas rezerves strēlnieku bataljonā (1915. gada oktobris — 1917. februāris), [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks|2. Rīgas Latviešu strēlnieku pulkā]] (1917. gada februāris — marts) un [[1. latviešu strēlnieku brigāde]]s  vecākais [[adjutants]] (1917. gada marts — jūlijs). Pēc tam līdz 1918. gada janvārim darbojās 12. armijas 2. Sibīrijas strēlnieku korpusa militārajā tribunālā, tad atbrīvots no aktīvā [[Dienests|dienesta]].

1919. gada 15. janvārī pievienojās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijai]] kā 1. [[leitnants]], bija 1. Latvijas neatkarības bataljona štāba priekšnieks (1919. gada 19. janvāris — marts), militārā tribunāla priekšsēdētājs (1919. gada marts — jūlijs), Militāro tribunālu departamenta vadītājs, Kara ministrs un ģenerāladvokāta tiesnesis
(1919—1921), Augstākā militārā tribunāla priekšsēdētājs (1921—1927), 1927. gada jūnijā atbrīvots no aktīvā dienesta. 
[[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] apprecējās ar Helēnu Zirnīti-Josteli, dzimuši dēls Viesturs (1920. gadā), meita Maija (1922. gadā). 

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā komandēja 28. Bārtas policijas bataljonu (1942. gada 11. marts — 9. jūnijs), bija Latviešu leģionu tieslietu darbinieks (1943—1945), tad devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk pārcēlās uz dzīvi [[Anglija|Anglijā]]. 1951. gadā iecelts par [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] prāvestu [[Londona|Londonā]].&lt;ref name=&quot;ALA&quot;&gt;&quot;Latvju enciklopēdija&quot; (1. sējums) (red. E.Andersons) — &quot;ALA latviešu institūts&quot;, 1983. — 502 lpp., {{ISBN|0-935582-33-9}}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Latvijas Kara tiesu pārvaldes darbinieki 1927.jpg|Latvijas Kara tiesu pārvaldes darbinieki (1927). Antons Grāmatiņš sēž pirmajā rindā 4. no kreisās puses
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Grāmatiņš, Antons}}
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]</text>
      <sha1>ry6lfv8yusy8jaxsw6p4ifz4svj26mi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Stounss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>357338</id>
    <revision>
      <id>4472046</id>
      <parentid>4469028</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:07:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472046</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5632" sha1="kqquhwkc2zhf9qyyvu9zv9efrjfo25j" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 24
| caps2 = 77
| caps3 = 171
| caption = Stounss 2018. gadā
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Barnsley F.C.|Barnsley]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Bārnslija}}
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 10
| height = 188
| image = John Stones 2018-06-24 1.jpg
| nationalcaps1 = 3
| nationalcaps2 = 2
| nationalcaps3 = 12
| nationalcaps4 = 83
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalteam4 = {{fb|Anglija}}
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalyears2 = 2013
| nationalyears3 = 2013—2015
| nationalyears4 = 2014—
| ntupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Džons Stounss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2011—2013
| years2 = 2013—2016
| years3 = 2016—
}}

'''Džons Stounss''' ({{Val|en|John Stones}}; dzimis {{Dat|1994|5|28}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un [[Anglijas futbola izlase]]s aizsargs.

== Karjera ==
Stounss karjeru sāka savas dzimtās pilsētas klubā ''[[Barnsley F.C.|Barnsley]]''. 2013. gadā pārgāja uz ''[[Everton F.C.|Everton]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=25 August 2017|date=31 January 2013|publisher=evertonfc.com|title=Blues Sign Stones|url=http://www.evertonfc.com/news/archive/2013/01/31/blues-sign-stones|archive-date={{dat|2013|02|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130204132229/http://www.evertonfc.com/news/archive/2013/01/31/blues-sign-stones}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā parakstīja sešu gadu līgumu ar ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=25 August 2017|date=9 August 2016|publisher=skysports.com|title=John Stones joins Manchester City in £47.5m deal|url=http://www.skysports.com/football/news/11679/10528801/john-stones-joins-manchester-city-in-475m-deal}}&lt;/ref&gt;

[[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasē]] bijis pieteikts [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], bet nevienu spēli neaizvadīja. Spēlējis arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], kur viņš guva arī savus pirmos divus vārtus, 6—1 uzvarā pār [[Panamas futbola izlase|Panamu]]. Stounss bija iekļauts arī izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]]
* [[FA kauss]]: 2018—19, 2022—23, 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2019—20
* [[FA Community Shield]]: 2018, 2019
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t&lt;/ref&gt;
'''Anglija'''
* [[Eiropas čempionāts futbolā]] finālists : [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Stounss, Džons}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Barnsley F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>kqquhwkc2zhf9qyyvu9zv9efrjfo25j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sadio Manē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360348</id>
    <revision>
      <id>4471993</id>
      <parentid>4403526</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:29:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4471993</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8200" sha1="e2wpi5c3fu842t1b9e0t7azsc397mkg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|10}}
| caps1 = 22
| caps2 = 63
| caps3 = 67
| caps4 = 196
| caps5 = 25
| caption = Manē 2023. gadā
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Sedio}}
| goals1 = 2
| goals2 = 31
| goals3 = 21
| goals4 = 90
| goals5 = 7
| height = 174
| image = Sadio Mané - Persepolis F.C. v Al Nassr FC, 19 September 2023.jpg
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 113
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 45
| nationalteam1 = {{flaga|Senegāla}} Senegāla U23
| nationalteam2 = {{fb|SEN}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2012—
| ntupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}}
| pcupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}}
| playername = Sadio Manē
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011—2012
| years2 = 2012—2014
| years3 = 2014—2016
| years4 = 2016—2022
| years5 = 2022—2023
| name = 
| birth_place = 
| clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years6 = 2023—
| caps6 = 60
| goals6 = 22
}}

'''Sadio Manē''' ({{Val|fr|Sadio Mané}}; dzimis {{Dat|1992|4|10}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba ''[[Al Nassr]]'' un [[Senegālas futbola izlase]]s uzbrucējs.

Manē karjeru sāka [[Francija]]s komandā ''[[FC Metz]]''. 2012. gadā Manē pievienojās [[Austrija]]s klubam [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=31 August 2012|publisher=fcmetz.com|title=Sadio Mané transféré au Red Bull Salzburg|url=http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103230754/http://www.fcmetz.com/article/Transfert/2012-08-31-17-25-55_sadio-mane-transfere-au-red-bull-salzburg.html|archivedate=2014-11-03}}&lt;/ref&gt; [[Zalcburga|Zalcburgā]] Manē izcīnija [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] titulu un pārcēlās uz Anglijas ''[[Southampton FC]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=1 September 2014|publisher=dailymail.co.uk|title=Southampton complete double swoop for Toby Alderweireld and £12m Sadio Mane|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-2740159/Southampton-complete-loan-deal-Toby-Alderweireld-12m-Sadio-Mane-set-follow.html}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Manē pievienojās ''[[Liverpool FC]]'' par 34 milijoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņu]], tādējādi kļūstot par dārgāko [[Āfrika]]s futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=28 June 2016|publisher=skysports.com|title=Sadio Mane has medical as Liverpool agree transfer fee of £34m with Southampton|url=http://www.skysports.com/football/news/11669/10326309/sadio-mane-has-medical-as-liverpool-agree-transfer-fee-of-16334m-with-southampton}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19. gada Premjerlīgas sezonā]] kļuvis par turnīra dalīti labāko vārtu guvēju. 2020. gadā ar ''Liverpool'' kļuvis par Anglijas čempionu. 2021. gada oktobrī Premjerlīgā guvis 100 vārtus, kļūstot tikai par trešo Āfrikas spēlētāju, kurš to ir sasniedzis. 2022. gadā par 32 miljoniem eiro Manē tika pārdots [[Vācijas Bundeslīga]]s komandai [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes &quot;''Bayern''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61877332|title='One of Liverpool's greatest' - Mane joins Bayern|work=BBC Sport|access-date=2022-06-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]] ar Senegālas izlasi izdevās izcīnīt čempiona titulu.

2019. gadā, spēlējot &quot;Liverpūlē&quot;, Manē izpelnījās fanu ievērību ar sava tālruņa ieplīsušo ekrānu. Uz jautājumiem viņš atbildēja, ka labprātāk tērējot naudu un laiku labdarībai Senegālā nekā mantu pirkšanai, bet šis tālrunis viņam svarīgs kā drauga dāvana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailystar.co.uk/sport/football/sadio-mane-spotted-broken-iphone-21179746|title=Sadio Mane spotted with broken iPhone despite £150,000-a-week Liverpool contract|last=Fulda|first=Owen|website=Dailystar.co.uk|access-date=2022-07-23|date=2019-12-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.newsnationtv.com/sports/football/sadio-mane-cracked-iphone-liverpool-premier-league-250281.html|title=Sadio Mane, Liverpool Star's Cracked Iphone Breaks Fans Hearts But His Response Is Legendary|website=News Nation English|access-date=2022-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013—14
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013—14

'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019—20]]
* [[EFL Cup]]: 2021-22
* [[FA kauss]]: 2021-22&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/|title=“Liverpool” triumfē FA kausā, “Chelsea” kļūst par pirmo komandu, kas zaudējusi trīs gadus pēc kārtas &amp;#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 14. maijs|website=www.sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]; finālists [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]]; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61609200|title=Liverpool 0-1 Real Madrid: Reds beaten in Paris as Vinicius Jr hits winner|date=2022. gada 27. maijs|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019
'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—2023]]
* [[DFL-Supercup]]: 2022

'''Al Nassr'''
* [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari|website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''Senegālas izlase'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2021&lt;ref&gt;https://www.si.com/soccer/liverpool/news/africa-cup-of-nations-senegal-beat-egypt-to-win-final-afcon&lt;/ref&gt;, [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;; finālists: 2019

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]s labākais vārtu guvējs: 2018—19
* Āfrikas gada futbolists: 2019
* [[UEFA Gada komanda]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Manē, Sadio}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>e2wpi5c3fu842t1b9e0t7azsc397mkg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dānijas valdnieki</title>
    <ns>10</ns>
    <id>360749</id>
    <revision>
      <id>4471954</id>
      <parentid>3989049</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:16:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4471954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2883" sha1="7jfglptmeltgiu0317b5z0ik05hmvdq" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = Dānijas valdnieki
|title = {{flaga|Dānija}} [[Dānija]]s valdnieki ([[Dānijas karaļu uzskaitījums|uzskaitījums]])
|bodyclass = hlist
|groupstyle = line-height:1.3em; &lt;!--reduces gap between wrapped groupname lines--&gt;

|group1 = [[Gormu dinastija]] &lt;br/&gt; (940—1042)
|list1  = 
* [[Gorms Vecākais]]
* ''[[Haralds Zilzobis]]''
* ''[[Svens I Dakšbārda]]''{{smallsup|1}}
* [[Haralds II]]
* ''[[Knuds I Lielais|Knuds II Lielais]]''{{smallsup|1}}
* [[Hardeknuts]]{{smallsup|1}}

|group2 = [[Gaišmata dinastija]]&lt;br/&gt; (1042—1047)
|list2  =  
* ''[[Magnuss Labais]]''

|group3 = [[Estridsenu dinastija]]&lt;br/&gt; (1047—1375)
|list3  =  
* [[Svends II Estridsens]]
* [[Haralds III Maigas]]
* [[Knuts IV Svētais]]
* [[Olafs I Izsalkušais]]
* [[Ēriks I Labais]]
* [[Nils]]
* [[Ēriks II Neaizmirstamais]]
* [[Ēriks III Jērs]]
* [[Svends III]] / [[Knuds V]] / [[Valdemārs I Lielais]]
* [[Knuds VI]]
* [[Valdemārs II Estridsens]] / [[Valdemārs Jaunākais]]
* [[Ēriks IV]]
* [[Ābels (Dānijas karalis)|Ābels]]
* [[Kristofers I]]
* [[Ēriks V]]
* [[Ēriks VI]]
* [[Kristofers II]] / [[Ēriks Kristofersens]]
* [[Valdemārs III]]
* [[Kristofers II]] / [[Ēriks Kristofersens]]
* [[Valdemārs IV]]

|group4 = [[Bjelbu dinastija]]&lt;br/&gt; (1376—1387)
|list4  =  
* ''[[Olafs II]]''

|group5 = [[Estridsenu dinastija]]&lt;br/&gt; (1376—1412)
|list5  =  
* ''[[Margrēte I]]''{{smallsup|2}}

|group6 = [[Grifu dinastija]]&lt;br/&gt; (1397—1439)
|list6  =  
* ''[[Pomerānijas Ēriks]]''{{smallsup|2}}

|group7 = [[Palatīnu-Neimarku dinastija]]&lt;br/&gt; (1440—1448)
|list7  =  
* ''[[Bavārijas Kristofers]]''{{smallsup|2}}

|group8 = [[Oldenburgas dinastija]] &lt;br/&gt; (1448—1863)
|list8  = 
* ''[[Kristiāns I]]''{{smallsup|2}}
* ''[[Hanss]]''{{smallsup|2}}
* ''[[Kristiāns II]]''{{smallsup|2}}
* ''[[Frederiks I]]''
* ''[[Kristiāns III]]''
* ''[[Frederiks II]]''
* ''[[Kristiāns IV]]''
* ''[[Frederiks III]]''
* ''[[Kristiāns V]]''
* ''[[Frederiks IV]]''
* ''[[Kristiāns VI]]''
* ''[[Frederiks V]]''
* ''[[Kristiāns VII]]''
* ''[[Frederiks VI]]''
* ''[[Kristians VIII Oldenburgs]]''
* [[Frederiks VII]]

|group9 = [[Gliksburgas dinastija]]&lt;br/&gt;(1863—mūsdienas)
|list9  =
* [[Kristiāns IX]]
* [[Frederiks VIII]]
* [[Kristiāns X]]{{smallsup|3}}
* [[Frederiks IX]]
* [[Margrēte II]]
* [[Frederiks X]]

|below = 
* ''Slīprakstā'' norādīti Dānijas valdnieki, kuri bijuši arī [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas valdnieki]].
* {{lower|0.2em|{{smallsup|1}}}} Arī [[Anglijas karaļu uzskaitījums|Anglijas karalis]].
* {{lower|0.2em|{{smallsup|2}}}} Arī [[Zviedrijas valdnieku uzskaitījums|Zviedrijas valdnieks]].
* {{lower|0.2em|{{smallsup|3}}}} Arī [[Islandes valdnieku uzskaitījums|Islandes valdnieks]].
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}
[[Kategorija:Dānijas karaliskā vara|Monarhi]]
[[Kategorija: Dānijas monarhi|*]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7jfglptmeltgiu0317b5z0ik05hmvdq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aprikožu samtbeka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362965</id>
    <revision>
      <id>4471623</id>
      <parentid>3456644</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:11:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4132" sha1="38r91sbgj8lxlntkptd0oikgadyumf6" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Rheubarbariboletus_armeniacus_596300.jpg
| att_nosaukums=Aprikožu samtbekas Itālijā, Sardīnijas salā
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| nodalījums =Basidiomycota
| nodalījums_lv =Bazīdijsēnes
| klase =Homobasidiomycetes
| klase_lv =Himēnijsēnes
| kārta =Boletales
| kārta_lv =Beku rinda
| dzimta =Boletaceae
| dzimta_lv =Beku dzimta
| ģints =Xerocomus
| ģints_lv =Samtbekas
| suga =X. armeniacus
| suga_lv =Aprikožu samtbeka
| binomial =Xerocomus armeniacus
| kategorijas =nē
}}

'''Aprikožu samtbeka''' (''Xerocomus armeniacus'' jeb ''Rheubarbariboletus armeniacus'', agrāk arī ''Xerocomellus armeniacus'' un ''Boletus armeniacus'') ir neliela Latvijā, iespējams, ļoti reti sastopama [[beku dzimta]]s [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[ēdamās sēnes|ir ēdami]]. Ir novecojušas ziņas par šīs sugas atrašanu Latvijā, taču iespējams, ka tā patiesībā bijusi līdzīgā [[bifeļādas samtbeka]].&lt;ref&gt;[http://www.senes.lv/Beku-becinju_sugas.htm Sēnes.lv]&lt;/ref&gt;  2008. gadā šī suga tika pārcelta no [[samtbekas|samtbeku ģints]] uz jaunizveidotu ģinti ''Xerocomellus'',&lt;ref&gt;[http://web.natur.cuni.cz/cvsm/CM60104F.pdf Šutara J. (2008). &quot;Xerocomus s. l. in the light of the present state of knowledge&quot;. Czech Mycology. 60 (1): 29–62.]&lt;/ref&gt; bet pēc 2013. gada DNS pētījumiem, 2015. gadā - uz jaunizveidotu ģinti ''Rheubarbariboletus'',&lt;ref&gt;[http://www.indexfungorum.org/Publications/Index%20Fungorum%20no.244.pdf Index Fungorum no. 244]&lt;/ref&gt; kurā izraudzīta par [[tipiskā suga|tipisko sugu]]. Latvijas mikologi šai sugai pagaidām saglabājuši samtbekas nosaukumu.

== Sēnes apraksts ==
[[Attēls:Xerocomus armeniacus.jpg|thumb|250px|Aprikožu samtbekas jaunībā parasti ir oranžas]]
* [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: krāsa sākumā oranža (aprikožu), vēlāk okerkrāsā. Forma sākumā lodveida, vēlāk plakani izliekta, bieži viļņota. Platums līdz 6, reti 10 cm. Virsmiziņa sausa, samtaina, reizēm saplaisājusi. Mīkstums cepurītē dzeltenīgs, zem virsmiziņas šaurā kārtā sarkanīgs, ar patīkamu smaržu un skābenu augļu garšu, griezumu vietās bieži zilē.
* [[Stobriņi (mikoloģija)|Stobriņi]]: gan stobriņi, gan atveres sākumā dzeltenīgi, sēnei augot kļūst dzeltenzaļi līdz olīvzaļi, iespiedumu vietās nedaudz zilē.
* [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: augšdaļa dzeltena, pārējā daļa klāta ar sarkanīgu līdz brūnu tīklojumu. Garums līdz 8 cm, resnums 0,5—1,5 cm. Kātiņa mīkstums oranždzeltens, ar sarkanīgu nokrāsu.
* [[Bazīdijsporas|Sporas]]: masā olīvbrūnas, 10—15/4,5—6 [[Mikrometrs|µm]].
* [[Bazīdija]]s: četrsporu, 28—35/9—12 µm.
* [[Cistīda]]s: 40—55/9—12 µm.

== Augšanas apstākļi ==
[[Mikoriza]]s sēne. Vidus un dienvidu Eiropā novērota augšana zem [[papeles|papelēm]], [[ozoli]]em, [[priedes|priedēm]]. Viduseiropā sastopama no jūlija līdz oktobrim.

== Barības vērtība ==
Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

== Līdzīgās sugas ==

Līdzīgas šai sēnei ir [[sarkanā samtbeka]], kuras cepurīte sarkana, un [[bifeļādas samtbeka]], kuras cepurītes virsma ļoti nelīdzena.

== Skatīt arī ==
* [[Sēņošana]]
* [[Sēnes kulinārijā]]
* [[Sēņu tirdzniecība]]
* [[Samtbekas|Samtbeku ģints]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=551216 Index Fungorum]
* [http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?TableKey=14682616000000067&amp;Rec=547395&amp;Fields=All Mycobank]
* [http://www.houbareni.cz/houba/hrib_merunkovy Hřib meruňkový (čehu)]
* [http://www.lacocorra.net/Rheubarbariboletus%20armeniacus.html Asociación micológica “La Cocorra” (spāņu)]{{Novecojusi saite}}
* [https://www.pilzforum.eu/board/thema-xerocomus-armeniacus-aprikosenfarbener-roehrling Aprikosenfarbener Filzröhrling]{{Novecojusi saite}}
* [https://boletales.com/genera/xerocomus/x-armeniacus/ Boletales.com]

[[Kategorija:Bekas]]
[[Kategorija:Ēdamās sēnes]]
[[Kategorija:Stobriņu sēnes]]</text>
      <sha1>38r91sbgj8lxlntkptd0oikgadyumf6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Markuss Rešfords</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365500</id>
    <revision>
      <id>4472069</id>
      <parentid>4465515</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:32:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472069</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7515" sha1="mcf2mp007rvkm3ustatvrbv40ip5ool" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|31}}
| birth_place = 
| caps1 = 287
| caption = Rešfords 2018. gadā
| clubnumber = 14
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| goals1 = 87
| height = 180&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/13565/Marcus-Rashford/overview|title=Marcus Rashford Manchester United Forward, Profile &amp; Stats &amp;#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}&lt;/ref&gt;
| image = Marcus Rashford, FWC 2018 - Round of 16 - COL v ENG - Photo 106 (cropped).jpg
| nationalcaps1 = 2
| nationalcaps2 = 2
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 1
| nationalcaps5 = 62
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 3
| nationalgoals5 = 17
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2014
| nationalyears3 = 2016
| nationalyears4 = 2016
| nationalyears5 = 2016—
| ntupdate = {{dat|2026|05|09|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2026|05|09|SK|bez}}
| name = 
| playername = Markuss Rešfords
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2015—
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| years2 = 2025
| caps2 = 10
| goals2 = 2
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| years3 = 2025—
| caps3 = 29
| goals3 = 7
}}

'''Markuss Rešfords''' ({{Val|en|Marcus Rashford}}; dzimis {{Dat|1997|10|31}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Rešfords spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', kas viņu īrē no ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/03022025-man_united_lidz_sezonas_beigam_aston_vill|title=&quot;Man United&quot; līdz sezonas beigām &quot;Aston Villa&quot; izīrē uzbrucēju Rešfordu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-02-03|date=|language=}}&lt;/ref&gt;

''Manchester United'' sastāvā debitēja {{Dat|2016|2|25||bez}} [[UEFA Eiropas līga]]s sešpadsmitdaļfināla atbildes spēlē pret [[Dānija]]s klubu ''[[FC Midtjylland]]''. Šajā spēlē Rešfords guva 2 vārtus un palīdzēja uzvarēt ar 5:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/26022016-neplanots_debitants_ar_diviem_vartiem_izg|title=Neplānots debitants ar diviem vārtiem izglābj Mančestru, &quot;Napoli&quot; izstājas|work=Sportacentrs.com|access-date=2017-11-17|date=2016-02-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Rešfords kļuva par visu laiku jaunāko ''Manchester United'' futbolistu, kurš guvis vārtus Eirokausos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://metro.co.uk/2016/02/26/five-things-you-need-to-know-about-manchester-uniteds-new-hero-marcus-rashford-5719013/|title=Five things you need to know about Man Utd's new hero Marcus Rashford|work=Metro|access-date=2017-11-17|date=2016-02-26|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Premjerlīgā Rešfords debitēja trīs dienas vēlāk pret [[Londonas &quot;Arsenal&quot;]], kurā guva divus vārtus un ''United'' uzvarēja 3:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/28022016-mu_sensacija_rasfords_iesit_divreiz_un_pa|title=MU sensācija Rašfords iesit divreiz un palīdz sarūgtināt ''Arsenal''|work=Sportacentrs.com|access-date=2017-11-17|date=2016-02-28|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Rešfords guvis vārtus arī savās debijās [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. ''Manchester United'' sastāvā ieguvis [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausu]] un [[UEFA Eiropas līga]]s trofeju.

[[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]] debitēja spēlē pret [[Austrālijas futbola izlase|Austrāliju]], kad guva arī vārtus un palīdzēja Anglijai uzvarēt ar 2:1. Rešfords kļuva par visu laiku jaunāko debitantu, kurš guvis vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/euro2016/27052016-resfordam_varti_debija_un_rekords_anglija?is_mobile=0|title=Rešfordam vārti debijā un rekords, Anglija pārspēj Austrāliju|website=Sportacentrs.com|access-date=2017-11-17|date=2016-05-27}}&lt;/ref&gt; Spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/izlases/31052016-beljerins_brauks_uz_franciju_del_boske_pa|title=Beljerins iekļauts Spānijas sastāvā, angļiem 18 gadīgais Rešfords|work=Sportacentrs.com|access-date=2017-11-17|date=2016-05-31|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; kā arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

2020. gadā, par viņa ieguldījumu bērnu [[Bads|bada]] mazināšanā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], viņš tika apbalvots ar [[Britu impērijas ordenis|Britu impērijas ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/uk-news/2020/oct/09/marcus-rashford-given-mbe-in-birthday-honours-for-school-meals-campaign|title=Marcus Rashford given MBE in birthday honours for school meals campaign|website=the Guardian|access-date=2021-02-09|date=2020-10-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Manchester United'''

* [[FA kauss]]: 2015—16, 2023—24&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse&lt;/ref&gt;; finālists: 2022—23
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2016—17, 2022—23&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/live/football/64691864|title=Carabao Cup final: Man Utd win first trophy since 2017 - reaction|date=2023. gada 25. febr.|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2016
* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—17]]

'''Barcelona'''
* [[Spānijas superkauss]]: 2026&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/11012026-ugunosana_pirma_puslaika_beigas_superklub?utm_source=dlvr.it&amp;utm_medium=facebook|title=Uguņošana pirmā puslaika beigās, superklubu cīņā Spānijas superkausu iegūst &quot;Barcelona&quot;|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=11 January 2026|archive-date=|archive-url=}}&lt;/ref&gt;

'''Anglija'''

* [[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]
* [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Rešfords, Markuss}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>mcf2mp007rvkm3ustatvrbv40ip5ool</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kasımpaşa S.K.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366524</id>
    <revision>
      <id>4472084</id>
      <parentid>4307699</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:51:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4472084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1495" sha1="665zseitqw42s2w3lnt2d03betrj7zc" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1E51A4
| nos = ''Kasımpaşa''
| logo = Kasimpasa logo.svg
| pilns = ''Kasımpaşa Spor Kulübü''
| iesauka = ''Apaçiler'' (Apači)
| pilsēta = {{Vieta|Turcija|Stambula}}
| dib = 1912
| dib_mēn = 1
| dib_dat = 15
| stad = [[Redžepa Tajjipa Erdogana stadions]]
| ietilp = 14 234
| prez = {{flaga|Turcija}} Hasans Hilmi Eksizs
| tren = {{flaga|GEO}} [[Šota Arveladze]]
| līga = [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]
| sez = 2025.—2026.
| poz = 13. vieta
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _kasımpasa2324h
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = 
| body1 = 
| rightarm1 = 
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _kasımpasa2324a
| pattern_ra2 = 
| leftarm2 = 1e2154
| body2 = 
| rightarm2 = 1e2154
| shorts2 = 1e2154
| socks2 = 1e2154
| pattern_la3 = _pumagoal23sb
| pattern_b3 = _kasımpasa2324t
| pattern_ra3 = _pumagoal23sb
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 1e2154
| socks3 = 1e2154
}}

'''''Kasımpaşa''''' ir [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Stambula]]s. Dibināts [[1912. gads|1912. gadā]], pašlaik spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{tr ikona}} {{en ikona}}


{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{turcija-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola Superlīga}}

[[Kategorija:Turcijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Kasımpaşa S.K.]]</text>
      <sha1>665zseitqw42s2w3lnt2d03betrj7zc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moreirense FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366654</id>
    <revision>
      <id>4471630</id>
      <parentid>4462245</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:29:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4471630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7281" sha1="j0vx8qme8pw657618xbd4eifke047g6" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #057046
| nos        = ''Moreirense FC''
| logo       = [[Attēls:Moreirense logo.png|150px]]
| pilns      = ''Moreirense Futebol Clube''
| iesauka    = ''Os verdes e brancos'' (Zaļie un baltie) 
| pilsēta    = {{Vieta|Portugāle|Braga}}
| dib        = 1938
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| stad       = ''[[Parque de Jogos Comendador Joaquim de Almeida Freitas]]''
| ietilp     = 6100
| prez       = {{flaga|Portugāle}} Vitors Magaļanšs
| tren       = {{flaga|Portugāle}} Vitors Kampelušs
| līga       = ''[[Primeira Liga]]''
| sez        = 2025.—2026.
| poz        = 7. vieta
| pattern_la1=_
| pattern_b1=_transparentsquares
| pattern_ra1=_
| pattern_sh1=_
| pattern_so1=_
| leftarm1=FFFFFF
| body1=00A86C
| rightarm1=FFFFFF
| shorts1=00A86C
| socks1=00A86B
| pattern_la2=_
| pattern_b2=_transparentsquares
| pattern_ra2=_
| pattern_sh2=_
| pattern_so2=_
| leftarm2=FFFFFF
| body2=FFFF00
| rightarm2=FFFFFF
| shorts2=FFFF00
| socks2=FFFF00
}}
'''''Moreirense FC''''' (port.''Moreirense Futebol Clube'')  ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Braga]]s pilsētas.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.–2011.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.–2012.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.–2013.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFE2E2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''16.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2024.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.moreirensefc.pt/ Kluba oficiālā vietne]{{Novecojusi saite}} 
* [https://www.facebook.com/Moreirensefutebolclube/ facebook]
* [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=45 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516092423/http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=45 |date={{dat|2022|05|16||bez}} }}
* [http://www.soccerway.com/teams/portugal/moreirense-fc/ SOCCERWAY]
* [https://www.flashscore.com/team/moreirense/8d9NGt9H/ Flashscore]
* [https://www.transfermarkt.com/moreirense-fc/startseite/verein/979 transfermarkt]
* [https://www.zerozero.pt/equipa.php?id=6 zerozero.pt]
* [https://www.espn.com/soccer/team/_/id/3696/moreirense ESPN]
* [https://www.stadiumguide.com/estadio-comendador-joaquim-de-almeida-freitas/ stadiumguide]

{{futbols-aizmetnis}}
{{portugāle-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{PORfutč}}
[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]
[[Kategorija:Moreirense FC]]</text>
      <sha1>j0vx8qme8pw657618xbd4eifke047g6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vitória SC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366655</id>
    <revision>
      <id>4471616</id>
      <parentid>4338772</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T12:21:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4471616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7204" sha1="1xav9tg6le37pqix4zrsbvuq7wazppo" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000000
| nos        = ''Vitória SC''
| logo       = [[Attēls:Vitória SC logo.png|150px]]
| pilns      = ''Vitória Sport Clube''
| iesauka    = ''Os Vimaranenses''&lt;br&gt;''Os Conquistadores''
| pilsēta    = {{Vieta|Portugāle|Gimarainša}}
| dib        = 1922
| dib_mēn    = 9
| dib_dat    = 22
| stad       = ''[[Estádio D. Afonso Henriques]]''
| ietilp     = 30 029
| prez       = ''Júlio Mendes''
| tren       = {{flaga|Portugāle}} [[Tjagu Mendešs]]
| līga       = ''[[Primeira Liga]]''
| sez        = 2025.—2026.
| poz        = 9. vieta
| pattern_la1=_vguimaraes1718h|pattern_b1=_vguimaraes1718h|pattern_ra1=_vguimaraes1718h|pattern_sh1=_vguimaraes1718h|pattern_so1=_vsc1314h
| leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=FFFFFF|socks1=FFFFFF
| pattern_la2=_vguimaraes1718a|pattern_b2=_vguimaraes1718a|pattern_ra2=_vguimaraes1718a|pattern_sh2=_vguimaraes1718a|pattern_so2=_long_bremen1314t
| leftarm2=FFFFFF|body2=000000|rightarm2=FFFFFF|shorts2=000000|socks2=000000
| pattern_la3=_vguimaraes1718t|pattern_b3=_vguimaraes1718t|pattern_ra3=_vguimaraes1718t|pattern_sh3=_vguimaraes1718a|pattern_so3=
| leftarm3=000000|body3=cc9500|rightarm3=000000|shorts3=000000|socks3=000000
}}
'''''Vitoria SC''''' (port. ''Vitória Sport Clube'') ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Gimarainša|Gimarainšas]] pilsētas. 

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.–2011.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.–2012.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.–2013.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|  &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2024.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://vitoriasc.pt/ Kluba oficiālā vietne] 
* [https://www.facebook.com/vitoriasportclube/ facebook]
* [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=75 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516133701/http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=75 |date={{dat|2022|05|16||bez}} }}
* [https://int.soccerway.com/teams/portugal/vitoria-guimaraes/1689/ SOCCERWAY]
* [https://www.transfermarkt.com/vitoria-guimaraes-sc/startseite/verein/2420 transfermarkt]

{{futbols-aizmetnis}}
{{portugāle-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{PORfutč}}

[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]
[[Kategorija:Vitória SC]]</text>
      <sha1>1xav9tg6le37pqix4zrsbvuq7wazppo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dace Vītola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>367213</id>
    <revision>
      <id>4471900</id>
      <parentid>4407084</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T03:36:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471900</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12565" sha1="ow1jya1bqcib6tr1e5tjls23svypw2x" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Dace Vītola
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 300 px
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1971|2|14}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], [[dziedātāja]]
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = Jānis Vītols (1997—2002)&lt;br /&gt;Renārs Ploksts (2002—2011)
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
| bērni = [[Spāre Vītola]]
| vecāki = Ojārs Vītols&lt;br /&gt;Olita Ļūļa
}}

'''Dace Vītola''' (dzimusi {{dat|1971|2|14}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un dziedātāja.&lt;ref name=&quot;LRSP&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Dace Vītola |publisher= Latvijas Radošo savienību padome |url= http://makslinieki.lv/profile/Dace-V%C4%ABtola/ |accessdate=  2017. gada 10. decembrī}}&lt;/ref&gt; Kopš 1994. gada strādā [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas leļļu teātrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lelluteatris.lv/lv/129-dace-vitola|title=Dace Vītola|publisher=[[Latvijas Leļļu teātris]]|accessdate=2017. gada 10. decembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/24692/latvijas-lellu-teatra-aktrise-dace-vitola|title=Mākslinieka Darbistabā: Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola|last=|first=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=2010. gada 18. decembris|archive-date=2021. gada 7. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20210307150028/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/24692/latvijas-lellu-teatra-aktrise-dace-vitola}}&lt;/ref&gt;

Ar izrādēm piedalījusies un tikusi novērtēta leļļu teātru festivālos Eiropā. Viesojusies arī latviešu diasporās Krievijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5034544/lellu-teatra-aktrise-dace-vitola-viesosies-maskava|title=Leļļu teātra aktrise Dace Vītola viesosies Maskavā|last=|first=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=2010. gada 15. septembris}}&lt;/ref&gt; Spānijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=i0wPAN6O6Yg|title=Savējie. Spānija.|last=Mangule|first=Kitija|access-date=2020. gada 11. februārī|date=2018. gada 22. janvāris}}&lt;/ref&gt; un Apvienotajā karalistēs, kā arī ASV un Kanādā.

== Biogrāfija ==
Dace Vītola pirmos dzīvos gadus pavadījusi pie [[Sabile|Sabiles]], dzimtas mājās ‘’Čegās’’. Piecu gadu vecumā kopā ar māti Olitu pārceļas uz dzīvi Limbažu rajonā, netālu no Vecmuižas skolas Roplaņu mājās. Limbaži ir Daces Vītolas tēva senču dzimtā puse, kur 19.gs beigās vecvecvectēvs Jānis Vītols (1830—1890)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/J%C4%81nis-V%C4%ABtols/6000000019857689726|title=Jānis Vītols|website=geni_family_tree|access-date=2020-02-13|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200213201155/https://www.geni.com/people/J%25C4%2581nis-V%25C4%25ABtols/6000000019857689726|archivedate=2020-02-13}}&lt;/ref&gt; bija [[Katvaru muiža|Katvaru muižas]] pārvaldnieks.

Skolas, tehnikuma un augstskolas laikā liels atbalsts bija tēva-tēva māsa Laima Elizabete Vītola, pie kuras dzīvojusi Rīgā, Liepājas ielā. Laima ilgus gadus strādājusi par sanitāri profesora [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nodaļā [[Rīgas pilsētas 2. slimnīca|Rīgas pilsētas 2. slimnīcā]].

Beigusi Rīgas 3. mūzikas internātskolu, Kultūras darbinieku tehnikumu, specialitātē — kapellas, vokāli intrumentālā ansambļa vadītāja, absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras Akadēmijas]] Ekrāna un teātra mākslas nodaļas dramatiskā un leļļu teātra aktierkursu. Uzsākusi un nepabeigusi maģistra līmeņa studijas [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes]] komunikācijas nodaļā un [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] maģistra līmeņa studijas skatuves runas un retorikas specialitātē.

Meita — mūziķe, komponiste un skaņu māksliniece [[Spāre Vītola]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/event/spares-vitolas-personalizstade-supuldziesmas-nomodam___lullabies-keep-us-awake|title=Spāres Vītolas personālizstāde &quot;Šūpuļdziesmas nomodam___Lullabies keep us awake&quot;|website=satori.lv|access-date=2025-11-24|language=en|archive-date=2025-12-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251212072726/https://satori.lv/event/spares-vitolas-personalizstade-supuldziesmas-nomodam___lullabies-keep-us-awake}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/spare-vitola-ambiento-muziku-ir-gruti-ieklaut-ikdiena.a196667/|title=Spāre Vītola: ambiento mūziku ir grūti iekļaut ikdienā|website=lr2.lsm.lv|access-date=2025-11-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Profesionālā darbība ==
Skolas laikā darbojusies [[Latvijas Radio]] teātrī ‘’Pūpolītis’’ [[Vera Singajevska|Veras Singajevskas]] vadībā,  L. Rages Jauno kinoaktieru studijā, vēlāk eksperimentālajā teātrī ‘’Apsēstā māja’’ un [[Tautas kinoaktieru studija|Tautas Kinoaktieru studijā]], [[Aina Matīsa|Ainas Matīsas]] un [[Arnolds Liniņš|Arnolda Liniņa]] vadībā. Vairākus gadus dziedājusi korī ‘’Daugaviņa’’ un kamerkorī ‘’Vecrīga’’. Pateicoties vokālajai pedagoģei [[Anita Garanča|Anitai Garančai]], bijusi fināliste [[LTV1]] organizētajā jauno dziedātāju konkursā ‘’Meklējam solisti.’’

Piedalījusies pirmajā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] muzikālās izrādes ‘’Meža gulbji’’  iestudējumā.

Filmējusies nelielās epizodēs vairākās filmās un seriālos. Atpazīstamākais tēls — Vineta, [[TV3 Latvija|TV3]] komēdijseriālā Ādamsoni. Neilgu laiku bijusi [[TV3 Latvija|TV3]] [[Zuarguss|Viestura Dūles]] vadītā ‘’Mēmā šova’’ komandas sastāvā, piedalījusies raidījumā ‘’[[Andris Freidenfelds|Vakara šovs ar Andri Freidenfeldu]]’’ kā ‘’jaunā žurnāliste’’, radot aloģiskas intervijas ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.

Piedalījusies muzikālos un teatrālos projektos. Dublējusi neskaitāmas animācijas filmas, piemēram, Hikapa māte ‘’[[Kā pieradināt pūķi 2]]’’, zinātnieks Viktors ‘’[[Lote un pazudušie pūķi]]’’, Pliku-Plaka ‘’Dūlitls’’, vecmāmiņa ‘’Adamsu ģimene”, u.c.

No 1994.-1998. gadam ar pseidonīmu Maruta veidojusi &quot;Marutas Lappusīti&quot; bērniem laikrakstā ‘’Rīgas Viļņi’’, V. Rūmnieka vadībā, rakstot konkursus bērniem, kuros iekļauti uzdevumi un spēles par latviešu valodu.

[[Latvijas dzelzceļš|LDz]] Rīgā un citās Latvijas pilsētās jaunākajām klasēm vadījusi interaktīvas stundas par drošību uz un pie dzelzceļa un vilcienā. 2005.—2008. gadam kā mēģinājumu pianiste sagatavojusi viesus raidījumu ierakstiem [[TV3 Latvija|TV3]] muzikālajā šovā ‘’Dziesmu duelis’’.

2010. gadā kopā ar režisori [[Vija Blūzma|Viju Blūzmu]] un pianistu [[Raimonds Petrauskis|Raimondu Petrauski]] ierakstījusi un izdevusi CD izrādi [[Lellīte Lolīte]], nominācija par labāko bērnu albumu [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Mūzikas Ierakstu Gada balvā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2010-2/|title=Gada Balva 2010 rezultāti|last=|first=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=|archive-date=2020. gada 14. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200214171148/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2010-2/}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā kopā ar [[Gundars Grasbergs|Gundaru Grasbergu]] piedalījusies [[Kaspara Vecvagara]] dziesmu CD ierakstā ‘’AM’’ (Ar mīļumu). Tam seko koncertturneja un nominācija par labāko bērnu albumu [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Mūzikas Ierakstu Gada balvā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/teksta-tiesraide-pasniedz-muzikas-ierakstu-gada-balvas.a79130/|title=Teksta tiešraide: Pasniedz Mūzikas ierakstu gada balvas|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|work=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=|last=|first=}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] 70 gadu jubilejas dziesmu izlases CD ‘’34 krāsas dziesmās’’&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=b9__oqNlBa4|title=Nošu grāmatas &quot;34 KRĀSAS DZIESMĀS&quot; prezentācija Latvijas Leļļu teātrī|publisher=Latvijas Leļļu teātris|work=|access-date=2020. gada 7. februārī|date=2016. gada 7. novembris|last=|first=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://epadomi.lv/kulturasvestis/izrade/lellu_teatris/26082015-diska_izdotas_popularas_lellu_teatra_dzie|title=Diskā izdotas 34 populārākās Leļļu teātra dziesmas|publisher=Kultūras Vēstis|work=Diskā izdotas 34 populārākās Leļļu teātra dziesmas|access-date=2020. gada 11. februārī|date=2015. gada 26. augusts|last=|first=}}&lt;/ref&gt; bijusi dziesmu atlases veidotāja un mākslinieciskā producente. Arī šis albums tiek nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Mūzikas Ierakstu Gada balvai]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/nosaukti-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons-2015-nominanti.a164207/|title=Nosaukti ierakstu gada balvas «Zelta mikrofons 2015» nominanti|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|work=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=|last=|first=}}&lt;/ref&gt; Tam seko tāda paša nosaukuma dziesmu izlases nošu grāmata.

Kopā ar pianisti [[Liene Circene|Lieni Circeni]] izveido muziālo pasaku bērniem &quot;Velc, pelīte&quot;, ar ko uzstājas vairākās Latvijas pilsētās.

Ar teātra kolēģi [[Edgars Kaufelds|Edgaru Kaufeldu]] bijusi teātra ievirzes vadītāja bērniem [http://www.3x3.lv/ Vispasaules latviešu ģimeņu saiets 3x3].

Izrāžu apvienībā &lt;nowiki&gt;''Pannas teātris'' spēlējusi izrādē ''Saimnieks meklē saimnieci''&lt;/nowiki&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pannasteatris.lv/izrades/saimnieks-mekle-saimnieci/|title=SAIMNIEKS MEKLĒ SAIMNIECI – Izrāžu apvienība &quot;Panna&quot;|website=pannasteatris.lv|access-date=2020-02-13|archive-date=2020-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200122111238/http://pannasteatris.lv/izrades/saimnieks-mekle-saimnieci/}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā kopā ar mākslas zinātnieci [[Ingrīda Burāne|Ingrīdu Burāni]] uzsāk scenogrāfa un mākslinieka, vecvectēva brāļa [[Eduards Vītols|Eduarda Vītola]] popularizēšanu un atpazīstamību.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/atspere/eduarda-vitola-140.-jubilejas-atceri-iezimejam-kopa-ar-daci-vito.a93942/|title=Eduarda Vītola 140. jubilejas atceri iezīmējam kopā ar Daci Vītolu un Ingrīdu Burāni|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|work=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=2017. gada 21. oktobris|last=Raginskis|first=Edgars}}&lt;/ref&gt; Tiek atklātas izstādes Limbažos (2017. gadā) un Jūrmalas pilsētas muzejā (2019. gadā), kā arī atklāta tēlnieka [[:en:Jānis Strupulis|Jāņa Strupuļa]] veidota piemiņas plāksne [[Dzintari|Dzintaros]], Ķemeru ielā, pie kādreiz E. Vītolam piederošās mājas.

2020. gadā sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas muzeja muzejpedagoģi reizi mēnesī Jūrmalas pilsētas muzejā jaunākajām klasēm vada ‘’ekskursiju’’ „Priedaine-Ķemeri’’, kurā bērni iepazīstas ar visām Jūrmalas stacijām un aktuālākajām vietās ap tām.

Paralēli darbam teātrī un darbam ar bērniem ārpus tā, uztur dzimtas īpašumu Jūrmalā un no 2010. gada organizē iknedēļas Majoru Kalnciemielas tirdziņu, kurā pulcējas zemnieki un mājražotāji no tuvākas un tālākas apkaimes.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Aija Kaukule (2013. gada 9. maijs). [http://www.la.lv/sarkangalvite-dace-vitola-katram-savs-vilks-jasatiek%E2%80%A9-3/ “Sarkangalvīte” Dace Vītola: Katram savs vilks jāsatiek]. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.
*[http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslinieka-darbistaba/latvijas-leljlju-teatra-aktrise-dace-viitola.a24692/ Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola]{{Novecojusi saite}}. 2010. gada 18. decembris. ''Mākslinieka darbistabā''. [[Latvijas Radio 3]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.

{{Īss-aizmetnis}}
{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Vītola, Dace}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]</text>
      <sha1>ow1jya1bqcib6tr1e5tjls23svypw2x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dani Karvahals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369986</id>
    <revision>
      <id>4471895</id>
      <parentid>4279590</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T02:13:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-30810-21</username>
        <id>145826</id>
      </contributor>
      <origin>4471895</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4389" sha1="lin9d5d5abus7gx016ecc84yaeijahd" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Dani Karvahals
| image = 
| fullname = Daniels Karvahals Ramoss
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|11}}
| cityofbirth = {{vieta|Spānija|Leganesa}}
| height = 173
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| clubnumber = 2
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 1999—2002
| youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} ADCR Leman's
| youthyears2 = 2002—2010
| youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| years1 = 2010—2012
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} Real Madrid B
| caps1 = 68
| goals1 = 3
| years2 = 2012—2013
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
| caps2 = 32
| goals2 = 1
| years3 = 2013—2026
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| caps3 = 286
| goals3 = 10
| nationalyears1 = 2010—2011
| nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19
| nationalcaps1 = 11
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2014—
| nationalteam3 = {{fb|ESP}}
| nationalcaps3 = 51
| nationalgoals3 = 1
| pcupdate = {{dat|2025|05|16|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|05|16|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
}}

'''Daniels &quot;Dani&quot; Karvahals Ramoss''' ({{val|es|Daniel &quot;Dani&quot; Carvajal Ramos}}; dzimis {{dat|1992|1|11}}) ir [[Spānija]]s futbolists, aizsargs. Kopš 2013. gada spēlē [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Real Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]]
* [[Copa del Rey]]: 2013—14, 2022—23
* [[Spānijas Superkauss]]: 2017, 2020, 2022, 2024
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013—14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, &quot;Real Madrid&quot; triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2014, 2016, 2017, 2022, 2024
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014, 2016, 2017, 2018, 2022
* '''Spānijas izlase'''
** [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
** [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}
{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karvahals, Dani}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>lin9d5d5abus7gx016ecc84yaeijahd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471943</id>
      <parentid>4471895</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:24:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-30810-21|~2026-30810-21]] ([[User talk:~2026-30810-21|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4471895</comment>
      <origin>4471943</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4469" sha1="jgbyfhji54xwx2oi0ar8ri3qwd668tx" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Dani Karvahals
| image = FC RB Salzburg v.Real Madrid (Testspiel, 7. August 2019) 29.jpg
| fullname = Daniels Karvahals Ramoss
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|11}}
| cityofbirth = {{vieta|Spānija|Leganesa}}
| height = 173
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| clubnumber = 2
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 1999—2002
| youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} ADCR Leman's
| youthyears2 = 2002—2010
| youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| years1 = 2010—2012
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} Real Madrid B
| caps1 = 68
| goals1 = 3
| years2 = 2012—2013
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
| caps2 = 32
| goals2 = 1
| years3 = 2013—
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| caps3 = 286
| goals3 = 10
| nationalyears1 = 2010—2011
| nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19
| nationalcaps1 = 11
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2014—
| nationalteam3 = {{fb|ESP}}
| nationalcaps3 = 51
| nationalgoals3 = 1
| pcupdate = {{dat|2025|05|16|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|05|16|sk|bez}}
| name = 
| caption = Karvahals 2019. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
}}

'''Daniels &quot;Dani&quot; Karvahals Ramoss''' ({{val|es|Daniel &quot;Dani&quot; Carvajal Ramos}}; dzimis {{dat|1992|1|11}}) ir [[Spānija]]s futbolists, aizsargs. Kopš 2013. gada spēlē [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Real Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]]
* [[Copa del Rey]]: 2013—14, 2022—23
* [[Spānijas Superkauss]]: 2017, 2020, 2022, 2024
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013—14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, &quot;Real Madrid&quot; triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2014, 2016, 2017, 2022, 2024
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014, 2016, 2017, 2018, 2022
* '''Spānijas izlase'''
** [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
** [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}
{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karvahals, Dani}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>jgbyfhji54xwx2oi0ar8ri3qwd668tx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kingslijs Komans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370819</id>
    <revision>
      <id>4471998</id>
      <parentid>4325500</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:34:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471998</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5407" sha1="8qfqwuiqc1gmiapmghs66tsik511jwf" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Kingslijs Komans
| image = Kingsley Coman (2019) (cropped).jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|13}}
| cityofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}}
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| clubnumber = 21
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2002—2004
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}}  US Sénart-Moissy
| youthyears2 = 2004—2013
| youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]]
| years1 = 2013—2014
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] B
| caps1 = 16
| goals1 = 0
| years2 = 2013—2014
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]]
| caps2 = 3
| goals2 = 0
| years3 = 2014—2017
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| caps3 = 15
| goals3 = 0
| years4 = 2015—2017
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| caps4 = 42
| goals4 = 6
| years5 = 2017—2025
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| caps5 = 185
| goals5 = 40
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16
| nationalcaps1 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2013—2014
| nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18
| nationalcaps3 = 6
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2013—2015
| nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19
| nationalcaps4 = 7
| nationalgoals4 = 2
| nationalyears5 = 2014—2015
| nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21
| nationalcaps5 = 9
| nationalgoals5 = 2
| nationalyears6 = 2015—
| nationalteam6 = {{fb|FRA}}
| nationalcaps6 = 61
| nationalgoals6 = 8
| pcupdate = {{dat|2025|05|23|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| name = 
| caption = Komans 2019. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years6 = 2025—
| caps6 = 30
| goals6 = 10
}}

'''Kingslijs Komans''' (''Kingsley Coman''; dzimis {{dat|1996|6|13}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], kas parasti spēlē malējā [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Komans spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba ''[[Al Nassr]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Paris Saint-Germain'''

* [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: 2012—13, 2013—14
* [[Coupe de la Ligue]]: 2013—14
* [[Trophée des Champions]]: 2013

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: [[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015—16]]
* [[Coppa Italia]]: 2014—15
* [[Supercoppa Italiana]]: 2015

'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes &quot;Bayern&quot; oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[DFB Pokal]]: 2015—16, 2018—19, 2019—20
* [[DFL-Supercup]]: 2016, 2017, 2018, 2020, 2021, 2022
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]]
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020

'''Al Nassr'''
* [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari|website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''Francija'''
*[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]&lt;ref&gt;https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Komans, Kingslijs}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>8qfqwuiqc1gmiapmghs66tsik511jwf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471999</id>
      <parentid>4471998</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:34:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471999</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5407" sha1="2rqbv8dzu7b3qllvc3n77cvp2275k5u" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Kingslijs Komans
| image = Kingsley Coman (2019) (cropped).jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|13}}
| cityofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}}
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| clubnumber = 21
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2002—2004
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}}  US Sénart-Moissy
| youthyears2 = 2004—2013
| youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]]
| years1 = 2013—2014
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] B
| caps1 = 16
| goals1 = 0
| years2 = 2013—2014
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]]
| caps2 = 3
| goals2 = 0
| years3 = 2014—2017
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| caps3 = 15
| goals3 = 0
| years4 = 2015—2017
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| caps4 = 42
| goals4 = 6
| years5 = 2017—2025
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| caps5 = 185
| goals5 = 40
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16
| nationalcaps1 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2013—2014
| nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18
| nationalcaps3 = 6
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2013—2015
| nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19
| nationalcaps4 = 7
| nationalgoals4 = 2
| nationalyears5 = 2014—2015
| nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21
| nationalcaps5 = 9
| nationalgoals5 = 2
| nationalyears6 = 2015—
| nationalteam6 = {{fb|FRA}}
| nationalcaps6 = 61
| nationalgoals6 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| name = 
| caption = Komans 2019. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years6 = 2025—
| caps6 = 30
| goals6 = 10
}}

'''Kingslijs Komans''' (''Kingsley Coman''; dzimis {{dat|1996|6|13}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], kas parasti spēlē malējā [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Komans spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba ''[[Al Nassr]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Paris Saint-Germain'''

* [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: 2012—13, 2013—14
* [[Coupe de la Ligue]]: 2013—14
* [[Trophée des Champions]]: 2013

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: [[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015—16]]
* [[Coppa Italia]]: 2014—15
* [[Supercoppa Italiana]]: 2015

'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes &quot;Bayern&quot; oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[DFB Pokal]]: 2015—16, 2018—19, 2019—20
* [[DFL-Supercup]]: 2016, 2017, 2018, 2020, 2021, 2022
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]]
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020

'''Al Nassr'''
* [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari|website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''Francija'''
*[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]&lt;ref&gt;https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Komans, Kingslijs}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>2rqbv8dzu7b3qllvc3n77cvp2275k5u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordans Pikfords</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371280</id>
    <revision>
      <id>4472034</id>
      <parentid>4235816</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:51:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472034</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3901" sha1="3s6g59rd86ojalugh5j611x9wfhamfw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|7}}
| birth_place = 
| caps1 = 31
| caps2 = 17
| caps3 = 12
| caps4 = 12
| caps5 = 18
| caps6 = 33
| caps7 = 24
| caps8 = 330
| caption = Pikfords 2022. gadā
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Darlington F.C.|Darlington]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Alferton Town F.C.|Alferton Town]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Burton Albion F.C.|Burton Albion]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Carlisle United F.C.|Carlisle United]]
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Bradford City A.F.C.|Bradford City]]
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Preston North End F.C.|Preston North End]]
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Vašingtona|2s=Vašingtona (Taina un Vīra)}}
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| goals5 = 0
| goals6 = 0
| goals7 = 0
| goals8 = 0
| height = 185
| image = Jordan Pickford 2022-07-16 1.jpg
| nationalcaps1 = 82
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears1 = 2017—
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| name = Džordans Pikfords
| playername = Džordans Pikfords
| years1 = 2011—2017
| years2 = 2012
| years3 = 2013
| years4 = 2013
| years5 = 2014
| years6 = 2014—2015
| years7 = 2015—2016
| years8 = 2017—
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| nationalteam1 = {{fb|ENG}}
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
}}

'''Džordans Pikfords''' ({{Val|en|Jordan Pickford}}; dzimis {{Dat|1994|3|7}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], kurš pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2017. gada Pikfords spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā ''[[Everton F.C.|Everton]]''.

Anglijas izlases sastāvā ir spēlējis [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]] kā arī [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==

'''Anglijas izlase'''
* [[UEFA Eiropas čempionāts]]finālists:2020
* [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:2018-19

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Everton F.C.|''Everton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2017—18
* Anglijas U-21 gada labākais futbolists: 2017&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/jan/22/england-2017-player-of-the-year-award-winners-named-as-harry-kane-and-jordan-pickford-220118|title=Kane and Pickford land awards|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2021-02-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Pikfords, Džordans}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tainā un Vīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Bradford City AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Burton Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Carlisle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>3s6g59rd86ojalugh5j611x9wfhamfw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marcelo Brozovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374293</id>
    <revision>
      <id>4471994</id>
      <parentid>4257054</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:30:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4471994</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4158" sha1="gf4vle3g3mc2193afslh9pza5iremvq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Marcelo Brozovičs
| image = Marcelo Brozović 2021.jpg
| caption = Brozovičs 2021. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|16}}
| birth_place = {{vieta|Horvātija|Zagreba}}
| height = 181
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| clubnumber = 11
| youthclubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Hrvatski Dragovoljac]]
| clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Hrvatski Dragovoljac]]
| youthyears1 = 2002—2010
| pcupdate = {{dat|2025|04|08|SK|bez}}
| years1 = 2010—2011
| caps1 = 22
| goals1 = 1
| clubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Lokomotiva]]
| years2 = 2011—2012
| caps2 = 33
| goals2 = 5
| clubs3 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb]]
| years3 = 2012—2015
| caps3 = 64
| goals3 = 9
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]
| years4 = 2015—2023
| caps4 = 261
| goals4 = 25
| nationalteam1 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U18
| nationalyears1 = 2009—2010
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U19
| nationalyears2 = 2011
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U20
| nationalyears3 = 2011—2013
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 3
| nationalteam4 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U21
| nationalyears4 = 2011—2014
| nationalcaps4 = 13
| nationalgoals4 = 7
| nationalteam5 = {{fb|CRO}}
| nationalyears5 = 2014—2024
| nationalcaps5 = 99
| nationalgoals5 = 7
| clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years5 = 2023—
| caps5 = 52
| goals5 = 5
}}

'''Marcelo Brozovičs''' ({{val|hr|Marcelo Brozović}}; dzimis {{dat|1992|11|16}}) ir [[Horvātija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Horvātijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] kluba ''[[Al Nassr]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Dinamo Zagreb'''

* [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]: 2012—13, 2013—14
* [[Horvātijas Superkauss]]: 2013

'''Inter Milan'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020—21]]
* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2021—22, 2022—23
* [[Supercoppa Italiana]]: 2021, 2022
* [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]

'''Al Nassr'''
* [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari|website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''Horvātijas izlase'''

* [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Horvātijas futbolists-aizmetnis}}
{{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Brozovičs, Marcelo}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zagrebā dzimušie]]
[[Kategorija:Horvātijas futbolisti]]
[[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Zagrebas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:NK Lokomotiva spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>gf4vle3g3mc2193afslh9pza5iremvq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dagmāra Bārbale</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379196</id>
    <revision>
      <id>4471903</id>
      <parentid>4270133</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T03:48:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471903</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6981" sha1="fek5l6kddtdmlpg0tolwyhng7j5geyg" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Dagmāra Bārbale
| vārds_orig = 
| attēls = Dagmāra Bārbale 2018 XVI svētku virsvadītāja.jpeg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Dagmāra Bārbale, 2018
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1991
| dz_mēnesis = 01
| dz_diena = 23
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| nodarbošanās = horeogrāfe un dejas pedagoģe
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = [[Kaspars Bārbals]]
| bērni = Marta
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Dagmāra Bārbale ''' (dzimusi '''Dagmāra Leja''' {{dat|1991|01|23}}) ir latviešu horeogrāfe un dejas pedagoģe. Precējusies ar mūziķi un skaņu inženieri [[Kaspars Bārbals|Kasparu Bārbalu]].

Deju gaitas sāka 2,5 gadu vecumā tautas deju ansamblī (TDA) «[[Ieviņa (tautas deju ansamblis)|Ieviņa]]», kur viņas māte (Māra Leja) strādāja par koncertmeistari.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/99886/latviesu-skatuviskas-dejas-mantojums-un-jaunrade-lieluz/|title=&quot;Latviešu skatuviskās dejas mantojums un jaunrade lieluzvedumā Deju svētkos&quot; - &quot;Dziesmu un deju svētki. Tradīcija un jaunrade&quot;|access-date=2018-03-16|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pirmā pasniedzējas pieredze iegūta kā TDK «Dadzīši» un TDA «Ieviņa» vadītāja asistentei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dzirnas.lv/lv/par_mums/pedagogi/dagmara_barbale|title=Dzirnas|website=www.dzirnas.lv|access-date=2018-03-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180305193408/http://www.dzirnas.lv/lv/par_mums/pedagogi/dagmara_barbale|archivedate=2018-03-05}}&lt;/ref&gt; Pēc vidusskolas beigšanas [[Smiltene|Smiltenē]] pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]] un nokļuva deju skolā «[[Dzirnas]]». «Dzirnu» vadītājs [[Agris Daņiļēvičs]] drīz saprata, ka Dagmārai ir talants un patīk strādāt ar lielām cilvēku grupām.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/dziesmusvetki.-lai-sasaucamies-lai-dziedam/maras-zeme-kuldiga-randins-ar-dagmaru-barbali-un-sieviesu-koru-p.a99605/|title=&quot;Māras zeme&quot; Kuldīgā, randiņš ar Dagmāru Bārbali un sieviešu koru pavēlniece Aira Birziņa|website=klasika.lsm.lv|access-date=2018-03-16|archive-date=2018-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180516032659/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/dziesmusvetki.-lai-sasaucamies-lai-dziedam/maras-zeme-kuldiga-randins-ar-dagmaru-barbali-un-sieviesu-koru-p.a99605/}}&lt;/ref&gt; Kopš 2010. gada Dagmāra ir pedagogs deju skolā «Dzirnas». 2015. gadā viņa pārņēma TDA «[[Vektors (tautas deju ansamblis)|Vektors]]» vadības grožus no [[Uldis Šteins|Ulda Šteina]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-tda-vektors-vaditajs-uldis-steins-koncerta-nodod-vadibas-grozus-horeografei-dagmarai-lejai-12639|title=RTU TDA «Vektors» vadītājs Uldis Šteins koncertā nodod vadības grožus horeogrāfei Dagmārai Lejai {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=Rīgas Tehniskā universitāte|access-date=2018-03-16|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Pirmā pieredze veidot laukuma zīmējumus bija palīdzot Agrim Daņiļēvičam iestudēt deju «Apkal manu kumeliņu» 2013. gada [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki|XV Deju svētku]] lieluzvedumā «Tēvu laipas».&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Strādājusi kā Agra Daņiļēviča asistente tādos uzvedumos kā «No zobena saule lēca» (bijusi arī soliste),&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/dudu-un-bungu-pavelnieks-kaspars-barbals/hidehead/|title=Dūdu un bungu pavēlnieks Kaspars Bārbals|publisher=|work=LA.lv|access-date=2018-03-16|date=|last=|first=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160610172141/http://www.la.lv/dudu-un-bungu-pavelnieks-kaspars-barbals/hidehead/|archivedate=2016-06-10}}&lt;/ref&gt; «Zvaigžņu rakstu kalējiņi»,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lmic.lv/core.php?pageId=743&amp;id=31649&amp;|title=Muzika|website=www.lmic.lv|access-date=2018-03-16}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; «Lec, Saulīte» (arī soliste), «Spēlēju. Dancoju. Dejoju». Bijusi deju uzveduma &quot;Gredzenus mijot&quot; virsvadītāja (2016, Cēsu pils parks).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pirmo reizi par Deju svētku Virsvadītāju Dagmāra kļuva 2018. gadā — [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki|XVI Deju svētkos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/219322-zinami-dziesmu-un-deju-svetku-deju-virsvaditaji-un-koru-karu-norises-laiks.htm|title=Zināmi Dziesmu un deju svētku deju virsvadītāji un koru karu norises laiks|website=nra.lv|access-date=2018-03-16}}&lt;/ref&gt; Virsvadīs deju «Aug meitas kā liepas, puiši kā ozoli» pirmajā lieluzveduma «Māras zeme» daļā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Dagmāra radījusi daudzas horeogrāfijas, kas ieguvušas augstas vietas jaunrades deju konkursos. Viena no slavenākajām TDA “Vektors” jaunradēm veidotā “Maķenīt palaidos”. 2018. gada 4. maija lieluzvedumam «Vēstījums rakstos» Dagmāra Bārbale kopā ar Agri Daņiļēviču un [[Gints Baumanis|Gintu Baumani]] veidojuši jaunas horeogrāfijas muzikālās apvienības «[[Raxtu Raxti]]» skaņdarbiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parmuziku.lv/afisa/vestijums-rakstos-6206|title=Vēstījums rakstos|website=www.parmuziku.lv|access-date=2018-03-16|language=lv|archive-date=2018-04-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180430170429/http://www.parmuziku.lv/afisa/vestijums-rakstos-6206}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā viņa ieguva [[1. Dejas balva|Dejas balvu]] kategorijā &quot;Skatuviskās tautas dejas horeogrāfe/s&quot; par darbu pie deju lieluzveduma &quot;Vēstījums rakstos&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Apbalvoti pirmās Dejas balvas laureāti |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/apbalvoti-pirmas-dejas-balvas-laureati.a317478/ |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|4|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430100413/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/apbalvoti-pirmas-dejas-balvas-laureati.a317478/ |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sadarbībā ar režisoru [[Reinis Suhanovs|Reini Suhanovu]] un savu TDA “Vektors” 2024. gadā Ķīpsalas izstāžu hallē radījusi deju uzvedumu “Aiz ko garš pavasar’s?”, kas 2025. gada pavasarī kļuva par tūri, tai skaitā, uzvedums tika izdejots Liepājā, Cēsīs, Rēzeknē un divas reizes 27. aprīlī Rīgā (Dailes teātris).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2024-11-24|title=Reinis Suhanovs|url=https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Reinis_Suhanovs|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Dejas balvas 2023-2024 skatuviskās tautas deju hereogrāfa laureāte, pateicoties deju uzvedumam “Aiz ko garš pavarar’s?”. --&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Bārbale, Dagmāra}}
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]</text>
      <sha1>fek5l6kddtdmlpg0tolwyhng7j5geyg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Astrīda Gulbe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>380208</id>
    <revision>
      <id>4471868</id>
      <parentid>3674299</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:50:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4471868</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2750" sha1="oxbqhcs31ueohfpccwux3rurzoz9yd2" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Astrīda Gulbe
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1929|7|6}}
 | dz. vieta               = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2018|12|4|1929|7|6}}
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris|aktrise]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}

'''Astrīda Gulbe''' (dzimusi {{dat|1929|7|16}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2018|12|4}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]].

1950. gadā beigusi [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolu]] un iestājusies [[Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūts|Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta]] Aktieru fakultātē, kuru absolvējusi 1955. gadā.

1955. gadā strādājusi Latvijas Filharmonijā, kur bijusi ansambļa &quot;Sakta&quot; programmas vadītāja. Laika posmā no 1957. līdz 1961. gadam bijusi aktrise [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]].&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/koml1957n047|article:DIVL126 «Apsveicam Liepājā»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/koml1957n047{{!}}article:DIVL126 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}. [[Valentīna Freimane|Valentīnas Freimanes]] raksts avīzē „Komunists“ № 47 (8.3.1957), 4. lpp.&lt;/ref&gt; 1961. gadā nokļuvusi [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Valsts Jaunatnes teātrī]], kur kopumā nostrādājusi 30 gadus.

Filmējusies tādās filmās kā &quot;[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]]&quot;, &quot;[[Nāves ēnā (filma)|Nāves ēnā]]&quot;, &quot;[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]&quot; un &quot;[[Pēc vētras]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/3168/|title=Astrīda Gulbe|publisher=filmas.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/maja/179617-astrida-gulbe-makslai-uzticigi.htm/|title=Astrīda Gulbe. Mākslai uzticīgi|publisher=nra.lv|access-date={{dat|2018|03|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180222230453/http://nra.lv/maja/179617-astrida-gulbe-makslai-uzticigi.htm|archivedate={{dat|2018|02|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gulbe, Astrīda}}
[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>oxbqhcs31ueohfpccwux3rurzoz9yd2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltu reliģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382735</id>
    <revision>
      <id>4471721</id>
      <parentid>4065543</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:07:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471721</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14049" sha1="n72qdm9jw36wttywfu4fyahgu98ypz8" xml:space="preserve">{{Papildu atsauces+}}
{{Baltu reliģija}}
'''Baltu reliģija''' ({{val|lt|Baltų religija}}) jeb '''dievestība''' ir seno [[Balti|baltu]] reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī [[lietuviešu mitoloģija|lietuviešu]] un [[latviešu mitoloģija|latviešu mitoloģijās]]. Baltu reliģija cieši saistīta ar viņu dzīvesveidu, kas balstījās [[zemkopība|zemkopībā]] un [[lopkopība|lopkopībā]], tāpēc plaši tika pielūgti dabas objekti un parādības. Baltu zemēs nepastāvēja vienotas reliģijas, garīdzniecības vai svētnīcas. Katrai ciltij un reģionam arī raksturīgi savi dievi. Piemēram, [[Ūsiņš|Ūsiņa]] kults galvenokārt izplatīts starp [[sēļi]]em, bet [[Jumis|Jumja]] — [[zemgaļi]]em.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:87{{!}}issueType:B |title=Vēstures atziņas un novērojumi |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:87{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:87{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kristiešu misionāri un krustneši atstājuši liecības, ka balti savus dievus pielūdza [[svētbirzs|svētbirzīs]]. [[Kurši|Kuršu]] zemēs sastopami Elku kalni, bet Lietuvā svētbirzis sauc par [[elks|elkiem]] (''alka'') vai elkvietām (''alkvietė''). Balti ticēja, ka cilvēki pēc nāves [[pārmiesošanās|pārmiesojas]].

Lai arī krustnešiem izdevās baltiem uzspiest kristietību, neoficiāli pagānu ticējumi un paražas turpināja pastāvēt vēl vairākus gadsimtus. Joprojām svinētās Līgo nakts seksuālie rituāli saistīti ar lauku un lopu auglības nodrošināšanu. Līdz ar akadēmisku baltu vēstures pētniecību, Lietuvā un Latvijā attīstījās arī neopagāniskas reliģijas ([[Dievturi]] Latvijā, [[Romuva (ticība)|Romuva]] Lietuvā), kas, balstoties folklorā un citu indoeiropiešu tautu reliģijās, centās atjaunot seno dievu panteonu un rituālus.

Baltu reliģiju raksturo trīs pamatiezīmes:
* Redzamo debesu objektu pielūgsme. Saule, Mēness, [[Auseklis (dievība)|Auseklis]] ir dievības ar noteiktu uzvedību un atbildības jomām.
* Pozitīva ticība savai laimei un liktenim, par ko galvenokārt rūpējas Laima, taču var palīdzēt arī citi dievi. Tā nav rezignēta padošanās neizbēgama likteņa priekšā.
* Auglības kulta nozīme visās zemnieka dzīves gaitās. Dievi rūpējas par lietu un labu ražu, kā arī mājlopu un sieviešu auglību.&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/topic/Baltic-religion#ref65451 Baltic religion]&lt;/ref&gt;

== Dievības ==
[[Attēls:A.Cīrulis Laima.png|thumb|Laima]]
[[Attēls:Romuvan ceremony (11).PNG|thumb|Lietuvas Romuva]]
Balti pasauli dalīja dzīvo cilvēku &quot;šaisaulē&quot; un mirušo &quot;aizsaulē&quot;. Dievi dzīvo debesīs, pa kurām Saule un Mēness brauc ratos. Baltiem arī pastāv [[Austras koks|Pasaules koka]] jēdziens. Tas parasti atrodas rietumos, kur rietošā Saule pakar savu jostu koka zaros. Baltu reliģijā nozīmīga loma ir zirgiem. Gandrīz visi dievi vai nu jāj uz zirga, vai brauc ratos. [[Lietuviešu mitoloģija|Lietuviešu mitoloģijā]] daudzas ikdienas dievības, un aizsaules dievības ir vīrieši, kamēr latviešiem tās ir mātes — [[Zemes māte]], [[Veļu māte]], [[Meža māte]] u.c.&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/topic/Baltic-religion Baltic religion]&lt;/ref&gt; Dievu loma nav konkrēti noteikta, tie var būt atbildīgi par vairākām dzīves norisēm. Dievi ir cilvēcīgi un zemniekam tuvi. Viņiem arī ir sava sēta, savas ģimenes un attiecības.

No iepriekš šeit dzīvojošajām kultūrām, kurās dominēja matriarhāts, balti pārņēma sieviešu dzimtes dievības, kuras saistīja ar ūdeni, zemi un Mēnesi. Kareivīgās vīrišķās dievības nāca no indoeiropiešiem, un pārstāvēja uguni, gaismu, pērkonu un debesu spēkus. Ņemot vērā daudzo &quot;māšu&quot; skaitu baltu mitoloģijā, [[Marija Gimbutiene]] izvirzīja [[Hipotēze|hipotēzi]], ka tās varētu būt palikušas no seno neolīta reģiona pirmo iedzīvotāju reliģijas, ko balti daļēji pārņēma. Galvenā no tām — [[Zemes māte]] no zemes auglības dievības pakāpeniski pārvērtusies par mirušo valsts dievību. Tikmēr tautasdziesmās sastopama Naktsmāte, Ūdensmāte, Vējamāte, Mežamāte, Laukumāte, Ugunsmāte, Ūdensmāte u.c.

Indoeiropiešu ticējumos svarīgu vietu ieņem Debesu koks, kura saknes iestiepjas dziļi zemē, bet zaru vainags debesīs. Zaros dzīvo dažādi gari, ap koku dzīvo cilvēki un dzīvnieki, bet saknēs — čūskas. No saknēm nāk dzīvība un gudrība. Katram baltu dekoratīvajam simbolam bija sava nozīme. Mēness cikls tika ieausts jostās, kuras izmantoja, lai ietītu zīdaini svētībās, vai citos cilvēkam nozīmīgos svētkos. Josta simbolizē dzīvi. 18. gadsimta [[Māras josta]]&lt;ref&gt;[http://www.udenszimes.lv/cms/2012/02/21/izgatavota-kaldabrunas-maras-jostas-digitala-versija/ Kaldabruņas Māras jostas digitālā versija]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; iekļauj 49 simbolus, kas apzīmē Mēness fāžu gada ciklu, un, iespējams, ir balstīta senajā kalendārā, un svarīgākos gada svētkus apzīmē īpaši simboli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai2.htm |title=Religion and mythology of the ancestors of the Baltic nations |access-date={{dat|2018|04|11||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180323154056/http://www.lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai2.htm }}&lt;/ref&gt;

1326. gadā sarakstītajās &quot;Prūsijas zemes hronikās&quot; (''Chronicon terrae Prussiae'') minēts Saules dievs [[Svaikstiks]] (''Swayxtix''), pērkona dievs Perkuns, mežu dievs [[Puškaitis]] un aizsaules dievs Pekols. Galvenā prūšu svētvieta [[Romuva]] vai Romove bija svarīga arī Lietuvā un Latvijā dzīvojošām ciltīm. Romuvā valdīja augstais priesteris [[krīvu krīvs]] (''krive krivaitis''). Prūšiem bija paraža sadedzināt trešdaļu karā iegūtā laupījuma kā ziedojumu dieviem.

* [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievs]] (''Dievas'', ''Deivas''). No sanskrita ''dyut'' (spīdēt) un ''deiuos'' (debesu). Sākotnēji debesu personifikācija. Debesu dievu ģimenes tēvs, taču maz iesaistās cilvēku ikdienas dzīvē. Gandrīz vienmēr ir jāšus uz zirga.
* [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]] (lietuviešu ''Perkūnas'', prūšu ''Perkonis''), kura svētais koks ir ozols. Velna galvenais ienaidnieks. Zemniekiem tik svarīgā lietus (auglības) dievs.
* [[Saule (dievība)|Saule]], kuras īpašības detalizēti aprakstītas folklorā, un ir ļoti līdzīgas indiešu saules dievam [[Sūrja]]. Kā meitu Sauli attēlo attiecībās ar citiem dieviem, ar kuriem tā precas. Kā mātei, Saules sēta ir blakus Dieva sētai. Attiecīgi, Dieva dēliem un Saules meitās ir ciešas attiecības. Saules galvenie svētki ir [[Jāņi|vasaras saulgrieži]].
* [[Mēness (dievība)|Mēness]] ir saistīts ar karu, taču parasti attēlots attiecībās ar Sauli.
* [[Laima]] (''Laimė'') bija visiem baltiem kopīga likteņa dieviete, kas noteica dzīves ilgumu. Tai radniecīga lietuviešu ''Dalia'' un latviešu [[Dēkla]].
* [[Velns (latviešu mitoloģija)|Velns]] (''Velnias'') ir ar skaidri definētu lomu pasaulē, taču parasti ir pamuļķis.

Katrai dabas parādībai vai ikdienas darbam bija savējā dievība.
* Zemnieks, lietuviešu ''Žemėpatis'', ''Žemininkas'' bija Zemes mātes brālis, zemkopības aizstāvis.
* Govju aizgādne Mārša, Māršala, zirgiem [[Ūsiņš]].
* Mājas kungs, lietuviešu ''Dimstipatis'', aizstāvēja māju.
* Laukus aizsargāja ''Laukpatis'', ''Lauksargis''. Taču visos augos un kokos dzīvoja dievības, kur aizstāvība bija svarīga.
* Prūšu dievs Puškaitis dzīvoja zem [[Plūškoki|plūškoka]] zariem, un viņa palīgi, rūķīši, rūpējās par labu graudu ražu un palīdzēja saimniecības darbos.
* Lietuviešu upju dievs [[Upinis]], ezeru [[Ežerinis]], jūras vētru dievs [[Bangpūtis]]. Latviešu [[Jūras māte]].
* [[Zalkša zīme|Zalktis]], ''Žaltys'' deva svētību mājai, dodot auglību sievietēm un mājlopiem.
* [[Uguns māte]], [[Gabija]] saistīta ar uguni, kuru mājas pavardā nekad nenodzēsa.
* Mirušo gari parasti bija labie [[veļi]], taču varēja arī atgriezties šaisaulē kā ļaunie [[vadātājs|vadātāji]], ''vaidilas''.
* Mājas garus, kam cieša saistība ar mirušo radinieku gariem, pārstāv krupis un zalktis. Zalkši bijuši tik pieradināti, ka ar tiem spēlējas bērni, un tie gulējuši mājinieku gultās.

== Rituāli ==
[[Attēls:Gadskārtu kalendārs.JPG|thumb|Latviešu gadskārtu kalendārs]]
Tā kā balti svētnīcu celtniecībā izmantoja koku un dievus pielūdza svētbirzīs, arheoloģija var sniegt minimālas ziņas par reliģisko kultu norisi. Austrumbaltu teritorijā, Smoļenskas apgabalā, atrastas svētnīcu paliekas. Pēc tām var spriest, ka daļa no 1.gs.p.m.ē—7.gs.m.ē. celtajiem pakalnu ciematiem netika apdzīvoti, bet izmantoti kā tempļi. Tas saskan ar vēlāk Lietuvas un Prūsijas teritorijā aprakstītajām svētajām pilsētām, kas kalpoja par kulta centriem reģiona iedzīvotājiem.

Lietuviski svētbirzi sauca par [[elks|elku]] (''alka''), no kā attīstījās arī elkvietas (''alkvietė'') nosaukums. Tās parasti atradās pakalnos, kur varēja veikt ziedojumus. Daudzas no svētajām ceremonijām, sākot ar dzimšanu un beidzot ar nāvi, notika pirtīs. Uguns, īpaši mājas pavarda uguns, bija svēta.

Spriežot pēc hronikām, baltiem pastāvēja priesteru kārta, taču gandrīz visur bija parastie zīlnieki un pareģotāji. Liela ietekme bija ģimenes radu grupas vecākajam vīrietim, kurš bija atbildīgs par paražu un ticējumu ievērošanu.

Galvenās reliģiskās ceremonijas notika svarīgākajos gadskārtu svētkos, kas saistījās ar saulgriežiem un zemkopības ciklu. Pavasarī liela nozīme bija zirgu pieguļas uzsākšanai, mājlopu izlaišanai ganībās, aršanas uzsākšanai. Ar bērna dzimšanu saistījās rituāli, kuros piedalījās tikai sievietes. Oktobrī ar īpašiem cienastiem rūpējās par [[veļi]]em. Uzskatīja, ka mirušo gari iemiesojas [[Zalktis|zalktī]] (lietuviešu: ''žaltys'', zaļā čūska), tāpēc par to īpaši rūpējās, izliekot tam ēdienu.

== Mirušo apbedīšana ==
Baltiem vairākas reizes mainījās mirušo apglabāšanas tradīcijas. Dažādos laikos tos vai nu apglabāja vai sadedzināja. Latviešu un lietuviešu folklorā arī saglabājušies ticējumi par to, ka lai arī mirušie dodas uz veļu valstību, viņu gars var pārmiesoties kokos, dzīvniekos vai putnos.

Anglosakšu ceļotājs Vulfstans ap 880.—890. uzturas prūšu zemēs, kur novēro, ka mirušie netiek apglabāti vairākus mēnešus, līķim paliekot savās mājās, radinieku vidū, kas turpina ikdienas dzīvi. Šī paraža ir raksturīga senajiem indoeiropiešiem jau ilgi pirms mūsu ēras, par ko liecina sadalījušies un mušu kāpuru pilnās mirstīgās atliekas. Pat kara laikā, kā liecina 1210. gada Rīgas aplenkšanas hronika, kurši pavadīja trīs dienas apraudot un tad sadedzinot savus kritušos. Ir saglabājušās lietuviešu raudu dziesmas, ko dziedāja bērēs.

Lietuvā vēl 20. gadsimta sākumā saglabājās tradīcija, ka par saimnieka nāvi bija jāpasaka viņa zirgiem un bitēm, lai tās nesaslimtu un nenomirtu. Zirgs nedrīkstēja savu saimnieku vest uz kapsētu. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos prūšu un lietuviešu zemēs aizgājējus apbedīja kopā ar apsedlotiem zirgiem. Mirušo bieži sadedzināja sēdus uz zirga, ticot, ka viņi turpinās jāt debesīs un apciemos savus radus [[Veļu laiks|veļu laikā]] Oktobrī. Saglabājušās rakstu liecības par mirušā Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] sadedzināšanu kopā ar 18 zirgiem, zeltu izšūtās drēbēs. Viņa brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] 1382. gadā sadedzināja kopā ar zirgiem, drēbēm, ieročiem, medību suņiem un putniem. 15. gadsimta sākumā lietuvieši un kurši svētbirzīs joprojām sadedzina savus aizgājējus ar zirgiem un drēbēm.&lt;ref&gt;[http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf The Balts]&lt;/ref&gt;

Ticība aizkapa dzīvei, kurā varēs turpināt dzīvot ar saviem tuvajiem, noteica baiļu trūkumu no nāves, baltu kareivju un viņu sievu uzvedību. 1336. gadā [[Pilene]]s aplenkumā, redzot, ka vācu uzvara ir neizbēgama, lietuvieši aizdedzināja pili, nogalināja savas ģimenes un izdarīja pašnāvību. [[Indriķa hronika]] raksta par kādu notikumu 1205. gadā: &quot;Kāds priesteris, vārdā Johanness, kas tobrīd atradās gūstā Lietuvā, pastāstīja, ka piecdesmit sievas vīru nāves dēļ padarījušas sev galu pakaroties, protams, ticēdamas, ka drīz dzīvos ar tiem citā dzīvē.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.historia.lv/raksts/ix-tulkojums-latviesu-valoda-73-81lpp IX (tulkojums latviešu valodā (73.—81.lpp.)]&lt;/ref&gt; Uz paražu, ka mirušajam līdzi devās arī citi ģimenes locekļi, norāda kapu atradumi.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0304041522|issueType:B Senlatviešu reliģija vēlajā dzelzs laikmetā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0304041522{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Balti]]
[[Kategorija:Baltu mitoloģija]]
[[Kategorija:Latviešu dievi]]
[[Kategorija:Latviešu mitoloģija]]</text>
      <sha1>n72qdm9jw36wttywfu4fyahgu98ypz8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atvasinātie finanšu instrumenti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>383602</id>
    <revision>
      <id>4471652</id>
      <parentid>4195741</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T15:44:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5111" sha1="lvcw2y3bwtih0hxzjwamy3iayo0yd0v" xml:space="preserve">'''Atvasinātie finanšu instrumenti''' jeb '''derivatīvi''' (no {{val|fr|dérivatif}} — 'atvasinājums') ir divpusēji līgumi, parasti starp uzņēmumu un banku, kuru vērtība (cena) ir atkarīga un mainās no instrumentam pamatā esošās garantijas ([[Akcija (vērtspapīrs)|akcijas]], valūtas, [[obligācija]]s, procentu likmes) vērtības svārstībām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Derivative Definition|url=https://www.forbes.com/advisor/investing/derivatives/|accessdate=2022. gada 14. marts|website=investopedia.com}}&lt;/ref&gt; Tos tirgo gan biržā, gan [[ārpusbiržas tirgus|ārpusbiržas tirgos]], parasti bankās.

== Veidi ==
Pastāv gan “ārpusbiržas”, gan biržas derivatīvi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=A Basic Guide To Financial Derivatives|url=https://www.forbes.com/advisor/investing/derivatives/|accessdate=2022. gada 14. marts|website=forbes.com}}&lt;/ref&gt; Pirmajā gadījumā puses (parasti vismaz viena no tām ir finanšu iestāde) savā starpā brīvi saskaņo derivatīvu parametrus, kā arī papildu nodrošinājumu, ja tāds ir nepieciešams, bez jebkādas līgumu standartizācijas. Biržas derivatīvu gadījumā līguma parametri ir biržas, kurā tiek tirgoti instrumenti, standartizēti un papildu nodrošinājums ir obligāts. Turklāt šajā gadījumā birža vienmēr darbojas kā viena no sarunu pusēm, atbildot par visu operāciju noregulēšanu. Ir iespējama arī tirdzniecība, izmantojot [[līgums par cenu starpību|līgumus par cenu starpību]]. Šis līguma tips nodrošina lielāku [[Finanšu svira|finanšu sviru]], jo operācijas sākumā ir nepieciešama tikai nelielas skaidras naudas summas izmaksa, bet dažos gadījumos skaidras naudas izmaksa vispār nav nepieciešama.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=CFD brokers|url=https://comparebrokers.co/compare/cfd-brokers/|accessdate=2022. gada 14. marts|website=comparebrokers.co}}&lt;/ref&gt;

'''Atvasinātos finanšu instrumentus iedala'''&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1. Standartizētajos jeb biržas tirgus derivatīvos:
* [[nākotnes līgums|nākotnes līgumi]] — līgums par aktīva pirkšanu un pārdošanu par noteiktu cenu nākotnē;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Who Is Trading in the Futures Markets and Why It Matters|url=https://agecon.unl.edu/cornhusker-economics/2016/who-is-trading-futures-markets-why-it-matters-part-1|accessdate=2022. gada 14. marts|website=agecon.unl.edu|archive-date=2022. gada 27. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20220427102831/https://agecon.unl.edu/cornhusker-economics/2016/who-is-trading-futures-markets-why-it-matters-part-1}}&lt;/ref&gt;
* opciju līgumi — līgums, kas pircējiem vai pārdevējiem dod tiesības, bet ne pienākumu pirkt vai pārdot noteiktu aktīvu nākotnē (opcijas derīguma termiņš) par iepriekš noteiktu cenu (opcijas realizācijas cena, angļu val. strike price);
2. Nestandartizētajos jeb [[ārpusbiržas tirgus]] derivatīvos;
* [[nākotnes darījumi]] — pircējs un pārdevējs apņemas nākotnē pirkt vai pārdot noteiktu preču daudzumu (preces vai finanšu aktīvus) par cenu, kas noteikta līguma noslēgšanas dienā;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=What is a Forward Contract?|url=https://corporatefinanceinstitute.com/resources/knowledge/finance/forward-contract/|accessdate=2022. gada 14. marts|website=corporatefinanceinstitute.com}}&lt;/ref&gt;
* [[mijmaiņas darījumi]] — līgums, kas nosaka maksājumu plūsmu starp pusēm dažādos datumos nākotnē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Regulators are looking at the vastly complicated, fast-growing world of credit derivatives|url=https://money.cnn.com/2005/09/22/markets/credit_derivatives/index.htm|accessdate=2022. gada 14. marts|website=money.cnn.com|archive-date=2022. gada 10. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20220310123107/https://money.cnn.com/2005/09/22/markets/credit_derivatives/index.htm}}&lt;/ref&gt;;
* ārpusbiržas opcijas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ar finansu instrumentiem saistito risku apraksts|url=https://www.renesource.com/attachments/lv/FI-un-darijumu-risku-apraksts.pdf|accessdate=20.04.2018|archive-date=03.09.2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160903101254/http://www.renesource.com/attachments/lv/FI-un-darijumu-risku-apraksts.pdf}}&lt;/ref&gt;
Darījumi ar atvasinātiem finanšu instrumentiem ir saistīti ar paaugstinātu risku, paralēli produkta struktūrai, pastāv arī riski, kas saistīti ar to, ka daudziem atvasinātajiem finanšu instrumentiem darbojas sviras mehānisms. Tas nozīmē, ka investors iemaksā tikai daļu no saviem līdzekļiem finanšu instrumenta pirkšanai (samaksāta prēmija vai iemaksāts sākotnējais drošības depozīts), bet atlikušo pirkuma summu investors faktiski aizņemas. Tādējādi tiek palielināti gan iespējamie ieguvumi, gan arī iespējamie zaudējumi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ar finanšu instrumentiem saistīto risku apraksts|url=http://www.cblam.lv/common/img/uploaded/doc/cam/descr_risks_related_financial_instrum_lv.pdf|accessdate=20.04.2018}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Finanses]]</text>
      <sha1>lvcw2y3bwtih0hxzjwamy3iayo0yd0v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC St. Pauli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397759</id>
    <revision>
      <id>4471758</id>
      <parentid>4470943</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:10:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4471758</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5093" sha1="bgtrd53vgzixrk3p4mgv41qp3m45jcr" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #E20000
| nos = ''FC St. Pauli''
| logo_links = FC St Pauli.png
| logo_izm = 180px
| pilns = ''Fußball-Club St Pauli von 1910 e.V.''
| pilsēta = {{vieta|Vācija|Hamburga}}
| līga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]
| sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]]
| poz = {{decrease}} 18. vieta [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]
| dib = 1910
| dib_mēn = 5
| dib_dat = 15
| stad = ''[[Millerntor-Stadion]]''
| ietilp = 29 546
| tren = {{flaga|Vācija}} [[Aleksandrs Blesins]]
| mediji = {{url|https://www.fcstpauli.com/}}
| pattern_la1 = _stpauli2526h
| pattern_b1 = _stpauli2526h
| pattern_ra1 = _stpauli2526h
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = _whitetopl
| leftarm1 = 
| body1 = 
| rightarm1 = 
| shorts1 = 65423a
| socks1 = 65423a
| pattern_la2 = _stpauli2526a
| pattern_b2 = _stpauli2526a
| pattern_ra2 = _stpauli2526a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _toponwhitel
| leftarm2 = 
| body2 = 0
| rightarm2 = 
| shorts2 = 
| socks2 = 65423a
| pattern_la3 = _stpauli2526t
| pattern_b3 = _stpauli2526t
| pattern_ra3 = _stpauli2526t
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}
'''''Fußball-Club St Pauli von 1910 e.V.''''' jeb '''''FC St. Pauli''''' ir [[Vācija|Vācijas]] [[futbola klubs]] no [[Hamburga|Hamburgas]]. Dibināts {{Dat|1910|5|15|L|}}. Pašlaik spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Millerntor-Stadion]]''.

== Līdzjutēji ==
St. Pauli, neskatoties uz lielu panākumu trūkumu tā vēsturē, tikmēr ir milzīga fanu armija. Komandas fanu kustība sāka pastiprināties pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Šobrīd komandas spēļu apmeklētība nepārtraukti pieaug, klubs iegūst fanu kustības mugurkaulu - galvenokārt [[Hamburga]]s ostas rajona iedzīvotāji, kur klubs aizvada mājas spēles. Kamēr galēji labējie noskaņojumi iekļūst futbola fanu kustībās visā Eiropā, St. Pauli līdzjutēji atklāti pozicionē sevi kā antifašistus un antirasistus. Tajā pašā laikā komandas tribīnēs bieži parādās karogi ar “Jautrā Rodžera” attēlu, kas laika gaitā kļuvis par kluba neoficiālo simbolu, un komanda izmanto iesauku “Pirāti”.
[[File:FC St. Pauli Flagge.jpg|thumb|Kluba oficiālais galvaskausa un sakrustotu kaulu simbols uz atbalstītāju karoga]]
== Sasniegumi ==
* '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]'''
** Čempioni (1): 1976–77 (Ziemeļu divīzijā), 2023–24
** Otrā vieta (3): 1987–88, 1994–95, 2009–10

== Komandas sastāvs ==
''{{dat|2025|9|13||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcstpauli.com/teams/profis/|title=Unsere Profis ☠ FC St. Pauli|website=FC St. Pauli|access-date=2024-10-02|language=de}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=GER |pos=GK |name=[[Bens Folls]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=GRE |pos=DF |name=[[Manols Saliks]]}}
{{fs player|no= 3|nat=EST |pos=DF |name=[[Karols Metss]]}}
{{fs player|no= 4|nat=AUT |pos=DF |name=[[Dāvids Nemets]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=GER |pos=DF |name=[[Hauke Vāls]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=USA |pos=MF |name=[[Džeimss Sandss]]|other=īrē no [[New York City FC|New York City]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=AUS |pos=MF |name=[[Džeksons Ērvains]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no= 8|nat=SWE |pos=DF |name=[[Ēriks Smits]]}}
{{fs player|no= 9|nat=GAM |pos=FW |name=[[Abdulijs Kesejs]]}}
{{fs player|no=10|nat=LUX |pos=FW |name=[[Danels Sinani]]}}
{{fs player|no=11|nat=POL |pos=DF |name=[[Arkadjušs Pirka]]}}
{{Fs player|no=14|nat=WAL |pos=DF |name=[[Fins Stīvenss]]}}
{{Fs player|no=16|nat=JAP |pos=MF |name=[[Joels Čima Fudžita]]}}
{{fs player|no=17|nat=ENG |pos=MF |name=[[Dapo Afolajans]]}}
{{Fs mid}}
{{fs player|no=19|nat=NED |pos=FW |name=[[Martins Kārss]]}}
{{fs player|no=20|nat=SWE |pos=MF |name=[[Eriks Ālstrands]]}}
{{fs player|no=21|nat=GER |pos=DF |name=[[Larss Ricka]]}}
{{Fs player|no=22|nat=BIH |pos=GK |name=[[Nikola Vasiļs]]}}
{{Fs player|no=23|nat=GER |pos=DF |name=[[Luiss Opijs]]}}
{{fs player|no=24|nat=AUS |pos=MF |name=[[Konors Metkalfs]]}}
{{fs player|no=25|nat=POL |pos=DF |name=[[Adams Dzivigala]]}}
{{fs player|no=26|nat=ENG |pos=FW |name=[[Rikijs Džeids Džonss]]}}
{{fs player|no=27|nat=BEN |pos=FW |name=[[Andreass Huntondži]]|other=īrē no [[Burnley FC|Burnley]]}}
{{Fs player|no=28|nat=POR |pos=MF |name=[[Matiašs Pereira Laže]]}}
{{fs player|no=30|nat=AUT |pos=GK |name=[[Simons Spari]]}}
{{fs player|no=34|nat=AUT |pos=DF |name=[[Janniks Robačs]]}}
{{fs player|no=38|nat=GER |pos=FW |name=[[Romeo Aigbekēns]]}}
{{fs player|no=42|nat=GER |pos=MF |name=[[Marvins Šmics]]}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.fcstpauli.com/}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{Vācija-aizmetnis}}
{{Bundeslīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas futbola klubi]]
[[Kategorija:FC St. Pauli]]</text>
      <sha1>bgtrd53vgzixrk3p4mgv41qp3m45jcr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīvā Zeme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397946</id>
    <revision>
      <id>4472088</id>
      <parentid>4331667</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:53:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4472088</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4296" sha1="8qxstvjguq7bjsghfxqc2eiqwqtxne3" xml:space="preserve">{{Preses izdevuma infokaste
| title               = &quot;Brīvā Zeme&quot;
| image_file          = Brīvā Zeme.jpg
| image_size          = 120
| image_caption       = 
| editor_title        = 
| editor              = 
| previous_editor     = 
| staff_writer        = 
| category            = dienas laikraksts
| frequency           = 
| circulation         = 
| publisher           = 
| paid_circulation    = 
| unpaid_circulation  = 
| circulation_year    = 
| total_circulation   = 
| founded             = 
| firstdate           = {{dat|1919}}
| finalnumber         = 
| finaldate           = {{dat|1940|8|9}}
| company             = 
| country             = [[Latvija]]
| based               = 
| language            = [[latviešu valoda|latviešu]]
| issn                = 
}}
'''&quot;Brīvā Zeme&quot;''' bija [[Politika|politisks]], [[Sabiedrība|sabiedrisks]] un [[Daiļliteratūra|literārs]] dienas [[laikraksts]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. To izdeva [[Latviešu zemnieku savienība]], no 1936. gada akciju sabiedrība &quot;Zeme&quot;.&lt;ref name=LE&gt;{{LAT e|1|778}}&lt;/ref&gt;

Laikraksta pirmais redaktors bija [[Jānis Vārsbergs|J. Vārsbergs]].&lt;ref name=LE /&gt; 1921. gadā laikrakstā par līdzstrādnieku sāka strādāt [[Jūlijs Druva|J. Druva]], 1928. gadā viņš tika apstiprināts par tā redaktoru, lai gan faktiski to vadīja jau no 1922. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lv/person/Julijs-Druva/872789|title=Jūlijs Druva|accessdate=2020-06-24|work=|publisher=http://literatura.lv|date=|language=}}&lt;/ref&gt;

Laikraksts iepazīstināja ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|valdības]] lēmumiem, publicēja informāciju par notikumiem Latvijā un ārzemēs, materiālus par [[Saeima|Saeimas]] darbību, partiju dzīvi, rakstus par vēsturi, ekonomiku, mākslu un sportu. Tika iespiesti latviešu rakstnieku jaunākie darbus, kā arī ārzemju rakstnieku darbu tulkojumi.

Pēc 1934. gada [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsuma]] atbalstīja un slavināja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa autoritāro režīmu]].&lt;ref name=LE /&gt;

1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] nonāca komunistu kontrolē - 27. jūnijā no darba atbrīvoja toreizējo laikraksta redaktoru [[Heinrihs Zariņš|H. Zariņu]] un 9. augustā iznāca laikraksta pēdējais numurs. Jaunā vara uz &quot;Brīvā Zeme&quot; pamatiem sāka izdot savu laikrakstu ar nosaukumu &quot;[[Brīvais Zemnieks]]&quot; (iznāca līdz 1941. gada jūnija beigām, kad jau bija sācies [[Vācijas—PSRS karš]]).

== Pielikumi ==
* '''Literāriskais Pielikums''' (1919)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/#periodicalMeta:882;-1 |title=Brīvās Zemes Literāriskais Pielikums vietnē ''periodika.lv'' |access-date={{dat|2023|10|7||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/#periodicalMeta:882;-1 }}&lt;/ref&gt;
* '''Biļetens''' (1920)
* '''Zemes Spēks'''. Brīvās Zemes nedēļas pielikums lauksaimniecībai un lauku dzīvei. (1921—1940)
* '''Ilustrētais pielikums''' (1926—1940)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/#periodicalMeta:435;-1 |title=Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums vietnē ''periodika.lv'' |access-date={{dat|2023|10|7||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/#periodicalMeta:435;-1 }}&lt;/ref&gt;

== Redaktori ==
* [[Jānis Vārsbergs]] (1919—1920)
* [[Edmunds Freivalds]] (1920—1922)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-125-gadiem-dzimis-zurnalists-edmunds-freivalds/ |title=Pirms 125 gadiem dzimis žurnālists Edmunds Freivalds |accessdate=2018-06-10 |work= |publisher=irLiepāja |date={{dat|2016|8|2}} |language= }}&lt;/ref&gt;
* [[Augusts Kalniņš]] (1922—1929)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/kalnins_augusts/?a=K |title=Kalniņš Augusts |accessdate=2018-06-10 |work= |publisher=Limbažu galvenā biblioteka |date= |language= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Jūlijs Druva]] (1929—1938)
* [[Heinrihs Zariņš]] (1938-1940)&lt;ref&gt;{{APPL|174}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]]
[[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]]</text>
      <sha1>8qxstvjguq7bjsghfxqc2eiqwqtxne3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atomu emisijas spektroskopija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398398</id>
    <revision>
      <id>4471655</id>
      <parentid>4248605</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:15:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */</comment>
      <origin>4471655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45614" sha1="czazqx3r8rzqeutsooesc0lvg91yygz" xml:space="preserve">'''Atomu emisijas spektroskopija''' (AES) ir [[atomu spektroskopija]]s apakšnozare, kas pēta elektroniskās pārejas atomos, kuras notiek ar gaismas kvanta izstarošanu (emisiju). Tās praktiskais pielietojums ir [[elementanalīze]].

Atomu spektroskopijā paraugs ir jāsadala par atsevišķiem atomiem, bet AES gadījumā šie atomi ir arī jāierosina. Tā kā emisijas nodrošināšanai paraugā ir jāsasniedz liela temperatūra, parasti izmanto [[izlāde|elektrisko izlādi]], kam gāzveida paraugā ir jārada pietiekami liela [[jons|jonu]] koncentrācija. To var izdarīt ar ārējiem avotiem (liesma, jonizējošā starojuma lampa); tādā gadījumā izlādi sauc par nepatstāvīgu. Lai izlādes process kļūtu patstāvīgs, gāzē jārada apstākļi sekundāro jonu radīšanai – tas iespējams, ja brīvā noskrējiena laikā gāzes jons iegūst pietiekamu [[Kinētiskā enerģija|kinētisko enerģiju]], lai jonizētu citu molekulu sadursmes laikā. Tas nozīmē, ka zemākā spiedienā izlādes inducēšanai ir nepieciešams mazāks uzliktais spriegums; tiesa, pat pie relatīvi zemiem spriegumiem (~ 10…100 V) šīs atšķirības manāmi izpaužas tikai, ja spiediens paraugā pārsniedz [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiedienu]] vairākas reizes.&lt;ref name=Zisman&gt;{{cite book |last1=Зисман |first1=Г. А.  |last2=Тодес |first2=О. М.|date=1972 |title=Курс общей физики |volume=2 |url= |location=Москва |publisher=Наука |page=154–168 |isbn= |author-link= }}&lt;/ref&gt;

Klasiskā AES, kurā izmanto dzirksteļizlādi un lokizlādi, parasti pēta [[Metāli|metālu]] [[Sakausējums|sakausējumus]]. Gāzu pētīšanai tradicionāli izmanto lokizlādi un mirdzizlādi, kā arī bezelektrodu izlādi augstfrekvences laukā. Ar gāzu [[Hromatogrāfija|hromatogrāfiem]] mēdz savienot detektorus, kas izmanto [[Mikroviļņi|mikroviļņu]] inducēto [[Plazma|plazmu]], jo abām iekārtām piemērota nesējgāze ir hēlijs. Šķidru un vispār nevadošo (tai skaitā organisko vielu) paraugu analīzei mūsdienās visbiežāk izmanto iekārtas, kurās ierosināšanai lieto gredzenveida izlādi [[Elektromagnētiskā indukcija|induktīvi]] saistītajā plazmā. Kopš 1990. gadiem aizvien aktīvāk attīstās metodes, kas balstās uz [[Mirdzizlāde|mirdzizlādi]] atmosfēras spiedienā; perspektīvā tā ļaus veikt analīzi arī ārpus laboratorijas.

== Dzirksteļizlādes un lokizlādes izmantošana AES ==
=== Dzirksteļizlāde ===
{{Pamatraksts|Dzirksteļizlāde}}

Dzirksteļizlādes pielietošanu spektrālajā elementanalīzē, neskatoties uz augstu sasniedzamo temperatūru, apgrūtina procesa nestabilitāte. To ievērojami mazina elektrotehniskie triki, piemēram, ja svārstību kontūrā (kas ietver izlādes spraugu, kondensatoru un indukcijas spoli) ietver vēl vienu izlādes spraugu, kam paralēli ieslēdz lielu pretestību. Šajā otrajā spraugā izlāde sākas pirmā (bez potenciālu starpības, ko nodrošina paralēli ieslēgtā pretestība); izlādes laikā caur lielo pretestību spriegums nepaspēj izlīdzināties impulsa laikā, un darba spraugā notiek kontrolēta izlāde. Pēc kanāla izveidošanas (10–100 ns) spriegums ievērojami krītas un līdzinās lokizlādes spriegumam 40–70 V. Otrās stadijas ilgumu nosaka svārstību kontūras īpašības, un tā var sasniegt 100 μs.&lt;ref name=Prokofjevs&gt;{{cite book |last=Прокофьев |first=Владимир Константинович |editor-last=Гольденберг |editor-first=Г. С. |title=Методы спектрального анализа |publisher=Издательство МГУ |date=1962 |location=Москва |pages=21–59 |chapter=Раздел I: Эмиссионный спектральный анализ }}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar dzirksteļizlādes lielo temperatūru, tajā pārsvarā redz jonu līnijas, kamēr zemākas temperatūras lokizlādē pārsvarā ir neitrālo atomu emisijas spektri. Vielas iekļūšana dzirksteles telpā notiek straujiem izmešiem jeb lāpām (ātrums sasniedz vairākus kilometrus sekundē), kas sākas kanāla saskares vietā ar elektrodu un ir vērstas projām no tā. Sākotnējā telpas nogrieznī tie ir paralēli kanālam un izceļas ar augstu temperatūru (ap 30 000 K); tālāk kanāls novirzās sānus, un lāpas temperatūra samazinās līdz 10 000 K, ko tad arī pieņem par dzirksteļizlādes temperatūru. Sākotnējā, karstajā brīdī to emisijas spektru veido pārsvarā jonu līnijas (jeb “dzirksteles līnijas”), vēlāk – neitrālu atomu līnijas (“loka līnijas”). Tā kā dzirksteļizlādes lielā temperatūra un strāvas stiprums izraisa ievērojamas izmaiņas parauga struktūrā, bet skar tikai nelielu virsmas daļu (un katru reizi citu), elementu spektri mainās līdz tiek pārveidota lielākā daļa virsmas (tā tiek “apdzirksteļota”). Tādēļ spektru drīkst uzņemt tikai, nogaidot līdz stabilizējas spektrālo līniju intensitāte, kas ir vēl viens dzirksteļizlādes kā analītiskās metodes trūkums.&lt;ref name=Prokofjevs /&gt;

Dzirksteļizlādes kanāls pastāv diezgan īsu brīdi, jo izlādei telpā nepieciešams ļoti liels spriegums, pie kam tiek izdalīta ļoti liela enerģija. Tas viss liek izmantot [[Kondensators|kondensatorus]] kā enerģijas avotus, un pēc to izlādes izzūd arī dzirkstele, joniem rekombinējot zemā lauka apstākļos. Tādēļ dzirksteles kanāls veidojas no jauna katru reizi, kad uz kāda no katoda virsmas defektiem atkal var sākties gāzes caursite. Ja elektrodi it pietiekami tuvu viens otram, kas nodrošina ļoti lielu lokālo lauka intensitāti arī pie pastāvīgi uzturama sprieguma, kanāls nepaspēj sabrukt un sākas ''lokizlāde''. Tajā galvenais elektronu avots ir termiskā emisija, un praktiski visa [[gāze]] starp elektrodiem ir jonizētajā ([[plazma]]s) stāvoklī. Elektrodi sakarst tādēļ, ka intensīvajā elektriskā laukā paātrinātie [[Elektrons|elektroni]] vai joni lielos daudzumos triecas pret vienu un to pašu elektroda virsmas punktu. Elektroniem pie vienāda paātrinošā sprieguma ''U'' ir daudz lielāks kustības ātrums nekā daudz smagākiem katjoniem, jo kinētiskā enerģija ''E&lt;sub&gt;k&lt;/sub&gt; = eU'', kas ir proporcionāla šim spriegumam, abiem ir vienāda (ja apskata vienkārt lādētus jonus); tādēļ anods, pret kuru triecas elektroni, sakarst vairāk. Izmantojot grafīta elektrodus un lielus ''neoksidējošas'' gāzes spiedienus, var iegūt loka temperatūras līdz 50 000 K; lietojot metāla elektrodus, temperatūras ir mazākas, jo metāli spēcīgi iztvaiko, atdzesējot šajā procesā elektrodu. Tādēļ šajā pēdējā gadījumā visaugstākās temperatūras ir iegūstamas dzirksteļizlādē.&lt;ref name=Prokofjevs /&gt;

=== Lokizlāde ===
{{Pamatraksts|Lokizlāde}}
Loka plazmas temperatūru nosaka arī vielas jonizācijas enerģija; tā, piemēram, atmosfēras spiedienā grafīta elektrodam loka plazmas temperatūra ir ap 8 000 K, cinka elektrodam ap 7 000 K, bet nātrija elektrodam tikai ap 4 000 K. Tas skaidrojams, ņemot vērā, ka temperatūras vērtības tiek mērītas pie vienāda [[Strāvas stiprums|strāvas stipruma]]; lai to nodrošinātu, lokā ir jārada brīvie lādiņnesēji, respektīvi, jāveic jonizācija – kam ir nepieciešama lielāka vai mazāka termiskā enerģija. Šīs temperatūras atšķirības, protams, apgrūtina iespējas tieši salīdzināt dažādu paraugu spektrus, tādēļ paraugam pievieno viegli disociējošo [[Sārmu metāli|sārmu metālu]] halogenīdu pārākumu. Tas ievērojami pazemina jutību pret paša parauga sastāvu; pēc analoģijas ar buferšķīdumiem to dēvē par spektroskopisko buferu. Jāpiebilst, ka šo savienojumu disociācijas enerģija arī ietekmē loka temperatūru, taču mazāk nekā katjona elementa jonizācijas enerģija.&lt;ref name=Prokofjevs /&gt;

Lokizlādi ierosina vai nu, izlaižot starp elektrodiem augstfrekvences dzirksteli, vai nu, novietojot elektrodus tiešā saskarē. Pēdējā gadījumā stiprā strāva sakarsē elektrodus, līdz sākas termiskā elektronu emisija. Tā kā loka ceļš visu laiku mainās plazmas fluktuāciju dēļ, kā arī mainās lokālais plazmas blīvums lokā, tajā rodas ievērojamas pretestības izmaiņas. Saskaņā ar Džoula likumu tas izraisa arī izdalītā siltuma izmaiņas, kas ietekmē loka temperatūru un ir jānovērš. Tam izmanto augstas pretestības ieslēgšanu ārējā ķēdē; tādēļ no 200–300 V, kas nepieciešami stabila loka izveidei, tikai ap 70 V (tīra grafīta elektrodiem) vai pat 40–50 V (metālu elektrodiem) attiecas uz loka posmu. Strāvas stiprums vienkāršam lokam gāzē sasniedz 5–6 A, bet pulveru analīzē – līdz 20&amp;nbsp;A.&lt;ref name=Prokofjevs /&gt;

Lokizlādi un dzirksteļizlādi izmanto pulverveida paraugu, visbiežāk metāla sakausējumu,&lt;ref name=Kampars&gt;{{cite book | last=Kampars |first=Valdis |date=2006 |title=Atomu uzbūve. Elementu sastāva noteikšana |location=Rīga |publisher=RTU Izdevniecība |pages=78 }}&lt;/ref&gt; analīzei. Kopš 1960. gadiem faktiski ir mainījusies tikai detekcijas sistēma un tas, ka datorapstrāde ļauj vienkāršāk atdalīt daudzus parauga spektru veidojošos elementu spektrus. Paraugu parasti ievieto anoda dobumā. Pret parauga frakcionēšanu šajā gadījumā (bez iepriekš minētajām metodēm) labi palīdz arī elektroda pārklāšana ar [[Polistirols|polistirola]] kārtiņu.&lt;ref name=Prokofjevs /&gt;

Lai gan mazākās jonizācijas enerģijas dēļ vadāmību lokā ierosina tieši parauga sastāvdaļas, kopējā to koncentrācija loka telpā ir neliela (tikai daži procenti). Elektronu straujākas kustības dēļ (?) vielas plūsma lokā nav vienmērīga: lielākā parauga atomu koncentrācija ir katoda tuvumā, neatkarīgi no tā, vai paraugu iztvaicēja anoda vai katoda dobumā. Tādēļ tradicionāli mērīšana notiek katoda telpā.&lt;ref name=Prokofjevs /&gt;

Lai noteiktu paraugā nemetālus ([[Ogleklis|oglekli]] u.c.), kuriem ir ievērojami augstāka jonizācijas enerģija, nepieciešamas augstas loka temperatūras un jaudas. Tam izmanto [[maiņstrāva]]s loku ar ķēdē ieslēgtajiem kondensatoriem, kuru izlāde rada spēcīgus īsperioda strāvas impulsus lokā (šis režīms ir jau tuvu dzirksteļizlādei, bet zemas siltumvadītspējas, piemēram, grafīta, elektrodi īsā periodā starp strāvas impulsiem nepaspēj atdzist, tādēļ notiek pārtraukta [[termoelektronu emisija]]. Ieslēdzot ķēdē ļoti lielas kapacitātes [[Kondensators|kondensatorus]], var iegūt ļoti spēcīgus izlādes impulsus, kas ļauj iegūt kvalitatīvus spektrus viena vienīgā impulsa laikā (bez uzkrāšanas), kas satur arī metāla ieslēgumos esošo gāzu līnijas (O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, N&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;). Tomēr tie ļoti destruktīvi iedarbojas uz elektrodu, ar ko parasti cīnās, lokalizējot izlādi vienā noteiktā elektroda punktā, piemēram, saslapinot to ar nevadošu šķidrumu, kā [[eļļa]] vai destilēts ūdens.&lt;ref name=Prokofjevs /&gt;

== Gāzveida paraugu analīze ==
Gāzveida paraugu analīzi veic gāzizlādes caurulēs, caurplūdes kivetēs vai atklātā plazmas lāpā. Caurulēm un kivetēm izmanto līdzstrāvu vai maiņstrāvu ar spriegumu līdz 1,5 kV. Gāzi, kurā rodas lielākais jonu un elektronu daudzums, kuri uztur izlādes procesu, sauc par ''izlādes gāzi''. Klasisks gāzizlādes veids ir mirdzizlāde zemā spiedienā un koronas izlāde parastā un augstā spiedienā (pēdējo izlādes veidu analīzē neizmanto).&lt;ref name=Prokofjevs /&gt;

Īpatnējs gāzizlādes piemērs ir izlāde [[augstfrekvences maiņstrāva|augstfrekvences maiņstrāvas]] laukā. Šajā gadījumā elektrodi ir izvietoti ārpus caurules, un gāzes sasilšana un izlāde sākas indukcijas maiņstrāvas izraisīto sadursmju un no tā izrietošās sasilšanas dēļ. Elektrodu materiāls var būt [[Alva|staniola]], alumīnija folijas vai plāna skārda gredzeni; caurulei parasti ir vairāki posmi ar atšķirīgu diametru, kas ļauj platajā posmā (5–10 mm) novērot viegli ierosināmo gāzu spīdēšanu, savukārt šaurajā daļā (ø&amp;nbsp;0,5 mm) spīd grūtāk ierosināmās gāzes (saskaņā ar Šārla likumu daļā ar lielāku spiedienu būs arī lielāka temperatūra).&lt;ref name=Prokofjevs /&gt;

== Induktīvi saistītās plazmas izmantošana ==

Mūsdienās plašu pielietojumu radusi ir tā saucamā gredzenveida izlāde,&lt;ref name=Prokofjevs /&gt; kas rodas magnētiskās indukcijas dēļ. Cauruli vai trauku ar retināto gāzi ieliek [[Indukcijas spole|indukcijas spolē]], pa kuru plūstošā strāva saskaņā ar [[Lenca likums|Faradeja–Lenca likumu]] rada spoles ass virzienā [[Elektrodzinējspēks|elektrodzinējspēku]] (“spriegumu”), kas tad arī ierosina gāzes molekulas un atomus. Tā kā magnētiskās plūsmas intensitāte ''Φ ''caurulītē ir atkarīga no attāluma ''r'' līdz spoles asij:

&lt;center&gt;&lt;math&gt;\Phi ={\mathit{\pi r}}^{2}H={\mathit{\pi r}}^{2}{H}_{0}\cos \mathit{\omega t}&lt;/math&gt;,&lt;/center&gt;

elektrodzinējspēks ''U'' būs vienāds ar

&lt;center&gt;&lt;math&gt;U=-\frac{\mathit{d\Phi }}{\mathit{dt}}&lt;/math&gt;,&lt;/center&gt;

bet elektriskā lauka intensitāte ''E'' uz koncentriskās līnijas ar diametru ''r'' būs

&lt;center&gt;&lt;math&gt;E=\frac{U}{2\mathit{\pi r}}=\frac{{\mathit{\omega rH}}_{0}}{2}\sin \mathit{\omega t}&lt;/math&gt;,&lt;/center&gt;

[[File:ICP torch.svg|thumb|left|200px|Induktīvi saistītās lāpas uzbūve.&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Lajunen |first1=L. H. J. |last2=Perämäki |first2=P. |date=2004 |title=Spectrochemical Analysis by Atomic Absorption and Emission |url=https://archive.org/details/spectrochemicala00laju_682 |edition=2 |publisher=RSC Publishing |location=Cambridge |page=[https://archive.org/details/spectrochemicala00laju_682/page/205 205] |isbn=0-85404-624-0 }}&lt;/ref&gt;

A: dzesējošās gāzes tangenciālā plūsma uz ārējo kvarca cauruli

B: izlādes gāzes plūsma (parasti Ar)

C: nesējgāzes plūsma ar parauga tvaikiem

D: indukcijas spole, kas rada lāpā spēcīgu magnētisko lauku

E: magnētiskā lauka spēka vektori

F: plazmas lāpa (pati izlāde).]]
tātad jo lielāka, jo tālāk no caurules centra, un tātad tieši tur elektroni kustēsies visātrāk. Sadursmēs ar caurules sienām elektroni palēninās, tādēļ vislielākā sadursmju un, tādējādi, spīdēšanas intensitāte ir koncentriskajā gredzenā relatīvi tuvāk sienām. Tādēļ šo izlādi arī sauc par gredzenveida izlādi. Tā kā attālums līdz caurules centram nosaka elektronu ātrumu un tātad sadursmes enerģiju, tuvāk sieniņām tiks ierosināti lielākas enerģijas termi. Daļiņu svārstošās kustības lielās intensitātes un efektivitātes (visu virzienu kustība rezultējas ar sadursmēm) dēļ gredzenveida izlāde ir novērojama arī ļoti retinātā gāzē (ap 1 m[[Torr]]). Jo lielāks ir gāzes spiediens, jo mazāks ir elektronu [[brīvais noskrējiens|brīvā noskrējiena ceļš]], tādēļ arī mazāka to enerģija. Tādēļ izlādē noslēgtajās caurulēs lielākos spiedienos tiek ierosinātas zemās enerģijas (molekulu, metālu) līnijas, bet mazos – augstās enerģijas (atomu, nemetālu) līnijas.&lt;ref name=Prokofjevs /&gt; Arī gaistošo vielu ierosināšanai šādas caurules var lietot, taču tas nav izdevīgi, jo gāzes fāzē līnijām parādās ievērojama Doplera efekta izraisītā paplašināšanās. Tā kā izlādei tiek izmantota kontūra indukcija, iegūto plazmu dēvē par induktīvi saistīto plazmu (angļu ''inductively coupled plasma – ICP'').

Izlādei nepieciešama maiņstrāva ar frekvenci ap 10 MHz un jaudu 300 līdz 500 W; barojošais spriegums var būt tie paši 1,5 kV. Gan augstfrekvences, gan gredzenveida izlādes laikā aktīvi norisinās gāzes molekulu disociācija, kādēļ gāzizlādes caurulītes izstaro jonizējošo UV gaismu. Arī caurules sienas aktīvi absorbē radītos katjonus, jo silikātiem ir tendence uzlādēties negatīvi, šajā gadījumā tas notiek arī ļoti intensīvi. Tas noved pie caurules trausluma paaugstināšanās lietošanas mūža laikā.&lt;ref name=Prokofjevs /&gt; Gredzenveida izlādes lampas ir nozīmīgs starojuma avots atomu absorbcijas spektrometrijā; tajās gāzizlādes trauks ir pildīts ar cēlgāzi (parasti [[argons|argonu]]) ar nepieciešamā elementa piejaukumu. Tieši cēlgāze šajā gadījumā ir galvenā izlādes gāze.&lt;ref name=Gauglitz&gt;{{cite book |editor-last1=Gauglitz |editor-first1=G. |editor-last2=Moore |editor-first2=D. S. |date= 2014|title=Handbook of Spectroscopy |url= |volume=1|location= |publisher=John Wiley &amp; Sons |page=521–
524 |isbn= |author-link= }}&lt;/ref&gt;

Tiešajam analīze mērķim gredzenveida izlādi parasti realizē nevis noslēgtās caurulēs, bet atklātas plazmas lāpas formā. Indukcijas spoles tinumi aptver kvarca cauruli tās atvēruma tuvumā; tieši pirms atvēruma izsmidzinātais paraugs tiek ar statisko šķēršļu palīdzību sajaukts ar argona (izlādes gāzes un vienlaicīgi arī nesējgāzes) plūsmu, bet pa ārējo caurules gredzenu laiž dzesējošo gāzi.&lt;ref name=Kampars /&gt;&lt;ref name=Dunnivant&gt;{{cite book |last1=Dunnivant |first1=Francis M. |last2=Ginsbach |first2=Jacob W. |date=2017 |title=Flame Atomic Absorbance and Emission Spectrometry and Inductively Coupled Plasma — Mass Spectrometry |url=https://sites.google.com/whitman.edu/faasfaesicpms/home |location= |publisher=Whitman College |page= |isbn= |author-link= }}&lt;/ref&gt; Dzesēšana ir nepieciešama, jo pretējā gadījumā plazma uzsils, līdz sāks kūst kvarca caurule.&lt;ref name=Dunnivant /&gt; Šajā gadījumā izmantotā lauka frekvence ir 27–41&amp;nbsp;MHz. Izlādi ierosina, īslaicīgi izlaižot cauri gāzes plūsmai dzirksteli.&lt;ref name=Dunnivant /&gt; Plazmas temperatūra var būt no 6 000 K līdz 10 000 K (trīsreiz vairāk nekā liesmā), taču mērījumos izmanto ārējā konusa temperatūru (kas ir līdzsvarā ar dzesējošo gāzi), ap 5 000–6 000 K.&lt;ref name=Kampars /&gt;&lt;ref name=Dunnivant /&gt; Šādu ''ICP'' lāpas iekārtu izmanto gan atomu emisijas, gan arī atomu absorbcijas spektrometrijā.&lt;ref name=Kampars /&gt; Lielās temperatūras dēļ arī jonizācijas pakāpe plazmas lāpā ir daudz lielāka nekā caurulītēs un aptuveni 60 elementiem (t. sk. dažiem nemetāliem) pārsniedz 90&amp;nbsp;%. Enerģijas patēriņš tiek pieskaņots nosakāmajam elementam un ir ap 1250–1550 W.&lt;ref name=Dunnivant /&gt;

Mazšķīstošu vielu atomu emisijas analīzei mēdz izmantot arī suspendēšanu, tikai tad ir nepieciešams īpašas konstrukcijas smidzinātājs (nebulizators). Suspensijas iegūšanai ir jāiegūst pulveris ar iespējami vienādāku graudu izmēru, kādēļ ir noderīgs sietu analizators (dažāda tīkla blīvuma sietu baterija). Suspensiju analīzei neder [[Atomu absorbcijas spektroskopija|AAS]], jo tad ir pārāk liela gaismas izkliede.

Cits cietvielu paraugu pētīšanas veids ir [[Lāzers|lāzera]] ablācija: uz parauga virsmas maza rajona fokusē lielas enerģijas impulsveida lāzera staru ar lielu enerģiju, kas iztvaicē ap 1 μg vielas. Tālāk šo vielu transportē uz induktīvi saistītās plazmas degli ar argona plūsmu. Tādējādi metode ir relatīvi mazdestruktīva.&lt;ref name=Kampars /&gt;

=== Analītiskie rādītāji ===
Induktīvi saistītās plazmas iekārtas tirgū parādījās jau 1974. gadā,&lt;ref name=Teledyne&gt;{{cite web |url=http://info.teledyneleemanlabs.com/blog/the-evolution-of-icp-oes-part-1 |title=The Evolution of Inductively Coupled Plasma — Optical Emission Spectroscopy (ICP-OES) Part I: The 1970s. |author=Betsey Seibel |date=Jan 22, 2015 |website=Teledyne Leeman Labs Blog |publisher=Teledyne Leeman Labs |access-date=Jan 11, 2018 |quote= |archive-date={{dat|2017|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170514213419/http://info.teledyneleemanlabs.com/blog/the-evolution-of-icp-oes-part-1 }}&lt;/ref&gt; un kopš 1980. gadiem ir AES iekārtu pamattips.&lt;ref name=Dunnivant /&gt; Kā jau teikts, salīdzinājumā ar AAS AES pieļauj vienlaicīgi (ar kustīgu monohromatoru – gandrīz vienlaicīgi) reģistrēt visu parauga sastāvā esošo elementu analītisko signālu, kas arī nodrošina viendabīgākus noteikšanas apstākļus. Tostarp tas nozīmē, ka ir nepieciešami mazāki parauga daudzumi (pietiek ar dažiem desmitiem mg), kas arī padara analīzi lētāku. Taču AES ir ievērojami dārgākas iekārtas un atsevišķos gadījumos lielāka noteikšanas kļūda (parasti gan ievērojami zemāka nekā [[Atomu absorbcijas spektroskopija|atomu absorbcijas spektroskopijā]]). Cita AES priekšrocība ir augsta kalibrācijas līknes ([[Bugēra likums|Bugēra–Bēra likuma]]) linearitāte, kas parasti saglabājas daudz lielākā apgabalā nekā AAS (10&lt;sup&gt;5&lt;/sup&gt; pret 10&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;). Vēl labākus rādītājus var iegūt, sajūdzot ''ICP-AES'' iekārtu ar [[masas spektroskopija|masspektrogrāfu]] (''ICP-MS'': noteikšanas jutība līdz 10 ng/L, kalibrācijas līknes linearitāte 10&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt; diapazonā), taču tas var manāmi sadārdzināt iegādātās aparatūras izmaksas. Kļūda abos variantos ir līdz 2 %. Jāatzīmē, ka ''ICP-MS'' gadījumā tehniskās problēmas rada augstā vakuuma nodrošināšana, plazmai ielidojot masas spektrometra daļā. To panāk, ievadot parauga plūsmu vairākos secīgos kambaros ar aizvien zemāku spiedienu caur ievadīšanas konusiem (ievade notiek caur šauro galu, tādēļ izplešanās dēļ plūsmas spiediens arvien krītas.&lt;ref name=Kampars /&gt;

''ICP-MS'', neskatoties uz sākotnēji dārgām izmaksām, kļūst par visai populāru analīzes metodi, jo, piemēram, ūdens kvalitātes kontrolē, ļauj aizstāt vairākas iekārtas (AAS ar grafīta krāsniņu, ko visērtāk izmantot [[kadmijs|Cd]], [[hroms|Cr]], [[niķelis|Ni]], [[sudrabs|Ag]], [[svins|Pb]] noteikšanai; hidrīdu analīzi gāzes kivetē ([[arsēns|As]], [[bismuts|Bi]], [[antimons|Sb]], [[alva|Sn]]) un parasto ''ICP-AAS'' iekārtu pārējiem elementiem. Šim AES paveidam ir arī plašāks lineārais apgabals (pāri 9 kārtām).&lt;ref name=Kampars /&gt;

== Mikroviļņu inducētās plazmas izmantošana ==

Kā ''ICP'' alternatīvs atomizēšanas paņēmiens tirgū pieejamas arī [[Mikroviļņi|mikroviļņu]] inducētās plazmas (MIP) iekārtas Lai gan šis ierosināšanas veids ienāca analīzē agrāk par ''ICP'' (1958.–1965. g.), plazmas nestabilitāte un mijiedarbība starp elementiem veicināja ''ICP'' popularitāti.&lt;ref name=Dunnivant /&gt;&lt;ref name=Niedzielski&gt;{{cite journal |last1=Niedzielski |first1=Przemysław |last2=Kozak |first2=L.  |last3=Wachelka |first3=M. |last4=Jakubowski |first4=K. |last5=Wybieralska |first5=J. |date=2015 |title=The microwave induced plasma with optical emission spectrometry (MIP–OES) in 23 elements determination in geological samples |url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0039914014008364 |journal=Talanta |volume= 132|issue= |pages=591–599 |doi=10.1016/j.talanta.2014.10.009 |access-date= }}&lt;/ref&gt; Bez tam, tikai 1975.–1976. g. (jau pēc ''ICP-AES'' iekārtu ienākšanas tirgū) paralēli Muasāns (''Moisan'') ar līdztr. un Bēnakers (''Beenakker'') ar līdzstr. radīja iekārtas ar pietiekami stabilu plazmu (attiecīgi ''Bēnakera dobums'' un ''surfatrons''); Bēnakera iekārta pie tam strādā atmosfēras spiedienā. Bez tam, 1985. g. Džins (''Jin'') ar līdstrādniekiem ieviesa lāpas metodi (analoģiski ''ICP-AES''), kas ļāva ievērojami uzlabot plazmas stabilitāti un tādējādi arī analītiskos rādītājus. Metodes lielākoties cieš no plazmas apgabala tieksmes sadalīties atsevišķās šķiedrās mikroviļņu elektriskajā laukā, kas arī ierobežo enerģijas pārnesi uz paraugu skinefekta (virsmas efekta) dēļ. Tas rada temperatūras gradientu, kas ir jo lielāks, sliktāk gāze vada elektrību; tādēļ MIP-AES beižāk izmanto hēliju, nevis argonu. Cita metodes problēma – plazmu daudz vairāk ietekmē parauga komponenšu nokļūšana izlādes kamerā, un kopējo efektu nav viegli paredzēt; respektīvi, plazma destabilizējas. Iemesls ir tas, ka izlādes gāzes atomu temperatūra ir salīdzinoši neliela, kas traucē parauga efektīvai iztvaikošanai un atomizēšanai.&lt;ref name=Jankowski&gt;{{cite book |last1= Jankowski|first1=K. J.| last2=Reszke | first2=E.|date=2011 |title=Microwave Induced Plasma Analytical Spectrometry |url= |location= |publisher=RSC Publishing |page=1–16 |isbn= |author-link= }}&lt;/ref&gt; Tādēļ parauga kopējais sāļu saturs nedrīkst pārsniegt aptuveni 2 %.&lt;ref name=Ozbek&gt;{{cite journal |last1=Özbek |first1=Nil |last2=Akman |first2=S. |date=2015 |title= |url= |journal=LWT – Food Science and Technology |volume= 61|issue= |pages=532–535 |doi= |access-date= }}&lt;/ref&gt; Šā paša iemesla dēļ parauga spektrā dominē atomu, nevis jonu līnijas.&lt;ref name=Karlsson&gt;{{cite journal | last1=Karlsson |first1=Stefan | last2= Sjöberg | first2=Viktor |last3=Ogar |first3=Anna|date=2015 |title=Comparison of MP AES and ICP-MS for analysis of principal and selected trace elements in nitric acid digests of sunflower (Helianthus annuus) |url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0039914014009989 |journal=Talanta |volume= 135|issue= |pages=124—132 |doi=10.1016/j.talanta.2014.12.015|access-date=}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Resonant Cavity Magnetron Diagram.svg|thumb|left|Rezonējošā dobuma magnetrona šķersgriezuma shēma. Magnētiskā lauka spēka līnijas ir paralēlas iekārtas ģeometriskajai asij.]]
Mikroviļņu inducēto plazmu uztur [[magnetrons]] (mikroviļņu frekvences ģenerators). Iniciēšanu nodrošina vai nu, ievadot izlādes telpā grūti kūstošu vadošu materiālu (termoelektronu emisijai), vai nu (nerezonanses struktūrām, kā surfatroni) rīkojas tāpat kā ''ICP'' gadījumā un izlaiž caur gāzes plūsmu dzirksteli. Galvenā īpatnība salīdzinājumā ar citiem plazmas veidiem – mikroviļņu enerģiju spēj absorbēt tikai brīvie elektroni, bet atomi to daļēji pārņem sadursmju ceļā (kas atbrīvo elektronus turpmāku enerģijas porciju absorbēšanai). Elektronu temperatūra plazmā var būt ļoti augsta un sasniegt 20 000–100 000 K;&lt;ref name=Jankowski /&gt; atomu (ierosināmo daļiņu) temperatūra atkarībā no gāzes un plazmas uzturēšanas sistēmas ir 3 000–7 000 K;&lt;ref name=Jankowski /&gt;&lt;ref name=Karlsson /&gt; Sadursmēs ar atomiem ap 50 % enerģijas tiek izmantota ierosināšanai un jonizēšanai; tādēļ, ja par izlādes gāzi izmanto grūti jonizējamo hēliju, elektroni var sasniegt augstāku temperatūru.&lt;ref name=Jankowski /&gt; Tas ir īpaši ērti nemetālu spektru iegūšanā.

[[Hēlijs]] kā izlādes un nesējgāze ļauj ērti sajūgt MIP-AES iekārtu ar gāzes [[Hromatogrāfija|hromatogrāfu]], un tās ir viens no izplatītajiem gāzu hromatogrāfijas detektoru veidiem.&lt;ref name=Niedzielski /&gt;&lt;ref name=Jankowski /&gt; Pēdējos gados vērās plašumā interese par slāpekļa izmantošanu par izlādes gāzi, kas ļauj būtiski samazināt metodes izmaksas (salīdzināmas ar liesmas AAS pie analīzes precizitātes ap 1 %&lt;ref name=Niedzielski /&gt; un atkārtojamības pārsvarā virs 95 %&lt;ref name=Li13&gt;{{cite journal |last1=Li|first1=W.|last2=Simmons|first2=P.|last3=Schrader|first3=D.|last4=Herman|first4=T.J.|last5=Dai|first5=S.Y.|date=Aug 15, 2013 |title=Microwave plasma-atomic emission spectroscopy as a tool for the determination of copper, iron, manganese and zinc in animal feed and fertilizer |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23708535 |journal=Talanta |volume=112 |issue= |pages=43–48 |doi=10.1016/j.talanta.2013.03.029 |access-date= }}&lt;/ref&gt; – kā ''ICP-AES''). Noteikšanas robeža metodei ir lielāka nekā ''ICP-AES,''&lt;ref name=Ozbek /&gt; līdz dažiem μg/L.&lt;ref name=Karlsson /&gt; Gāzes patēriņš MIP-AES ir līdzīgs kā ''ICP-AES''&lt;ref name=Li13 /&gt; un var būt arī pavisam neliels (no 50 mL/min līdz dažiem desmitiem L/min).&lt;ref name=Niedzielski /&gt;&lt;ref name=Jankowski /&gt; Enerģijas patēriņš ir 100–1000 W, bet zemā spiediena MIP pietiek pat ar 10 W.&lt;ref name=Jankowski /&gt;

Vēl viena metožu grupas īpatnība ir, ka bieži vien ierosināšanu veic ar mikroviļņu frekvences [[Stāvvilnis|stāvvilni]] noteiktu dimensiju dobumā; visbiežāk ir sastopama frekvence 2,45 GHz. Izmantoto frekvenci regulē [[Starptautiskā telekomunikāciju savienība]]. Stāvvilni laiž paralēli izlādes caurulei.&lt;ref name=Jankowski /&gt; Magnetrona un stāvviļņu dobuma, bet visvairāk – slāpekļa kā izlādes gāzes izmantošana ļauj manāmi samazināt metodes izmaksas, kas ir viena no MIP-AES priekšrocībām salīdzinājumā ar ''ICP-AES''.&lt;ref name=Li13 /&gt;&lt;ref name=Zhao15&gt;{{cite journal |last1=Zhao |first1=Yang |last2=Li |first2=Zenghe |last3=Ross|first3=Ashdown|last4=Huang|first4=Zhiding|last5=Chang|first5=Wenkai|last6=Ou-yang|first6=Kun|last7=Chen|first7=Yuhong|last8=Wu|first8=Chunhua|date=1 October 2015|title=Determination of heavy metals in leather and fur by microwave plasma-atomic emission spectrometry |url= https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0584854715001640|journal=Spectrochimica Acta Part B: Atomic Spectroscopy|volume=112 |issue= |pages=6—9 |doi=10.1016/j.sab.2015.06.017 |access-date= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Karlsson /&gt;

Paralēli attīstījās kapacitatīvi saistītās mikroviļņu plazmas metodes, kurā mikroviļņu enerģija gāzei tiek nodota caur vienīgo elektrodu, kas ar zemi veido kondensatoru.&lt;ref name=Jankowski /&gt; &lt;!--Šo metodi neapskatīšu vāju zināšanu elektrībā dēļ.--&gt;

== Uz mirdzizlādi balstītās metodes ==

Sakarā ar izmantotām augstām temperatūrām, augstu vakuumu un no tiem izrietošajām augstām izmaksām tādas populāras metodes kā ''ICP-AES/MS'' nav pārāk piemērotas ''in situ'' vai nepārtrauktām analīzēm, kas būtu svarīgs pielietojums tādās jomās kā [[vides monitorings]] vai nepārtraukta procesu kontrole rūpniecībā. Pēdējos gados kā alternatīva, kurai pietiek ar maigākiem apstākļiem un kas pieļauj lietošanu izbraukumā, tiek ieviestas metodes, kas balstās uz [[Mirdzizlāde|mirdzizlādi]] [[Elektrolīts|elektrolītos]] (angļu ''electrolyte cathode discharge-atomic emission spectrometry, ELCAD-AES''), kas nodrošina darbu atmosfēras spiedienā un arī mazāku jaudas patēriņu. Trūkums šai metodei ir augstākas noteikšanas robežas.&lt;ref name=Lu16&gt;{{cite journal |first1=Q. |last1=Lu |first2=S.| last2=Yang |first3=D. |last3=Sun |first4=J.| last4=Zheng |first5=Y. |last5=Li |first6=J. |last6=Yu |first7=M. |last7=Su |journal=Spectrochimica Acta Part B: Atomic Spectroscopy| date=2016 |volume=125 |pages=136–139}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Yu17&gt;{{cite journal |first1=J. |last1=Yu |first2=X.| last2=Zhang |first3=Q. |last3=Lu |first4=X.| last4=Wang|first5=D. |last5=Sun|first6=Y.| last6=Wang |first7=W. |last7=Yang |journal=Talanta| date=2017 |volume=175 |pages=150–157}}&lt;/ref&gt; Pirms apskatīt mirdzizlādi elektrolītā, aplūkosim klasisko mirdzizlādi gāzes fāzē.

=== Mirdzizlāde gāzes fāzē pazeminātā spiedienā ===
{{Pamatraksts|Mirdzizlāde}}
Mirdzizlāde starp citiem izlādes veidiem (dzirksteļizlāde, lokizlāde, koronas izlāde) izceļas ar to, ka tā notiek pie ļoti zemām elektriskā lauka intensitātēm. Tas gan nenozīmē, ka uzliktais spriegums ir mazs – patiesībā tas tiek mērīts kilovoltos.&lt;ref name=Zisman /&gt; Tomēr praktiski visa potenciālu starpība atrodas katoda tuvumā, kur no tā tiek izsisti elektroni un masveidā rekombinē ar katjoniem. Tālākos apgabalos, kur lādiņnesēji nonāk brīvās difūzijas (joni) vai lēna lidojuma (elektroni) rezultātā, parādās rekombinācijas iespējas, kas arī izpaužas kā mirdzizlāde.&lt;ref name=Platacis&gt;{{cite book |last=Platacis |first=Jānis |date=1974 |title= Elektrība|url= |location=Rīga |publisher=Zvaigzne |page=234–256 |isbn= |author-link= }}&lt;/ref&gt;

Klasisks mirdzizlādes piemērs ir dienasgaismas spuldze, kurā process norisinās pie neliela vakuuma (ap 0,2 % no atmosfēras spiediena). Taču to izmanto arī gāzveida paraugu analīzē – gāzizlādes caurulēs. Parasti izmanto Π veida caurules, kuras galos iekausēti elektrodi; centrālā posma gali ir paplašināti un satur lodziņus, caur kuriem var reģistrēt izlādi gar tās asi. Posma centrā, kas ir šaurāks, izlādi reģistrē perpendikulārā virzienā. Tad iegūst vājas līnijas, kuru intensitāte toties maz izmainās pašabsorbcijas dēļ; novērojot ass virzienā, ir pretēji&lt;ref&gt;grāmatā norādīts otrādi, bet teikuma konstrukcija norāda, ka visticamāk tā ir manuskripta kļūda&lt;/ref&gt;.&lt;ref name=Prokofjevs /&gt;

Samazinot gāzes spiedienu līdz dažiem desmitiem mTorr, pieaug jonu brīvā noskrējiena garums, bet samazinās to koncentrācija; tad izlādes apgabals sadalās atsevišķos fragmentos izlādes caurules garumā (stratās). Pie μTorr liela spiediena brīvā noskrējiena garums pārsniedz caurules garumu, un novēro tikai nelielu caurules sieniņu veidojošo atomu emisiju. Palielinot gāzes spiedienu, parasti sākas [[lokizlāde]], jo gāze tiek caursista.&lt;ref name=Zisman /&gt;

=== Mirdzizlāde atmosfēras spiedienā ===

[[Attēls:Liquid electrode Atmospheric Pressure Glow Discharge.svg|350px|thumb|right|Mirdzizlāde atmosfēras spiedienā pie šķidrā elektroda.  Ierosinošā dzirksteļizlāde rada jonus, kuri bombardē šķidro katodu (H) un izšļaksta elektrolītu starpelektrodu telpā. Triecienjonizācijas rezultātā Kruksa tumšajā telpā (F) nokļūst no elektrolīta virsmas sekundārie elektroni un katjoni, kas vai nu rekombinē pie katoda virsmas (G), vai arī kustas gar elektriskā lauka spēka līnijām uz anodu, pamazām zaudējot ātrumu sadursmju ceļā. Gan joni, gan elektroni mirdzizlādes negatīvajā telpā (D) kustas lēni, jo te elektriskā potenciāla gradients ir ļoti mazs, kādēļ tie var rekombinēt un rodas mirdzizlāde. Tālāk anoda (J) virzienā lauka intensitāte pieaug un atsākas triecienjonizācija — tā ir Faradeja tumšā telpa (C). Pozitīvā staba (B) telpā lādiņnesēju koncentrācija un lauka gradients nav lieli, bet laiku pa laikam notiek jonizācija un rekombinācija, kas arī izraisa spīdēšanu. Tā kā pie paša anoda elektronu koncentrācija ir zema salīdzinoši ar katjonu koncentrāciju, potenciāla gradients atkal pieaug, un parādās anoda izlāde (A).  Sarkanā līkne parāda elektriskā potenciāla (U) izmaiņas, zaļā — elektriskā lauka intensitātes (E) izmaiņas. Attēls balstās uz diviem avotiem.&lt;ref name=Platacis /&gt;&lt;ref name=Jamroz /&gt;]]
Palielinoties gāzes spiedienam, intensīva elektrodu bombardēšana var novest pie termoelektronu emisijas, kādēļ radīsies lavīnizlāžu kanāli un sāksies lokizlāde (vai koronas izlāde).&lt;ref name=Platacis /&gt; Taču 1993. gadā T. Cerfalvi (''Cserfalvi'') un P. Mezejs (''Mezei'') ar līdzstrādniekiem parādīja, ka, izmantojot par katodu elektrolīta šķīdumu un ne īpaši lielu spriegumu, arī atmosfēras spiedienā kanāli nav raksturīgi un pie pietiekama attāluma starp elektrodiem veidojas stabila mirdzizlāde (mirdzizlāde atmosfēras spiedienā, angļu ''APGD – atmospheric-pressure glow discharge'').&lt;ref name=Lu16 /&gt;&lt;ref name=Jamroz&gt;{{cite journal |last1=Jamroz |first1=Piotr |last2=Greda |first2=Krzysztof |last3=Pohl | first3=Pawel |date=2012 |title=Development of direct-current, atmospheric-pressure, glow discharges generated in contact with flowing electrolyte solutions for elemental analysis by optical emission spectrometry |url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0165993612002701 |journal=TrAC Trends in Analytical Chemistry |volume=41 |issue= |pages=105–121 |doi=10.1016/j.trac.2012.09.002 |access-date= }}&lt;/ref&gt; Galveno lomu šeit spēlē tas, ka, bombardējot katodu ar katjoniem, no tā virsmas tiek izsistas sīkas šļakatas un pilieni, kas tālāk iztvaiko izlādes telpā un piepilda to ar šķīdinātāja (ūdens) piesātināto tvaiku. Tā kā katoda virsma tiek visu laiku atjaunota (praksē bez konvekcijas nodrošina arī mehāniski radītu plūsmu), uz tās neveidojas izciļņi, kādēļ strīmeru rašanās nav varbūtīga. Vienā no praksē lietotajām metodēm – ''ELCAD'' (angļu ''ELectrolyte CAthode Discharge'', izlāde uz elektrolīta katoda) – katodu veido vertikāla pārteces caurule (visbiežāk no parastā vai kvarca stikla); citā – ''LS-APGD'' (angļu ''liquid-sampling APGD'', mirdzizlāde atmosfēras spiedienā ar šķidruma iztvēršanu) – analizējamo šķīdumu izsmidzina [parasti] horizontāli no kapilāra pret metāla anodu. Lielās ūdens tvaiku koncentrācijas dēļ process ir vai nu jārealizē atvērtā sistēmā, vai nu izlādes nodalījumam visu laiku jālaiž cauri dzesējošā/vēdinošā gāze. Skaidrs, ka šīs izlādes temperatūra ir visai neliela, sakarā ar ko arī jonizācijas pakāpe parasti ir 10–20 %.&lt;ref name=Jamroz /&gt; Lai nepieļautu izlādes pāreju par lokizlādi, ķēdē anoda pusē ieslēdz lielu balasta pretestību (virs 1 kΩ).&lt;ref name=Yu17 /&gt;

''ELCAD'' tiek ierosināts, izlaižot starp elektrodiem īsu dzirksteli (t.i., pie liela sprieguma) vai īslaicīgi satuvinot elektrodus. Izlādes process ir aptuveni tāds pats kā metāla katoda gadījumā; taču procesā iesaistītie katjoni pārsvarā ir H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt; un HO&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;, iespējams, arī O&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;. Jonizācijā iesaistās arī gaisa molekulas, pārsvarā N&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; un O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;; ir noteikts, ka Ar un He izlādē nepiedalās, jo to jonizēšanai nepieciešama ievērojami augstāka enerģija. Tā kā Kruksa tumšajā telpā ir liela katjonu koncentrācija, metālu joni, kas nonāk tur no šķīduma šļakatu pilienos, nespēj pārvarēt pozitīvo potenciālu un difundē uz ''katoda mirdzošās spīdēšanas telpu'' (KMST) tikai pēc rekombinācijas ar lēnajiem elektroniem. KMST tos ierosina jau ātrāk kustošie elektroni, kas kustas anoda virzienā. Šis mehānisms gan vēl nav viennozīmīgi atzīts zinātnieku vidū. Līdzīgi procesi notiek arī ''LS-APGD'' gadījumā. Šī paveida mirdzizlādes iekārtas parasti tiek savienotas ar masspektrometru jonu tālākai analīzei.&lt;ref name=Jamroz /&gt;

Iegūtajos spektros kā fona signāls redzamas ļoti izteiktas OH molekulas pāreju sērijas (306–320&amp;nbsp;nm), kas rodas abu ūdens izcelsmes jonu rekombinācijā. Parasti redzamas arī ūdeņraža Balmera (pārejas uz 2. čaulu) sērijas līnijas, kā arī dažkārt var redzēt O II jonu līnijas. Mērot gaisā, novēro arī N&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ·NO un NH molekulu sērijas. Pārsvarā visas šīs līnijas atrodas 280–380&amp;nbsp;nm diapazonā. Gāzu (bez H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O tvaikiem) klātbūtnei ir pozitīva ietekme uz spektriem, jo to jonizācijā rodas lēnie elektroni, sadursmēs ar kuriem metālu joni pārvēršas par neitrāliem atomiem un spēj nonākt KMST. Vienīgais trūkums – šo pašu iemeslu dēļ pieaug arī ·OH sēriju intensitāte. Parasti izmanto nelielu virsspiedienu (1200 mbar).

Analītiskajiem mērķiem visnoderīgākais signāls nāk no KMST, kur ir vislielākās šķīdumā atrodamo elementu intensitātes, kā arī mazāks fona signāls. Tā kā izlādes temperatūra ir daudz zemāka nekā induktīvi saistītās plazmas vai, vēl jo vairāk, lokizlādes iekārtās, pārsvarā tiek novērotas atomu (neitrālā stāvokļa) pārejas, konkrēti dažas galvenās emisijas līnijas. Dažkārt novērojamas arī mazintensīvas Ca, Mg un Cu jonu pārejas.

Izlādes spraugas platums parasti ir 1–6&amp;nbsp;mm, bet var būt arī 0,5&amp;nbsp;mm. Jo lielāks ir šis platums, jo lielāks ir nepieciešamais uzliktais spriegums. Parasti tas ir visai liels, no 550 līdz pat 1500 V, jo ķēdē ieslēdz balasta pretestību (virknē), lai stabilizētu izlādi. Pie lielākiem spraugas platumiem sākumā pieaug līniju intensitāte, bet pēc tam nemainās vai pat krītas, kamēr izlādes fluktuācijas ievērojami pieaug un samazina noteikšanas robežvērtību un precizitāti. Kopējā strāva parasti ir ļoti maza, ap 50–85 mA; paaugstinot to līdz 120 mA, ievērojami pieaug līniju intensitāte, jo šķīduma virsma tiek aktīvāk bombardēta un pieaug metāla jonu skaits izlādes zonā; tie arī tiek vairāk paātrināti vienlaicīgi pieaugušajā spriegumā. Taču pie lielākiem strāvas stiprumiem pieaug fluktuācijas, jo izlādes enerģija pārsvarā tiek patērēta uz šķīduma virsmas un izraisa pastiprinātu ūdens iztvaikošanu. Tas it īpaši traucē, ja ''LS-APGD'' ir savienots ar masspektrometru. Bez tam, lielākā ūdens koncentrācijā H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O molekulas satver elektronus, kā arī solvatē jonus un nomāc to ierosināšanu.

Šķīduma patēriņš ''ELCAD'' ir visai liels, 0,6–6,2 mL/min, kas nepieciešams, lai aizvadītu siltumu un nepieļautu šķīduma vārīšanos. Patēriņu iespējams samazināt, ja kā pārteces cauruli izmanto kapilāru; taču tad ir mazāks nosakāmo jonu pievades laukums, un signāla intensitāte mazinās, bet fluktuācijas – pieaug. Problēmu daļēji atrisina analizējamā parauga diskrēta ievadīšana elektrolīta plūsmā. ''LS-APGD'' patēriņš ir daudz mazāks, no 0,01 līdz 1,5 mL/min, bet, ja izmanto patēriņu zem 0,5 mL/min, ir nepieciešams iesmidzināt paraugu nesējgāzes plūsmā, lai izlāde būtu stabila. Pretēji ''ELCAD'', pie zemākiem ātrumiem analītiskie signāli pieaug (mazinās mitruma saturs, pilieni labāk iztvaiko, paaugstinot negaistošo jonu koncentrāciju).

Viens no svarīgākajiem faktoriem ''APDG'' ir šķīduma [[PH|skābums]]. Nosakāmo elementu līniju intensitāte ievērojami pieaug, ja pH pazemina līdz 1,0 vai pat 0,0; mēdz pieaugt arī OH līniju intensitāte, un tikai NH intensitāte dilst. To skaidro pamatā ar to, ka augstāka pH gadījumā potenciāla kritums katoda telpā ir pārāk liels, un izlidojošie elektroni ir par ātru, lai spētu rekombinēt ar nosakāmajiem joniem, līdz ar ko tie mazākā skaitā nonāk līdz KMST. Cits iemesls ir zemāka šķīduma vadāmība (jonu kustīgums) pie pH &gt; 2,5…3; tas veicina lielu pretestības barjeru uz ūdens virsmas, kas, protams, veicina siltuma izdalīšanos un ūdens iztvaikošanu (kā jau teikts, tam ir negatīvs efekts). Optimālās pH vērtības ir atkarīgas no nosakāmā elementa un citiem apstākļiem (0,0–1,6) un ļauj pazemināt potenciāla kritumu uz katoda līdz 500–550 V.

Pretēji liesmas ierosināšanai, hlorsaturošu savienojumu klātbūtne šķīdumā, no kuriem gaisā nonāk hlorīdjoni, uzlabo noteikšanas apstākļus, jo rekombinācija ar Cl&lt;sup&gt;–&lt;/sup&gt;, gluži kā rekombinācija ar elektronu, palīdz metāla joniem pārvarēt potenciāla barjeru un iekļūt KMST.

Viens no jaunāku laiku uzlabojumiem ir ''LCGD-AES'' (angļu ''liquid-cathode glow discharge AES''), kurā abi elektrodi ir cietā fāzē, bet mirdzizlāde rodas iztvaikojušā ūdens burbulī ap katodu, ko iegūst, izlaižot starp elektrodiem dzirksteli pietiekami lielā spriegumā. Tas ļauj iztikt bez sūkņu pielietošanas (tātad arī bez lielā šķīduma patēriņa) un mazina slāpekļa savienojumu klātbūtni spektros. Optimālais darba spriegums ir tikai 135 V, bet strāvas stiprums zem 0,5 A, sasnidzot jaudu, kas zemāka par 60 W. Optimālais pH ir 1,0, jo mazākās vērtībās lielā šķīduma vadītspēja noved pie platīna katoda izkūšanas; tad sasniegtā atkārtojamība ir 7 %, noteikšanas robeža līdz 20 μg/L (virsmaktīvas vielas klātbūtnē).&lt;ref name=Lu16 /&gt;

=== Analītiskie rādītāji ===
Uz 2012. gadu ''ELCAD'' tipiskā mērījumu atkārtojamība bija no 2 līdz 9 %. Tik zemas vērtības rodas no rezultātu ievērojamas atkarības no temperatūras un (it īpaši) no spiediena darba kamerā; bez tam, ir nozīmīga arī atkarība no sūkņa darbības vienmērīguma, jo tas nosaka izlādes izmēru stabilitāti (kā jau teikts, sprauga starp pievadītā šķidruma veidoto katodu un anodu ir tikai 0,5 līdz 6 mm). Taču metodei jau toreiz parādījās ievērojami augstākas klases varianti. Uzlabojums maz skāra precizitāti (0,8–6,5 %), toties ievērojami uzlaboja noteikšanas robežvērtības un linearitāti. Noteikšanas robežas uz to pašu laiku bija sasniegtas no 1 līdz 10 μg/L, pie kam ''ELCAD'' parasti nedaudz lielāki. Toties signāla linearitāte ''ELCAD'' ir mazāka nekā ''LS-APGD'' (1–2 kārtas pret 2–3; 2012. gadā parādījās uzlaboti ''ELCAD'' varianti ar linearitāti no 2 līdz 4 kārtām). Sasniegtais metodes patiesums bija 0,6–7 % pamata un zemās koncentrācijas elementiem, bet precizitātes līmenis bija 0,6–11 %. Precizitāte ir sliktāka sarežģītākās sistēmās (ar makromolekulām, kā piens vai asinis). Piemēram, Ca un Zn iegūti rezultāti, kas zāļu paraugam ir ļoti tuvi ''ICP-AES'' rezultātiem, taču asins paraugam ievērojami atšķiras.&lt;ref name=Yu17 /&gt; Metodes pielietojums aptver dzeramo, minerālo un notekūdeni, pienu, tēju un hepatīta vakcīnu paraugus.&lt;ref name=Jamroz /&gt;&lt;ref name=Yu17 /&gt;

Mirdzizlādes metožu klases galvenās priekšrocības ir iespēja veikt analīzi izbraukumā ar kompaktām iekārtām, kā arī zems enerģijas patēriņš (zem 75 W jeb 5–8.5&amp;nbsp;kW/mL).&lt;ref name=Lu16 /&gt;&lt;ref name=Yu17 /&gt;&lt;ref name=Jamroz /&gt; Bez tam, priekšrocība ir relatīvi vienkārši atomu spektri un ļoti zems jonu emisijas līmenis (mazās elektriskās intensitātes dēļ emisijas telpā), kādēļ dažādu elementu signāli mazāk pārklājas.&lt;ref name=Jamroz /&gt;

== Literatūra ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Spektroskopija]]</text>
      <sha1>czazqx3r8rzqeutsooesc0lvg91yygz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmieras teātra izrāžu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403848</id>
    <revision>
      <id>4471628</id>
      <parentid>4465341</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:14:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026. gadā */</comment>
      <origin>4471628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74181" sha1="ojlpb97se9clxleew7u8zzh469jdwcm" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.

== Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) ==

=== 1923. gadā ===
* 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.

=== 1924. gadā ===
* 1924. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924. [[Jānis Akuraters]] &quot;Tautas darbinieki&quot;.
* 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;.
* 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms &quot;Ziemeļnieki&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Zvēru dīdītājs&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.09. [[Moljērs]] &quot;Skapēna nedarbi&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.24. Aleksandrs Bisons &quot;Nezināmā&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.08. D-D &quot;Vecmāmiņa&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.09. Karlo Goldoni &quot;Viesnīcniece&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] &quot;Hetēras mantojums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.05.03. Maksis Halbe &quot;Straume&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1924.05.18. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.09.21. Emīls Rozenovs &quot;Pakrēšļa ļaudis&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.05. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.09. O. Švarcs &quot;Sportisti&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.12. Emīls Verharns &quot;Filips II&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Prāta cilvēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.14. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.31. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Augusts Kokalis.

=== 1925. gadā ===
* 1925.02. [[Augusts Saulietis]] &quot;Sirdskaite&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.01. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.15. [[Aspazija]] &quot;Ragana&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] &quot;Privātīpašums&quot;, Edvards Vulfs &quot;Sasistais spogulis&quot;.
* 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mūsu senči&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.04.14. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas jeb Trakā diena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Seklā, pelēkā ikdiena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.03. Ludvigs Fulda &quot;Vulkāns&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs &quot;Krusts un pērkons&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Ziemeļu varoņi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.04. Tristans Bernārs &quot;Divas pīles&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.18. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;.
* 1925.10.29. Margareta Maijo &quot;Luteklīši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Vilhelms Tells&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12. Viktors Riškovs &quot;Čūskulēns&quot;.
* 1925.11.06. Anrī Bernšteins &quot;Zaglis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.13. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] &quot;Mīlas un nāves spēle&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila &quot;Karalis, ubags un princese&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Čarļa krustmāte&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.31. Viencēlieni: &quot;Hipnozes briesmās&quot;, V. Biļibins &quot;Dārgais skūpsts&quot;.

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Tēvs&quot;.
* 1926.01.31. Sidnejs Gariks &quot;Atzīšanās&quot;.
* 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.
* 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Diplomāti&quot;.
* 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1926.04.04. Edvards Vulfs &quot;Meli&quot;.
* 1926.04.05. E. Rejs &quot;Skaistas sievietes&quot;.
* 1926.04.18. Roberts Valters &quot;Tornī&quot;.
* 1926.04.24. Ferencs Molnārs &quot;Velns&quot;.
* 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;.
* 1926.05.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;.
* 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1926.09.19. [[Aspazija]] &quot;Boass un Rute&quot;.
* 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs &quot;Carienes sazvērestība&quot;.
* 1926.10.31. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;.
* 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns &quot;Brāļu sieva&quot;, Jurijs Jurjins &quot;Varonis aiz pārpratums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1926.12.12. Lindulis &quot;Gaigalu dzimta&quot;.

=== 1927. gadā ===
* 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Spāniešu muša&quot;.
* 1927.01.02. Gabriels Dregeli &quot;Labi pašūta fraka&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;.
* 1927.02. Oskars Lutss &quot;Sasteigtās precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.03.20. Kārlis Ieviņš &quot;Putras Dauķa precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.22. M. Reimanis &quot;Mīlas diplomāti&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Iekarotā laime&quot;.
* 1927.11. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].

=== 1928. gadā ===
* 1928.04. [[Leons Paegle]] &quot;Par un pret&quot;.
* 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Atjautīgā sieviete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Deja ap mīlu&quot;.
* 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] &quot;Vecais pilskungs&quot;.
* 1929.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] &quot;Priecīgais saimnieks&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters &quot;Vecheidelberga&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Rež. Gustavs Žibalts.
* 1929.08.18. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.22. M. Reimanis &quot;Vecpuišu ģimene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Mūsu mūža dienas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.27. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] &quot;Kāzu rīts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Priekšzīmīga saimniecība&quot;.
* 1929.12.12. Engelberts Humperdinks &quot;Ansītis un Grietiņa&quot;.
* 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1930. gadā ===
* 1930.02.02. Bajards Veijers &quot;Mērijas Duganes prāva&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04. Jukums Palevičs &quot;Lauztā sirds&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.21. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;.

== Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) ==

=== 1930. gadā ===
* 1930.10.05. [[Aspazija]] &quot;Torņa cēlājs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Pie Sloku ezera&quot; (&quot;Atpūta &quot;Paradīzē&quot;&quot;). Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners &quot;Čigāniete Zanda&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.26. Gustavs Mozers &quot;Mūža rente&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Sāncenši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Anna Kristi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Madame Sans-Gene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.04.06. Pauls Aldre &quot;Līdumnieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Maldu Mildas sapņojums&quot;.
* 1931.09.12. Jānis Lejiņš &quot;Traki sirsnīgi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.26. Milda Priedulāja &quot;Veco dzirnavu noslēpums&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.31. Pēteris Brikmanis &quot;Laimes vērpēja&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.24. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.14. Arnolds Ridlejs &quot;Spoku vilciens&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.28. Moriss Rostāns &quot;Cilvēks, kuru es nonāvēju&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Taupības kurators&quot;.
* 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.23. Ludvigs Fulda &quot;Vīrietis, kuru jāprec&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;Tautas naidnieks&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.16. Jānis Lejiņš &quot;Bij’ man vienas rozes dēļ&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.26. E. Lesters &quot;Mīla un gods&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins &quot;Runcis zābakos&quot;.
* 1932.12.31. E. Adeniss &quot;Tauera&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē &quot;Zelta rudens&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.02.09. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] &quot;Ādama ābols&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs &quot;Neuzticīgo sievu skola&quot; (&quot;Belugina precības&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Karaliene Jāna&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.20. Augusts Laiviņš &quot;Kauguru dumpis&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Šīs dienas leģenda&quot; (&quot;Aizmirstais draugs&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.26. Esmonds &quot;Sieviete drēbēs&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.27. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Zelta zeme&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1934. gadā ===
* 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.03. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.03.10. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Roberts Brīvmanis.
* 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] &quot;Pēdējais tilts&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.04. Klabunds &quot;X.Y.Z.&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Laimes bērns&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Negudrā Ģertrūde&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.12.26. Edvards Knoblauhs &quot;Fauns&quot;.
* 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] &quot;Sidraba birzs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] &quot;Karogs aicina&quot;.

=== 1935. gadā ===
* 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1935.09.22. [[Doku Atis]] &quot;Krišus Laksts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10. Imre Kalmāns &quot;Silva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10.18. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Gustavs Rēders &quot;Aladins&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari &quot;Cepelīna zaķis&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1936. gadā ===
* 1936.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.04.21. Pauls Ābrahams &quot;Pavasara mīla&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Tālais ceļš&quot;.
* 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] &quot;Latvijas zvaigznes&quot;.
* 1936.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.12.26. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1937. gadā ===
* 1937.02.26. [[Jānis Grots]] &quot;Zelta atslēga&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.05. E. Mārs &quot;Slinkais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tīreļpurvs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Nameja gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti &quot;Meitene Irēne&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] &quot;Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Jaunā maiņa&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.12.31. Edvards Vulfs &quot;Līnis murdā&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Bagātā brūte&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1938. gadā ===
* 1938.02.11. Jānis Sārts &quot;Gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.04.18. Ralfs Benackis &quot;Princese uz trepēm&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Tēvoča joks&quot;. Rež. Arnolds Stubavs.
* 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Hobsa jaunkundze&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tēvu zeme&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] &quot;Mūžīgi vīrišķais&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1939. gadā ===
* 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Sestdienas vakars&quot;.
* 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Rež. Žanis Kopštāls.
* 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Circenītis aizkrāsnē&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Partizāni&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs &quot;Kurzemes hercogs Jēkabs&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.

=== 1940. gadā ===
* 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa &quot;Uzvara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.04.27. Jānis Lejiņš &quot;Skabarga sirdī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.09.29. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;.
* 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] &quot;1905&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1940.12. Ģirts Salnājs &quot;Gubernatora sekretārs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1940.12.08. A. Rentovičs &quot;Traktoristi&quot;. Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa.

=== 1941. gadā ===
* 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins &quot;Vienkāršā meitene&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1942. gadā ===
* 1942. Kuri-Berijs &quot;Viena vasara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.01.24. Augusts Hinrihss &quot;Kad gailis dzied&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.02.28. Alfrēds Karaša &quot;Karogs aicina&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.04.18. Francs Lehārs &quot;Grāfs Luksemburgs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.05.24. Konstance Miķelsone &quot;Slinkā sieva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1943. gadā ===
* 1943.01.02. Augusts Melks &quot;Dienvidvējš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.03.13. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola &quot;Čiko&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.05.09. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] &quot;Bīstamais vecums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1944. gadā ===
* 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1944.05.06. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.06.02. Barijs Konnors &quot;Ērikas gudrības grāmata&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

== LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) ==

=== 1944. gadā ===
* 1944.11.07. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1945. gadā ===
* 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks &quot;Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis &quot;Kaut kur Maskavā&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1946. gadā ===
* 1946. V. Iļjenkovs &quot;Ziedu laukums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Belugina precības&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1947. gadā ===
* 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kā Garpēteros vēsturi taisīja&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Divas Amerika&quot; (&quot;Viņu jautājums&quot;). Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Zem Prāgas kastaņām&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks &quot;Platons Krečets&quot;. Rež. Antons Titāns.

=== 1948. gadā ===
* 1948.02.28. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Māls un porcelāns&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs &quot;Satikšanās ar jaunību&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.09.04. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.12.19. Anna Brodele &quot;Skolotājs Straume&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1949. gadā ===
* 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Mašeņka&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1949.05.02. Elmārs Grīns &quot;Vējš no dienvidiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko &quot;Laime&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1949.12.08. Karlo Goldoni &quot;Divu kungu kalps&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1950. gadā ===
* 1950.02.18. Boriss Lavreņovs &quot;Amerikas balss&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.04.20. [[Moljērs]] &quot;Ārsts pašam negribot&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs &quot;Seši mīļi cilvēki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kramā ir uguns&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.11.22. Thai Djan Čuns &quot;Dienvidos no 38. paralēles&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs &quot;Zaudētā māja&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.06.16. Augusts Jakobsons &quot;Trīs kapteiņi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] &quot;Stāsti par mācītājiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.10.21. Anna Brodele &quot;Dedzīgās sirdis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] &quot;Tikumīgā Marta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.03. Hovards Fāsts &quot;Trīsdesmit sudraba graši&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1952.11.25. Karlo Goldoni &quot;Jocīgs gadījums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva &quot;Augstais vilnis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1953. gadā ===
* 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa.
* 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.06.30. A. Ļiperovskis &quot;Sārtais ziediņš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

== Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) ==

=== 1953. gadā ===
* 1953.08.11. Augusts Jakobsons &quot;Šakāļi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.12.30. Kondrats Krapiva &quot;Kas smejas pēdējais&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1954. gadā ===
* 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.02.28. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Vilis Bergs.
* 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1954.06.05. [[Rainis]] &quot;Mīla stiprāka par nāvi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.10.28. Andrejs Makajonoks &quot;Atvainojiet, lūdzami!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs &quot;Kur ir tā iela, kur ir tas nams&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1955. gadā ===
* 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Spoki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] &quot;Uz jauno krastu&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Savu bērnu māte&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.11.30. Anna Brodele &quot;Dace meklē laimi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis &quot;Pirmais pavasaris&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.05.19. Ježijs Jurandots &quot;Tādi laiki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.08.23. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. Bernhards Reihs.

=== 1957. gadā ===
* 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Ciems pie jūras&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Ķīnas vāze&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.04.12. Mihails Sebastians &quot;Zvaigzne bez vārda&quot; (&quot;Nezināmā zvaigzne&quot;). Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] &quot;Emīlija Galoti&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.11.30. Giljermo Figeiredo &quot;Lapsa un vīnogas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].

=== 1958. gadā ===
* 1958.03.08. Alehandro Kasona &quot;Septiņi kliedzieni okeāna vidū&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs &quot;Atvaļināts cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) &quot;Kuģi taujā ostas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs &quot;Laimes vārti&quot; (&quot;Varavīksne&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1959. gadā ===
* 1959.03.11. Andrejs Uspenskis &quot;Dzīvoja trīs draugi&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa &quot;Dārgais prieks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.04.19. Egons Rannets &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.05.22. Tudors Mušatesku &quot;Titanika valsis&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.10.08. Valentīna Ļevidova &quot;Trīs minūšu saruna&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.11.18. Genadijs Mazins &quot;Šodien un vienmēr&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.12.26. Hanss Pfeifers &quot;Laternu svētki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1960. gadā ===
* 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni &quot;Lācis&quot;, &quot;Jubileja&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs &quot;Brāļi Jeršovi&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs.
* 1960.05.21. Harijs Gulbis &quot;Mans cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele &quot;Četri zem viena jumta&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Putni bez spārniem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1961. gadā ===
* 1961.03.10. Vratislavs Blažeks &quot;Svētku vakars&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]].
* 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.14. Venta Vīgante &quot;Kad rūsa plaiksnās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.17. Haralds Hauzers &quot;Baltās asinis&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]].
* 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs &quot;Sava tuvākā dēļ&quot; (&quot;Ivana Budanceva mantinieki&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.12.08. Viktors Miļūns &quot;Kaijas pavada&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1961.12.29. Augusts Kicbergs &quot;Vilkate&quot;. Rež. Alekss Satss.

=== 1962. gadā ===
* 1962.01.19. Ivans Soboļevs &quot;Saimnieks&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.04.18. Vadims Korostiļovs &quot;Ticu tev&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.05.01. Nikolajs Pogodins &quot;Zilā rapsodija&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.07. Nikolajs Pogodins &quot;Uzticība&quot; (&quot;Melnie putni&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.23. Anna Lupāne &quot;Sausās ielejas joki&quot; (&quot;Viss kārtībā&quot;). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1963. gadā ===
* 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Orfejs nokāpj ellē&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.05.08. Marsels Emē &quot;Trešā galva&quot;. Rež. Ņina Leimane.
* 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] &quot;Lazdu laipa&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.

=== 1964. gadā ===
* 1964.04.12. Lidija Obuhova &quot;Cēlsirdība&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]].
* 1964.05.02. Viktors Rozovs &quot;Kāzu dienā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča &quot;Dundurs&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.12.04. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.10. Aleksandrs Fredro &quot;Vīrs un sieva&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] &quot;Sudraba avots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1965.11.07. Horia Lovinesku &quot;Tēlnieks un nāve&quot; (&quot;Visgarākā nakts&quot;). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns &quot;Māras Silenieces dienasgrāmata&quot;. Rež. Osvalds Krēsliņš.
* 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1966. gadā ===
* 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] &quot;Vainīgie&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1966.05.15. Viktors Rozovs &quot;Bez mīlestības nedzīvojiet&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Cilvēki dārzā&quot;. Rež. Austra Skudra.
* 1966.12.16. Roalds Nazarovs &quot;Tikai divpadsmit stundas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] &quot;Māja, kurā esam dzimušas&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1967. gadā ===
* 1967.04.22. Viktors Rozovs &quot;Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1967.05.20. Samuils Aļošins &quot;Viss paliek cilvēkiem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1967.07.13. Leonīds Zorins &quot;Varšavas melodijas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.05. Boriss Lavreņovs &quot;Par tiem, kas jūrā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.18. Aleksandrs Volodins &quot;Komēdija&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1968. gadā ===
* 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Ardievu, Niskavuori!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.24. Romualds Narečonis &quot;Sentimentālais stāsts&quot;. Rež. Viktors Zvaigzne.
* 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1968.12.14. Šeila Dileinija &quot;Iemīlējies lauva&quot;. Rež. Uldis Koškins.
* 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. Andris Vidiņš.
* 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs &quot;Trīs rozes katru rītu&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1969. gadā ===
* 1969.01.25. [[Leons Paegle]] &quot;Dievi un cilvēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] &quot;Cilvēki maskās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.06.30. Samuils Aļošins &quot;Seviļas siržu lauzējs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1969.08.21. Frenks Džilrojs &quot;Es tevi mīlu, tēt!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis.
* 1969.11.22. Viktors Rozovs &quot;No vakara līdz pusdienai&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1969.12.19. Genadijs Mamļins &quot;Ei, tu, panāc šurp!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1970. gadā ===
* 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] &quot;Raganas māju remontē&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Sāpju ceļi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.09.02. Zofija Posmiša &quot;Pasažiere&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins &quot;Broudija pils&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) &quot;Teikuma vidū punktu neliek&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1971. gadā ===
* 1971.01.26. Valentīns Ježovs &quot;Lakstīgalu nakts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs &quot;Mosties un dziedi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1971.05.22. [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.06.06. Aleksandrs Volodins &quot;Pieci vakari&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) &quot;Sevi meklējot&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1971.10.23. Otars Joseliani &quot;Kamēr rati vēl ripo&quot;. Rež. Uldis Koškins.

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis &quot;Amnestija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.02.02. [[Rainis]] &quot;Mušu ķēniņš&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] &quot;Brunču medības&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku &quot;Sapņu elks&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] &quot;Cepure ar kastaņiem&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1973.02.02. Akims Tarazi &quot;Aug buciņš – lauž radziņus&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Arī sievietes pārskatās&quot; (&quot;Verdzenes&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] &quot;Smiekli tumsā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori saimnieces jaunība&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.10.19. Ardi Līvess &quot;Par visiem dārgākā&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] &quot;Leģenda par Kaupo&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1974. gadā ===
* 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]].
* 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]].
* 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]].

=== 1975. gadā ===
* 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens &quot;Mana sieva – mele!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1975.04.09. Žans Anuijs &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis &quot;Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1975.05.29. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs &quot;Uguns medības ar dzinējiem&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Lietus&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1976. gadā ===
* 1976.05.10. Ella Foņakova &quot;...un laimi personiskajā dzīvē&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs &quot;Skolas direktora dienasgrāmata&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1976.06.10. Viljams Sarojans &quot;Ei, jūs tur!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.07. Alla Sokolova &quot;Fantāzijas&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.10.12. Jons Druce &quot;Vissvētākā&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1977. gadā ===
* 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]
* 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane.
* 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 1978. gadā ===
* 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane.
* 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts.
* 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]]
* 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]].

=== 1980. gadā ===
* 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]].

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1982. gadā ===
* 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš.

=== 1983. gadā ===
* 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane.
* 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1984. gadā ===
* 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1985. gadā ===
* 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1986. gadā ===
* 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1987. gadā ===
* 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1989. gadā ===
* 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1989.06.21. Minna Dišlere &quot;Kraujēnu mantinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1989.12.16. &quot;Viesnīca sievietēm&quot; ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis.

=== 1990. gadā ===
* 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis.
* 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis.
* 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

== Valmieras Drāmas teātris (1991) ==

=== 1991. gadā ===
* 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]
* 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde.

=== 1992. gadā ===
* 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]].

=== 1993. gadā ===
* 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1994. gadā ===
* 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.21. Alans Eikborns &quot;Izklaidīgie draugi&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Vientuļie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] &quot;Ogles sirds&quot;. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1995.05.20. Eduardo de Filipo &quot;Filumena Marturano&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.06.04. Nils Saimons &quot;Kāpēc tas tā, Mel?&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1995.06.27. Ņina Kasiana &quot;Ninigra un Aligru&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] &quot;[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1995.11.21. &quot;Edīte Piafa&quot; (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] &quot;Mana dzīve&quot;, Simonas Berto &quot;Edīte Piafa&quot;). Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] &quot;Tāda mīla&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 1996. gadā ===
* 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils.
* 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1997. gadā ===
* 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]].
* 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš.

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]].
* 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma.
* 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets
* 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2001. gadā ===
* 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2002. gadā ===
* 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.12.17. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems.
* 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]].
* 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] &quot;Tie paši oši&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot;. Rež. [[Ivars Lūsis]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] &quot;Jūras meita&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Sādžu dakteris&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2004.04.27. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;. Rež. Agris Krūmiņš.
* 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Aizbirušais avots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2005. gadā ===
* 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.01.28. Rodnijs Eklends &quot;Dzīve trijatā&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.02.11. Herberts Bergers &quot;Vēl viens Džeksons&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Ku-kū&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.09.09. Nils Saimons &quot;Dīvainais pāris&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzorieši&quot; (&quot;Jautrās vindzorieties&quot;). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.11.03. [[Marks Tvens]] &quot;Toms Sojers&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot;. Rež. [[Jānis Vingris]].

=== 2006. gadā ===
* 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.05.19. Šeila Dileinija &quot;Medus garša&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. Franks Hoiels.
* 2006.09.29. Karlo Goldoni &quot;Mirandolīna&quot; (&quot;Viesnīcniece&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] &quot;Igauņu bēres&quot;. Rež. Andress Lepiks.

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]. Versija&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Nāves ēnā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.03.16. Nikolajs Nosovs &quot;Nezinīša piedzīvojumi&quot;. Rež. Zane Kreicberga.
* 2007.04.07. Ivans Viripajevs &quot;Valentīndiena&quot;. Rež. Ilze Rudzīte.
* 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2007.05.15. Juris Helds &quot;Nomales bildītes&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] &quot;Eža kažociņš&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Bankrots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] &quot;[[Dienu putas]]&quot;. Rež. Florians fon Hoermans.
* 2007.11.01. [[Inese Zandere]] &quot;Ineses tantes mīklainie panti&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.03.07. Benjamins Leberts &quot;Crazy&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Atvari&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs &quot;Fantomsāpes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] &quot;Līdz pavasarim&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Kas patīk dāmām&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Marionetes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] &quot;Gredzens uz tilta&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks.
* 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija.
* 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2010. gadā ===
* 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]].
* 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]].
* 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2013. gadā ===
* 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2014.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]].
* 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]].
* 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2016.02.19. Harijs Gulbis &quot;Medību pils&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2016.03.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot;. Rež. [[Dāvis Auškāps]].
* 2016.05.21. &quot;Razpļujeva sapņi&quot; (pēc Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu &quot;Tarelkina nāve&quot; un &quot;Krečinska kāzas&quot; motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2016.05.21. &quot;Kāpēc es nogalināju sievu&quot; (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta &quot;Kreicera sonāte&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2016.09.30. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Muiža kaņepēs&quot; (pēc lugas &quot;Mežs&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]].
* 2016.12.02. &quot;Emmijas laime&quot; (pēc Rainera Vernera Fasbindera &quot;Bailes saēd dvēseli&quot; scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] &quot;[[Džeina Eira]]&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.01.12. [[Žils Verns]] &quot;80 dienās apkārt zemeslodei&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Pelikāns&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] &quot;Staburaga bērni&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Nepabeigtās kāzas&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2017.05.12. Ivans Viripajevs &quot;Klusa nakts, dzēra nakts&quot; (&quot;Apskurbušie&quot;). Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] &quot;Pārpratums&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2017.08.18. Elīna Cērpa &quot;Lūcis&quot;. Rež. Elīna Cērpa.
* 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Mazās traģēdijas&quot;. Rež. [[Sergejs Ščipicins]].
* 2017.10.20. Žans Anuijs &quot;Eiridīke&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] &quot;Meža meitas&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2018.01.26. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava &quot;Vidzemnieki&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] &quot;Laimīgās dienas&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] &quot;Mīlestības testaments&quot; (&quot;Eross&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] &quot;Baladīna&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Dievs. Daba. Darbs&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.06.15. Deivids Berijs &quot;Augusta vaļi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] &quot;Fantočini noslēpums&quot;. Rež. [[Jekaterina Polovceva]].
* 2018.10.12. Deivids Aivss &quot;Venēra kažokādā&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2018.11.09. Jurijs Trifonovs &quot;Apmaiņa&quot;. Rež. [[Jegors Peregudovs]].
* 2018.11.30. &quot;Nekas&quot; (pēc Jannes Telleres gāmatas &quot;Nekas&quot; motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] &quot;Voloņas nakts&quot;. Rež. [[Rolands Atkočūns]].
* 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2019.05.11. Anna Zvaigzne &quot;Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2019.05.24. &quot;Mārtins Īdens&quot; (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]].
* 2019.09.07. &quot;Viktorija&quot; (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.20. &quot;731. solis&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Noziegums un sods&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.26. [[Inese Zandere]] &quot;Smieklu sasaukšanās&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2019.10.18. Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] &quot;Ardievas ieročiem&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2020. gadā ===
* 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] &quot;Alvinga kundze&quot; (&quot;Spoki&quot;). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2020.02.06. &quot;Cilvēkam vajag suni&quot; (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2020.03.05. &quot;Slinkums&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2020.05.29. Dankans Makmillans &quot;Visas labās lietas&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.07.31. &quot;Paliec sveiks, draugs…&quot; (pēc franču filmas &quot;La Femme de mon pote&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2020.08.05. &quot;Tilti&quot; (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna &quot;Medisonas apgabala tilti&quot;). Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2020.09.18. Stīvens Karams &quot;Ģimene&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.10.09. Mārtins Makdona &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2021. gadā ===
* 2021.06.15. Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Ilgu tramvajs&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2021.06.20. &quot;Latvijas lepnums. Un aizspriedumi&quot;. Rež. [[Reinis Boters]].
* 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] &quot;Dzīvais ūdens&quot;. Rež. [[Ilze Bloka]].
* 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] &quot;Nākošpavasar&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs &quot;Labie cilvēki&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lepnās kāzas&quot;. Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Meklētāji&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

=== 2022. gadā ===
* 2022.01.07. Kērena Klimovska &quot;Mans tēvs - Pīters Pens&quot;. Rež. [[Henrijs Arājs]].
* 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Es neesmu klaviernieks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho &quot;Liesmojošā tumsa&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] &quot;Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.03.15. Ance Muižniece &quot;Mēs, roks, sekss un PSRS&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] &quot;Kalendārs mani sauc&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vēlā mīla&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] &quot;Amerikāņu bizons&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.09.16. Justīne Kļava &quot;Nelabie. Pēc Dostojevska&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Velni&quot;). Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Rinda&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.11.04. [[Linda Rudene]] &quot;SIA Ģimenes romāns&quot; (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.12.04. Petri Tamminens &quot;Kā sagaidīt citplanētieti&quot;. Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā.
* 2022.12.21. &quot;Koens. Atāls. Kurtuve&quot;. Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.20. Juns Fose &quot;Vārds&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.04.06. Dons Nigro &quot;Paolo un Frančeska&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2023.04.28. Regnārs Vaivars &quot;Burbulis&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] &quot;Kad mēs mostamies&quot; (&quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2023.08.03. &quot;Es arī te, kas man ir jādara&quot;. Rež. [[Endīne Bērziņa]].
* 2023.08.04. Kersti Heinlo &quot;Manas domas grib ar mani parunāt&quot;. Rež. Kersti Heinloo.
* 2023.10.05. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] &quot;Atraitnes dēls&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2023.11.30. &quot;One hundred&quot;. Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters.

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] &quot;Daliņš&quot; (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.02.02. Justīne Kļava &quot;Konsuela Sent-Ekziperī&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2024.03.14. &quot;Valmieras puikas&quot; (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem &quot;Tu saki?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2024.09.10. [[Krista Burāne]] &quot;Izdzīvošanas piezīmes&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2024.10.04. Otts Kilusks &quot;Cosmopolitan&quot;. Rež. Andress Noormets.
* 2024.10.25. Patriks Mārbers &quot;Tuvāk&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Četri balti krekli&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] &quot;Burvju kalns&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena &quot;Diena projām palēja&quot;. Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]].
* 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Dona Perlimplina mīlestība&quot;. Rež. [[Linda Kalniņa]].
* 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.10.31. &quot;Telma un Luīze&quot; (pēc filmas &quot;[[Telma un Luīze]]&quot; motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2025.12.05. &quot;Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?&quot;. [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs.
* 2025.12.12. [[Eiripīds]] &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem &quot;Mazais cilvēks&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem &quot;Sākums&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Egomaniaki&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] &quot;Tu būsi mana!&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs &quot;Šaubas&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2026.05.08. Ronalds Kītons &quot;Čērčils&quot;. Rež. Reinis Suhanovs.
* 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Stikla zvērnīca]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].

[[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]]</text>
      <sha1>ojlpb97se9clxleew7u8zzh469jdwcm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2018. gadā mirušie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>405166</id>
    <revision>
      <id>4471860</id>
      <parentid>4381915</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:38:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4471860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27302" sha1="5vsrvva3ld7i3q6w05dscugshqx9oef" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}} — [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|23|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||11|30|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|7|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>5vsrvva3ld7i3q6w05dscugshqx9oef</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471864</id>
      <parentid>4471860</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:42:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Novembris */</comment>
      <origin>4471864</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27302" sha1="injobw7r6aczlx1ugkvnicmobhdvynw" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}} — [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|23|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|7|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>injobw7r6aczlx1ugkvnicmobhdvynw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471865</id>
      <parentid>4471864</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:44:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4471865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27302" sha1="pk2gyrbx4ur45fm6qufn3kmlv1fmgw4" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}} — [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|7|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>pk2gyrbx4ur45fm6qufn3kmlv1fmgw4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471866</id>
      <parentid>4471865</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:45:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <origin>4471866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27373" sha1="s1b8gso632effgnwxhgci0hoe8th7wt" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}} — [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|7|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>s1b8gso632effgnwxhgci0hoe8th7wt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471867</id>
      <parentid>4471866</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:48:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4471867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27458" sha1="iwybh30yavq6dpzhqzv3j6wag3lz4pg" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}} — [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|7|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>iwybh30yavq6dpzhqzv3j6wag3lz4pg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471869</id>
      <parentid>4471867</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:51:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Decembris */</comment>
      <origin>4471869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27458" sha1="c6m0ccz4mc7n7gomqxk8efp0s7wxroy" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}} — [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>c6m0ccz4mc7n7gomqxk8efp0s7wxroy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471870</id>
      <parentid>4471869</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:53:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Februāris */</comment>
      <origin>4471870</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27555" sha1="nr6zk4uep4td191dmkqdnpm1086cvcn" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}} — [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>nr6zk4uep4td191dmkqdnpm1086cvcn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471871</id>
      <parentid>4471870</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:58:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4471871</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27652" sha1="nmljuzga8kdy6vjqvct7fahyvfm4dsy" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}} — [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>nmljuzga8kdy6vjqvct7fahyvfm4dsy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471872</id>
      <parentid>4471871</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:00:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4471872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27725" sha1="jumf06o81vg8pqcn2h9dkfz5ynb973d" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}} — [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>jumf06o81vg8pqcn2h9dkfz5ynb973d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471873</id>
      <parentid>4471872</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:03:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4471873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27804" sha1="bxqeh298h2hhxhkmwk0ut0q0cbs3kse" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>bxqeh298h2hhxhkmwk0ut0q0cbs3kse</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471874</id>
      <parentid>4471873</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:04:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4471874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27877" sha1="5vd8g1zvyrg9pfdwt3mrrxx7yjn4dsm" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>5vd8g1zvyrg9pfdwt3mrrxx7yjn4dsm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471875</id>
      <parentid>4471874</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:06:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4471875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27984" sha1="85l2sfzbgnd2eb6nvv8time5x0k9tvb" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}} — [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>85l2sfzbgnd2eb6nvv8time5x0k9tvb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471876</id>
      <parentid>4471875</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:11:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Decembris */</comment>
      <origin>4471876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28276" sha1="4np7w9yhcowhza5e3wdshtpdufeqbza" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}} — [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>4np7w9yhcowhza5e3wdshtpdufeqbza</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471879</id>
      <parentid>4471876</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:16:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4471879</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28431" sha1="pxgqiy0fb5tzgt2e5o2moena99c58ew" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>pxgqiy0fb5tzgt2e5o2moena99c58ew</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471880</id>
      <parentid>4471879</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:19:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Novembris */</comment>
      <origin>4471880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28503" sha1="1k5otr99pmmph1iunierfiyj3iy89qq" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>1k5otr99pmmph1iunierfiyj3iy89qq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471881</id>
      <parentid>4471880</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:21:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marts */</comment>
      <origin>4471881</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28616" sha1="n7cj0eff9r1101x6vw9wkjhidxclrco" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>n7cj0eff9r1101x6vw9wkjhidxclrco</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471882</id>
      <parentid>4471881</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:30:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4471882</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28691" sha1="icl1mmuo63uh2iyde1ejzcapo6sui11" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>icl1mmuo63uh2iyde1ejzcapo6sui11</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471883</id>
      <parentid>4471882</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:32:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4471883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28769" sha1="ovo79qn53yqwiqxbn5qzwi1b18vw0x5" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>ovo79qn53yqwiqxbn5qzwi1b18vw0x5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471884</id>
      <parentid>4471883</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:33:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Decembris */</comment>
      <origin>4471884</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28845" sha1="pswzxmffkwjh1mo7bi289yq4usk1y64" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}} — [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>pswzxmffkwjh1mo7bi289yq4usk1y64</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471885</id>
      <parentid>4471884</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:36:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4471885</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28901" sha1="agkomx208jids9b7eyvr7udj3vj0sv3" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}}:
** [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
** [[Imants Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}} — [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>agkomx208jids9b7eyvr7udj3vj0sv3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471886</id>
      <parentid>4471885</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:40:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4471886</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28971" sha1="mmgzjqnuk3tsw2g96x33uvxrc1kksr4" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}}:
** [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
** [[Imants Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|14|N}} — [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}}:
** [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
** [[Emīls Braunbergs]], mākslinieks, ķirurgs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>mmgzjqnuk3tsw2g96x33uvxrc1kksr4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471887</id>
      <parentid>4471886</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:42:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4471887</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29035" sha1="h3po0lfzwk46ao1m7nfwnpvieumzj0d" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}}:
** [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
** [[Imants Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|14|N}}:
** [[Imants Dulbergs]], šaha problēmists (dzimis 1936. gadā)
** [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}}:
** [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
** [[Emīls Braunbergs]], mākslinieks, ķirurgs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>h3po0lfzwk46ao1m7nfwnpvieumzj0d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471888</id>
      <parentid>4471887</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:49:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maijs */</comment>
      <origin>4471888</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29156" sha1="5groi2k0zql4akigbejl6yfnt27pqs3" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}}:
** [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
** [[Imants Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|14|N}}:
** [[Imants Dulbergs]], šaha problēmists (dzimis 1936. gadā)
** [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|30|N}} — [[Mārtiņš Bunkus]], zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators (dzimis 1980. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}}:
** [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
** [[Emīls Braunbergs]], mākslinieks, ķirurgs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>5groi2k0zql4akigbejl6yfnt27pqs3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471889</id>
      <parentid>4471888</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:52:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4471889</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29258" sha1="kk7sqcqxg2ya1ok5ah9am63y7luljp4" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}}:
** [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
** [[Imants Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|14|N}}:
** [[Imants Dulbergs]], šaha problēmists (dzimis 1936. gadā)
** [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|30|N}} — [[Mārtiņš Bunkus]], zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators (dzimis 1980. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}}:
** [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
** [[Emīls Braunbergs]], mākslinieks, ķirurgs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||9|28|N}} — [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]], vieglatlēts (dzimis 1950. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>kk7sqcqxg2ya1ok5ah9am63y7luljp4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471890</id>
      <parentid>4471889</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:54:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4471890</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29433" sha1="ey8tevhl5qcfkcdp1gew5vql7qrgej9" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}}:
** [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
** [[Imants Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|14|N}}:
** [[Imants Dulbergs]], šaha problēmists (dzimis 1936. gadā)
** [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|30|N}} — [[Mārtiņš Bunkus]], zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators (dzimis 1980. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}}:
** [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
** [[Emīls Braunbergs]], mākslinieks, ķirurgs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|2|N}} — [[Andis Surgunts]], dzejnieks, teologs (dzimis 1984. gadā)
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|25|N}} — [[Arvīds Sodums]], trimdas latviešu mākslinieks (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||9|28|N}} — [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]], vieglatlēts (dzimis 1950. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>ey8tevhl5qcfkcdp1gew5vql7qrgej9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471892</id>
      <parentid>4471890</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T02:06:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijā */</comment>
      <origin>4471892</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30075" sha1="pb2bdafx9lwdjnlsz7skgr0zgrzitk6" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]
[[Attēls:Velga Vilipa.jpg|thumb|120px|[[Velga Vīlipa]]]]
[[Attēls:Morris Halle.jpg|thumb|120px|[[Moriss Halle]]]]
[[Attēls:Uldis Deisons.jpeg|thumb|120px|[[Uldis Deisons]]]]
[[Attēls:Arvids Sodums brivmurnieks.jpg|thumb|120px|[[Arvīds Sodums]]]]
[[Attēls:Valters Frīdenbergs.jpg|thumb|120px|[[Valters Frīdenbergs]]]]
[[Attēls:Terēze Broka.jpg|thumb|120px|[[Terēze Broka]]]]
[[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Pauls Putniņš.jpg|thumb|120px|[[Pauls Putniņš]]]]
[[Attēls:Valentīne Lasmane pirms 1940.jpg|thumb|120px|[[Valentīne Lasmane]]]]
[[Attēls:Henrihs Vorkals portrait.jpg|thumb|120px|[[Henrihs Vorkals]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}}:
** [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
** [[Imants Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|14|N}}:
** [[Imants Dulbergs]], šaha problēmists (dzimis 1936. gadā)
** [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|30|N}} — [[Mārtiņš Bunkus]], zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators (dzimis 1980. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}}:
** [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
** [[Emīls Braunbergs]], mākslinieks, ķirurgs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|2|N}} — [[Andis Surgunts]], dzejnieks, teologs (dzimis 1984. gadā)
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|25|N}} — [[Arvīds Sodums]], trimdas latviešu mākslinieks (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||9|28|N}} — [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]], vieglatlēts (dzimis 1950. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>pb2bdafx9lwdjnlsz7skgr0zgrzitk6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4472087</id>
      <parentid>4471892</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:53:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marts */</comment>
      <origin>4472087</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30172" sha1="oor1ov51nl1fuprk238r0w15ma4spbr" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]
[[Attēls:Velga Vilipa.jpg|thumb|120px|[[Velga Vīlipa]]]]
[[Attēls:Morris Halle.jpg|thumb|120px|[[Moriss Halle]]]]
[[Attēls:Uldis Deisons.jpeg|thumb|120px|[[Uldis Deisons]]]]
[[Attēls:Arvids Sodums brivmurnieks.jpg|thumb|120px|[[Arvīds Sodums]]]]
[[Attēls:Valters Frīdenbergs.jpg|thumb|120px|[[Valters Frīdenbergs]]]]
[[Attēls:Terēze Broka.jpg|thumb|120px|[[Terēze Broka]]]]
[[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Pauls Putniņš.jpg|thumb|120px|[[Pauls Putniņš]]]]
[[Attēls:Valentīne Lasmane pirms 1940.jpg|thumb|120px|[[Valentīne Lasmane]]]]
[[Attēls:Henrihs Vorkals portrait.jpg|thumb|120px|[[Henrihs Vorkals]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|8|N}} — [[Edmunds Trops]], grupas &quot;[[Zig Zag]]&quot; basģitārists (dzimis 1968. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}}:
** [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
** [[Imants Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|14|N}}:
** [[Imants Dulbergs]], šaha problēmists (dzimis 1936. gadā)
** [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|30|N}} — [[Mārtiņš Bunkus]], zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators (dzimis 1980. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}}:
** [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
** [[Emīls Braunbergs]], mākslinieks, ķirurgs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|2|N}} — [[Andis Surgunts]], dzejnieks, teologs (dzimis 1984. gadā)
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|25|N}} — [[Arvīds Sodums]], trimdas latviešu mākslinieks (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||9|28|N}} — [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]], vieglatlēts (dzimis 1950. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>oor1ov51nl1fuprk238r0w15ma4spbr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4472092</id>
      <parentid>4472087</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:56:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4472092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30292" sha1="2f57pi2zjmw3p5cdc6162wpnsdg5mud" xml:space="preserve">{{nobots|job=kategorijas+}}
'''[[2018. gads|2018. gadā]] mirušo sarakstā''' ir iekļauti mirušie cilvēki, kas ir ievērojamas personas pasaulē, Latvijā vai sporta pasaulē.

== Pasaulē ==
&lt;section begin=2018. gadā mirušie /&gt;
=== Janvāris ===
[[Attēls:UrsulaLeGuin.01.jpg|thumb|120px|[[Ursula Le Gvina]]]]
[[Attēls:Ingvar Kamprad Haparanda June 2010.jpg|thumb|120px|[[Ingvars Kamprads]]]]
* {{dat||1|1|N}} — [[Tomass Monsons]] (''Thomas S. Monson''), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|5|N}} — [[Džons Jangs]] (''John Young''), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||1|7|N}} — [[Frensa Galla]] (''France Gall''), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
* {{dat||1|8|N}} — [[Džordžs Maksvels Ričardss]] (''George Maxwell Richards''), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Odvars Nurdli]] (''Odvar Nordli''), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|15|N}} — [[Doloresa O'Riordana]] (''Dolores O'Riordan''), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Dorotija Melouna]] (''Dorothy Malone''), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||1|20|N}} — [[Pols Bokūzs]] (''Paul Bocuse''), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}}:
** [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
** [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||1|23|N}}:
** [[Nikanors Parra]] (''Nicanor Parra''), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
** [[Hjū Masekela]] (''Hugh Masekela''), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|27|N}} — [[Ingvars Kamprads]] (''Imgvar Kamprad''), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|28|N}} — [[Džīns Šārps]] (''Gene Sharp''), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||1|30|N}}:
** [[Marks Sallings]] (''Mark Salling''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
** [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

=== Februāris ===
[[Attēls:Morgan Tsvangirai Oslo 2009 B.jpg|thumb|120px|[[Morgans Cvangirai]]]]
[[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|thumb|120px|[[Billijs Greiems]]]]
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Bourlands]] (''Cliff Bourland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|4|N}}:
** [[Alans Beikers]] (''Alan Baker''), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Džons Mahonijs]] (''John Mahoney''), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
* {{dat||2|9|N}}:
** [[Džons Gevins]] (''John Gavin''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Jouhanns Jouhannsons]] (''Jóhann Jóhannsson''), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Princis Henriks]] (''Prins Henrik''), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||2|14|N}}:
** [[Ruuds Lubers]] (''Ruud Lubbers''), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
** [[Morgans Cvangirai]] (''Morgan Tsvangirai''), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||2|18|N}} — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|20|N}} — [[Zigms Zinkevičs]] (''Zigmas Zinkevičius''), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||2|21|N}}:
** [[Billijs Greiems]] (''Billy Graham''), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
** [[Jans Kucjaks]] (''Ján Kuciak''), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||2|22|N}} — [[Ričards Teilors]] (''Richard E. Taylor''), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Luiss Gilberts]] (''Lewis Gilbert''), angļu kinorežisors (dzimis 1920. gadā)
* {{dat||2|24|N}}:
** [[Bads Lakijs]] (''Bud Luckey''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
** [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
** [[Srīdēvi]] (''Sridevi''), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|thumb|120px|[[Stīvens Hokings]]]]
[[Attēls:Lys Assia (1957).jpg|thumb|120px|upright|right|[[Līza Asija]]]]
* {{dat||3|3|N}}:
** [[Deivids Ogdens Stierss]] (''David Ogden Stiers''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
** [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|6|N}} — [[Džons Salstons]] (''John Sulston''), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|7|N}} — [[Reinaldo Binjone]] (''Reynaldo Bignone''), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Jubērs de Živanši]] (''Hubert de Givenchy''), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|11|N}} — [[Karls Lēmans]] (''Karl Lehmann''), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||3|12|N}}:
** [[Oļegs Tabakovs]] (''Олег Табаков''), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
** [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|14|N}} — [[Stīvens Hokings]] (''Stephen Hawking''), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||3|19|N}}:
** [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
** [[Kīts O'Braiens]] (''Keith O'Brien''), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|24}} — [[Līza Asija]] (''Lys Assia''), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
* {{dat||3|26}} — [[Stefana Odrāna]] (''Stéphane Audran''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Peter Gruenberg 01.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Peters Grīnbergs]]]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|120px|upright|right|[[Milošs Formans]]]]
[[Attēls:Avicii @ London tentparty (cropped).jpg|thumb|120px|upright|right|''[[Avicii]]'']]
* {{dat||4|1}}:
** [[Efrains Rioss Monts]] (''Efraín Ríos Montt''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
** [[Stīvens Bočko]] (''Steven Bochco''), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||4|2}} — [[Vinnija Madikizela-Mandela]] (''Winnie Madikizela-Mandela''), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Isao Takahata]] (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Курлович''), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Denjels Akaka]] (''Daniel Akaka''), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||4|7}} — [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg''), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|8}} — [[Čaks Makkans]] (''Chuck McCann''), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|14}} — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||4|15}}:
** [[brāļi Tavjāni|Vitorio Tavjāni]] (''Vittorio Taviani''), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
** [[Lī Ērmijs]] (''Lee Ermey''), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||4|17}} — [[Barbara Buša]] (''Barbara Bush''), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|20}} — ''[[Avicii]]'', zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
* {{dat||4|21}}:
** [[Verns Trojers]] (''Verne Troyer''), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
** [[Nabi Tadzima]] (''Nabi Tajima''), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||4|27}} — [[Alvaro Arsu]] (''Álvaro Arzú''), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Philip Roth - 1973.jpg|thumb|120px|[[Filips Rots]]]]
* {{dat||5|5}} — [[Ermano Olmi]] (''Ermanno Olmi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||5|11}} — [[Ženeta Žerāra]] (''Gérard Genette''), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
* {{dat||5|13}}:
** [[Glens Branka]] (''Glenn Branca''), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
** [[Margota Kidera]] (''Margot Kidder''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* {{dat||5|14}} — [[Toms Vulfs]] (''Tom Wolfe''), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Ričards Paipss]] (''Richard Pipes''), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|17}} — [[Bernards Lūiss]] (''Bernard Lewis''), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
* {{dat||5|22}} — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||5|26}} — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Seržs Dasso]] (''Serge Dassault''), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:XXXTENTACION mugshot 7 14 2016.jpg|thumb|160x160px|''[[XXXTentacion]]'']]
[[Attēls:Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg|thumb|120px|[[Entonijs Bordeins]]]]
* {{dat||6|8}}:
** [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
** [[Junisa Gejsone]] (''Eunice Gayson''), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
* {{dat||6|9}} — [[Entonijs Bordeins]] (''Anthony Bourdain''), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||6|14}} — [[Staņislavs Govoruhins]] (''Станислав Говорухин''), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||6|18}} — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
* {{dat||6|27}} — [[Džo Džeksons]] (''Joe Jackson''), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||6|29}}:
** [[Stīvs Ditko]] (''Steve Ditko''), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
** [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson''), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
** [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|6}} — [[Šoko Asahara]] (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Pīters Keringtons]] (''Peter Carington, The Lord Carrington''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|22}} — [[Čijo Mijako]] (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
* {{dat||7|27}} — [[Vladimirs Voinovičs]] (''Владимир Войнович''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:VS Naipaul 2016 Dhaka (cropped).jpg|thumb|120px|[[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]]]
[[Attēls:Aretha Franklin on January 20, 2009.jpg|thumb|120px|[[Areta Frenklina]]]]
[[Attēls:Kofi Annan2 2007 04 20.jpg|thumb|120px|[[Kofi Annans]]]]
[[Attēls:John McCain official portrait 2009.jpg|thumb|120px|[[Džons Makeins]]]]
[[Attēls:Joseph Kobzon 30.04.2016.jpg|thumb|120px|[[Josifs Kobzons]]]]
[[Attēls:2014-12-27. Александр Захарченко.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Zaharčenko]]]]
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|11}} — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] (''Vidiadhar Surajprasad Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||8|14}} — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|16}}:
** [[Areta Frenklina]] (''Aretha Franklin''), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
** [[Atals Bihāri Vādžpejī]], Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||8|18}} — [[Kofi Annans]] (''Kofi Annan''), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||8|25}} — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||8|28}} — [[Tatjana Kuzņecova]] (''Татьяна Кузнецова''), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
* {{dat||8|30}} — [[Josifs Kobzons]] (''Иосиф Кобзон''), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||8|31}} — [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко''), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Burt Reynolds 1991 portrait crop.jpg|thumb|120px|[[Bērts Renoldss]]]]
* {{dat||9|6}} — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||9|7}} — [[Maks Millers]] (''Mac Miller''), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
* {{dat||9|21}} — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Масол''), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||9|23}} — [[Čārlzs Kao]] (''Charles Kao''), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||9|29}} :
** [[Otiss Rašs]] (''Otis Rush''), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
** [[Ričards Sīrfoss]] (''Richard Searfoss''), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:2014.06.23. Charles Aznavour Fot Mariusz Kubik 01.jpg|thumb|120px|[[Šarls Aznavūrs]]]]
[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|thumb|120px|[[Montserata Kabaļe]]]]
[[Attēls:Paul G. Allen.jpg|thumb|120px|[[Pols Allens]]]]
* {{dat||10|1}} — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
* {{dat||10|2}} — [[Džamāls Hāšogdži]] (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||10|3}} — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||10|6}} — [[Montserata Kabaļe]] (''Montserrat Caballé''), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||10|15}} — [[Pols Allens]] (''Paul Allen''), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||10|27}} — [[Višai Šrivadanaprabha]] (วิชัย ศรีวัฒนประภา, ''Vichai Srivaddhanaprabha''), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Stantheman.jpg|thumb|120px|[[Stens Lī]]]]
[[Attēls:George H. W. Bush, President of the United States, 1989 official portrait (cropped).jpg|thumb|120px|[[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs Bušs]]]]
* {{dat||11|12}} — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||11|16}} — [[Viljams Goldmens]] (''William Goldman''), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|20}} — [[Eimunts Ņekrošus]] (''Eimuntas Nekrošius''), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
* {{dat||11|21}} — [[Igors Korobovs]] (''Игорь Коробов''), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||11|23}} — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||11|26}}:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā) 
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||11|30}} — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Amos oz675.jpg|thumb|120px|[[Amoss Ozs]]]]
* {{dat||12|7}} — [[Belisario Betankurs]] (''Belisario Betancur''), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||12|22}}
** [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts
** [[Talāls bin Abdulazizs Al Saūds]] (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|28}} — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)
&lt;section end=2018. gadā mirušie /&gt;

== Latvijā ==
&lt;section begin=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;[[Attēls:Uldis Ivars Grava.jpg|thumb|120px|[[Uldis-Ivars Grava]]]]
[[Attēls:Ilze Cīrule.jpg|thumb|120px|[[Ilze Cīrule]]]]
[[Attēls:Velga Vilipa.jpg|thumb|120px|[[Velga Vīlipa]]]]
[[Attēls:Morris Halle.jpg|thumb|120px|[[Moriss Halle]]]]
[[Attēls:Uldis Deisons.jpeg|thumb|120px|[[Uldis Deisons]]]]
[[Attēls:Arvids Sodums brivmurnieks.jpg|thumb|120px|[[Arvīds Sodums]]]]
[[Attēls:Valters Frīdenbergs.jpg|thumb|120px|[[Valters Frīdenbergs]]]]
[[Attēls:Terēze Broka.jpg|thumb|120px|[[Terēze Broka]]]]
[[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Pauls Putniņš.jpg|thumb|120px|[[Pauls Putniņš]]]]
[[Attēls:Valentīne Lasmane pirms 1940.jpg|thumb|120px|[[Valentīne Lasmane]]]]
[[Attēls:Henrihs Vorkals portrait.jpg|thumb|120px|[[Henrihs Vorkals]]]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|8|N}} — [[Māris Atgāzis]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|9|N}} — [[Ņina Oinase]], [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1926. gadā)
* {{dat||1|19|N}} — [[Uldis-Ivars Grava]], žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|23|N}} — [[Vilhelms Mihailovskis]], fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||1|24|N}}:
** [[Aivars Freimanis]], kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
** [[Aleksandrs Kublinskis]], komponists (dzimis 1936. gadā)

=== Februāris ===
* {{dat||2|11|N}} — [[Jānis Viliberts Kļaviņš]], dziedātājs, ārsts (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|13|N}} — [[Irēna Lagzdiņa]], teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
* {{dat||2|16|N}} — [[Valentīna Freimane]], teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Astra Mille]], žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)

=== Marts ===
* {{dat||3|1|N}} — [[Gunārs Zemgals]], scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||3|2|N}} — [[Andris Mekšs]], aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Raits Černajs]], inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||3|8|N}} — [[Edmunds Trops]], grupas &quot;[[Zig Zag]]&quot; basģitārists (dzimis 1968. gadā)
* {{dat||3|10|N}} — [[Ilze Cīrule]], valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
* {{dat||3|15|N}} — [[Sarmīte Sīle]], mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||3|17|N}} — [[Tālivaldis Deksnis]], ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||3|31|N}} — [[Ojārs Jānis Zanders]], literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks (dzimis 1931. gadā)

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|2|N}} — [[Velga Vīlipa]], aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* {{dat||4|4|N}}:
** [[Moriss Halle]], valodnieks (dzimis 1923. gadā)
** [[Imants Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|14|N}}:
** [[Imants Dulbergs]], šaha problēmists (dzimis 1936. gadā)
** [[Valters Andrejs Lindbergs]], gleznotājs, grafiķis (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||4|15|N}} — [[Ojārs Grasis]], horeogrāfs, pedagogs (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||4|25|N}} — [[Arnis Vīksna]], medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||4|30|N}} — [[Valdis Zariņš]], vijolnieks (dzimis 1942. gadā)

=== Maijs ===
* {{dat||5|2|N}} — [[Leonīds Kristovskis]], tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||5|20|N}} — [[Imants Prēdelis]], fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||5|21|N}} — [[Imants Melgailis]], karikatūrists (dzimis 1923. gadā)
* {{dat||5|30|N}} — [[Mārtiņš Bunkus]], zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators (dzimis 1980. gadā)

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|5|N}}:
** [[Jānis Bojārs]], vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
** [[Emīls Braunbergs]], mākslinieks, ķirurgs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||6|10|N}} — [[Maija Poiša]], valodniece (dzimusi 1934. gadā)
* {{dat||6|24|N}} — [[Miervaldis Ziemelis]], mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||6|30|N}} — [[Jānis Melderis]], aktieris (dzimis 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* {{dat||7|8|N}} — [[Vilma Cīrule]], pianiste (dzimusi 1923. gadā)
* {{dat||7|24|N}} — [[Antonija Apele]], runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
* {{dat||7|28|N}} — [[Kristers Zeidaks]], basketbolists (dzimis 1990. gadā)

=== Augusts ===
* {{dat||8|9|N}}:
** [[Uģis Brikmanis]], režisors (dzimis 1956. gadā)
** [[Evalds Vasilevskis]], Latgales keramiķis (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||8|12|N}} — [[Vilnis Strautiņš]], flautists, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||8|17|N}} — [[Andris Ritmanis]], ārsts, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||8|18|N}} — [[Valentīna Zeile]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)

=== Septembris ===
* {{dat||9|2|N}} — [[Andis Surgunts]], dzejnieks, teologs (dzimis 1984. gadā)
* {{dat||9|18|N}} — [[Uldis Deisons]], žurnālists (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||9|25|N}} — [[Arvīds Sodums]], trimdas latviešu mākslinieks (dzimis 1919. gadā)
* {{dat||9|26|N}} — [[Valdis Krisbergs]], uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||9|28|N}} — [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]], vieglatlēts (dzimis 1950. gadā)

=== Oktobris ===
* {{dat||10|10|N}}:
** [[Gundars Pļavkalns]], dzejnieks, literatūrkritiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Ungars Savickis]], komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-un-skanu-rezisors-ungars-savickis.a295633/|title=Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis|access-date=2018-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||10|17|N}} — [[Valters Frīdenbergs]], mūziķis (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||10|22|N}} — [[Terēze Broka]], kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
* {{dat||10|24|N}} — [[Toms Lipskis]], kontrabasists, basģitārists, džeza mūziķis, pedagogs (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||10|25|N}} — [[Mārīte Balode]], televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
* {{dat||10|29|N}} — [[Juris Āboliņš]], mežradznieks, pedagogs (dzimis 1929. gadā)

=== Novembris ===
* {{dat||11|6|N}} — [[Arvīds Venta]], dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
* {{dat||11|22|N}} — [[Gints Bērziņš (pianists)|Gints Bērziņš]], pianists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||11|23|N}} — [[Ēvalds Mugurēvičs]], vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||11|28|N}} — [[Arno Upenieks]], aktieris (dzimis 1933. gadā)

=== Decembris ===
* {{dat||12|1|N}} — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||12|3|N}} — [[Valentīne Lasmane]], filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
* {{dat||12|4|N}} — [[Astrīda Gulbe]], aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||12|6|N}}:
** [[Dainis Rožkalns]], mākslinieks, grafiķis, ilustrators (dzimis 1928. gadā)
** [[Renāte Šteinberga]], aktrise, [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Operetes teātra]] soliste (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|12|N}} — [[Oļģerts Šalkonis]], aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||12|20|N}} — [[Henrihs Vorkals]], mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||12|21|N}} — [[Rudīte Ruško]], operdziedātāja, pedagoģe, producente (dzimusi 1966. gadā)
* {{dat||12|25|N}} — [[Māra Zītare]], gleznotāja (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||12|27|N}} — [[Ilmārs Rumpēters]], gleznotājs, ilustrators, grafiķis (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||12|31|N}} — [[Maiga Grīnberga]], aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;section end=2018. gadā Latvijā mirušie /&gt;

== Sportā ==
&lt;section begin=2018. gadā sportā mirušie /&gt;
[[Attēls:Roger Bannister 2.jpg|thumb|150px|[[Rodžers Banisters]]]]
[[Attēls:Irena Szewinska 2007 AB.jpg|thumb|150px|[[Irēna Ševinska]]]]
* {{dat||1|14|N}} — [[Dens Gērnijs]] (''Dan Gurney''), amerikāņu autosportists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||1|16|N}} — [[Džo Džo Vaits]] (''Jo Jo White''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|21|N}} — [[Cukasa Hosaka]] (''保坂 司''), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* {{dat||1|22|N}} — [[Džimijs Armfīlds]] (''Jimmy Armfield''), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
* {{dat||1|30|N}} — [[Adzeljo Vičini]] (''Azeglio Vicini''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|1|N}} — [[Klifs Borlends]] (''Cliff Bourland''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions (dzimis 1921. gadā)
* {{dat||2|19|N}}:
** [[Jurijs Tjukalovs]] (''Юрий Тюкалов''), krievu-padomju airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
** [[Sergejs Ļitvinovs]] (''Серге́й Литвинов''), krievu-padomju vesera metējs, olimpiskais čempions (dzimis 1958. gadā)
* {{dat||2|24|N}} — [[Darvards Noulzs]] (''Durward Knowles''), bahamiešu burātājs, olimpiskais čempions (dzimis 1917. gadā)
* {{dat||2|27|N}} — [[Kini]] (''Quini''), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)
* {{dat||2|28|N}} — [[Entonijs Meisons]] (''Anthony Mason''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1966. gadā)
* {{dat||3|3|N}} — [[Rodžers Banisters]] (''Roger Bannister''), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|4|N}} — [[Davide Astori]] (''Davide Astori''), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
* {{dat||3|12|N}} — [[Kens Fleks]] (''Ken Flach''), ASV tenisists, olimpiskais čempions (dzimis 1963. gadā)
* {{dat||3|19|N}} — [[Irina Begļakova]] (''Ирина Беглякова''), padomju disku metēja, olimpiskā medaļniece (dzimusi 1933. gadā)
* {{dat||3|20}} — [[Viljams Smits (sportists)|Viljams Smits]] (''William Smith''), ASV cīkstonis, olimpiskais čempions (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|22}} — [[Renē Hausmans]] (''René Houseman''), argentīniešu futbolists (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||3|30}} — [[Aureljano Bolonjezi]] (''Aureliano Bolognesi''), itāļu bokseris, olimpiskais čempions (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|4}} — [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||4|5}} — [[Braņislavs Pokrajacs]] (''Бранислав Покрајац''), serbu handbolists, olimpiskais čempions (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|6}} — [[Aleksandrs Kurlovičs]] (''Александр Николаевич Курлович''), baltkrievu svarcēlājs, olimpiskais čempions (dzimis 1961. gadā)
* {{dat||4|8}}:
** [[Mihaels Golārtss]] (''Michael Goolaerts''), beļģu riteņbraucējs (dzimis 1994. gadā)
** [[Andre Lerons]] (''André Lerond''), franču futbolists (dzimis 1930. gadā)
* {{dat||4|16}} — [[Hals Grīrs]] (''Hal Greer''), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||4|24}} — [[Anrī Mišels]] (''Henri Michel''), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|26}} — [[Jošinobu Išii]] (''石井 義信''), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||5|28}} — [[Stevans Horvats]] (''Stevan Horvat''), serbu cīkstonis (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||5|15}} — [[Rejs Vilsons]] (''Ray Wilson''), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||6|8}} — [[Marija Bueno]] (''Maria Bueno''), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
* {{dat||6|29}} — [[Irēna Ševinska]] (''Irena Szewińska''), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)
* {{dat||7|7}} — [[Tailers Hanikats]] (''Tyler Honeycutt''), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||7|9}} — [[Hanss Ginters Vinklers]] (''Hans Günter Winkler''), vācu jātnieks (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||7|15}} — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), kanādiešu hokejists (dzimis 1982. gadā)
* {{dat||7|19}} — [[Deniss Tens]] (''Денис Тен''), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||7|26}} — [[Aloizs Kveinis]] (''Aloyzas Kveinys''), Lietuvas šahists (dzimis 1962. gadā)
* {{dat||8|8}} — [[Nikolass Bets]] (''Nicholas Bett''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
* {{dat||8|16}} — [[Jeļena Šušunova]] (''Елена Шушунова''), krievu-padomju vingrotāja (dzimusi 1969. gadā)
* {{dat||10|22}} — [[Villijs Nollss]] (''Willie Naulls''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;section end=&quot;2018.&quot; gadā=&quot;&quot; sportā=&quot;&quot; mirušie=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2018. gadā mirušie| ]]</text>
      <sha1>2f57pi2zjmw3p5cdc6162wpnsdg5mud</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elkupe (grupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406974</id>
    <revision>
      <id>4471719</id>
      <parentid>4134877</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:00:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3954" sha1="gq6j0ux70on13q9sv8r2nxxmt3vh7mj" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds=Elkupe
|Attēls=
|Att_izm=
|Ainava=
|Apraksts=
|Fons=grupa
|Vieta={{vieta|Latvija|Sigulda}}
|Žanrs=[[psihedēliskais roks]]
|Gadi=2012—pašlaik
|Izdevējkompānija=''P3lican Partisans''
|Mlapa=
|Dalībnieki=
*[[Andris Habermanis]]
*[[Dāvis Burmeisters]]
*[[Jānis Bušs]]
*[[Inga Putniņa]]
*[[Marko Rass]]
*[[Artis Avotiņš]]
|Bij_dalībnieki=
*[[Aivis Gailītis]]
*[[Aldis Pūtelis]]
*[[Edvīns Raups]]
*[[Jānis Burmeisters]]
}}

'''Elkupe''' ir 2012. gadā [[Sigulda|Siguldā]] izveidots [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] projekts.

== Vēsture ==
2012. gada 6. decembrī Elkupe laida klajā videoklipu tituldziesmai „Uzaust” no topošā albuma,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Elkupe «Uzaust» (video) |date=2012. gada 6. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5534879/elkupe-uzaust-video |accessdate=2018. gada 21. septembrī}}&lt;/ref&gt; bet 2012. gada 17. decembrī videoklipu dziesmai „Upe iet un upe klusē”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Elkupe piedāvā vēl vienu video |date=2012. gada 17. decembris |website=alternative.lv |url=http://www.alternative.lv/zinas/elkupe-publisko-vel-vienu-video-268/ |accessdate=2018. gada 21. septembrī |archive-date=2021. gada 27. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20211127200349/https://www.alternative.lv/zinas/elkupe-publisko-vel-vienu-video-268/ }}&lt;/ref&gt; 2013. gada 9. martā [[Siguldas novads|Siguldas novada]] Kultūras centra kinozālē notika grupas debijas albuma „Uzaust” izdošanas koncerts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tautas mūzikas projekts 'Elkupe' izdod ierakstu 'Uzaust' |date=2013. gada 6. marts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/tautas-muzikas-projekts-elkupe-izdod-ierakstu-uzaust.d?id=43121410 |accessdate=2018. gada 21. septembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Klausies „Elkupes” albumu un dodies uz koncertu Siguldā |date=2013. gada 7. marts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5472303/klausies-elkupes-albumu-un-dodies-uz-koncertu-sigulda |accessdate=2018. gada 21. septembrī}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā kategorijā „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais alternatīvās mūzikas albums|Labākais alternatīvās mūzikas albums]]” albums saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu]] „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2013|Zelta mikrofons 2013]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Zelta mikrofons arī siguldiešu projektam „Elkupe” |author=Jolanta Borīte |date=2014. gada 8. marts |publisher=[[Siguldas novads|Siguldas novada]] pašvaldība |url=https://www.sigulda.lv/public/lat/jaunumi/8705/ |accessdate=2018. gada 21. septembrī}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 7. februārī albumam tika veltīts [[Radio Naba]] „[[Zibens pa dibenu (raidījums)|Zibens pa dibenu]]” 100 latviešu nozīmīgāko albumu 38. raidījums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=#38/100 „Elkupe” albums „Uzaust” (2013) |date=2017. gada 7. februāris |work=[[Zibens pa dibenu (raidījums)|Zibens pa dibenu]] |publisher=[[Radio Naba]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/37100-elkupe-albums-uzaust-2013.a81387/ |accessdate=2018. gada 21. septembrī}}&lt;/ref&gt;

==Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
!Gads
!Vāks
!Nosaukums
!Izdevējs
|-
|[[2013. gads|2013]]
|[[Attēls:Uzaust (2013).jpg|150px]]
|Uzaust
|''P3lican Partisans''
|}

=== Videogrāfija ===
* [https://www.youtube.com/watch?v=ARmqQq7xZKs Uzaust] (2012)
* [https://www.youtube.com/watch?v=IyjlyiYJVMQ Upe iet un upe klusē] (2012)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/elkupe.band/ Projekta oficiālā ''Facebook'' lapa]
* [https://elkupe.bandcamp.com/ Projekta oficiālā ''Bandcamp'' lapa]

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]]</text>
      <sha1>gq6j0ux70on13q9sv8r2nxxmt3vh7mj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Traleru iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>412062</id>
    <revision>
      <id>4472039</id>
      <parentid>4399613</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:57:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4472039</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1530" sha1="ncn2kvgxpl0uygoidn5c0lhgrbsgtea" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Traleru iela
|attēls           = Traleru iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q58465335|zoom=14}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|apkaime          = [[Mangaļsala]]
|ielas garums     = 283 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 224
|cits             = 
}}
'''Traleru iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Mangaļsalas iela (Rīga)|Mangaļsalas ielu]] un beidzas strupceļā. Ielas garums ir 283 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Ielu savienojumi ==
Traleru iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Mangaļsalas iela (Rīga)|Mangaļsalas iela]]
* [[Vižņu iela (Rīga)|Vižņu iela]]
* [[Albatrosu iela (Rīga)|Albatrosu iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Mangaļsala]]
* [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Mangaļsalā]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>ncn2kvgxpl0uygoidn5c0lhgrbsgtea</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4472043</id>
      <parentid>4472039</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:04:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4472043</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1535" sha1="bnuw9nvac09344nw121dwmfzrtp0jxs" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Traleru iela
|attēls           = Traleru iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q58465335|zoom=14}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|apkaime          = [[Mangaļsala]]
|ielas garums     = 283 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 224
|cits             = 
}}
'''Traleru iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Mangaļsalas iela (Rīga)|Mangaļsalas ielu]] un beidzas strupceļā. Ielas garums ir 283 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Ielu savienojumi ==
Traleru iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Mangaļsalas iela (Rīga)|Mangaļsalas iela]]
* [[Vižņu iela (Rīga)|Vižņu iela]]
* [[Albatrosu iela (Rīga)|Albatrosu iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Mangaļu pagasts]]
* [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Mangaļsalā]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>bnuw9nvac09344nw121dwmfzrtp0jxs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4471691</id>
      <parentid>4471393</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:01:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4471691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1548" sha1="9an9iiqa4vr9q42785vrmz7dz0pjbr0" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-05-22 18:01:16{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 6 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || &lt;nowiki&gt;Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])&lt;/nowiki&gt; || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || 
|-
| {{page-multi|page=Meitenes un māris|t|h|d}} || 2026-05-18 06:06:58 || 4 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|Nav redzama nozīmība, nenoformēts|due=5|due_date=23.05.2026}} Manuprāt, raksts neglābjams.&lt;/nowiki&gt; || Nav redzama nozīmība, nenoformēts || 5 (23.05.2026)
|-
| {{page-multi|page=Gabriela Anvara|t|h|d}} || 2026-05-18 07:36:24 || 4 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Dzēst|Ja nesakārtos&lt;/nowiki&gt; || Ja nesakārtos || 15 (2.06.2026)
|-
| {{page-multi|page=Viljams Dunsts|t|h|d}} || 2026-05-20 13:09:35 || 2 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30058-21|~2026-30058-21]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Papuass&lt;/nowiki&gt; || maznozīmīgs, dzēsts vairākos citos wiki, nav raksta ungāru valodā || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9an9iiqa4vr9q42785vrmz7dz0pjbr0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Centrbēdzes sūknis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>414479</id>
    <revision>
      <id>4472091</id>
      <parentid>3779230</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:55:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4472091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6876" sha1="gnw8ogfah0unx96nvkezvm4shwd81o9" xml:space="preserve">[[Attēls:Centrifugal Pump lv.png|thumb|300px|Centrbēdzes sūkņa uzbūve]]
'''Centrbēdzes sūknis''' ir viens no divu tipu dinamisku lāpstiņu [[sūknis|sūkņiem]]. Darba [[šķidrums|šķidruma]] kustība notiek nepārtrauktā plūsmā, pateicoties šīs plūsmas mijiedarbībai ar kustīgām rotējošām [[rotors|rotora]] lāpstiņām un fiksētām korpusa lāpstiņām. Šajā gadījumā pārvietojamā darba šķidruma kustība rodas [[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]] dēļ un tas plūst radiālā virzienā, proti, perpendikulāri rotora rotācijas asij.

== Vēsture ==
Par pirmo centrbēdzes sūkni var nosaukt 1475. gadā izgatavoto Itālijas renesanses inženiera ''Francesco di Giorgio Martini'' dubļu pacelšanas iekārtu. Īstie centrbēdzes sūkņi nebija izstrādāti līdz 17. gadsimta beigām, kad ''Denis Papin'' uzbūvēja šādu ierīci, izmantojot taisnas lāpstiņas.

== Darbības princips ==
Pa sūcējvadu šķidrums nokļūst starp sūkņa darba rata lāpstiņām. Lāpstiņu skaits parasti ir 6—12. Darba rats nostiprināts uz rotējošas [[vārpsta]]s. Lāpstiņas spiež griezties arī šķidrumam. Norisot rotācijas kustībai, šķidrumā attīstās centrbēdzes spēki, kas pārvieto šķidruma daļiņas no rata centra uz perifēriju. Tā šķidrums piedalās divējādā kustībā — tas kustas pa apli un [[rādiuss|rādiusa]] virzienā. Rezultējošā kustība notiek pa spirālisku trajektoriju.&lt;ref name=&quot;Hidraulika 284&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Hidraulikas pamati|last=H. Branovers, O. Lielausis|first=|publisher=Latvijas valsts izdevniecība|year=1963|isbn=|location=Rīga|page=284}}&lt;/ref&gt;

Lai sūknis sāktu strādāt, tā korpusam iepriekš jābūt piepildītam ar sūknējamo šķidrumu — centrbēdzes sūknis pats šķidrumu iesūkt nevar. Centrbēdzes sūkņa korpusu pirms darba vai nu vienkārši pielej, vai piesūknē ar mazu cita tipa sūkni. Tādā gadījumā sūcējvadā jābūt pretvārstam, kas neļauj šķidrumam no sūkņa korpusa iztecēt.&lt;ref name=&quot;Hidraulika 284&quot; /&gt;

Lielas jaudas sūkņos un hidrauliskās turbīnās starp darba ratu un spirālisko kameru ievieto tā saucamo vadriteni — lāpstiņu sistēmu, kas koncentriski aptver darbu ratu. Vadritenis neļauj izveidoties lieliem virpuļiem, un šķidrums vienmērīgāk aizplūst no darba rata. Tādējādi samazinās hidrauliskie zudumi sūknī.&lt;ref name=&quot;Hidraulika 284&quot; /&gt;

[[Lietderības koeficients]] lielos centrbēdzes sūkņos var sasniegt pat 90%. Šim sūknim ir arī maksimāli vienkārša uzbūve, tas vienkārši izjaucams un iztīrāms.&lt;ref name=&quot;Hidraulika 284&quot; /&gt;

=== Priekšrocības ===

# Centrbēdzes sūkņi ir daudz vieglāki un lētāki;
# To konstrukcija vienkāršāka;
# Aizņem mazāk vietas, un tiem nav vajadzīgi smagi pamati;
# Var tieši sajūgt ar ātri rotējošu dzinēju;
# Nav vajadzīgas gaisa tvertnes sūkšanas un dzīšanas vados.
# Sūkņu uzraudzīšana, apkope un remonts ir vienkāršāki.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Techniskā rokasgrāmata II daļa|last=doc. V. Ivanovskis|first=|publisher=Latvijas valsts izdevniecība|year=1953|isbn=|location=Rīga|pages=676.}}&lt;/ref&gt;

== Centrbēdzes hidraulisko mašīnu pamatvienādojums ==
Centrbēdzes hidraulisko mašīnu pamatvienādojumu pirmo reizi izveda [[Leonards Eilers]]. Ar to iespējams noteikt centrbēdzes sūkņa attīstīto spiedienu atkarībā no ražīguma un darba rata apgriezienu skaita. Ar šo vienādojumu iegūst tā saucamo teorētisko sūkņa spiediena augstumu ''H&lt;sub&gt;t&lt;/sub&gt;''

Pāriet no ''H&lt;sub&gt;t&lt;/sub&gt;'' uz reālajām spiediena vērtībām var tikai ar empīrisku koeficientu palīdzību.

&lt;math display=&quot;inline&quot;&gt;Ht=(c2*u2*cos(\alpha2)-c1*u1*cos(\alpha1))/g&lt;/math&gt;

, kur

''c'' — absolūtais šķidruma ātrums;

''u'' — darba rata iekšējā aploka, punkta ātrumu attiecībā pret nekustīgu koordinātu sistēmu;

α- leņķis starp ātrumu ''u un c'' vektoriem.

== Centrbēdzes sūkņa raksturlīknes ==
[[Attēls:Centrbedzes liknes.jpg|thumb]]
Galvenā centrbēdzes sūkņa raksturlīkne attēlo sakarību starp attīstāmo spiedienu un ražīgumu H=f(Q). Bez tam jāzina arī sūkņa jaudas un lietderības koeficienta atkarība no ražīguma, t.i., N=f(Q) un η=(Q). Sūkņa raksturlīknes parasti nosaka eksperimentāli rūpnīca.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Hidraulikas pamati|last=H.branovers, O.Lielausis|first=|publisher=Latvijas valsts izdevniecība|year=1963.|location=Rīga|pages=298}}&lt;/ref&gt;


Ražīgumu noteiktam apgriezienu skaitam nav konstants, bet atkarīgs no celšanas augstuma H, kāds sūknim ir jāpārvar. Visi parametri atkarīgi no apgriezienu skaita.

Lietderības koeficienta maksimums atbilst visekonomiskākajam sūkņa darba režimam, tādēļ sūkņi vienmēr jāizvēlas tā, lai tos vārētu darbināt režimā, kas atbilstu pēc iespējas loelākam lietderības koeficientam.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Techniskā rokasgrāmata II daļa|last=doc. V.Ivanoskis|first=|publisher=Latvijas valsts izdevniecība|year=1953.|isbn=|location=Rīga|pages=681}}&lt;/ref&gt;

Q1/Q2=n1/n2               Sūkņa ražīgums proporcionali apgriezienu skaitam;

H1/H2=n1&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;/n2&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;            Celšanas augstums proporcionali apgriezienu skaita kvadrātiem;

N&lt;sub&gt;s1&lt;/sub&gt;/N&lt;sub&gt;s2&lt;/sub&gt;=n1&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;/n2&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;          Sūkņa patērētā [[jauda]] proporcionali apgriezienu skaita kubiem.

&lt;br /&gt;

== Klasifikācija ==
Centrbēdzes sūkņi tiek klasificēti pēc:

* Pakāpju skaita (rotoriem); vienpakāpes sūkņi var būt ar konsoles ass izvietojumu — konsoles tipa;
* Ar rotora ass atrašanās vietu telpā (horizontāla, vertikāla)
* Spiediena (zems spiediens — līdz 0,2 MPa, vidējs — no 0,2 līdz 0,6 MPa, augsts spiediens — vairāk par 0,6 MPa);
* Šķidruma piegādes veida uz lāpstiņu (ar vienvirziena vai divvirzienu ieplūdi — divkārša sūkšana);
* Spraudsavienojuma (ar horizontālu vai vertikālu savienotāju);
* Šķidruma noņemšanas veida no darba spārna uz ķermeņa kanālu (spirāli un asmeni). Spirālveida sūkņos šķidrumu nekavējoties novada spirālveida kanālā; asmenī šķidrums vispirms iet caur īpašu ierīci — vadotni (stacionārs ritenis ar asmeņiem);
* Ātruma koeficients ''ns'' (zema ātruma, normāla ātruma, ātrgaitas);
* Funkcionālais mērķis (santehnika, notekūdeņi, ugunsdzēsība, ķīmiskā rūpniecība, sārms, nafta, telpu temperatūras kontrole u.c.);
* Savienojuma ar motoru: piedziņa (ar pārnesumkārbu vai cita) vai savienojums ar elektromotoru, izmantojot savienojumus, kas ir sadalīti magnētiskajos sajūgos, elastīgie savienojumi, cita veida sajūgi;
* Sūkņa atrašanās vietas attiecībā pret šķidruma virsmu.

== Atsauces ==
{{Commons category|Centrifugal pumps|centrbēdzes sūkņi}}
{{atsauces}}


{{tehnoloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sūkņi]]</text>
      <sha1>gnw8ogfah0unx96nvkezvm4shwd81o9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lamināra plūsma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415096</id>
    <revision>
      <id>4472080</id>
      <parentid>3974805</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:49:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4472080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6661" sha1="0hqq4du5kdvg5bp3lbjte192ez67ft4" xml:space="preserve">{{slikts tulkojums}}
[[Attēls:Stokes sphere.svg|thumb|upright| [[Sfēra]] Stoksa plūsmā ar ļoti zemu [[Reinoldsa skaitlis|Reinoldsa skaitli]]. Uz objektu, kas pārvietojas caur šķidrumu, iedarbojas pretestības spēks virzienā, kas ir pretējs tā kustībai]]

[[Šķidruma dinamikā]] laminārā plūsma rodas, kad [[šķidrums]] plūst paralēlā slānī bez traucējumiem starp slāņiem. Zemos ātrumos šķidrumam ir tendence plūst bez sānu sajaukšanās, un blakus esošie slāņi slīd cits citam garām kā spēļu kārtis. Nav šķērsstraumes, kas ir perpendikulāra plūsmas virzienam, kā arī virpuļvietas vai šķidruma virpuļi. lamināra plūsmā šķidruma daļiņu kustība ir ļoti regulēta, un daļiņas ir tuvu cietai virsmai, kas kustas paralēli šai virsmai. Lamināra plūsma ir plūsmas režīms, ko raksturo augsta plūsmas plūsma un zems plūsmas ātrums.

Ja šķidrums plūst caur slēgtu kanālu, piemēram, cauruli, vai starp divām plakanām plāksnēm, atkarībā no šķidruma ātruma un viskozitātes var rasties viens no diviem plūsmas veidiem: laminārā plūsma vai turbulenta plūsma. Laminārā plūsma parasti notiek zem sliekšņa, pie kura tā kļūst turbulenta. [[Turbulenta plūsma]] ir mazāk sakārtots plūsmas režīms, ko raksturo netīrumi vai nelielas šķidruma daļiņu paketes.

Sakarība starp spiediena kritumu un plūsmu un tas ātrumu Laminārā plūsmā ir tieši proporcionāla (lineāra).

[[Gāze]]s plūsmai lielākas spiediena starpības gadījumā linearitāte gan ir tikai aptuvena.

Laminārā plūsma ir parasta eļļas [[Hidraulika|hidraulikā]], respektīvi, statiskās hidroiekārtās. Tā iespējama arī zemspiediena pneimoiekārtās. Turpretim ūdens hidraulikā un parastā spiediena pneimoiekārtās galvenā nozīme ir turbulentai plūsmai.

== Reinoldsa eksperiments ar dūmu plūsmu ==
Mierīgā dienā bez vēja dūmi no skursteņa izskatās kā viena līnija. Tomēr kad vējš ir stiprs, tiek traucēti dūmi un virpuļo vai izkliedējas perifērajā gaisā. Kāds cilvēks, kas sistemātiski pētīja šādu plūsmu, bija [[Osborns Reinoldss]]. Krāsains šķidrums veda uz stikla caurules ieeju. Kad rokturi pakāpeniski atvēra vārsts, ieplūda krāsains šķidrums, kā diega gabals, nesajaucot ar perifēro ūdeni. Kad ūdens plūsmas ātrums caurulē sasniedza noteiktu vērtību, viņš novērojis, ka krāsainā šķidruma līnija pēkšņi kļuva vētraina, sajaucoties ar perifēro ūdeni. Pirmo plūsmu viņš nosauca par lamināro plūsmu, otro — par turbulentu plūsmu, bet plūsmas ātrumu — par to, ka laikā, kad lamināra plūsma bija pagriezusies, lai turbulentu ieplūstu kritiskais ātrums. Šeit, kad vien ūdens ir atļauts plūst ar mazu ātrumu, nedaudz atverot krānu, ūdens plūst ārā vienmērīgi ar tā virsmu laminārā stāvoklī. Bet, kad krāns pakāpeniski tiek atvērts, lai ļautu palielināties ūdens ātrumam, plūsma kļūst turbulenta un necaurredzama ar nelīdzenu virsmu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Introduction to Fluid Mechanics|last=NAKAYAMA|first=|publisher=|year=1998|isbn=0 340 67649 3|location=|pages=}}&lt;/ref&gt;

== Relācija ar Reinoldsa skaitli ==
Plūsmas veids, kas rodas šķidrumā kanālā, ir svarīgs šķidruma-dinamikas problēmās un pēc tam ietekmē siltuma pārvadi un masas pārvadi šķidruma sistēmās. Bezdimensionālais skaitlis [[Reinoldsa skaitlis]] ir svarīgs parametrs vienādojumos, kas apraksta, vai pilnībā attīstīti plūsmas apstākļi rada lamināru vai turbulentu plūsmu. Reinoldsa skaitlis ir inerciālais spēks attiecība pret ''Swatch stress'' (slēgšanas spiedienu)] no šķidruma sistēmas skalas. Laminēta plūsma parasti rodas, ja šķidrums kustas lēni vai ir ļoti viskozs. Tā kā Reinoldsa skaitlis palielinās, piemēram, palielinot šķidruma plūsmas ātrumu, plūsma pāries no lamināra uz turbulentu plūsmu noteiktā Reinoldsa skaitļu diapazonā, lamināras—turbulentas pārejas diapazons ir atkarīgs no neliela traucējuma līmeņa šķidrumā vai plūsmas sistēmas nepilnībām. Ja Reinoldsa skaitlis ir ļoti mazs, daudz mazāks par 1, tad šķīdumā parādās Stoksa plūsma (''Stokes flow''), kur viskozie šķidruma spēki dominē inerciālajos spēkos.

Specifiskais [[Reinoldsa skaitlis|Reinoldsa skaitļa]] aprēķins un vērtības, kurās notiek laminārā plūsma, ir atkarīgas no plūsmas sistēmas ģeometrijas un plūsmas modeļa. Parastais piemērs ir plūsmas kondicionēšanas upuru plūsma caur cauruli, kur Reinoldsa skaitlis ir definēts kā:

&lt;math&gt; \mathrm{Re} = \frac{\rho u D_\text{H}}{\mu} = \frac{u D_\text{H}}{\nu} = \frac{Q D_\text{H}}{\nu A}, &lt;/math&gt;.&lt;ref name=&quot;Recrit&quot;&gt;{{cite journal|last=Avila|first=K.|first2=D.|last2=Moxey|first3=A.|last3=de Lozar|first4=M.|last4=Avila|first5=D.|last5=Barkley|first6=B.|last6=Hof|title=The Onset of Turbulence in Pipe Flow|journal=Science|date=July 2011|volume=333|issue=6039|pages=192–196|doi=10.1126/science.1203223|url=http://www.sciencemag.org/content/333/6039/192|bibcode=2011Sci...333..192A|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110904003951/http://www.sciencemag.org/content/333/6039/192|archivedate=2011-09-04|df=}}&lt;/ref&gt;

Šķidruma sistēmām, kas rodas uz ārējām virsmām, piemēram, šķidrumā apstādinātajām plūsmām, citas Reinoldsa skaitļu definīcijas var izmantot, lai prognozētu plūsmas veidu ap objektu. Piemēram, daļiņu Reinoldsa skaitam Re varētu izmantot, piemēram, suspendēto daļiņu plūsmas šķidrumos. Tāpat kā ar plūsmu cauruļvados, laminārās plūsmas parasti notiek ar zemākiem Reinoldsa skaitļiem, bet turbulentā plūsma un ar to saistītās parādības, piemēram, virpuļu izdalīšana, rodas ar lielākiem Reinoldsa skaitļiem.

== Laminārās plūsmas barjeras ==
Lamināra gaisa plūsmu izmanto, lai atdalītu gaisa tilpumus vai novērstu piesārņojošo vielu nokļūšanu zonā. Lamināras plūsmas skapi izmanto, lai izslēgtu piesārņotājus no jutīgiem procesiem zinātnē, elektronikā un medicīnā. Gaisa durvju gaisa aizkari bieži tiek izmantoti komerciālos apstākļos, lai nodrošinātu, ka siltais vai atdzesētais gaiss neplūst caur durvīm. [[Laminārās plūsmas reaktors]] ir [[ķīmiskais reaktors|ķīmisko reaktoru]] veids, kas izmanto lamināro plūsmu, lai pētītu ķīmiskās reakcijas un procesu mehānismus.

== Skatīt arī ==

* [[Stoksa likums]]
* [[Venturi caurule]]
* [[Puazeija likums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Aerodinamika]]
[[Kategorija:Hidrodinamika]]</text>
      <sha1>0hqq4du5kdvg5bp3lbjte192ez67ft4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4471689</id>
      <parentid>4471392</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4471689</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16705" sha1="d0dqibzrx3s268h7gubr36fobmz6mnd" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|22||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199451}}]
| {{formatnum:1347}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13699}}]
| 2009-02-13
| 2026-05-22
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:172050}}]
| {{formatnum:10353}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7974}}]
| 2007-12-03
| 2026-05-21
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}]
| {{formatnum:956}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113601}}]
| {{formatnum:9763}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9748}}]
| 2007-11-24
| 2026-05-22
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:112383}}]
| {{formatnum:10086}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1891}}]
| 2009-10-02
| 2026-05-22
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86953}}]
| {{formatnum:7237}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6612}}]
| 2005-10-30
| 2026-05-22
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69714}}]
| {{formatnum:10278}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}]
| 2009-05-24
| 2026-05-21
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68749}}]
| {{formatnum:1871}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3271}}]
| 2005-07-26
| 2026-05-22
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}]
| {{formatnum:1130}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-04-30
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50738}}]
| {{formatnum:6924}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6353}}]
| 2018-06-22
| 2026-05-22
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48870}}]
| {{formatnum:1547}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3520}}]
| 2006-05-03
| 2026-05-20
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:48026}}]
| {{formatnum:4843}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}]
| 2007-01-07
| 2026-05-22
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46114}}]
| {{formatnum:1899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}]
| 2007-04-26
| 2026-02-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43284}}]
| {{formatnum:4775}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1505}}]
| 2015-03-11
| 2026-05-22
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42133}}]
| {{formatnum:1909}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-05-22
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38415}}]
| {{formatnum:5103}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:775}}]
| 2013-03-30
| 2026-05-22
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:13}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31096}}]
| {{formatnum:3778}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:615}}]
| 2020-05-10
| 2026-05-21
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29760}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 22.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:28525}}]
| {{formatnum:8608}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4261}}]
| 2023-01-18
| 2026-05-19
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:27}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-03-16
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26008}}]
| {{formatnum:4649}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:893}}]
| 2015-08-30
| 2026-05-22
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}]
| {{formatnum:33}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-04-30
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}]
| {{formatnum:2677}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-05-06
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15650}}]
| {{formatnum:1374}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-05-22
|-
| 31.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14914}}]
| {{formatnum:2328}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1979}}]
| 2005-07-30
| 2026-05-21
|-
| 32.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14560}}]
| {{formatnum:3374}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1332}}]
| 2014-07-27
| 2026-05-22
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14418}}]
| {{formatnum:504}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2335}}]
| 2011-08-03
| 2026-05-21
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14152}}]
| {{formatnum:750}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:231}}]
| 2013-06-21
| 2026-05-13
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13226}}]
| {{formatnum:995}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-05-21
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10637}}]
| {{formatnum:2088}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:393}}]
| 2021-07-27
| 2026-05-21
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10519}}]
| {{formatnum:235}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-05-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10092}}]
| {{formatnum:279}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}]
| 2012-05-17
| 2026-05-10
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9543}}]
| {{formatnum:247}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-05-17
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:211}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}]
| {{formatnum:164}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-05-06
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}]
| {{formatnum:811}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}]
| 2017-05-11
| 2026-04-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}]
| {{formatnum:100}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-05-07
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}]
| 2020-12-20
| 2026-05-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>d0dqibzrx3s268h7gubr36fobmz6mnd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Arouca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418593</id>
    <revision>
      <id>4471619</id>
      <parentid>4393328</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T12:51:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4471619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7118" sha1="1j4b4cf6sztz06kgg56fcbq3sjflzdi" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #ffff00
| bg_color   = #00008c
| nos        = ''FC Arouca''
| logo       = [[Attēls:FC Arouca logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futebol Clube de Arouca''
| iesauka    =  
| pilsēta    = {{Vieta|Portugāle|Aroka}}
| dib        = 1951
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| stad       = ''[[Estádio Municipal de Arouca]]''
| ietilp     = 5 000
| prez       = {{flaga|Portugāle}} ''Carlos Pinho''
| tren       = {{flaga|Portugāle}} ''Armando Evangelista''&lt;ref&gt;[https://www.transfermarkt.com/armando-evangelista/profil/trainer/28508 Armando Evangelista (Transfermarkt)]&lt;/ref&gt;
| līga       = ''[[Primeira Liga]]''
| sez        = 2025.—2026.
| poz        = 5. vieta 
| pattern_la1 =_arouca1112h |pattern_b1 =_arouca1112h |pattern_ra1 =_arouca1112h |pattern_sh1 = |pattern_so1 =
| leftarm1 =ffffff |body1 =ffffff |rightarm1 =ffffff |shorts1 =0000ff |socks1 =ffff00
| pattern_la2 =_leiria1112a |pattern_b2 =_leiria1112a |pattern_ra2 =_leiria1112a |pattern_sh2 = |pattern_so2 =
| leftarm2 =ffffff |body2 =ffffff |rightarm2 =ffffff |shorts2 =ffff00 |socks2 =0000ff
}}

'''''FC Arouca''''' ({{val|pt|Futebol Clube de Arouca}}) ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Aroka]]s pilsētas.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.–2011.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.–2012.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.–2013.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''16.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''17.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''16.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#FFFDDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFDDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3. Liga''' ''(D serija)''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2024.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [ Kluba oficiālā vietne] 
* [https://www.facebook.com/futebolclubedearouca facebook]
* [https://int.soccerway.com/teams/portugal/fc-arouca/11611/ soccerway]
* [https://www.flashscore.com/team/arouca/fJqfm7CG/ flashscore]
* [https://www.transfermarkt.com/fc-arouca/startseite/verein/8024 transfermarkt]
* [http://www.playmakerstats.com/equipa.php?id=3555&amp;epoca_id=141 playmakerstats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701010437/https://www.playmakerstats.com/equipa.php?id=3555&amp;epoca_id=141 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{portugāle-aizmetnis}}

{{PORfutč}}

[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]
[[Kategorija:FC Arouca]]</text>
      <sha1>1j4b4cf6sztz06kgg56fcbq3sjflzdi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Famalicão</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418602</id>
    <revision>
      <id>4471640</id>
      <parentid>4061603</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T14:13:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4471640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5375" sha1="grjsuhye313jcqsak3018mz7mgzbf76" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #ffffff
| bg_color   = #0000ff
| nos        = FC Famalicão
| logo       = [[Attēls:FC Famalicão logo.gif|150px]]
| pilns      = ''Futebol Clube Famalicão''
| iesauka    =  
| pilsēta    = {{Vieta|Portugāle|Vilanova di Famalikauna}}
| dib        = 1931
| dib_mēn    = 08
| dib_dat    = 21
| stad       = ''[[Estádio Municipal 22 de Junho Vila Nova de Famalicão]]'' 
| ietilp     = 5 000
| prez       = {{flaga|Portugāle}} Migels Ribeiru
| tren       = {{flaga|Portugāle}} Žuau Pedru Souza
| līga       = Primera Liga
| sez        = 2025.—2026.
| poz        = 5. vieta 

|pattern_la1= _famalicao1718h
|pattern_b1= _famalicao1819main
|pattern_ra1= _famalicao1718h
|
|leftarm1=FFFFFF
|body1=FFFFFF
|rightarm1=FFFFFF
|shorts1=2039CB
|socks1=FFFFFF
|
|pattern_la2= _thinblackborder
|pattern_b2= _famalicao1819fora
|pattern_ra2= _thinblackborder
|
|leftarm2=1C31B0
|body2=1C31B0
|rightarm2=1C31B0
|shorts2=102244
|socks2=102244
|
|pattern_la3= _navyborder
|pattern_b3= _famalicao1819third
|pattern_ra3= _navyborder
|pattern_so3= _navytop
|
|leftarm3=FFD34B
|body3=FFD34B
|rightarm3=FFD34B
|shorts3=061133
|socks3=FFD34B
}}

'''''FC Famalicão''''' ({{val|pt|Futebol Clube Famalicão}}) ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Vilanova di Famalikauna]]s pilsētas.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Segunda Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|  &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2024.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://fcfamalicao.org/portal/ Kluba oficiālā vietne] 
* [https://www.facebook.com/FCFamalicao/ facebook]
* [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=28 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516132523/http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=28 |date={{dat|2022|05|16||bez}} }}
* [http://www.soccerway.com/teams/portugal/fc-famalicao/ SOCCERWAY]
* [https://www.transfermarkt.com/fc-famalicao/startseite/verein/3329 transfermarkt]
* [https://www.zerozero.pt/equipa.php?id=2175 zerozero.pt]
* [https://www.espn.co.uk/football/team/_/id/12698/fc-famalicao ESPN]

{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{portugāle-aizmetnis}}

{{PORfutč}}

[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]
[[Kategorija:FC Famalicão]]</text>
      <sha1>grjsuhye313jcqsak3018mz7mgzbf76</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>420156</id>
    <revision>
      <id>4471786</id>
      <parentid>4471558</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:43:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* A grupa */</comment>
      <origin>4471786</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53631" sha1="46baxuxksm3e29a1isvg2hjay1zrwzb" xml:space="preserve">{{notiek sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 2026 IIHF World Championship logo.svg
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{SWI}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2026|5|15|N}} — {{dat||5|31|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
 |            nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|2027]]
 |          atjaunots = 
}}

'''2026. gada Pasaules čempionāts hokejā''' (oficiāli {{val|en|2026 IIHF Ice Hockey World Championship}}) ir 90. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) rīkotais [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionāts vīriešu izlasēm]]. Turnīrs norisinās no 2026. gada 15. līdz 31. maijam [[Šveice|Šveicē]], spēles aizvadot [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]]. Norises vietas tika apstiprinātas IIHF kongresā Somijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36477/to_tampere_riga_in_23_to_switzerland_in_26|title=To Tampere/Riga in ’23, to Switzerland in ’26|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2022|5|31}}}}&lt;/ref&gt; Čempionātu organizē IIHF sadarbībā ar Šveices hokeja organizācijām un rīkotājpilsētām. Turnīrā piedalās 16 spēcīgākās nacionālās izlases, kas sacenšas par pasaules čempiona titulu un pozīcijām starptautiskajā hokeja rangā.

2026. gada čempionāts ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem starptautiskajā hokejā un turpina IIHF pasaules čempionātu tradīciju, kas aizsākta 20. gadsimta sākumā. Turnīrs pulcē vadošos spēlētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas līgām, vienlaikus kalpojot par nozīmīgu platformu nacionālo izlašu konkurencei un starptautiskā hokeja attīstībai.

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Cīrihe]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Šveice|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Šveice|lat=47.395369|long=8.480031|label=[[Cīrihe]]|position=top}}
{{location map~|Šveice|lat=46.8174|long=7.1555|label=[[Fribūra]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Fribūra]]'''
|-
|[[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]&lt;br /&gt;Ietilpība: 11 200
|[[BCF arēna]]&lt;br /&gt;Ietilpība: 7 100
|-
|[[Attēls:Swiss-Life-Arena-Mar2022.jpg|200px]]
|[[Attēls:BCF Arena.jpg|200px]]
|}

== Komandas ==
[[Attēls:2026 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2026. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji
* {{ih|SUI}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta)
{{Col-begin}}
* {{ih|USA}}
* {{ih|AUT}}
* {{ih|CZE}}
* {{ih|DEN}}
* {{ih|CAN}}
* {{ih|LAT}}
* {{ih|NOR}}
* {{ih|SVK}}
* {{ih|SLO}}
* {{ih|FIN}}
* {{ih|HUN}}
* {{ih|GER}}
* {{ih|SWE}}
{{Col-2}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]]
* {{ih|GBR}}
* {{ih|ITA}}
{{Col-end}}

== Izlašu sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

Katras izlases sastāvā jābūt 15 līdz 22 laukuma spēlētājiem un 2 līdz 3 vārtsargiem.

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|USA}} (1)
* {{ih|SUI}} (2)
* {{ih|FIN}} (6)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (10)
* {{ih|AUT}} (11)
* {{ih|HUN}} (16)
* {{ih|GBR}} (17)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (3)
* {{ih|SWE}} (4)
* {{ih|CZE}} (5)
* {{ih|DEN}} (8)
* {{ih|SVK}} (9)
* {{ih|NOR}} (12)
* {{ih|SLO}} (15)
* {{ih|ITA}} (18)
{{Col-end}}

== Turnīra kalendārs un formāts ==
Hokeja izlases ir sadalītas divās grupās pa astoņām komandām (A un B). Katrā grupā izspēlē vienu apli (7 spēles katrai komandai). Četras labākās no katras grupas kvalificējas ceturtdaļfināliem; pēdējās (8. vietas) izkrīt uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027. gada I divīziju]]. Izlase nopelna 3 punktus par uzvaru pamatlaikā, 2 punkti par uzvaru pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā (bullīšos), 1 punkts par zaudējumu pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā, 0 punktu par zaudējumu pamatlaikā. Grupu spēlēs pagarinājumi norit 5 minūtes 3-pret-3, bet izslēgšanas spēlēs 10 minūtes ([[zelta vārti|zelta vārtu]] princips), un tad seko pēcspēles metienu sērija, savukārt finālā ir neierobežoti 20 minūšu periodi līdz vārtu guvumam. Ja spēli kavē neprognozēts spēles paildzinājums vai ''[[force-majeure]]'', IIHF spēļu uzraugs var pielāgot nākamās spēles sākumu vai — galējā gadījumā — pārcelt to uz rezerves laika logu tajā pašā arēnā pirms grupu turnīra pēdējās kārtas.

Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli norit 28. maijā, kur tiekās A1-B4, A2-B3, B1-A4, B2-A3 (ja Zviedrija vai Dānija grupā finišē 3. vai 4. vietā, tās spēlē savā mājas arēnā). Pusfinālā (24. maijā) izlases tiek izsētas pēc grupu turnīra rezultātiem — rangā visaugstāk esošais spēlē ar viszemāk esošo, bet rangā otrā vieta spēlē ar trešo vietu.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Spēļu kalendārs (laiki pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]])
|-
! Datums !! Posms !! Sesiju sākumi !! Spēļu skaits !! Norises vietas
|-
| 15.–26. maijs || Grupu turnīrs (56 spēles) || 12.20, 16.20, 20.20 || 4 spēles dienā (dažās dienās ir 6) || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (A grupa), ''[[BCF arēna]]'' (B Grupa)
|-
| 27. maijs || Rezerves/atpūtas diena || - || - || -
|-
| 28. maijs || Ceturtdaļfināli || 16.15, 20.15 || 2 Cīrihe, 2 Fribūra || Abu arēnu sadalījums pēc rīkotāju/TV vajadzībām
|-
| 29. maijs || Ceļošanas/mediju diena || - || - || -
|-
| 30. maijs || Pusfināli || 14.30, 18.30 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (abas spēles)
|-
| 31. maijs || Bronzas spēle, fināls || 15.30, 20.15 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]
|}

Kopumā čempionātā paredzētas 64 spēles (56 grupu + 8 izlēgšanas spēles). Grafiks tika apstiprināts 2025. gada 19. augustā un publicēts IIHF oficiālajā vietnē.

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_33_0.pdf IIHF]

| team1=SUI | team2=FIN | team3=AUT | team4=USA | team5=GER | team6=HUN | team7=LAT| team8=GBR

|win_USA=1 |OTwin_USA=1 |OTloss_USA=0 |loss_USA=2 |gf_USA=12|ga_USA=13
|win_SUI=5 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=26|ga_SUI=5 |status_SUI=HA
|win_FIN=5 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=24|ga_FIN=5 |status_FIN=A
|win_GER=1 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=1 |loss_GER=3 |gf_GER=11|ga_GER=17
|win_LAT=1 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=3 |gf_LAT=6 |ga_LAT=14
|win_AUT=3 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=12|ga_AUT=14
|win_HUN=1 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=3 |gf_HUN=10|ga_HUN=14
|win_GBR=0 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=0 |loss_GBR=5 |gf_GBR=4 |ga_GBR=23

|name_USA={{ih|USA}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_GBR={{ih|GBR}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 3:1
| periodi            = (1:0, 0:0, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A01_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 1:3
| periodi            = (0:2, 0:0, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A03_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 2:5
| periodi            = (2:3, 0:2, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A05_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 1:4
| periodi            = (0:0, 1:3, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A07_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 4:2
| periodi            = (0:0, 2:1, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A09_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 1:5
| periodi            = (0:1, 1:1, 0:3)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A11_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 4:2
| periodi            = (1:1, 0:0, 3:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A13_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 0:2
| periodi            = (0:1, 0:1, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A15_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 6:2
| periodi            = (3:1, 2:0, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A17_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 1:6
| periodi            = (0:0, 0:5, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A19_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 1:3
| periodi            = (0:0, 0:1, 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A21_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 5:0
| periodi            = (2:0, 1:0, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A23_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 0:9
| periodi            = (0:4, 0:3, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A25_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 4:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (1:1, 1;2, 1:0, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A27_74_5_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 1:7
| periodi            = (1:3, 0:1, 0:3)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A29_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = (1:0, 2:1, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A31_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 6:2
| periodi            = (2:0, 2:0, 2:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A33_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 4:0
| periodi            = (1:0, 2:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A35_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF]

| team1=CAN | team2=SVK | team3=CZE | team4=NOR | team5=SWE | team6=SLO | team7=DEN | team8=ITA

|win_CAN=3 |OTwin_CAN=1 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=22|ga_CAN=9 
|win_SWE=2 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=2 |gf_SWE=18|ga_SWE=11
|win_CZE=3 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=1 |loss_CZE=0 |gf_CZE=13|ga_CZE=8
|win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=4 |gf_DEN=5 |ga_DEN=20
|win_SVK=3 |OTwin_SVK=1 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=16|ga_SVK=7
|win_NOR=2 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=1 |loss_NOR=1 |gf_NOR=14|ga_NOR=8
|win_SLO=0 |OTwin_SLO=1 |OTloss_SLO=1 |loss_SLO=2 |gf_SLO=7 |ga_SLO=17
|win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=4 |gf_ITA=2 |ga_ITA=17

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_ITA={{ih|ITA}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 5:3
| periodi            = (2:0, 1:3, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B02_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = (2:0, 0:0, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B04_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 2:1
| periodi            = (1:0, 0:1, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B06_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 0:6
| periodi            = (0:3, 0:3, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B08_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (1:0, 0:2, 1:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B10_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 1:4
| periodi            = (0:1, 0:1, 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B12_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 2:6
| periodi            = (0:2, 1:3, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B14_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 4:0
| periodi            = (1:0, 3:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B16_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 5:1
| periodi            = (0:0, 0:0, 5:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B18_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 3:4
| periodi            = (2:3, 1:1, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B20_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 0:4
| periodi            = (0:1, 0:2, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B22_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 4:5 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (1:2, 2:2, 1:0. 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/969/ihm969b24_74_5_0
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 3:1
| periodi            = (0:0, 0:1, 3:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B26_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 6:0
| periodi            = (2:0, 4:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B28_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 6:5 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (2:2, 1:1, 2:2, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B30_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 1:5
| periodi            = (0:1, 0:2, 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B32_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|28. maijs||||
|28. maijs||||
|28. maijs||||
|28. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|30. maijs||||
|30. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|31. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|31. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 14:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 18:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 15:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>46baxuxksm3e29a1isvg2hjay1zrwzb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471794</id>
      <parentid>4471786</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:48:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* B grupa */</comment>
      <origin>4471794</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53787" sha1="4cir937go9b2xg7873mmfbvs84hqo4q" xml:space="preserve">{{notiek sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 2026 IIHF World Championship logo.svg
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{SWI}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2026|5|15|N}} — {{dat||5|31|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
 |            nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|2027]]
 |          atjaunots = 
}}

'''2026. gada Pasaules čempionāts hokejā''' (oficiāli {{val|en|2026 IIHF Ice Hockey World Championship}}) ir 90. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) rīkotais [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionāts vīriešu izlasēm]]. Turnīrs norisinās no 2026. gada 15. līdz 31. maijam [[Šveice|Šveicē]], spēles aizvadot [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]]. Norises vietas tika apstiprinātas IIHF kongresā Somijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36477/to_tampere_riga_in_23_to_switzerland_in_26|title=To Tampere/Riga in ’23, to Switzerland in ’26|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2022|5|31}}}}&lt;/ref&gt; Čempionātu organizē IIHF sadarbībā ar Šveices hokeja organizācijām un rīkotājpilsētām. Turnīrā piedalās 16 spēcīgākās nacionālās izlases, kas sacenšas par pasaules čempiona titulu un pozīcijām starptautiskajā hokeja rangā.

2026. gada čempionāts ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem starptautiskajā hokejā un turpina IIHF pasaules čempionātu tradīciju, kas aizsākta 20. gadsimta sākumā. Turnīrs pulcē vadošos spēlētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas līgām, vienlaikus kalpojot par nozīmīgu platformu nacionālo izlašu konkurencei un starptautiskā hokeja attīstībai.

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Cīrihe]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Šveice|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Šveice|lat=47.395369|long=8.480031|label=[[Cīrihe]]|position=top}}
{{location map~|Šveice|lat=46.8174|long=7.1555|label=[[Fribūra]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Fribūra]]'''
|-
|[[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]&lt;br /&gt;Ietilpība: 11 200
|[[BCF arēna]]&lt;br /&gt;Ietilpība: 7 100
|-
|[[Attēls:Swiss-Life-Arena-Mar2022.jpg|200px]]
|[[Attēls:BCF Arena.jpg|200px]]
|}

== Komandas ==
[[Attēls:2026 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2026. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji
* {{ih|SUI}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta)
{{Col-begin}}
* {{ih|USA}}
* {{ih|AUT}}
* {{ih|CZE}}
* {{ih|DEN}}
* {{ih|CAN}}
* {{ih|LAT}}
* {{ih|NOR}}
* {{ih|SVK}}
* {{ih|SLO}}
* {{ih|FIN}}
* {{ih|HUN}}
* {{ih|GER}}
* {{ih|SWE}}
{{Col-2}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]]
* {{ih|GBR}}
* {{ih|ITA}}
{{Col-end}}

== Izlašu sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

Katras izlases sastāvā jābūt 15 līdz 22 laukuma spēlētājiem un 2 līdz 3 vārtsargiem.

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|USA}} (1)
* {{ih|SUI}} (2)
* {{ih|FIN}} (6)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (10)
* {{ih|AUT}} (11)
* {{ih|HUN}} (16)
* {{ih|GBR}} (17)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (3)
* {{ih|SWE}} (4)
* {{ih|CZE}} (5)
* {{ih|DEN}} (8)
* {{ih|SVK}} (9)
* {{ih|NOR}} (12)
* {{ih|SLO}} (15)
* {{ih|ITA}} (18)
{{Col-end}}

== Turnīra kalendārs un formāts ==
Hokeja izlases ir sadalītas divās grupās pa astoņām komandām (A un B). Katrā grupā izspēlē vienu apli (7 spēles katrai komandai). Četras labākās no katras grupas kvalificējas ceturtdaļfināliem; pēdējās (8. vietas) izkrīt uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027. gada I divīziju]]. Izlase nopelna 3 punktus par uzvaru pamatlaikā, 2 punkti par uzvaru pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā (bullīšos), 1 punkts par zaudējumu pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā, 0 punktu par zaudējumu pamatlaikā. Grupu spēlēs pagarinājumi norit 5 minūtes 3-pret-3, bet izslēgšanas spēlēs 10 minūtes ([[zelta vārti|zelta vārtu]] princips), un tad seko pēcspēles metienu sērija, savukārt finālā ir neierobežoti 20 minūšu periodi līdz vārtu guvumam. Ja spēli kavē neprognozēts spēles paildzinājums vai ''[[force-majeure]]'', IIHF spēļu uzraugs var pielāgot nākamās spēles sākumu vai — galējā gadījumā — pārcelt to uz rezerves laika logu tajā pašā arēnā pirms grupu turnīra pēdējās kārtas.

Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli norit 28. maijā, kur tiekās A1-B4, A2-B3, B1-A4, B2-A3 (ja Zviedrija vai Dānija grupā finišē 3. vai 4. vietā, tās spēlē savā mājas arēnā). Pusfinālā (24. maijā) izlases tiek izsētas pēc grupu turnīra rezultātiem — rangā visaugstāk esošais spēlē ar viszemāk esošo, bet rangā otrā vieta spēlē ar trešo vietu.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Spēļu kalendārs (laiki pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]])
|-
! Datums !! Posms !! Sesiju sākumi !! Spēļu skaits !! Norises vietas
|-
| 15.–26. maijs || Grupu turnīrs (56 spēles) || 12.20, 16.20, 20.20 || 4 spēles dienā (dažās dienās ir 6) || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (A grupa), ''[[BCF arēna]]'' (B Grupa)
|-
| 27. maijs || Rezerves/atpūtas diena || - || - || -
|-
| 28. maijs || Ceturtdaļfināli || 16.15, 20.15 || 2 Cīrihe, 2 Fribūra || Abu arēnu sadalījums pēc rīkotāju/TV vajadzībām
|-
| 29. maijs || Ceļošanas/mediju diena || - || - || -
|-
| 30. maijs || Pusfināli || 14.30, 18.30 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (abas spēles)
|-
| 31. maijs || Bronzas spēle, fināls || 15.30, 20.15 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]
|}

Kopumā čempionātā paredzētas 64 spēles (56 grupu + 8 izlēgšanas spēles). Grafiks tika apstiprināts 2025. gada 19. augustā un publicēts IIHF oficiālajā vietnē.

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_33_0.pdf IIHF]

| team1=SUI | team2=FIN | team3=AUT | team4=USA | team5=GER | team6=HUN | team7=LAT| team8=GBR

|win_USA=1 |OTwin_USA=1 |OTloss_USA=0 |loss_USA=2 |gf_USA=12|ga_USA=13
|win_SUI=5 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=26|ga_SUI=5 |status_SUI=HA
|win_FIN=5 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=24|ga_FIN=5 |status_FIN=A
|win_GER=1 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=1 |loss_GER=3 |gf_GER=11|ga_GER=17
|win_LAT=1 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=3 |gf_LAT=6 |ga_LAT=14
|win_AUT=3 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=12|ga_AUT=14
|win_HUN=1 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=3 |gf_HUN=10|ga_HUN=14
|win_GBR=0 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=0 |loss_GBR=5 |gf_GBR=4 |ga_GBR=23

|name_USA={{ih|USA}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_GBR={{ih|GBR}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 3:1
| periodi            = (1:0, 0:0, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A01_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 1:3
| periodi            = (0:2, 0:0, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A03_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 2:5
| periodi            = (2:3, 0:2, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A05_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 1:4
| periodi            = (0:0, 1:3, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A07_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 4:2
| periodi            = (0:0, 2:1, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A09_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 1:5
| periodi            = (0:1, 1:1, 0:3)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A11_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 4:2
| periodi            = (1:1, 0:0, 3:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A13_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 0:2
| periodi            = (0:1, 0:1, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A15_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 6:2
| periodi            = (3:1, 2:0, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A17_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 1:6
| periodi            = (0:0, 0:5, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A19_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 1:3
| periodi            = (0:0, 0:1, 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A21_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 5:0
| periodi            = (2:0, 1:0, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A23_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 0:9
| periodi            = (0:4, 0:3, 0:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A25_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 4:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (1:1, 1;2, 1:0, 0:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A27_74_5_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 1:7
| periodi            = (1:3, 0:1, 0:3)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A29_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = (1:0, 2:1, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A31_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 6:2
| periodi            = (2:0, 2:0, 2:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A33_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 4:0
| periodi            = (1:0, 2:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A35_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_33_0.pdf IIHF]

| team1=CAN | team2=SVK | team3=CZE | team4=SWE | team5=NOR | team6=SLO | team7=DEN | team8=ITA

|win_CAN=4 |OTwin_CAN=1 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=25|ga_CAN=10 |status_CAN=A
|win_SWE=3 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=2 |gf_SWE=21|ga_SWE=11
|win_CZE=3 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=1 |loss_CZE=0 |gf_CZE=13|ga_CZE=8
|win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=4 |gf_DEN=5 |ga_DEN=20
|win_SVK=3 |OTwin_SVK=1 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=16|ga_SVK=7
|win_NOR=2 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=1 |loss_NOR=1 |gf_NOR=14|ga_NOR=8
|win_SLO=0 |OTwin_SLO=1 |OTloss_SLO=1 |loss_SLO=3 |gf_SLO=8 |ga_SLO=20
|win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=5 |gf_ITA=2 |ga_ITA=20

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_ITA={{ih|ITA}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 5:3
| periodi            = (2:0, 1:3, 2:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B02_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = (2:0, 0:0, 2:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B04_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 2:1
| periodi            = (1:0, 0:1, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B06_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 0:6
| periodi            = (0:3, 0:3, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B08_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (1:0, 0:2, 1:0, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B10_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 1:4
| periodi            = (0:1, 0:1, 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B12_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 2:6
| periodi            = (0:2, 1:3, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B14_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 4:0
| periodi            = (1:0, 3:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B16_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 5:1
| periodi            = (0:0, 0:0, 5:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B18_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 3:4
| periodi            = (2:3, 1:1, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B20_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 0:4
| periodi            = (0:1, 0:2, 0:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B22_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 4:5 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})
| periodi            = (1:2, 2:2, 1:0. 0:0, 0:1)
| spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/969/ihm969b24_74_5_0
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 3:1
| periodi            = (0:0, 0:1, 3:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B26_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 6:0
| periodi            = (2:0, 4:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B28_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 6:5 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})
| periodi            = (2:2, 1:1, 2:2, 1:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B30_74_4_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 1:5
| periodi            = (0:1, 0:2, 1:2)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B32_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 3:1
| periodi            = (1:0, 1:0, 1:1)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B34_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 3:0
| periodi            = (2:0, 1:0, 0:0)
| spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B36_74_3_0.pdf
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|28. maijs||||
|28. maijs||||
|28. maijs||||
|28. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|30. maijs||||
|30. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|31. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|31. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 14:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 18:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 15:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>4cir937go9b2xg7873mmfbvs84hqo4q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>PID kontrolieris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>423550</id>
    <revision>
      <id>4472085</id>
      <parentid>4263163</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:51:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */</comment>
      <origin>4472085</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8760" sha1="eerj2dbib431z02trpy95bolho7pt8z" xml:space="preserve">'''PID kontrolieris''' ({{val|en|proportional–integral–derivative controller}}, &quot;proporcionalitāte — integrālis — atvasinājums&quot;) jeb '''trīs komponenšu regulators''') ir [[vadības kontūrs|vadības kontūra]] [[atgriezeniskās saites mehānisms]], ko plaši izmanto rūpnieciskās kontroles sistēmās un dažādos citos lietojumos, kur nepieciešama nepārtraukti modulēta kontrole. PID kontrolieris nepārtraukti rēķina kļūdas vērtību &lt;math&gt;e(t)&lt;/math&gt; kā starpību starp vēlamo [[iestatījums (vadības sistēma)|iestatījuma]] (''SP'') un izmērīto procesa mainīgo (''PV''), un piemēro korekciju, pamatojoties uz [[proporcionālā regulēšana|proporcionalitātes]], [[integrālis|integrāļa]] un [[atvasinājums|atvasinājuma]] komponentēm (tās attiecīgi apzīmē ar '''P''', '''I''' un '''D''').

Praktiski PID kontrolieris automātiski piemēro precīzu un adaptīvu korekciju kontroles funkcijai. Ikdienas piemērs ir [[ātrumtures sistēma]] automašīnā, kur ārējā ietekme (piemēram, braukšana kalnā) samazinātu ātrumu. PID [[algoritms]] izmaina pašreizējo ātrumu līdz vēlamajam ātrumam, to nedaudz palēninot vai paātrinot, ar transportlīdzekļa dzinēja jaudas regulēšanu.

Pirmā teorētiskā analīze un praktiska pielietošana bija kuģu automātiskās stūrēšanas sistēmas jomā, kas tika izstrādāta no 1920. gadu sākuma. Pēc tam to izmantoja automātiskai procesa kontrolei apstrādes rūpniecībā, kur to plaši ieviesa pneimatiskajos, pēc tam elektroniskajos kontrolieros. Mūsdienās PID koncepcijai ir universāls pielietojums, to plaši izmanto sistēmās, kur nepieciešama precīza un optimizēta automātiskā kontrole.

== Pamata darbības ==
[[Attēls:PID en.svg|thumb|400x400px|PID kontroliera [[blokshēma]] atgriezeniskās saites cilpā. ''r''(''t'') ir vēlamais process jeb iestatījums (SP), un ''y''(''t'') ir izmērītais procesa mainīgais (PV)]]
PID kontroliera pamatīpašība ir spēja izmantot trīs &quot;kontroles komponentes&quot; (proporcionalitāti, integrālis un atvasinājuma), kas ietekmē kontroliera izeju, lai veiktu precīzu un optimālu kontroli. Blokshēma labajā pusē parāda principus, kā šīs komponenes tiek ģenerētas un lietotas. Tajā ir redzams PID kontrolieris, kas nepārtraukti rēķina '''kļūdas vērtību''' &lt;math&gt;e(t)&lt;/math&gt; kā starpību starp vēlamo [[iestatījums (vadības sistēma)|iestatījuma]] &lt;math&gt;\text{SP} = r(t)&lt;/math&gt; un izmērīto procesa mainīgo &lt;math&gt;\text{PV} = y(t)&lt;/math&gt;, un piemēro korekciju, pamatojoties uz [[proporcionālā regulēšana|proporcionalitātes]], [[integrālis|integrāļa]] un [[atvasinājums|atvasinājuma]] komponentēm. Kontrolieris laika gaitā mēģina samazināt kļūdu, koriģējot '''kontroles mainīgo''' &lt;math&gt;u(t)&lt;/math&gt;, piemēram, [[regulētājvārsts|regulētājvārsta]] atvēršanu, līdz jaunai vērtībai, ko nosaka kontroles komponenšu [[svērtā summa]].

Šajā modelī:
* Komponente '''P''' ir proporcionāla SP — PV kļūdas ''e''(''t'') pašreizējai vērtībai. Piemēram, ja kļūda ir liela un pozitīva, kontroles izeja būs proporcionāli liela un pozitīva, ņemot vērā pastiprinājuma faktoru &quot;K&quot;. Izmantojot proporcionālo kontroli atsevišķi procesā ar kompensāciju, piemēram, temperatūras kontroli, rodas kļūda starp iestatījumu un faktisko procesa vērtību, jo, lai ģenerētu proporcionālo atbildi, ir nepieciešama kļūda. Ja kļūdu nav, tad nav arī koriģējošas atbildes.
* Komponente '''I''' uzskaita SP — PV kļūdas iepriekšējās vērtības, tās integrējot laika gaitā. Piemēram, ja pēc proporcionālās kontroles piemērošanas ir paliekoša SP — PV kļūda, integrālā komponente mēģina novērst atlikušo kļūdu, pievienojot kontroles efektu kļūdas vēsturiskās kumulatīvās vērtības dēļ. Kad kļūda ir novērsta, integrālā komponente pārstāj augt. Tas samazina proporcionālo efektu, kad kļūda samazinās, bet kompensē to ar pieaugošo integrālo ietekmi.
* Komponente '''D''' ir SP — PV kļūdas nākotnes tendences aplēse, pamatojoties uz tās pašreizējo izmaiņu ātrumu. Dažkārt to sauc par &quot;priekšlaicīgo kontroli&quot;. Jo straujākas pārmaiņas, jo lielāks regulējošais vai amortizējošais efekts.&lt;ref name=&quot;E6-43-03-03&quot; /&gt;

'''Noskaņošana''' — šo efektu līdzsvaru panāk ar cilpu regulēšanu, lai nodrošinātu optimālu vadības funkciju. Noskaņošana konstantes zemāk ir parādītas kā &quot;K&quot;, un tās ir jāatvasina katram kontroles pielietojumam, jo tās ir atkarīgas no pilna kontūra reakcijas raksturlielumiem ārpus kontroliera. Tās ir atkarīgas no mērīšanas sensora darbības, gala vadības elementa (piemēram, vadības vārsta), jebkura kontroles signāla aizkaves un paša procesa. Aptuvenās konstanšu vērtības parasti var sākotnēji ievadīt, zinot lietošanas veidu, bet tās parasti tiek precizētas vai pieregulētas, praksē ieviešot iestatījumu maiņu un novērojot sistēmas reakciju.

'''Vadības darbība''' — matemātisks modelis un praktisks kontūrs virs abiem izmanto &quot;tiešo&quot; vadības darbību visām komponentēm, kas nozīmē, ka pieaugošā pozitīvā kļūda rada pieaugošu pozitīvu vadības rezultātu summētajām komponentēm, lai piemērotu korekciju. Rezultātu sauc par &quot;reverso&quot;, ja ir nepieciešams veikt negatīvu koriģējošu darbību. Piemēram, ja plūsmas kontūra vārsts bija 100 — 0 % vārsts, kas atveras 0 — 100 % vadības izvadei, tas nozīmē, ka vadības iekārtas darbība ir jāvērš pretējā virzienā. Dažas procesa vadības shēmas un galīgie vadības elementi pieprasa šo apgriezto darbību. Piemērs būtu vārsts dzesēšanas šķidrumam, kur atteices drošais režīms signāla zuduma gadījumā būtu 100 % vārsta atvēršanās; tāpēc 0 % kontroliera izvadei ir jāizraisa 100 % vārsta atvēršanās.

=== Matemātiskā forma ===
Vispārējo kontroles funkciju matemātiski var izteikt kā
:&lt;math&gt;u(t) = K_\text{p} e(t) + K_\text{i} \int_0^t e(t') \,dt' + K_\text{d} \frac{de(t)}{dt},&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt;K_\text{p}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;K_\text{i}&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;K_\text{d}&lt;/math&gt;, visi nenegatīvi, norāda koeficientus proporcionālās kontroles, integrāļa un atvasinājuma komponentēm.

Vienādojuma standarta formā (skatīt tālāk rakstā) &lt;math&gt;K_\text{i}&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;K_\text{d}&lt;/math&gt; tiek attiecīgi aizstāti ar  &lt;math&gt;K_\text{p}/T_\text{i}&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;K_\text{p} T_\text{d}&lt;/math&gt;; tā priekšrocība ir tāda, ka &lt;math&gt;T_\text{i}&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;T_\text{d}&lt;/math&gt; ir kāda saprotama fiziska nozīme, jo tie attēlo attiecīgi integrācijas laiku un atvasinājuma laiku.

=== Vadības komponešu selektīva izmantošana ===
Lai gan PID kontrolierim ir trīs vadības komponentes, dažas realizācijas izmanto tikai vienu vai divas komponentes, lai nodrošinātu atbilstošu vadību. To panāk, iestatot neizmantotos parametrus uz nulli, un to sauc par '''PI''', '''PD''', '''P''' vai '''I''' kontrolieri. PI kontrolieri ir sastopami diezgan bieži, jo atvasinājuma darbība ir jutīga pret mērīšanas troksni, turpretim integrāļa komponentes trūkums var traucēt sistēmas mērķa vērtības sasniegšanu.

=== Piemērojamība ===
PID algoritma izmantošana negarantē sistēmas vai tās vadības stabilitātes optimālu kontroli&lt;!-- {{See below |Limitations of PID control}}--&gt;. Var rasties situācijas, kad ir pārmērīgs kavējums: procesa vērtības mērīšana tiek aizkavēta vai kontroles darbība netiek piemērota pietiekami ātri. Šādos gadījumos [[soļa kompensators|soļa kompensācijai]] jābūt efektīvai. Kontroliera reakciju var raksturot pēc tā reakcijas uz kļūdu, pakāpes, kādā sistēma pārsniedz iestatījumu un sistēmas svārstību pakāpi. PID kontrolieris tomēr ir plaši piemērojams, jo tas balstās tikai uz izmērītā procesa mainīgā atbildi, nevis uz zināšanām vai pamatā esošā procesa modeli.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;E6-43-03-03&quot;&gt;{{cite web | url = http://www.eolss.net/ebooks/Sample%20Chapters/C18/E6-43-03-03.pdf | title = PID Control | last = Araki | first = M. | ref = harv}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|PID controllers|PID kontrolieri}}
*[http://www.eurotherm.com/temperature-control/principles-of-pid-control-and-tuning Principles of PID Control and Tuning]
*[http://www.eurotherm.com/temperature-control/pid-control-made-easy Introduction to the key terms associated with PID Temperature Control]
*[http://reference.wolfram.com/mathematica/ref/PIDTune.html PID tuning using Mathematica]
*[https://apmonitor.com/pdc/index.php/Main/ProportionalIntegralDerivative PID tuning using Python]


[[Kategorija:Vadības teorija]]
[[Kategorija:Rūpnieciskā automatizācija]]</text>
      <sha1>eerj2dbib431z02trpy95bolho7pt8z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leons Beilijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435727</id>
    <revision>
      <id>4471707</id>
      <parentid>4401566</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:35:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3515" sha1="5mm80z57m1pfllaq5ulnq0c6uw74l5f" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|8|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 56
| caps2 = 119
| clubnumber = 31
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Jamaika|Kingstona}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| goals1 = 8
| goals2 = 28
| height = 178
| image = Leon Bailey bei der Saisoneroeffnung August 2018.jpg
| caption = Beilijs 2018. gadā
| nationalgoals1 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Jamaika}} Jamaikas U23
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|01|24|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|01|24|sk|bez}}
| name = 
| playername = Leons Beilijs
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2015—2017
| years2 = 2017—2021
| nationalcaps2 = 39
| nationalgoals2 = 7
| nationalteam2 = {{fb|JAM}}
| nationalyears2 = 2019—
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| years3 = 2021—
| caps3 = 110
| goals3 = 16
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| years4 = 2025—2026
| caps4 = 7
| goals4 = 0
}}'''Leons Beilijs''' ({{Val|en|Leon Bailey}}, dzimis {{Dat|1997|8|9}}) ir [[Jamaika]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2021. gada Beilijs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']].

== Karjera ==
Savu karjeru Beilijs iesāka [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] komandā [[K.R.C. Genk]]. 2017. gada janvārī Beilijs pievienojās [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]], lai gan par viņu interesējās [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas [[Manchester United FC|Manchester United]] un [[Chelsea F.C.|Chelsea]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/soccer-transfers/story/3050044/leon-bailey-joins-bayer-leverkusen-from-genk-on-deal-until-2022|title=Leverkusen sign Leon Bailey from Genk|website=ESPN.com|access-date=2019-06-17|date=2017-01-31|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/leon-bailey-happy-to-turn-down-english-premier-league-for-bayer-leverkusen-516869.jsp|title=Leon Bailey happy to have turned down English Premier League for Bayer Leverkusen|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2019-06-17|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2021. gada augustā Beilijs pievienojās [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/news/2021/august/Villa-confirm-Leon-Bailey-signing/|title=Aston Villa is delighted to confirm the signing of Leon Bailey from Bayer Leverkusen|last=Club|first=Aston Villa Football|website=Aston Villa Football Club|access-date=2021-08-06}}&lt;/ref&gt;
== Sasniegumi ==
'''Aston Villa'''
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
&lt;br /&gt;

{{DEFAULTSORT:Beilijs, Leons}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jamaikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Jamaikas futbolisti]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]</text>
      <sha1>5mm80z57m1pfllaq5ulnq0c6uw74l5f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeisons Teitums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435875</id>
    <revision>
      <id>4472058</id>
      <parentid>4150220</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:10:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13107" sha1="04kgo2ttu4e5mk0rg7wrg7k8rhslr2f" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Džeisons Teitums
 |       vārds_orig = ''Jayson Tatum''
 |           attēls = Jayson Tatum (51687926198) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Džeisons Teitums 2021. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|8}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Misūri|Sentluisa|2s=Misūri (štats)}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=203}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=95}}
 |              poz = [[vieglais uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2017
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Chaminade College Prep'' ([[Misūri (štats)|Misūri]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Djūka Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
 |           numurs = 0
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 3., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2017. gada NBA drafts|2017]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2017|start}}–pašlaik
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
 |         kl_sez 4 = 
 |          klubs 4 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA čempions]] &lt;small&gt;({{nbay|2023|end}})&lt;/small&gt;
* 5× [[NBA All-Star Game|NBA Visu Zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2020}}-{{nasg|2024}})&lt;/small&gt;
* [[NBA All-Star Game|NBA Visu Zvaigžņu spēles]] MVP &lt;small&gt;({{nasg|2023}})&lt;/small&gt;
* 3× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2021|end}}-{{nbay|2023|end}})&lt;/small&gt;
* [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2019|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA Austrumu konference|Austrumu konferences]] finālsērijas MVP &lt;small&gt;({{nbay|2021|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2017|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Basketbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Basketbols]]}}
{{MedalGold|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Basketbols]]}}
}}
'''Džeisons Kristofers Teitums''' ({{val|en|Jayson Christopher Tatum}}; dzimis {{dat|1998|3|8||bez}} [[Sentluisa|Sentluisā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks, divkārtējs olimpiskais čempions tās sastāvā. 2024. gadā viņš spēlē [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) komandā [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]], kurā aizvadījis visu profesionālo karjeru. Četrkārtējs [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībnieks un 2023. gada Zvaigžņu spēles labākais spēlētājs. &quot;Celtics&quot; sastāvā kļuva par 2024. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]].

== Koledžas karjera ==
[[Attēls:20160330_MCDAAG_Jayson_Tatum_driving.jpg|thumb|150px|left|Džeisons Teitums 2016. gada ''[[McDonald's All-American]]'' spēles laikā]]
Pirms 2016.—2017. gada sezonas sākuma Dž. Teitums izlaida 8 spēles kājas traumas dēļ.&lt;ref&gt;[https://sports.yahoo.com/ncaa/basketball/recruiting/player-Jayson-Tatum-142375 Jayson Tatum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151126221502/http://sports.yahoo.com/ncaa/basketball/recruiting/player-Jayson-Tatum-142375 |date={{dat|2015|11|26||bez}} }}. Sports.yahoo.com (January 1, 2018). Retrieved on 2018-01-29.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Niesen, Joan (April 21, 2015) [https://www.si.com/college-basketball/2015/04/21/recruiting-jayson-tatum-class-2016-missouri Jayson Tatum, the top recruit in the class of 2016, faces a tough choice]. ''Sports Illustrated''&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://espn.go.com/blog/ncbrecruiting/on-the-trail/insider/post?id=14225 Jayson Tatum 3D: College and NBA impact, Tatum in his own words]. Espn.go.com (July 22, 2015). Retrieved on 2018-01-29.&lt;/ref&gt; 2016. gada 3. decembrī [[Djūka Universitāte]]s debijas spēlē Teitums guva 10 punktus 94-55 uzvarā pār Meinu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.espn.com/mens-college-basketball/story/_/id/18196196/jayson-tatum-duke-blue-devils-make-season-debut-saturday|title=Duke freshmen Jayson Tatum, Marques Bolden debut vs Maine|work=www.espn.com|access-date=December 3, 2016|date=|last=|first=}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 6. decembrī viņš guva 22 punktus un savāca 8 atlēkušās bumbas 84-74 uzvarā pār Floridu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.orlandosentinel.com/sports/florida-gators/os-ap-duke-beats-florida-jimmy-v-classic-1207-20161206-story.html|title=No.5 Duke beats No.21 Florida 84-74 in Jimmy V|work=www.orlandosentinel.com|access-date=December 6, 2016|date=|last=|first=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190322133910/https://www.orlandosentinel.com/sports/florida-gators/os-ap-duke-beats-florida-jimmy-v-classic-1207-20161206-story.html|archivedate={{dat|2019|03|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 21. decembrī Dž. Teitums ieguva 18 punktus, 8 atlēkušās bumbas un 4 blokus 72-61 uzvarā pār Īlonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.espn.com/mens-college-basketball/recap?gameId=400915326|title=No.5 Duke beats Elon 72-61 in final game before ACC play|work=www.espn.com|access-date=December 21, 2016|date=|last=|first=}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 4. janvārī Teitums guva 19 punktus 110-57 uzvarā pār Džordžijas Tehnoloģijas institūtu. 7. janvārī viņš guva 22 punktus un 6 atlēkušus uzvaru pār Bostonas koledžu. 21. janvārī Teitums ieguva 14 punktus 70-58 uzvarā pār Maiami.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsobserver.com/sports/college/acc/duke/article128044954.html|title=Duke's second-half surge beats Miami 70-58|work=www.newsobserver.com|access-date=January 21, 2017|date=|last=|first=}}&lt;/ref&gt; 15. februārī viņš sasniedza sezonas rezultativitātes rekordu: 28 punktus un 8 atlēkušās bumbas 65-55 uzvarā pret Virdžīniju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2693273-jayson-tatums-monster-night-vs-virginia-shows-hes-dukes-best-big-game-weapon|title=Jayson Tatum's Monster Night vs Virginia show's he's Duke's best big game weapon|work=www.bleacherreport.com|access-date=February 15, 2017|date=|last=|first=}}&lt;/ref&gt; Pēc vienas sezonas koledžu basketbolā Dž. Teitums pieteicās [[NBA drafts|NBA draftam]].

== Profesionālā karjera ==
[[2017. gada NBA drafts|2017. gada NBA draftā]] Dž. Teitums tika izvēlēts ar trešo kārtas numuru, nonākot [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/allstar/2019/events/skills-challenge|title=Celtics' Tatum wins 2019 Taco Bell Skills Challenge on halfcourt shot|website=NBA.com|date=February 16, 2019|5=|access-date={{dat|2019|06|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190514082933/https://www.nba.com/allstar/2019/events/skills-challenge|archivedate={{dat|2019|05|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017. gada [[NBA vasaras līga|NBA vasaras līgā]] Jūtā viņš labi parādīja savas spējas, vidēji sasniedzot 18,7 punktus, 9,7 atlēkušās bumbas un 2 rezultatīvās piespēles gandrīz 33 nospēlētajās minūtēs. Vēlāk, Lasvegasas vasaras līgā, Dž. Teitums guva līdzīgus rezultātus, vidēji sasniedzot 17,7 punktus, 8 atlēkušās bumbas, 1 rezultatīvu piespēlis un 0,8 blokus gandrīz 32 minūšu laikā trijās spēlēs.

NBA debijas spēlē Dž. Teitums guva 14 punktus un 10 atlēkušās bumbas 102—99 zaudējumā pret [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]].

Jau no pirmās sezonas spēlējis tikai &quot;Celtics&quot; starta pieciniekā, ātri vien kļūdams par vienu no komandas līderiem. 2020. gadā pirmo reizi piedalījies [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]], izpelnoties uzaicinājumu arī divās sekojošajās sezonās.

[[2021.—2022. gada NBA sezona|2021.—2022. gada NBA sezonā]] kopā ar &quot;Celtics&quot; uzvarēja Austrumu konferencē (Dž. Teitums tika atzīts par Austrumu konferences finālsērijas labāko spēlētāju), bet [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] piekāpās [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]].

[[2023. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2023. gada Visu Zvaigžņu]] spēlē guva 55 punktus, uzstādot Zvaigžņu spēļu rezultativitātes rekordu, kā arī tika atzīts par spēles vērtīgāko spēlētāju. [[2023.—2024. gada NBA sezona]]s noslēgumā &quot;Celtics&quot; sastāvā kļuva par [[NBA čempioni|NBA čempionu]]. Pēc čempiontitula izcīnīšnas klubs un spēlētājs vienojās par jaunu līgumu, kas paredz 314 miljonu dolāru lielu atalgojumu piecu gadu laikā un ir lielākais līgums NBA vēsturē, apsteidzot Dž. Teituma komandas biedra [[Džeilens Brauns|Džeilena Brauna]] iepriekšējā vasarā noslēgto līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/40476501/sources-celtics-jayson-tatum-agrees-5-year-314m-extension|title=Sources: Tatum reaches largest deal in NBA history|website=ESPN.com|access-date=2024-07-09|date=2024-07-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[ASV basketbola izlase]]s sastāvā kļuvis par divkārtēju [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempionu. Ar panākumiem pārstāvējis ASV jaunatnes izlases.

== Karjeras statistika ==

=== NBA ===

==== Regulāra sezona ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:95%; text-align:right;&quot;
! Gads
! Komanda
! GP
! GS
! MPG
! FG%
! 3P%
! FT%
! RPG
! APG
! SPG
! BPG
! PPG
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[2017–18 NBA season|2017—18]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Bostonas &quot;Celtics&quot;|Boston]]
| '''80'''
| '''80'''
| 30.5
| '''.475'''
| '''.434'''
| .826
| 5.0
| 1.6
| 1.0
| '''.7'''
| 13.9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[2018–19 NBA season|2018—19]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Bostonas &quot;Celtics&quot;|Boston]]
| 79
| 79
| '''31.1'''
| .450
| .373
| '''.855'''
| '''6.0'''
| '''2.1'''
| '''1.1'''
| '''.7'''
| '''15.7'''
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | Karjera
| 159
| 159
| 30.8
| .461
| .400
| .840
| 5.5
| 1.9
| 1.1
| .7
| 14.8
|}

==== Playoffs ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:95%; text-align:right;&quot;
! Gads
! Komanda
! GP
! GS
! MPG
! FG%
! 3P%
! FT%
! RPG
! APG
! SPG
! BPG
! PPG
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[2018 NBA Playoffs|2018]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Boston Celtics|Boston]]
| '''19'''
| '''19'''
| '''35.9'''
| '''.471'''
| '''.324'''
| '''.845'''
| 4.4
| '''2.7'''
| '''1.2'''
| .5
| '''18.5'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[2019 NBA Playoffs|2019]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Bostonas &quot;Celtics&quot;|Boston]]
| 9
| 9
| 32.8
| .438
| .323
| .744
| '''6.7'''
| 1.9
| 1.1
| '''.8'''
| 15.2
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | Karjera
| 28
| 28
| 34.9
| .461
| .324
| .816
| 5.1
| 2.5
| 1.2
| .6
| 17.4
|}

=== Koledža ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:95%; text-align:right;&quot;
! Gads
! Komanda
! GP
! GS
! MPG
! FG%
! 3P%
! FT%
! RPG
! APG
! SPG
! BPG
! PPG
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[2016–17 NCAA Division I men's basketball season|2016—17]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Duke]]
| 29
| 27
| 33.3
| .452
| .342
| .849
| 7.3
| 2.1
| 1.3
| 1.1
| 16.8
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Boston Celtics spēlētāji}}
{{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}}
{{Celtics 2023–24 NBA čempioni}}

{{DEFAULTSORT:Teitums, Džeisons}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sentluisā dzimušie]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Celtics&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]</text>
      <sha1>04kgo2ttu4e5mk0rg7wrg7k8rhslr2f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ērlings Holanns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435962</id>
    <revision>
      <id>4471718</id>
      <parentid>4469025</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:58:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11090" sha1="1gdtyvv8u204u9ogzov3lud8s8fspr1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|21}}
| birth_place = 
| caps1 = 16
| caps2 = 39
| caps3 = 16
| caps4 = 67
| caps5 = 132
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Bryne FK|Bryne]]
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]]
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Līdsa}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]]
| goals1 = 0
| goals2 = 14
| goals3 = 17
| goals4 = 62
| goals5 = 112
| height = 194
| image = Erling Haaland June 2025.jpg
| caption = Holanns 2025. gadā
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals1 = 4
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U15
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U16
| nationalyears2 = 2016
| nationalyears1 = 2015—2016
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ērlings Breuts Holanns
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| years1 = 2016
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2019
| years4 = 2020—2022
| years5 = 2022—šobrīd
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 6
| nationalcaps5 = 6
| nationalcaps6 = 5
| nationalcaps7 = 3
| nationalcaps8 = 49
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 6
| nationalgoals5 = 6
| nationalgoals6 = 11
| nationalgoals7 = 0
| nationalgoals8 = 55
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U18
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U19
| nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U20
| nationalteam7 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21
| nationalteam8 = {{fb|Norvēģija}}
| nationalyears3 = 2017
| nationalyears4 = 2017—2018
| nationalyears5 = 2018
| nationalyears6 = 2019
| nationalyears7 = 2018
| nationalyears8 = 2019—
}}
'''Ērlings Breuts Holanns''' ({{val|no|Erling Braut Håland}}, dzimis {{Dat|2000|7|21}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2022. gada 1. jūlija Holanns pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Mančestras &quot;City&quot;]].

== Karjera ==
Holanns ir dzimis [[Līdsa|Līdsā]], [[Anglija|Anglijā]], jo tobrīd viņa tēvs [[Alfs Inge Holanns]] pārstāvēja ''[[Leeds United F.C.]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/193845/molde-starlet-erling-braut-haland-wants-follow-father-alf-inge-and-play-leeds-united/|title=Alf-Inge Haland's son dreams of winning Premier League with Leeds United|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2019-06-21|date=2017-02-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savu karjeru Holanns sāka ''[[Eliteserien]]'' līgas komandā ''[[Bryne FK]]''. 2017. gadā Holanns pievienojās [[Molde FK]]. 2018. gadā bija tuvu pārejai uz ''[[Manchester United FC]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/transfer-news/man-utd-transfer-erling-haland-14853170|title=Manchester United scout watches wonderkid Erling Haaland score FOUR goals|last=Kelly|first=Ciaran|website=men|access-date=2019-06-21|date=2018-07-02}}&lt;/ref&gt; 2019. gada janvārī viņš pievienojās [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] klubam ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html|title=FC Red Bull Salzburg - Servus in Salzburg, Erling Haland!|website=redbulls|access-date=2019-06-21|language=de|archive-date=2018-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180818214857/https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html}}&lt;/ref&gt; Debijas spēlē [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] 2019. gada 17. septembrī guva trīs vārtus 6:2 uzvarā pār [[Beļģija]]s klubu ''[[KRC Genk]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/sep/17/champions-league-roundup-haland-makes-history-in-salzburg-romp-as-barca-are-held |title=Champions League roundup: Haaland makes history in Salzburg romp as Barça are held |language=en |date={{Dat|2019|9|17||bez}}|website=theguardian.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš guva vārtus pirmajās piecās Čempionu līgas spēlēs pēc kārtas.

2019. gada decembrī vienojās par pāreju uz [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/29122019-holanns_janvari_pievienosies_dortmundes_b|title=Holanns janvārī pievienosies Dortmundes &quot;Borussia&quot;|date={{Dat|2019|12|29||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 18. janvārī savā pirmajā spēlē Bundeslīgā ''Borussia'' sastāvā pret ''[[FC Augsburg]]'' nāca uz maiņu 56. minūtē un izcēlās ar trim vārtu guvumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/vacija/18012020-norvegu_superzvaigzne_holanns_vacija_debi|title=Norvēģu superzvaigzne Holanns Vācijā debitē ar hat-trick 20 minūtēs|date={{Dat|2020|1|18||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2019|5|30||bez}} Holanns U-20 Pasaules kausa spēlē pret [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasu]] guva deviņus vārtus, tādējādi palīdzot [[Norvēģija]]i uzvarēt ar 12—0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48465037|title=Erling Braut Haaland: Norway player scores nine goals in U20 World Cup win|access-date=2019-06-21|date=2019-05-30|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Šī spēle kļuva par vislielāko uzvaru U-20 Pasaules kausā, un Holanns uzstādīja rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem vienā spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/|title=FIFA U-20 World Cup Poland 2019 - Matches - Norway - Honduras - FIFA.com|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2019-06-21|language=en-GB|archive-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517053718/https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/}}&lt;/ref&gt; [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2019|9|5||bez}} [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. {{dat|2024|10|10||bez}} Holanns guva divus vārtus Norvēģijas uzvarā ar 3:0 pār [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]] [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]], sasniedzot 34 vārtus izlasē un kļūstot par Norvēģijas izlases visu laiku labāko vārtu guvēju tikai 24 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/41721566/erling-haaland-norway-leading-scorer|title=Erling Haaland becomes Norway's all-time leading scorer|date={{Dat|2024|10|10||bez}}|website=espn.com|language=en|access-date={{Dat|2024|10|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 9. septembrī viņš guva piecus vārtus 11:1 uzvarā pār [[Moldovas futbola izlase|Moldovas izlasi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10092025-norvegiem_11_1_islandiesi_vadiba_parize_a|title=Norvēģiem 11:1, islandieši vadībā Parīzē, angļi grauj Belgradā, Ronaldu 141. bumba izlasē|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-10|date=2025-09-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2018—19, 2019—20
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2018—19

'''Borussia Dortmund'''	

* [[DFB Pokal]]: 2020—21&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.kicker.de/leipzig-gegen-dortmund-2021-dfb-pokal-4704927/aufstellung|title=Leipzig - Dortmund 1:4 &amp;#124; BVB krönt sich zum Pokalsieger|website=kicker}}&lt;/ref&gt;

'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile &amp; Stats {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= &quot;City&quot; Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Zelta puisēns]]: 2020&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award|title=🌟 Erling Haaland beats Sancho, Ansu Fati to the 2020 Golden Boy award {{!}} Futaa.com|last=Futaa|website=futaa.com|access-date=2021-03-23|archive-date=2020-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20201121044434/https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award}}&lt;/ref&gt;
* [[Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile &amp; Stats &amp;#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Premjerlīgas sezonas labākais jaunais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]
* [[Premjerlīgas Zelta &quot;futbola zābaks&quot;]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Holanns, Ērlings Breuts}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Molde FK spēlētāji]]</text>
      <sha1>1gdtyvv8u204u9ogzov3lud8s8fspr1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žuau Felikss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436910</id>
    <revision>
      <id>4472000</id>
      <parentid>4316713</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:39:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472000</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6009" sha1="fnbcjsks6c45e853gncnlsssp1xdxts" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|10}}
| birth_place = 
| caps1 = 30
| caps2 = 26
| caps3 = 96
| clubnumber = 79
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica B]]
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Vizeu}}
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| goals1 = 7
| goals2 = 15
| goals3 = 25
| height = 180
| image = João Félix USMNT v Portugal Mar 31 2026-22 (cropped).jpg
| caption = Žuau Felikss 2026. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U18
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U19
| nationalyears2 = 2018
| nationalyears1 = 2017
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| name = 
| playername = Žuau Felikss
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2018—2019
| years3 = 2019—2024
| nationalcaps3 = 10
| nationalgoals3 = 4
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U21
| nationalyears3 = 2017—2018
| nationalcaps4 = 52
| nationalgoals4 = 12
| nationalteam4 = {{fb|Portugāle}}
| nationalyears4 = 2019—
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| years4 = 2023
| caps4 = 16
| goals4 = 4
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 30
| goals5 = 7
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| years6 = 2024—2025
| caps6 = 12
| goals6 = 1
| years7 = 2025
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| caps7 = 15
| goals7 = 2
| clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years8 = 2025—
| caps8 = 33
| goals8 = 20
}}'''Žuau Felikss''' ({{Val|pt|João Félix}}; dzimis {{Dat|1999|11|10}}) ir [[Portugāļi|portugāļu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Felikss spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālā līgas]] komandā ''[[Al Nassr]]''.

== Karjera ==
Savu karjeru Felikss sāka [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] komandā [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] sastāvā. Savā pirmajā sezonā Felikss guva kopumā 20 vārtus visos turnīros, tādējādi piesaistot uzmanību no citiem [[Eiropa]]s klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ojogo.pt/futebol/1a-liga/benfica/noticias/interior/benfica-santa-clara-joao-felix-chega-aos-20-golos-pela-equipa-principal-10914534.html|title=Benfica-Santa Clara: João Félix chega aos 20 golos pela equipa principal|website=www.ojogo.pt|access-date=2019-07-09|language=pt|archive-date=2019-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190527111224/https://www.ojogo.pt/futebol/1a-liga/benfica/noticias/interior/benfica-santa-clara-joao-felix-chega-aos-20-golos-pela-equipa-principal-10914534.html}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā Felikss par 126 miljoniem [[€]] pievienojās [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]. Viņš uz to brīdi kļuva par piekto dārgāko futbolistu pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2019/07/03/football/joao-felix-benfica-atletico-madrid-spt-intl/index.html|title=Joao Felix: Atletico Madrid signs teenager in fifth richest transfer|last=CNN|first=Ben Church|website=CNN|access-date=2019-07-09}}&lt;/ref&gt;

[[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā debitēja {{Dat|2019|6|5||bez}} spēlē pret [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]].

== Sasniegumi ==
'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2018—19
'''Atletico Madrid'''

* [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]]

'''Chelsea FC'''
* [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= &quot;Chelsea&quot; otrajā puslaikā pārslēdz &quot;ātrumus&quot; un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

'''Al Nassr'''
* [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari|website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''Portugāle'''

* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]], [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Zelta puisēns]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{Portugāles futbola izlase - Euro2020}}
{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Felikss, Žoau}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>fnbcjsks6c45e853gncnlsssp1xdxts</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gints Bērziņš (pianists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>437310</id>
    <revision>
      <id>4471861</id>
      <parentid>3545430</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:40:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4471861</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2706" sha1="k8zb6ye324zcnj3z0r3kbkh9knoo9ou" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = 
| Vārds = Gints Bērziņš
| Vārds_orig = 
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1966|11|13}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| Miris = {{dat|2018|11|22}}
| Vieta_mr = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = 
| Instrumenti = [[klavieres]]
| Gadi = 
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = V
}}
'''Gints Bērziņš''' (dzimis {{dat|1966|11|13}}, miris {{dat|2018|11|22}}) bija [[latvieši|latviešu]] pianists.

Mācījies [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā]]. Pusaudža gados uzvarēja pianistu konkursā Lietuvā un Vislatvijas jauno pianistu konkursā. 1992. gadā beidzis [[Maskavas konservatorija|Maskavas konservatoriju]]. 1994. gadā tika nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|&quot;Mikrofona&quot; Gada Balvai]]. No 2000. līdz 2007. gadam strādājis [[Metropoles opera|Metropoles operā]] un veicis aktīvu koncertdarbību, uzstājoties Ņujorkas mūzikas festivālos. Ierakstījis vairākus kompaktdiskus, starp kuriem ir [[Frideriks Šopēns|Friderika Šopēna]], [[Modests Musorgskis|Modesta Musorgska]] un [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] skaņdarbi. Dzīves pēdējo piecu gadu laikā strādājis kā muzikālais asistents un koncertmeistars Siguldas Opermūzikas svētkiem un iestudēja operas &quot;[[Otello]]&quot;, &quot;[[Karmena (opera)|Karmena]]&quot;, &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;, &quot;[[Masku balle]]&quot; un &quot;[[Falstafs]]&quot;.&lt;ref name=LA&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/miris-pianists-gints-berzins|title=Miris pianists Gints Bērziņš|publisher=[[Latvijas Avīze]]|accessdate= July 16, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=TVNET&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/6465135/paragri-miris-pianists-gints-berzins|title=Pāragri miris pianists Gints Bērziņš|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate= July 16, 2019}}&lt;/ref&gt; 

Miris 2018. gada 28. novembrī, pēc divām dienām [[kremācija|kremēts]] [[Rīgas kremācijas centrs|Rīgas kremācijas centrā]].&lt;ref name=timenote&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Gints-Berzins|title=Gints Bērziņš|publisher=timenote.lv|accessdate=July 16, 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190716133945/https://timenote.info/lv/Gints-Berzins|archivedate={{dat|2019|07|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Bērziņš, Gints}}

[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas pianisti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]</text>
      <sha1>k8zb6ye324zcnj3z0r3kbkh9knoo9ou</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471862</id>
      <parentid>4471861</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:41:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4471862</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2686" sha1="mrpi3fheoi2aruo34h2xvtff5vdehgi" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = 
| Vārds = Gints Bērziņš
| Vārds_orig = 
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1966|11|13}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| Miris = {{dat|2018|11|22}}
| Vieta_mr = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = 
| Instrumenti = [[klavieres]]
| Gadi = 
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = V
}}
'''Gints Bērziņš''' (dzimis {{dat|1966|11|13}}, miris {{dat|2018|11|22}}) bija [[latvieši|latviešu]] pianists.

Mācījies [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā]]. Pusaudža gados uzvarēja pianistu konkursā Lietuvā un Vislatvijas jauno pianistu konkursā. 1992. gadā beidzis [[Maskavas konservatorija|Maskavas konservatoriju]]. 1994. gadā tika nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|&quot;Mikrofona&quot; Gada Balvai]]. No 2000. līdz 2007. gadam strādājis [[Metropoles opera|Metropoles operā]] un veicis aktīvu koncertdarbību, uzstājoties Ņujorkas mūzikas festivālos. Ierakstījis vairākus kompaktdiskus, starp kuriem ir [[Frideriks Šopēns|Friderika Šopēna]], [[Modests Musorgskis|Modesta Musorgska]] un [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] skaņdarbi. Dzīves pēdējo piecu gadu laikā strādājis kā muzikālais asistents un koncertmeistars Siguldas Opermūzikas svētkiem un iestudēja operas &quot;[[Otello]]&quot;, &quot;[[Karmena (opera)|Karmena]]&quot;, &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;, &quot;[[Masku balle]]&quot; un &quot;[[Falstafs]]&quot;.&lt;ref name=LA&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/miris-pianists-gints-berzins|title=Miris pianists Gints Bērziņš|publisher=[[Latvijas Avīze]]|accessdate= July 16, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=TVNET&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/6465135/paragri-miris-pianists-gints-berzins|title=Pāragri miris pianists Gints Bērziņš|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate= July 16, 2019}}&lt;/ref&gt; 

Miris 2018. gada 22. novembrī, [[kremācija|kremēts]] [[Rīgas kremācijas centrs|Rīgas kremācijas centrā]].&lt;ref name=timenote&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Gints-Berzins|title=Gints Bērziņš|publisher=timenote.lv|accessdate=July 16, 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190716133945/https://timenote.info/lv/Gints-Berzins|archivedate={{dat|2019|07|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Bērziņš, Gints}}

[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas pianisti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]</text>
      <sha1>mrpi3fheoi2aruo34h2xvtff5vdehgi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471863</id>
      <parentid>4471862</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T00:42:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <origin>4471863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2398" sha1="bff241fzu9xzatjx2a9k67tz8cb8ihu" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = 
| Vārds = Gints Bērziņš
| Vārds_orig = 
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1966|11|13}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| Miris = {{dat|2018|11|22}}
| Vieta_mr = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = 
| Instrumenti = [[klavieres]]
| Gadi = 
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = V
}}
'''Gints Bērziņš''' (dzimis {{dat|1966|11|13}}, miris {{dat|2018|11|22}}) bija [[latvieši|latviešu]] pianists.

Mācījies [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā]]. Pusaudža gados uzvarēja pianistu konkursā Lietuvā un Vislatvijas jauno pianistu konkursā. 1992. gadā beidzis [[Maskavas konservatorija|Maskavas konservatoriju]]. 1994. gadā tika nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|&quot;Mikrofona&quot; Gada Balvai]]. No 2000. līdz 2007. gadam strādājis [[Metropoles opera|Metropoles operā]] un veicis aktīvu koncertdarbību, uzstājoties Ņujorkas mūzikas festivālos. Ierakstījis vairākus kompaktdiskus, starp kuriem ir [[Frideriks Šopēns|Friderika Šopēna]], [[Modests Musorgskis|Modesta Musorgska]] un [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] skaņdarbi. Dzīves pēdējo piecu gadu laikā strādājis kā muzikālais asistents un koncertmeistars Siguldas Opermūzikas svētkiem un iestudēja operas &quot;[[Otello]]&quot;, &quot;[[Karmena (opera)|Karmena]]&quot;, &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;, &quot;[[Masku balle]]&quot; un &quot;[[Falstafs]]&quot;.&lt;ref name=LA&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/miris-pianists-gints-berzins|title=Miris pianists Gints Bērziņš|publisher=[[Latvijas Avīze]]|accessdate= July 16, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=TVNET&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/6465135/paragri-miris-pianists-gints-berzins|title=Pāragri miris pianists Gints Bērziņš|publisher=[[tvnet.lv]]|accessdate= July 16, 2019}}&lt;/ref&gt; 

Miris 2018. gada 22. novembrī, [[kremācija|kremēts]] [[Rīgas kremācijas centrs|Rīgas kremācijas centrā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Bērziņš, Gints}}

[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas pianisti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]</text>
      <sha1>bff241fzu9xzatjx2a9k67tz8cb8ihu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeks Grīlišs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>439079</id>
    <revision>
      <id>4472060</id>
      <parentid>4417156</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:14:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472060</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74465" sha1="tlkb3dgubmgsus78g79e7zc0mgomm0b" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|10}}
| birth_place = 
| caps1 = 185
| caps2 = 37
| clubnumber = 18
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Notts County F.C.|Notts County]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Birmingema}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]]
| goals1 = 29
| goals2 = 5
| height = 175
| image = ManCity20240722-017 (cropped).jpg
| caption = Grīlišs 2024. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 3
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrija U17
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrija U18
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2025|08|13|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|08|13|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džeks Grīlišs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012—2021
| years2 = 2013—2014
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 7
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrija U21
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalyears3 = 2013—2014
| nationalyears4 = 2016—2017
| nationalcaps5 = 39
| nationalgoals5 = 4
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears5 = 2020—
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| caps3 = 94
| goals3 = 12
| years3 = 2021—
| fullname = Džeks Pīters Grīlišs
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Highgate United F.C.|Highgate United]]
| youthyears1 = 2001—2002
| youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa]]
| youthyears2 = 2002—2012
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}}
{{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}}
{{Medal|RU|[[UEFA Euro 2020|2020]]|}}
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]]
| years4 = 2025—
| caps4 = 0
| goals4 = 0
}}'''Džeks Pīters Grīlišs''' ({{Val|en|Jack Peter Grealish}}; dzimis {{Dat|1995|9|10}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Grīlišs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Everton FC|Everton]]'', kas viņu īrē no [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem malējiem uzbrucējiem pasaulē;{{efn-ua|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://thetrivelaeffect.com/ranking-the-10-best-wingers-in-world-football-for-2023/ |title= Ranking the 10 best wingers in world football for 2023 |newspaper=The Trivela Effect |access-date=13 June 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://interestingfootball.com/top-20-best-wingers-in-the-world/ |title= Top 20 best wingers in the world 2023 |newspaper= Interesting Football |access-date= 13 June 2023 |archive-date= {{dat|2023|12|08||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20231208122125/https://interestingfootball.com/top-20-best-wingers-in-the-world/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-the-10-best-left-wingers-in-the-world |title= Ranked! The 10 best left-wingers in the world right now |newspaper=FourFourTwo |access-date=13 June 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.90min.com/posts/the-25-best-left-wingers-in-world-football-ranked |title= The 25 best left wingers in world football - ranked |newspaper=[[90min]] |access-date=23 July 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37928504/fc-100-best-men-wingers-2022-23 |title= FC 100 best men's soccer wingers, 2022-23 |newspaper=ESPN |access-date=23 July 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://sportsbrief.com/football/12120-who-left-wingers-world/ |title= Who are the 20 best left-wingers in the world as of 2023? |newspaper= Sports Brief |access-date= 23 July 2023 |archive-date= {{dat|2023|11|28||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20231128141055/https://sportsbrief.com/football/12120-who-left-wingers-world/ }}&lt;/ref&gt;}} Grīlišs ir pazīstams ar savām dribla un spēles veidošanas spējām, kā arī spēcīgām aizsardzības spējām.{{efn-ua|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.theguardian.com/football/blog/2023/apr/13/jack-grealish-superstar-cog-ruthless-machine-manchester-city |title= Jack Grealish has worked out how to be a superstar cog in a ruthless machine |newspaper=The Guardian |access-date=13 June 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.coachesvoice.com/cv/jack-grealish-aston-villa/ |title= Jack Grealish: Premier League Player Watch |newspaper=Coaches’ Voice|access-date=13 June 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.mancity.com/news/mens/jack-grealish-2022-2023-season-stats-so-far-63815527 |title=Jack Grealish's influence on City's 2022/23 season so far in numbers |publisher=Manchester City F.C. |access-date=13 June 2023}}&lt;/ref&gt;}} Grīlišs bieži tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem un &quot;ejošākajiem&quot; sportistiem Anglijā.{{efn-ua|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://theathletic.com/4287363/2023/03/11/jack-grealish-britain-most-marketable-footballer/# |title= How Jack Grealish became the most marketable British footballer since David Beckham |newspaper=The Athletic |access-date=13 June 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.independent.co.uk/sport/football/jack-grealish-england-germany-euro-2020-b1875435.html |title= Why do fans love Jack Grealish? England's creative spark is a symbol of possibility |newspaper=The Independent |access-date=13 June 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;GazzaAndGrealish&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url= https://apnews.com/article/jack-grealish-man-city-fa-cup-beckham-e7b04b8978e9bdb1ca0746f012549696 |title= A mix of Beckham and Gazza, Man City's Grealish emerging as the face of English soccer |website=AP News|access-date=16 June 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.theguardian.com/football/2023/jun/13/jack-grealish-is-having-the-best-week-of-his-life-manchester-city-treble |title= The hedonist's hedonist: why Jack Grealish is having the best week of his life |website=The Guardian|access-date=17 June 2022 }}&lt;/ref&gt;}}

Grīlišs sešu gadu vecumā pievienojās [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']] akadēmijai. 2014. gadā debitējis ''Aston Villa'' vienībā, pirms kā ticis izīrēts [[Notts County FC|''Notts County'']] komandai. 2021. gada augustā Grīlišs par aptuveni 100 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņām]] pievienojās [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']], tādējādi kļūstot par visu laiku dārgāko Anglijas spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12372309/jack-grealish-manchester-city-sign-aston-villa-captain-for-100m|title=Jack Grealish: Manchester City sign Aston Villa captain for £100m|website=Sky Sports|access-date=2021-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis [[Īrijas futbola izlase|Īrijas jauniešu izlasēs]]. 2015. gadā Grīlišs paziņoja, ka pārstāvēs [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/34382195|title=Grealish picks England over Republic|work=BBC Sport|access-date=2021-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Agrīnā dzīve ==
Grīlišs dzimis [[Birmingema|Birmingemā]], [[Rietummidlenda|Rietummidlendā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://barryhugmansfootballers.com/player/26152|title=Barry Hugman's Footballers - Jack Grealish|website=barryhugmansfootballers.com|access-date=2023-11-13|archive-date=2021-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20210425230911/http://barryhugmansfootballers.com/player/26152}}&lt;/ref&gt; un uzauga netālajā [[Solihala|Solihalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/aston-villa/11550090/Aston-Villas-Jack-Grealish-could-spark-international-tug-of-war-between-Ireland-and-England.html|title=Aston Villa's Jack Grealish could spark international tug-of-war between Ireland and England|website=The Telegraph|access-date=2023-11-13|date=2015-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš ir īru izcelsmes caur vectēvu no mātes puses, kurš ir no [[Dublinas grāfiste]]s, caur tēva vectēvu no [[Gorta]]s, [[Golvejas grāfiste]]s un, caur vecmāmiņu no tēva puses, no [[Snīma]]s, [[Kerri grāfiste|Kerri grāfistē]].{{efn-ua|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/international/jack-grealish-poised-to-commit-to-ireland-senior-squad-1.1966879 |title=Jack Grealish poised to commit to Ireland senior squad |first=John |last=Fallon |newspaper=The Irish Times |location=Dublin |date=17 October 2014 |access-date=15 August 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=realdeal/&gt;&lt;ref name=fatherinterview&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://talksport.com/football/264949/exclusive-jack-grealish-faces-tough-decision-about-england-future-claims-father/ |title=Exclusive&amp;nbsp;— Jack Grealish faces tough decision about England future, claims father |first=Nick |last=Rostron-Pike |publisher=Talksport |date=21 April 2015 |access-date=15 August 2018}}&lt;/ref&gt;}}

Grīliša jaunākais brālis Kīlans nomira no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma 2000. gada aprīlī, deviņu mēnešu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/aston-villa-england-under-21-13226229|title=Jack Grealish is motivated by the death of his baby brother|last=Kendrick|first=Mat|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-13|date=2018-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera klubos ==

=== Aston Villa ===

==== 2012—2013 ====
Sākot spēlēt [[Highgate United F.C.|Highgate United]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/genesis-jack-grealish-story-boy-19347754|title=Jack Grealish - the story of the boy in the oversized shirt|last=Young|first=Graham|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-14|date=2021-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs, mūžīgais [[Aston Villa FC|Aston Villa]] fans, pievienojās klubam sešu gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/sep/12/jack-grealish-real-deal-aston-villa|title=Jack Grealish turning into the real deal as he keeps his options open|work=The Guardian|access-date=2023-11-14|date=2014-09-12|last=Glendenning|first=Barry|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/264949/exclusive-jack-grealish-faces-tough-decision-about-england-future-claims-father/|title=Exclusive - Aston Villa youngster faces tough decision about England future, claims father|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-11-14|date=2015-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/exclusive-jack-grealish-offered-new-7744403|title=Exclusive: Jack Grealish offered a new four-year contract by Aston Villa|last=Kendrick|first=Mat|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-14|date=2014-09-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 16 gadu vecumā viņš palika uz rezervistu soliņa, 2012. gada 31. martā, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] zaudējumā ar 4:2 pret [[Chelsea F.C.|Chelsea]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.avfc.co.uk/page/AcademyProfile/0,,10265~2810726,00.html|title=Aston Villa {{!}} Squads {{!}} Academy {{!}} Academy Profile {{!}} Jack Grealish|website=web.archive.org|access-date=2023-11-14|date=2014-06-19|archive-date=2014-06-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20140619044827/http://www.avfc.co.uk/page/AcademyProfile/0,,10265~2810726,00.html}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 13. septembrī Grīlišs pievienojās [[EFL League One|League One]] klubam [[Notts County FC|Notts County]] uz īres līgumu, līdz 2014. gada 13. janvārim.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/24080568|title=Haber &amp; Grealish join Notts on loan|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Starp viņa komandas biedriem tajā sezonā bija arī īrētais pussargs [[Kalums Makgregors]], topošais [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] izlases spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/jun/17/callum-mcgregor-notts-county-gave-jack-grealish-and-i-a-real-education|title=Callum McGregor: ‘Notts County gave Jack Grealish and me a real education’ {{!}} Scotland {{!}} The Guardian|website=amp.theguardian.com|access-date=2023-11-14}}&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā viņš piedzīvoja savu profesionālo debiju, 59. minūtē nomainot [[Deivids Bels|Deividu Belu]], izbraukumā ar 3:1 zaudējot [[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/23999353|title=MK Dons 3-1 Notts County|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.avfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10265~3459591,00.html|title=Loan watch: Carruthers earns bragging rights over Grealish {{!}} Latest News {{!}} Aston Villa|website=web.archive.org|access-date=2023-11-14|date=2013-10-21|archive-date=2013-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20131021002852/http://www.avfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10265~3459591,00.html}}&lt;/ref&gt; 7. decembrī viņš guva savus pirmos vārtus karjerā, pārspējot trīs aizsargus, gūstot pēdējos vārtus spēlē, [[Meadow Lane]] laukumā, ar 3:1 uzvarot [[Gillingham F.C.|Gillingham]], un nedēļu vēlāk viņš atklāja rezultātu spēlē, ar 4:0 uzvarot [[Colchester United F.C.|Colchester United]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25163990|title=Notts County 3-1 Gillingham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25275349|title=Colchester United 0-4 Notts County|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs 2014. gada 17. janvārī pagarināja īres līgumu ar &quot;Nots County&quot; līdz sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nottscountyfc.co.uk/news/2014/january/grealish-signs-new-notts-loan-deal/|title=Grealish Signs New Notts Loan Deal|website=www.nottscountyfc.co.uk|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš noslēdza savu īri klubā ar pieciem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm 38 spēlēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== 2014—2015 ====
[[Attēls:Jack Grealish aug 2014.jpg|thumb|249x249px|Grīlišs [[Aston Villa FC|Aston Villa]] 2014. gadā]]
Pēc īres &quot;Notts County&quot;, Grīlišs atgriezās &quot;Aston Villa&quot;, un debitēja 7. maijā, 88. minūtē, nākot uz maiņu, nomainot [[Raiens Bertrāns|Raienu Bertrānu]], izbraukumā ar 4:0 zaudējot Premjerlīgas spēlē pret [[Manchester City F.C.|Mančestras &quot;City&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26396253|title=Manchester City 4-0 Aston Villa|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā kā viņa līgums beidzās 2015. gada vasarā, 2014. gada septembrī klubs viņam piedāvāja jaunu četru gadu līgumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 14. oktobrī Grīlišs parakstīja jaunu četru gadu līgumu ar &quot;Aston Villa&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29619527|title=Grealish signs new deal with Villa|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs pirmo reizi startēja [[FA kauss|FA kausa]] izcīņas trešās kārtas spēlē, 2015. gada 4. janvārī, pret [[Blackpool FC|Blackpool]], [[Villa Park]] laukumā, kurā viņa komanda uzvarēja ar 1:0. Viņš spēlēja 75 minūtes, pirms tika nomainīts pret [[Andreass Veimans|Andreasu Veimanu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30614386|title=Aston Villa 1-0 Blackpool|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 7. martā, sestajā kārtā, mājās, ar 2:0 uzvarot [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]], viņš pēc 74 minūtēm nomainīja [[Šarls N'Zogbija|Šarlu N'Zogbiju]] un tika noraidīts, saņemot otru dzelteno kartīti kompensācijas laikā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31669806|title=Aston Villa 2-0 West Bromwich Albion|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 7. aprīlī Grīlišs uzsāka savu pirmo spēli starta sastāvā &quot;Aston Villa&quot; komandā Premjerlīgā, mājās nospēlējot neizšķirti 3:3 pret [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]], kurā viņa sniegums tika augstu novērtēts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32126419|title=Aston Villa 3-3 Queens Park Rangers|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; FA kausa pusfinālā pret [[Liverpool FC|Liverpool]], [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]], Grīlišs piedalījās abos &quot;Villa&quot; vārtu guvumos, tostarp asistēja [[Fabians Delfs|Fabiana Delfa]] uzvaras vārtos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32273487|title=Aston Villa 2-1 Liverpool|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 30. maijā Grīlišs Vemblija stadionā spēlēja visu spēli [[2015. gada FA kausa fināls|2015. gada FA kausa finālā]], &quot;Villa&quot; ar 4:0 zaudējot [[Arsenal FC|Arsenal]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32856754|title=Arsenal 4-0 Aston Villa|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

2015. gada aprīlī Grīlišu brīdināja &quot;Aston Villa&quot; galvenais treneris [[Tims Šervuds]] pēc tam, kad ''[[The Sun]]'' publicēja attēlus, kuros redzams, ka viņš atpūtas nolūkos ieelpo slāpekļa oksīdu. Šervuds sacīja, ka &quot;Mēs nevaram pieļaut šādu uzvedību. Viņš tagad ir atbildīgā amatā kā profesionāls futbolists, viņam ir jāpārliecinās, ka tas vairs neatkārtosies.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32436515|title=Sherwood issues warning to Grealish|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Šervuds, 2015. gada maijā sacīja, ka Grīlišs mācījās no draudzības ar savu vidējās līnijas partneri, pieredzējušo [[Džo Kols|Džo Kolu]]. Šervuds uzskatīja Kolu par Grīliša paraugu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32558982|title='Grealish should follow Cole advice'|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs guva savus pirmos vārtus &quot;Villa&quot; labā 2015. gada 13. septembrī, ar sitienu no 20 jardiem, atklājot rezultātu pret [[Leicester City FC|Leicester City]] izbraukumā, tomēr viņa komanda zaudēja ar 3:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34166753|title=Leicester City 3-2 Aston Villa|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Novembrī viņš izvēlējās palikt [[Ziemeļrietumanglija|Ziemeļrietumanglijā]] un devās izklaidēties pēc &quot;Villa&quot; zaudējuma ar 4:0 pret [[Everton FC|Everton]]. Jaunais treneris [[Remī Garde]] sodīja viņu par šo lēmumu, liekot Grīlišam trenēties ar U-21 komandu un paziņoja, ka &quot;Jums ir jāuzvedas kā profesionālim, un Džeks šoreiz tā nedarīja&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34930220|title=Garde drops Grealish from first team|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš atgriezās pilnā treniņā 8. decembrī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35038482|title=Grealish back with Villa first team|work=BBC Sport|access-date=2023-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2016—2019 ====
2016. gada 7. janvārī [[Leeds United F.C.|Līdsas &quot;United&quot;]] galvenais treneris [[Stīvs Evanss]] paziņoja, ka &quot;Villa&quot; noraidījusi pieprasījumu ņemt Grīlišu uz īres līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leedsunited.com/news/team-news/423/evans-provides-latest-transfer-news|title=EVANS PROVIDES LATEST TRANSFER NEWS|website=www.leedsunited.com|access-date=2023-11-14|date=2016-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt; &quot;Villa&quot; sezonu noslēdza pēdējā vietā, beidzot savu līdzšinējo Premjerlīgas statusu. Grīlišs aizvadīja 16 mačus, visus zaudējot, pārspējot sliktākās sezonas rekordu, kas iepriekš piederēja [[Sunderland AFC|Sunderland]] futbolistam [[Šons Torntons|Šonam Torntonam]], kurš 2002.—2003. gadā zaudēja visās 11 spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/news/1862/premier-league/2016/05/18/23687422/aston-villas-jack-grealish-sets-unwanted-premier-league|title=&quot;Aston Villa's Jack Grealish sets unwanted Premier League record&quot;}}&lt;/ref&gt; Septembrī &quot;Villa&quot; uzsāka iekšējo disciplināro izmeklēšanu pēc ziņojumiem, ka Grīlišs bijis ballītē kādā Birmingemas viesnīcā, kuru policijai agrā rītā nācies slēgt.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37438851|title=Villa investigate Grealish hotel party|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Oktobrī viņš tika diskvalificēts uz trim spēlēm, pēc uzkāpšanas [[Konors Koudijs|Konoram Koudijam]] &quot;Villa&quot; spēlē ar [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]], kas beidzās neizšķirti 1:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37495385/aston-villa-midfielder-jack-grealish-banned-three-games-stamp|title=Villa's Grealish banned for three games|website=ESPN.com|access-date=2023-11-15|date=2016-10-18|language=en}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 29. jūlijā, pēcsezonas [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Watford FC|Watford]], cīnoties par bumbu gaisā, netālu no &quot;Watford&quot; soda laukuma, viņš sadūrās ar &quot;Watford&quot; pussargu [[Toms Kleverlijs|Tomu Kleverliju]]. Sadursmes rezultātā viņš tika steidzami nogādāts slimnīcā, kur viņam tika veikta operācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11677/10967017/aston-villas-jack-grealish-taken-to-hospital-after-watford-draw|title=Aston Villa's Jack Grealish taken to hospital after Watford draw|website=Sky Sports|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk atklājās, ka Kleverlijs viņam bija iesitis ar elkoni, izraisot nieres plīsumu, liekot viņam izlaist vairākus mēnešus, kamēr viņš atveseļojās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/aston-villas-jack-grealish-operation-13408313|title=Jack Grealish has an operation - extent of his injury revealed|last=Kendrick|first=Mat|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-15|date=2017-07-30|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gada maijā, intervijā laikrakstam ''[[Daily Mirror]],'' viņš atklāja, ka ievainojums bijis dzīvībai bīstams.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/the-surgeon-told-me-jack-12563789|title=Villa's Jack Grealish on the innocuous-looking injury that almost killed him|last=Moxley|first=Neil|website=The Mirror|access-date=2023-11-15|date=2018-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 10. martā Grīlišam no aizmugures iesita &quot;iebrucējs&quot; laukumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfchistory.co.uk/game/5486|title=Birmingham City 0-1 Aston Villa, 2018-19 Championship, 10 Mar 2019|website=AVFC History|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; izbraukuma spēlē pret [[Birmingham City FC|Birmingham City]]. Vēlāk, otrajā puslaikā Grīlišs guva vārtus, nodrošinot &quot;Villa&quot; uzvaru ar 1:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47431193|title=Grealish gives Villa win at Birmingham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 27 gadus vecais Pols Mičels no [[Rūberija]]s tika nosūtīts uz 14 nedēļām cietumā par iejaukšanos laukumā un uzbrukumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47515993|title=Grealish attacked on pitch by spectator|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-england-birmingham-47523268|title=Jack Grealish: Birmingham City fan jailed for pitch attack|work=BBC News|access-date=2023-11-15|date=2019-03-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

Grīlišs bija komandas kapteinis, sākot no marta, un šajā periodā viņi sasniedza kluba rekordu — 10 līgas uzvaras pēc kārtas. Šī forma nodrošināja &quot;Villa&quot; vietu izslēgšanas spēlēs, kur uzvaras pār &quot;West Bromwich Albion&quot; un [[Derby County FC|Derby County]] nodrošināja komandai paaugstinājumu uz Premjerlīgu pēc trīs gadu pārtraukuma.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2019/05/27/aston-villa-vs-derby-championship-play-off-final-2019-live-score/|title=Aston Villa end three-year Premier League exile with deserved play-off final victory over Derby at Wembley|work=The Telegraph|access-date=2023-11-15|date=2019-05-27|last=Burt|first=Jason|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;

Grīliša pirmie vārti 2019.—2020. gada sezonā bija 2019.—2020. gada [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņas otrajā kārtā, pret [[Crewe Alexandra F.C.|Crewe Alexandra]], 2019. gada 27. augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49403071|title=Villa thrash Crewe to reach third round|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmos vārtus Premjerlīgā viņš guva 5. oktobrī, gūstot savas komandas trešos vārtus, izbraukumā ar 5:1 pārspējot [[Norwich City F.C.|Norwich City]]. Rezultāts &quot;izcēla&quot; klubu no pēdējā trijnieka, apsteidzot pretiniekus Premjerlīgas tabulā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49861473|title=Norwich City 1-5 Aston Villa|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2020—2021 ====
2020. gada martā Premjerlīga tika apturēta &quot;Aston Villa&quot; atgriešanās sezonas vidū, [[COVID-19 pandēmija Apvienotajā Karalistē|Covid-19 pandēmijas dēļ Apvienotajā Karalistē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/mar/13/premier-league-and-football-league-suspended-until-4-april-coronavirus|title=Premier League, Football League and WSL suspended until April|work=The Guardian|access-date=2023-11-15|date=2020-03-13|last=MacInnes|first=Paul|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Šī piespiedu pārtraukuma laikā tika atklāts, ka Grīlišs ir pārkāpis valdības norādījumus palikt mājās. Viņš atzina, ka viņa rīcība bija &quot;nepareiza un pilnīgi nevajadzīga&quot;, un klubs viņam uzlika naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/News/2020/03/30/club-statement-jack-grealish|title=Club statement {{!}} AVFC|website=web.archive.org|access-date=2023-11-15|date=2020-03-31|archive-date=2020-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20200331110735/https://www.avfc.co.uk/News/2020/03/30/club-statement-jack-grealish}}&lt;/ref&gt; Premjerlīgas [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019.—2020. gada sezonā]] Grīlišs pārkāpa noteikumus 167 reizes; tas bija vislielākais pārkāpumu skaits, ko spēlētājs ieguvis vienā Premjerlīgas kampaņā, Grīlišam sasniedzot rekordu, kad sezonā bija atlikuši vairāk nekā astoņi mači.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theworldgame.sbs.com.au/david-luiz-errors-grealish-the-victim-and-norwich-woe-premier-league-s-quirkiest-numbers|title=&quot;David Luiz errors, Grealish the victim and Norwich woe — Premier League's quirkiest numbers&quot;}}&lt;/ref&gt; Viņš guva vārtus pēdējā dienā, kad &quot;Aston Villa&quot; izcīnīja &quot;izdzīvošanu&quot; Premjerlīgā, ar neizšķirtu 1:1 pret [[West Ham United FC|West Ham United]], bet konkurente par izdzīvošanu, &quot;Watford&quot;, ar 3:2 zaudēja &quot;Arsenal&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53460591|title=Villa avoid relegation with draw at West Ham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišu gan atbalstītāji, gan viņa kolēģi iebalsoja par &quot;Villa&quot; sezonas labāko spēlētāju.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/News/2020/08/07/jack-grealish-player-of-the-year|title=&quot;Jack Grealish voted Supporters' and Players' Player of the Year&quot;}}&lt;/ref&gt; Viņš arī sezonu pabeidza kā kluba rezultatīvākais vārtu guvējs ar astoņiem vārtiem Premjerlīgā un 10 visos turnīros.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2020. gada 15. septembrī Grīlišs parakstīja jaunu piecu gadu līgumu ar &quot;Villa&quot; līdz 2025. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54163120|title=Grealish signs new Aston Villa deal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva savus pirmos līgas vārtus kampaņā &quot;Villa&quot; otrajā mačā, 28. septembrī; pirmos vārtus 3:0 uzvarā pret tikko paaugstināto [[Fulham FC|Fulham]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54230355|title=Clinical Villa brush off sloppy Fulham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 4. oktobrī viņš divreiz guva vārtus un atdeva trīs rezultatīvas piespēles, mājās ar 7:2 uzvarot &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54313270|title=Villa score seven against Liverpool|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā bija &quot;Liverpool&quot; smagākā sakāve 57 gadu laikā, un tā bija pirmā reize Premjerlīgas vēsturē, kad esošais čempions vienā mačā ir ielaidis septiņus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/lifestyle/premier-league-champs-liverpool-stunned-72-by-aston-villa-201337111.html|title=Premier League champs Liverpool stunned 7-2 by Aston Villa; Reds' worst loss in 57 years (video)|website=Yahoo Life|access-date=2023-11-15|date=2020-10-05|language=en|archive-date=2020-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20201030054758/https://www.yahoo.com/lifestyle/premier-league-champs-liverpool-stunned-72-by-aston-villa-201337111.html}}&lt;/ref&gt; Pagāja gandrīz mēnesis, līdz Grīlišs atkal guva vārtus, kad viņš 97. minūtē guva vārtus pret [[Southampton FC|Southampton]], lai gan ar to nepietika, jo &quot;Villa&quot; zaudēja ar 4:3.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54679346|title=Ward-Prowse strikes send Saints third|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Manchester City ===

==== 2021—2022 ====
[[Attēls:Jack Grealish 2021.jpg|thumb|242x242px|Grīlišs [[Manchester City F.C.|Manchester City]] 2021. gadā]]
2021. gada 5. augustā Mančestras &quot;City&quot; paziņoja, ka ar Grīlišu ir parakstījuši sešu gadu līgumu, kas būs spēkā līdz 2027. gada jūnijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/manchester-city-sign-jack-grealish-63763786|title=&quot;City seal Grealish deal&quot;}}&lt;/ref&gt; Daudz kur presē tika ziņots, ka &quot;Aston Villa&quot; tika samaksāta transfēra maksa 100 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, kas tajā laikā bija visdārgākais angļu spēlētāja transfērs, kā arī lielākā maksa, kādu jebkad samaksājis britu klubs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12372309/jack-grealish-manchester-city-sign-aston-villa-captain-for-100m|title=Jack Grealish: Manchester City sign Aston Villa captain for £100m|website=Sky Sports|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/05/jack-grealish-seals-record-100m-manchester-city-move-from-aston-villa|title=‘Dream come true’: Jack Grealish seals record £100m Manchester City move|work=The Guardian|access-date=2023-11-15|date=2021-08-05|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Grīlišs [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022. gada Premjerlīgas]] pirmajā spēļu kārtā debitēja &quot;City&quot; komandā, ar 1:0 zaudējot [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/premier-league/2020-2021/pep-guardiola-hails-incredible-jack-grealish-debut-for-manchester-city-but-has-worries-over-ilkay-gu_sto8492517/story.shtml|title=&quot;Pep Guardiola hails 'incredible' Jack Grealish debut for Manchester City, but has worries over Ilkay Gundogan&quot;}}&lt;/ref&gt; 21. augustā viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā, uzvarot &quot;Norwich City&quot; ar 5:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58193429|title=Man City score five to thrash Norwich|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs guva vārtus savā debijā [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], 15. septembrī, izvirzot &quot;City&quot; vadībā ar 4:2 un uzvarot ar 6:3 grupu turnīra spēlē pret [[RB Leipzig]]. Viņš arī asistēja [[Neitans Akē|Neitana Akē]] vārtu guvumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58562369|title=Man City beat RB Leipzig in nine-goal thriller|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada decembrī Grīlišs un komandas biedrs [[Fils Fodens]] pēc naktskluba apmeklējuma tika izslēgti no spēles pret &quot;Newcastle&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2021/12/20/man-city-manager-pep-guardiola-warns-dropped-phil-foden-jack/|title=Man City manager Pep Guardiola warns dropped Phil Foden and Jack Grealish after nightclub visit|work=The Telegraph|access-date=2023-11-15|date=2021-12-20|last=Ducker|first=James|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan viņš kampaņu pabeidza ar Premjerlīgas titulu, Grīlišs atzina, ka debijas sezonā Mančestras &quot;City&quot; bija grūtības, norādot, ka pielāgoties kluba spēles stilam bija &quot;daudz grūtāk&quot;, nekā viņš iedomājās,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64182643|title=Grealish says adapting at Man City has been 'difficult'|work=BBC Sport|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; neskatoties uz to, ka &quot;City&quot; treneris [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] uzskatīja, ka viņš veiksmīgi pilda savu lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11679/12815946/jack-grealish-thriving-for-man-city-having-adapted-to-the-tactical-demands-pep-guardiola-puts-on-his-wingers|title=Jack Grealish thriving for Man City having adapted to the tactical demands Pep Guardiola puts on his wingers|website=Sky Sports|access-date=2023-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Grīlišu no kritiķiem aizstāvēja viņa komandas biedrs [[Kevins de Breine|Kevins De Bruine]], kurš pauda pārliecību, ka Grīlišs ir viegls kritikas mērķis, jo plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā ir angļu spēlētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/kevin-de-bruyne-insists-jack-grealish-victim-english-bias|title=Kevin De Bruyne insists Jack Grealish is victim of English bias|website=90min.com|access-date=2023-11-15|date=2022-09-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt, [[Ilkajs Gindogans]] apgalvoja, ka Grīlišu &quot;daži plašsaziņas līdzekļi ir ļoti pārpratuši&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/ilkay-gundogan-explains-why-lionel-messi-cristiano-ronaldo-only-comparison-man-city-erling-haaland/bltc664c35e774348b9|title=Ilkay Gundogan explains why ‘Lionel Messi &amp; Cristiano Ronaldo are the only comparison’ for Man City sensation Erling Haaland {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-15|date=2023-06-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2022—2023 ====
2022. gada 17. septembrī Grīlišs guva savus pirmos vārtus jaunajā sezonā, izbraukumā izcīnot uzvaru pret Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;, jau pirmajās 55 sekundēs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62859266|title=Haaland scores again as Man City beat 10-man Wolves|work=BBC Sport|access-date=2023-11-16|language=en}}&lt;/ref&gt; 28. decembrī viņš asistēja divu [[Ērlings Holanns|Erlinga Hālanda]] vārtu guvumos, Mančestras &quot;City&quot; izbraukumā ar 3:1 pārspējot &quot;Leeds United&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64047637|title=Haaland sets record as Man City beat Leeds|work=BBC Sport|access-date=2023-11-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs 2023. gada 14. janvārī guva vārtus &quot;City&quot; [[Mančestras derbijs|derbijā]] pret [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]], zaudējot ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64195236|title=Stunning comeback helps Man Utd beat Man City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-16|language=en}}&lt;/ref&gt; 15. februārī viņš guva vārtus izbraukumā pret līgas līderiem &quot;Arsenal&quot;, uzvarot ar 3:1 un palīdzot &quot;City&quot; viņus apsteigt cīņā par Premjerlīgas titulu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63224218|title=Man City go top with win over title rivals Arsenal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs 2023. gada 22. februārī asistēja [[Rijāds Mehrezs|Rijādam Mahresam]] &quot;City&quot; vārtu guvumā pret &quot;RB Leipzig&quot; [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.—2023. gada Čempionu līgas]] astotdaļfināla pirmajā spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2022-2023/jack-grealish-hailed-for-display-in-manchester-city-draw-against-rb-leipzig-impossible-to-play-again_sto9408157/story.shtml|title=&quot;Jack Grealish hailed for display in Manchester City draw against RB Leipzig — 'impossible to play against' &quot;}}&lt;/ref&gt; Grīlišs tika augstu novērtēts par savu sniegumu pret &quot;Liverpool&quot; 1. aprīlī, kurā Mančestras &quot;City&quot; uzvarēja ar 4:1;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2023/apr/01/jack-grealish-manchester-citys-coolest-kid-teaches-liverpool-a-lesson|title=Jack Grealish, Manchester City’s coolest kid, teaches Liverpool a lesson|work=The Guardian|access-date=2023-11-17|date=2023-04-01|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/lists/man-city-player-ratings-liverpool-grealish-alvarez/blt79b5811a8a04c58b|title=Man City player ratings vs Liverpool: Jack Grealish and Julian Alvarez DESTROY former title rivals {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-17|date=2023-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt; mačā viņš guva vārtus un arī atdeva rezultatīvu piespēli [[Hulians Alvaress|Hulianam Alvaresam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65073200|title=Man City thump Liverpool to keep pressure on Arsenal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Nākamajā mačā Grīlišs atkal guva vārtus un asistēja, izbraukumā ar 4:1 izcīnot uzvaru pret &quot;Southampton&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65145670|title=Sublime Haaland bicycle kick as Man City beat Saints|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc neizšķirta 1:1, izbraukumā pret [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], Čempionu līgas pusfināla pirmajā spēlē, 9. maijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/jack-grealish-beams-dream-champions-league-semi-final-first-leg-real-madrid-man-city-unstoppable-at-home/blt0036fa3358df8853|title='This is the life, innit' - Jack Grealish beams after 'dream' Champions League semi-final first leg against Real Madrid &amp; reveals Man City feel 'unstoppable' at home {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-17|date=2023-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs ierakstīja ziņojumu slimam Mančestras &quot;City&quot; atbalstītājam Robam Harmstonam, nosūtot savu &quot;mīlestību un atbalstu&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65556962|title='What does anyone see in him?' - how Grealish answered critics|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Tika aprēķināts, ka Grīlišs tās sezonas Čempionu līgā vien bija radījis 35 vārtu gūšanas iespējas; tas bija lielākais Anglijas spēlētāja reģistrētais rādītājs vienā sezonā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Atbildes spēlē Grīlišs spēlēja izcili, &quot;City&quot; savā laukumā ar 4:0 pārspējot &quot;Real&quot;, un Džeimijs Džeksons no ''[[The Guardian]]'' viņu raksturoja kā &quot;mirdzošu&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/may/17/manchester-city-4-0-real-madrid-agg-5-1-champions-league-semi-final-player-ratings|title=Manchester City 4-0 Real Madrid (agg: 5-1): Champions League semi-final player ratings|work=The Guardian|access-date=2023-11-17|date=2023-05-17|last=Jackson|first=Jamie|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 20. maijā Grīlišs izcīnīja savu otro Premjerlīgas titulu pēc kārtas, pēc tam, kad &quot;Arsenal&quot; ar 1:0 zaudēja [[Notingemas &quot;Forest&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12883565/manchester-city-win-premier-league-title-for-fifth-time-in-six-seasons|title=Manchester City win Premier League title for fifth time in six seasons|website=Sky Sports|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā Mančestras &quot;City&quot; pacēla trofeju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65666485|title=Manchester City's trophy presentation in pictures|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 3. jūnijā Grīlišs sāka spēli starta sastāvā, &quot;City&quot; uzvarā pret Mančestras &quot;United&quot; FA kausa izcīņas finālā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65785637|title=Man City beat Man Utd to win cup with Gundogan double|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs vēlāk runāja par to, ka sasniegums bija &quot;lietas, par kurām sapņojat, kad esat mazs bērns&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c89lxv5x1vzo|title=Winning FA Cup 'something you dream of when you’re a little kid' - Grealish|website=BBC Sport|access-date=2023-11-17|date=2023-06-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Nedēļu vēlāk viņš nospēlēja visu savas komandas Čempionu līgas finālspēli pret [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], kad Mančestras &quot;City&quot; izcīnīja savu pirmo un vienīgo &quot;[[:en:Treble (association football)|kontinentālo trijnieku]]&quot;, pēc uzvaras, ar rezultātu 1:0.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bt.com/sport/watch/video/clips/2023/june/tearful-grealish-its-what-you-work-your-whole-life-for|title=&quot;Tearful Grealish - &quot;It's what you work your whole life for&quot; &quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ladbible.com/sport/man-city-fans-uk-news-612273-20230611|title=Man City fans launch wild celebrations as they mount bus stops and smash cars after Champions League win|website=LADbible|access-date=2023-11-17|date=2023-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēcspēles intervijā Grīlišs sacīja, ka sasniegums ir &quot;tas, kam jūs strādājat visu mūžu&quot;, un nosauca savu treneri Gvardiolu par &quot;ģēniju&quot;.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pēc dienu un nakti pavadītas ballītes, Grīlišs bija redzams, iznākam no lidmašīnas ar nestabilu gaitu, acīmredzami piedzēries un ar miega trūkumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/av/football/65884877|title=Grealish stumbles as Man City arrive back home|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportbible.com/football/jack-grealish-man-city-champions-league-treble-797679-20230612|title=Jack Grealish looked like he'd had night out of his life after getting off plane|website=SPORTbible|access-date=2023-11-17|date=2023-06-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1459902/jack-grealish-man-city-party-ibiza/|title=Jack Grealish carried out of hotel by teammate as he admits not sleeping for 72 hours|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-11-17|date=2023-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš tika redzēts svinamies, tikai dažas stundas pirms Mančestras &quot;City&quot; parādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ladbible.com/sport/jack-grealish-full-kit-man-city-parade-550309-20230612|title=Man City's Jack Grealish was seen celebrating in full kit just hours before treble parade|website=LADbible|access-date=2023-11-17|date=2023-06-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Šīs parādes laikā plašsaziņas līdzekļi pozitīvi novērtēja Grīlišu, kā tādu, kurš lieliski pavada laiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://punditfeed.com/sports-news/football/drunk-grealish-twitter-reactions/|title=&quot;Drunk&quot; Grealish Steals the Show at Man City Parade: fans react on Twitter - Pundit Feed|website=punditfeed.com|access-date=2023-11-17|date=2023-06-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/news-doesn-t-clue-planet-on-fans-believe-jack-grealish-still-drunk-struggles-walk-manchester-city-s-celebration|title=&quot;Doesn't have a clue what planet he's on&quot; - Fans believe Jack Grealish is still drunk as he struggles to walk straight after Manchester City's treble celebration|last=Banerjee|first=Apratim|website=www.sportskeeda.com|access-date=2023-11-17|date=2023-06-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c2e6v8ez912o|title=Man City: The Oasis lyric, Jack Grealish and The Treble|website=BBC Sport|access-date=2023-11-17|date=2023-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/any-regrets-jack-grealish-reacts-once-lifetime-party-man-city-treble/bltfda38b364994bce8|title=Any regrets, Jack? Grealish reacts to ‘once in a lifetime’ party after Man City Treble triumph {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-17|date=2023-06-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc Mančestras &quot;City&quot; ļoti veiksmīgās 2022.—2023. gada sezonas, tika izteikts pieņēmums, ka Grīlišs varētu kļūt par potenciālu kandidātu uz [[Zelta bumba|Zelta bumbu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/lists/ballon-dor-2023-power-rankings/blt51e9eccbef548b72|title=Ballon d'Or 2023 Power Rankings: How Lionel Messi beat Erling Haaland to eighth Golden Ball after World Cup heroics {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-17|date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišu kritiķi uzslavēja par viņa lielo ieguldījumu Mančestras &quot;City&quot; panākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/lists/grealish-back-100-million-second-erling-haaland-influence-man-city/blt899eb3ab1e3d702d|title=Jack Grealish is back! £100-million star second only to Erling Haaland in influence at Man City this season {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-17|date=2023-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-kw/lists/manchester-city-ratings-every-player-performance-2022-23-season-ranked/blt8dbbe71adfa1b400|title=Man City ratings: Every treble-winning player's performance in the 2022-23 season - ranked {{!}} Goal.com English Kuwait|website=www.goal.com|access-date=2023-11-17|date=2023-06-12|language=en-KW}}&lt;/ref&gt; Nīls Džonstons no [[BBC Sport]] komentēja, ka Grīlišs ir kļuvis &quot;gandrīz neaizstājams lielajām spēlēm&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c0dp0k9pvzvo|title=Manchester City: Has Jack Grealish become undroppable?|website=BBC Sport|access-date=2023-11-17|date=2023-06-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Pats Grīlišs komentēja, ka tagad jūtas &quot;kā viens no Mančestras &quot;City&quot; galvenajiem spēlētājiem&quot; un, ka viņš ir stadijā, kura ir &quot;vislabākā, kādā viņš jebkad bijis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c2xezlvyxlpo|title=Manchester City: Jack Grealish says he now 'feels like one of the main players'|website=BBC Sport|access-date=2023-11-17|date=2023-03-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2023—pašlaik ====
2023. gada 16. augustā Grīlišs Mančestras &quot;City&quot; sastāvā uzvarēja 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]] pār [[Sevilla FC|Sevilla]], realizējot soda sitienu, pēcspēles sērijā, kad spēle bija beigusies ar 1:1 pēc pamatlaika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/manchester-city-v-sevilla-uefa-super-cup-report-63827806|title=&quot;City secure UEFA Super Cup after Palmer header sets up penalty shoot-out drama&quot;}}&lt;/ref&gt; 25. oktobrī Grīlišs tika izvēlēts Mančestras &quot;City&quot; spēles pret [[BSC Young Boys|Young Boys]] sākumsastāvā, Pepam Gvardiolam paziņojot, ka viņš “nemaz nešaubās par Džeku”. Grīlišs tika uzslavēts par sniegumu mačā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67212014|title=Haaland double seals Man City win at Young Boys|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c6pjv3wz5l3o|title=Manchester City: 'The people want Haaland to fail' - Pep Guardiola|website=BBC Sport|access-date=2023-11-17|date=2023-10-25|language=en}}&lt;/ref&gt; 29. oktobrī Grīlišs Mančestras &quot;City&quot; sastāvā aizvadīja spēli [[Mančestras derbijs|Mančestras derbijā]] pret &quot;Manchester United&quot; [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]] un tika augstu novērtēts par sniegumu tajā mačā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67256100|title=What needs to change at Man Utd after derby defeat?|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā karjera ==

=== Īrija ===
Spēlējot Īrijas jaunatnes izlasēs, bija zināms, ka Anglija tiecās pēc viņa; pat 2011. gadā, 15 gadu vecumā iekļaujot viņu savā U-17 izlasē, viņš noraidīja ielūgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/soccer/grealish-pledges-his-future-to-boys-in-green/29455715.html|title=Grealish pledges his future to Boys in Green|website=Independent.ie|access-date=2023-11-17|date=2013-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs [[Īrijas U-21 futbola izlase|Īrijas U-21]] izlasē debitēja 2013. gada augustā, nākot uz maiņu spēles beigās pret [[Fēru Salu U-21 futbola izlase|Fēru Salām]]. 2013. gadā Grīlišs atkārtoti apstiprināja vēlmi turpināt pārstāvēt Īriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/international/grealish-happy-to-stay-in-green-for-nights-like-these-1.1520997|title=Grealish happy to stay in green for nights like these|website=The Irish Times|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 2014. gada augustā Grīlišs atkal tika iekļauts Īrijas U-21 izlasē. Sākotnēji tika ziņots, ka viņš varētu noraidīt šo izsaukumu U-21 izlasē, jo ​​nav izlēmis par savu starptautisko nākotni,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/9441441/aston-villa-boss-paul-lambert-insists-jack-grealish-will-decide-his-own-international-future|title=Aston Villa will let Jack Grealish decide international future|website=Sky Sports|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/soccer/premier-league/lambert-jack-grealish-has-a-big-international-decision-to-make/30538586.html|title=Lambert: Jack Grealish has a big international decision to make|website=Independent.ie|access-date=2023-11-17|date=2014-08-26|language=en}}&lt;/ref&gt; tomēr, Grīlišs piedalījās Īrijas spēlē pret [[Vācijas U-21 futbola izlase|Vāciju]], zaudējot ar 2:0. Vēlāk atklājās, ka Grīlišs pēc sarunām ar [[Mārtins O'Nīls|Mārtinu O'Nīlu]] atteicās no izsaukuma uz Īrijas pieaugušo izlasi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2014. gada oktobrī Grīlišs nepiedalījās Īrijas U-21 izlases spēlē pret Norvēģiju, lai aizvadītu draudzības spēli aiz slēgtām durvīm ar savu klubu &quot;Aston Villa&quot;, un [[Anglijas U-21 futbola izlase|Anglijas U-21]] izlases galvenais treneris [[Gerets Sautgeits]] apstiprināja, ka [[Anglijas Futbola asociācija|Futbola asociācija]] monitorē spēlētāja situāciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/oct/06/gareth-southgate-england-under-21s-jack-grealish-republic-of-ireland-under-21s|title=Gareth Southgate hopes Jack Grealish decides to play for England|work=The Guardian|access-date=2023-11-17|date=2014-10-06|last=Association|first=Press|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/soccer/international-soccer/jack-grealish-withdraws-from-ireland-under-21-squad-and-noel-king-accepts-his-reasons/30643308.html|title=Jack Grealish withdraws from Ireland under-21 squad and Noel King &quot;accepts&quot; his reasons|website=Independent.ie|access-date=2023-11-17|date=2014-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt; 17. oktobrī parādījās ziņas, ka Grīlišs ir piekritis dalībai Īrijas pieaugušo izlasē un debitēs nākamajā mēnesī,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29660430|title=Grealish expected to choose Republic|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; taču spēlētājs to noliedza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thescore.ie/jack-grealish-ireland-future-1729749-Oct2014/|title=Confusion surrounds Grealish’s international future despite reports|website=web.archive.org|access-date=2023-11-17|date=2014-10-18|archive-date=2014-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20141018111118/http://www.thescore.ie/jack-grealish-ireland-future-1729749-Oct2014/}}&lt;/ref&gt; [[Īrijas Futbola asociācija]] Grīlišam 2015. gada martā piešķīra balvu kā gada labākajam U-21 spēlētājam, viņam paziņojot, ka pēdējā gada laikā ir paņēmis pārtraukumu no jaunatnes izlases spēlēm, lai koncentrētos uz iekļūšanu &quot;Aston Villa&quot; pirmajā komandā un, ka viņš cer tuvākajā nākotnē atgriezties Īrijas izlasē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2015-03-22|title=VIDEO: Grealish set to return to Ireland set-up|url=https://www.rte.ie/sport/soccer/2015/0322/688974-video-grealish-likely-to-return-to-ireland-set-up/|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada maijā O'Nīls apstiprināja, ka Grīlišs ir noraidījis vēl vienu izsaukumu uz Īrijas pieaugušo izlasi, šoreiz uz draudzības spēli pret Angliju un Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēli pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32703107|title=Grealish turns down Republic call-up|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Anglijas izlases treneris [[Rojs Hodžsons]] atklāja, ka, lai gan viņš ir sazinājies ar Grīlišu, viņš izvēlējās neiekļaut viņu savā izlasē, lai stātos pretī Īrijai, dēļ iespējamās pretreakcijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32840053|title=Hodgson feared reaction to Grealish|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada augustā Hodžsons tikās ar Grīlišu, lai pārrunātu viņa nākotni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/aston-villa-star-jack-grealish-9999788|title=Aston Villa star Jack Grealish could get Euros chance|last=Evans|first=Gregg|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-17|date=2015-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Anglija ===
2015. gada 28. septembrī Grīlišs apstiprināja, ka ir nolēmis pārstāvēt Angliju starptautiskā līmenī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34382195|title=Grealish picks England over Republic|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Anglijas U-21 izlases sastāvā viņš debitēja 2016. gada 19. maijā, 72. minūtē aizstājot [[Rubens Loftuss-Čīks|Rubenu Loftusu-Čīku]], ar 1:0 uzvarot [[Portugāles U-21 futbola izlase|Portugāli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12016/10288368/england-u21-1-0-portugal-u21-grealish-plays-in-toulon-win|title=England U21 1-0 Portugal U21: Grealish plays in Toulon win|website=Sky Sports|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs tika iekļauts Anglijas U-21 izlasē 2017. gada [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|UEFA Eiropas U-21 čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/2017-european-u21-championships-squads-10627320|title=Squads, fixtures, results, stadiums and more for 2017 European U21 Championships|last=Stephenson|first=Billy|website=The Mirror|access-date=2023-11-17|date=2017-06-26|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2016. līdz 2017. gadam viņš aizvadīja septiņas spēles U-21 izlasē, gūstot divus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU21pg4.html|title=England Matches - Under-21's 2010-20|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2023-11-17}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 31. augustā Grīlišs pirmo reizi tika izsaukts uz [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] pieaugušo izlasi [[UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]] un [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12016/12060478/jack-grealish-gets-first-england-call-up-from-gareth-southgate|title=Jack Grealish gets first England call-up from Gareth Southgate|website=Sky Sports|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 8. septembrī viņš debitēja pieaugušo izlasē, 76. minūtē nākot uz maiņu, spēlējot neizšķirti 0:0 pret Dāniju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53980518|title=England draw dull Denmark game|work=BBC Sport|access-date=2023-11-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 1. jūnijā Grīlišs tika iekļauts 26 cilvēku izlasē no jauna pārceltajam [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] turnīram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/articles/2021/Jun/01/20210601-england-squad-named-for-uefa-euro-2020|title=England's squad of 26 players for UEFA EURO 2020 has been named|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2023-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt; 29. jūnijā, astotdaļfināla mačā pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], Grīlišs nāca uz maiņu 68. minūtē un tiešā veidā sekmēja abu vārtu guvumus, uzvarot ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2021/06/29/football/1624976933_157859.html|title=England 2-0 Germany summary: score, goals, highlights, Euro 2020 - AS.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-18|date=2021-07-04|archive-date=2021-07-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210704015333/https://en.as.com/en/2021/06/29/football/1624976933_157859.html}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 9. oktobrī Grīlišs guva savus pirmos vārtus izlasē, pēc tam, kad 73. minūtē nāca uz maiņu Anglijas [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/england/mens-senior-team/fixtures-results/2021/Andorra-0-5-england-fifa-2022-world-cup-european-qualifier-match-report-20210910|title=England clocked up a five-goal victory over Andorra in October's World Cup qualifier|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2023-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Anglijas izlases pirmajā spēlē, [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], 2022. gada 21. novembrī pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]], Grīlišs guva savus otros vārtus izlasē un Anglijas izlases sestos vārtus mačā.&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/nov/21/englands-jack-grealish-keeps-promise-to-fan-with-goal-celebration-against-iran|title=England’s Jack Grealish keeps promise to fan with goal celebration against Iran|work=The Guardian|access-date=2023-11-18|date=2022-11-21|last=Belam|first=Martin|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Spēles stils ==
Grīlišs ir tehniski apdāvināts spēlētājs kā malējais uzbrucējs vai uzbrūkošais pussargs, un viņš ir slavens ar spēju skrienot, ar driblu apspēlēt aizsargus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/sep/12/jack-grealish-real-deal-aston-villa|title=Jack Grealish turning into the real deal as he keeps his options open|work=The Guardian|access-date=2023-11-18|date=2014-09-12|last=Glendenning|first=Barry|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2520258-jack-grealish-will-be-the-emerging-face-of-the-premier-league-this-season|title=Jack Grealish Will Be the Emerging Face of the Premier League This Season|last=Tighe|first=Sam|website=Bleacher Report|access-date=2023-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-jack-grealish-transfer-21567597|title=Jack Grealish proves he is the best in Europe and worth £100m to Man City|last=Brotherton|first=Alex|website=Manchester Evening News|access-date=2023-11-18|date=2021-09-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišu par viņa profesionalitāti ir uzslavējuši arī tie, kas viņu trenēja, [[Dīns Smits]] viņu nosauca par &quot;ļoti labu profesionāli&quot; ​​un Peps Gvardiola komentēja, ka viņu &quot;pārsteidza tas, cik profesionāls&quot; viņš ir.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/News/2019/03/04/dean-smith-on-jack-grealish-captaincy|title=&quot;Dean Smith: The moment I told Jack Grealish he was captain&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/mens/manchester-city-sheffield-united-pep-guardiola-embargo-63817691|title=&quot;Guardiola hails Grealish professionalism&quot;}}&lt;/ref&gt;

Neskatoties uz to, ka viņš nav apveltīts ar izcilu ātrumu, viņš ir veikls spēlētājs, kuram piemīt ātra kāju darbība, laba tempa maiņa un lielisks līdzsvars.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Spēlējot, Grīlišs valkā bērnu izmēra apakšstilbu aizsargus, lai saglabātu spēju efektīvi kontrolēt bumbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/jack-grealish-what-you-aston-7745529|title=Jack Grealish: What do you get Aston Villa's wing whizz-kid for his 19th birthday today?|last=Kendrick|first=Mat|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-18|date=2014-09-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš valkā savas futbola zeķes norullētas, māņticības dēļ, kā rezultātā tiesneši ir brīdinājuši viņu tās uzvilkt atpakaļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32218865|title=Superstition behind Grealish's socks|work=BBC Sport|access-date=2023-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Papildus savām bumbas spēles prasmēm, Grīlišs ir pazīstams arī ar spēju radīt iespējas saviem komandas biedriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/what-does-aston-villas-140-million-jack-grealish-bring-to-manchester-city/|title=What does Aston Villa's $140 million Jack Grealish bring to Manchester City?|website=CBSSports.com|access-date=2023-11-18|date=2021-08-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Grīlišs bieži tiek salīdzināts ar [[Pols Gaskoins|Polu Gaskoinu]] un [[Deivids Bekhems|Deividu Bekhemu]] viņa talanta un popularitātes dēļ Anglijā.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/jack-grealish-man-city-fa-cup-beckham-e7b04b8978e9bdb1ca0746f012549696|title=A mix of Beckham and Gazza, Man City's Grealish emerging as the face of English soccer|website=AP News|access-date=2023-11-18|date=2023-05-31|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12136010/jack-grealish-relishing-england-chance-and-paul-gascoigne-comparisons|title=Jack Grealish relishing England chance - and Paul Gascoigne comparisons|website=Sky Sports|access-date=2023-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jun/13/jack-grealish-is-having-the-best-week-of-his-life-manchester-city-treble|title=The hedonist’s hedonist: why Jack Grealish is having the best week of his life|work=The Guardian|access-date=2023-11-18|date=2023-06-13|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 12. februārī intervijā [[Talksport]] bijušais &quot;Aston Villa&quot; komandas biedrs [[Emiljano Martiness|Emiliano Martiness]] raksturoja Greališu kā &quot;vistalantīgāko spēlētāju, ko viņš jebkad redzējis&quot; un pauda pārsteigumu, ka viņš Anglijas izlasē nav aizvadījis vairāk spēļu. Martiness turpināja: &quot;viņš nekad nezaudē bumbu. Kad es redzu Grīlišu skrienam, tas vienmēr ir sitiens mērķī vai stūra sitiens. Viņš apspēlēs divus vai trīs spēlētājus.&quot; Martiness Grīlišu salīdzināja arī ar savu komandas biedru Argentīnas izlasē, [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/833327/aston-villa-jack-grealish-lionel-messi-arsenal-emiliano-martinez-arsenal/|title=Grealish is 'Messi with a right foot' and 'most talented star' ex-Arsenal man has seen|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-11-18|date=2021-02-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
2020. gada martā tika konstatēts, ka Grīlišs ir pārkāpis valdības norādījumus palikt mājās, saistībā ar COVID-19 noteikumiem, un &quot;Aston Villa&quot; viņam uzlika naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/News/2020/03/30/club-statement-jack-grealish|title=&quot;Club statement&quot;}}&lt;/ref&gt; Grīlišam tika aizliegts vadīt transportlīdzekli uz deviņiem mēnešiem Apvienotajā Karalistē, un viņam tika uzlikts naudas sods 82 499 mārciņu apmērā pēc tam, kad viņš atzina savu vainu divos apsūdzības punktos par neuzmanīgu braukšanu 2020. gada martā un oktobrī, no kuriem vienā tika nofilmēts, kā viņš savā automašīnā pagrieziena laikā saduras ar vairākām stāvošām automašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/aston-villa/jack-grealish-driving-ban-fine-news-b1774208.html|title=Jack Grealish banned from driving for nine months and fined after pleading guilty to careless driving|website=The Independent|access-date=2023-11-18|date=2020-12-15|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-england-birmingham-55315924|title=Jack Grealish: Aston Villa captain banned from driving|work=BBC News|access-date=2023-11-18|date=2020-12-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Grīlišs ir pazīstams ar savu draudzeni Sašu Rebeku Etvudu kopš tikšanās ar viņu vidusskolā, 16 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birminghamworld.uk/news/people/sasha-attwood-message-jack-grealish-champions-league-4179589|title=&quot; 'Beyond proud': Sasha Attwood pens heartwarming message to Jack Grealish after Champions League win&quot;}}&lt;/ref&gt; Viņa vec-vec-vectēvs Billijs Garetijs arī bija futbolists, kurš aizvadīja vienu spēli Anglijas izlasē un uzvarēja 1905. gada FA kausa finālā ar &quot;Aston Villa&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/aston-villa-1905-fa-cup-9067929|title=Aston Villa v Arsenal: This 1905 FA Cup winner is related to a current Villa star - find out who|last=Kendrick|first=Mat|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-18|date=2015-05-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandstats.com/player.php?pid=285|title=englandstats.com {{!}} 285 Billy Garraty (1903)|website=www.englandstats.com|access-date=2023-11-18}}&lt;/ref&gt; Grīlišam ir māsa Hollija, kurai ir cerebrālā trieka. Viņš viņu raksturo kā savu &quot;labāko draugu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.joe.co.uk/sport/jack-grealish-says-little-sister-with-cerebral-palsy-is-his-best-friend-368035|title=Jack Grealish says little sister with cerebral palsy is his 'best friend'|last=Hopkins|first=Steve|website=JOE.co.uk|access-date=2023-11-18|date=2022-11-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ir zināms, ka Grīlišam ir ciešas attiecības ar daudziem viņa Mančestras &quot;City&quot; komandas biedriem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1459925/jack-grealish-bernardo-silva-transfer-man-city/|title=Grealish spotted begging Silva to stay at Man City during treble celebrations|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-11-18|date=2023-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt; īpaši ar norvēģi Erlingu Hālandu. Par attiecībām ar Hālandu, Greālišs komentēja, ka viņš &quot;ar viņu ļoti labi saprotas&quot;, viņam ir &quot;tāda paša veida humora izjūta&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportbible.com/football/jack-grealish-man-city-erling-haaland-lifestyle-766461-20230505|title=Jack Grealish gives refreshingly honest insight into his lifestyle choices compared to Erling Haaland|website=SPORTbible|access-date=2023-11-18|date=2023-05-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs ir nosaucis [[Elviss Preslijs|Elvisu Presliju]] un [[Queen]] kā divus no saviem iecienītākajiem mūzikas māksliniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/lists/11-fun-facts-about-jack-grealish/blt868fd39c9dc7c021|title=11 fun facts about Jack Grealish {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-18|date=2023-05-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Publiskais tēls ==
Grīlišu viņa komandas biedri dažreiz sauc par ''Peaky Jack''. Nosaukums ir atsauce uz BBC drāmas šovu ''[[Birmingemas banda|Peaky Blinders]]'', kura darbība norisinās Birmingemā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/jack-grealish-given-new-nickname-by-teammates-after-atletico-madrid-antics-34921501|title=Jack Grealish given new nickname by teammates after Atletico Madrid antics|website=OneFootball|access-date=2023-11-18|date=2023-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs ir arī amatieru diskžokejs, zināms kā ''DJ Grealo''.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/jack-grealish-dj-grealo-man-city-star-debut-on-decks/bltd8c41696b04fcb84|title=Jack Grealish becomes DJ Grealo! Man City star teams up with Oliver Heldens and OKX for his debut on the decks {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-18|date=2023-05-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš savulaik izteicies, ka, ja nebūtu kļuvis par futbolistu, viņš būtu pasākumu koordinators [[Ibiza]]s vai [[Tenerife]]s klubos.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Bieži tiekot salīdzinātam ar populāro un dedzīgi apbrīnoto angļu spēlētāju Polu Gaskoinu,&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Grīlišs tiek plaši uzskatīts par vienu no populārākajiem un relatīvākajiem sportistiem Anglijā&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4287363/2023/03/11/jack-grealish-britain-most-marketable-footballer/|title=‘The full package’: How Jack Grealish became the most marketable UK footballer since Beckham|last=Evans|first=Gregg|website=The Athletic|access-date=2023-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/jack-grealish-england-germany-euro-2020-b1875435.html|title=Why do England fans love Grealish? He is their symbol of possibility|website=The Independent|access-date=2023-11-18|date=2021-07-01|language=en}}&lt;/ref&gt; un ir pazīstams ar savu piezemēto un pazemīgo personību,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/villa-jack-grealish-man-city-23975173|title=Brilliant Jack Grealish story that will make every Villa fan smile|last=Kendrick|first=Mat|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-18|date=2022-05-16|language=en}}&lt;/ref&gt; komandas biedram Ilkajam Gindoganam viņu nosaucot par &quot;tik pazemīgu un tīru&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/ilkay-gundogan-explains-why-lionel-messi-cristiano-ronaldo-only-comparison-man-city-erling-haaland/bltc664c35e774348b9|title=Ilkay Gundogan explains why ‘Lionel Messi &amp; Cristiano Ronaldo are the only comparison’ for Man City sensation Erling Haaland {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-11-18|date=2023-06-26|language=en}}&lt;/ref&gt; Grīlišs ir arī slavēts par to, kā viņš mijiedarbojas ar saviem faniem un novērtē tos.&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ladbible.com/sport/jack-grealish-signed-shirt-boy-letter-braille-557153-20230617|title=Visually-impaired boy says Jack Grealish signed shirt and braille letter has ‘made my decade’|website=LADbible|access-date=2023-11-18|date=2023-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Aston Villa'''
* [[Anglijas futbola čempionāts]] izslēgšanas spēles: 2019&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48331145|title=Championship play-off final: Aston Villa 2-1 Derby County|date=2019. gada 24. maijs|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;
* [[FA kauss]] finālists: 2014—15&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/32856754|title=Arsenal 4-0 Aston Villa|date=2015. gada 29. maijs|via=www.bbc.co.uk}}&lt;/ref&gt;
* [[Anglijas Līgas kauss]] finālists: 2019—20&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51601970|title=Aston Villa 1-2 Manchester City: Sergio Aguero &amp; Rodri goals secure third Carabao Cup in a row|date=2020. gada 28. febr.|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;

'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/4260/Jack-Grealish/overview|title=Jack Grealish Manchester City Midfielder, Profile &amp; Stats &amp;#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}&lt;/ref&gt; [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]
* [[FA kauss]]: 2022—23
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t&lt;/ref&gt;
'''Anglija'''

* [[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: 2020&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198762|title=Euro 2020 final: England beaten by Italy on penalties|date=2021. gada 10. jūl.|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;
'''Individuālie'''

* &quot;Aston Villa&quot; sezonas labākais spēlētājs: 2019—20&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;
* &quot;Aston Villa&quot; sezonas jaunais labākais spēlētājs: 2014—15&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/News/2015/05/22/awards-announced-find-out-our-playeryoung-player-of-the-season|title=&quot;Awards announced: Find out player/young Player of the Season&quot;}}&lt;/ref&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist-ua}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Grīlišs, Džeks}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietummidlendas grāfistē dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Notts County FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>tlkb3dgubmgsus78g79e7zc0mgomm0b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gençlerbirliği S.K.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>443965</id>
    <revision>
      <id>4472073</id>
      <parentid>4374754</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:41:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4472073</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3643" sha1="6ssvf627ptpfgrgfz6xo4c3bdyovak3" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #000000
| bg_color        = #FF0000
| nos             = ''Gençlerbirliği S.K.''
| logo_links      = Genclerbirligi SK logo.svg
| logo_izm        = 150px
| pilns           = ''Gençlerbirliği Spor Kulübü''
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Turcija|Ankara}}
| līga            = [[TFF 1. Lig]]
| sez             = 2025.—2026.
| poz             = 14. vieta
| dib             = 1923
| dib_mēn         = 3
| dib_dat         = 14
| dib_com         =
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = [[Eryaman stadions|''Eryaman'' stadions]]
| ietilp          = 22 000
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Turcija}} Arda Çakmak
| tren            = ''vakants amats''
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|http://genclerbirligi.org.tr/}}
|pattern_la1=_black_stripes_thin1| pattern_b1=_gençlerbirligi1314h
|pattern_ra1=_black_stripes_thin1|leftarm1=ff0000| body1=ff0000
|rightarm1=ff0000| shorts1=000000| socks1=000000
|pattern_la2=_blackborder|pattern_b2=_gen1415a|pattern_ra2=_blackborder
|leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=FF0000
|pattern_la3=_blackborder|pattern_b3=_gen1415t|pattern_ra3=_blackborder
|leftarm3=FFFFFF|body3=FFFFFF|rightarm3=FFFFFF|shorts3=FFFFFF|socks3=FFFFFF
}}
'''''Gençlerbirliği S.K.'''''  ir profesionāls [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ankara]]s. Klubs ir dibināts 1923. gadā, pašlaik spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Eryaman stadions|Eryaman]]'' stadionā, kura ietilpība ir 22&amp;nbsp;000 skatītāju vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rehau.com/group-en/eryaman-stadion |title=Eryaman Stadium - Ankara, Turkey |language=en |accessdate={{dat|2019|10|20||bez}} |website=rehau.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191020134834/https://www.rehau.com/group-en/eryaman-stadion |archivedate={{dat|2019|10|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kluba futbolisti ir divas reizes uzvarējuši Turcijas čempionātā līdz Superlīgas izveidei — 1941. un 1946. gadā. Klubs ir divreiz uzvarējis arī [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa]] izcīņā (1987. un 2001. gadā ).

== Sasniegumi ==
* '''Turcijas futbola čempionāts''' (1924—1951)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkchamp.html |title=Turkey - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2019|10|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (2): 1941, 1946
** Vicečempioni (1): 1950
* '''[[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkcuphist.html |title=Turkey - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1986–87, 2000–01
** Finālisti (3): 2002–03, 2003–04, 2007–08
* '''Turcijas premjerministra kauss'''
** Finālisti (1): 1946
* '''Ankaras futbola līga'''
** Čempioni (9): 1929–30, 1931–32, 1932–33, 1934–35, 1939–40, 1940–41, 1945–46, 1949–50, 1950–51

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://genclerbirligi.org.tr/ Oficiālā mājaslapa] {{tr ikona}}
* [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=53055/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/turkey/genclerbirligi/2219/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Turcija-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola Superlīga}}

[[Kategorija:Turcijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Gençlerbirliği S.K.]]</text>
      <sha1>6ssvf627ptpfgrgfz6xo4c3bdyovak3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukraine International Airlines reiss 752</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449327</id>
    <revision>
      <id>4471937</id>
      <parentid>4179060</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:09:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Irāna]]; pievienoju [[Kategorija:Militārisms Irānā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4471937</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4814" sha1="63lgxho5swmxeti20u2dulbp1r3m1n3" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Ukraine International Airlines}}
{{Lidaparāta negadījuma infokaste
 | name            = ''Ukraine International Airlines'' reiss 752
 | occurrence_type = 
 | image           = UR-PSR (B738) at Ben Gurion Airport.jpg
 | caption         = ''Boeing 737-8KV'' lidmašīna 2019. gadā
 | image2          = 
 | caption2        = 
 | date            = {{dat|2020|1|8|N|bez}}
 | summary         = 
 | site            = Netālu no Šariaras [[Teherāna (ostāns)|Teherānas ostānā]], [[Irāna|Irānā]]
 | coordinates     = {{coord|35|33|40|N|51|06|14|E|type:event_region:IR-07|display=it}}
 | aircraft_type   = ''[[Boeing 737|Boeing 737-8KV]]''
 | operator        = ''[[Ukraine International Airlines]]''
|tail_number      = UR-PSR
|origin           = {{vieta|Irāna|Teherāna}}
|destination      = {{vieta|Ukraina|Kijiva}}
|passengers       = 167
|crew             = 9
|injuries         =
|fatalities       = 176&lt;ref name=crash&gt;{{cite web|title=Ukrainian Boeing plane crashes in Iran, 176 people dead|url=https://edition.cnn.com/middleeast/live-news/iran-plane-crash-live-intl-hnk/index.html|publisher=CNN|accessdate=8 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200108104442/https://edition.cnn.com/middleeast/live-news/iran-plane-crash-live-intl-hnk/index.html|archive-date=8 January 2020|date=8 January 2020}}&lt;/ref&gt;
|survivors        = 0
}}
'''''Ukraine International Airlines'' reiss 752''' ('''PS752''') bija [[Ukraina]]s lidsabiedrības ''[[Ukraine International Airlines]]'' starptautisks pasažieru lidmašīnas reiss no [[Teherāna]]s [[Irāna|Irānā]] uz [[Kijiva|Kijivu]] Ukrainā {{dat|2020|1|8||bez}}. ''[[Boeing 737|Boeing 737-8KV]]'' lidmašīna tika notriekta neilgi pēc pacelšanās apmēram 15 km no lidostas.&lt;ref name=&quot;reuters-7-jan&quot;&gt;{{cite web |title=Ukrainian airplane with 180 aboard crashes in Iran: Fars |url=https://www.reuters.com/article/us-iran-crash/ukrainian-airplane-with-180-aboard-crashes-in-iran-fars-idUSKBN1Z70EL |publisher=[[Reuters]] |accessdate=8 January 2020 |date=8 January 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200108035747/https://www.reuters.com/article/us-iran-crash/ukrainian-airplane-with-180-aboard-crashes-in-iran-fars-idUSKBN1Z70EL |archive-date=8 January 2020 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;aj-8-jan&quot;&gt;{{cite web |title=Ukrainian airliner crashes near Tehran: Iranian media |url=https://www.aljazeera.com/news/2020/01/ukrainian-airliner-crashes-tehran-iranian-media-200108032720868.html |publisher=[[Al Jazeera]] |accessdate=8 January 2020 |date=8 January 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200108034517/https://www.aljazeera.com/news/2020/01/ukrainian-airliner-crashes-tehran-iranian-media-200108032720868.html |archive-date=8 January 2020 }}&lt;/ref&gt; Lidmašīnā atradās 167 pasažieri un 9 apkalpes locekļi, kas visi (kopā 176 personas) gāja bojā. Saskaņā ar ASV, Kanādas un Lielbritānijas izlūkdienestiem lidmašīnu notrieca irānieši ar zeme—gaiss tipa raķeti.&lt;ref name=cnbc0109&gt;[https://www.cnbc.com/2020/01/09/trump-says-he-has-doesnt-believe-the-boeing-plane-crash-in-iran-was-due-to-mechanical-error.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200109213226/https://www.cnbc.com/2020/01/09/trump-says-he-has-doesnt-believe-the-boeing-plane-crash-in-iran-was-due-to-mechanical-error.html |date=9 January 2020 }} Iran missile appears to have shot down Ukraine-bound Boeing airliner, US sources tell NBC News, CNBC&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |last1=Jamali |first1=Naveed |last2=Laporta |first2=James |last3=Da Silva |first3=Chantal |last4=O'Connor |first4=Tom |title=Iranian Missile System Shot Down Ukraine Flight, Probably By Mistake, Sources Say |url=https://www.newsweek.com/iranians-shot-down-ukraine-flight-mistake-sources-1481313 |website=Newsweek.com |publisher=Newsweek |accessdate=9 January 2020 |date=9 January 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200109171639/https://www.newsweek.com/iranians-shot-down-ukraine-flight-mistake-sources-1481313 |archive-date=9 January 2020 }}&lt;/ref&gt; Vēlāk notriekšanu atzina arī Irānas oficiālie pārstāvji, nosaucot to par cilvēcisku kļūdu saasinātā militārā situācijā.&lt;ref&gt;[https://www.bbc.com/news/world-middle-east-51073621 BBC: Iran plane crash: Ukrainian jet was 'unintentionally' shot down]&lt;/ref&gt;

Šī ir lielākā aviokatastrofa Irānas teritorijā pēdējos vairāk nekā 10 gados. Tā notika ASV un Irānas politiskās krīzes laikā dažas stundas pēc tam, kad Irānas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja divas ASV bruņoto spēku bāzes Irākā, kas bija atbilde ASV veiktajai [[Kāsems Soleimānī|Kāsema Soleimānī]] nogalināšanai dažas dienas iepriekš.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Aizmetnis}}

[[Kategorija:Militārisms Irānā]]
[[Kategorija:Aviokatastrofas]]
[[Kategorija:2020. gads]]</text>
      <sha1>63lgxho5swmxeti20u2dulbp1r3m1n3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deklans Raiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450685</id>
    <revision>
      <id>4472059</id>
      <parentid>4470779</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:12:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472059</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3908" sha1="f89frv1s35ae29rdt3n06cov38o3xk7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|14}}
| birth_place = 
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalyears3 = 2016—2017
| nationalyears4 = 2017—2018
| playername = Deklans Raiss
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2015—2023
| years2 = 2023—pašlaik
| name = 
| nationalcaps5 = 3
| nationalteam4 = {{flaga|Īrija}} Īrija U21
| nationalcaps6 = 62
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 5
| nationalteam5 = {{fb|IRE}}
| nationalteam6 = {{fb|ENG}}
| nationalyears5 = 2018
| nationalyears6 = 2019—
| ntupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}}
| nationalyears1 = 2015
| nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrija U19
| caps1 = 204
| caps2 = 63
| image = 1 declan rice arsenal 2025 (cropped).jpg
| caption = Raiss 2025. gadā
| clubnumber = 41
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/15072023-arsenal_beidzot_oficiali_noperk_raisu_un_|title=&quot;Arsenal&quot; beidzot oficiāli nopērk Raisu un labo britu transfēru rekordu|date=2023. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Kingstona pie Temzas}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC]]
| goals1 = 10
| goals2 = 8
| height = 185
| nationalcaps1 = 3
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrija U17
| nationalcaps2 = 6
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 5
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrija U16
| pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}}
}}'''Deklans Raiss''' ({{Val|en|Declan Rice}}; dzimis {{Dat|1999|1|14}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Raiss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Arsenal FC|Arsenal]].

[[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] sastāvā debitējis 2019. gadā. Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].
== Sasniegumi ==
'''West Ham United'''

* [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/08062023-west_ham_pedeja_minute_triumfe_eiropas_ko&lt;/ref&gt;

'''Arsenal'''
* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]&lt;ref&gt;{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2023&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06082023-arsenal_izglabjas_pielikta_laika_11_minut|title=&quot;Arsenal&quot; izglābjas pieliktā laika 11. minūtē un pendelēs izcīna sezonas pirmo trofeju|date=2023. gada 6. aug.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

'''Anglija'''

* [[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]
* [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta : 2018—19

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Raiss, Deklans}}

[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>f89frv1s35ae29rdt3n06cov38o3xk7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tamijs Eibrahams</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450686</id>
    <revision>
      <id>4471704</id>
      <parentid>4403487</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:32:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4471704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3941" sha1="4kwpdl8jksane199wv6fygmh9zc9c88" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Tamijs Eibrahams
| image = FC Salzburg gegen AS Roma (UEFA Euroleague play-off, 2023-02-16) 39 (cropped2).jpg
| caption = Eibrahams 2023. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|2}}
| birth_place = {{vieta|Anglija|Kambervela}}
| height = 190
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| clubnumber = 9
| years1 = 2016—2021
| years2 = 2016—2017
| years3 = 2017—2018
| years4 = 2018—2019
| years5 = 2021—2026
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| caps1 = 58
| caps2 = 41
| caps3 = 31
| caps4 = 37
| caps5 = 84
| goals1 = 21
| goals2 = 23
| goals3 = 5
| goals4 = 25
| goals5 = 26
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalyears3 = 2016—2019
| nationalyears4 = 2017—2022
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalteam4 = {{fb|ENG}}
| nationalcaps1 = 5
| nationalcaps2 = 14
| nationalcaps3 = 25
| nationalcaps4 = 11
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 5
| nationalgoals3 = 9
| nationalgoals4 = 3
| ntupdate = 
| pcupdate = {{dat|2026|01|27|sk|bez}}
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| years6 = 2024—2025
| caps6 = 28
| goals6 = 3
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| years7 = 2025—2026
| caps7 = 18
| goals7 = 7
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}

'''Tamijs Eibrahams''' ({{Val|en|Tammy Abraham}}, dzimis {{Dat|1997|10|2}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Eibrahams pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''''Chelsea'''''

* [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētājs: 2020–21
* [[UEFA Superkauss]]: 2021

'''''Aston Villa'''''
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[Anglijas Championship]] izslēgšanas spēles: 2019

'''''AS Roma'''''

* [[UEFA Eiropas konferenču līga]]: 2021—22&lt;ref&gt;https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/match/2033451--roma-vs-feyenoord/&lt;/ref&gt;

'''' AC Milan'''

* [[Supercoppa Italiana]]: 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Bristol City F.C.|Bristol City]] sezonas labākais spēlētājs: 2016–17

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Eibrahams, Tamijs}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]

[[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>4kwpdl8jksane199wv6fygmh9zc9c88</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Injigo Martiness</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450745</id>
    <revision>
      <id>4471995</id>
      <parentid>4320022</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:30:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4471995</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3288" sha1="c5omrafghjuly8en4yfj8vce6582sfl" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|17}}
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21
| nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23
| nationalteam4 = {{fb|ESP}}
| nationalyears1 = 2011
| nationalyears2 = 2011—2013
| nationalyears3 = 2012
| nationalyears4 = 2013—2023
| playername = Injigo Martiness
| years1 = 2009—2011
| nationalgoals4 = 1
| years2 = 2011—2018
| years3 = 2018—2023
| name = 
| birth_place = 
| nationalcaps5 = 8
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam5 = {{fb|Basku Zeme}}
| nationalyears5 = 2011—2019
| nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20
| nationalgoals3 = 0
| caps1 = 54
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| caps2 = 205
| caps3 = 152
| caption = Martiness 2019. gadā
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad|Real Sociedad B]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]]
| countryofbirth = {{vieta|Spānija|Ondaro}}
| goals1 = 2
| nationalgoals2 = 0
| goals2 = 16
| goals3 = 6
| height = 182
| image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 Inigo Martinez (cropped).jpg
| nationalcaps1 = 1
| nationalcaps2 = 15
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 21
| nationalgoals1 = 0
| pcupdate = {{dat|2025|08|10|sk|bez}}
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| years4 = 2023—2025
| caps4 = 48
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years5 = 2025—
| caps5 = 0
| goals5 = 0
}}'''Injigo Martiness''' ({{Val|es|Iñigo Martínez}}; dzimis {{Dat|1991|5|17}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Martiness pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Al Nassr]]''.

== Sasniegumi ==
'''Athletic Bilbao'''

* [[Spānijas Superkauss]]: 2020—21
'''Barcelona'''

* [[La Liga]]: [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]]
* [[Copa del Rey]]: 2024—25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā|website=sportazinas.com|work=|accessdate=2025-04-27|date=}}&lt;/ref&gt;
* [[Spānijas Superkauss]]: 2025

'''Al Nassr'''
* [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari|website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Martiness, Injigo}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]]

[[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>c5omrafghjuly8en4yfj8vce6582sfl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471996</id>
      <parentid>4471995</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:32:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471996</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3289" sha1="i37j79ygxdaiv74hflveffphdiuhsxq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|17}}
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21
| nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23
| nationalteam4 = {{fb|ESP}}
| nationalyears1 = 2011
| nationalyears2 = 2011—2013
| nationalyears3 = 2012
| nationalyears4 = 2013—2023
| playername = Injigo Martiness
| years1 = 2009—2011
| nationalgoals4 = 1
| years2 = 2011—2018
| years3 = 2018—2023
| name = 
| birth_place = 
| nationalcaps5 = 8
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam5 = {{fb|Basku Zeme}}
| nationalyears5 = 2011—2019
| nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20
| nationalgoals3 = 0
| caps1 = 54
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| caps2 = 205
| caps3 = 152
| caption = Martiness 2019. gadā
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad|Real Sociedad B]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]]
| countryofbirth = {{vieta|Spānija|Ondaro}}
| goals1 = 2
| nationalgoals2 = 0
| goals2 = 16
| goals3 = 6
| height = 182
| image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 Inigo Martinez (cropped).jpg
| nationalcaps1 = 1
| nationalcaps2 = 15
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 21
| nationalgoals1 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| years4 = 2023—2025
| caps4 = 48
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years5 = 2025—
| caps5 = 31
| goals5 = 3
}}'''Injigo Martiness''' ({{Val|es|Iñigo Martínez}}; dzimis {{Dat|1991|5|17}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Martiness pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Al Nassr]]''.

== Sasniegumi ==
'''Athletic Bilbao'''

* [[Spānijas Superkauss]]: 2020—21
'''Barcelona'''

* [[La Liga]]: [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]]
* [[Copa del Rey]]: 2024—25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā|website=sportazinas.com|work=|accessdate=2025-04-27|date=}}&lt;/ref&gt;
* [[Spānijas Superkauss]]: 2025

'''Al Nassr'''
* [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari|website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Martiness, Injigo}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]]

[[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>i37j79ygxdaiv74hflveffphdiuhsxq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektriskā ķēde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>451431</id>
    <revision>
      <id>4471670</id>
      <parentid>4360682</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:16:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4471670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44646" sha1="5dmtuq8jwuk69lw9eaf4fjnjq1jjlm6" xml:space="preserve">[[Attēls:Ohm's law pic3.svg|thumbnail|235px|Vienkārša (nesazarota) elektriskā ķēde ar strāvas avotu, patērētāju (aktīvo pretestību) un vadiem]]
'''Elektriskā ķēde''' ir [[Elektroniskais komponents|elektrisko komponentu]] slēgums, to veido [[vadi]], [[rezistors|rezistori]], [[strāvas avots]], [[elektriskais slēdzis|slēdzis]], [[kondensators|kondensatori]] un citi elektriskie elementi. Kopumu, kas paredzēts [[elektroenerģija]]s pārvadīšanai un sadalīšanai, sauc par '''elektrotīklu'''.

== Klasifikācija ==
Atkarībā no strāvas avota izšķir [[Līdzstrāva|līdzstrāvas]], [[Maiņstrāva|maiņstrāvas]], [[Fāze (elektrotehnika)|trīsfāžu]] maiņstrāvas elektriskās ķēdes. Trīsfāžu maiņstrāva sastopama [[Elektroenerģijas pārvades līnija|elektroenerģijas pārvades līnijās]], kurās plūstošo strāvu ražo trīsfāžu maiņstrāvas [[ģenerators|ģeneratoros]], tās [[Spriegums|spriegumu]] līnijās paaugstinot vai pazeminot trīsfāžu [[Transformators|transformatoros]]. Vienfāzes maiņstrāva, kas parasti ir iegūta, sadalot trīsfāžu maiņstrāvu, plūst, piemēram, dzīvokļos. Līdzstrāva tiek izmantota [[Elektronika|elektroniskajās]] shēmās, īpašos tehnoloģiskajos procesos un visur, kur plašās robežās jāregulē [[Elektrodzinējs|elektrodzinēju]] rotācijas ātrums, šo strāvu iegūst gan līdzstrāvas ģeneratoros, gan pārveidojot vienfāzes vai trīsfāžu maiņstrāvu, nelielas [[Jauda|jaudas]] ķēžu barošanai lieto elektroķīmiskos līdzstrāvas avotus, kā [[Akumulatoru baterija|akumulatoru baterijas]].

Vēl elektriskās ķēdes iedala lineārās un nelineārās. Lineārā ķēdē visu elementu parametriem ir nemainīgas skaitliskās vērtības. Ķēde ir nelineāra, ja tajā ir vismaz viens elements, kura kāds parametrs ir atkarīgs no tam pieliktā sprieguma vai caurplūstošās strāvas (nelineārs elements). &lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Elektrisko ķēžu vienādojumi|last=Priednieks|first=Ēriks|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=2019|isbn=978-9934-22-048-7}}&lt;/ref&gt;

== Shēmas ==
''Pamatraksts: [[Elektriskā shēma]]''

Elektriskā shēma ir elektriskās ķēdes grafisks attēlojums, kurā ķēdes sastāvdaļas tiek aizvietotas ar pieņemtiem apzīmējumiem. Pastāv dažādu tipu elektriskās shēmas. Struktūrshēmās attēlo funkcionālās saites starp sarežģītas ķēdes blokiem. Montāžas shēmas ir elektroiekārtu daļu [[Rasējums|rasējumi]]. Principshēmās attēlo ķēdes elementus un to savienojumus. (Mēdz izšķirt arī citus elektrisko shēmu tipus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://habr.com/ru/post/451158/|title=Схемы электрические. Типы схем|website=habr.com|access-date=28.09.2021|date=12.05.2017}}&lt;/ref&gt;) Ķēžu analīzei un aprēķiniem izmanto aizvietošanas shēmas, kurās ir neliels idealizētu elementu tipu skaits. [[Elektriskais dzinējspēks|Elektrodzinējspēks]] ℰ (vai &lt;math&gt;\varepsilon&lt;/math&gt;, vai &lt;math&gt;E&lt;/math&gt;), [[Elektriskā pretestība|rezistīvais]] elements &lt;math&gt;R&lt;/math&gt;, [[Induktivitāte|induktīvais]] elements &lt;math&gt;L&lt;/math&gt;, [[Elektriskā kapacitāte|kapacitīvais]] elements &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; — idealizētie elementu tipi, ar kuriem pietiek, lai analizētu un aprēķinātu stacionāros režīmus un pārejas procesus līdzstrāvas, vienfāzes un trīsfāžu maiņstrāvas ķēdēs. &lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Topoloģija ==

* Punkts ir ir vieta elektriskajā shēmā, kuras [[Elektromagnētiskā lauka potenciāls|potenciāls]] var atšķirties no citu punktu potenciāliem. Punkts ir mezgla punktā savienoti vismaz trīs vadi vai vads, kas savieno divus elementus, vai vienam elementam pievienots vads. Punktu skaits nosaka [[Spriegums|spriegumu]] skaitu shēmā. Spriegums ir divu shēmas punktu potenciālu starpība, tāpēc, piemēram, shēmai ar diviem punktiem ir viens spriegums, shēmai, kurā ir trīs punkti, ir trīs spriegumi, starp četriem shēmas punktiem ir seši spriegumi un tā tālāk.
* Mezgls ir trīs vai vairāku vadu savienojuma vieta. Savienotus mezglus var uzskatīt par vienu mezglu. Mezglam var sastādīt strāvu vienādojumu pēc [[Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei|Kirhofa pirmā likuma]].
* Zars ir shēmas daļa, kas pievienota diviem mezgliem. Viena zara visos elementos un vados plūst viena un tā pati strāva.
* Kontūrs ir noslēgts ceļš shēmā, kas iet pa shēmas elementiem un savienotājvadiem. Kontūram var sastādīt spriegumu vienādojumu pēc Kirhofa otrā likuma.
* Divpols ir shēmas daļa, kuras divus punktus (izvadus jeb polus) ar pārējo shēmu savieno divi vadi. Aktīvā divpolā ir vismaz viens [[Elektriskais dzinējspēks|elektrodzinējspēka]] avots, pasīvā divpolā nav neviena EDS avota. Divpola jēdzienu izmanto, lai aizstātu veselu shēmas daļu ar vienkāršāku. &lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Slodze ==
[[Slodze (elektrotehnika)|Slodze]] [[Elektrotehnika|elektrotehnikā]] ir kopējā tīklam pieslēgto elektroenerģijas patērētāju patērējamā [[jauda]]. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1107&amp;q=slodze&amp;id=2014204&amp;g=1|title=pieslēgtā elektriskā slodze|website=letonika.lv|access-date=18.11.2021}}&lt;/ref&gt; Slodzes līmeni vērtē nevis pēc slodzes [[Elektriskā pretestība|pretestības]], bet pēc slodzes [[Strāvas stiprums|strāvas]] vērtības. Piemēram, tukšgaitā, kad pretestība ir bezgalīgi liela un strāva slodzē vienāda ar nulli, divpols nav slogots. Samazinot slodzes pretestību, slodzes strāvas vērtība palielinās — palielinās arī slodzes vērtība.

[[Lietderības koeficients]] &lt;math&gt;\eta&lt;/math&gt; ir slodzes pretestības patērētās jaudas &lt;math&gt;P_{pat}&lt;/math&gt; (jaudas lietderīgā daļa) attiecība pret kopējo jaudu &lt;math&gt;P&lt;/math&gt;:

&lt;math&gt;\eta=\frac{P_{pat}}{P}&lt;/math&gt;. &lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Līdzstrāvas ķēdes ==
[[Līdzstrāva|Līdzstrāvas]] ķēdes ir ķēdes, kuru strāvu avotu elektrodzinējspēki &lt;math&gt;E&lt;/math&gt; ir nemainīgi, līdz ar to stacionārā režīmā nemainīgi ir pārējie ķēdes parametri: spriegums &lt;math&gt;U&lt;/math&gt;, strāva &lt;math&gt;I&lt;/math&gt;, jauda &lt;math&gt;P&lt;/math&gt;. Šie lielumi var nebūt konstanti režīmā, kas nav stacionārs, tas ir, pārejas procesā, kad tiek izmainīts kāds parametrs; pārejas procesi ir īslaicīgi. Minētie lielumi līdzstrāvas ķēdēs tiek apzīmēti tieši ar lielajiem burtiem.

EDS vienādojums (kad EDS un sprieguma pieņemtie pozitīvie virzieni sakrīt):

&lt;math&gt;U=-E&lt;/math&gt;.

Rezistīva elementa &lt;math&gt;R&lt;/math&gt; vienādojums:

&lt;math&gt;U=IR&lt;/math&gt;.

Tā kā līdzstrāvas ķēdē strāva nemainās, sprieguma uz induktīva elementa &lt;math&gt;L&lt;/math&gt; nav, tāpēc shēmā induktīvo elementu aizstāj ar savienotājvadu:

&lt;math&gt;U=0&lt;/math&gt;.

Tā kā spriegums nemainās, līdzstrāva caur kapacitīvo elementu &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; neplūst, tāpēc shēmā kapacitīvo elementu aizstāj ar pārrāvumu:

&lt;math&gt;I=0&lt;/math&gt;.

Spriegumu vienādojums:

&lt;math&gt;U_{13}=U_{12}+U_{23}&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;1, 2, 3 &lt;/math&gt; ir dažādi shēmas punkti.

[[Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei|Kirhofa pirmais likums]] (strāvu algebriskā summa shēmas mezglā vienāda ar nulli):

&lt;math&gt;\Sigma I=0&lt;/math&gt;.

Kirhofa otrais likums (noslēgtā kontūrā EDS algebriskā summa vienāda ar spriegumu kritumu uz rezistīvajiem elementiem summu):

&lt;math&gt;\Sigma E=\Sigma U=\Sigma IR&lt;/math&gt;,

EDS un strāva pozitīvi, ja to pieņemtie virzieni sakrīt ar kontūra apejas virzienu. Ja to virzieni nesakrīt ar kontūra apejas virzienu, tie ir negatīvi. Plusa un mīnusa zīmi nepieciešams noteikt aprēķina gaitā.

Divpola jaudas formula ir

&lt;math&gt;P=UI&lt;/math&gt;.

Pēc shēmas lielumu aprēķināšanas var noteikt &lt;math&gt;I&lt;/math&gt; patieso virzienu un &lt;math&gt;E&lt;/math&gt; faktisko režīmu. Ja aprēķinātā strāvas vērtība ir pozitīva, aprēķina sākumā pieņemtais strāvas virziens sakrīt ar tās patieso virzienu. Ja šī vērtība ir negatīva — patiesais strāvas virziens ir pretējs pieņemtajam. Tāpat,salīdzinot pieņemto virzienu un aprēķinātās vērtības zīmi, nosaka EDS patieso virzienu. Pēc tam salīdzina strāvas un EDS patiesos virzienus: ja tie ir vienādi vērsti, dotais &lt;math&gt;E&lt;/math&gt; ir avots, ja pretēji —  dotais &lt;math&gt;E&lt;/math&gt; ir patērētājs.

[[Virknes un paralēlais slēgums|Virknes slēguma]] ekvivalentā pretestība:

&lt;math&gt;R=R_1+R_2+...&lt;/math&gt;.

Paralēlā slēguma ekvivalentā pretestība:

&lt;math&gt;\frac{1}{R}=\frac{1}{R_1}+\frac{1}{R_2}+...&lt;/math&gt;.

=== Līdzstrāvas ķēžu gadījumi ===

==== Galējie režīmi ====
[[Tukšgaita|Tukšgaitas]] režīmā pretestība ir bezgalīgi liela, tas ir, ķēdē ir pārrāvums, un strāva neplūst. [[Īsslēgums|Īsslēguma]] režīmā pretestības nav un ķēdē plūst maksimālā iespējamā strāva (īsslēguma strāva &lt;math&gt;I_{is}&lt;/math&gt;).

==== Sprieguma dalītājs ====
[[Sprieguma dalītājs]] ir virknē slēgti rezistīvi elementi. Tajā spriegums sadalās [[Proporcija|proporcionāli]] elementu pretestībām:

&lt;math&gt;\frac{U_1}{U_2}=\frac{R_1}{R_2}&lt;/math&gt;.

===== Saskaņotais režīms =====
Ja līdzstrāvas ķēdē ir patērētājs ar maināmu pretestību, pārējo ķēdi, izmantojot ekvivalentā ģeneratora metodi, var aizstāt ar aktīvu dipolu, kuru veido virknē slēgts EDS ar rezistīvu elementu, tādējādi iegūst divus virknē slēgtus rezistīvos elementus — sprieguma dalītāju. Sprieguma dalītājā ar diviem rezistīviem elementiem &lt;math&gt;R_1&lt;/math&gt; (caur to strāva plūst vispirms, tā ir avota pretestība) un &lt;math&gt;R_2&lt;/math&gt; (caur to strāva plūst pēc pirmā rezistīvā elementa, tā ir slodzes pretestība), palielinot strāvu, spriegums uz &lt;math&gt;R_1&lt;/math&gt; palielinās, bet uz &lt;math&gt;R_2&lt;/math&gt; samazinās. Saskaņotais režīms ir, kad

&lt;math&gt;R_1=R_2&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;I=\frac{I_{is}}{2}&lt;/math&gt;.

Saskaņotajā režīmā slodzes pretestības jaudai ir vislielākā vērtība, bet lietderības koeficienta vērtība ir 50%.

Lielas jaudas ķēdēs ([[Enerģētika|enerģētikā]]) nepieciešams liels lietderības koefiecients, tāpēc darba rēžīmu nostāda starp tukšgaitu un saskaņoto režīmu — avota pretestība ir daudzkārt mazāka par patērētāja pretestību. Mazas jaudas ķēdēs ([[Automātika|automātikā]], [[Radiotehnika (zinātne)|radiotehnikā]]) svarīgāk ir nodot maksimāli iespējamo jaudu, tāpēc darba režīmu iestata tuvu saskaņotajam.

==== Tilta shēma ====
Līdzstrāvas tilts ir shēma, kas sastāv no diviem sprieguma dalītājiem, kuru viduspunktus savieno zars ar rezistoru &lt;math&gt;R_0&lt;/math&gt;. Ja ir patiesa vienādība, kuru sauc par tilta līdzsvara nosacījumu,

&lt;math&gt;\frac{R_1}{R_2}=\frac{R_3}{R_4}&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;R_1&lt;/math&gt; ir pirmā sprieguma dalītāja rezistīvā elementa, kurš atrodas pirms viduspunkta (&lt;math&gt;R_0&lt;/math&gt; pieslēguma vietas pirmajam sprieguma dalītajam), pretestība, &lt;math&gt;R_2&lt;/math&gt; ir tā paša sprieguma dalītāja rezistīvā elementa, kurš atrodas pēc viduspunkta, savukārt, &lt;math&gt;R_3&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;R_4&lt;/math&gt; ir otrā sprieguma dalītāja pretestības rezistīvajiem elementiem, kuri attiecīgi atrodas pirms un pēc viduspunkta (&lt;math&gt;R_0&lt;/math&gt; pieslēguma vietas otrajam sprieguma dalītājām),

tad spriegums ir vienādi sadalīts starp abiem dalītājiem un elementā &lt;math&gt;R_0&lt;/math&gt; strāva neplūst — pastāv tilta līdzsvars. 

=== Pārejas procesi ===
Pārejas procesi ir tad, kad ķēde pāriet no viena stacionārā režīma citā (uzspiestā režīmā). Tad strāva un spriegums nav ne konstanti lielumi, ne periodiskas laika fukcijas. Šādu procesu novērošanai parastās mērierīces neder, tādēļ tie tiek periodiski atkārtoti un strāvas vai sprieguma laika diagrammas iegūst [[Osciloskops|osciloskopa]] ekrānā. Pārejas procesus izraisa ķēdes izmainīšana: ķēdes pieslēgšana sprieguma avotam vai atslēgšana no tā, atsevišķu elementu pieslēgšana vai atslēgšana. Darbības ar slēdzi sauc par komutāciju. Ja ķēdē būtu tikai rezistīvi elementi, visas strāvas un spriegumi uzreiz sasniegtu jaunās stacionārās vērtības. Ja ķēdē ir vismaz viens [[Enerģija|enerģijas]] uzkrājējs (induktīvs, kurš uzkrāj [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] enerģiju, vai kapacitīvs, kurš uzkrāj [[Elektriskais lauks|elektriskā lauka]] enerģiju), pāreja norisinās pakāpeniski. Ir divi komutācijas likumi:

* strāva induktīvā elementā komutācijas brīdī nemainās lēcienveidīgi, tātad induktīvā elementa strāvas izmaiņa pārejas procesā sākas ar strāvas vērtību pirms komutācijas: 

&lt;math&gt;i_L(0)=I_L(0)&lt;/math&gt;;

* spriegums uz kapacitīva elementa komutācijas brīdī nemainās lēcienveidīgi, tas ir, kapacitīva elementa sprieguma izmaiņa pārejas procesā sākas ar sprieguma vērtību pirms komutācijas:

&lt;math&gt;u_C(0)=U_C(-0)&lt;/math&gt;.

Rezistīvo elementu strāvas un spriegumi, spriegumi uz induktīvajiem elementiem, kapacitīvo elementu strāvas — šie lielumi nav saistīti ar uzkrāto enerģiju, tāpēc tie izmainās lēcienveidīgi. Tā pirmajā brīdī pēc komutācijas ķēdē var rasties pārspriegumi — spriegumi, kas pārsniedz avota spriegumu.

== Maiņstrāvas ķēdes ==

=== Sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes ===
[[Maiņstrāva|Maiņstrāvas]] ķēdes, kuru strāvas avotu EDS laikā mainās pēc [[Sinuss|sinusa]] likuma, sauc par sinusoidālām maiņstrāvas ķēdēm. Pamatā pastāv divas šādu ķēžu analīzes metodes: [[Vektors|vektoru]] diagrammu metode un simboliskā metode. 

==== Vektoru diagrammu metode ====
Vektoru diagrammu metode ir piemērota aprēķiniem maiņstrāvas ķēdei ar vienu avotu, kuras shēmā visi elementi slēgti virknē vai kuras shēmā avotam pieslēgti paralēli zari (katrā zarā var būt vairāki virknē slēgti elementi). Šī metode der arī sarežģītākām shēmām, ja zināmi atsevišķu shēmas daļu spriegumi. Aprēķina formulas virknes slēgumam iegūst no pretestību trijstūra, bet shēmai ar paralēliem zariem tās iegūst no vektoru diagrammas. Vektoru diagrammu metode nav piemērojama shēmām ar jauktu slēgumu.

Sinusoidālas [[Funkcija|funkcijas]] arguments ir fāze. Maiņstrāvas ķēdē spriegumi un strāvas ir sinusoidālas [[Laiks|laika]] &lt;math&gt;t&lt;/math&gt; funkcijas. Fāzes izmaiņa par 2π (360°) notiek [[Periods|perioda]] &lt;math&gt;T&lt;/math&gt; laikā, [[frekvence]] &lt;math&gt;f&lt;/math&gt; ir periodu skaits [[Sekunde|sekundē]] (1/T), [[Cikliskā frekvence|leņķiskā frekvence]] &lt;math&gt;\omega&lt;/math&gt; ir fāzes izmaiņas [[ātrums]] (2π/T). 

[[Fāžu nobīde]] &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt; ir divu sinusoidālu [[Fizikāls lielums|lielumu]] fāžu starpība. Ja kāda divpola spriegums un strāvas stiprums laikā mainās sinusoidāli ar vienādu frekvenci, bet ar dažādām sākumfāzēm

&lt;math&gt;u=U_0sin(\omega t+\alpha_U)&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;i=I_{max}sin(\omega t+\alpha_I)&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;u&lt;/math&gt; ir sprieguma momentānā vērtība, &lt;math&gt;i&lt;/math&gt; ir strāvas stipruma momentānā vērtība, &lt;math&gt;\alpha&lt;/math&gt; ir sākumfāze (fāzes vērtība sākummomentā &lt;math&gt;t=0&lt;/math&gt;),

tad fāžu nobīde parāda, par cik [[Grāds (leņķis)|grādiem]] vai [[Radiāns|radiāniem]] spriegums apsteidz strāvu vai par cik spriegums atpaliek (svarīgi ir, ka no sprieguma fāzes tiek atņemta strāvas fāze, nevis otrādi &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://websor.ru/osnovy/teoreticheskie-osnovy-elektrotehniki/raznost_faz/|title=Разность фаз напряжения и тока|website=websor.ru|access-date=29.10.2021}}&lt;/ref&gt;):

&lt;math&gt;\varphi=(\omega t+\alpha_U)-(\omega t+\alpha_I)=\alpha_U-\alpha_I&lt;/math&gt;.

Maiņstrāvas ķēdē spriegums, strāvas stiprums, EDS ir laikā mainīgi. Attiecīgi ar &lt;math&gt;u&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;i&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;e&lt;/math&gt; apzīmē šo lielumu momentānās vērtības. Šiem lielumiem piemīt maksimālās jeb [[Amplitūda|amplitūdas]] vērtības: attiecīgi &lt;math&gt;U_{max}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;I_{max}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;E_{max}&lt;/math&gt;. Par kāda no šī lieluma efektīvo vērtību sauc konkrētā lieluma vidējo kvadrātisko vērtību perioda laikā. Attiecīgi

&lt;math&gt;I=\frac {I_{max}} {\sqrt{2}}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;U=\frac {U_{max}} {\sqrt{2}}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;E=\frac {E_{max}} {\sqrt{2}}&lt;/math&gt;. 

Efektīvās vērtības uzrāda mēraparāti, tās tiek izmantotas aprēķinos.

Vektoru diagrammas metodes būtība ir vienādojumu iegūšana no vektoru diagrammas. Ja jāsaskaita sinusoīdas, tad sinusoidālus lielumus, kuriem ir noteiktas sākumfāzes, attēlo ar vektoriem, kuru moduļi jeb garumi atbilst sinusoīdu efektīvajām vērtībām un kuru virzieni jeb leņķi, jeb argumenti atbilst sākumfāzēm. Diagrammā veic vektoru saskaitīšanu, tiek izmērīti iegūtā vēktora abi parametri (modulis un virziens). Maiņstrāvās ķēdēs ir spēkā līdzstrāvas ķēdes spriegumu un strāvu vienādojumi (&lt;math&gt;u_{13}=u_{12}+u_{23}&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;\Sigma i=0&lt;/math&gt;), taču maiņstrāvas ķēdēs vienkāršāk spriegumu un strāvu vienādojumus ir izteikt ar spriegumu un strāvu vektoriem:

&lt;math&gt;\vec{U}_{13}=\vec{U}_{12}+\vec{U}_{23}&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;\Sigma \vec{I}=0&lt;/math&gt; (vektori var tikt apzīmēti arī ar svītru vai punktu, nevis bultu, piemēram, &lt;math&gt;\bar{U}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\dot{I}&lt;/math&gt;). &lt;math&gt;\Sigma \vec{I}=0&lt;/math&gt; ir Kirhofa pirmais likums maiņstrāvai.

Saskaitīt drīkst momentānās vērtības vai vektorus, taču nedrīkst saskaitīt efektīvās vērtības. Vektoru diagramma paredzēta formulu izveidošanai, nevis precīzai spriegumu un strāvu vektoru saskaitīšanai. Pirms aprēķiniem, izmantojot &lt;math&gt;R&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;L&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; elementu vektoru diagrammas un strāvu un spriegumu vienādojumus, uzzīmē konkrētās shēmas vektoru diagrammu. Pēc tam, izmantojot šo diagrammu un [[Trigonometrija|trigonometriskās]] sakarības, izveido aprēķiniem nepieciešamās izteiksmes ar spriegumu un strāvu efektīvajām vērtībām.

Elementa &lt;math&gt;E&lt;/math&gt; vienādojums:

&lt;math&gt;\vec{U}=-\vec{E}&lt;/math&gt;.

Rezistīva elementa &lt;math&gt;R&lt;/math&gt; vienādojums:

&lt;math&gt;i=\sqrt{2}Isin\omega t&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;u=Ri=\sqrt{2}RIsin\omega t&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;U=RI&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi=0^{\circ}&lt;/math&gt;.

Induktīva elementa &lt;math&gt;L&lt;/math&gt; vienādojums:

&lt;math&gt;i=\sqrt{2}Isin\omega t&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;u=L{\operatorname{d}\!i\over\operatorname{d}\!t}=\sqrt{2}\omega LIsin(\omega t+90^\circ)&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;U=X_LI&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi=90^{\circ}&lt;/math&gt;.

Induktīvās pretestības &lt;math&gt;X_L&lt;/math&gt; vienādojums:

&lt;math&gt;X_L=\omega L&lt;/math&gt;.

Kapacitīva elementa &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; vienādojums:

&lt;math&gt;u=\sqrt{2}Usin\omega t&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;u=C{\operatorname{d}\!u\over\operatorname{d}\!t}=\sqrt{2}\omega CUsin(\omega t+90^\circ)&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;U=X_CI&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi=-90^{\circ}&lt;/math&gt;.

Kapacitīvās pretestības &lt;math&gt;X_C&lt;/math&gt; vienādojums:

&lt;math&gt;X_C=\frac{1}{\omega C}&lt;/math&gt;.

Induktīva elementa spriegums apsteidz fāzē strāvu par 90°( &lt;math&gt;\varphi =90^\circ&lt;/math&gt;). Kapacitīva elementa spriegums atpaliek fāzē no strāvas par 90° (&lt;math&gt;\varphi =-90^\circ&lt;/math&gt;). Rezistīva elementa sprieguma un strāvas sinusoīdas sakrīt fāzē (&lt;math&gt;\varphi =0^\circ&lt;/math&gt;). 

&lt;math&gt;X_L&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;X_C&lt;/math&gt; kopējais nosaukums ir reaktīvā pretestība &lt;math&gt;X=X_L-X_C&lt;/math&gt;, tā ir atkarīga no frekvences (&lt;math&gt;f&lt;/math&gt; vai &lt;math&gt;\omega&lt;/math&gt;): palielinoties frekvencei, &lt;math&gt;X_L&lt;/math&gt; palielinās, bet &lt;math&gt;X_C&lt;/math&gt; samazinās. &lt;math&gt;R&lt;/math&gt; maiņstrāvas ķēdē sauc par aktīvo pretestību, tā nav atkarīga no frekvences.

Momentānās jaudas &lt;math&gt;p=ui&lt;/math&gt; vidējo vērtību sauc par aktīvo jaudu &lt;math&gt;P&lt;/math&gt;, kuras mērvienība ir [[vats]] (W). Ja &lt;math&gt;i=I_{max}sin\omega t&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;u=U_{max}sin(\omega t+\varphi)&lt;/math&gt;, tad

&lt;math&gt;P=UIcos\varphi=RI^2&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;cos\varphi&lt;/math&gt; ir jaudas koeficients. No vispārīga gadījuma laika diagrammas divpolam, kura strāva &lt;math&gt;i&lt;/math&gt; atpaliek no sprieguma &lt;math&gt;u&lt;/math&gt; par leņķi &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt;, iegūst: kad &lt;math&gt;i&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;u&lt;/math&gt; ir vienlaikus pozitīvi vai vienlaikus negatīvi, momentānā jauda &lt;math&gt;p&lt;/math&gt; ir pozitīva un divpols ir patērētājs. Ja &lt;math&gt;i&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;u&lt;/math&gt; ir dažādas zīmes, &lt;math&gt;p&lt;/math&gt; ir negatīva un daļa no divpola uzkrātās enerģijas atgriežas pārējā ķēdē. Aktīvās jaudas patērētāji var būt tikai rezistīvie elementi un atsevišķi EDS. Induktīvie un kapacitīvie elementi tikai piedalās enerģijas svārstībās, periodiski pieaugot un samazinoties &lt;math&gt;L&lt;/math&gt; [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] vai &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; [[Elektriskais lauks|elektriskā lauka]] enerģijai. Enerģijas svārstības raksturo reaktīvā jauda &lt;math&gt;Q&lt;/math&gt;, kuras mēvienība ir reaktīvais [[voltampērs]] (VAr):

&lt;math&gt;Q=UIsin\varphi=XI^2&lt;/math&gt;.

Pilnā jeb šķietamā jauda &lt;math&gt;S&lt;/math&gt;, kuras mērvienība ir voltampērs (VA):

&lt;math&gt;S=UI=ZI^2&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;Z&lt;/math&gt; ir pilnā pretestība (par kuru lasīt zemāk). Divpola vai atsevišķa elementa jaudu formulas iegūst no jaudu trīsstūra.

Uzzīmējot pretestību trijstūri &lt;u&gt;virknes&lt;/u&gt; slēgumam (virknes slēgumu var uzskatīt par divpolu un tā elementos plūst kopēja strāva), iegūst formulas pilnajai pretestībai &lt;math&gt;Z&lt;/math&gt;, fāžu nobīdes leņķim &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt;, jaudas koeficientam &lt;math&gt;cos\varphi&lt;/math&gt;:

&lt;math&gt;Z=\sqrt{R^2+(X_L-X_C)^2}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi=\arcsin \left ( \frac{X_L-X_C}{Z} \right )&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;cos\varphi=\frac{R}{Z}&lt;/math&gt;.

Ja &lt;math&gt;X_L&gt;X_C&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;\varphi&gt;0&lt;/math&gt;, visam slēgumam ir induktīvs raksturs. Ja &lt;math&gt;X_L&lt;X_C&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;\varphi&lt;0&lt;/math&gt;, visam slēgumam ir kapacitīvs raksturs.

Izmantojot vektoru diagrammu shēmai ar paralēliem zariem, katru strāvas vektoru sadala savstarpēji perpendikulārās komponentēs: strāvas vektora aktīvā komponente ir strāvas vektora projekcija uz sprieguma vektora ass (&lt;math&gt;I_a=Icos\varphi&lt;/math&gt;), strāvas vektora reaktīvā komponente ir perpendikulāra sprieguma vektora virzienam (&lt;math&gt;I_r=Isin\varphi&lt;/math&gt;). Strāvu komponentes ir tikai aprēķina lielumi un tās nepārstāv reālas strāvas shēmā.


Vēl ir topogrāfiskās diagrammas, tajās nav strāvas vektoru un tajās ir punkti. Katrs šāds punkts atbilst kāda shēmas punkta potenciālam. Spriegumam shēmā atbilst vektors, kas savieno divus diagrammas punktus. Topogrāfiskajās diagrammās vektora bultiņa vērsta pretēji tam, kā spriegumu apzīmē shēmā, piemēram, spriegumu &lt;math&gt;U_{ab}&lt;/math&gt; shēmā apzīmē ar bultiņu, kas vērsta no &lt;math&gt;a&lt;/math&gt; uz &lt;math&gt;b&lt;/math&gt;, bet topogrāfiskajā diagrammā — ar bultiņu, kas vērsta no &lt;math&gt;b&lt;/math&gt; uz &lt;math&gt;a&lt;/math&gt;.

==== Simboliskā metode ====
Simbolisko metodi var lietot aprēķinos jebkurai maiņstrāvas ķēdei. Šajā metodē ķēdes lielumus attēlo ar [[Komplekss skaitlis|kompleksiem skaitļiem]] un aprēķinus var veikt tāpat kā līdzstrāvas ķēdei. Elektrotehnikā imagināro vienību apzīmē nevis ar &lt;math&gt;i&lt;/math&gt; (kā matemātikā), bet gan ar &lt;math&gt;j&lt;/math&gt;. Attēlojot sinusoidālu spriegumu, strāvu vai elektrodzinējspēku komplekso skaitļu plaknē, vektoru zīmē no plaknes koordinātu sākumpunkta, vektora moduli nosaka efektīvās vērtības, argumentu nosaka sākumfāze. Kompleksos lielumus apzīmē attiecīgi kā &lt;math&gt;\underline{U}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\underline{I}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\underline{E}&lt;/math&gt;. Kompleksā pretestība ir kompleksajā plaknē novietots pretestību trijstūris: 

&lt;math&gt;\underline{Z}=R+j(X_L-X_C)=Z(cos\varphi +jsin\varphi)=Ze^{j\varphi}&lt;/math&gt;.

Šī &lt;math&gt;\underline{Z}&lt;/math&gt; formula ir derīga tikai atsevišķi ņemtam shēmas zaram (atsevišķam elementam vai elementu virknei).

Virknes slēgumam

&lt;math&gt;\underline{Z}=\underline{Z_1}+\underline{Z_2}+...&lt;/math&gt;,

paralēlslēgumam

&lt;math&gt;\underline{\frac{1}{Z}}=\underline{\frac{1}{Z_1}}+\underline{\frac{1}{Z_2}}+...&lt;/math&gt;.

Elementa &lt;math&gt;E&lt;/math&gt; vienādojums:

&lt;math&gt;\underline{U}=-\underline{E}&lt;/math&gt;.

Visus pretestību veidus (&lt;math&gt;R&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;X_L&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;X_C&lt;/math&gt;) un elementu virknes slēguma pilno pretestību &lt;math&gt;Z&lt;/math&gt; aizstāj kompleksā pretestība:

&lt;math&gt;\underline{U}=\underline{ZI}&lt;/math&gt;.

Spriegumu vienādojums:

&lt;math&gt;\underline{U}_{13}=\underline{U}_{12}+\underline{U}_{23}&lt;/math&gt;.

Kirhofa pirmais likums:

&lt;math&gt;\Sigma \underline{I}=0&lt;/math&gt;.

Kirhofa otrais likums:

&lt;math&gt;\Sigma \underline{E}=\Sigma \underline{ZI}&lt;/math&gt;.

Kompleksā jauda &lt;math&gt;\underline{S}&lt;/math&gt; ir komplekss lielums, kura reālā daļa ir aktīvā jauda &lt;math&gt;P&lt;/math&gt;, imaginārā daļa — reaktīvā jauda &lt;math&gt;Q&lt;/math&gt;:

&lt;math&gt;\underline{S}=\underline{UI^*}=P\pm jQ&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;\underline{I^*}&lt;/math&gt; ir kompleksās strāvas &lt;math&gt;\underline{I}&lt;/math&gt; kompleksi saistītais lielums. Ja divpolam piemīt induktīvs raksturs, kompleksās jaudas imaginārā daļa ir pozitīva. Ja divpolam piemīt kapacitīvs raksturs, kompleksās daļas imaginārā daļa ir negatīva.

Komplekso [[Elektrovadītspēja|elektrovadītspēju]] pieņemts apzīmēt ar &lt;math&gt;\underline{Y}&lt;/math&gt;.

&lt;math&gt;\underline{Y}=\frac{1}{\underline{Z}}&lt;/math&gt;.

=== Maiņstrāvas ķēžu gadījumi ===

==== Aktīvās jaudas mērīšana ====
Aktīvo jaudu mēra ar [[Vatmetrs|vatmetru]], kuram atšķirībā no [[Ampērmetrs|ampērmetra]] un [[Voltmetrs|voltmetra]] ir četras pieslēgspailes: divi izvadi strāvas ķēdei un divi sprieguma ķēdei. Šīs abas ķēdes sauc arī par strāvas spoli un sprieguma spoli, jo vatmetrs darbojas pēc divās tā spolēs — nekustīgā strāvas un kustīgā spreiguma spolē — plūstošo strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbības. Vatmetram ir divi mērapjomi (strāvai un spriegumam), un, aprēķinot vatmetra iedaļas vērtību, šos mērapjomus sareizina un izdala ar vatmetra skalas iedaļu skaitu. Veicot aktīvās jaudas mērījumus, jāievēro pareiza vatmetra polaritāte. Viens no vatmetra sprieguma izvadiem un viens no strāvas izvadiem ir atzīmēts, atzīmētu izvadu sauc par sākumu, un pieņemtos pozitīvos sprieguma un strāvas virzienus vatmetra ķēdēs skaita no atzīmētās spailes. Lai izmērītu divpola patērēto aktīvo jaudu (tātad divpols ir patērētājs un tā sprieguma un strāvas pieņemtie pozitīvie virzieni sakrīt), vatmetra spoļu polaritāte jāizvēlas tā, lai pieņemtie pozitīvie virzieni vatmetra ķēdēs sakristu ar pieņemtajiem pozitīvajiem virzieniem divpolā. Lai izmērītu divpola ģenerēto jaudu (tātad divpols ir ģenerators jeb avots un tā sprieguma un strāvas pieņemtie pozitīvie virzieni nesakrīt), vienai no vatmetra ķēdēm (bet ne abām) izmaina polaritāti.

==== Induktivitātes spoles parametru noteikšana ====
Idealizētajam induktīvajam elementam piemīt tikai [[reaktīvā pretestība]], bet reālai [[Induktivitātes spole|induktivitātes spolei]] piemīt arī aktīvā pretestība, tāpēc strāvai plūstot reālā spolē, rodas jaudas zudumi. Shēmās induktivitātes spoli apzīmē ar idealizētu elementu &lt;math&gt;R&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;L&lt;/math&gt; virknes slēgumu. Spoles parametrus nosaka, ķēdē ieslēdzot ampērmetru, voltmetru un vatmetru, ar kuriem attiecīgi izmēra strāvu, spriegumu un aktīvo jaudu, pēc tam iespējams atrast, piemēram, pilno pretestību un un fāžu nobīdes leņķi

&lt;math&gt;Z=\frac{U}{I}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;cos\varphi=\frac{P}{UI}&lt;/math&gt;,

pēc tam pārējos parametrus (iespējamas arī citas formulas):

&lt;math&gt;R=Zcos\varphi&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;X_L=Zsin\varphi&lt;/math&gt;.

Spoles [[Induktivitāte|induktivitāti]] &lt;math&gt;L&lt;/math&gt; aprēķina šādi:

&lt;math&gt;L=\frac{X_L}{\omega}&lt;/math&gt;.

==== Spriegumu rezonanse ====
''Galvenais raksts:'' [[Rezonanse#Sprieguma_rezonanse]]

Mainstrāvas ķēdē, kurā ir virknē slēgti abi reaktīvie elementi (&lt;math&gt;L&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;C&lt;/math&gt;), iespējami režīmi, kad spriegums kādā ķēdes daļā pārsniedz avota spriegumu. [[Elektriskā kapacitāte|Kapacitāte]] &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; ietekmē dotās maiņstrāvas ķēdes lielumus šādi:

* &lt;math&gt;C=0&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;X_C=\infin&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;Z=\infin&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;I=0&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; tiek palielināta, &lt;math&gt;X_C&lt;/math&gt; samazinās, pagaidām &lt;math&gt;X_C&gt;X_L&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi&lt;0^\circ&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; vēl tiek palielināta, &lt;math&gt;X_C&lt;/math&gt; vēl samazinās, ar laiku iestājas īpašs režīms, kad &lt;math&gt;X_C=X_L&lt;/math&gt;, tas ir spriegumu rezonanses režīms, &lt;math&gt;Z_{rez}=Z_{min}=R&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi=0^\circ&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;cos\varphi=1&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;U_C=X_CI=U_L=X_LI&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;I_{rez}=I_{max}&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;C&lt;/math&gt;  tiek palielināta pēc spriegumu rezonanses režīma sasniegšanas, &lt;math&gt;X_C&lt;X_L&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi&gt;0^\circ&lt;/math&gt;.
[[Enerģētika|Enerģētikā]] spriegumu rezonanse parasti ir nevēlama parādība (nevēlama tieši tādēļ, ka ķēdes elementu spriegumi var pārsniegt avota spriegumu, turklāt tas notiek ne tikai rezonanses režīmā, bet arī tam tuvos režīmos). No sprieguma izteiksmes rezonanses režīmā

&lt;math&gt;U_L=X_LI_{rez}=\frac{X_L}{R}U&lt;/math&gt;

iegūst, ka bīstams ir stāvoklis, kad induktīvā pretestība daudzkārt pārsniedz aktīvo pretestību. Rezonanses režīmu izmanto [[Radiotehnika (zinātne)|radiotehnikā]], kur atšķirībā enerģētikas satopamas dažādas frekvences un, mainot kapacitāti vai induktivitāti, &lt;math&gt;RLC&lt;/math&gt; kontūru noskaņo rezonansē frekvencei

&lt;math&gt;f_{rez}=\frac{1}{2}\pi \sqrt{LC}&lt;/math&gt;,

iegūstot vismazāko kontūra pretestību.

Kontūra [[Kvalitātes faktors Q|labumu]] &lt;math&gt;Q&lt;/math&gt; aprēķina pēc formulas

&lt;math&gt;Q=\frac{U_L}{U}=\frac{U_C}{U}&lt;/math&gt;,

savukārt, kontūra zudumus &lt;math&gt;d&lt;/math&gt; aprēķina pēc

&lt;math&gt;d=\frac{1}{Q}&lt;/math&gt;. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://peterisbitans.blogspot.com/2015/02/rezonanse-rlc-kede-virknes-slegumam.html|title=Rezonanse RLC ķēdē virknes slēgumam - sprieguma rezonanse|website=peterisbitans.blogspot.com|access-date=10.11.2021}}&lt;/ref&gt;

==== Strāvu rezonanse ====
Praksē tīri reaktīvu patērētāju nav, bet gan ir aktīvi reaktīvie patērētāji: aktīvi induktīvie un aktīvi kapacitīvie. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://electrokaprizam.net/content/69-tipy-elektricheskikh-potrebitelej-aktivnaya-i-reaktivnaya-nagruzka-aktivno-induktivnaya-i-aktivno-emkostnaya-v-chem-razlichiya|title=Типы Электрических Потребителей. Активная И Реактивная Нагрузка, Активно-Индуктивная И Активно-Емкостная, В Чем Различия?|website=http://electrokaprizam.net/|access-date=03.11.2021|archive-date=22.10.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211022064414/http://electrokaprizam.net/content/69-tipy-elektricheskikh-potrebitelej-aktivnaya-i-reaktivnaya-nagruzka-aktivno-induktivnaya-i-aktivno-emkostnaya-v-chem-razlichiya}}&lt;/ref&gt; [[Rūpniecība|Rūpniecībā]] un [[Transports|transportā]] aktīvi induktīva rakstura patērētāji ir biežāk sastopami nekā aktīvi kapacitīva, jo šajās nozarēs izmantojamās iekārtās ir vairāk spoļu (piemēram, [[Elektriskā mašīna|elektrisko mašīnu]] un [[Transformators|transformatoru]] tinumi) nekā kondensatoru. Strāva, kas nepieciešama jaudas pārvadīšanai tīklā ar noteiktu spriegumu, ir atkarīga no jaudas koeficienta:

&lt;math&gt;I=\frac{P}{Ucos\varphi}&lt;/math&gt;.

Aktīvi induktīvu patērētāju &lt;math&gt;cos\varphi&lt;1&lt;/math&gt;, paaugstinot jaudas koeficienta jaudu patērētājiem varētu pievadīt ar mazāku strāvas patēriņu. Viens no paņēmieniem jaudas koeficienta paaugstināšanai ir kondensatoru baterijas ar regulējamu kapacitāti pieslēgšana paralēli aktīvi induktīvu patērētāju grupai. Šādai ķēdei, kamēr &lt;math&gt;C=0&lt;/math&gt;, strāva (visa avota strāva) plūst tikai zarā ar aktīvi induktīvo patērētāju. Palielinot kapacitāti, proporcionāli pieaug strāva zarā ar kapacitīvo elementu. Pirmā zara strāva un fāžu nobīde nemainās. Pieaugot otrā zara strāvai, avota strāva un fāžu nobīdes leņķis samazinās, bet jaudas koeficients palielinās. Strāvu rezonanse ir režīms, kurā avota strāva ir vismazākā:

&lt;math&gt;I_{min}=I_{1a}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;I_2=I_{1r}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi=0^\circ&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;cos\varphi=1&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;I_{1a}&lt;/math&gt; ir strāvas aktīvā komponente zarā ar aktīvi induktīvo patērētāju, &lt;math&gt;I_2&lt;/math&gt; ir strāva zarā ar kapacitīvo elementu, &lt;math&gt;I_{1r}&lt;/math&gt; ir strāvas reaktīvā komponente zarā ar aktīvi induktīvo patērētāju.

Turpinot palielināt &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; pēc strāvu rezonanses režīma, pieaug otrā zara strāva avota strāva, nobīdes leņķa [[absolūtā vērtība]], jaudas koeficients samazinās. Mainot &lt;math&gt;C&lt;/math&gt;, kopējās (avota) strāvas aktīvā komponente saglabājas nemainīga un vienāda ar pirmā zara strāvas aktīvo komponenti, tāpat nemainās patērētā aktīvā jauda. &lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Trīsfāžu maiņstrāvas ķēdes ==
[[Attēls:Spannungsverlauf Dreiphasen-Wechselstrom.gif|thumb|248x248px|Trīsfāžu ģeneratora spriegumu laika diagramma]]
Trīsfāžu maiņstrāvas avots ir no statorā ievietotiem trim tinumiem jeb fāzēm sastāvošs trīsfāžu ģenerators. Tādējādi, runājot par trīsfāžu maiņstrāvas ķēdēm, par fāzi sauc katru no avota vai tam pievienoto pārvades līniju un patērētāja trim daļām. Trīsfāžu maiņstrāvas ķēdēs ir spēkā vienfāzes maiņstrāvas ķēžu sakarības. Trīsfāžu ķēdēs atšķirībā no vienfāzes var iegūt [[Rotējošais magnētiskais lauks|rotējošo magnētisko lauku]], ietaupīt, ierīkojot pārvades līnijas, izmantot jebkuru no konkrētā ķēdē pieejamajiem spriegumiem. Ja trīsfāžu ģenerators ir simetrisks, tad tā tinumos inducētie elektrodzinējspēki ir ar vienādām amplitūdas vērtībām un tie savstarpēji nobīdīti fāzē par 120°:

&lt;math&gt;e_A=E_{max} sin\omega t&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;e_B=E_{max}sin(\omega t+120^\circ)&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;e_C=E_{max}sin(\omega t-120^\circ)&lt;/math&gt;,

kur ar &lt;math&gt;A&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;B&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; apzīmētas trīs maiņstrāvas fāzes.

Trīsfāžu ķēdē trīs fāzes ir ne tikai avotam, bet arī patērētājam. Avota un patērētāja fāzes var būt slēgtas zvaigznē vai trijstūrī. Jebkurā no abiem slēguma veidiem patērētājs var būt simetrisks vai nesimetrisks. Tas ir simetrisks, ja tā visu fāžu pretestības ir vienādas skaitliski (vienādas pilnās pretestības) un pēc rakstura (vienādas fāžu nobīdes starp strāvu un spriegumu): 

&lt;math&gt;Z_A=Z_B=Z_C&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi_A=\varphi_B=\varphi_C&lt;/math&gt; zvaigznei vai &lt;math&gt;Z_{AB}=Z_{BC}=Z_{CA}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi_{AB}=\varphi_{BC}=\varphi_{CA}&lt;/math&gt; trīsstūrim.  

Ja minētie nosacījumi neizpildās, patērētājs tiek saukts par nesimetrisku. 

=== Zvaigznes slēgums ===
Zvaigzne ir slēgums, kurā trīsfāžu ģeneratora visi tinumi ir savienoti vienā punktā (neitrālpunkts jeb neitrāle). Tāpat vienā punktā ir savienotas patērētāja fāzes. Ģeneratora un patērētāja fāžu savienošanai pietiek ar trim vadiem, bet var būt vēl ceturatais vads, kas savieno ģeneratora un patērētāja neitrālpunktus. [[Attēls:Соединение обмоток звезда-звезда.svg|center|thumb|517x517px|Zvaigznes slēgums. G — ģenerators, M — patērētājs. A, B, C — ģeneratora fāzes, a, b, c — patērētāja fāzes. E ar attiecīgajiem indeksiem — ģeneratora attiecīgo fāžu elektrodzinējspēks. Z ar attiecīgajiem indeksiem — patērētāja attiecīgo fāžu pilnā pretestība. I ar attiecīgajiem indeksiem — fāzes strāva attiecīgajās fāzēs. U ar vienu burtu indeksā — attiecīgās fāzes spriegums (var tikt apzīmēts arī ar diviem burtiem, kas apzīmē ģeneratora fāzi un neitrālpunktu, piemēram, U&lt;sub&gt;A&lt;/sub&gt; var tikt apzīmēts kā U&lt;sub&gt;An&lt;/sub&gt;), U ar diviem lielajiem burtiem indeksā — attiecīgais līnijas spriegums, U&lt;sub&gt;nN&lt;/sub&gt; — neitrālvada spriegums. Dotajā shēmā virs EDS, sprieguma un strāvas apzīmējumiem atrodas punkts, kas norāda, ka tiek apzīmēts konkrētā lieluma vektors. ]]Spriegumu starp fāzes vadu un neitrālpunktu sauc par fāzes spriegumu &lt;math&gt;U_f&lt;/math&gt;. Spriegumu starp diviem fāzes vadiem sauc par līnijspriegumu &lt;math&gt;U_l&lt;/math&gt;. Zvaigznes slēgumam ar neitrālvadu ģeneratoram un patērētājam ir spēkā šīs sakarības:

&lt;math&gt;I_l=I_f&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;U_l=\sqrt{3}U_f&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;I_l&lt;/math&gt; ir līnijstrāva, &lt;math&gt;I_f&lt;/math&gt; ir fāzes strāva. Ja trīsfāžu ķēdes sprieguma vai strāvas apzīmējums ir bez &lt;sub&gt;f&lt;/sub&gt; vai &lt;sub&gt;l&lt;/sub&gt;, tad pieņem, ka domāts līnijas spriegums vai strāva.

Zvaigznei ar neitrālvadu visi fāžu spriegumi ir vienādi. Zvaigznes slēgumam bez neitrālvada fāžu spriegumi ir vienādi tikai tad, ja patērētājs ir simetrisks. Uzzīmējot nesimetriskam patērētājam bez neitrālvada topogrāfisko diagrammu, ģeneratora neitrālpunkts N nesakrīt ar patērētāja neitrālpunktu n — starp abiem punktiem pastāv neitrāles nobīdes spriegums U&lt;sub&gt;nN&lt;/sub&gt;, jo lielāks tas ir, jo lielāka ir patērētāja fāžu asimetrija. Jebkuram zvaigznes slēgumam līnijstrāva ir vienāda ar fāzes strāvu.

Kad ir zināmi patērētāja fāžu spriegumi, katru patērētāja fāzi var uzskatīt par atsevišķu vienfāzes maiņstrāvas ķēdi. Strāvu aprēķiniem izmanto formulas

&lt;math&gt;Z_f=\sqrt{R_f^2+(X_{Lf}-X_{Cf})^2}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;I_f=\frac{U_f}{Z_f}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\vec{I_A}+\vec{I_B}+\vec{I_C}=\vec{I_N}&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;Z_f&lt;/math&gt; ir patērētāja fāzes pilnā pretestība, &lt;math&gt;R_f&lt;/math&gt; — tās aktīvā pretestība, &lt;math&gt;X_{Lf}&lt;/math&gt; — tās induktīvā pretestība, &lt;math&gt;X_{Cf}&lt;/math&gt; — tās kapacitīvā pretestība, &lt;math&gt;I_f&lt;/math&gt; ir fāzes strāva, &lt;math&gt;U_f&lt;/math&gt; ir fāzes spriegums, &lt;math&gt;\vec{I_A}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\vec{I_B}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\vec{I_C}&lt;/math&gt; ir attiecīgi fāžu A, B, C strāvu vektori, &lt;math&gt;\vec{I_N}&lt;/math&gt; ir neitrālvada strāvas vektors. Ja patērētājs ir simetrisks, neitrālvadā strāva neplūst.

Aktīvās jaudas aprēķiniem izmanto formulas

&lt;math&gt;cos\varphi_f=\frac{R_f}{Z_f}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;P_f=U_fI_fcos\varphi&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;P=P_A+P_B+P_C&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;cos\varphi_f&lt;/math&gt; ir jaudas koeficients patērētāja fāzei, &lt;math&gt;R_f&lt;/math&gt; ir patērētāja fāzes aktīvā pretestība, &lt;math&gt;Z_f&lt;/math&gt; ir tās pilnā pretestība, &lt;math&gt;U_f&lt;/math&gt; ir fāzes spriegums, &lt;math&gt;I_f&lt;/math&gt; ir fāzes strāva, &lt;math&gt;P_f&lt;/math&gt; jeb konkrētai fāzei A, B, C &lt;math&gt;P_A&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;P_B&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;P_C&lt;/math&gt; ir fāzes aktīvā jauda, &lt;math&gt;P&lt;/math&gt; ir visa patērētāja aktīvā jauda.

==== Avārijas režīmi ====
Zvaigznē ar neitrālvadu (četrvadu sistēma) vienas fāzes pārtraukums neizmaina abu pārējo fāžu spriegumus. Neitrālvada pārtaukums neizraisīs nekādas izmaiņas, ja slodze ir simetriska. Avāriju var izraisīt neitrālvada pārrāvums, ja slodze ir nesimetriska. Fāzes īsslēgums četrvadu sistēmā ir bīstams avārijas režīms.

Zvaigznē bez neitrālvada (trīsvadu sistēma) vienas fāzes pārrāvuma gadījumā samazinās pārējo fāžu spriegumi, šīs fāzes faktiski ir virknē pieslēgtas vienfāzes ģeneratoram. Ja kādā fāzē ir īsslēgums, abu pārējo fāžu spriegumi kļūst vienādi ar līnijas spriegumu.

=== Trijstūra slēgums ===
Trijstūris ir slēgums, kurā pirmās fāzes gals savienots ar otrās fāzes sākumu, otrās fāzes gals savienots ar trešās fāzes sākumu, trešās fāzes gals savienots ar pirmās fāzes sākumu.[[Attēls:Соединение обмоток треугольник-треугольник.svg|center|thumb|517x517px|Trijstūra slēgums. G — ģenerators, M — patērētājs.  AB, BC, CA — ģeneratora fāzes, ab, bc, ca — patērētāja fāzes. E ar attiecīgajiem indeksiem — ģeneratora attiecīgo līniju elektrodzinējspēks. Z ar attiecīgajiem indeksiem — patērētāja attiecīgo fāžu pilnā pretestība. U ar diviem burtiem indeksā — attiecīgās fāzes spriegums. I ar vienu burtu indeksā — attiecīgā līnijas strāva, I ar diviem burtiem indeksā — attiecīgās fāzes strāva.]]Trijstūra slēgumam, kad patērētājs ir simetrisks, ir pareizas šīs sakarības:

&lt;math&gt;U_l=U_f&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;I_l=\sqrt{3}I_f&lt;/math&gt;.

Fāzes spriegums vienāds ar līnijas spriegumu arī nesimetriskam patērētājam, bet fāžu strāvu aprēķina pēc

&lt;math&gt;Z_f=\sqrt{R_f^2+(X_{Lf}-X_{Cf})^2}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;I_f=\frac{U_f}{Z_f}&lt;/math&gt;.

Līnijas strāvu vektorus atrod šādi:

&lt;math&gt;\vec{I_A}=\vec{I_{AB}}-\vec{I_{CA}}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\vec{I_B}=\vec{I_{BC}}-\vec{I_{AB}}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\vec{I_C}=\vec{I_{CA}}-\vec{I_{BC}}&lt;/math&gt;.

Aktīvās jaudas aprēķiniem izmanto formulas

&lt;math&gt;cos\varphi_f=\frac{R_f}{Z_f}&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;P_f=U_fI_fcos\varphi&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;P=P_A+P_B+P_C&lt;/math&gt;.

=== Aktīvās jaudas mērīšana ===
Trīsfāžu patērētāja aktīvo jaudu var mērīt, ieslēdzot pa [[Vatmetrs|vatmetram]] katrā fāzē. Ja patērētājs ir simetrisks, pietiek ar vienu vatmetru. Šādam mērījumam nepieciešama patērētāja neitrāle, to var arī mākslīgi izveidot, savienojot zvaigznē trīs vienādas pretestības, turklāt viena no tām var būt vatmetra sprieguma spoles pretestība. Zvaigznes slēgumam bez neitrālvada un trijstūra slēgumam neatkarīgi no patērētāja simetriskuma aktīvo jaudu var uzzināt ar diviem vatmetriem. Zvaigznē vatmetru strāvas ķēdes slēdz līnijas vados A un C, sprieguma ķēdes pieslēdz spriegumiem U&lt;sub&gt;AB&lt;/sub&gt; un U&lt;sub&gt;CB&lt;/sub&gt;. Tad abu vatmetru rādījumu algebriskā summa ir trīsfāžu patērētāja aktīvā jauda. Līdzīgi mērījumus veic trijstūrim. Ja novirzes leņķis &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt; starp fāzes spriegumu un strāvu ir 60°, respektīvi, leņķis starp U&lt;sub&gt;AB&lt;/sub&gt; un I&lt;sub&gt;A&lt;/sub&gt; vektoriem &lt;math&gt;\alpha&lt;/math&gt; ir taisns, tad pirmais vatmetrs rāda nulli. Kad &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt;&lt;60° un &lt;math&gt;\alpha&lt;/math&gt; ir šaurs, šī vatmetra rādījums ir pozitīvs. Kad &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt;&gt;60°, šī vatmetra rādījums ir negatīvs. Otra vatmetra mērījumu vērtības ir tikai pozitīvas, jo leņķis starp U&lt;sub&gt;CB&lt;/sub&gt; un I&lt;sub&gt;C&lt;/sub&gt; vektoriem vienmēr ir šaurs. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Elektrotehnikas un elektronikas laboratorijas darbi|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=1999|last=Antonovičs|first=U.|first2=A.|last2=Dzedons|first3=V.|last3=Hramcovs|first4=M.|last4=Iļķens|first5=U.|last5=Leimanis|first6=M.|last6=Liepiņš|first7=Ņ.|last7=Nadežņikovs|first8=Ē.|last8=Priednieks|first9=U.|last9=Zītars}}&lt;/ref&gt; 

Simetriskam trīsfāžu patērētājam neatkarīgi no slēguma veida der aktīvās jaudas formula

&lt;math&gt;P=\sqrt{3}U_lI_lcos\varphi&lt;/math&gt;.

Salīdzinot zvaigzni un trīsstūri, var ievērot nozīmīgu faktu: simetriska patērētāja trīsstūra slēgumā aktīvā jauda (arī līnijas strāva) ir trīs reizes lielāka nekā zvaigznes slēgumā, līnijas spriegumam un fāžu pretestībām abos gadījumos esot vienādiem.

== Formulu apkopojums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!
!Momentānajām
vērtībām
!Līdzstrāvai
!Vektoru
diagrammu

metode
!Simboliskā
metode
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |'''Elementu vienādojumi'''
|&lt;math&gt;u=-e&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;U=-E&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;\bar{U}=-\bar{E}&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;\underline{U}=-\underline E&lt;/math&gt;
|-
|&lt;math&gt;u=Ri&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;U=RI&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;U=RI&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi=0^\circ&lt;/math&gt;
| rowspan=&quot;4&quot; |&lt;math&gt;\underline{U}=\underline {ZI}&lt;/math&gt;
|-
|&lt;math&gt;u=L{\operatorname{d}\!i\over\operatorname{d}\!t}&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;U=0&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;U=X_LI&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi=90^\circ&lt;/math&gt;
|-
|&lt;math&gt;i=C{\operatorname{d}\!u\over\operatorname{d}\!t}&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;I=0&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;U=X_CI&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi=-90^\circ&lt;/math&gt;
|-
|—
|—
|&lt;math&gt;U=ZI&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |'''Spriegumu un strāvu vienādojumi'''
|&lt;math&gt;u_{13}=u_{12}+u_{23}&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;U_{13}=U_{12}+U_{23}&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;\bar U_{13}=\bar U_{12}+\bar U_{23}&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;\underline U_{13}=\underline U_{12}+\underline U_{23}&lt;/math&gt;
|-
|&lt;math&gt;\Sigma \pm i=0&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;\Sigma \pm I=0&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;\Sigma \pm \bar I=0&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;\Sigma \pm \underline I=0&lt;/math&gt;
|-
|—
|&lt;math&gt;\Sigma \pm E=\Sigma \pm RI&lt;/math&gt;
|—
|&lt;math&gt;\Sigma \pm \underline E=\Sigma \pm \underline {ZI}&lt;/math&gt;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |'''Divpola jauda'''
| rowspan=&quot;3&quot; |&lt;math&gt;p=ui&lt;/math&gt;
| rowspan=&quot;3&quot; |&lt;math&gt;P=UI&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;P=UIcos\varphi&lt;/math&gt;
| rowspan=&quot;3&quot; |&lt;math&gt;\underline S=\underline {UI^*}=P \pm jQ&lt;/math&gt;
|-
|&lt;math&gt;Q=UIsin\varphi&lt;/math&gt;
|-
|&lt;math&gt;S=UI&lt;/math&gt;
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Elektrība]]
[[Kategorija:Elektrotehnika]]</text>
      <sha1>5dmtuq8jwuk69lw9eaf4fjnjq1jjlm6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čukstošās galerijas viļņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459776</id>
    <revision>
      <id>4472076</id>
      <parentid>4462877</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:45:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */</comment>
      <origin>4472076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22183" sha1="oy85oj6v5gu8m080pm65jvtjt141zcz" xml:space="preserve">'''Čukstošās galerijas viļņi ''' jeb '''čukstošās galerijas modas ''' ir [[viļņi|viļņu]] veids, kas pārvietojas gar ieliektu virsmu.  Sākotnēji tie tika atklāti [[skaņa]]s viļņiem čukstošajā galerijā [[Svētā Pāvila katedrāle|Svētā Pāvila katedrālē]], bet tie var rasties arī [[gaisma]]s viļņiem un citu veidu viļņiem. Čukstošās galerijas viļņiem ir pielietojumi [[Lāzers|lāzeros]], dzesēšanā, [[Sensors|sensoros]], kā arī [[Astronomija|astronomijā]] un [[Telesakari|telekomunikācijās]].

==Ievads==

[[Image:WGMVisualized.jpg|right|thumb|300px|Šķērsgriezums čukstošās galerijas skaņas viļņiem ar gaisu pildītam 33.7 m lielam cilindram (čukstošās galerijas izmērs [[Svētā Pāvila katedrāle|Svētā Pāvila katedrālē]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Wright|first=Oliver B.|date=2012|title=Gallery of whispers|journal=Physics World|volume=25|issue=2|pages=31–36|doi=10.1088/2058-7058/25/02/36|bibcode=2012PhyW...25b..31W}}&lt;/ref&gt; Sarkanie un zilie laukumi apzīmē augstāku un zemāku [[Spiediens|spiedienu]], bet režģa līnijas norāda daļiņu novirzi. Ja viļņi ceļo vienā virzienā ap galeriju, gaisa daļiņas ieņem [[Elipse|eliptisku]] kustību.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://kino-ap.eng.hokudai.ac.jp/WG.html|title=Watching whispering-gallery waves|last=Oliver|first=Wright B.|last2=Matsuda|first2=Oliver|website=Laboratory of Applied Solid State Physics, [[Hokkaido University]]|access-date=2018-11-30}}&lt;/ref&gt;]]

Čukstošās galerijas viļņus pirmoreiz zinātniski aprakstīja [[Džons Strats]] 1878. gadā,&lt;ref&gt;Lord Rayleigh, Theory of Sound, vol. II, 1st edition, (London, MacMillan), 1878.&lt;/ref&gt; lai kliedētu mītu,&lt;ref&gt;J. Tyndall, The Science of Sound (New York, Philosophical Library), 1867, p. 20.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;G. B. Airy, On Sound and Atmospheric Vibrations, with the Mathematical Elements of Music (London, MacMillan), 1871, p. 145.&lt;/ref&gt; ka Svētā Pāvila katedrāles apaļajā galerijā čukstus var dzirdēt tikai dažās specifiskās vietās. Viņš noskaidroja, ka skaņas intensitāte pie sienas krītas apgriezti proporcionāli attālumam, nevis attāluma kvadrātam, kā tas ir punktveida skaņas avotam izplatoties visos virzienos. Tas izskaidroja, kāpēc čuksti ir dzirdami visapkārt galerijai.
Dž.Strats 1910.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Rayleigh | first=Lord |author-link=John William Strutt, 3rd Baron Rayleigh|title=CXII. The problem of the whispering gallery | journal=The London, Edinburgh, and Dublin Philosophical Magazine and Journal of Science | publisher=Informa UK Limited | volume=20 | issue=120 | year=1910 | issn=1941-5982 | doi=10.1080/14786441008636993 | pages=1001–1004}}&lt;/ref&gt; un 1914.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Rayleigh | first=Lord |author-link=John William Strutt, 3rd Baron Rayleigh| title=IX. Further applications of Bessel's functions of high order to the Whispering Gallery and allied problems | journal=The London, Edinburgh, and Dublin Philosophical Magazine and Journal of Science | publisher=Informa UK Limited | volume=27 | issue=157 | year=1914 | issn=1941-5982 | doi=10.1080/14786440108635067 | pages=100–109}}&lt;/ref&gt; gadā izstrādāja viļņu teorijas, kas izskaidroja čukstošās galerijas fenomenu. Skaņas viļņi iegulst apaļajā galerijā un viļņu [[interference]]s rezultātā rodas [[rezonanse]]. Skaņas viļņi galerijā ir stabili tikai pie noteiktām notīm, kas rezonē ar galeriju, līdzīgi kā ērģeļu caurulēs veidojas noteiktas notis pie noteiktiem izmēriem. Skaņas viļņi veido modas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Čukstošās galerijas modas akustiskiem viļņiem var novērot arī citās celtnēs&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|first=C. V. |last=Raman|author-link=Čandrasekhara Venkata Rāmans|journal= Proceedings of the Indian Association for the Cultivation of Science|volume=7|page=159|year=1921–1922|title=XV. On Whispering Galleries|url=https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=mdp.39015077811514&amp;view=1up&amp;seq=189}}&lt;/ref&gt; ar lielām apļveida telpām kā, piemēram, [[Debesu templis|Debesu templī]] [[Pekina|Pekinā]].

Pēc definīcijas, čukstošās galerijas viļņi nevar rasties, ja atstarojošā virsma ir taisna.&lt;ref&gt;L. M. Brekhovskikh, Sov. Phys. Acoust. 13, 462, 1968&lt;/ref&gt; Matemātiski tas atbilst limitam, kad liekuma rādiuss tiecas uz [[Bezgalība|bezgalību]]. Čukstošās galerijas viļņi rodas, pateicoties sienas [[virsma]]s liekumam.

==Akustiskie viļņi==

Čukstošās galerijas viļņi [[Akustika|akustisko]] viļņu formā eksistē daudzās dažādās sistēmās kā, piemēram, vibrācijas [[zeme]]slodē&lt;ref&gt;Quantitative Seismology, K. Aki and P. G. Richards (University Science Books), 2009, Ch. 8&lt;/ref&gt; vai [[Zvaigzne|zvaigznēs]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Reese | first=D. R. | last2=MacGregor | first2=K. B. | last3=Jackson | first3=S. | last4=Skumanich | first4=A. | last5=Metcalfe | first5=T. S. | title=Pulsation modes in rapidly rotating stellar models based on the self-consistent field method | journal=Astronomy &amp; Astrophysics | publisher=EDP Sciences | volume=506 | issue=1 | date=1 March 2009 | issn=0004-6361 | doi=10.1051/0004-6361/200811510 | pages=189–201|doi-access=free| bibcode=2009A&amp;A...506..189R | arxiv=0903.4854 }}&lt;/ref&gt; Šādi akustiski čukstošās galerijas viļņi var tikt pielietoti neinvazīvai testēšanai, kur viļņi iespiežas caurumos, kas ir piepildīti ar šķidrumu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Nagy | first=Peter B. | last2=Blodgett | first2=Mark | last3=Golis | first3=Matthew | title=Weep hole inspection by circumferential creeping waves | journal=NDT &amp; E International | publisher=Elsevier BV | volume=27 | issue=3 | year=1994 | issn=0963-8695 | doi=10.1016/0963-8695(94)90604-1 | pages=131–142}}&lt;/ref&gt; Tos var novērot arī cietos cilindros.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Clorennec | first=D | last2=Royer | first2=D | last3=Walaszek | first3=H | title=Nondestructive evaluation of cylindrical parts using laser ultrasonics | journal=Ultrasonics | publisher=Elsevier BV | volume=40 | issue=1–8 | year=2002 | issn=0041-624X | doi=10.1016/s0041-624x(02)00210-x | pmid=12160045 | pages=783–789}}&lt;/ref&gt; un sfērās&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Ishikawa | first=Satoru | last2=Nakaso | first2=Noritaka | last3=Takeda | first3=Nobuo | last4=Mihara | first4=Tsuyoshi | last5=Tsukahara | first5=Yusuke | last6=Yamanaka | first6=Kazushi | title=Surface acoustic waves on a sphere with divergent, focusing, and collimating beam shapes excited by an interdigital transducer | journal=Applied Physics Letters | publisher=AIP Publishing | volume=83 | issue=22 | year=2003 | issn=0003-6951 | doi=10.1063/1.1631061 | pages=4649–4651| bibcode=2003ApPhL..83.4649I }}&lt;/ref&gt;
Čukstošās galerijas viļņus ir efektīvāk vadīt sfērās nekā cilindros, jo sfērās tiek kompensēta akustiskā [[difrakcija]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Ishikawa | first=Satoru | last2=Cho | first2=Hideo | last3=Yamanaka | first3=Kazushi | last4=Nakaso | first4=Noritaka | last5=Tsukahara | first5=Yusuke | title=Surface Acoustic Waves on a Sphere –Analysis of Propagation Using Laser Ultrasonics– | journal=Japanese Journal of Applied Physics | publisher=Japan Society of Applied Physics | volume=40 | issue=Part 1, No. 5B | date=30 May 2001 | issn=0021-4922 | doi=10.1143/jjap.40.3623 | bibcode=2001JaJAP..40.3623I | pages=3623–3627}}&lt;/ref&gt;

==Elektromagnētiskie viļņi==

[[Image:Whispering gallery modes sphere.png|right|thumb|200px|[[Gaisma]]s čukstošās galerijas viļņi [[Stikls|stikla]] lodītē ar diametru 300μm, eksperimentāli nofotografēts ar [[fluorescence]]s metodi. Labajā malā var redzēt [[Optiskā šķiedra|optiskās šķiedras]] galu, no kura [[gaisma]] tiek ievadīta mikrorezonatorā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.techbriefs.com/component/content/article/tb/techbriefs/physical-sciences/3160|title=Delaying Trains of Short Light Pulses in WGM Resonators|last=|first=|date=1 September 2018|work=Tech Briefs Media Group|access-date=2018-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;]]

Čukstošās galerijas viļņi eksistē arī priekš [[gaisma]]s viļņiem,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Mie | first=Gustav | title=Beiträge zur Optik trüber Medien, speziell kolloidaler Metallösungen | journal=Annalen der Physik | publisher=Wiley | volume=330 | issue=3 | year=1908 | issn=0003-3804 | doi=10.1002/andp.19083300302 | pages=377–445 | language=de|doi-access=free| bibcode=1908AnP...330..377M }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Debye | first=P. |author-link=Peter Debye| title=Der Lichtdruck auf Kugeln von beliebigem Material | journal=Annalen der Physik | publisher=Wiley | volume=335 | issue=11 | year=1909 | issn=0003-3804 | doi=10.1002/andp.19093351103 | pages=57–136 | language=de| bibcode=1909AnP...335...57D | hdl=1908/3003 | hdl-access=free }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Oraevsky | first=Anatolii N | title=Whispering-gallery waves | journal=Quantum Electronics | publisher=IOP Publishing | volume=32 | issue=5 | date=31 May 2002 | issn=1063-7818 | doi=10.1070/qe2002v032n05abeh002205 | pages=377–400}}&lt;/ref&gt; kas tiek iegūti mikroskopiskās stikla sfērās vai cilindros, kas tiek pielietots [[lāzers|lāzeros]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Rakovich | first=Y.P. | last2=Donegan | first2=J.F. | title=Photonic atoms and molecules | journal=Laser &amp; Photonics Reviews | publisher=Wiley | volume=4 | issue=2 | date=2 June 2009 | issn=1863-8880 | doi=10.1002/lpor.200910001 | pages=179–191}}&lt;/ref&gt; dzesēšanā,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Kippenberg | first=T. J. | last2=Vahala | first2=K. J. | title=Cavity Optomechanics: Back-Action at the Mesoscale | journal=Science | publisher=American Association for the Advancement of Science (AAAS) | volume=321 | issue=5893 | date=29 August 2008 | issn=0036-8075 | doi=10.1126/science.1156032 | pmid=18755966 | pages=1172–1176| bibcode=2008Sci...321.1172K }}&lt;/ref&gt; &quot;frekvenču ķemmes&quot; ģenerēšanā&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Del’Haye | first=P. | last2=Schliesser | first2=A. | last3=Arcizet | first3=O. | last4=Wilken | first4=T. | last5=Holzwarth | first5=R. | last6=Kippenberg | first6=T. J. | title=Optical frequency comb generation from a monolithic microresonator | journal=Nature | publisher=Springer Science and Business Media LLC | volume=450 | issue=7173 | year=2007 | issn=0028-0836 | doi=10.1038/nature06401 | pmid=18097405 | pages=1214–1217| bibcode=2007Natur.450.1214D | arxiv=0708.0611 }}&lt;/ref&gt; un [[sensors|sensoru]] izveidē.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Arnold | first=S. | last2=Khoshsima | first2=M. | last3=Teraoka | first3=I. | last4=Holler | first4=S. | last5=Vollmer | first5=F. | title=Shift of whispering-gallery modes in microspheres by protein adsorption | journal=Optics Letters | publisher=The Optical Society | volume=28 | issue=4 | pages=272–4 | date=15 February 2003 | issn=0146-9592 | doi=10.1364/ol.28.000272 | pmid=12653369 | bibcode=2003OptL...28..272A }}&lt;/ref&gt; Pateicoties pilnīgai iekšējai atstarošanai no mikrorezonatora iekšējās virsmas, var iegūt mikrorezonatora kvalitātes faktorus, lielākus par 10&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Grudinin | first=Ivan S. | last2=Ilchenko | first2=Vladimir S. | last3=Maleki | first3=Lute | title=Ultrahigh optical Q factors of crystalline resonators in the linear regime | journal=Physical Review A | publisher=American Physical Society (APS) | volume=74 | issue=6 | date=8 December 2006 | issn=1050-2947 | doi=10.1103/physreva.74.063806 | page=063806| bibcode=2006PhRvA..74f3806G }}&lt;/ref&gt; kas vairākkārt pārsniedz labākos kvalitātes faktorus akustiskās sistēmās, kas ir ap 10&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|first=K. |last=Yamanaka |first2=S.|last2=Ishikawa|first3=N.|last3=Nakaso|first4=N.|last4=Takeda|first5=Dong Youn|last5=Sim|first6=T.|last6=Mihara|display-authors=5|journal=IEEE Transactions Ultrasonics, Ferroelectrics and Frequency Control |volume=53|issue=4|page=793|year=2006|doi=10.1109/TUFFC.2006.1621507|title=Ultramultiple roundtrips of surface acoustic wave on sphere realizing innovation of gas sensors}}&lt;/ref&gt; Optiskajām modām čukstošās galerijas mikrorezonatorā pat ideālos apstākļos rodas [[Starojums|radiācijas]] zudumi, kas mehānisma ziņā ir līdzīgi [[Tuneļefekts|kvantu tunelēšanās efektam]]. Radiācijas zudumi tiek pētīti optiskās viļņvadīšanas teorijas ietvaros [[Optiskā šķiedra|optiskajām šķiedrām]] un tos dēvē arī par vājināšanos staru tunelēšanās ietekmē.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Pask | first=Colin | title=Generalized parameters for tunneling ray attenuation in optical fibers | journal=Journal of the Optical Society of America | publisher=The Optical Society | volume=68 | issue=1 | date=1 December 1977 | issn=0030-3941 | doi=10.1364/josa.68.000110 | page=110}}&lt;/ref&gt; Kvalitātes faktors ir proporcionāls viļņa dzīves laikam un apgriezti proporcionāls virsmas izkliedei un gaismas viļņu absorbcijai mikrorezonatora vidē. Čukstošās galerijas viļņi tiek pētīti arī haotiskās galerijās,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Gmachl | first=C. | title=High-Power Directional Emission from Microlasers with Chaotic Resonators | url=https://archive.org/details/sim_science_1998-06-05_280_5369/page/1556 | journal=Science | volume=280 | issue=5369 | date=5 June 1998 | issn=0036-8075 | doi=10.1126/science.280.5369.1556 | pmid=9616111 | pages=1556–1564| bibcode=1998Sci...280.1556G | arxiv=cond-mat/9806183 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Baryshnikov | first=Yuliy | last2=Heider | first2=Pascal | last3=Parz | first3=Wolfgang | last4=Zharnitsky | first4=Vadim | title=Whispering Gallery Modes Inside Asymmetric Resonant Cavities | journal=Physical Review Letters | publisher=American Physical Society (APS) | volume=93 | issue=13 | date=22 September 2004 | issn=0031-9007 | doi=10.1103/physrevlett.93.133902 | pmid=15524720 | page=133902| bibcode=2004PhRvL..93m3902B }}&lt;/ref&gt; kur šķērsgriezums nav [[riņķis]] - šādiem viļņiem ir pielietojamība kvantu informācijas tehnoloģijās.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Tanaka | first=Akira | last2=Asai | first2=Takeshi | last3=Toubaru | first3=Kiyota | last4=Takashima | first4=Hideaki | last5=Fujiwara | first5=Masazumi | last6=Okamoto | first6=Ryo | last7=Takeuchi | first7=Shigeki | title=Phase shift spectra of a fiber–microsphere system at the single photon level | journal=Optics Express | publisher=The Optical Society | volume=19 | issue=3 | pages=2278–85 | date=24 January 2011 | issn=1094-4087 | doi=10.1364/oe.19.002278 | pmid=21369045 | bibcode=2011OExpr..19.2278T | arxiv=1101.5198 }}&lt;/ref&gt; 
Čukstošās galerijas viļņi ir novērojami arī citiem [[Elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskajiem viļņiem]] kā [[radioviļņi]]em,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |first1=K. G.|last1=Budden|first2=H. G.|last2=Martin| title=The ionosphere as a whispering gallery | journal=Proceedings of the Royal Society of London. Series A. Mathematical and Physical Sciences | publisher=The Royal Society | volume=265 | issue=1323 | date=6 February 1962 | issn=2053-9169 | doi=10.1098/rspa.1962.0042 | pages=554–569|bibcode=1962RSPSA.265..554B}}&lt;/ref&gt; [[mikroviļņi]]em,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Stanwix|first1=P. L. |year=2005 |title=Test of Lorentz Invariance in Electrodynamics Using Rotating Cryogenic Sapphire Microwave Oscillators |journal=Physical Review Letters|volume=95|issue=4 |pages=040404 |doi=10.1103/PhysRevLett.95.040404 |pmid=16090785 |display-authors=etal|arxiv=hep-ph/0506074|bibcode=2005PhRvL..95d0404S}}&lt;/ref&gt; terahercu radiācijai,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Mendis|first1=R. |last2=Mittleman|first2=M. |year=2010 |title=Whispering-gallery-mode terahertz pulse propagation on a curved metallic plate |journal=Applied Physics Letters |volume=97|issue=3 |pages=031106 |doi=10.1063/1.3466909|bibcode=2010ApPhL..97c1106M}}&lt;/ref&gt; [[Infrasarkanais starojums|infrasarkanajam starojumam]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Albert | first=F. | last2=Braun | first2=T. | last3=Heindel | first3=T. | last4=Schneider | first4=C. | last5=Reitzenstein | first5=S. | last6=Höfling | first6=S. | last7=Worschech | first7=L. | last8=Forchel | first8=A. | title=Whispering gallery mode lasing in electrically driven quantum dot micropillars | journal=Applied Physics Letters | publisher=AIP Publishing | volume=97 | issue=10 | date=6 September 2010 | issn=0003-6951 | doi=10.1063/1.3488807 | page=101108| bibcode=2010ApPhL..97j1108A }}&lt;/ref&gt; [[Ultravioletais starojums|ultravioletajam starojumam]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Hyun | first=J. K. | last2=Couillard | first2=M. | last3=Rajendran | first3=P. | last4=Liddell | first4=C. M. | last5=Muller | first5=D. A. | title=Measuring far-ultraviolet whispering gallery modes with high energy electrons | journal=Applied Physics Letters | publisher=AIP Publishing | volume=93 | issue=24 | date=15 December 2008 | issn=0003-6951 | doi=10.1063/1.3046731 | page=243106| bibcode=2008ApPhL..93x3106H }}&lt;/ref&gt; un [[rentgenstari]]em.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Liu | first=Chien | last2=Golovchenko | first2=Jene A. | title=Surface Trapped X Rays: Whispering-Gallery Modes atλ=0.7Å | journal=Physical Review Letters | publisher=American Physical Society (APS) | volume=79 | issue=5 | date=4 August 1997 | issn=0031-9007 | doi=10.1103/physrevlett.79.788 | pages=788–791| bibcode=1997PhRvL..79..788L | url=http://nrs.harvard.edu/urn-3:HUL.InstRepos:29406252 }}&lt;/ref&gt;

==Citas sistēmas==

Čukstošās galerijas viļņi ir novēroti matērijas viļņu formā [[Neitrons|neitronos]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Nesvizhevsky | first=Valery V. | last2=Voronin | first2=Alexei Yu. | last3=Cubitt | first3=Robert | last4=Protasov | first4=Konstantin V. | title=Neutron whispering gallery | journal=Nature Physics | publisher=Springer Science and Business Media LLC | volume=6 | issue=2 | date=13 December 2009 | issn=1745-2473 | doi=10.1038/nphys1478 | pages=114–117| doi-access=free }}&lt;/ref&gt; un [[Elektrons|elektronos]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Reecht | first=Gaël | last2=Bulou | first2=Hervé | last3=Scheurer | first3=Fabrice | last4=Speisser | first4=Virginie | last5=Carrière | first5=Bernard | last6=Mathevet | first6=Fabrice | last7=Schull | first7=Guillaume | title=Oligothiophene Nanorings as Electron Resonators for Whispering Gallery Modes | journal=Physical Review Letters | publisher=American Physical Society (APS) | volume=110 | issue=5 | date=29 January 2013 | issn=0031-9007 | doi=10.1103/physrevlett.110.056802 | pmid=23414040 | page=056802| bibcode=2013PhRvL.110e6802R | arxiv=1301.4860 }}&lt;/ref&gt; kā arī ir iespējams iemesls vibrācijām vienkodola atomā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Dragún | first=Olga | last2=Überall | first2=Herbert | title=Nuclear Rayleigh and whispering gallery waves excited in heavy ion collisions | journal=Physics Letters B | publisher=Elsevier BV | volume=94 | issue=1 | year=1980 | issn=0370-2693 | doi=10.1016/0370-2693(80)90816-3 | pages=24–27| bibcode=1980PhLB...94...24D }}&lt;/ref&gt; Čukstošās galerijas viļņi novērojami arī [[Ziepju burbulis|ziepju]] plēvītes un plānu virsmu vibrācijās.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Arcos | first=E. | last2=Báez | first2=G. | last3=Cuatláyol | first3=P. A. | last4=Prian | first4=M. L. H. | last5=Méndez-Sánchez | first5=R. A. | last6=Hernández-Saldaña | first6=H. | title=Vibrating soap films: An analog for quantum chaos on billiards | journal=American Journal of Physics | publisher=American Association of Physics Teachers (AAPT) | volume=66 | issue=7 | year=1998 | issn=0002-9505 | doi=10.1119/1.18913 | pages=601–607| bibcode=1998AmJPh..66..601A | arxiv=chao-dyn/9903002 }}&lt;/ref&gt; Analoģijas ar čukstošās galerijas modām ir arī [[gravitācijas viļņi]]em pie [[Melnais caurums|melno caurumu]] [[Notikumu horizonts|notikumu horizonta]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Čukstošās galerijas viļņi novēroti arī virsmas plazmoniem,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Min | first=Bumki | last2=Ostby | first2=Eric | last3=Sorger | first3=Volker | last4=Ulin-Avila | first4=Erick | last5=Yang | first5=Lan | last6=Zhang | first6=Xiang | last7=Vahala | first7=Kerry | title=High-Q surface-plasmon-polariton whispering-gallery microcavity | url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2009-01-22_457_7228/page/454 | journal=Nature | publisher=Springer Science and Business Media LLC | volume=457 | issue=7228 | year=2009 | issn=0028-0836 | doi=10.1038/nature07627 | pmid=19158793 | pages=455–458| bibcode=2009Natur.457..455M }}&lt;/ref&gt; kuri ir hibrīds starp [[elektrons|elektronu]] un [[gaisma]]s vilni, kā arī eksitoniem-polaritoniem [[Pusvadītājs|pusvadītājos]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Sun | first=Liaoxin | last2=Chen | first2=Zhanghai | last3=Ren | first3=Qijun | last4=Yu | first4=Ke | last5=Bai | first5=Lihui | last6=Zhou | first6=Weihang | last7=Xiong | first7=Hui | last8=Zhu | first8=Z. Q. | last9=Shen | first9=Xuechu | title=Direct Observation of Whispering Gallery Mode Polaritons and their Dispersion in a ZnO Tapered Microcavity | journal=Physical Review Letters | volume=100 | issue=15 | date=16 April 2008 | issn=0031-9007 | doi=10.1103/physrevlett.100.156403 | pmid=18518134 | page=156403| bibcode=2008PhRvL.100o6403S | arxiv=0710.5334 }}&lt;/ref&gt; Ir arī uztaisīti čukstošās galerijas viļņi priekš vienlaikus optiskiem un akustiskiem viļņiem, kur var novērot stipru modu sapīšanos un [[koherence]]s efektus.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Kim | first=JunHwan | last2=Kuzyk | first2=Mark C. | last3=Han | first3=Kewen | last4=Wang | first4=Hailin | last5=Bahl | first5=Gaurav | title=Non-reciprocal Brillouin scattering induced transparency | journal=Nature Physics | publisher=Springer Science and Business Media LLC | volume=11 | issue=3 | date=26 January 2015 | issn=1745-2473 | doi=10.1038/nphys3236 | pages=275–280| bibcode=2015NatPh..11..275K | arxiv=1408.1739 }}&lt;/ref&gt;

==Atsauces==
{{atsauces|2}}

[[Kategorija:Viļņi]]
[[Kategorija:Skaņa]]</text>
      <sha1>oy85oj6v5gu8m080pm65jvtjt141zcz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ultraauksti atomi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459808</id>
    <revision>
      <id>4472083</id>
      <parentid>4360724</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:51:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4472083</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7294" sha1="j1m92acg8y0dhgrgwp7dwug4o50i55m" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada maijs}}
'''Ultraauksti atomi''' ir [[Atoms|atomi]], kuru temperatūra ir tuvu [[Absolūtā nulle|absolūtai nullei]]. Parasti tie ir daži desmiti mikro[[Kelvins|kelvinu]]. 

== Vēsture ==
Ideja atomu dzesēšanai ar [[Lāzers|lāzeru]] tika publicēta 1975. gadā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hänsch|first=T. W.|last2=Schawlow|first2=A. L.|date=1975-01-01|title=Cooling of gases by laser radiation|url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/0030401875901595|journal=Optics Communications|language=en|volume=13|issue=1|pages=68–69|doi=10.1016/0030-4018(75)90159-5|issn=0030-4018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wineland|first=D|date=1975|title=Proposed 1014 Δν &lt; ν Laser Fluorescence spectroscopy on Tl+ Mono-Ion Oscillator III|url=https://tf.boulder.nist.gov/general/pdf/2208.pdf|journal=Bulletin of the American Physical Society|volume=20|pages=637|via=}}&lt;/ref&gt; Eksperimentāli [[Doplera efekts|Doplera efekta]] izmantošana atomu dzesēšanai tika pirmo reizi pielietota 1985. gadā. Tā kā atomiem tomēr ir ātrums arī pēc dzesēšanas un tie gravitācijas dēļ krīt, tad 1987. gadā tika izstrādāta metode, lai tos noturētu vietā — magnētoptiskais slazds. 1988. gadā tika publicēti rezultāti, ka temperatūra ir atkarīga no gaismas polarizācijas un apkārtējā magnētiskā lauka un ka ir iespējams sasniegt temperatūras zem paredzētā Doplera limita. Šis novērojums ļāva atklāt Sīsifa dzesēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/uploads/2018/06/phillips-lecture.pdf|title=Nobel lecture|last=Phillips|first=William|access-date=15.05.2020|date=}}&lt;/ref&gt; Par atomu dzesēšanu ar gaismu tika piešķirta 1997. gada Nobela prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/physics/1997/press-release/|title=The Nobel Prize in Physics 1997|website=NobelPrize.org|access-date=2020-05-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Iegūšanas metodes ==
[[Attēls:Doppler_laser_cooling.svg|thumb|1. Nekustīgs atoms nenovēro lāzeram ne sarkano, ne zilo nobīdi un tas neabsorbē fotonu. 2. Atoms, kas kustās prom no lāzera, novēro lāzeram sarkano nobīdi un tas neabsorbē fotonu. 3.1. Atoms, kas kustas lāzera virzienā, redz lāzeru ar zilo nobīdi un absorbē fotonu bremzējot atomu. 3.2. Fotons ierosina atomu 3.3. Atoms izstaro fotonu. Tā kā virziens ir nejaušs, tad vidēji tas nerada impulsa izmaiņu.]]Ultraaukstu atomu iegūšana parasti notiek vairākos soļos, izmantojot dažādas metodes.

=== Zēmaņa palēninātājs ===
Zēmaņa palēninātājs parasti tiek izmantots kā solis, lai atomi tiktu atdzesēti pietiekami, lai tos satvertu magnētoptiskajā slazdā. Tā kā atomu spektrālās līnijas ir šauras, tad, veicot Doplera dzesēšanu, vairs nevarēs ierosināt ar to pašu lāzera frekvenci, jo samazinoties ātrumam mainās Doplera nobīde. Viens no risinājumiem ir izmantot [[Zēmaņa efekts|Zēmaņa efektu]] un atomu kūli laist caur nehomogēnu magnētisko lauku, lai nobīdītu līmeņu enerģijas.

=== Doplera dzesēšana ===
Doplera dzesēšanai tiek izmantoti lāzeri, kuru frekvence ir uzstādīta nedaudz zem atoma [[Rezonanse|rezonanses frekvences]]. Ja atoms kustās lāzera virzienā, tad Doplera efekta dēļ tas novēro gaismu, kas sakrīt ar rezonenses frekvenci un tiek ierosināts. Tad tas, atgriežoties pamatstāvoklī, izstaro fotonu nejaušā virzienā, bet, to atkārtojot daudzas reizes, vidēji emisijas procesa radītā impulsa izmaiņa ir 0. Doplera dzesēšanai ir limits

&lt;math&gt;T_{\mathrm{Doplera}} = \hbar \gamma /(2k_{B})&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt;\gamma&lt;/math&gt; ir izmantotās pārejas Lorenca platums, &lt;math&gt;k_{B}&lt;/math&gt; ir Bolcmaņa konstante un &lt;math&gt;\hbar&lt;/math&gt; ir svītrotā [[Planka konstante]]. Šis limits ir vairākas kārtas lielāks nekā fotonu atsitiena limits. 

=== Magnētoptiskais slazds ===
Magnētoptiskais slazds papildus Doplera dzesēšanai izmanto telpā mainīgu magnētiskā kvadropola lauku, kas izraisa Zēmaņa nobīdi magnētiskajos apakšlīmeņos, kas palielinās attālinoties no centra. Līdz ar to attālinoties no centra, atoma rezonanses frekvence tuvojas lāzera frekvencei, kas palielina varbūtību atomam saņemt impulsu centra virzienā. Temperatūras, kas parasti tiek sasniegtas magnētoptiskajā slazdā ir daži simti mikrokelvinu. Zemākas temperatūras tiek iegūtas ar metodēm, ko neierobežo Doplera dzesēšanas limits.

=== Sīsifa dzesēšana ===
Sīsifa dzesēšana jeb polarizācijas gradienta dzesēšana izmanto divus lāzera starus ar ortogonālām [[Viļņu optika#Polarizācija|polarizācijām]], kas vērsti viens otram pretī. Staru interference rada stāvvilni ar mainīgu polarizāciju, kas izmaina apakšlīmeņu enerģijas. Ja atoms sāk no punkta ar zemāko [[Potenciālā enerģija|potenciālo enerģiju]], tad kustoties uz vietu ar lielāku potenciālo enerģiju, tā kinētiskā enerģija samazināsies. Tad atoms tiek ierosināts un pārejot atpakaļ un pamatlīmeni tas nonāk apakšlīmenī, kam ir zemāka potenciālā enerģija. Tā kā pāreja aizņem noteiktu laiku, tad atoms tiekot ierosināts vairs neatradīsies potenciālās enerģijas minimumā. Šī metode ļauj atdzesēt atomus zem Doplera dzesēšanas limita. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dalibard|first=J.|last2=Cohen-Tannoudji|first2=C.|date=1989-11-01|title=Laser cooling below the Doppler limit by polarization gradients: simple theoretical models|url=https://www.osapublishing.org/josab/abstract.cfm?uri=josab-6-11-2023|journal=JOSA B|language=EN|volume=6|issue=11|pages=2023–2045|doi=10.1364/JOSAB.6.002023|issn=1520-8540}}&lt;/ref&gt; Robeža zemākajai temperatūrai, ko var sasniegt, izmantojot šo metodi, ir fotona atsitiena limits.

&lt;math&gt;T_{atsitiena}=\frac{\hbar^2k^2}{2mk_B}&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt;k&lt;/math&gt; ir gaismas viļņa vektors un &lt;math&gt;m&lt;/math&gt; ir atoma masa. Šī robeža izriet no impulsa saglabāšanās likuma.

=== Iztvaicēšanas dzesēšana ===
Iztvaicēšanas dzesēšana ļauj iegūt zemākas temperatūras nekā ar optiskajām metodēm iespējams. Tā strādā samazinot slazda potenciāla dziļumu un ļaujot karstākajiem atomiem to pamest.

== Pielietojumi ==
Pie ļoti zemām temperatūrām kļūst nozīmīgas kvantu īpašības, tāpēc ultraauksti atomi ļauj pētīt dažādas parādības. Tos izmantojot tika atklāts [[Bozes—Einšteina kondensāts]], par ko tika piešķirta Nobela prēmija 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2001/popular-information/|title=The Nobel Prize in Physics 2001|website=NobelPrize.org|access-date=2020-05-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Tie arī tiek pētīti pielietojumiem kvantu datoros un kvantu simulācijās.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bloch|first=Immanuel|last2=Dalibard|first2=Jean|last3=Nascimbène|first3=Sylvain|date=2012-04|title=Quantum simulations with ultracold quantum gases|url=https://www.nature.com/articles/nphys2259|journal=Nature Physics|language=en|volume=8|issue=4|pages=267–276|doi=10.1038/nphys2259|issn=1745-2481}}&lt;/ref&gt;

Zema termālā trokšņa dēļ ultraauksti atomi ļauj veikt ļoti precīzus mērījumus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kvantu mehānika]]
[[Kategorija:Termodinamika]]
[[Kategorija:Atomfizika]]</text>
      <sha1>j1m92acg8y0dhgrgwp7dwug4o50i55m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luminiscence</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459875</id>
    <revision>
      <id>4472082</id>
      <parentid>4007571</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:50:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4472082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13966" sha1="ptzbnbz8uakqmq648awqa9akxck2aau" xml:space="preserve">[[Attēls:Luminiscence of transparent nanophase glass-ceramics with ions ZnO and Er3+.jpg|thumb|228x228px|Luminiscējoši kristāli]]
'''Luminiscence''' ir spontāna [[Elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskā starojuma]] emisija, kuru neizsauc [[absolūti melns ķermenis|melna ķermeņa]] starojums, bet gan enerģijas atbrīvošanās, [[elektroni]]em pārejot no ierosināta stāvokļa uz pamatstāvokli. Luminiscences ilgums ievērojami pārsniedz [[gaisma]]s svārstību periodu 10&lt;sup&gt;−15&lt;/sup&gt; s.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=«Современная высшая школа: инновационный аспект»|url=http://dx.doi.org/10.7442/2071-9620.20122|publisher=International Institute of Design and Service}}&lt;/ref&gt;

Luminiscences emitētais starojums novērojams [[Elektromagnētiskie viļņi|elektromagnētisko viļņu]] skalas optiskajā diapazonā, ietverot daļu [[Ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] un tuvo [[Infrasarkanais starojums|infrasarkano starojumu]].
Luminiscenci dēvē arī par auksto gaismu. Svarīgi saprast, ka luminiscence fundamentāli atšķiras no kvēles jeb sakarsēta melna ķermeņa starojuma. Kvēli izsauc augsta materiāla temperatūra un novērojama visiem elementiem, kuri nemaina agregātstāvokli augstajā temperatūrā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1848-11-29|title=An Introduction to Practical Chemistry, including Analysis|url=http://dx.doi.org/10.1136/bmj.s1-12.24.663|journal=BMJ|volume=s1-12|issue=24|pages=663–663|doi=10.1136/bmj.s1-12.24.663|issn=0959-8138}}&lt;/ref&gt;
Kvēli tipiski novēro no 550 °C līdz 1300 °C , bet luminiscence vispārīgā gadījumā nav atkarīga no materiāla [[temperatūra]]s un novērojama no 3 K līdz agregātstāvokļa maiņas robežai.

== Vēsture ==
Interese par luminiscenci aizsākās 1602. gadā, kad tika atklāts izteikti spīdošais Boloņas akmens, kas pēc ķīmiskā sastāva ir [[bārija sulfāts|BaSO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;]] ar piejaukumiem. Cilvēki mēģināja paši radīt šādus spīdošus materiālus, bieži vien izmantojot radioaktīvus elementus. Luminiscences pētījumu popularitāte strauji pieauga, sākot ar 1996. gadu, kad tika iegūts ilgi spīdošs [[stroncija alumināts]], aktivēts ar [[eiropijs|eiropiju]] un [[disprozijs|disproziju]]. Šobrīd ir labi izpētīti zaļās un zilās krāsas [[luminofori]], taču pēdējos gados pieaugusi interese par sarkaniem un infrasarkaniem luminiscējošiem materiāliem, īpaši tādēļ, ka tos varētu potenciāli izmantot medicīnā.&lt;ref name=&quot;Liepiņa V. 2014&quot;&gt;Liepiņa V., “Luminiscences mehānisma pētījumi SrAl2O4:Eu, Dy materiālā”, maģistra darbs, LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Rīga: Latvijas Universitāte, 2014, 51 lpp.&lt;/ref&gt;

== Luminiscences mehānisms ==
Luminiscenci var novērot materiālos ar defektiem vai apzināti pievienotiem aktivatoru joniem. Šādiem materiāliem, absorbējot pietiekami lielu enerģiju, elektroni no pamatstāvokļa nonāk ierosinātā stāvoklī. Elektroniem, nonākot atpakaļ pamatstāvoklī, tiek izstaroti fotoni. Materiāli daļu enerģijas var zaudēt bezizstarojuma pārejās, tādēļ gaismas veidā emitētā enerģija visbiežāk ir mazāka par absorbētā starojuma enerģiju un attiecīgi izstarotā starojuma viļņa garums ir lielāks par ierosmes viļņa garumu. Šo enerģijas starpību sauc par [[Stoksa nobīde|Stoksa nobīdi]]. Iespējami arī gadījumi, kad absorbētā enerģija ir mazāka par emitēto, piemēram, augšuppārveidotās luminiscences procesos.

Luminiscences procesu skaidrošanai tiek izmantota cietvielu enerģijas līmeņu zonu shēma, kuru veido valences, vadītspējas un aizliegtā zona. Valences zonā visi enerģijas līmeņi ir aizpildīti un lādiņu kustība nenotiek. Savukārt vadītspējas enerģijas līmeņi ir tukši un, ja šajā zonā nokļūst elektroni, tie netraucēti pārvietojas. Luminiscentos materiālos starp vadītspējas un valences zonu atrodas aizliegtā zonā, kur ideālam materiālam nav enerģijas līmeņu, tātad nav arī lādiņu. Ievietojot kristālā piejaukumus, aizliegtajā zonā iebūvējas enerģijas līmeņi, kas kalpo kā luminiscences centri. Materiālā var rasties arī ķērājcentru līmeņi, kuri uzkrāj absorbēto enerģiju.

Ja luminiscents materiāls absorbē enerģiju, kura lielāka vai vienāda ar aizliegtās zonas platumu, lādiņš no valences zonas var nonākt vadītspējas zonā. No vadītspējas zonas tas, izstarojot termisko enerģiju, nonāk uz luminiscences centra līmeņiem. Pārejot no luminiscences centra līmeņiem uz pamatstāvokli, tiek izstaroti fotoni un tiek novērota luminiscence.

Luminiscentus materiālus raksturo to spīdēšanas intensitāte, ilgums un izstarotās gaismas viļņa garums.&lt;ref&gt;C. Ronda, Luminescence From Theory to Aplications, Weinheim: Wiley-VCH, 2008, vol. 260, 978-3-527-31402-7.&lt;/ref&gt;

== Tipi ==
[[Attēls:Fluorescence, fosforescences un termostimulētas luminiscences attēlojums..png|thumb|Fluorescences, fosforescences un termostimulētas luminiscences attēlojums]]
Luminiscenci iedala šādos tipos:
* Ķīmiskā luminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta ķīmiskā reakcijā;
** [[Bioluminiscence]] '''—''' gaisma tiek emitēta bioķīmiskā reakcijā;
** Elektroķīmiskā luminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta elektroķīmiskā reakcijā;
** Lioluminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta, izšķīdinot ierosinātu cietvielu;
** Kandoluminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta, materiālam sasniedzot konkrētu temperatūru, bet emitējot īsāka viļņa garuma starojumu kā to, kuru nosaka melna ķermeņa starojums;
* Kristaluminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta kristalizācijas procesa laikā;
* [[Elektroluminiscence]] '''—''' gaismas emisiju izsauc elektronu plūsma materiālā;
** [[Katodluminiscence]] '''—''' gaismas emisiju izsauc apstarošana ar elektroniem;
* Mehāniskā luminiscence '''—''' mehāniskā mijiedarbība ar cietvielu izsauc gaismas emisiju;
** [[Triboluminiscence]] '''—''' gaismas emisiju izsauc kristālisko saišu saraušana. Saišu saraušanu var izsaukt materiāla skrāpēšana, spiešana vai beršana;
** Fraktoluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc kristālisko saišu saraušana. materiālam plīstot jeb plaisai izplatoties;
** Pjezoluminiscence '''—''' materiāliem, kuriem novērojams pjezoelektroskais efekts un fluorescence vai fosforescence, efektu sauc par pjezoluminiscenci, nevis par triboluminiscence. Gaismas emisiju izsauc materiāla spiešana, stiepšana vai potenciāla starpības radīšana.
** Sonoluminiscence '''—''' gaisma tiek emitēta skaņas radītu gaisa burbuļu eksplozijas rezultātā šķidrumos[[Attēls:PL process.png|thumb|Vienkāršots fotoluminiscences mehānisms]]
* [[Fotoluminiscence]] '''—''' gaismas emisiju izsauc fotonu absorbcija;
** [[Fluorescence]] '''—''' fotoluminiscences apakštips. Elektronu pāreja novērojama no singleta uz singleta līmeni. Dzīves laiks pāris nanosekundes (&lt;math&gt;\tau \leqslant 10^{-8}&lt;/math&gt;);
** [[Fosforescence]] '''—''' elektronu pāreja novērojama no tripleta uz singleta līmeni. Dzīves laiks var būt no dažiem simtiem nanosekunžu līdz vairākām minūtēm (&lt;math&gt;\tau \geqslant 10^{-8}&lt;/math&gt;);
* [[Radioluminiscence]] '''—''' gaismas emisiju izsauc [[jonizējošais starojums]];[[Attēls:TSL process.png|thumb|Termoluminiscences process.]]
* Termoluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc elektronu atbrīvošana no ķērājcentriem jeb režģa defektiem termiskās enerģijas paaugstināšana jeb ierosināta materiāla uzsildīšana;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Introduction to Radiological Physics and Radiation Dosimetry|url=http://dx.doi.org/10.1002/9783527617135.ch11|publisher=Wiley-VCH Verlag GmbH|date=2007-12-29|location=Weinheim, Germany|isbn=978-3-527-61713-5|pages=264–291}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Thermoluminescence of Solids|url=http://dx.doi.org/10.1017/cbo9780511564994.004|publisher=Cambridge University Press|date=1985-05-23|isbn=978-0-521-24520-3|pages=64–126}}&lt;/ref&gt;
** Krioluminiscence '''—''' gaismas emisiju izsauc materiāla atdzesēšana.

== Ilgspīdošā luminiscence ==
Ja luminiscence pēc ierosmes starojuma pārtraukšanas novērojama minūtes vai stundas, to dēvē par ilgspīdošo luminiscenci. Ilgspīdošā luminiscence tiek dēvēta arī par ilgi spīdošo fosforescenci vai ilgu pēcspīdēšanu, no angļu valodas: ''persistent luminescence'', ''long-lasting phosphorescence'', ''persistent phosphorescence'', ''afterglow''.
Ilgspīdošas luminiscences procesos svarīga loma ir ķērājcentriem. Pievienojot materiālam aktivatorus, tie var aizliegtajā zonā radīt ne tikai luminiscences centra līmeņus, bet arī elektronu vai caurumu ķērājcentrus, kuros lādiņi var uzkavēties relatīvi ilgi un, lēnām atbrīvojoties, nodrošināt ilgspīdēšanu. Jo dziļāki ķērājcentri, jo lielāks spīdēšanas laiks, bet luminiscences intensitāte vājāka.&lt;ref name=&quot;Liepiņa V. 2014&quot;/&gt;&lt;ref&gt;P. F. Smet, K. V. Eeckhout, O. Clercq, D. Poelman, “Persistent phosphors”, LumiLab, Department of Solid State Sciences, Ghent University, Ghent, Belgium, 2015., vol. 108.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;W.L. Chan, Z.Y. Li, K. L. Wong, “Persistent Luminescence Nanomaterials for Biomedical Applications: A Quick Grasp of the Trend”, Singapore, 2016., vol. 362.&lt;/ref&gt;

Ilspīdošu materiālu pētījumiem bieži vien izmanto dzišanas kinētiku mērījumus un termostimulētās luminiscences metodes.

== Termostimulētā luminiscence ==
Ierosinot luminiscentu materiālu, daļa no absorbētās enerģijas uzkrājas ķērājcentros. Sildot materiālu, uzkrāto enerģiju iespējams atbrīvot, kā rezultātā novērojama termoluminiscence pie temperatūras, kas lielāka par istabas temperatūru. Noskaidrojot temperatūru pie kuras novērojams luminiscences starojuma intensitātes pieaugums, iespējams noteikt ķērājcentru dziļumu.

Vienkārša, bet plaši izmantota metode aptuvenu ķērājcentru dziļumu noteikšanai:

E=Tm/500
            
Tm — temperatūra(K), pie luminiscences intensitātes maksimuma

E — ķērājcentra dziļums (ev)

Dziļāki centri atbrīvosies pie lielākas temperatūras.&lt;ref&gt;A.J.J. Boss, “Theory of thermoluminescence”, Delft University of Technology, The Netherlands, 2007, vol. 12.&lt;/ref&gt;

== Luminiscenti materiāli ==
Visbiežāk luminiscenti materiāli ir neorganiski, cieti savienojumi ar pašvielas defektiem vai pievienotiem piejaukumiem. Materiāla pamatmatricas var būt sulfīdi, silikāti, alumināti, gallāti, germanāti nitrīdi un daudzi citi dažādi ķīmiski savienojumi, kuriem iespējams pievienot dažādus piejaukumus, retzemju elementus, pārejas metālus vai citus ķīmiskos elementus. Piejaukumus bieži vien dēvē arī par aktivatoriem. Aktivatorus matricās pievieno zemās koncentrācijas, dažus mol%. Palielinot piejaukumu koncentrāciju, var sākt notikt enerģijas pārnese star to joniem, kā rezultātā enerģija izkliedējas un samazinās luminiscences intensitāte. Populārākie ilgspīdēšanai izmantojamie retzemju elementi: Eu&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt;, Eu&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt;, Tb3&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;, Dy&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt;, Tm&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt;, Yb&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt;, Yb&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt;, visbiežāk izmantotie pārejas metāli: Mn&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt;, Mn&lt;sup&gt;4+&lt;/sup&gt;, Cr&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt;, Ti&lt;sup&gt;4+&lt;/sup&gt; un pamatgrupas elementi: Bi&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt; un Pb&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt;.

Luminiscentiem materiāliem ir daudz dažādu pielietojumu gan ikdienā, gan zinātnē. Ar luminiscences mehānisma palīdzību var pārveidot vienu starojuma veidu citā, piemēram, UV starojumu pārvērst IR starojumā vai redzamajā gaismā. Šāds efekts tiek izmantots spuldzēs, displejos un mikroskopijā.&lt;ref&gt;Y. Liu, B. Lei, “Persistent Luminescent Materials, in Phosphors, Up Conversion Nano Particles, Quantum Dots and Their Applications”, Singapore: Springer Singapore, 2016., vol. 214, 167214.&lt;/ref&gt;

== Pielietojumi ==
Katram luminiscences tipam ir savs pielietojums.

* LED jeb gaismu emitējošās diodes balstās uz elektroluminiscences;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Carbon nanotubes : advanced topics in the synthesis, structure, properties, and applications|url=https://www.worldcat.org/oclc/233973272|publisher=Springer|date=2008|location=Berlin|isbn=978-3-540-72865-8|oclc=233973272}}&lt;/ref&gt;
* Fosforescence tiek izmantota gan dekoratīvajos dizaina elementos, gan aviācijas un navigācijas instrumentos;
* Fosforescenci izmanto lampās un lāzeros;
* Termoluminiscenci izmanto:
** Termoluminiscences dozimetros;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ginjaume|first=M.|date=2010-12-15|title=Performance and approval procedures for active personal dosemeters|url=http://dx.doi.org/10.1093/rpd/ncq457|journal=Radiation Protection Dosimetry|volume=144|issue=1-4|pages=144–149|doi=10.1093/rpd/ncq457|issn=0144-8420}}&lt;/ref&gt;
** Termoluminiscences termometros;
** Iežu vecuma noteikšanai.
* Neinvazīvos dzīvnieku un augu pētījumos;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Alpha-, Beta- and Gamma-Ray Spectroscopy|url=http://dx.doi.org/10.1016/b978-0-7204-0083-0.50008-0|publisher=Elsevier|date=1968|isbn=978-0-7204-0083-0|pages=79–202|first=K.|last=SIEGBAHN}}&lt;/ref&gt;
* Ķīmisko vielu analīzei;
* Jonizējoša starojuma reģistrācijai;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bhardwaj|first=D.M|last2=Jain|first2=D.C|last3=Rao|first3=K.V.R|last4=Kumar|first4=Ravi|last5=Singh|first5=Fouran|last6=Gupta|first6=R.P|date=2004-08|title=Photoluminescence and atomic force microscopic studies on pre- and post-irradiated ruby with Ni6+ ion|url=http://dx.doi.org/10.1016/j.nimb.2004.03.066|journal=Nuclear Instruments and Methods in Physics Research Section B: Beam Interactions with Materials and Atoms|volume=222|issue=3-4|pages=533–537|doi=10.1016/j.nimb.2004.03.066|issn=0168-583X}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Luminiscence]]</text>
      <sha1>ptzbnbz8uakqmq648awqa9akxck2aau</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nanomotors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459896</id>
    <revision>
      <id>4472077</id>
      <parentid>4348582</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:45:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4472077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15533" sha1="dlcb176bqeurze23m8wt6d80hr4fez9" xml:space="preserve">'''Nanomotors''' ir molekulāra vai [[nano]] mēroga ierīce, kas ir spējīga pārveidot enerģiju mehāniskajā darbā. Tas tipiski var ģenerēt [[spēks|spēkus]], izmērāmus pikoņūtonos.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Dreyfus |first1=R. |last2=Baudry |first2=J. |last3=Roper |first3=M. L. |last4=Fermigier |first4=M. |last5=Stonne |first5=H.A. |last6=Bibette |first6=J. |title=Microscopic artificial swimmers |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2005-10-06_437_7060/page/862 |journal=Nature |date=2005 |issue=7060 |volume=437 |pages=862-5  |doi=10.1038/nature04090 |pmid=16208366}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | last1 = Bamrungsap | first1 = S. | last2 = Phillips | first2 = J. A. | last3 = Xiong | first3 = X. | last4 = Kim | first4 = Y. | last5 = Wang | first5 = H. | last6 = Liu | first6 = H. | last7 = Hebard | first7 = A. | last8 = Tan | first8 = W. | year = 2011 | title = Magnetically driven single DNA nanomotor | url = | journal = Small | volume = 7 | issue = 5| pages = 601–605 | doi=10.1002/smll.201001559| pmid = 21370463 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;T. E. Mallouk and A. Sen, &quot;Powering nanorobots,&quot; ''Scientific American'', May 2009, pp. 72-77&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;J. Wang, &quot;Nanomachines: Fundamental and Application&quot;, Wiley, 2013&lt;/ref&gt;

[[File:Nanomotor inside cell.gif|thumb|Ar magnētiska lauka palīdzību virzīts spirālveida nanomotors kustas [[HeLa]] šūnā, ar savu ceļu izveidojot burtu “N”.&lt;ref name=&quot;Pal 2018 1800429&quot;&gt;{{Cite journal|last=Pal|first=Malay|last2=Somalwar|first2=Neha |last3=Singh|first3=Anumeha|last4=Bhat|first4=Ramray|last5=Eswarappa|first5=Sandeep |last6=Saini|first6=Deepak|last7=Ghosh|first7=Ambarish|title=Maneuverability of Magnetic Nanomotors Inside Living Cells|journal=Advanced Materials|language=En|volume=30|issue=22|pages=1800429|doi=10.1002/adma.201800429|pmid=29635828|year=2018}}&lt;/ref&gt;]]

Kaut arī nanodaļiņas tika izmantotas mākslā jau daudzus gadsimtus (piemēram, slavenais [[Likurga kauss]]), nanotehnoloģiju zinātniskā izpēte tika iesākta tikai nesen. 1959. gadā Amerikas Fizikas sabiedrības konferencē [[Ričards Fainmens]] novadīja savu slaveno lekciju “Lejā vēl ir daudz vietas” (angļu: ''&quot;There's Plenty of Room at the Bottom&quot;'') [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā]] (angļu: ''California Institute of Technology'', zināms arī kā ''Caltech''). Viņš piedāvāja zinātniskas derības, ka nevienam cilvēkam neizdosies uztaisīt motoru, kura izmēri ir mazāki par 400 µm.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Cite web|title = Physics Term Paper -- Nanotechnology|url = http://www.geocities.ws/juliars123/nanotech.htm|website = www.geocities.ws|accessdate = 2015-10-30}}&lt;/ref&gt; Tādu derību jēga, līdzīgi citām zinātniskām derībām, bija iedvesmot zinātniekus visā pasaulē atklāt jaunas tehnoloģijas, jo jebkurš, kas spētu izveidot tādu motoru, būtu apbalvots ar 1000 ASV dolāru balvu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Derību mērķis gan netika sasniegts, jo 1960. gadā Viljams Maklīlans (''William McLellan'') spēja izveidot nanomotoru bez jaunu tehnoloģiju palīdzības. Neskatoties uz to, Fainmena runa iedvesmoja jaunu zinātnieku paaudzi un radīja interesi nanotehnoloģiju pētījumos.

== Nanocaurules un nanovadu motori ==
2004. gadā Ajusmāns Sēns un Tomass Malūks izgatavoja pirmo sintētisko un patstāvīgu nanomotoru.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{cite journal | last1 = Paxton | first1 = W. F. | last2 = Kistler | first2 = K. C. | last3 = Olmeda | first3 = C. C. | last4 = Sen | first4 = A. | last5 = Cao | first5 = Y. | last6 = Mallouk | first6 = T. E. | last7 = Lammert | first7 = P. | last8 = Crespi | first8 = V. H. | year = 2004 | title = Autonomous Movement of Striped Nanorods | url = | journal = J. Am. Chem. Soc. | volume = 126 | issue = 41| pages = 13424–13431 | doi=10.1021/ja047697z| pmid = 15479099 }}&lt;/ref&gt; Divi divu mikronu gari nanomotori bija izveidoti no diviem segmentiem, platīna un zelta, un spēja kataliski reaģēt ar ūdenī izšķīdinātu [[Ūdeņraža peroksīds|ūdeņraža peroksīdu]], radot mehāniskās kustības.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Au-Pt nanomotoru kustība atšķiras no [[Brauna kustība]]s, un tās ierosināšana notiek ar ķīmisko gradientu kataliskās ģenerācijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = Small power: Autonomous nano- and micromotors propelled by self-generated gradients|journal = Nano Today|date = 2013-10-01|pages = 531–554|volume = 8|issue = 5|doi = 10.1016/j.nantod.2013.08.009|first = Wei|last = Wang|first2 = Wentao|last2 = Duan|first3 = Suzanne|last3 = Ahmed|first4 = Thomas E.|last4 = Mallouk|first5 = Ayusman|last5 = Sen}}&lt;/ref&gt; Šī kustība ir īpatnēja arī ar to, ka tās vadīšanai nav nepieciešams ārējais magnētiskais, elektriskais vai optiskais lauks.&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = Anatomy of Nanoscale Propulsion|journal = Annual Review of Biophysics|date = 2015-01-01|pmid = 26098511|pages = 77–100|volume = 44|issue = 1|doi = 10.1146/annurev-biophys-060414-034216|first = Vinita|last = Yadav|first2 = Wentao|last2 = Duan|first3 = Peter J.|last3 = Butler|first4 = Ayusman|last4 = Sen}}&lt;/ref&gt; Motori izveido lokālus laukus un pārvietojas, izmantojot elektroforēzi. 2008. gadā Džozefs Vengs ievērojami uzlaboja Au-Pt katalisku nanomotru veiktspēju, pievienojot platīna segmentam oglekļa nanocaurules.&lt;ref&gt;[http://www.nanowerk.com/spotlight/spotid=5553.php Speeding up catalytic nanomotors with carbon nanotubes]&lt;/ref&gt;

Kopš 2004. gada, tika izstrādāti dažādi nano- un mikromotori, kas izmanto nanovadus un nanocaurules.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Das|first=Sambeeta|last2=Garg|first2=Astha|last3=Campbell|first3=Andrew I.|last4=Howse|first4=Jonathan|last5=Sen|first5=Ayusman|last6=Velegol|first6=Darrell|last7=Golestanian|first7=Ramin|last8=Ebbens|first8=Stephen J.|date=2015|title=Boundaries can steer active Janus spheres|journal=Nature Communications|language=En|volume=6|issue=1|pages=8999|doi=10.1038/ncomms9999|pmid=26627125|pmc=4686856|issn=2041-1723}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Duan|first=W.|last2=Ibele|first2=M.|last3=Liu|first3=R.|last4=Sen|first4=A.|date=2012|title=Motion analysis of light-powered autonomous silver chloride nanomotors|journal=The European Physical Journal E|language=en|volume=35|issue=8|pages=77|doi=10.1140/epje/i2012-12077-x|pmid=22926808|issn=1292-8941}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Baker|first=Matthew S.|last2=Yadav|first2=Vinita|last3=Sen|first3=Ayusman|last4=Phillips|first4=Scott T.|date=2013|title=A Self-Powered Polymeric Material that Responds Autonomously and Continuously to Fleeting Stimuli|journal=Angewandte Chemie International Edition|language=en|volume=52|issue=39|pages=10295–10299|doi=10.1002/anie.201304333|pmid=23939613|issn=1433-7851}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Zhang|first=Hua|last2=Duan|first2=Wentao|last3=Liu|first3=Lei|last4=Sen|first4=Ayusman|date=2013|title=Depolymerization-Powered Autonomous Motors Using Biocompatible Fuel|journal=Journal of the American Chemical Society|language=EN|volume=135|issue=42|pages=15734–15737|doi=10.1021/ja4089549|pmid=24094034|issn=0002-7863}}&lt;/ref&gt; Nanovadi var kustēties dažādos virzienos atkarībā no ierosinājuma tipa (ķīmiska degviela vai ultraskaņa).&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Cite journal|last=Wang|first=Wei|last2=Duan|first2=Wentao|last3=Zhang|first3=Zexin|last4=Sun|first4=Mei|last5=Sen|first5=Ayusman|last6=Mallouk|first6=Thomas E.|date=2014-12-18|title=A tale of two forces: simultaneous chemical and acoustic propulsion of bimetallic micromotors|journal=Chemical Communications|language=en|volume=51|issue=6|pages=1020–1023|doi=10.1039/C4CC09149C|pmid=25434824|issn=1364-548X}}&lt;/ref&gt; Šādi motori pārsvarā izmanto ūdeņraža peroksīdu kā degvielu, bet eksistē izņēmumi.&lt;ref name=&quot;Liu 192–196&quot;&gt;{{Cite journal|last=Liu|first=Ran|last2=Wong|first2=Flory|last3=Duan|first3=Wentao|last4=Sen|first4=Ayusman|date=2014-12-14|title=Synthesis and characterization of silver halide nanowires|journal=Polyhedron|series=Special Issue in Honor of Professor John E. Bercaw|volume=84|pages=192–196|doi=10.1016/j.poly.2014.08.027|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Liu 192–196&quot;/&gt;

[[Image:Protein translation.gif|thumb|300px|left| [[Ribosoma]] ir bioloģiskā mašīna, kas izmanto proteīnu dinamiku nanomērogā.]]

== Enzimātiski nanomotori ==
Pēdējos gados kļuva izplatīti enzimātisku nanomotoru un mikrosūkņu pētījumi. Pie zemām [[Reinoldsa skaitlis|Reinoldsa skaitļa]] vērtībām, viena [[enzīms|enzīma]] molekula var kalpot kā patstāvīgs nanomotors.&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = Synthetic Nano- and Micromachines in Analytical Chemistry: Sensing, Migration, Capture, Delivery, and Separation|journal = Annual Review of Analytical Chemistry|date = 2015-01-01|pmid = 26132348|pages = 311–333|volume = 8|issue = 1|doi = 10.1146/annurev-anchem-071114-040125|first = Wentao|last = Duan|first2 = Wei|last2 = Wang|first3 = Sambeeta|last3 = Das|first4 = Vinita|last4 = Yadav|first5 = Thomas E.|last5 = Mallouk|first6 = Ayusman|last6 = Sen}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sengupta 1406–1414&quot;&gt;{{Cite journal|last=Sengupta|first=Samudra|last2=Dey|first2=Krishna K.|last3=Muddana|first3=Hari S.|last4=Tabouillot|first4=Tristan|last5=Ibele|first5=Michael E.|last6=Butler|first6=Peter J.|last7=Sen|first7=Ayusman|date=2013-01-30|title=Enzyme Molecules as Nanomotors|journal=Journal of the American Chemical Society|volume=135|issue=4|pages=1406–1414|doi=10.1021/ja3091615|pmid=23308365|issn=0002-7863}}&lt;/ref&gt; Ajusmāns Sēns un Samudra Sengupta demonstrēja, ka automātiski mikrosūkņi spēj uzlabot daļiņu pārnesi.&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = Enzyme Molecules as Nanomotors|journal = Journal of the American Chemical Society|date = 2013-01-30|issn = 0002-7863|pages = 1406–1414|volume = 135|issue = 4|doi = 10.1021/ja3091615|pmid = 23308365|first = Samudra|last = Sengupta|first2 = Krishna K.|last2 = Dey|first3 = Hari S.|last3 = Muddana|first4 = Tristan|last4 = Tabouillot|first5 = Michael E.|last5 = Ibele|first6 = Peter J.|last6 = Butler|first7 = Ayusman|last7 = Sen}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = Self-powered enzyme micropumps|journal = Nature Chemistry|date = 2014-05-01|issn = 1755-4330|pages = 415–422|volume = 6|issue = 5|doi = 10.1038/nchem.1895|first = Samudra|last = Sengupta|first2 = Debabrata|last2 = Patra|first3 = Isamar|last3 = Ortiz-Rivera|first4 = Arjun|last4 = Agrawal|first5 = Sergey|last5 = Shklyaev|first6 = Krishna K.|last6 = Dey|first7 = Ubaldo|last7 = Córdova-Figueroa|first8 = Thomas E.|last8 = Mallouk|first9 = Ayusman|last9 = Sen|pmid=24755593}}&lt;/ref&gt; Šāda sistēma parāda, ka enzīmi var tikt izmantoti kā nanomotoru “dzinēji”.&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = DNA Polymerase as a Molecular Motor and Pump|journal = ACS Nano|date = 2014-03-25|issn = 1936-0851|pages = 2410–2418|volume = 8|issue = 3|doi = 10.1021/nn405963x|pmid = 24601532|first = Samudra|last = Sengupta|first2 = Michelle M.|last2 = Spiering|first3 = Krishna K.|last3 = Dey|first4 = Wentao|last4 = Duan|first5 = Debabrata|last5 = Patra|first6 = Peter J.|last6 = Butler|first7 = R. Dean|last7 = Astumian|first8 = Stephen J.|last8 = Benkovic|first9 = Ayusman|last9 = Sen}}&lt;/ref&gt;  Daļiņas, kas tiek apstrādātas ar aktīvām enzīmu molekulām, ātrāk difundē attiecīgu substrātu šķīdumos.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Dey|first=Krishna K.|last2=Zhao|first2=Xi|last3=Tansi|first3=Benjamin M.|last4=Méndez-Ortiz|first4=Wilfredo J.|last5=Córdova-Figueroa|first5=Ubaldo M.|last6=Golestanian|first6=Ramin|last7=Sen|first7=Ayusman|date=2015-12-09|title=Micromotors Powered by Enzyme Catalysis|journal=Nano Letters|volume=15|issue=12|pages=8311–8315|doi=10.1021/acs.nanolett.5b03935|pmid=26587897|issn=1530-6984}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Ma|first=Xing|last2=Jannasch|first2=Anita|last3=Albrecht|first3=Urban-Raphael|last4=Hahn|first4=Kersten|last5=Miguel-López|first5=Albert|last6=Schäffer|first6=Erik|last7=Sánchez|first7=Samuel|date=2015-10-14|title=Enzyme-Powered Hollow Mesoporous Janus Nanomotors|journal=Nano Letters|volume=15|issue=10|pages=7043–7050|doi=10.1021/acs.nanolett.5b03100|pmid=26437378|issn=1530-6984|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Eksperimentāli tika parādīts, ka enzīmu molekulas kustas noteiktajā virzienā pa attiecīga substrāta gradientu.&lt;ref name=&quot;Sengupta 1406–1414&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Dey|first=Krishna Kanti|last2=Das|first2=Sambeeta|last3=Poyton|first3=Matthew F.|last4=Sengupta|first4=Samudra|last5=Butler|first5=Peter J.|last6=Cremer|first6=Paul S.|last7=Sen|first7=Ayusman|date=2014-12-23|title=Chemotactic Separation of Enzymes|journal=ACS Nano|volume=8|issue=12|pages=11941–11949|doi=10.1021/nn504418u|pmid=25243599|issn=1936-0851|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;  Šīs joprojām ir vienīgais veids, kā var atdalīt enzīmus tikai pēc to aktivitātes. Enzimātisku nanomotru izstrāde palielina iespējas biotehnoloģijā un izveido jaunus medicīniskos pielietojumus.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Zhao|first=Xi|last2=Gentile|first2=Kayla|last3=Mohajerani|first3=Farzad|last4=Sen|first4=Ayusman|date=2018-10-16|title=Powering Motion with Enzymes|journal=Accounts of Chemical Research|volume=51|issue=10|pages=2373–2381|doi=10.1021/acs.accounts.8b00286|pmid=30256612|issn=0001-4842}}&lt;/ref&gt;

[[File:Helical nanomotor.jpg|300px|thumb|right|Spirālveida nanomotra attēls, kas iegūts ar skenējošo [[elektronmikroskops|elektronmikroskopu]].]]

== Spirālveida nanomotori ==
Cits interesants nanomotoru koncepts ir spirālveida [[Silīcija dioksīds|silīcija dioksīda]] daļiņas, kas tiek apstrādātas ar magnētiskiem materiāliem, kas ļauj tās kontrolēt ar rotējoša ārēja magnētiska lauka palīdzību.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Ghosh|first=Ambarish|last2=Fischer|first2=Peer | title=Controlled Propulsion of Artificial Magnetic Nanostructured Propellers|journal=Nano Letters|language=En|volume=9|issue=6|pages=2243–2245|doi=10.1021/nl900186w|pmid=19413293|year=2009}}&lt;/ref&gt;
Tādi nanomotori neizmanto ķīmiskās reakcijas lai rosinātu kustību. Magnētiskais lauks, kas iedarbojas uz daļiņām var tikt radīts ar [[Helmholca spole]]s palīdzību. Pētījumi parāda, ka spirālveida nanomotori var tikt izmantoti [[neņūtona šķidrumi|neņūtona šķidrumu]] viskozitātes mērījumos ar mikrometru precizitāti.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Ghosh|first=Arijit|last2=Dasgupta|first2=Debayan |last3=Pal |first3=Malay|last4=Morozov|first4=Konstantin|last5=Lehshansky|first5=Alexander |last6=Ghosh|first6=Ambarish|title=Helical Nanomachines as Mobile Viscometers|journal=Advanced Functional Materials|language=En|volume=28|issue=25|pages=1705687|doi=10.1002/adfm.201705687
|year=2018}}&lt;/ref&gt; Šādas tehnoloģijas palīdz izveidot viskozitātes profilus šūnās un starpšūnu vielā. Piemērām, spirālveida nanomotori var pārvietoties asinī.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Pooyath|first=Lekshmy|last2=Sai|first2=Ranajit |last3=Chandorkar|first3=Yashoda|last4=Basu|first4=Bikramjit|last5=Shivashankar|first5=S |last6=Ghosh|first6=Ambarish|title=Conformal cytocompatible ferrite coatings facilitate the realization of a nanovoyager in human blood|journal=Nano Letters|language=En|volume=14|issue=4|pages=1968–1975|doi=10.1021/nl404815q|pmid=24641110|year=2014}}&lt;/ref&gt; Pētniekiem izdevas kontrolēt tādu nanomotoru kustību vēža šūnās, kas ļauj iegūt informāciju par to iekšējo uzbūvi.&lt;ref name=&quot;Pal 2018 1800429&quot; /&gt;

==Skatīt arī==
*[[Nanotehnoloģija]]
*[[Molekulārie motori]]
*[[Nanomedicīna]]
*[[Oglekļa nanocaurulītes]]

== Atsauces ==
{{Reflist|30em}}

[[Kategorija:Nanotehnoloģija]]</text>
      <sha1>dlcb176bqeurze23m8wt6d80hr4fez9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nestriktā loģika un neironu tīkli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459970</id>
    <revision>
      <id>4471661</id>
      <parentid>4445773</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:38:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4471661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6509" sha1="g38v29vli2aagq0j1qn8wjc13yengyh" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada maijs}}
{{ievads+}}
{{noformējums+}}

== Nestriktā loģika ==

[[Nestriktā loģika]] koncentrējas uz fiksētu un aptuvenu spriešanu pretstatā fiksētai un precīzai spriešanai. Nestriktās loģikas mainīgais var iegūt patiesības vērtību diapazonu no 0 līdz 1, pretstatā patieso vai nepatieso uztveršanai tradicionālajās binārajās kopās. Tā kā patiesības vērtība ir diapazons, tā var rīkoties ar daļēju patiesību. Nestriktās loģikas sākums tika atzīmēts 1965. gadā, kad [[Lotfi Zade]] ieviesa nestriktās kopas teoriju. Izplūdušā loģika nodrošina metodi noteiktu lēmumu pieņemšanai, pamatojoties uz neprecīziem un neviennozīmīgiem ievades datiem. Nestrikto [[Loģika|loģiku]] plaši izmanto lietojumprogrammās vadības sistēmās, jo tā ļoti līdzinās tam, kā cilvēks pieņem lēmumu, bet ātrāk. Izmanto procesu kontrolē, inženierzinātnēs, finanšu operācijās, kredītreitingos, medicīniskajā diagnostikā. Vienkāršu noteikumu piemēri: &quot;Ja klientiem tika piešķirts pieticīgs aizdevuma termiņš, tad pārdošana būs tā saukta.&quot; &quot;Ja klientiem tiek piedāvāta pienācīga atlaide, tad pārdošanas apjomi būs labi.&quot; Pēc uzdevuma noteikšanas noteikumiem skaidras nosacījumu vērtības (aizdevuma termiņš dienās un procentuālā atlaide) tiek pārveidotas izplūdušajā formā (liels, mazs utt.). Tad tos apstrādā, izmantojot loģiskas operācijas un apgrieztu pārveidi par skaitliskajiem mainīgajiem (paredzamais pārdošanas līmenis ražošanas vienībās).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://subcase.ru/lv/geneticheskie-algoritmy-i-nechetkaya-logika-myagkie-vychisleniya-neironnye-seti.html|title=Ģenētiskie algoritmi un izplūdušā loģika. Mīkstie aprēķini. Neironu tīkli un izplūdušā loģika. Trīsstūrveida normu piemēri|last=subcase.ru|first=subcase.ru|access-date=2020.05.16|date=2020}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Neironu tīkls ==

[[Mākslīgais neironu tīkls|Neironu tīklu]] tehnoloģija imitē bioloģisko mehānismu, kas spēj atrast sakarības, tieši tāpat kā to darām savās smadzenēs. Atšķirībā no tradicionālajām IT sistēmām, kurās mēs precīzi definējam likumus, neironu tīklu sistēmas mēs tikai apmācām, ļaujot sistēmai pašai atrast šīs sakarības. Mācību procesam nepieciešami mācību dati. Algoritma izvēle ir arī svarīga, jo daži mācību [[Algoritms|algoritmi]] darbojas labāk ar noteikta veida datiem. Daudzfunkcionālais tīkls ātri kļūst par drošu, stabilu un uzticamu platformu, kur var attīstīt, izvietot un pārvaldīt lietojumprogrammas, procesus un citas tehnoloģijas.

== Nestriktā loģika un neironu tīkli ==

Nestriktā loģika ļauj pieņemt konkrētus lēmumus, pamatojoties uz neprecīziem vai neskaidriem datiem, turpretim mākslīgais neironu tīkls risina cilvēka domāšanas procesa problēmas. Mākslīgo neironu tīkla tehnoloģija tiek izmantota kā domāšanas procesu cilvēka smadzenēs, lai atrisinātu problēmas un ietver mācību procesu, algoritmus un apmācības datus. Apvienojot šīs metodes var izveidot hibrīdtīklu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.mort-sure.com/blog/difference-between-fuzzy-logic-and-neural-network/|title=Atšķirība starp izplūdušo loģiku un neironu tīklu|last=mort-sure|first=mort-sure|access-date=2020.05.16|date=22-02-2020}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Hibrīdtīkls ==

Izmantojot šīs divas metodes, tiek izveidots izplūdušo (nestrikto) neironu tīkls. Izplūdušo neironu tīkla vai ''neiro-fuzzy'' sistēma ir mācīšanās mašīna, kas atrod parametrus izplūdušas sistēmas (ti, izplūdušo komplekti, izplūdušo noteikumi), izmantojot tuvināšanas metodes, no neironu tīkliem.
Gan neironu tīkliem, gan Nestriktajām sistēmām ir dažas kopīgas lietas. Tos var izmantot problēmas risināšanai (piemēram, modeļa atpazīšana, regresija vai blīvuma novērtēšana), ja dotās problēmas matemātiskā modeļa nav.

Neironu tīkli var darboties tikai tad, ja ir dati, no kā mācīties. Novērojumi tiek izmantoti, lai apmācītu neirona tīklu. Savukārt izplūdušajai sistēmai nepieciešami valodu noteikumi, nevis jāapgūst piemēri kā iepriekšējas zināšanas. Turklāt ieejas un izejas mainīgie jāapraksta lingvistiski. Ja zināšanas ir nepilnīgas, nepareizas vai pretrunīgas, tad izplūdušā sistēma ir jāsaskaņo. Tā kā tai nav oficiālas pieejas, noskaņošana tiek veikta heiristiskā veidā. Tas parasti prasa daudz laika un rada kļūdas.

Atkārtots neironu tīkls (RNN) ir mākslīgo neironu tīklu, ļauj parādīt dinamisku uzvedību laika secībā. Atšķirībā no sākotnējiem neironu tīkliem, RNN var izmantot atmiņu, lai apstrādātu ieeju secības. Tas padara tos piemērojamus tādiem uzdevumiem kā nesadalīta, savienota rokraksta atpazīšana vai runas atpazīšana.

Termins &quot;atkārtots neironu tīkls&quot; tiek lietots, lai apzīmētu divas plašas tīklu klases ar līdzīgu vispārējo struktūru, kur viena ir ierobežots impulss, bet otra ir bezgalīgs impulss. Abas tīkla klases uzrāda dinamisku dinamiku laikā. Ierobežots impulsu atkārtots tīkls ir novirzīts aciklisks [[grafs]], kuru var atritināt un aizstāt ar stingri paātrinātu neironu tīklu, savukārt bezgalīgs impulsa atkārtots tīkls ir virzīts ciklisks grafs, kuru nevar atritināt.

Gan ierobežotajiem impulsiem, gan bezgalīgajiem impulsu atkārtotajiem tīkliem var būt papildu stāvoklis, un glabāšanu var tieši kontrolēt neironu tīkls. Krātuvi var aizstāt arī ar citu tīklu vai diagrammu, ja tajā ir iekļauti atgriezeniskās saites cilpas. Šādus kontrolētus stāvokļus dēvē par slēgtu stāvokli vai ar ierobežotu atmiņu, un tie ir daļa no ilgtermiņa īstermiņa atmiņas tīkliem ([[LSTM]]) un atkārtotām vienībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/post/What_is_the_difference_between_the_fuzzy_neural_network_and_Recurrent_Neural_Network|title=What is the difference between the fuzzy neural network and Recurrent Neural Network?|last=Mubashir|first=Ahmad|access-date=2020.16.05|date=10th Feb, 2019}}&lt;/ref&gt; Ātrās mācīšanās algoritmi un uzkrāto zināšanu interpretācija — šie faktori ir padarījuši izplūdušos neironu tīklus par vienu no daudzsološākajiem un efektīvākajiem nestriktās skaitļošanas rīkiem mūsdienās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Matemātiskā loģika]]</text>
      <sha1>g38v29vli2aagq0j1qn8wjc13yengyh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dīns Hendersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462712</id>
    <revision>
      <id>4472040</id>
      <parentid>4441906</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:00:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472040</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5236" sha1="axqmbaoftnt9w05k6e26mg1xfys6651" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|12}}
| years3 = 2016—2017
| nationalyears2 = 2013—2014
| nationalyears1 = 2012
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| name = 
| playername = Dīns Hendersons
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2015—2023
| years2 = 2016
| years4 = 2017—2018
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 11
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalyears3 = 2016—2017
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalgoals2 = 0
| birth_place = 
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| caps1 = 13
| caps2 = 9
| caps3 = 7
| caps4 = 38
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Stockport County F.C.|Stockport County]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Grimsby Town F.C.|Grimsby Town]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Shrewsbury Town F.C.|Shrewsbury Town]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Vaithevena}}
| goals1 = 0
| nationalgoals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]
| years5 = 2018—2020
| caps5 = 82
| goals5 = 0
| height = 188
| image = DeanHenderson2018.jpg
| caption = Hendersons 2018. gadā
| nationalcaps2 = 5
| nationalyears4 = 2018—2019
| nationalcaps5 = 4
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears5 = 2020—
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]]
| caps6 = 18
| goals6 = 0
| years6 = 2022—2023
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| years7 = 2023—
| caps7 = 92
| goals7 = 0
}}'''Dīns Hendersons''' ({{Val|en|Dean Henderson}}; dzimis {{Dat|1997|3|12}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Kopš 2023. gada Hendersons pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']].

Pārstāvējis [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]] [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]

== Sasniegumi ==

'''Crystal Palace FC'''

* [[FA kauss]]: 2024–25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2025&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082025-hendersons_izcils_pecspelu_sitienos_un_pa |title=Hendersons izcils pēcspēļu sitienos un palīdz “Crystal Palace” izcīnīt pirmo &quot;Community Shield&quot; kausu |language= |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
'''Anglijas U20 izlase'''

* [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2017
'''Anglija'''
*[[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]],&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762 |title=Italy 1–1 England |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=11 July 2021 |access-date=17 July 2021}}&lt;/ref&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cp68zzx8x4rt |title=Spain 2–1 England: Heartbreak for England in Euro 2024 Final |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=14 July 2024 |access-date=15 July 2024 |archive-date=15 July 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240715010859/https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cp68zzx8x4rt |url-status= }}&lt;/ref&gt;
'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]] gada labākais jaunais spēlētājs: 2018—19,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sufc.co.uk/|title=Sheffield United FC|last=FC|first=Sheffield United|website=Sheffield United FC|access-date=2021-02-08}}&lt;/ref&gt; 2019—20&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sufc.co.uk/news/2020/july/player-of-the-year-awards/|title=Player of the Year Awards|last=FC|first=Sheffield United|website=Sheffield United FC|access-date=2021-02-08}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Hendersons, Dīns}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kambrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Carlisle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Stockport County F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>axqmbaoftnt9w05k6e26mg1xfys6651</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Lukšēvics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464614</id>
    <revision>
      <id>4472072</id>
      <parentid>4468986</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:40:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Daļēji atūdeņoju</comment>
      <origin>4472072</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8306" sha1="rgpebr8ou4hh51stmj782q0djm1y59w" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada augusts}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Lukšēvics
| vārds_orģ = 
| attēls =
| amats = Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētājs
| dzim_dati = {{dat|1880|04|19}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1943|02|10|1880|04|19}}
| dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Sakas pagasts|td=Latvija}}
| mir_vieta = {{vieta|Krievijas PFSR|Usoļlags|td=Krievija}}
}}
[[Attēls:Jānis Lukšēvics.jpg|thumb|Jāņa Lukšēvica portreta foto 1938. gadā]]
'''Jānis Lukšēvics''' bija [[Amatniecība|Latvijas Amatniecības kameras]] priekšsēdētājs, drēbniecības uzņēmuma ([[Uzvalks|uzvalku]] salona) „J. Lukševics un M. Sprūde” (Rīgā, [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 24) līdzīpašnieks, [[amatniecība]]s un [[tirdzniecība]]s a/s „Drēbnieks” (Krišjāņa Barona ielā 14) priekšsēdētājs un Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==

J. Lukšēvics dzimis 1880. gada 19. aprīli [[Krievijas Impērija]]s [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķī]], [[Sakas pagasts|Sakas pagasta]] Upesmuižā — netālu no [[Pāvilosta|Pāvilostas.]] Viņa tēvs — arī Jānis, jūras [[Zvejniecība|zvejnieks]], varētu būt dzimis ap 1855. gadā [[Kurzeme|Kurzemē]], māte — vārdā Līze. Vairāk par šo pāri nekas nav zināms, jo Sakas pagasta baznīcu grāmatas (īpaši [[Baptisti|baptistu]]) nav saglabājušās.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1938.g. marts|title=Finanšu ministrs L. Ēķis, sākot ar š.g. 17, februāri, par Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētāju iecēlis Jāni Lukšēvicu|url=|journal=Amatnieks|volume=|pages=1. lpp.|via=}}&lt;/ref&gt;

Apņēmība mācīties drēbnieka amatu aizrāva J. Lukšēvicu jau septiņpadsmit gadu vecumā (1897. gadā) no zvejnieka ģimenes ikdienas un aizveda viņu uz [[Liepāja|Liepāju]], kur viņš bija skrodera māceklis. Amats patika un J. Lukšēvics pārgāja uz [[Rīga|Rīgu]], kur turpināja apgūt arodu un vakaros pašmācības ceļā papildināties vispārējās zināšanās. Vēlākos gados vairākkārtīgi, ilgāku laiku, uzturējies ārzemēs un apmeklējis speciālās drēbnieku mācību iestādes. No 1914. gada strādājis kā piegriezējs A. Ferliņa drēbniecībā, bet 1919. gadā kopā ar M. Sprūdi nodibināja savu uzņēmumu, kas bija viens no redzamākajiem drēbniecības uzņēmumiem Latvijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1923. gadā pie Sv. Jāņa Ģildes ieguvis amata meistara tiesības. Ap 1904. gadā J. Lukšēvics apprecēja krustpilieša Ģederta Pātenberga meitu Annu Katrīni (1884-1943; mirusi [[Sibīrija|Sibīrijā]]). 1906. gada 2. maijā [[Rīga|Rīgā]] piedzima viņu vienīgais dēls [[Arnolds Lukšēvics]] (1906-1942; miris [[Vjatlags|Vjatlagā]]).

J. Lukšēvics rosīgi darbojās līdzi dažādās saimnieciskās un sabiedriskās organizācijās — Sv. Jāņa ģildē, Latvijas rūpnieku un amatnieku savienībā, vairākās krājkasēs un tml. Ilgus gadus J. Lukšēvics piedalījās arī tirdzniecības, tad rūpniecības nodokļu un transporta regulēšanas komisijās. Nodibinoties Amatniecības kamerai (1937. gadā), iecelts par tās vicepriekšsēdētāju, kur viņš strādājis pie amatniecības pārveidošanas un jaunizbūves, dibinot jaunas amatnieku biedrības. Sākot ar 1938. gada 17. februāri, kļūdams par Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētāju, J. Lukšēvics organizēja un vadīja kameras darbu, gan kā Rīgas amatnieku biedrības valdes loceklis, gan arī kā priekšsēdētājs amata sekcijās un komisijās, kurās apspriesti amatniecības attīstības jautājumi un problēmas. Lai sekmētu amatniecības saimniecisko uzplaukumu, J. Lukšēvics veicināja amatnieku kopdarbības pasākumu organizēšanu, 1939. gadā, nodibinot arī amatniecības un tirdzniecības a/s “Drēbnieks”, kur ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu. AS “Drēbnieks” valdes sēdeklis, veikals, noliktava un darbnīcas atradās Krišjāņa Barona ielā 14, kur vēlāk atradās LNB, aizņemot trīs stāvus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-20.-gadsimta-divdesmitie-trisdesmitie-gadi-bija-dreb.a172935/|title=Vai zini, ka 20. gadsimta divdesmitie, trīsdesmitie gadi bija drēbnieku laiks?|website=klasika.lsm.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; J. Lukšēvics darbojās arī Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrībā.

Pēc 1940. gada 17. jūnija okupācijas ģimene bija spiesta pārvākties no dzīvokļa [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 2-23 uz J. Lukšēvica vedeklas vecāku ([[Alfrēds Birznieks|Alfrēda Birznieka]] un Natālijas Birznieks) māju [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielā]] 5. Tad sekoja [[valsts pārvalde]]s sistēmas likvidācija, kameru slēgšana, valsts darba zaudēšana un privātīpašumu [[nacionalizācija]] (apģērbu salons Kaļķu ielā 24, Amatniecības un tirdzniecības a/s “Drēbnieks” Krišjāņa Barona ielā 14). Bijušajam &quot;kapitālistam&quot; bija jāsāk meklēt jaunās varas neaizliegts darbs, protams, saglabājot Strēlnieku ielas dzīvoklī savu drēbnieka galdu un šujmašīnu. Kaut arī šajā adresē J. Lukšēvics vēl nebija pierakstīts, modrie izvedēji zināja meklēt viņu Strēlnieku ielā 5—1.
[[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnijā]] jau minētajā Strēlnieku ielas 5. namā izsūtīšanu veicēji sastapa tikai abus mājas īpašniekus, kā arī Jāni un Annu Katrīnu Lukšēvicus. Savukārt, jaunā ģimene (Rasma un Arnolds Lukšēvici) ar gadu veco dēlu Andreju vasaras mēnešus pavadīja vasarnīcā [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]], [[Kastaņolas iela|Gončarova ielā]] 1. No turienes Rasma kopā ar bērnu tika aizvesta uz Rīgas [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas staciju]]. Protokolā tika pat atzīmēts, ka dzīvoklī, kur bija J. Lukšēvica šujmašīna un darba galds, atradās arī vairākas pakas ar advokāta [[Alfrēds Birznieks|Alfrēda Birznieka]] aktīm (juridiska rakstura dokumentiem).

J. Lukšēvics kopā ar savas vedeklas tēvu [[Alfrēds Birznieks|Alfrēdu Birznieku]] ticis izsūtīts uz [[Permas novads|Molotovas apgabala]] (līdz 1939. gadam un pēc 1957. gada — Permas) &quot;labošanas darbu&quot; nometni “[[Usoļlags|Usoļlag]]”, kur viņš jau 62 gadu vecumā bija kļuvis par II grupas invalīdu. Apsūdzētā lietā (Nr. 16840) atrodama saņurcīta maza lapiņa — &quot;medicīniskās apskates akts&quot;. Tajā minēta diagnoze: &quot;''Drjahlostj''&quot; (latviešu valodā būtu tulkojams kā &quot;vārgums, nevarīgums, nespēks&quot;), tātad fiziskam darbam nederīgs, un līdz ar to zaudējis pusi no pārtikas normas. 1943. gada 10. februārī J. Lukšēvics aizgājis bojā, nesagaidot sava piecu gadu termiņa beigas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Aizvestie : 1941. gada 14. jūnija|url=http://worldcat.org/oclc/226970095|publisher=Latvijas Valsts arhīvs|date=2007|isbn=9984-675-55-6|oclc=226970095|last=Pelkaus, E.}}&lt;/ref&gt;

Reabilitēts tikai 1992. gadā pēc ilgstošas sarakstes ar atbildīgajām iestādēm, jo J. Lukšēvica apsūdzības lieta nezināmu apstākļu dēļ tika laimīgi uzieta [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļa]] iekšlietu pārvaldē, kur neviens to nemaz neiedomājās meklēt.

== Apbalvojumi ==
* Atzinības krusts, 3. šķira Nr. 108 (1940)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n127{{!}}article:DIVL89{{!}}query:Atzin%C4%ABbas%20krustu{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 127 (08.06.1940), 2. lpp. |access-date=10.09.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n127{{!}}article:DIVL89{{!}}query:Atzin%C4%ABbas%20krustu{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Lukšēvics, Jānis}}
[[Kategorija:1880. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1943. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>rgpebr8ou4hh51stmj782q0djm1y59w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džūds Belingems</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465280</id>
    <revision>
      <id>4472061</id>
      <parentid>4419455</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:14:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472061</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53104" sha1="mo00271r81uzf477do3hdcmeyepz5pu" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|6|29}}
| nationalgoals1 = 1
| years1 = 2019—2020
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| playername = Džūds Belingems
| name = 
| ntupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}}
| nationalcaps1 = 8
| nationalyears1 = 2016—2018
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2020
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U15
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalgoals2 = 4
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 1
| nationalcaps2 = 11
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 4
| birth_place = 
| caption = Belingems 2024. gadā
| image = 25th Laureus World Sports Awards - Red Carpet - Jude Bellingham - 240422 190551-2 (cropped).jpg
| height = 180
| goals2 = 12
| goals1 = 4
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Stūrbridža}}
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]
| clubnumber = 5
| caps2 = 92
| caps1 = 41
| years2 = 2020—2023
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| years3 = 2023—
| caps3 = 48
| goals3 = 26
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Stourbridge F.C.|Stourbridge]]
| youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]
| youthyears2 = 2010—2019
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears5 = 2020—
| nationalcaps5 = 40
| nationalgoals5 = 6
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}}
{{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}}
{{Medal|RU|[[UEFA Euro 2020|2020]]|}}
| fullname = Džūds Viktors Viljams Belingems
}}'''Džūds Viktors Viljams Belingems''' ({{Val|en|Jude Victor William Bellingham}}; dzimis {{Dat|2003|6|29}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, ir [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Belingems pārstāv [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandu [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;''Real''&quot;]]. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē, viņš ir pazīstams ar savu izcilo bumbas kontroli, fiziskajām spējām, tehnisko kvalitāti un daudzpusību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/jude-bellingham-is-making-a-case-for-best-soccer-player-in-the-world|title=Jude Bellingham is making a case for best soccer player in the world|website=FOX Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/ballon-d-or/2023/jude-bellingham-rasmus-hojlund-gavi-pedri-top-nominees-list-for-kopa-trophy-ahead-of-ballon-d-or-202_sto9784034/story.shtml|title=&quot;Jude Bellingham, Rasmus Hojlund, Gavi, Pedri top nominees list for Kopa Trophy ahead of Ballon d'Or 2023&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/jude-bellingham-the-best-player-in-the-world-right-now|title=Jude Bellingham: The best player in the world right now?|last=published|first=Ryan Dabbs|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-02|date=2023-09-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67251678|title=Are 'stupendous' Bellingham &amp; record-breaker Kane world's best?|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Savu karjeru Belingems iesāka [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā [[Birmingham City F.C.|''Birmingham City'']]. 2020. gadā Belingems par 25 miljoniem [[eiro]] pievienojas [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]], padarot viņu dārgāko 17 gadus veco futbolistu vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-to-join-Borussia-Dortmund/|title=Jude Bellingham to join Borussia Dortmund|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH &amp; Co|website=www.bvb.de|access-date=2020-08-17|language=en|archive-date=2020-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20200810211812/https://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-to-join-Borussia-Dortmund}}&lt;/ref&gt; &quot;Borussia&quot; komandā Belingems pavadīja trīs gadus, līdz 2023. gada vasarā viņš pārcēlās uz Spānijas komandu [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/14/official-announcement-bellingham|title=Official Announcement: Bellingham {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš pārstāvēja Angliju U-15, U-16, U-17 un U-21 līmeņos. Viņš pirmo reizi spēlēja pieaugušo izlases sastāvā 2020. gada novembrī un pārstāvēja valsti [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausa]] izcīņās.

== Agrīnā dzīve ==
Džūds Viktors Viljams Belingems&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.efl.com/siteassets/image/201920/general-news/efl-squad-numbering-06.09.2019.pdf|title=&quot;Notification of shirt numbers: Birmingham City&quot;}}&lt;/ref&gt; dzimis 2003. gada 29. jūnijā&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/players/jude-bellingham/590862/|title=England - J. Bellingham - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=uk.soccerway.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; kā Denīzes un Marka Belingemu vecākais dēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-Young.-Good.-And-really-cool/|title=Jude Bellingham: Young. Good. And really cool.|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH &amp; Co|website=www.bvb.de|access-date=2023-11-02|date=2023-11-02|language=en|archive-date=2021-02-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210227033301/http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-Young.-Good.-And-really-cool/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50893576|title=Bellingham named EFL young player of month|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa tēvs Marks līdz 2022. gadam bija [[Vestmidlendas grāfiste|Vestmidlendas]] policijas seržants un ražīgs vārtu guvējs zemāko līgu futbolā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenonleaguefootballpaper.com/step-five-and-below/17046/700-up-legendary-striker-mark-bellingham-on-reaching-the-amazing-milestone/|title=700-up! Legendary striker Mark Bellingham on reaching the amazing milestone|last=Team|first=The Non-League Football Paper|website=The Non-League Football Paper|access-date=2023-11-02|date=2016-09-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Bello1966/status/1591982107542552576|title=https://twitter.com/Bello1966/status/1591982107542552576|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Arī Belingema jaunākais brālis [[Džobs Belingems|Džobs]] ir futbolists.&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/football-league-blog/2020/feb/20/jude-bellingham-on-the-radar-of-footballs-powerhouses-birmingham-city-midfielder-aged-16|title=Why Jude Bellingham is already on the radar of football's powerhouses|work=The Guardian|access-date=2023-11-02|date=2020-02-20|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera klubos ==

=== Birmingham City ===
[[Attēls:Jude Bellingham Birmingham 2019.jpg|left|thumb|213x213px|Belingems [[Birmingham City FC|Birmingham City]] 2019. gadā]]
Belingems pievienojās [[Birmingham City FC|Birmingham City]] kā U-8 spēlētājs,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bcfc.com/news/archive/bellingham-creates-blues-history|title=Bellingham creates Blues history|website=Birmingham City Football Club|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; pēc spēlēšanas [[Stourbridge F.C.|Stourbridge]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/england/mens-senior-team/squad/jude-bellingham|title=England Football player profile: Jude Bellingham {{!}} England Football|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 14 gadu vecumā viņš spēlēja U-18 komandā&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;/&gt; un debitēja U-23 komandā 15 gadu vecumā, 2018. gada 15. oktobrī izbraukumā pret [[Notingemas &quot;Forest&quot;]] U23 komandu.

2019. gada 6. augustā, [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas līgas kausa]] izcīņas pirmajā kārtā pret [[Portsmouth FC|Portsmouth]], Belingems kļuva par &quot;Birmingham City&quot; jaunāko pamatsastāva spēlētāju. 16 gadu un 38 dienu vecumā viņš par 101 dienu samazināja [[Trevors Frānsiss|Trevora Frānsisa]] 1970. gadā sasniegto rekordu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Viņš spēlēja 80 minūtes, zaudējot ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/birmingham-city-player-ratings-jude-16711571|title='Handed a chance' Birmingham City player ratings|last=Chapman|first=Joseph|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-02|date=2019-08-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Savu pirmo spēli [[Anglijas futbola līga|Anglijas futbola līgā]] viņš aizvadīja 3:0 zaudējumā izbraukumā pret [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]],&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccerbase.com/players/player.sd?player_id=123255&amp;season_id=152|title=Jude Bellingham {{!}} Football Stats {{!}} Real Madrid {{!}} Season 2019/2020 {{!}} Soccer Base|website=www.soccerbase.com|access-date=2023-11-02}}&lt;/ref&gt; bet mājās debitēja 31. augustā pret [[Stoke City F.C.|Stoke City]]. Pēc pusstundas nomainījis savainoto [[Džefersons Montero|Džefersonu Montero]], Belingems guva uzvaras vārtus un tādējādi kļuva par komandas jaunāko vārtu guvēju 16 gadu un 63 dienu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/birmham-vs-stoke/report/409408|title=Birmingham 2-1 Stoke: Blues comeback heaps more pressure on Nathan Jones|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Belingems turpināja kā pastāvīgs spēlētājs, dažkārt kā aizstājējs, bet galvenokārt starta vienpadsmitniekā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11096/11914861/jude-bellingham-to-manchester-united-birmingham-teenager-is-a-special-talent|title=Jude Bellingham to Manchester United? Birmingham teenager is a special talent|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš bija &quot;Anglijas futbola līgas mēneša labākais jaunais spēlētājs&quot; 2019. gada novembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2020. gada janvārī viņš tika saistīts ar pārcelšanos uz daudziem lielākajiem klubiem;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.express.co.uk/sport/football/1234610/Chelsea-transfer-news-Jude-Bellingham-Man-Utd-doubt-latest-rumours|title=Chelsea submit bid for Man Utd target as player’s father has doubts|last=Winter|first=Lewis|website=Express.co.uk|access-date=2023-11-02|date=2020-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Tika ziņots, ka transfēru loga pēdējā dienā &quot;Birmingham&quot; noraidīja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] piedāvājumu 20 miljonu mārciņu apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birminghammail.co.uk/sport/football/transfer-news/birmingham-city-mufc-transfers-deadline-17666732|title=Birmingham City reject huge Man Utd Jude Bellingham bid - reports|last=Dick|first=Brian|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-02|date=2020-01-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Belingems turpināja kā pamatsastāva spēlētājs, un līdz laikam, kad sezona tika pārtraukta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, viņš bija piedalījies 32 spēlēs. Viņš 2019.—2020. gada sezonu pabeidza ar četriem vārtiem 44 spēlēs visos turnīros.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/birmham-vs-derby/report/409888|title=Birmingham 1-3 Derby: Blues secure Championship status despite defeat|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Borussia Dortmund ===

==== 2020—2021 ====
[[Attēls:Jude Bellingham 2020 (cropped2).jpg|thumb|207x207px|Belingems [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] 2020. gadā]]
Daudzi uzskatīja, ka Belingems pametīs Birmingemu, un tika ziņots, ka viņš un viņa tēvs ir apmeklējuši vairākus lielos klubus, no kuriem favorīti bija Mančestras &quot;United&quot; un [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubs [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref name=&quot;skysports.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11899/12029767/jude-bellingham-signs-for-borussia-dortmund-from-birmingham|title=Jude Bellingham signs for Borussia Dortmund from Birmingham|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Iespaidots par Dortmundes komandas jauno spēlētāju iekļaušanu pamatsastāvā, par ko liecina tādi cilvēki kā [[Džeidons Sančo]], Belingems esot izvēlējies klubu kā savu galamērķi. Viņš lidoja uz Vāciju, lai izietu medicīniskās pārbaudes, un pāreja tika apstiprināta 2020. gada 20. jūlijā. Belingems pievienojās pēc &quot;Birmingham&quot; sezonas pēdējā mača. [[Sky Sports]] uzskatīja, ka šī nenosauktā pārejas maksa sākotnēji ir 25 miljoni sterliņu mārciņu, padarot viņu par visdārgāko 17 gadus veco spēlētāju vēsturē, kā arī &quot;vēl vairāki miljoni&quot;, kas ir atkarīgi ar sniegumu saistītiem kritērijiem.&lt;ref name=&quot;skysports.com&quot;/&gt;

Belingems debitēja 2020. gada 14. septembrī, sākot pirmo 2020.—2021. gada sezonas maču pret [[MSV Duisburg]], [[Vācijas futbola 3. līga|3. līgas]] komandu, [[Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]] izcīņā, 17 gadu un 77 dienu vecumā. Pēc pusstundas viņš guva otros vārtus uzvarā ar 5:0, kļūstot par kluba jaunāko vārtu guvēju &quot;DFB-Pokal&quot; izcīņā, pārspējot [[Džovanni Reina]]s rekordu par sešām dienām, kā arī par komandas jaunāko vārtu guvēju, pārspējot [[Nuri Šahins|Nuri Šahina]] rekordu par piecām dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/The-youngest-goalscorer-and-the-fastest-goal-by-a-substitute/|title=The youngest goalscorer and the fastest goal by a substitute|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH &amp; Co|website=www.bvb.de|access-date=2023-11-02|date=2023-11-02|language=en|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206235037/https://www.bvb.de/eng/News/Overview/The-youngest-goalscorer-and-the-fastest-goal-by-a-substitute/}}&lt;/ref&gt; Piecas dienas vēlāk viņš atzīmēja savu debiju līgā ar rezultatīvu piespēli Reinam, atklājot spēles rezultātu un uzvarot [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]] ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/20200919-haaland-and-reyna-shine-as-dortmund-youngsters-down-gladbach|title=Haaland and Reyna shine as Dortmund youngsters down Gladbach|website=France 24|access-date=2023-11-02|date=2020-09-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kad Belingems 20. oktobrī grupu turnīrā tikās ar [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]] 17 gadu un 113 dienu vecumā, viņš kļuva par jaunāko angli, kurš sācis [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] maču, pārspējot [[Fils Fodens|Fila Fodena]] iepriekš uzstādīto rekordu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54559710|title=Bellingham sets Champions League record|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonas pirmajos trīs mēnešos Belingems bija regulārs dalībnieks visās sacensībās, ar sešiem startiem un septiņām spēlēm uz maiņu Bundeslīgā, kā arī četriem startiem Čempionu līgā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 2021. gada pirmos divus mačus viņš izlaida pēdas savainojuma dēļ,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ruhrnachrichten.de/bvb/bvb-personal-bellingham-muss-weiter-pausieren-frust-bei-schmelzer-w1589257-2000158676/|title=BVB-Personal: Bellingham muss weiter pausieren - Frust bei Schmelzer|last=Krampe|first=Dirk|website=Ruhr Nachrichten|access-date=2023-11-02|date=2021-01-04|language=de}}&lt;/ref&gt; taču atgriezās kā arvien regulārāks starta spēletājs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Belingems sāka spēli starta sastāvā 2021. gada &quot;DFB-Pokal&quot; finālā, ar 4:1 uzvarot [[RB Leipzig]]. Pirmajā puslaikā viņš tika brīdināts, un puslaikā viņu aizstāja [[Torgans Azārs]], viņa komandai esot vadībā ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/borussia-dortmund-teach-rb-leipzigs-nagelsmann-a-lesson-in-german-cup-triumph/a-57514286|title=Ruthless Dortmund teach Leipzig's Nagelsmann a bitter lesson — DW — 05/14/2021|website=dw.com|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonu pabeidza ar 29 spēlēm un vieniem vārtiem Bundeslīgā, 46 spēlēm un četriem vārtiem visos turnīros.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Belingems ieguva 2. vietu 2021. gada [[Kopa Trophy]], piekapjoties [[FC Barcelona]] futbolistam [[Pedri]], kas tika piešķirta labākajam U-21 vīriešu spēlētājam, par ko balsoja iepriekšējie [[Zelta bumba]]s ieguvēji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59454640|title=Messi wins record seventh Ballon d'Or|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2021/09/29/61549a9346163fabaf8b4643.html|title=November date set for Ballon d'Or|website=MARCA|access-date=2023-11-02|date=2021-09-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2021—2023 ====
4. decembrī Belingems piedalījās ''Der Klassiker'' spēlē pret [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]. Viņš atdeva rezultatīvas piespēles abos &quot;Dortmund&quot; vārtu guvumos,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59534910|title=Lewandowski helps Bayern beat Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt; bet &quot;Bayern&quot; uzvarēja maču ar 3:2 pēc 77. minūtē realizētā soda sitiena, kas tika nozīmēts pēc ilgstošas ​​[[Video tiesnesis|VAR]] iesaistīšanās. Agrāk spēlē tiesnesis [[Fēlikss Cvajers]] nepiešķīra Dortmundes komandai divus iespējamos soda sitienus, kā arī neizskatīja nevienu no tiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/dortmund-left-fuming-over-bayerns-winning-penalty-decision-2021-12-04/|title=Dortmund left fuming over Bayern's winning penalty decision|work=Reuters|access-date=2023-11-03|date=2021-12-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/dec/06/dortmund-and-bellingham-cry-foul-in-klassiker-but-old-failings-remain|title=Dortmund and Bellingham cry foul in Klassiker but old failings remain|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2021-12-06|last=Brassell|first=Andy|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 22. oktobrī mačā pret [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] Belingems deva lielu ieguldījumu ar diviem ievērojamiem vārtiem — pirmie tika gūti pēc ātra uzbrukuma, ko viņš gan sāka, gan pabeidza, un ceturtie bija prasmīgi iegriezts sitiens, nodrošinot Dortmundes &quot;Borussia&quot; vietu līgas labāko četriniekā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63360123|title=Bellingham scores twice as Dortmund rout Stuttgart|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa sniegums nodrošināja viņam Bundeslīgas sezonas labākā spēlētāja balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/jude-bellingham-named-bundesliga-player-of-the-season-2022-23-ea-sports-fifa23-23639|title=Jude Bellingham named Bundesliga Player of the Season for 2022/23|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 7. jūnijā Dortmundes &quot;Borussia&quot; paziņoja, ka Belingems pēc 2022.—2023. gada sezonas beigām pāries uz [[La Liga]] klubu [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-close-to-move-to-Real-Madrid/|title=Jude Bellingham close to move to Real Madrid|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH &amp; Co|website=www.bvb.de|access-date=2023-11-03|date=2023-11-02|language=en|archive-date=2023-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230923132455/https://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-close-to-move-to-Real-Madrid}}&lt;/ref&gt;

=== Real Madrid ===
2023. gada 14. jūnijā Madrides &quot;Real&quot; paziņoja par sešu gadu līguma parakstīšanu ar Belingemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/14/official-announcement-bellingham|title=Official Announcement: Bellingham {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/14/bellingham-is-a-new-real-madrid-player|title=Bellingham is a new Real Madrid player {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to viņš kļuva par sesto angļu spēlētāju, kurš pievienojies klubam, sekojot [[Lorijs Kaningems|Lorijam Kaningemam]], [[Stīvs Makmanamans|Stīvam Makmanamanam]], [[Deivids Bekhems|Deividam Bekhemam]], [[Maikls Ouens|Maiklam Ouenam]] un [[Džonatans Vudgeits|Džonatanam Vudgeitam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/jude-bellingham-signs-with-real-madrid-what-other-english-players-have-played-with-los-blancos-n/|title=Jude Bellingham signs with Real Madrid: What other English players have played with Los Blancos?|last=Cons|first=Roddy|website=Diario AS|access-date=2023-11-03|date=2023-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Vienošanās par pāreju ietvēra pamata pārejas maksu 103 miljonu eiro apmērā, kas jāmaksā Dortmundes &quot;Borussia&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65901078|title=Real Madrid sign Bellingham on six-year deal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Šī maksa, iespējams, varētu pieaugt līdz aptuveni 133,9 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2023/06/07/6480b0ec46163ff9168b45b5.html|title=Real Madrid sign Bellingham for 103 million euros|website=MARCA|access-date=2023-11-03|date=2023-06-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc viņa oficiālās iepazīstināšanas, Belingemam tika piešķirts 5. numurs. Belingems atzina, ka viņa numura izvēle bijusi daļēji dēļ [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65912821|title=Real Madrid interest gave Bellingham 'goosebumps'|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2023—24 ====
Belingems pirmssezonā debitēja Madrides &quot;Real&quot;, [[Losandželosa|Losandželosā]] ar 3:2 uzvarot [[AC Milan]], un tika uzslavēts par sniegumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66287068|title=Bellingham impresses on Real debut in friendly win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 26. jūlijā draudzības spēlē pret [[Mančestras &quot;United&quot;]] Belingems guva savus pirmos vārtus Madrides &quot;Real&quot; rindās, viņa komandai pārspējot &quot;United&quot; ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66321914|title=Bellingham scores as Real Madrid beat Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 12. augustā Belingems debitēja Madrides komandā [[La Liga]] un atzīmēja to ar vārtu guvumu no stūra sitiena, izbraukumā ar 2:0 pārspējot [[Bilbao &quot;Athletic&quot;|Athletic Bilbao]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66489759|title=Bellingham scores on competitive debut as Real win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva divus vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiusam Žunioram]] savā otrajā spēlē, 19. augustā izbraukumā ar 3:1 uzvarot [[UD Almería|Almería]], padarot viņu par līgas rezultatīvāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66560805|title=Bellingham scores twice as Real Madrid win at Almeria|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Trešajā spēlē viņš turpināja gūt vārtus, izcīnot uzvaru pret [[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]], palīdzot komandai turpināt perfekto līgas sākumu, ar 1:0 izbraukumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66623788|title=England's Bellingham scores late Real Madrid winner|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Reģistrējot četrus vārtus un vienu rezultatīvu piespēli savos pirmajos trīs līgas mačos, Belingems augustā tika atzīts par &quot;La Liga&quot; mēneša labāko spēlētāju, kļūstot par pirmo angli, kurš ieguvis šo balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/jude-bellingham-augusts-best-player-in-laliga-ea-sports|title=Jude Bellingham, August's Best Player in LALIGA EA SPORTS|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 2. septembrī Belingems 95. minūtē guva vārtus pret [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]], izcīnot uzvaru Madrides komandai ar rezultātu 2:1 savā pirmajā mačā [[Santjago Bernabeu stadions|''Santiago Bernabéu'' stadionā]]. Tādējādi Belingems kļuva par trešo spēlētāju pēc [[Krištianu Ronaldu]] 2009.—2010. gadā un [[Pepiljo]] 1959.—1960. gadā, kurš guvis vārtus katrā no pirmajām četrām spēlēm kluba rindās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66696278|title=Bellingham's Madrid fairytale continues in Bernabeu bow|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 20. septembrī Belingems guva vēl vienus vārtus [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas]] spēlē, palīdzot savai komandai mājās ar 1:0 uzvarēt [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]], gūstot vārtus savā Eirokausu debijā Madrides komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66871645|title=Bellingham strikes injury-time Real Madrid winner|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to Belingems kļuva tikai par ceturto spēlētāju, kurš Madrides &quot;Real&quot; rindās guvis vārtus debijās &quot;La Liga&quot; un Čempionu līgā, aiz Krištianu Ronaldu, [[Isko]] un [[Marko Asensio]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-sa/lists/cristiano-ronaldo-footsteps-jude-bellingham-debut-goal-scoring-real-madrid/blt64557c900cbc6392|title=Following in Cristiano Ronaldo's footsteps! Jude Bellingham's debut goal-scoring exploits for Real Madrid sees him match club legend {{!}} Goal.com English Saudi Arabia|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2023-09-20|language=en-SA}}&lt;/ref&gt; 30. septembrī, izbraukumā pret [[Girona FC|Girona]], Belingems asistēja [[Hoselu]], pēc tam pats guva trešos vārtus, ar 3:0 izcīnot uzvaru un viņa komanda izvirzījās ''[[La Liga]]'' vadībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/09/30/0-3-victory-and-league-leadership|title=0-3: Victory and league leadership {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 3. oktobrī Bellinghems guva izcilus individuālos vārtus un papildus asistēja [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiusam Žunioram]], izbraukumā ar 3:2 uzvarot [[SSC Napoli|Napoli]] Čempionu līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0286-1922a2b389b1-868557df462c-1000--in-the-zone-napoli-2-3-real-madrid-performance-analysis/|title=In the Zone: Napoli 2-3 Real Madrid performance analysis {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-03|date=2023-10-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Belingems pēc Krištianu Ronaldu kļuva tikai par otro komandas spēlētāju, kurš savās pirmajās divās līgas spēlēs un divās Čempionu līgas spēlēs guvis vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/new-zinedine-zidane-jude-bellingham-cristiano-ronaldo-impact-real-madrid/blt956ca312559a4e2e|title=Forget the new Zinedine Zidane - Jude Bellingham is having a Cristiano Ronaldo-esque impact on Real Madrid {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2023-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

7. oktobrī Belingems guva divus vārtus, uzvarot [[CA Osasuna|Osasuna]] ar 4:0, bet 72. minūtē, dodoties nost no laukuma uz maiņu, skatītāji ''Bernabéu'' stadionā veltīja viņam ovācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/07/4-0-the-leader-hands-out-a-drubbing-at-the-bernabeu|title=4-0: The leader hands out a drubbing at the Bernabéu {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Tādējādi tika aprēķināts, ka Belingems savos pirmajos 10 mačos Madrides komandā bija guvis 10 vārtus, kas ir vienāds ar Krištianu Ronaldu gūto vārtu skaitu pēc pirmajām 10 spēlēm kluba rindās 2009. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/real-madrid-osasuna-girona-4e04c1ea9168901d1c1d874a4fdcdabf|title=Bellingham matches Ronaldo's start at Real Madrid with 10 goals in first 10 games|website=AP News|access-date=2023-11-03|date=2023-10-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt, ar saviem vārtiem šajā mačā, Belingems sezonā sasniedza lielāko vārtu skaitu, ko [[Zinedins Zidāns|Zinedīns Zidāns]] jebkad bija guvis vienā sezonā savā 18 gadus ilgajā karjerā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67251398|title=Bellingham double seals dramatic Real win over Barca|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 24. oktobrī Belingems kļuva par pirmo Madrides &quot;Real&quot; spēlētāju 21. gadsimtā, kurš guva vārtus katrā no pirmajām trijām Čempionu līgas spēlēm pēc tam, kad viesos guva uzvaras vārtus, ar 2:1 uzvarot [[SC Braga|Braga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/24/bellingham-has-scored-in-all-of-his-first-three-champions-league-games|title=Bellingham has scored in all of his first three Champions League games {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 28. oktobrī Belingems guva divus vārtus, ieskaitot kompensācijas laika uzvaras vārtus, nodrošinot Madrides &quot;Real&quot; uzvaru ar 2:1 izbraukumā pret [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​padarot viņu par pirmo Madrides &quot;Real&quot; spēlētāju, kurš guvis vārtus debijās &quot;La Liga&quot;, Čempionu līgā un [[El Clásico]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/barcelona-real-madrid-bellingham-classico-1d53e9ccd06a7608394862ef29334459|title=Bellingham's brace with injury-time winner sees Real Madrid beat Barcelona 2-1 in his 1st 'clasico'|website=AP News|access-date=2023-11-03|date=2023-10-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa pirmie vārti, kas tika gūti no 25 metriem (82 pēdām),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/28/1-2-bellingham-scores-brace-in-clasico-comeback|title=1-2: Bellingham scores brace in Clásico comeback {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; bija viņa kluba 300. vārti &quot;El Clásico&quot;; turklāt viņš kļuva par pirmo angli, kurš šajā turnīrā guva vārtus kopš [[Maikls Ouens|Maikla Ouena]] 2005. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-kw/news/jude-bellingham-unstoppable-real-madrid-superstar-scores-golazo-real-madrid-first-clasico-appearance/blt89117e6a8dc1beaa|title=WATCH: Jude Bellingham is unstoppable! Real Madrid superstar scores golazo against Barcelona on first Clasico appearance {{!}} Goal.com English Kuwait|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2023-10-28|language=en-KW}}&lt;/ref&gt; Viņš arī kļuva par pirmo spēlētāju, kurš guva divus vārtus savā pirmajā &quot;El Clásico&quot; spēlē kopš [[Pedro Arsuaga]]s 1947. gadā, un par ceturto spēlētāju, kas jaunāks par 21 gadu, kurš šajā &quot;La Liga&quot; duelī guvis vairākus vārtus, sekojot [[Haime Laskano|Haimem Laskano]] 1930. gadā, Arsuagam 1947. gadā un [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]] 2007. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ESPNStatsInfo/status/1718299992954171661|title=https://twitter.com/ESPNStatsInfo/status/1718299992954171661|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Ar 13 vārtiem pirmajās 13 spēlēs klubā, Belingems šajā ziņā sasniedza tādus pašus rādītājus kā Krištianu Ronaldu un [[Alfredo Di Stefano]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-espana.net/2023/10/30/jude-bellingham-outstripping-series-of-real-madrid-legends-as|title=Jude Bellingham outstripping series of Real Madrid legends including Cristiano Ronaldo|last=Barlow|first=Ruairidh|website=Football España|access-date=2023-11-03|date=2023-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera izlasē ==

=== Jauniešu karjera ===
Belingems bija tiesīgs spēlēt savā dzimtajā Anglijā un arī Īrijas Republikā, kur viņš kvalificējās caur vecvecāka radniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://extra.ie/2022/11/20/sport/soccernews/irish-qualified-2022-world-cup|title=Every Irish-qualified football player at the 2022 World Cup|access-date=2023-11-03|date=2022-11-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Anglijas U-15 izlasē viņš debitēja pret Turciju 2016. gada decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/1461690/2019/12/24/a-generation-unlike-any-we-have-seen-before-englands-teenage-stars-of-the-future/|title=A generation unlike any we have seen before: England’s teenage stars of the future|last=Pitt-Brooke|first=Jack|website=The Athletic|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gada beigās viņš pirmo reizi piedalījās Anglijas U-16 izlasē, aizvadot vienpadsmit spēles, gūstot četrus vārtus un bija komandas kapteinis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bcfcacademy.com/media/upload/files/Academy-Highlights-of-the-Month---Nov-%26-Dec%284%29.pdf|title=&quot;Academy highlights of the month: November and December 2018&quot;|access-date={{dat|2023|11|03||bez}}|archive-date={{dat|2021|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211030124/https://www.bcfcacademy.com/media/upload/files/Academy-Highlights-of-the-Month---Nov-%26-Dec%284%29.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/player/j-bellingham-839567|title=Profile of Jude Bellingham, Real Madrid: Info, news, matches and statistics {{!}} BeSoccer|website=www.besoccer.com|access-date=2023-11-03|language=en|archive-date=2023-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231106010015/https://www.besoccer.com/player/j-bellingham-839567}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts Anglijas U-17 izlasē &quot;Syrenka Cup&quot; izcīņai — draudzības turnīrā, kas notika 2019. gada septembrī, gatavojoties 2020. gada U-17 Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm nākamā gada martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/aug/30/england-u17s-squad-named-for-poland-trip-300819|title=New England MU17s boss Kevin Betsy will take his squad to Poland for the Syrenka Cup|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja, nākot uz maiņu turnīra atklāšanas spēlē, ar 5:0 uzvarot Somijas U-17 izlasi, kurā guva trešos vārtus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/report/u17-h-freundschaft-2019-september-england-finnland/|title=England - Finland 5:0 (U17 Friendlies 2019, September)|website=worldfootball.net|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; un bija komandas kapteinis otrajā mačā, kurā viņa izlase ar 4:2 pārspēja Austrijas U-17 izlasi, kvalificējoties finālam. Belingems guva izlases trešos vārtus spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/sep/09/england-mu17s-4-2-austria-090919|title=Young Lions come back from behind to beat Austria and secure Syrenka Cup Final spot|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš saglabāja kapteiņa amatu finālā, kurā Anglijas U-17 izlase pēc neizšķirta 2:2 soda sitienu sērijā pārspēja mājinieci Polijas U-17 izlasi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/sep/10/england-u17s-poland-report-100919|title=Young Lions lift the Syrenka Cup with a penalty shootout win over hosts Poland|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://junior.weszlo.com/2019/09/10/puchar-syrenki-u-17-przegrywamy-po-karnych-z-anglia/|title=Puchar Syrenki U-17: Przegrywamy po karnych z Anglią|website=junior.weszlo.com|access-date=2023-11-03|date=2019-09-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

Belingems saņēma savu pirmo izsaukumu Anglijas U-21 izlasē Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm pret Kosovas un Austrijas U-21 izlasēm 2020. gada septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12056822/jude-bellingham-england-u21-boss-aidy-boothroyd-selects-borussia-dortmund-midfielder|title=Jude Bellingham named in England U21 squad for first time|website=Sky Sports|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva par jaunāko spēlētāju Anglijas U-21 izlasē, kad 4. septembrī nomainīja [[Toms Deiviss|Tomu Deivisu]] 62. minūtē mačā pret Kosovu, Anglijai esot vadībā ar 3:0, un 85 minūtē guva vārtus, panākot uzvaru ar 6:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54023955|title=Bellingham nets in big England U21 win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pieaugušo karjera ===
[[Attēls:Jude Bellingham WC2022.jpg|thumb|206x206px|Belingems ierindā [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē pirms spēles [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]]]
2020. gada novembrī pēc tam, kad [[Džeimss Vords-Prauss]] un [[Trents Aleksandrs-Arnolds]] savainojuma dēļ izstājās, Belingems pirmo reizi tika izsaukts uz Anglijas pieaugušo izlasi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54885682|title=First England senior call for Bellingham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] 12. novembrī, nomainot [[Meisons Maunts|Meisonu Mauntu]] pēc 73 minūtēm, uzvarot ar 3:0. 17 gadu un 136 dienu vecumā viņš kļuva par Anglijas trešo jaunāko izlases spēlētāju; tikai [[Teo Volkots]] un [[Veins Rūnijs]] bija jaunāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/england-vs-rep-ire/report/439477|title=England 3-0 Republic of Ireland: Jack Grealish shines in Wembley friendly win|website=Sky Sports|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Belingems tika iekļauts Anglijas izlasē dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] turnīrā, kas [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika atcelts līdz 2021. gada jūnijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57321188|title=Alexander-Arnold in England Euros squad|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Kad viņš 17 gadu un 349 dienu vecumā nāca uz maiņu 82. minūtē Anglijas izlases atklāšanas spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], 13. jūnijā Vemblija laukumā, uzvarot ar 1:0, viņš kļuva gan par jaunāko angli, kurš spēlējis jebkurā lielajā turnīrā, gan par jaunāko jebkuras tautības spēlētāju, kurš spēlējis [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]];&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51197735|title=Sterling goal seals opening win for England|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; viņa rekordu tikai sešas dienas vēlāk laboja polis [[Kacpers Kozlovskis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/poland-starlet-kozlowski-breaks-bellinghams-euros-record-for-youngest-ever-player-just-six-days-after-it-was-set/7egeo0cke1rd1ts92qpvuuztt|title=Poland starlet Kozlowski breaks Bellingham's Euros record for youngest-ever player just six days after it was set {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2021-06-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pirmos vārtus Belingems pieaugušo izlasē guva ar galvu pēc [[Lūks Šo|Lūka Šo]] centrējuma, atklājot rezultātu Anglijas izlases 6:2 uzvarā pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] pirmajā spēlē 2022. gada 21. novembrī, padarot viņu par otro jaunāko Anglijas izlases vārtu guvēju Pasaules kausa izcīņā. Viņš arī veica skrējienu un piespēlēja [[Harijs Keins|Harijam Keinam]], kurš centrēja [[Rahīms Stērlings|Rahīmam Stērlingam]] Anglijas izlases trešo vārtu guvumā un iedeva tālu piespēli pa zemi, no kuras [[Kalums Vilsons]] palīdzēja gūt izlases sestos vārtus [[Džeks Grīlišs|Džekam Grīlišam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12752361/jude-bellingham-and-bukayo-saka-show-the-way-forward-as-gareth-southgate-unleashes-england-against-iran|title=Jude Bellingham and Bukayo Saka show the way forward as Gareth Southgate unleashes England against Iran|website=Sky Sports|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/nov/23/jude-bellingham-england-game-changer-world-cup-qatar-gareth-southgate|title=Jude Bellingham: England’s gamechanger who does not do doubts|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2022-11-23|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš spēlēja mačā pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], izskrienot cauri Senegālas aizsardzībai, 38. minūtē asistējot vārtu guvumā [[Džordans Hendersons|Džordanam Hendersonam]]. Pēc tam viņš spēlēja galveno lomu Harija Keina vārtu guvumā pirmā puslaika trešajā kompensācijas laika minūtē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/live-blogs/england-vs-senegal-world-cup-2022-live-score-updates-result/XEQplJmpWTsT/|title=England beat Senegal 3-0: Reaction|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2023-11-03|date=2022-12-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Spēles stils ==
Belingems, kas pazīstams ar izcilu bumbas kontroli, fizisko un tehnisko kvalitāti, bieži tiek uzskatīts par vienu no labākajiem pussargiem pasaulē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jun/08/football-jude-bellingham-real-madrid-england-dortmund|title=Jude Bellingham is 19 years old but ready to be Real Madrid’s everything|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2023-06-08|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thetrivelaeffect.com/how-good-is-jude-bellingham-an-analysis-of-his-playing-style-strengths-and-weaknesses/|title=How good is Jude Bellingham? An analysis of his playing style, strengths, and weaknesses|last=Parvizi|first=Kevin|website=The Trivela Effect|access-date=2023-11-03|date=2023-05-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/may/04/jude-bellingham-next-step-join-greats-borussia-dortmund|title=Jude Bellingham is a fascinating talent: the next step is to join football’s greats|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2023-05-04|last=Lahm|first=Philipp|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt, viņš tiek plaši uzskatīts par vienu no labākajiem jaunajiem futbolistiem pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sport/football/best-young-players-world/|title=Best young players in the world 2023|website=Radio Times|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37636965/jude-bellingham-pedri-bukayo-saka-lead-espn-39-best-male-players-age-21-under|title=Who are the 39 best male soccer players age 21 or under?|website=ESPN.com|access-date=2023-11-03|date=2023-03-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/best-young-players-in-the-world-under-22|title=Ranked! The 10 best young players in the world|last=published|first=Ryan DabbsContributions from Conor Pope|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-03|date=2022-10-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://topsoccerblog.com/top-best-young-midfielders-in-world/|title=Top 10 Best Young Midfielders in The World (2023)|last=Nwokolo|first=Collins|website=Top Soccer Blog|access-date=2023-11-03|date=2023-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4589221/2023/06/07/jude-bellingham-improve-real-madrid/|title=Jude Bellingham is the most rounded talent in football - here's how he will improve Real Madrid|last=Carey|first=Mark|website=The Athletic|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/borussia-dortmunds-jude-bellingham-is-the-next-great-midfield-star-and-will-excel-in-whatever-team-hes-in/|title=Borussia Dortmund's Jude Bellingham is the next great midfield star and will excel in whatever team he's in|website=CBSSports.com|access-date=2023-11-03|date=2023-03-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/is-england-s-jude-bellingham-the-world-s-best-midfielder-dortmund-real-madrid-transfer-22027|title=How Real Madrid-bound Jude Bellingham became one of the world's best midfielders at Borussia Dortmund|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Borussia Dortmund'''

* [[DFB-Pokal]]: 2020—21&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/leipzig-gegen-dortmund-2021-dfb-pokal-4704927/aufstellung|title=DFB-Pokal 2020/21, Finale in Berlin: RB Leipzig 1:4 Borussia Dortmund: Aufstellung|publisher=Olympia-Verlag|website=Kicker|access-date=25 June 2023|language=de|trans-title=DFB-Pokal 2020/21, Final in Berlin: RB Leipzig 1:4 Borussia Dortmund: Lineup}}&lt;/ref&gt;

'''Real Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/04052024-zirona_velreiz_ar_4_2_sasit_barselonu_un_|title=Žirona vēlreiz ar 4:2 sasit Barselonu un kronē &quot;Real Madrid&quot; par Spānijas čempioni|date=2024. gada 4. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Spānijas Superkauss]]: 2023—24&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/14012024-vinisiusam_i_hat_trick_i_puslaika_real_ma|title=Vinisiusam hat-trick puslaikā, &quot;Real Madrid&quot; Rijādas finālā sagrauj Barselonu|date=2024. gada 14. janv.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, &quot;Real Madrid&quot; triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082024-mbape_iesit_debija_real_otraja_puslaika_n |title=Mbapē iesit debijā, ''Real'' otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-15 |work= |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

'''Anglijas U17'''

* Syrenka Cup: 2019&lt;ref name=&quot;Syrenka&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/sep/10/england-u17s-poland-report-100919|title=Young Lions lift the Syrenka Cup with a penalty shootout win over hosts Poland|publisher=The Football Association|access-date=11 September 2019|date=10 September 2019|archive-date=13 September 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190913211513/http://www.thefa.com/news/2019/sep/10/england-u17s-poland-report-100919|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

'''Anglija'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālists: [[UEFA Euro 2020|2020]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762|title=Italy 1—1 England|access-date=25 June 2023|date=11 July 2021|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie'''

* &quot;Syrenka Cup&quot; turnīra labākais spēlētājs: 2019
* [[Anglijas futbola līga]]s mēneša spēlētājs: 2019. gada novembrī&lt;ref name=&quot;EFL YP Nov 19&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/50893576|title=Jude Bellingham: Birmingham City teenager wins EFL Young Player of the Month award for November|access-date=27 December 2019|date=23 December 2019|last=Townsend|first=Joe|website=BBC Sport|archive-date=11 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211030204/https://www.bbc.com/sport/football/50893576|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
* [[Birmingham City FC|Birmingham City]] gada labākais jaunais spēlētājs: 2019—20&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bcfc.com/news/archive/its-a-double-for-juke|title=It's a double for Juke|publisher=Birmingham City F.C.|access-date=3 September 2022|date=29 July 2020|archive-date=11 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211030149/https://bcfc.com/news/articles/2020/its-a-double-for-juke/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
* Anglijas futbola līgas sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2019—20&lt;ref name=&quot;EFLAwards&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.efl.com/news/2020/august/sky-bet-efl-players-of-the-season-revealed/|title=Sky Bet EFL Players of the Season revealed|publisher=English Football League|access-date=27 August 2020|date=27 August 2020}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] mēneša vārti: 2021. gada oktobris&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/goal-of-the-month-vote-2021-22-17205|title=Bundesliga Goal of the Month|publisher=Bundesliga|access-date=18 November 2021|date=12 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211112183012/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/goal-of-the-month-vote-2021-22-17205|archive-date=12 November 2021|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
* Bundeslīgas sezonas labākā komanda: [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/ea-sports-team-of-the-season-2021-22-overview-19624|title=The EA Sports Bundesliga Team of the Season 2021/22 is here!|publisher=Bundesliga|access-date=13 May 2022|date=13 May 2022}}&lt;/ref&gt; [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/team-of-the-season-2022-23-vote-fifa-ea-sports-fut23-23319|title=The official Bundesliga Team of the Season 2022/23|publisher=Bundesliga|access-date=18 May 2023|date=13 May 2023}}&lt;/ref&gt;
* Bundeslīga sezonas labākais spēlētājs: [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]]&lt;ref name=&quot;22/23 Bundesliga PotS&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/jude-bellingham-named-bundesliga-player-of-the-season-2022-23-ea-sports-fifa23-23639|title=Jude Bellingham named Bundesliga Player of the Season for 2022/23|publisher=Bundesliga|access-date=29 May 2023|date=29 May 2023}}&lt;/ref&gt;
* [[Kopa Trophy]]: 2023;&lt;ref name=&quot;2023Kopa&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/67265841|title=Bellingham wins world's best young player award|access-date=3 November 2023|date=30 October 2023|website=BBC Sport}}&lt;/ref&gt; finālists: 2021&lt;ref name=&quot;2021Kopa&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/59454640|title=Ballon d'Or: Lionel Messi wins award as best player in world football for seventh time|access-date=3 November 2023|date=29 November 2021|website=BBC Sport|archive-url=https://web.archive.org/web/20211202042954/https://www.bbc.com/sport/football/59454640|archive-date=2 December 2021|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
* [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|IFFHS]] pasaules vīriešu labākais jaunais spēlētājs: 2022&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.iffhs.com/posts/2454|title=IFFHS AWARDS 2022 — MEN'S WORLD BEST YOUTH (U20) PLAYER|website=IFFHS|access-date=6 January 2023|date=6 January 2023}}&lt;/ref&gt;
* [[La Liga]] mēneša spēlētājs: 2023. gada augusts

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Belingems, Džūds}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietummidlendas grāfistē dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>mo00271r81uzf477do3hdcmeyepz5pu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārbers Zeneli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465594</id>
    <revision>
      <id>4472016</id>
      <parentid>4268638</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:01:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4472016</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2870" sha1="b16vddmg5kuk7kikhur54yj5sjwxbpj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|25}}
| years1 = 2014—2015
| nationalyears1 = 2010—2012
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2025|04|27|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|04|27|SK|bez}}
| name = 
| playername = Ārbers Zeneli
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years2 = 2016—2019
| nationalteam2 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U19
| years3 = 2019—2023
| nationalcaps3 = 11
| nationalcaps4 = 33
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 9
| nationalteam3 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U21
| nationalteam4 = {{fb|Kosova}}
| nationalyears3 = 2014—2016
| nationalyears2 = 2012—2014
| nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U17
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Zviedrija|Sētera}}
| caps1 = 46
| caps2 = 88
| caps3 = 76
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[IF Elfsborg]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]]
| currentclub = {{flaga|Zviedrija}} [[IF Elfsborg]]
| nationalgoals2 = 5
| goals1 = 11
| goals2 = 17
| goals3 = 8
| height = 176
| image = Arber Zeneli (Reims; 2019).jpg
| caption = Zeneli 2019. gadā
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears4 = 2016—
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]]
| years4 = 2023—2024
| caps4 = 12
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Zviedrija}} [[IF Elfsborg]]
| years5 = 2024—
| caps5 = 27
| goals5 = 5
}}
'''Ārbers Zeneli''' ({{Val|sq|Arbër Zeneli}}, dzimis {{Dat|1995|2|25}}) ir [[Kosova]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Kosovas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Zeneli pārstāv Zviedrijas ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' līgas komandu ''[[IF Elfsborg]]''.

Dzimis un uzaudzis Zviedrijā [[Kosova]]s [[albāņi|albāņu]] ģimenē. Viņa jaunākais brālis [[Besforts Zeneli]] arī ir futbolists,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://reporteri.net/en/sport/Meet-Besfort--the-brother-of-Arber-Zeneli-who-is-expected-to-conquer-the-world-of-football./ |title=Meet Besfort, Arbër Zeneli's brother who is expected to 'conquer' the world of football |language=en |date={{dat|2019|10|12|N|bez}}| website=reporteri.net |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]].

== Sasniegumi ==
'''IF Elfsborg'''

* [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2013—14

'''Zviedrija'''

* [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: 2015

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Zeneli, Ārbers}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]]
[[Kategorija:IF Elfsborg spēlētāji]]</text>
      <sha1>b16vddmg5kuk7kikhur54yj5sjwxbpj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bukajo Saka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466833</id>
    <revision>
      <id>4472070</id>
      <parentid>4470778</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:36:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472070</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59695" sha1="d0x0kr0gfzgvxbpths9xil7phbz2cv2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|5}}
| nationalcaps5 = 1
| name = 
| playername = Bukajo Saka
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2018—
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 10
| nationalgoals3 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| nationalgoals4 = 4
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalyears3 = 2018
| nationalyears4 = 2018—2019
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| nationalcaps1 = 6
| birth_place = 
| height = 178
| caps1 = 226
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Īlinga}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| goals1 = 60
| image = 1 bukayo saka arsenal 2025 (cropped).jpg
| nationalyears1 = 2016—2017
| caption = Bukajo Saka 2025. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalyears5 = 2020
| nationalcaps6 = 48
| nationalteam6 = {{fb|ENG}}
| nationalgoals6 = 14
| nationalyears6 = 2020—
| fullname = Bukajo Ajojinka Temidajo Saka
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}}
{{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}}
{{Medal|RU|[[UEFA Euro 2020|2020]]|}}
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| youthyears2 = 2008—2018
}}'''Bukajo Ajojinka Temidajo Saka''' ({{Val|en|Bukayo Ayoyinka Temidayo Saka}}; dzimis {{Dat|2001|9|5}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2018. gada Saka pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Arsenal FC]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem jaunajiem malējiem spēlētājiem pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/arsenal-bukayo-saka-best-wonderkids-26636784|title=Arsenal star Saka tops list of 100 best wonderkids including Martinelli|last=Ridley|first=Nathan|website=The Mirror|access-date=2023-12-29|date=2022-04-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Appearances in [[EFL Trophy]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-the-best-right-wingers-in-the-world-right-now|title=Ranked! The 10 best right-wingers in the world right now|last=published|first=Ed McCambridgeContributions from Tom Hancock|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-12-29|date=2023-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/lists/forget-mo-salah-rodrygo-bukayo-saka-best-right-winger-world/blt6f4c7bf4a3c58797|title=Forget Mo Salah and Rodrygo - Bukayo Saka is the best right winger in the world! {{!}} Goal.com India|website=www.goal.com|access-date=2023-12-29|date=2023-03-28|language=en-IN}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/bukayo-saka-london-football-awards-young-player-2021-arsenal-b932036.html|title=Bukayo Saka named Young Player of the Year at London Football Awards|last=Collings|first=Simon|website=Evening Standard|access-date=2023-12-29|date=2021-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenalbuzz.com/2023/03/13/bukayo-saka-wins-young-player-of-the-year-at-the-london-football-awards/|title=Bukayo Saka wins Young Player of the Year at the London Football Awards {{!}} Arsenal Buzz|website=web.archive.org|access-date=2023-12-29|date=2023-03-20|archive-date=2023-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230320043018/https://www.arsenalbuzz.com/2023/03/13/bukayo-saka-wins-young-player-of-the-year-at-the-london-football-awards/}}&lt;/ref&gt;

Saka kopā ar &quot;Arsenal&quot; ir izcīnījis [[FA kauss|FA kausu]] un divus [[FA Community Shield]], pakāpeniski kļūstot par vienu no &quot;Arsenal&quot; ietekmīgākajiem spēlētājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/premier-league/2021-2022/opinion-bukayo-saka-and-emile-smith-rowe-have-taken-their-game-to-the-next-level-as-arsenal-continue_sto8684604/story.shtml|title=&quot;Opinion: Bukayo Saka and Emile Smith Rowe have taken their game to the next level as Arsenal continue rise&quot;|access-date=2023. gada 29. decembrī}}&lt;/ref&gt; Pēc 2020.—2021. gada sezonas un 2021.—2022. gada sezonas viņš tika atzīts par &quot;Arsenal&quot; sezonas labāko spēlētāju.

Saka pārstāvēja Angliju dažādos jaunatnes līmeņos, pirms 2020. gada oktobrī debitēja pieaugušo komandas rindās. Viņš bija daļa no Anglijas izlases [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], ko Anglija pabeidza kā vicečempioni, un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Agrīnā dzīve ==
Bukajo Ajojinka Temidajo Saka&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/TeamPlyrsBios/PlayersS/BioSakaB.html|title=England BME Players - Bukayo Saka|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2023-12-29}}&lt;/ref&gt; dzimis 2001. gada 5. septembrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/player/_/id/280555/bukayo-saka|title=Bukayo Saka - Arsenal Forward - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2023-12-29|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Īlinga|Īlingā]], [[Lielā Londona|Lielajā Londonā]], [[Jorubi|Jorubu]] nigēriešu vecākiem, Adenikei un Jomi Sakam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thenationonlineng.net/bukayo-saka-from-family-home-to-n1-2b-luxury-pad/|title=BUKAYO SAKA: From family home to N1.2b luxury pad The Nation Newspaper|website=web.archive.org|access-date=2023-12-29|date=2022-10-22|archive-date=2022-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20221022134954/https://thenationonlineng.net/bukayo-saka-from-family-home-to-n1-2b-luxury-pad/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Appearances in [[UEFA Champions League]]&lt;/ref&gt; un ir jaunākais no diviem bērniem. Viņa vecāki emigrēja uz Londonu no [[Nigērija]]s kā ekonomiskie migranti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.givemesport.com/1585380-bukayo-saka-10-things-you-may-not-know-about-arsenals-breakthrough-star/|title=Bukayo Saka: 10 things you may not know about Arsenal's breakthrough star|last=Noble|first=Jordan|website=GiveMeSport|access-date=2023-12-29|date=2020-07-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Klubu karjera ==

=== Agrīnā karjera ===
Iepriekš spēlējot [[Watford FC|Watford]] jauniešu komandās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.watfordobserver.co.uk/news/19432871.harry-kane-bukayo-saka-jadon-sanchos-time-watford-fc/|title=What could have been: England star Harry Kane's early stint at Watford FC|website=Watford Observer|access-date=2023-12-29|date=2021-07-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Saka pievienojās &quot;Arsenal&quot; akadēmijai&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/meet-bukayo-saka-the-latest-arsenal-academy-star-making-a/1s5io5p2o0qk41kfp30ivme0rh|title=Who is Bukayo Saka: The latest Arsenal academy star making a name for himself {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-12-29|date=2019-06-02|archive-date=2019-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190602141701/https://www.goal.com/en-us/news/meet-bukayo-saka-the-latest-arsenal-academy-star-making-a/1s5io5p2o0qk41kfp30ivme0rh}}&lt;/ref&gt; septiņu gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56726954|title=Why Saka could be a future Arsenal captain|work=BBC Sport|access-date=2023-12-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada intervijā &quot;Arsenal U16&quot; treneris Trevors Bamsteds norādīja: &quot;Bukajo vienmēr izcēlās jaunākajās komandās. Viņš bija fantastisks lēmumu pieņēmējs. Viņš zināja, kad pārspēt cilvēkus un kad dot piespēli, kā arī viņam bija izcilas fiziskās īpašības un patiešām labs raksturs un personība.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://podcasters.spotify.com/pod/show/downthetunnelwithkb/episodes/Episode-13---Former-West-Ham-United--Arsenal-Academy-Coach---Trevor-Bumstead-egbamj|title=Episode 13 - Former West Ham United &amp; Arsenal Academy Coach - Trevor Bumstead, autors Down the Tunnel|website=Spotify for Podcasters|access-date=2023-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kad viņam apritēja 17 gadi, &quot;Arsenal&quot; viņam piešķīra profesionālu līgumu, un viņš tika paaugstināts U23 vecuma grupu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2018. gada 29. novembrī Saka debitēja &quot;Arsenal&quot; komandas pamatsastāvā, [[UEFA Eiropas līga]]s spēlē pret [[Poltavas &quot;Vorskla&quot;|Vorskla Poltava]], 68. minūtē nomainot [[Ārons Remzijs|Āronu Remziju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://us.soccerway.com/matches/2018/11/29/europe/uefa-cup/fc-vorskla-poltava/arsenal-fc/2909571/|title=Vorskla vs. Arsenal - 29 November 2018 - Soccerway|website=us.soccerway.com|access-date=2023-12-29}}&lt;/ref&gt; 13. decembrī Saka aizvadīja savu pirmo pilno debiju &quot;Arsenal&quot; sastāvā, savās mājās, Eiropas līgas spēlē pret [[Qarabağ FK|Qarabağ]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsloveme.com/soccer/bukayo-saka-thrilled-to-make-arsenal-debut-in-europa-league-win/|title=Bukayo Saka thrilled to make Arsenal debut in Europa League win {{!}} Sports Love Me|website=web.archive.org|access-date=2023-12-29|date=2021-06-04|archive-date=2021-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604200210/https://sportsloveme.com/soccer/bukayo-saka-thrilled-to-make-arsenal-debut-in-europa-league-win/}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 1. janvārī Saka debitēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], uzvarot [[Fulham FC|Fulham]] ar 4:1, 83. minūtē nomainot [[Alekss Ivobi|Aleksu Ivobi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/he-is-very-important-for-us-emery-excited-by-sakas-arsenal/nxfi3kd76zop1soq6vivyqf09|title=Arsenal news: Emery excited by Saka's Arsenal debut {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-12-29|date=2020-08-12|archive-date=2020-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20200812171305/https://www.goal.com/en/news/he-is-very-important-for-us-emery-excited-by-sakas-arsenal/nxfi3kd76zop1soq6vivyqf09}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva par pirmo 2001. gadā dzimušo spēlētāju, kurš piedalījies Premjerlīgas mačā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/964882|title=Saka breaks new ground for class of 2001|website=www.premierleague.com|access-date=2023-12-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš palika uz rezervistu soliņa [[2019. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2019. gada UEFA Eiropas līgas finālā]], ar 4:1 zaudējot &quot;Chelsea&quot;, 29. maijā, saņemot vicečempiona medaļu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48368406|title=Chelsea beat Arsenal to win Europa League|work=BBC Sport|access-date=2023-12-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 2019—2020: Izrāviens un uzvara FA kausā ===
Saka savus pirmos vārtus guva 19. septembrī, izbraukumā, ar lielisku sitienu no tālas distances, pret Vācijas komandu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]], [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]]. Maču viņš pabeidza ar divām rezultatīvām piespēlēm, izcīnot uzvaru ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49745913|title=Arsenal beat Eintracht in opener|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Saka tika atalgots par saviem pūliņiem Vācijā, ar pirmo startu Premjerlīgā, mājās ar 3:2 uzvarot [[Aston Villa FC|Aston Villa]]. Pēc tam viņš atdeva rezultatīvu piespēli [[Pjērs Emeriks Obamejangs|Pjēram Emerikam Obamejangam]], panākot izlīdzinājumu, &quot;Arsenal&quot; nospēlējot neizšķirti, 1:1, [[Old Trafford]] laukumā pret [[Manchester United FC|Manchester United]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49791610|title=Arsenal hold Man Utd at Old Trafford|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Seads Kolašinacs|Seada Kolašinaca]] un [[Kīrans Tīrnijs|Kīrana Tīrnija]] savainojumiem, Saka sāka nostiprināties kā regulārais spēlētājs &quot;Arsenal&quot; pirmajā komandā kā kreisās malas aizsargs. 2020. gada 27. janvārī viņš guva ievadvārtus &quot;Arsenal&quot; [[FA kauss|FA kausa]] ceturtās kārtas uzvarā, ar 2:1, pret [[AFC Bournemouth]], kā arī asistēja otro vārtu guvumā, kurus guva [[Edijs Nketiā]]. Vārtu guvumu [[BBC Sport]] vēlāk atzina par kārtas labākajiem vārtiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51272216|title=Saka goal best of FA Cup fourth round|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc divu nedēļu starpsezonas pārtraukuma, Saka atzīmēja savu atgriešanos laukumā mājās, pret [[Newcastle United FC|Ņūkāslas &quot;United&quot;]], ar rezultatīvu piespēli, [[Nikolā Pepē]] vārtu guvumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51431286|title=Arsenal up to 10th with win over Newcastle|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš atdeva rezultatīvu piespēli [[Aleksandrs Lakazets|Aleksandram Lakazetam]], devīto sezonā, viesos ar 1:0 uzvarot [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]], Eiropas līgā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51533308|title='Team-mates' support helped Lacazette'|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš sezonā panāca divciparu skaitli rezultatīvo piespēļu ziņā, kad savā laukumā aizraujošajā spēlē uzvarēja [[Everton FC|Everton]], ar 3:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51519246|title=Aubameyang helps Arsenal beat Everton|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 1. jūlijā Saka parakstīja jaunu ilgtermiņa līgumu ar &quot;Arsenal&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/bukayo-saka-signs-new-long-term-contract|title=Bukayo Saka signs new long-term contract {{!}} Club announcement {{!}} News {{!}} Arsenal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-12-30|date=2020-07-01|archive-date=2020-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20200701125511/https://www.arsenal.com/news/bukayo-saka-signs-new-long-term-contract}}&lt;/ref&gt; Galvenais treneris [[Mikels Arteta]] uzslavēja Saku un sacīja: &quot;Es domāju, ka viņš pārstāv visas vērtības, ko šis futbola klubs pārstāv. Viņš ir ticis cauri akadēmijai un izpelnījies cieņu ar smagu darbu un atbildību, un jūs varat redzēt viņa progresu kā spēlētājam un arī kā cilvēkam.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/he-represents-every-value-club-stands|title=‘He represents every value this club stands for’ {{!}} Interview {{!}} News {{!}} Arsenal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-12-30|date=2020-11-26|archive-date=2020-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20201126185941/https://www.arsenal.com/news/he-represents-every-value-club-stands}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 4. jūlijā viņš guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus kluba labā pret [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]], uzvarot ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/52177948|title=A week I will remember for life - Saka|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš palika uz rezervistu soliņa, kad &quot;Arsenal&quot; ar 2:1 pārspēja [[Chelsea F.C.|Chelsea]], izcīnot 14. FA kausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thefa.com/news/2020/aug/01/heads-up-fa-cup-final-arsenal-chelsea-match-report-010820|title=FA Cup Final report: Arsenal 2-1 Chelsea|website=web.archive.org|access-date=2023-12-30|date=2021-01-25|archive-date=2021-01-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20210125045206/https://www.thefa.com/news/2020/aug/01/heads-up-fa-cup-final-arsenal-chelsea-match-report-010820}}&lt;/ref&gt; Viņš ieņēma trešo vietu balsojumā par &quot;Arsenal&quot; sezonas labākā spēlētāja balvu, 2019.—2020. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/arsenal-player-season-third-place|title=Arsenal Player of the Season: In third place... {{!}} Player of the season {{!}} News {{!}} Arsenal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-12-30|date=2020-10-18|archive-date=2020-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20201018112349/https://www.arsenal.com/news/arsenal-player-season-third-place}}&lt;/ref&gt;

=== 2020—2021: &quot;Arsenal&quot; sezonas labākais spēlētājs ===
2020. gada 29. augustā Saka bija sākumsastāvā un atdeva rezultatīvu piespēli Pjēram Emerikam Obamejangam, [[2020. gada FA Community Shield]], kurā [[2019.—2020. gada FA kauss|2019.—2020. gada FA kausa]] ieguvēji &quot;Arsenal&quot; izcīnīja uzvaru ar 5:4, soda sitienu sērijā, pār [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019.—2020. gada Premjerlīgas]] uzvarētājiem [[Liverpool FC|Liverpool]], kad mačs pēc 90 minūtēm noslēdzās ar 1:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thefa.com/news/2020/aug/29/arsenal-liverpool-mens-fa-community-shield-match-report-290820|title=Penalties help Arsenal past Liverpool in 2020 FA Community Shield supported by McDonald's|website=web.archive.org|access-date=2023-12-30|date=2021-03-10|archive-date=2021-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20210310001454/https://www.thefa.com/news/2020/aug/29/arsenal-liverpool-mens-fa-community-shield-match-report-290820}}&lt;/ref&gt; Saka savu vārtu &quot;kontu&quot; 2020.—2021. gada sezonā atklāja 4. oktobrī, [[Emirates Stadium|Emirates stadionā]] ar 2:1 uzvarot [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54313273|title=Arsenal inflict fourth loss on Blades|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 26. decembrī Saka guva vārtus savā 40. Premjerlīgas spēlē &quot;Arsenal&quot; sastāvā, mājās ar 3:1 uzvarot &quot;Chelsea&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55373755|title=Arsenal beat Chelsea to end winless run|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Pateicoties viņa sniegumam 2020. gada decembrī, viņš vēlāk tika atzīts par &quot;Arsenal&quot; mēneša labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-our-december-player-month|title=🏆 Saka is our December Player of the Month! 😎|website=🏆 Saka is our December Player of the Month! 😎|access-date=2023-12-30|date=2023-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada janvārī viņš atkal tika atzīts par mēneša labāko spēlētāju, kad viņš sešās spēlēs visos turnīros guva trīs vārtus un atdeva vienu rezultatīvu piespēli, savukārt viņa gūtie vārti pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]] tika atzīti par &quot;Arsenal&quot; otru labāko mēneša vārtu guvumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-our-player-month-again|title=🏆 Saka is our Player of the Month... again!|website=🏆 Saka is our Player of the Month... again!|access-date=2023-12-30|date=2023-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/kieran-tierney-tops-january-goal-month-poll|title=Kieran Tierney tops January Goal of the Month poll|website=Kieran Tierney tops January Goal of the Month poll|access-date=2023-12-30|date=2023-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Saka trešo reizi februārī tika atzīts par mēneša labāko spēlētāju, pēc vieniem gūtajiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-makes-it-hat-trick-pom-awards|title=🏆🏆🏆 Saka makes it a hat-trick of POM awards!|website=🏆🏆🏆 Saka makes it a hat-trick of POM awards!|access-date=2023-12-30|date=2023-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 6. martā Saka 50. reizi spēlēja Premjerlīgā &quot;Arsenal&quot; sastāvā, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Burnley FC|Burnley]]; viņš ir otrs jaunākais spēlētājs kluba vēsturē, kurš sasniedzis šo rādītāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56220041|title=Xhaka error gifts Burnley point|work=BBC Sport|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt; 15. aprīlī Saka guva vārtus un palīdzēja &quot;Arsenal&quot; [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgas]] ceturtdaļfinālā ar 4:0 uzvarēt [[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Slavia&quot;]]. Pēc lieliskā snieguma viņš tika nosaukts par Eiropas līgas nedēļas labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2021/04/15/slavia-prague-vs-arsenal-europa-league-quarter-final-live-score/|title=Impressive Arsenal tear Slavia Prague apart to set up Unai Emery reunion|work=The Telegraph|access-date=2023-12-30|date=2021-04-15|last=Dean|first=Sam|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yardbarker.com/soccer/articles/saka_bags_europa_league_award_after_slavia_prague_display/s1_15968_34651292|title=Saka bags Europa League award after Slavia Prague display|website=Yardbarker|access-date=2023-12-30|date=2023-03-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonu pabeidza ar septiņiem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm, 46 spēlēs, visos turnīros, tiekot atzītam par &quot;Arsenal&quot; sezonas labāko spēlētāju,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/arsenal-player-season-first-place|title=Arsenal Player of the Season: In first place...|website=Arsenal Player of the Season: In first place...|access-date=2023-12-30|date=2023-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt; ierindojoties trešajā vietā iepriekšējā kampaņā. Viņš tika nosaukts arī Anglijas futbola sezonas labākā jaunā spēlētāja kandidātu sarakstā, kuru galu galā ieguva [[Manchester City F.C.|Mančestras &quot;City&quot;]] futbolists [[Fils Fodens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2160566|title=Nominees for 2020/21 Hublot Young Player of the Season|website=www.premierleague.com|access-date=2023-12-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 2021—2022: Kluba rezultatīvākais vārtu guvējs, &quot;Arsenal&quot; sezonas labākais spelētājs otro reizi ===
Saka guva savus pirmos vārtus [[2021.—2022. gada &quot;Arsenal FC&quot; sezona|jaunajā kampaņā]], augusta beigās, [[2021.—2022. gada Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņas otrās kārtas uzvarā, ar 6:0 izbraukumā, pret &quot;West Bromwich Albion&quot;, [[The Hawthorns]] laukumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58252911|title=Aubameyang stars as Arsenal thrash West Brom|work=BBC Sport|access-date=2023-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva savus pirmos vārtus [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] sezonā septembrī, pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], &quot;Emirates stadionā&quot;, atdodot arī rezultatīvu piespēli [[Emils Smits-Rovs|Emila Smita-Rova]] vārtu guvumā, uzvarot ar 3:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58613174|title=Arsenal beat rivals Tottenham with first-half blitz|work=BBC Sport|access-date=2023-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt; 30. oktobrī Saka aizvadīja savu 100. spēli &quot;Arsenal&quot; rindās, atzīmējot šo notikumu ar rezultatīvu piespēli, viesos ar 2:0 uzvarot [[Leicester City FC|Leicester City]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59019332|title=Resurgent Arsenal win at Leicester|work=BBC Sport|access-date=2023-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt; 26. decembrī Saka pirmoreiz guva divus vārtus, kad &quot;Arsenal&quot; [[Carrow Road]] laukumā ar 5:0 pārspēja [[Norwich City F.C.|Norwich City]]. Tādējādi, Saka kļuva par otro jaunāko spēlētāju, aiz [[Nikolā Anelka]]s, kurš guvis 10 Premjerlīgas vārtus &quot;Arsenal&quot; labā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12504014/norwich-0-5-arsenal-mikel-artetas-two-year-anniversary-with-gunners-marked-with-thumping-win|title=Norwich 0-5 Arsenal: Mikel Arteta's two-year anniversary with Gunners marked with thumping win|website=Sky Sports|access-date=2023-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

&quot;Arsenal&quot; Premjerlīgā ieņēma piekto vietu, nespējot kvalificēties [[UEFA Čempionu līga]]i nākamajā sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-au/news/arsenal-season-review-a-pitiful-end-to-a-promising-season/blt533349de65026c2d|title=Arsenal season review: A pitiful end to a promising season {{!}} Goal.com Australia|website=web.archive.org|access-date=2023-12-31|date=2022-06-13|archive-date=2022-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220613111638/https://www.goal.com/en-au/news/arsenal-season-review-a-pitiful-end-to-a-promising-season/blt533349de65026c2d}}&lt;/ref&gt; Sezonas pabeidzot kā kluba rezultatīvākais spēlētājs, viņš tika nominēts Premjerlīgas sezonas labākā spēlētāja, Premjerlīgas sezonas jaunā labākā spēlētāja un Anglijas futbola gada jaunā spēlētāja nominācijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/fannation/soccer/futbol/news/arsenal-duo-and-phil-foden-on-pfa-young-player-of-the-year-list|title=Arsenal duo and Phil Foden on PFA Young Player of the Year list - Futbol on FanNation|website=web.archive.org|access-date=2023-12-31|date=2022-06-13|archive-date=2022-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220613111639/https://www.si.com/fannation/soccer/futbol/news/arsenal-duo-and-phil-foden-on-pfa-young-player-of-the-year-list}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2621849|title=Foden named 2021/22 Hublot Young Player of the Season|website=www.premierleague.com|access-date=2023-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Saka otro sezonu pēc kārtas tika atzīts par &quot;Arsenal&quot; sezonas labāko spēlētāju, kļūstot par pirmo cilvēku, kurš saglabājis šo balvu, kopš [[Tjerī Anrī]], 2003. un vēlreiz 2004. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/bukayo-saka-wins-2021-22-arsenal-player-of-the-season|title=Bukayo Saka wins 2021/22 Arsenal Player of the Season|website=web.archive.org|access-date=2023-12-31|date=2022-09-28|archive-date=2022-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220928211055/https://www.90min.com/posts/bukayo-saka-wins-2021-22-arsenal-player-of-the-season}}&lt;/ref&gt;

=== 2022—2023 ===
Saka spēlēja galveno lomu &quot;Arsenal&quot; [[2022.—2023. gada &quot;Arsenal FC&quot; sezona|2022.—2023. gada]] sezonā, gūstot svarīgus vārtus un veicot rezultatīvas piespēles, par cik &quot;Arsenal&quot; mērķis bija izcīnīt savu pirmo Premjerlīgas titulu, kopš [[2003.—2004. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2003.—2004. gada]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2023/02/25/leicester-city-vs-arsenal-result-away-day-blues-thing-past-title/|title=Arsenal limit Leicester to one shot — they are no longer a soft touch|work=The Telegraph|access-date=2024-01-01|date=2023-02-25|last=Percy|first=John|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 20. augustā viņš aizvadīja savu 100. Premjerlīgas spēli, uzvarot &quot;Bournemouth&quot;, ar 3:0, kļūstot par otru jaunāko &quot;Arsenal&quot; spēlētāju, kurš sasniedzis šo rādītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-and-ramsdale-celebrate-pl-centuries|title=Saka and Ramsdale celebrate PL centuries|website=Saka and Ramsdale celebrate PL centuries|access-date=2024-01-01|date=2024-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva pirmos vārtus sezonā, 4. septembrī, izbraukumā ar 3:1 zaudējot [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62704217|title=Antony scores as Man Utd end Arsenal's winning run|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Oktobrī Saka pirmo reizi karjerā guva vārtus trīs mačos pēc kārtas, 9. oktobrī gūstot divus vārtus pret [[Liverpool FC|Liverpool]], bet, attiecīgi, 13. oktobrī un 16. oktobrī guva vārtus pret [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]], [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgā]] un [[Leeds United F.C.|Līdsas &quot;United&quot;]], Premjerlīgā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63106170|title=Saka double as Arsenal beat Liverpool to go top|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63236405|title=Saka scores as Arsenal near Europa League knockouts|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63189783|title=Arsenal hold on to beat Leeds in dramatic finish|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

26. decembrī Saka guva izlīdzinājuma vārtus, &quot;Arsenal&quot; pirmajā mačā, kopš Pasaules kausa beigām, ar 3:1 uzvarot [[West Ham United FC|West Ham]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64022710|title=Arsenal fight back to extend Premier League lead|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 15. janvārī Saka sniedza rezultatīvu piespēli [[Martins Ēdegors|Martina Odegārda]] vārtu guvumā, pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], kad &quot;Arsenal&quot; izcīnīja pirmo uzvaru izbraukumā līgā pret [[Ziemeļlondonas derbijs|sāncenšiem]], kopš 2014. gada.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64201166|title=Arsenal beat Spurs to go eight points clear at top|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jan/15/tottenham-hotspur-arsenal-premier-league-match-report|title=Arsenal march on as Ødegaard applies finishing touch for win at Tottenham|work=The Guardian|access-date=2024-01-01|date=2023-01-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Nedēļu vēlāk, 22. janvārī, Saka guva vārtus pēc tālsitiena, savā laukumā ar 3:2 uzvarot &quot;Manchester United&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64279776|title=Late Nketiah goal hands Arsenal win over Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk šie vārti tika atzīti par &quot;Arsenal&quot; mēneša labāko vārtu guvumu 2023. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-wins-januarys-goal-month-vote|title=Saka wins January's Goal of the Month vote|website=Saka wins January's Goal of the Month vote|access-date=2024-01-01|date=2024-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

13. martā Saka, 2023. gada Londonas futbola balvu pasniegšanas ceremonijā, saņēma Gada labākā spēlētāja balvu vīriešiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/quartet-honoured-london-football-awards|title=Quartet honoured at London Football Awards|website=Quartet honoured at London Football Awards|access-date=2024-01-01|date=2024-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://londonfootballawards.org/the-winners/|title=London Football Awards - The Winners|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Pateicoties viņa sniegumam visu mēnesi, Sakam tika piešķirta Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balva par 2023. gada martu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/3124438|title=Saka wins first EA SPORTS Player of the Month award|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt; 23. maijā Saka parakstīja jaunu ilgtermiņa līgumu ar &quot;Arsenal&quot;, kas viņu saista līdz 2027. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/bukayo-saka-signs-new-contract|title=Bukayo Saka signs new contract|website=Bukayo Saka signs new contract|access-date=2024-01-01|date=2024-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12877165/bukayo-saka-arsenal-winger-signs-new-long-term-contract-with-mikel-artetas-gunners-amid-stellar-season|title=Bukayo Saka: Arsenal winger signs new long-term contract with Mikel Arteta's Gunners amid stellar season|website=Sky Sports|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonas beigās viņš tika nominēts Premjerlīgas sezonas labākā spēlētāja, Premjerlīgas sezonas jaunā labākā spēlētāja un Anglijas futbola gada futbolista balvām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/3345789|title=2022/23 EA SPORTS Player of the Season shortlist|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/3345791|title=2022/23 Hublot Young Player of the Season contenders|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://footballwriters.co.uk/awards/|title=Awards — Football Writers' Association|access-date=2024-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Saka tika atzīts par Anglijas futbola gada jauno labāko spēlētāju 2022.—2023. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-wins-2223-pfa-young-player-year-award|title=Saka wins 22/23 PFA Young Player of the Year award|website=Saka wins 22/23 PFA Young Player of the Year award|access-date=2024-01-01|date=2024-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 2023—pašlaik ===
[[Attēls:RC Lens - Arsenal FC (03-10-2023) 16.jpg|thumb|212x212px|Saka iesildās [[Arsenal FC|Arsenal]] komandā, 2023. gadā]]
2023. gada 12. augustā Sakas gūtie vārti palīdzēja &quot;Arsenal&quot; pirmajā [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023.—2024. gada Premjerlīgas sezonas]] mačā ar 2:1 uzvarēt [[Notingemas &quot;Forest&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66413654|title=Superb Saka strike helps Arsenal to win over Forest|work=BBC Sport|access-date=2024-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 26. augustā Saka aizvadīja 83. spēli pēc kārtas Premjerlīgā, &quot;Arsenal&quot; sastāvā, pret &quot;Fulham&quot;, uzstādot kluba rekordu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/aug/25/bukayo-saka-nothing-worth-having-is-easy-its-about-how-much-you-want-it-arsenal|title=Bukayo Saka: ‘Nothing worth having is easy. It’s about how much you want it’|work=The Guardian|access-date=2024-01-02|date=2023-08-25|last=McRae|first=Donald|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 20. septembrī viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli, debijas reizē ar 4:0 pārspējot [[PSV Eindhoven|PSV]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66857208|title=Arsenal thrash PSV on Champions League return|work=BBC Sport|access-date=2024-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 28. oktobrī Saka pirmo reizi kļuva par &quot;Arsenal&quot; [[Kapteinis (futbols)|kapteini]], mājās ar 5:0 uzvarot [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-leading-boys-out-was-unbelievable|title=Saka - ‘Leading the boys out was unbelievable’|website=Saka - ‘Leading the boys out was unbelievable’|access-date=2024-01-02|date=2024-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš aizvadīja 200. spēli klubā 5. decembrī, [[Kenilworth Road]] laukumā ar 4:3 uzvarot [[Luton Town F.C.|Luton Town]], kļūstot par ceturto jaunāko &quot;Arsenal&quot; spēlētāju, kurš sasniedzis šo rādītāju.

== Starptautiskā karjera ==

=== Jauniešu karjera ===
Saka debitēja [[Anglijas U-16 futbola izlase|Anglijas U-16]] izlasē 2016. gada 24. augustā, nākot uz maiņu, [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] izbraukumā, ar 3:1 uzvarot [[Rumānijas U-16 futbola izlase|Rumāniju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU16pg4.html|title=England Matches - Under-16's 2010-20|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-02}}&lt;/ref&gt; Viņš pirmo reizi sāka spēli starta sastāvā divas dienas vēlāk, citā draudzības spēlē, ar 2:1 zaudējot tam pašam pretiniekam, kurā viņš guva vārtus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Savu U-16 karjeru viņš pabeidza ar sešām spēlēm un vieniem vārtiem, no 2016. līdz 2017. gadam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pirmo reizi [[Anglijas U-17 futbola izlase|Anglijas U-17]] izlasē viņš debitēja 2017. gada 18. augustā, izlases atklāšanas spēlē, mājās ar 3:2 uzvarot [[Turcijas U-17 futbola izlase|Turciju]], kurā viņš guva vārtus.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU17pg2.html|title=England Matches - Under-17's 2010-20|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-02}}&lt;/ref&gt; Saka tika iekļauts komandā [[2018. gada UEFA Eiropas U-17 čempionāts|2018. gada UEFA Eiropas U-17 čempionātam]] Anglijā un piedalījās visās piecās komandas spēlēs šajā turnīrā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Viņš no 2017. līdz 2018. gadam aizvadīja deviņas spēles U-17 izlasē, gūstot vienus vārtus.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Saka debitēja [[Anglijas U-18 futbola izlase|Anglijas U-18]] izlasē 2018. gada 5. septembrī, 2018. gada Limožas turnīrā Francijā, ar 3:0 pārspējot Nīderlandi.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU18pg7.html|title=England Matches - Youth/Under-18's 2010-20|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-02}}&lt;/ref&gt; Viņš guva uzvaras vārtus pēc 11 metru soda sitiena, Anglijas izlases uzvarā 9. septembrī, ar 2:1 pār [[Francijas U-18 futbola izlase|Franciju]], kā rezultātā Anglija uzvarēja turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/sep/10/france-england-u18s-report-100918|title=England U18s beat hosts France to seal Limoges title with three wins from three games|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2024-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Anglija šajā turnīrā izcīnīja trīs uzvaras, Sakam piedaloties katrā mačā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Savu U-18 karjeru viņš pabeidza ar vieniem vārtiem piecās spēlēs, kuras visas tika aizvadītas 2018. gadā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

2018. gada 14. novembrī Saka guva vārtus [[Anglijas U-19 futbola izlase|Anglijas U-19]] izlasē, uzvarot [[Moldovas U-19 futbola izlase|Moldovu]] ar 4:0, [[2019. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāts|2019. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāta]] pirmās kārtas kvalifikācijas spēlē Turcijā, kurā viņš nāca uz maiņu spēles 82. minūtē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/nov/14/england-u19s-moldova-report-141118|title=Young Lions kick-off U19 Euro qualifiers in Turkey with a 4-0 win over Moldova|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Savu pirmo spēli starta sastāvā šajā līmenī viņš aizvadīja 2019. gada 20. martā, 2019. gada Eiropas U-19 čempionāta elites kvalifikācijas kārtas spēlē, mājās ar 4:1 uzvarot [[Čehijas U-19 futbola izlase|Čehiju]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU19pg2.html|title=England Matches - Under-19's 2010-20|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-03}}&lt;/ref&gt; Saka mačā divreiz guva vārtus — 11. un 56. minūtē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/mar/20/england-u19s-v-czech-republic-report-200319|title=Young Lions make a winning start to their U19 EURO qualifiers at St. George's Park|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2018. līdz 2019. gadam viņš aizvadīja 10 spēles U-19 izlasē, gūstot četrus vārtus.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

=== Pieaugušo karjera ===
2020. gada 4. septembrī Saka aizvadīja vienīgo spēli [[Anglijas U-21 futbola izlase|Anglijas U-21]] izlasē, [[2021. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācija|2021. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā]], ar 6:0 izbraukumā uzvarot [[Kosovas U-21 futbola izlase|Kosovu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU21pg5.html|title=England Matches - Under-21's 2020-30|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-03}}&lt;/ref&gt; 1. oktobrī Saka pirmo reizi tika izsaukts uz [[Anglijas futbola izlase|Anglijas pieaugušo]] izlasi,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54372190|title=Calvert-Lewin called up for England|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; un debitēja kā viens no starta sastāva spēlētājiem, uzvarā pār [[Velsas futbola izlase|Velsu]], ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54366319|title=Calvert-Lewin debut goal helps England win|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Četras reizes spēlējot Anglijas izlasē, Saka tagad ir saistīts ar Angliju starptautiskā līmenī un vairs nevar pārstāvēt [[Nigērijas futbola izlase|Nigēriju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/steveprice/2020/09/19/fifa-eligibility-rule-change-offers-world-cup-hopes-for-one-cap-wonders/|title=FIFA Eligibility Rule Change Offers World Cup Hopes For ‘One-Cap Wonders’|last=Price|first=Steve|website=Forbes|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

Saka tika iekļauts [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] 26 spēlētāju izlasē. 2. jūnijā, draudzības spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], Saka guva savus pirmos vārtus pieaugušo izlasē, vienīgos, uzvarā ar 1:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57250378|title=Saka secures England victory with first international goal|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš startēja Anglijas izlases trešajā Euro 2020 grupu turnīra spēlē, 22. jūnijā, pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], un tika atzīts par mača labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/euro-2020/2021/gareth-southgate-definitely-more-to-come-from-england-after-securing-last-16-place-at-euro-2020_sto8386077/story.shtml|title=&quot;Euro 2020 — 'More to come from us' — Gareth Southgate praises England and 'fabulous' Bukayo Saka&quot;|access-date=2024. gada 3. janvārī}}&lt;/ref&gt; 11. jūlijā, [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|turnīra finālā]], pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], Saka nāca uz maiņu [[Kīrans Tripjērs|Kīrana Tripjēra]] vietā. Pēc papildlaika Saka tika izvēlēts, lai izpildītu komandas piekto soda sitienu, sekojošajā soda sitienu sērijā, kas bija viņa pirmais soda sitiens pieaugušo līmenī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/euro-2021/2021/07/12/bukayo-saka-teenager-never-taken-penalty-why-now-euro-2020/|title=Bukayo Saka is a teenager who had never taken a penalty - so why was he asked to do it now?|work=The Telegraph|access-date=2024-01-03|date=2021-07-12|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; Sakas centienus atvairīja vārtsargs [[Džanluidži Donnarumma]], un rezultātā Itālija uzvarēja soda sitienu sērijā un turnīrā.&lt;ref name=&quot;england-lose-shootout-in-euro-2020-final&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198762|title=England lose shootout in Euro 2020 final|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc soda sitiena netrāpīšanas, Saka tiešsaistē saskārās ar rasistisku vardarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/england-eng/story/4431389/england-fa-condemn-racist-abuse-aimed-at-rashfordsakasancho-after-euro-shootout-loss|title=England FA condemn racist abuse aimed at Rashford, Saka, Sancho after Euro shootout loss|website=web.archive.org|access-date=2024-01-03|date=2021-07-12|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712024531/https://www.espn.com/soccer/england-eng/story/4431389/england-fa-condemn-racist-abuse-aimed-at-rashfordsakasancho-after-euro-shootout-loss}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57800431|title=Southgate, PM &amp; FA condemn player abuse|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 15. jūlijā Saka sacīja, ka viņš &quot;uzreiz zināja, kādu naidu&quot; viņš saņems pēc tam, kad viņa soda sitiens tika atvairīts, piebilstot: &quot;...un tā ir skumja realitāte, ka jūsu spēcīgās platformas nedara pietiekami daudz, lai apturētu šīs ziņas&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57855251|title=Saka 'knew of hate' he would receive|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 23. septembrī Saka tika atzīts par Anglijas vīriešu gada labāko spēlētāju 2021.—2022. gada sezonā, apsteidzot [[Deklans Raiss|Deklanu Raisu]] un [[Harijs Keins|Hariju Keinu]], kļūstot par pirmo &quot;Arsenal&quot; spēlētāju, kurš ieguvis šo godu.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/articles/2022/Sep/23/bukayo-saka-named-england-mens-senior-poty-for-2022-20222309|title=Bukayo Saka wins England men's POTY award for 2022|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Saka tika iekļauts Anglijas izlases 26 spēlētāju komandā, [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai Katarā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63585869|title=Maddison, Rashford and Wilson make England squad|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Anglijas izlases turnīra atklāšanas mačā viņš divreiz guva vārtus, uzvarot [[Irānas futbola izlase|Irānu]], ar 6:2&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63603382|title=Saka scores twice as England thrash Iran in opener|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; un vienreiz Anglijas izlases astotdaļfināla spēlē, ar 3:0 uzvarot [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/saka-shines-again-england-reach-quarter-finals|title=Saka shines again as England reach quarter-finals|website=Saka shines again as England reach quarter-finals|access-date=2024-01-03|date=2024-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 10. decembrī Saka sāka spēli starta sastāvā Anglijas ceturtdaļfināla zaudējumā ar 2:1, pret Franciju, un &quot;BBC Sport&quot; un ''[[L'Équipe]]'' viņu nosauca par savas komandas spēles labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63930469|title=Saka rated best player as England lose to France|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Article/Les-notes-d-angleterre-france-un-duel-kane-lloris-au-sommet/1369501|title=Les notes d'Angleterre-France : un duel Kane-Lloris au sommet|website=L'Équipe|access-date=2024-01-03|language=fr}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 19. jūnijā viņš guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'' karjerā, savā laukumā ar 7:0 uzvarot [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]], [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Euro 2024 kvalifikācijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65874634|title=Saka nets hat-trick as England score seven|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 5. septembrī Saka otro sezonu pēc kārtas tika nosaukts par Anglijas vīriešu gada labāko spēlētāju, 2022.—2023. gada sezonā desmit izlases spēlēs gūstot septiņus vārtus.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/articles/2023/Sep/05/bukayo-saka-wins-england-mens-player-of-the-year-award-for-2023-20230509|title=Saka named as England Player of the Year for 2023|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Personīgā dzīve ==
Sakas mīļākais futbolists ir [[Tjerī Anrī]], un viņš min [[Aleksiss Sančess|Aleksisu Sančesu]], no kura ietekmējies, sakot, ka viņš pat mēģināja kopēt Sančesa bučus, kad viņš bija akadēmijas spēlētājs. No iepriekšējiem komandas biedriem Saka sacīja, ka [[Davids Luiss]] viņam palīdzēja visvairāk karjerā, sakot, ka &quot;viņš izgāja no savas komforta zonas&quot;, lai palīdzētu daudziem &quot;Arsenal&quot; jauniešiem &quot;laukumā un ārpus tā&quot;.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Bukayo Saka Reveals The Teammate Who Helped Him The Most {{!}} FAQs {{!}} @LADbible|url=https://www.youtube.com/watch?v=rFALiGb81RM|accessdate=2024-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Saka ir [[Kristietis]] un teicis, ka katru vakaru lasa [[Bībele|Bībeli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierchristianity.com/i-hold-onto-gods-promises-the-christian-faith-of-bukayo-saka/5250.article|title='I hold onto God's promises' - the Christian faith of Bukayo Saka|last=Fowle2022-11-21T14:06:00+00:00|first=Emma|website=Premier Christianity|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/sports/englands-bukayo-saka-using-presence-god-shine-first-world-cup.amp|title=England's Bukayo Saka using 'presence of God' to shine in first World Cup {{!}} [[Fox News]]|website=www.foxnews.com|access-date=2024-01-03}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==

=== Klubos ===
{{updated|2023. gada 28. decembrī}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|+
! rowspan=&quot;2&quot; |Klubs
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezona
! colspan=&quot;3&quot; |Līga
! colspan=&quot;2&quot; |[[FA Cup]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[EFL Cup]]
! colspan=&quot;2&quot; |Eiropa
! colspan=&quot;2&quot; |Cits
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
|-
!Divīzija
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
|-
|[[Arsenal F.C. Under-21s and Academy|Arsenal U21]]
|2018—19
|—
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|4{{efn|Spēles [[EFL Trophy]]}}
|1
|4
|1
|-
| rowspan=&quot;7&quot; |[[Arsenal FC|Arsenal]]
|2018—19
|[[Premier League]]
|1
|0
|1
|0
|0
|0
|2{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]|name=UEL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|4
|0
|-
|2019—20
|Premier League
|26
|1
|4
|1
|2
|0
|6{{efn|name=UEL}}
|2
| colspan=&quot;2&quot; |—
|38
|4
|-
|2020—21
|Premier League
|32
|5
|2
|0
|2
|0
|9{{efn|name=UEL}}
|2
|1{{efn|Spēle [[FA Community Shield]]|name=FACS}}
|0
|46
|7
|-
|2021—22
|Premier League
|38
|11
|1
|0
|4
|1
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|43
|12
|-
|2022—23
|Premier League
|38
|14
|2
|0
|0
|0
|8{{efn|name=UEL}}
|1
| colspan=&quot;2&quot; |—
|48
|15
|-
|2023—24
|Premier League
|18
|5
|0
|0
|1
|0
|5{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]}}
|3
|1{{efn|name=FACS}}
|0
|25
|8
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!153
!36
!10
!1
!9
!1
!30
!8
!2
!0
!204
!46
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Karjerā kopā
!153
!36
!10
!1
!9
!1
!30
!8
!6
!1
!208
!47
|}
{{notelist}}

=== Izlasē ===
{{updated|2023. gada 20. novembrī}}&lt;ref name=&quot;wfnat&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/bukayo-saka/4/ |title=Bukayo Saka: Internationals |website=worldfootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |access-date=20 November 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230625164730/https://www.worldfootball.net/player_summary/bukayo-saka/4/ |archive-date=25 June 2023 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|+
!Izlase
!Gads
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |{{Fb|Anglija}}
|2020
|4
|0
|-
|2021
|10
|4
|-
|2022
|10
|3
|-
|2023
|8
|4
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!32
!11
|}
{{updated|2023. gada 20. novembrī}}
:''Rezultāts parādīts, skatoties no Anglijas izlases pozīcijām; vārtu kolonna ataino rezultātu pēc katriem Sakas gūtajiem vārtiem''&lt;ref name=&quot;wfnat&quot;/&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
! scope=&quot;col&quot; |Nr.
! scope=&quot;col&quot; |Datums
! scope=&quot;col&quot; |Stadions
! scope=&quot;col&quot; |Pretinieks
! scope=&quot;col&quot; |Vārti
! scope=&quot;col&quot; |Rezultāts
! scope=&quot;col&quot; |Turnīrs
! scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot; |{{abbr|Ats.|Atsauce}}
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |1
|2021. gada 2. jūnijs
|[[Riverside Stadium]], Midlsbro, Anglija
|{{fb|AUT}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |1—0
| style=&quot;text-align: center;&quot; |1—0
|[[Draudzības spēle]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2021/06/02/world/friendlies/england/austria/3454533/|title=England vs. Austria 1—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=4 June 2021|archive-date=4 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604003521/https://uk.soccerway.com/matches/2021/06/02/world/friendlies/england/austria/3454533/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |2
|2021. gada 5. septembris
|[[Wembley Stadium]], Londona, Anglija
|{{fb|AND}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |4—0
| style=&quot;text-align: center;&quot; |4—0
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2021/09/05/europe/wc-qualifying-europe/england/andorra/3430222/|title=England vs. Andorra 4—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=5 September 2021|archive-date=5 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210905213539/https://uk.soccerway.com/matches/2021/09/05/europe/wc-qualifying-europe/england/andorra/3430222/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |3
|2021. gada 9. oktobris
|[[Estadi Nacional]], Andora la Vella, Andora
|{{fb|AND}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |2—0
| style=&quot;text-align: center;&quot; |5—0
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2021/10/09/europe/wc-qualifying-europe/andorra/england/3430227/|title=Andorra vs. England 0—5: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=9 October 2021|archive-date=9 October 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211009230426/https://uk.soccerway.com/matches/2021/10/09/europe/wc-qualifying-europe/andorra/england/3430227/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |4
|2021. gada 15. novembris
|[[Stadio Olimpico di San Marino]], Serravalle, Sanmarīno
|{{fb|SMR}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |10—0
| style=&quot;text-align: center;&quot; |10—0
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2021/11/15/europe/wc-qualifying-europe/san-marino/england/3430238/|title=San Marino vs. England 0—10: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=15 November 2021|archive-date=24 October 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211024021856/https://uk.soccerway.com/matches/2021/11/15/europe/wc-qualifying-europe/san-marino/england/3430238/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |5
| rowspan=&quot;2&quot; |2022. gada 21. novembris
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Khalifa International Stadium]], Al Rayyan, Katara
| rowspan=&quot;2&quot; |{{fb|IRN}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |2—0
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; |6—2
| rowspan=&quot;2&quot; |[[2022. gada FIFA Pasaules kauss]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2022/11/21/world/world-cup/england/iran/3749507/|title=England vs. Iran 6—2: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=21 November 2022|archive-date=21 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221121174442/https://uk.soccerway.com/matches/2022/11/21/world/world-cup/england/iran/3749507/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |6
| style=&quot;text-align: center;&quot; |4—0
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |7
|2022. gada 4. decembris
|[[Al Bayt Stadium]], Al Khor, Katara
|{{fb|SEN}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |3—0
| style=&quot;text-align: center;&quot; |3—0
|[[2022. gada FIFA Pasaules kauss]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2022/12/04/world/world-cup/england/senegal/3298978/|title=England vs. Senegal 3—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=4 December 2022|archive-date=4 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204205302/https://uk.soccerway.com/matches/2022/12/04/world/world-cup/england/senegal/3298978/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |8
|2023. gada 26. marts
|[[Wembley Stadium]], Londona, Anglija
|{{fb|UKR}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |2—0
| style=&quot;text-align: center;&quot; |2—0
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2023/03/26/europe/european-championship-qualification/england/ukraine/3972478/|title=England vs. Ukraine 2—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=26 March 2023|archive-date=26 March 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230326175748/https://uk.soccerway.com/matches/2023/03/26/europe/european-championship-qualification/england/ukraine/3972478/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |9
| rowspan=&quot;3&quot; |2023. gada 19. jūnijs
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Old Trafford]], Mančestra, Anglija
| rowspan=&quot;3&quot; |{{fb|MKD}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |2—0
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; |7—0
| rowspan=&quot;3&quot; |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2023/06/19/europe/european-championship-qualification/england/macedonia-fyr/3972482/|title=England vs. North Macedonia 7—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=19 June 2023|archive-date=19 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230619205628/https://uk.soccerway.com/matches/2023/06/19/europe/european-championship-qualification/england/macedonia-fyr/3972482/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |10
| style=&quot;text-align: center;&quot; |4—0
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |11
| style=&quot;text-align: center;&quot; |5—0
|}

== Sasniegumi ==
'''Arsenal'''
* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]&lt;ref&gt;{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;
* [[FA kauss]]: 2019—20&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53546100|title=Aubameyang double wins FA Cup for Arsenal|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2020,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53871874|title=Arsenal win Community Shield on penalties|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66352143|title=Arsenal beat Man City in Community Shield shootout|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Eiropas līga]]s finālists: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48368406|title=Chelsea beat Arsenal to win Europa League|work=BBC Sport|access-date=2024-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;
'''Anglija'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Eiropas čempionāta]] finālists: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]&lt;ref name=&quot;england-lose-shootout-in-euro-2020-final&quot; /&gt;

'''Individuālie'''

* Anglijas vīriešu gada labākais spēlētājs: 2021—22,&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; 2022—23&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* Premjerlīgas mēneša spēlētājs: 2023. gada marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/49481/Bukayo-Saka/overview|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-03|title=Bukayo Saka}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Arsenal&quot; sezonas spēlētājs: 2020—21,&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; 2021—22&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Saka, Bukajo}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>d0x0kr0gfzgvxbpths9xil7phbz2cv2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tairons Mingss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467150</id>
    <revision>
      <id>4471702</id>
      <parentid>4235750</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:31:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2435" sha1="o208jqsfubx9f4jd24vwok2opys77cf" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|13}}
| name = 
| caption = Mingss 2021. gadā
| nationalgoals1 = 2
| nationalteam1 = {{fb|ENG}}
| nationalyears1 = 2019—
| nationalcaps1 = 18
| pcupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| playername = Tairons Mingss
| height = 196
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2011—2012
| years2 = 2012
| years3 = 2012—2015
| years4 = 2015—2019
| caps6 = 150
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| goals6 = 6
| image = Tyron Mings 2021.jpg
| goals5 = 2
| birth_place = 
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]
| caps1 = 
| caps2 = 10
| caps3 = 57
| caps4 = 17
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Yate Town F.C.|Yate Town]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chippenham Town F.C.|Chippenham Town]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]]
| caps5 = 15
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Bāta|2s=Bāta (Somerseta)}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| goals1 = 
| goals2 = 0
| goals3 = 1
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| years5 = 2019
| years6 = 2019—
}}'''Tairons Mingss''' ({{Val|en|Tyrone Mings}}; dzimis {{Dat|1993|3|13}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2019. gada Mingss pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Aston Villa F.C.|''Aston Villa'']] un [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]].
== Sasniegumi ==
'''Aston Villa'''
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Mingss, Tairons}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Somersetā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>o208jqsfubx9f4jd24vwok2opys77cf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīss Džeimss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467323</id>
    <revision>
      <id>4472050</id>
      <parentid>4469132</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:48:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472050</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3866" sha1="fedmq7d21p4jghthcgsewqb51wjzvwo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|12|8}}
| years1 = 2018—
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}}
| name = 
| playername = Rīss Džeimss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years2 = 2018—2019
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalcaps3 = 12
| nationalcaps4 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalyears3 = 2017—2019
| nationalyears1 = 2017
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19
| birth_place = 
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| caps1 = 118
| caps2 = 45
| clubnumber = 24
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Redbridža}}
| goals1 = 8
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| goals2 = 3
| height = 179
| image = Reece James FIFA Club World Cup final extraction.jpg
| caption = Džeimss 2025. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears4 = 2019
| nationalcaps5 = 16
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears5 = 2020—
}}'''Rīss Džeimss''' ({{Val-en|Reece James}}, dzimis {{Dat|1999|12|8}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2018. gada Džeimss pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']].

Pateicoties veiksmīgajiem rezultātiem kluba sastāvā, Džeimss tika izsaukts uz [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasi]], kurā debitēja 2020. gada 8. oktobrī. Viņš tika iekļauts [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]] sastāvā, bet turnīra grupu turnīrā aizvadīja tikai vienu spēli. Iekļauts arī izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Chelsea'''
* [[FA Kauss]] finālists : 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2021
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021, [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title=&quot;Chelsea&quot; pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= &quot;Chelsea&quot; otrajā puslaikā pārslēdz &quot;ātrumus&quot; un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

'''Anglijas U19'''

* [[UEFA Eiropas U-19 čempionāts]]: 2017

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Wigan Athletic]] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Džeimss, Rīss}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>fedmq7d21p4jghthcgsewqb51wjzvwo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Kari ar Irānu</title>
    <ns>14</ns>
    <id>469407</id>
    <revision>
      <id>4471940</id>
      <parentid>3316434</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:11:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Militārisms Irānā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4471940</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74" sha1="4oy0b9p531n2sqcxq3htxfhbhi40n13" xml:space="preserve">[[Kategorija:Kari pēc valsts|Irāna]]
[[Kategorija:Militārisms Irānā]]</text>
      <sha1>4oy0b9p531n2sqcxq3htxfhbhi40n13</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zēmaņa efekts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484003</id>
    <revision>
      <id>4471665</id>
      <parentid>4165537</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:41:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4471665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8649" sha1="hx8usf8qru98896bznluymw58rv9jap" xml:space="preserve">[[Attēls:ZeemanEffectIllus.png|thumb|232x232px|Dzīvsudraba tvaika lampas spektrālās līnijas pie viļņa garuma 546,1 nm, redzams anomālais Zēmaņa efekts. (A) Bez magnētiskā lauka. (B) Ar magnētisko lauku spektrālās līnijas sadalās kā šķērsvirziena Zēmaņa efekts. (C) Ar magnētisko lauku spektrālās līnijas sadalās kā garenvirziena Zēmaņa efekts. Spektrālās līnijas tika iegūtas, izmantojot Fabri – Pero interferometru.]]
'''Zēmaņa efekts''' (nosaukts nīderlandiešu fiziķa [[Pīters Zēmanis|Pītera Zēmaņa]] vārdā) ir spektrālās līnijas sašķelšanās vairākās komponentēs statiska ārējā [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] klātbūtnē. Tas ir analogs [[Štarka efekts|Štarka efektam]] – spektrālās līnijas šķelšanās vairākās komponentēs [[Elektriskais lauks|elektriskā lauka]] klātbūtnē. Līdzīgi kā Štarka efektā, pārejām starp dažādām komponentēm ir, galvenokārt, atšķirīgas intensitātes, dažas no kurām ir pilnīgi aizliegtas (dipolu aproksimācijā) izvēles likumu dēļ.

Tā kā attālums starp Zēmaņa apakšlīmeņiem ir funkcija no magnētiskā lauka stipruma, šo efektu var izmantot, lai mērītu magnētiskā lauka stiprumu, piemēram, [[Saule]]i un citām [[Zvaigzne|zvaignēm]], vai laboratorijas apstākļos iegūtai [[plazma]]i. Zēmaņa efekts ir ļoti svarīgs tādos pielietojumos, kā [[Kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētiskās rezonanses]] spektroskopijā, [[Elektrons|elektronu]] paramagnētiskās rezonanses spektroskopijā un [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija|magnētiskās rezonanses tomogrāfijā]] (MRT). Vēl to var pielietot, lai uzlabotu [[atomu absorbcijas spektroskopija]]s precizitāti.

Kad spektrālās līnijas ir absorbcijas līnijas, efekts tiek saukts par inverso Zēmaņa efektu.

== Nomenklatūra ==
Vēsturiski tiek izdalīts normālais un anomālais Zēmaņa efekts (kuru atklāja Tomass Prestons Dublinā, Īrijā).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Preston|first=Thomas|date=1898|title=Radiation phenomena in a strong magnetic field|url=https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=mdp.39015035446916;view=1up;seq=481|journal=The Scientific Transactions of the Royal Dublin Society|series=2nd series|volume=6|pages=385–342}}&lt;/ref&gt; Anomālais efekts parādās pārejās, kurās kopējais elektronu [[spins]] ir ar nenulles vērtību. To sauca par “anomālu”, jo elektrona spins vēl nebija ticis atklāts, tāpēc, laikā, kad Zēmanis novēroja efektu, tam nebija laba izskaidrojuma.

Pie lielākām magnētiskā lauka vērtībām efekts vairs nav lineārs. Pie vēl lielākām magnētiskā lauka vērtībām, kas salīdzināmas ar atoma iekšējo lauku, spektrālās līnijas pārkārtojas. To sauc par Pašēna-Baka efektu.

Mūsdienu modernajā zinātniskajā literatūrā šos terminus izmanto reti, biežāk izmanto vienkārši terminu “Zēmaņa efekts”.

== Teorija ==
Atoma kopējais Hamiltoniāns magnētiskajā laukā:

&lt;math&gt;H=H_0+V_M,&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt;H_0&lt;/math&gt; ir atoma neperturbētais Hamiltoniāns, un &lt;math&gt;V_M&lt;/math&gt; ir magnētiskā lauka radītā perturbācija:

&lt;math&gt;V_{\rm M} = -\vec{\mu} \cdot \vec{B},&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt;\vec{\mu}&lt;/math&gt; ir atoma magnētiskais moments. Magnētiskais moments sastāv no elektroniskās un kodola daļas, tomēr kodola daļa ir daudzkārt mazāka, tāpēc šeit netiek ņemta vērā. Tāpēc

&lt;math&gt;\vec{\mu} \approx -\frac{\mu_{\rm B} g \vec{J}}{\hbar},&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt;\mu_{\rm B}&lt;/math&gt; ir Bora magnetons, &lt;math&gt;\vec{J}&lt;/math&gt; ir kopējais [[Impulsa moments|leņķiskais moments]], &lt;math&gt;g&lt;/math&gt; ir Landē g-faktors. Precīzāka pieeja būtu ņemt vērā, ka elektrona magnētiskā momenta operators ir orbitāles leņķiskā momenta &lt;math&gt;\vec L&lt;/math&gt; un spina leņķiskā momenta &lt;math&gt;\vec S&lt;/math&gt; ieguldījumu summa, kur &lt;math&gt;\vec L&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;\vec S&lt;/math&gt; sareizināti katrs ar atbilstošo žiromagnētisko attiecību:

&lt;math&gt;\vec{\mu} = -\frac{\mu_{\rm B} (g_l \vec{L} + g_s \vec{S})}{\hbar},&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt;g_l = 1&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;g_s \approx 2.0023192&lt;/math&gt; (&lt;math&gt;g_s \approx 2.0023192&lt;/math&gt; sauc par anomālo žiromagnētisko attiecību; novirze no vērtības 2 ir veidojusies kvantu elektrodinamikas efektu dēļ). LS mijiedarbības gadījumā var veikt summēšanu pa visiem elektroniem atomā:

&lt;math&gt;g \vec{J} = \left\langle\sum_i (g_l \vec{l_i} + g_s \vec{s_i})\right\rangle = \left\langle (g_l\vec{L} + g_s \vec{S})\right\rangle,&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt;\vec L&lt;/math&gt; ir atoma kopējais orbitālais moments un &lt;math&gt;\vec S&lt;/math&gt; ir atoma spins.

Ja mijiedarbības loceklis &lt;math&gt;V_M&lt;/math&gt; ir mazs (mazāks par sīkstruktūru), tas var tikt uzskatīts par perturbāciju; šis ir pareizais Zēmaņa efekts. Pašēna-Baka efektā &lt;math&gt;V_M&lt;/math&gt; ievērojami pārsniedz LS mijiedarbību (bet tas joprojām ir mazs salīdzinājumā ar &lt;math&gt;H_{0}&lt;/math&gt;). Ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā mijiedarbība var pārsniegt &lt;math&gt;H_0&lt;/math&gt; Tādā gadījumā atoms vairs nevar eksistēt tā klasiskajā izpratnē, un tā vietā jādomā par Landaua līmeni. Starp šiem robežgadījumiem ir arī sarežģītāki gadījumi.

== Pielietojumi ==
[[Attēls:Breit-rabi-Zeeman-en.svg|thumb|335x335px|Rubīdija 87 izotopa 5s līmeņa Zēmaņa šķelšanās, iekļaujot arī sīkstruktūras un supersīkstruktūras šķelšanos]]
Zēmaņa efektu var pielietot, piemēram, astrofizikā – lai veidotu magnetogrammas, kas attēlo saules mainīgo magnētisko lauku. Zēmaņa efekts tiek pielietots arī lāzeru dzesēšanā, kā, piemēram, magneto-optiskajās lamatās.

Nelineārais Zēmaņa efekts ir labi novērojams sārmu metālos, piemēram, rubīdijā, cēzijā un nātrijā, kur tas izpaužas gan ierosinātajā, gan pamatstāvoklī &lt;math&gt;D_1&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;D_2&lt;/math&gt; līnijās. Šīs līnijas ir pārejas starp [[supersīkstruktūra]]s līmeņiem. Supersīkstruktūra veidojas kopējā elektronu leņķiskā momenta &lt;math&gt;\vec{J}&lt;/math&gt; un kodola spina &lt;math&gt;\vec{I}&lt;/math&gt; mijiedarbības dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://steck.us/alkalidata/|title=Alkali D Line Data|website=steck.us|access-date=2021-04-27}}&lt;/ref&gt; Papildus iedarbojoties uz atomiem ārējā magnētiskajā laukā ar lineāri polarizētu gaismu 45° leņķī attiecībā pret magnētiskā lauka asi, tiek ierosinātas pārejas starp atomu supersīkstruktūras magnētiskajiem apakšlīmeņiem no pamatstāvokļa uz ierosināto.

Bez ārēja magnētiskā lauka, aplūkojot atsevišķi tikai ierosināto stāvokli, vai tikai pamatstāvokli, supersīkstruktūras magnētiskie apakšlīmeņi ir savā starpā deģenerēti – tiem piemīt vienāda enerģija. Starp apakšlīmeņiem pastāv &lt;math&gt;\Delta m=1&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;\Delta m=2&lt;/math&gt; koherences. Pieliekot klāt ārējo magnētisko lauku, enerģētiskie līmeņi sāk nobīdīties lineāri (Zēmaņa efekts), tie vairs nav deģenerēti. Bet vēl vairāk palielinot magnētisko lauku, nobīdīšanās sāk kļūt nelineāra (nelineārais Zēmaņa efekts). Tāpēc magnētisko apakšlīmeņu pārejas vairs netiek ierosinātas vienmērīgi, un izjūk &lt;math&gt;\Delta m=2&lt;/math&gt; koherences. Šādu situāciju var pētīt tālāk, aplūkojot lāzera inducētās fluorescences signālus pie pa labi un pa kreisi cirkulāri polarizētas gaismas. Aplūkojot abu polarizēto gaismu signālu starpības, var redzēt nenulles signālu, kas liecina par atomu leņķiskā momenta telpiskā sadalījuma simetrijas izzušanu jeb leņķiskā momenta izkārtošanas pāreju orientācijā (IPO).

Šī orientācija ir skaitliski neliela – daži procenti, un tā variē atkarībā no tā, kura supersīkstruktūras pāreja tiek ierosināta. Bet visbūtiskākais šeit ir no Zēmaņa efekta izrietošās sekas – orientācija mainās atkarībā no pieliktā ārējā magnētiskā lauka. Līdz dažu simtu gausu lielam magnētiskajam laukam tā pieaug, bet kad magnētiskais lauks sasniedz vairākus tūkstošus gausu, tā jau ir praktiski izzudusi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mozers|first=A.|last2=Busaite|first2=L.|last3=Osite|first3=D.|last4=Auzinsh|first4=M.|date=2020-11-02|title=Angular momentum alignment-to-orientation conversion in the ground state of Rb atoms at room temperature|url=https://link.aps.org/doi/10.1103/PhysRevA.102.053102|journal=Physical Review A|volume=102|issue=5|pages=053102|doi=10.1103/PhysRevA.102.053102}}&lt;/ref&gt; Tā kā IPO ir atkarīga no magnētiskā lauka, viens no šī efekta potenciālajiem pielietojumiem ir magnētiskā lauka mērīšana – magnetometrija.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Atomfizika]]
[[Kategorija:Kvantu mehānika]]</text>
      <sha1>hx8usf8qru98896bznluymw58rv9jap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gil Vicente FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>490608</id>
    <revision>
      <id>4471636</id>
      <parentid>4061583</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:57:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4471636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3867" sha1="8u91ld904j1436ak5xae7j7s3xvi9ic" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = ''Gil Vicente FC''
| logo       = [[Attēls:Gil Vicente FC logo.png|150px]]
| pilns      = ''Gil Vicente Futebol Clube''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Portugāle|Barseluša}}
| dib        = 1924
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| stad       = ''[[Estádio Cidade de Barcelos]]''
| ietilp     = 12 504
| prez       = {{flaga|Portugāle}} Francisco Dias da Silva
| tren       = {{flaga|Portugāle}} Ricardo Soares
| līga       = ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]''
| sez        = 2025.—2026.
| poz        = 6. vieta

| pattern_la1=_gilvicente1920h|pattern_b1=_gilvicente1920h|pattern_ra1=_gilvicente1920h|pattern_sh1=_gilvicente1920h|pattern_so1=_gilvicente1920h
| leftarm1=FF0000|body1=D60000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000|
| pattern_la2=_gilvicente1920a|pattern_b2=_gilvicente1920a|pattern_ra2=_gilvicente1920a|
| leftarm2=0000FF|body2=000099|rightarm2=0000FF|shorts2=0000FF|socks2=0000FF||
}}
'''''Gil Vicente FC''''' (port. ''Gil Vicente Futebol Clube'') ir [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Barselušas]] pilsētas.

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2024.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://gilvicentefc.pt/ Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/gvfcoficial/ Facebook]
* [https://www.youtube.com/channel/UC3iys3_evat9ZfLGN4CbwpA YouTube]
* [https://int.soccerway.com/teams/portugal/gil-vicente-fc/2572/ Soccerway]
* [https://www.flashscore.com/team/gil-vicente/CS0fFFd8/ flashscore]
* [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=33 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080602025124/http://www.foot.dk/VisPorklub.asp?ID=33 |date={{dat|2008|06|02||bez}} }}
* [https://www.zerozero.pt/equipa.php?id=11 zerozero.pt]
* [https://www.transfermarkt.com/gil-vicente-fc/startseite/verein/2424 Transfermarkt]

{{futbols-aizmetnis}}
{{portugāle-aizmetnis}}
{{īss aizmetnis}}

{{PORfutč}}
{{DEFAULTSORT:Gil Vicente}}
[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]
[[Kategorija:Gil Vicente FC]]</text>
      <sha1>8u91ld904j1436ak5xae7j7s3xvi9ic</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Duglass Luiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491339</id>
    <revision>
      <id>4471706</id>
      <parentid>4407917</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:34:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5072" sha1="4o94bp7tkv5lhazmh37su1cl93a6nb1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|9}}
| name = 
| nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23
| nationalyears2 = 2019—2021
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|02|03|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|02|03|SK|bez}}
| playername = Duglass Luiss
| nationalgoals1 = 0
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2017
| years2 = 2017—2019
| years3 = 2017—2019
| years4 = 2019—2024
| nationalcaps3 = 18
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|BRA}}
| nationalgoals2 = 2
| nationalcaps2 = 13
| birth_place = 
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]]
| caps1 = 25
| caps2 = 0
| caps3 = 43
| caps4 = 175
| clubnumber = 21
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Vasco da Gama&quot;|Vasco da Gama]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| caption = Luiss 2021. gadā
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| goals1 = 3
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 20
| height = 175
| image = Douglas Luiz 2021.jpg
| nationalyears3 = 2019—
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| years5 = 2024—
| caps5 = 19
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]]
| years6 = 2025—2026
| caps6 = 8
| goals6 = 0
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 1
| goals7 = 0
}}'''Duglass Luiss Suariss de Paulo''' ({{Val|pt|Douglas Luiz Soares de Paulo}}, dzimis {{Dat|1998|5|9}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Luiss pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']], kas viņu īrē no [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].

== Karjera ==
Savu karjeru uzsācis savas dzimtās pilsētas [[Riodežaneiro]] klubā [[Riodežaneiro &quot;Vasco da Gama&quot;|''Vasco da Gama'']]. 2017. gadā pievienojies Anglijas klubam [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2017/july/man-city-sign-douglas-luiz-vasco-de-gama|title=Man City sign Douglas Luiz|last=Pollard|first=Rob|website=www.mancity.com|access-date=2021-08-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Uzreiz ticis izīrēts Spānijas ''[[La Liga]]'' klubam [[Girona FC|''Girona'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2017/july/man-city-douglas-luiz-girona-loan|title=Douglas Luiz joins Girona on loan|last=Pollard|first=Rob|website=www.mancity.com|access-date=2021-08-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gada augustā Luiss atkal tika izīrēts ''Girona'', jo Lielbritānijas iekšlietu ministrija noraidīja viņa darba atļauju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/manchester-city-s-douglas-luiz-set-for-second-girona-loan-after-work-permit-denied-a3924931.html|title=Man City's Douglas set for second Girona loan after work permit denied|last=Robson|first=James|website=www.standard.co.uk|access-date=2021-08-09|date=2018-08-31|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā, saņēmis darba atļauju, Luiss pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/|title=Aston Villa Football Club {{!}} The official club website|last=Club|first=Aston Villa Football|website=Aston Villa Football Club|access-date=2021-08-09}}&lt;/ref&gt;

[[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[2021. gada Copa América]], kā arī [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].
== Sasniegumi ==
'''Aston Villa'''
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}

{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}

{{DEFAULTSORT:Luiss, Duglass}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Vasco da Gama&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Girona FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>4o94bp7tkv5lhazmh37su1cl93a6nb1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zeneli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492940</id>
    <revision>
      <id>4472014</id>
      <parentid>3470307</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T08:57:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[Ārbers Zeneli]]</comment>
      <origin>4472014</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="211" sha1="ry9v121uzpnz77ozsvthnl7jg61az2y" xml:space="preserve">'''Zeneli''' var būt:

* [[Ārbers Zeneli]] (''Arbër Zeneli'', 	1995) ― Kosovas futbolists;
* [[Besforts Zeneli]] (''Besfort Zeneli''; 	2002) ― Zviedrijas futbolists;

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>ry9v121uzpnz77ozsvthnl7jg61az2y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DreamWorks Pictures</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496580</id>
    <revision>
      <id>4472010</id>
      <parentid>4468707</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T08:37:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472010</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32692" sha1="rrmukc3b72u94t0h5uku2vk9q5yl2vg" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''DreamWorks Pictures''
| former_name = 
* ''DreamWorks SKG, Inc.'' (1994–2008)
* ''DreamWorks Studios'' (2009–2015)
| type = [[meitas uzņēmums]]
| logo = DreamWorks Pictures.svg
| predecessor = ''[[The Geffen Film Company]]''
| key_people = 
* [[Stīvens Spīlbergs]] {{small|(valdes loceklis)}}
* [[Džefs Smolls]] {{small|(izpilddirektors)}}
* Hollija Bario {{small|(ražošanas prezidente)}}
| founders = 
* Stīvens Spīlbergs
* [[Džefrijs Kacenbergs]]
* [[Deivids Gefens]]
| industry = [[izklaide]]
| products = spēlfilmas
| num_employees = 80 (2012)&lt;ref name=lat0 /&gt;
| divisions = 
* ''[[DreamWorks Television]]'' (1994–2013)
* ''[[DreamWorks Animation]]'' (1994–2004) 
* ''[[DreamWorks Interactive]]'' (1995–2000)
* ''[[DreamWorks Records]]'' (1996–2006)
| subsid = 
* ''[[Pacific Data Images]]'' (1995–2004)
* ''[[GameWorks]]'' (50%) (1996–2001)
* ''[[Go Fish Pictures]]'' (2000–2007)
| foundation = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|12}}
| location_city = {{vieta|ASV|Kalifornija|Juniversalsitija}}
| location = 
| owner    = 
* ''[[Reliance Entertainment]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;(''[[Reliance Group]]'')&lt;/small&gt;
* ''[[Entertainment One]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;(''[[Hasbro]]'')&lt;/small&gt;
* ''[[Alibaba Pictures]]''&lt;ref name=&quot;alibaba&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2016/film/asia/steven-spielberg-strategic-pact-with-alibaba-pictures-1201883159/|title=Steven Spielberg’s Amblin Partners Inks Strategic Pact With Alibaba Pictures|first1=Patrick|last1=Frater|date=October 9, 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;small&gt;&lt;br /&gt;(''[[Alibaba Group]]'')&lt;/small&gt;
* ''[[Universal Pictures]]''&lt;ref name=&quot;NBCUniversal&quot;&gt;{{ziņu atsauce|last1 = Perry|first1 = Spencer|title = Universal Studios Buys a Minority Stake in Amblin Partners|url = https://www.comingsoon.net/movies/news/814659-universal-studios-buys-a-minority-stake-in-amblin-partners|access-date = February 20, 2017|work = Comingsoon.net|date = February 15, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;small&gt;&lt;br /&gt;(''[[NBCUniversal]]''/''[[Comcast]]'')&lt;/small&gt;
| parent = ''[[Amblin Partners]]''
}}
'''''DreamWorks Pictures''''' (zināma arī kā '''''DreamWorks SKG''''' un agrāk kā '''''DreamWorks Studios''''', parasti saukta vienkārši par '''''DreamWorks''''') ir ASV [[producēšanas uzņēmums|filmu ražošanas]] uzņēmums, kas pieder kompānijai ''[[Amblin Partners]]''. To 1994. gadā kā spēlfilmu [[kinostudija|kinostudiju]] dibināja [[Stīvens Spīlbergs]], [[Džefrijs Kacenbergs]] un [[Deivids Gefens]] (kopā '''SKG'''), no kuras viņiem kopā piederēja 72% uzņēmuma. Studija iepriekš izplatīja savas un trešo pušu filmas. Tā ir producējusi vai izplatījusi vairāk nekā desmit filmas, kuru kases ieņēmumi pārsniedz {{nobr|100 miljonus}} ASV dolāru katrai filmai.

2005. gada decembrī dibinātāji piekrita pārdot studiju ''[[Viacom (2005–2019)|Viacom]]'', kas ir ''[[Paramount Pictures]]'' mātes uzņēmums. Pārdošana tika pabeigta 2006. gada februārī (šo versiju tagad sauc par ''DW Studios''). 2008. gadā ''DreamWorks'' paziņoja par nodomu pārtraukt sadarbību ar ''Paramount'' un noslēdza darījumu ar Indijas uzņēmumu ''[[Reliance Anil Dhirubhai Ambani Group]]'',&lt;ref name=&quot;GT-DEX-2008-CN-M-X&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/industry-us-dreamworks-idUSTRE48M2T720080923|title=DreamWorks completes deal with Reliance ADA|work=Reuters|access-date=September 25, 2012|date=September 22, 2008}}&lt;/ref&gt; no jauna izveidojot ''DreamWorks Pictures'' kā neatkarīgu studiju. Nākamajā gadā ''DreamWorks'' noslēdza izplatīšanas līgumu ar ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', saskaņā ar kuru ''Disney'' izplatīs ''DreamWorks'' filmas, izmantojot ''[[Touchstone Pictures]]''; darījums turpinājās līdz 2016. gadam. Kopš 2016. gada ''DreamWorks'' filmas tirgo un izplata uzņēmums ''[[Universal Pictures]]''. Pašlaik ''DreamWorks'' darbojas ārpus ''[[Universal Studios Hollywood]]'' birojiem.

''DreamWorks'' atšķiras arī no tās [[DreamWorks Animation|agrākās animācijas nodaļas ar tādu pašu nosaukumu]], kas tika atdalīta 2004. gadā un 2016. gadā kļuva par ''[[NBCUniversal]]'' meitasuzņēmumu.&lt;ref name=&quot;lat-closed&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-comcast-dreamworks-deal-complete-20160822-snap-story.html|title=Comcast's NBCUniversal completes purchase of DreamWorks Animation|website=[[Los Angeles Times]]|access-date=23 August 2016}}&lt;/ref&gt; Spīlberga uzņēmums turpina izmantot oriģinālās ''DreamWorks'' preču zīmes saskaņā ar ''DreamWorks Animation'' licenci.&lt;ref name=&quot;sec&quot;&gt;[https://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1297401/000095015709000533/ex99-1.htm ex99-1].&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== ''DreamWorks SKG'' dibināšana ===
Sākotnējais uzņēmums tika dibināts pēc [[Džefrijs Kacenbergs|Džefrija Kacenberga]] sadarbības pārtraukšanas ar ''[[The Walt Disney Company]]'' 1994. gadā. Kacenbergs vērsās pie [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] un [[Deivids Gefens|Deivida Gefena]] ar spēlfilmu un animācijas filmu studijas izveides ideju, kas risku un izdevumu dēļ nebija veidotas jau vairākus gadu desmitus. Viņi vienojās par trim nosacījumiem: viņi uzņems mazāk nekā deviņas filmas gadā, viņi, ja vēlēsies, varēs brīvi strādāt citās studijās un viņi laicīgi dosies mājās, lai nekavētu vakariņas. 1994. gada oktobrī oficiāli nodibināja ''DreamWorks SKG'' ar finansiālo atbalstu {{nobr|33 miljonu}} ASV dolāru apmērā no katra partnera,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/article/1994/10/28/jeffrey-katzenberg-david-geffen-and-steven-spielberg-start-studio/|title=Jeffrey Katzenberg, David Geffen, and Steven Spielberg Start a Studio|work=EW.com|access-date=14 August 2018|date=28 October 1994|last=Svetkey|first=Benjamin|language=en}}&lt;/ref&gt; papildu {{nobr|500 miljonus}} ASV dolāru viņi saņēma no ''[[Microsoft]]'' līdzdibinātāja [[Pols Allens|Pola Allena]] un {{nobr|300 miljonus}} ASV dolāru no ''[[CJ Group]]'' mantinieces Maikijas Lī. Lī ieguva ''CJ Group'' izplatīšanas tiesības uz ''DreamWorks'' filmām Āzijā, izņemot Japānu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://archive.fortune.com/magazines/fortune/fortune_archive/1996/10/28/203930/index.htm|title=Dreamworks East Miky Lee Hitches Her Star to Hollywood's Red-Hot Trio|work=Fortune|access-date=August 6, 2019|date=October 28, 1996|archive-date={{dat|2020|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201129140132/https://archive.fortune.com/magazines/fortune/fortune_archive/1996/10/28/203930/index.htm}}&lt;/ref&gt; Viņu jaunā studija atradās birojos [[Universal Studios Lot|''Universal Studios'' teritorijā]], tur pat, kur ''[[Amblin Entertainment]]''. Neskatoties uz piekļuvi [[filmēšanas paviljons|filmēšanas paviljoniem]] un [[dekorācija|dekorācijām]], ''DreamWorks'' deva priekšroku kinofilmu filmēšanai [[Filmēšanas vieta|reālās lokācijās]].

1994. gada decembrī, kad ''DreamWorks'' vienojās par {{nobr|200 miljonu}} ASV dolāru septiņu gadu televīzijas sadarbību ar uzņēmumu ''[[Capital Cities/ABC]]'', tika izveidots ''[[DreamWorks Television]]''.&lt;ref&gt;McClellan, Steve.&lt;/ref&gt; Uzņēmums tika izveidots, lai veidotu seriālus apraides tīklam, kabeļtelevīzijas kanāliem.&lt;ref name=&quot;cccmptvi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kunz|first=William M.|title=Culture Conglomerates: Consolidation in the Motion Picture and Television Industries|date=2007|publisher=Rowman &amp; Littlefield|isbn=978-0-7425-4066-8|pages=49, 50|url=https://books.google.com/books?id=OMD4bqQg4iAC&amp;pg=PA49&amp;lpg=PA49}}&lt;/ref&gt; Pirmais veidotais seriāls bija ''Champs'' kanālam [[American Broadcasting Company|ABC]]. Dens Makdermots tika iecelts par nodaļas izpilddirektoru 1995. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1995-06-20-fi-15139-story.html|title=Company Town : Fox Executive Dan McDermott Named to Head DreamWorks SKG Television|work=Los Angeles Times|access-date=June 19, 2014|date=June 20, 1995|last=Hofmeister|first=Sallie}}&lt;/ref&gt; ''DreamWorks Television'' pirmais panākums bija seriāls ''[[Spin City]]'' kanālā ABC.&lt;ref name=&quot;cccmptvi&quot; /&gt; 1996. gada februārī ''[[The Walt Disney Company]]'' iegādājās ''Capital Cities/ABC''.&lt;ref&gt;Fabrikant, Geraldine.&lt;/ref&gt; 2002. gadā beidzās ''DreamWorks'' kopuzņēmuma līgums ar ABC. Šis līgums tika aizstāts ar attīstības līgumu ar [[NBC]].&lt;ref name=&quot;cccmptvi&quot; /&gt; 2013. gadā ''DreamWorks Television'' apvienojās ar ''[[Amblin Television]]''.

1995. gadā [[zīmētā animācija|zīmētās animācijas]] mākslinieki no ''[[Amblimation]]'' pievienojās jaunajai studijai, kā rezultātā ''DreamWorks'' iegādājās daļu no ''[[Pacific Data Images]]'' — uzņēmuma, kas specializējas vizuālo efektu ražošanā, un pārdēvēja to par ''PDI/DreamWorks''. Abas bija programmatūras nodaļas, kas vēlāk tika apvienotas. Tolaik ''DreamWorks'' zīmētās animācijas animatori strādāja savā animācijas nodaļā, bet datoranimatori strādāja pie [[datora radīts attēls|CGI]] filmām. ''Amblimation'' tika slēgts 1997. gadā, kā rezultātā tā darbinieki pievienojās ''[[DreamWorks Animation]]''. Tajā pašā gadā tika nodibināts ''DreamWorks'' un ''Microsoft'' kopuzņēmums ''DreamWorks Interactive'', datoru un videospēļu izstrādātājs. {{dat|2000|2|24||bez}} ''[[Electronic Arts]]'' paziņoja par ''DreamWorks Interactive'' iegādi un apvienoja to ar ''[[EA Pacific]]'' un ''[[Westwood Studios]]'', izveidojot ''[[EA Los Angeles]]'', vēlāk ''[[Danger Close Games]]''.

1995. gada jūnijā ''DreamWorks'' paziņoja, ka ir parakstīts {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru liels līgums ar ''[[MCA Inc.]]'' (toreiz ''Universal Pictures'' mātesuzņēmumu), lai 10 gadus izplatītu studijas filmas ārpus ASV un mājas video izdevumus visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1995/06/14/business/the-media-business-mca-to-distribute-dreamworks-films-abroad.html|title=The Media Business; MCA to Distribute Dreamworks' Films Abroad|work=The New York Times|access-date=9 December 2019|date=14 June 1995|last=Fabrikant|first=Geraldine}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/36fd5e14999b47d5486131ec3ee0ba02|title=MCA Makes Huge Deal With DreamWorks Studio|access-date=9 December 2019|date=13 June 1995|last=Horn|first=John}}&lt;/ref&gt; MCA par {{nobr|54 miljoniem}} ASV dolāru arī iegādājās 2% uzņēmuma akciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1995-06-14-fi-13102-story.html|title=DreamWorks, MCA Ally on Distribution : Entertainment: Each firm will split profits for the film- music deal worth $1 billion over 10 years, Seagram says.|work=Los Angeles Times|access-date=9 December 2019|date=14 June 1995|last=Bates|first=James}}&lt;/ref&gt;

1996. gadā dibināja ierakstu kompāniju ''[[DreamWorks Records]]'', kuras pirmais projekts bija [[Džordžs Maikls|Džordža Maikla]] albums ''[[Older]]''. Pirmā grupa, kura parakstīja līgumu ar ierakstu studiju, bija ''[[eels]]'', kas izdeva savu debijas albumu ''[[Beautiful Freak]]'' (1997). Tomēr ierakstu kompānija neattaisnoja cerības un 2003. gada oktobrī tika pārdota ''[[Universal Music Group]]'', kas to pārdēvēja par ''[[DreamWorks Nashville]]''. Tā tika slēgta 2005. gadā, kad tās vadošais mākslinieks [[Tobijs Kīts]] aizgāja no tās, lai izveidotu savu ierakstu kompāniju.&lt;ref&gt;Stark, Phyllis, &quot;Toby Keith topped country charts, shook up Music Row&quot;, ''[[Billboard (žurnāls)|Billboard]]'', December 24, 2005, p.&lt;/ref&gt;

1997. gadā ''DreamWorks Pictures'' izlaida savas pirmās trīs pilnmetrāžas filmas, &quot;[[Miera nesējs]]&quot; (''The Peacemaker''), filmu par terorismu; &quot;[[Amistada]]&quot;, Spīlberga pirmā filma studijai par Āfrikas vergu sacelšanos un slaktiņa sekām; un &quot;[[Kurš kuru jeb Peles medības]]&quot; (''Mouse Hunt''), studijas pirmā ģimenes filma par diviem brāļiem, kas mēģina cīnīties ar peli.

1998. gadā ASV 9. apgabala apelācijas tiesa apstiprināja prasību pret ''DreamWorks'' par preču zīmju pārkāpumu, ko veica ''Dreamwerks Production Group, Inc.'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://caselaw.findlaw.com/us-9th-circuit/1455238.html|title=DREAMWERKS PRODUCTION GROUP INC v. SKG STUDIO SKG|access-date=February 25, 2013}}&lt;/ref&gt; uzņēmums, kas galvenokārt specializējas &quot;[[Zvaigžņu ceļš|Zvaigžņu ceļa]]&quot; konvenciju rīkošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://openjurist.org/142/f3d/1127/dreamwerks-production-group-inc-v-skg-studio-skg|title=Open Jurist|website=142 F. 3d 1127 – Dreamwerks Production Group Inc v. Skg Studio Skg|access-date=September 15, 2011}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''PDI/DreamWorks'' izdeva pirmās pilnmetrāžas animācijas filmas &quot;[[Skudra Z]]&quot; un &quot;[[Ēģiptes princis]]&quot;, ko izplatīja ''DreamWorks Pictures''. Uzņēmums ''DreamWorks Pictures'' turpināja izplatīt ''PDI/DreamWorks'' darbus līdz 2004. gadam.

2000. gadā ''DreamWorks'' plānoja iekārtot jaunu studijas teritoriju pēc {{nobr|1087 akru}} zemes iegādes Plaiavista rajonā Losandželosā. Teritorijā bija paredzēti 18 filmēšanas paviljoni, vairākas biroju ēkas un ezers. Projektu bija plānots pabeigt 2001. gadā, taču tas tika atcelts finansiālu apsvērumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seeing-stars.com/Studios/Dreamworks.shtml|title=Dreamworks|website=seeing-stars.com}}&lt;/ref&gt; Sākot ar 1999. gadu, ''DreamWorks'' ieguvis trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko filmu]] — &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot;, &quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot; un &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; (pēdējie divi ir kopražojums ar ''Universal Pictures''). Tajā pašā gadā tika nodibināta ''DreamWorks'' nodaļa ''Go Fish Pictures'', kuras mērķis ir izplatīt ''[[art-house filma|art-house]]'', [[Neatkarīgā filma|neatkarīgas]] un ārzemju filmas. Nodaļa guva panākumus ar [[anime]] filmām &quot;[[Tūkstošgades aktrise]]&quot; (''Millennium Actress'', 2003) un ''[[Ghost in the Shell 2: Innocence]]'' (2004), kā rezultātā mēģināja spēlfilmu izlaišanu, izdodot filmu ''[[The Chumscrubber]]''. Tomēr ''The Chumscrubber'' bija komerciāla neveiksme un saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes, kā rezultātā ''DreamWorks'' 2007. gadā neilgi pēc japāņu filmas ''Casshern'' iznākšanas slēdza nodaļu. 2002. gadā ''DreamWorks'' parakstīja līgumu ar uzņēmumu ''In Demand''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2002/digital/features/dreamworks-signs-vod-deal-with-in-demand-1117858392/|title=DreamWorks signs VOD deal with In Demand|last=Speier|first=Michael|website=Variety|access-date=2021-07-06|date=2002-01-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Laika posmā no {{dat|2004|10|1|ģ|bez}} līdz {{dat|2006|1|31|d|bez}} ''DreamWorks'' filmas vietējā kino un pasaules televīzijas tirgū izplatīja ''DreamWorks Pictures'', bet pasaules kinoteātros un pasaules mājas izklaides tirgos ''Universal Pictures''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://files.shareholder.com/downloads/DWA/0x0xS1193125-11-45757/1297401/filing.pdf|title=DREAMWORKS ANIMATION SKG, INC. - FORM 10-K (Annual Report)|publisher=DreamWorks Animation SKG|website=Shareholder.com|date=February 25, 2011|access-date=2021-11-09|archive-date=2012-05-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120529091102/http://files.shareholder.com/downloads/DWA/0x0xS1193125-11-45757/1297401/filing.pdf}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120529091102/http://files.shareholder.com/downloads/DWA/0x0xS1193125-11-45757/1297401/filing.pdf |date=2012-05-29 }}&lt;/ref&gt; 2004. gadā ''DreamWorks Animation'' tika atdalīta atsevišķā publiskā uzņēmumā.

Deivids Gefens atzina, ka ''DreamWorks'' divas reizes bija tuvu bankrotam. Kacenberga uzraudzībā studija cieta {{nobr|125 miljonu}} ASV dolāru zaudējumus ar animācijas filmu &quot;[[Sinbads: Leģenda par septiņām jūrām]]&quot;,&lt;ref name=&quot;island&quot; /&gt; kā arī pārvērtēja animācijas filmas &quot;[[Šreks 2]]&quot; DVD pieprasījumu.&lt;ref&gt;[https://money.cnn.com/2005/07/01/technology/dvds/index.htm DVD: doom, gloom or boom?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211109211415/https://money.cnn.com/2005/07/01/technology/dvds/index.htm |date={{dat|2021|11|09||bez}} }}, CNN&lt;/ref&gt; 2005. gadā studija izdeva divas lielbudžeta filmas: &quot;[[Pasauļu karš (2005. gada filma)|Pasauļu karš]]&quot; (''War of the Worlds''), kas veidots sadarbībā ar ''[[Paramount Pictures]]'', guva ievērojamu peļņu, savukārt &quot;[[Sala (filma)|Sala]]&quot; bombardēja vietējās kasēs, bet guva starptautisku peļņu caur ''[[Warner Bros. Pictures]]''.&lt;ref name=&quot;island&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/story/0,2933,164329,00.html|title='Island' Could Sink DreamWorks Sale|last=[[Roger Friedman]]|website=[[Fox News]]}}&lt;/ref&gt;

=== ''Paramount '' īpašumtiesības ===
2005. gada decembrī sākotnējais ''[[Viacom (1952–2006)|Viacom]]'', toreizējais ''[[Paramount Pictures]]'' mātes uzņēmums, piekrita iegādāties spēlfilmu studiju, saglabājot tās sākotnējo nosaukumu un producentu/izplatīšanas nosaukumu. Darījuma vērtība bija aptuveni {{nobr|1,6 miljardi}} ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2008-oct-06-fi-dream6-story.html|title=DreamWorks and Paramount settle divorce|work=Los Angeles Times|access-date=August 29, 2014|date=October 6, 2008|last=Peter Pae}}&lt;/ref&gt; ''DreamWorks'' spēlfilmu studijas iegāde tika pabeigta ar ''[[Viacom (2005–2019)|Viacom]]'' uzņemumu pēc tā restrukturizācijas {{dat|2006|2|1||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/2005/12/11/news/fortune500/viacom_dreamworks.reut/index.htm|title=Paramount's DreamWorks come true|website=cnn.com|access-date={{dat|2021|11|09||bez}}|archive-date={{dat|2005|12|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20051215154440/http://money.cnn.com/2005/12/11/news/fortune500/viacom_dreamworks.reut/index.htm}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2006|3|17||bez}} ''Viacom'' piekrita pārdot ''DreamWorks Pictures'' spēlfilmu bibliotēkas kontrolpaketi uzņēmumam ''[[Soros Fund Management|Soros Strategic Partners]]'' un ''[[RatPac-Dune Entertainment|Dune Entertainment II]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2006/03/18/business/media/18film.html|title=Viacom to Sell DreamWorks Film Library|website=The New York Times|date=March 18, 2006}}&lt;/ref&gt; Filmu bibliotēka tika novērtēta {{nobr|900 miljonu}} ASV dolāru vērtībā. Uzņēmums ''Paramount Pictures'' saglabāja šo filmu izplatīšanas tiesības visā pasaulē, kā arī dažādas papildu tiesības, tostarp mūzikas izdošanu (mūzikas izdošanas tiesības vēlāk tika licencētas ''[[Sony Music Publishing|Sony/ATV Music Publishing]]'', kad uzņēmums iegādājās ''Viacom [[Famous Music]]'' apakšnodaļu), turpinājumiem un tirdzniecībai. Pārdošana tika pabeigta {{dat|2006|5|8||bez}}.&lt;ref&gt;[https://www.nytimes.com/2006/03/18/business/media/18film.html?pagewanted=print Viacom to Sell DreamWorks Film Library].&lt;/ref&gt; {{dat|2010|2|8||bez}} ''Viacom'' par aptuveni {{nobr|400 miljoniem}} ASV dolāru atpirka Sorosa kontrolpaketi ''DreamWorks Pictures'' bibliotēkā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/apps/news?pid=newsarchive&amp;sid=a5_oOCdFObtM|title=Viacom Acquires Soros Stake in Films for $400 Million (Update3)|publisher=Bloomberg|access-date=February 7, 2013|date=February 11, 2010|last=Fixmer|first=Andy}}&lt;/ref&gt;

=== ''Reliance-Spielberg'' kopuzņēmums ===
2008. gada jūnijā tika ziņots, ka ''DreamWorks'' meklē finansējumu, kas ļautu tai turpināt darbību kā neatkarīgai producentu kompānijai, kad vēlāk tajā pašā gadā beigsies līgums ar ''Paramount''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2008/film/news/dreamworks-considers-indie-future-1117988086/|title=DreamWorks considers indie future|last=Anne Thompson|website=Variety}}&lt;/ref&gt; Vairāki valsts akciju fondi tika uzrunāti piešķirt finansējumu, tostarp ''[[The Blackstone Group|Blackstone Group]]'', ''Fuse Global'', ''[[TPG Capital]]'' un vairāki citi, taču visi no sadarbības atteicās. 2008. gada septembrī tika paziņots, ka ''DreamWorks'' noslēdza līgumu ar Indijas investīciju uzņēmumu ''[[Reliance Group|Reliance Anil Dhirubhai Ambani Group]]'', lai izveidotu {{nobr|1,2 miljardu}} ASV dolāru vērtu atsevišķu ražošanas uzņēmumu un pārtrauktu attiecības ar ''Paramount''.&lt;ref name=&quot;GT-DEX-2008-CN-M-X&quot; /&gt; 2009. gada janvārī Spīlbergs noslēdza licences līgumu ar ''DreamWorks Animation'', lai izmantotu ''DreamWorks'' preču zīmes, logotipu un nosaukumu filmu producēšanai un to izdošanai.&lt;ref name=&quot;dwa2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/will-steven-spielberg-drop-dreamworks-826201|title=Will Steven Spielberg Drop the DreamWorks Name?|work=The Hollywood Reporter|access-date=October 4, 2015|date=September 24, 2015|last=McClintock|first=Pamela}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2009|2|9||bez}} ''DreamWorks Pictures'' noslēdza ilgtermiņa, 30 spēlfilmu izplatīšanas līgumu ar ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', saskaņā ar kuru ''DreamWorks'' filmas tiks izlaistas, izmantojot ''[[Touchstone Pictures]]'' zīmolu, un ''Disney'' saņems 10% no filmas ienākumiem.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-feb-10-fi-dreamworks10-story.html|title=DreamWorks gets Disney cash in distribution deal|work=Los Angeles Times|date=February 10, 2009|last=Eller|first=Claudia}}&lt;/ref&gt; Darījums ietvēra arī līdzfinansējumu, izmantojot ''[[Walt Disney Studios]]'' {{nobr|175 miljonu}} ASV dolāru aizdevumu uzņēmumam ''DreamWorks'' satura veidošanai ''Disney'' maksas televīzijā, vēlāk ar ''[[Starz]]''.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Vienošanās tika noslēgta pēc tam, kad dažas dienas iepriekš tika pārtrauktas sarunas ar ''Universal Pictures''.&lt;ref name=&quot;Graser&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2009/film/features/disney-signs-deal-with-dreamworks-1117999836/|title=Disney signs deal with DreamWorks|work=Variety.com|access-date=February 6, 2013|date=February 9, 2009|last=Graser|first=Marc}}&lt;/ref&gt; ''DreamWorks'' 2009. gadā piesaistīja {{nobr|325 miljonus}} ASV dolāru no ''Reliance Entertainment'' un papildu {{nobr|325 miljonus}} ASV dolāru aizņēmās.&lt;ref name=&quot;lat0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://latimesblogs.latimes.com/entertainmentnewsbuzz/2012/04/dreamworks-studios-stays-alive-with-new-200-million-infusion.html|title=DreamWorks Studios stays alive with new $200-million infusion|work=Los Angeles Times|access-date=February 6, 2013|date=April 10, 2012|last=Fritz|first=Ben}}&lt;/ref&gt; 2009. gada augustā ''DreamWorks'' un ''Reliance'' parakstīja {{nobr|825 miljonus}} ASV dolāru vērtu līgumu uz trīs gadiem par līdz pat sešu filmu izveidi gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.indianexpress.com/news/dreamworks-signs-film-financing-deal-with-reliance/503412/|title=DreamWorks signs film financing deal with Reliance - Indian Express|website=archive.indianexpress.com}}&lt;/ref&gt;

''DreamWorks'' 2011. gada filmas &quot;[[Es esmu Ceturtais]]&quot; (''I Am Number Four''), &quot;[[Kovboji un citplanētieši]]&quot; un &quot;[[Baiļu nakts]]&quot; (''Fright Night'') cieta neveiksmi, savukārt &quot;[[Kalpone]]&quot;, &quot;[[Cietais tērauds]]&quot; un Spīlberga filma &quot;[[Kara zirgs]]&quot; guva labus kases panākumus. Līdz ar to ''DreamWorks'' finansiāli bija novārdzis, ka uzņēmums meklēja papildu finansējumu no ''Reliance''. ''Reliance'' 2012. gada aprīlī uzņēmumā ieguldīja {{nobr|200 miljonus}} ASV dolāru. Saskaņā ar līgumu ''DreamWorks Pictures'' samazināja ražošanu līdz trim filmām gadā un meklēja līdzfinansētājus liela budžeta filmām, piemēram, ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'', kas līdzfinansēja filmas &quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot; un &quot;[[Spiegu tilts]]&quot;. Uzņēmums turpināja izmantot ''Disney'', kā savu filmu izplatītāju un tirdziecības pārstāvi.&lt;ref name=&quot;lat0&quot; /&gt; Tā gada augustā pēc atkārtotām sarunām par vienošanos ar ''Disney'', ''DreamWorks'' noslēdza vienošanos ar uzņēmumu ''[[Mister Smith Entertainment]]'' par savu filmu izplatīšanu [[EMEA]] reģionā, savukārt ''Disney'' turpinās izplatīt filmas Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Austrālijā, Krievijā un dažās teritorijās Āzijā.&lt;ref name=&quot;lat1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-dreamworks-international-20120829,0,2191198.story|title=DreamWorks replaces Disney with new international partner|work=Los Angeles Times|date=August 29, 2012|last=Fritz|first=Ben}}&lt;/ref&gt;

=== ''Amblin Partners'' ===
2015. gada septembrī tika ziņots, ka ''DreamWorks'' un ''Disney'' neatjaunos izplatīšanas līgumu, kas beigsies 2016. gada augustā,&lt;ref name=&quot;THRSept20152&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/steven-spielbergs-dreamworks-split-disney-819594|title=Steven Spielberg's DreamWorks to Split From Disney, in Talks With Universal (Exclusive)|work=The Hollywood Reporter|access-date=September 3, 2015|date=September 2, 2015|last=Masters|first=Kim}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;VarSept20152&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2015/film/news/steven-spielbergs-dreamworks-to-leave-disney-possibly-for-universal-1201583836/|title=Steven Spielberg's DreamWorks to Leave Disney, Possibly for Universal|work=Variety|access-date=September 3, 2015|date=September 2, 2015|last=McNary|first=Dave}}&lt;/ref&gt; un filma &quot;[[Gaisma okeānā]]&quot; (''The Light Between Oceans'') tiks izdota septembrī kā pēdējā ''DreamWorks'' filma, ko izplata ''Disney'' saskaņā ar sākotnējo izplatīšanas līgumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20151216006049/en/DreamWorks-Studios-Participant-Media-Reliance-Entertainment-Entertainment|title=DreamWorks Studios, Participant Media, Reliance Entertainment and Entertainment One Form Amblin Partners, a New Film, Television and Digital Content Creation Company|work=Business Wire|access-date=December 23, 2015|date=December 16, 2015|location=Universal City, California}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā ''DreamWorks'' sāka sarunas ar ''Universal Pictures'', lai izplatītu savas gaidāmās filmas.&lt;ref name=&quot;THRSept20152&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;VarSept20152&quot; /&gt; Līgums, kas ļāva Spīlbergam izmantot ''DreamWorks'' nosaukumu un logotipu no Džefrija Kacenberga ''DreamWorks Animation'', beigsies {{dat|2016|1|1||bez}}, izraisot mediju spekulācijas par to, ka Spīlbergs līgumu neatjaunos.&lt;ref name=&quot;dwa2&quot;/&gt; ''Disney'' saglabāja filmas tiesības uz četrpadsmit ''DreamWorks'' filmām,&lt;ref name=&quot;hollywoodreporter.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/steven-spielberg-jeff-skoll-team-849249|title=Steven Spielberg, Jeff Skoll Team to Form Amblin Partners, Strike Distribution Deal With Universal|work=The Hollywood Reporter|access-date=December 22, 2015|date=December 16, 2015|last=Pamela McClintock}}&lt;/ref&gt; kā arī iegādājās ''DreamWorks II Distribution Co. LLC'' autortiesības no ''DreamWorks'' un ''Reliance'' 2015. gada decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ftc.gov/enforcement/premerger-notification-program/early-termination-notices/20160358|title=20160358: The Walt Disney Company; Steven Spielberg|publisher=Federal Trade Commission|access-date=April 29, 2016|date=December 11, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ftc.gov/enforcement/premerger-notification-program/early-termination-notices/20160359|title=20160359: The Walt Disney Company; Anil D. Ambani|publisher=Federal Trade Commission|access-date=April 29, 2016|date=December 11, 2015}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2015|12|16||bez}} sadarbojoties Spīlbergam, ''Reliance'', ''[[Entertainment One]]'' un ''[[Participant|Participant Media]]'' tika izveidots satura ražošanas uzņēmumu ''[[Amblin Partners]]'',&lt;ref name=&quot;The Wall Street Journal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/steven-spielbergs-dreamworks-relaunches-as-amblin-partners-1450301848|title=Steven Spielberg's DreamWorks Relaunches as Amblin Partners|website=The Wall Street Journal|access-date=December 16, 2015|date=December 16, 2015}}&lt;/ref&gt; padarot ''DreamWorks'' par zīmolu pieaugušajiem paredzētām filmām, kas ražotas jaunā uzņēmuma ietvaros.&lt;ref name=&quot;The Wall Street Journal&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/12/17/business/media/steven-spielberg-and-dreamworks-studios-in-deal-to-form-new-company.html?_r=0|title=Steven Spielberg and DreamWorks Studios in Deal to Form New Company|work=The New York Times|access-date=December 23, 2015|date=December 16, 2015|last=Cieply|first=Michael}}&lt;/ref&gt; Papildu ''DreamWorks'' jaunais uzņēmums arī ražos filmas zem ''Amblin Entertainment'' un ''Participant'' zīmoliem.

Tajā pašā dienā ''Amblin Partners'' paziņoja par piecu gadu izplatīšanas līgumu ar ''Universal'', saskaņā ar kuru uzņēmuma filmas tiks izplatītas un tirgotas vai nu zem ''Universal'', vai zem tā specializētās ''[[Focus Features]]'' studijas zīmola.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2015/film/news/steven-spiellberg-universal-1201662956/|title=Steven Spielberg, Jeff Skoll Bring Amblin Partners to Universal|work=Variety|access-date=December 23, 2015|date=December 16, 2015|last=Lang|first=Brent}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2015/12/spielberg-dreamworks-participant-eone-others-pact-for-amblin-partners-1201668244/|title=It's Official: Spielberg, DreamWorks, Participant, eOne, Others Pact For Amblin Partners|work=Deadline.com|access-date=December 23, 2015|date=December 16, 2015|last=Busch|first=Anita}}&lt;/ref&gt; &quot;[[Meitene vilcienā]]&quot; bija pirmā filma, kas tika izdota saskaņā ar jauno līgumu.&lt;ref name=&quot;hollywoodreporter.com&quot;/&gt;

== Logotips ==
''DreamWorks'' logotipā ir redzams zēns, kas sēž un makšķerē uz [[mēness fāze|pusmēneša]]. Logotipa vispārīgā ideja bija uzņēmuma līdzdibinātāja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] ideja, kurš vēlējās [[Datora radīti attēli|CGI]] attēlu. Ilustratoram [[Roberts Hants|Robertam Hantam]] tika šo ideju uzgleznot, un viņš izmantoja savu dēlu kā modeli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://entertainment.time.com/2012/09/24/mountain-to-moon-10-movie-studio-logos-and-the-stories-behind-them/slide/dreamworks/|title=10 Movie Studio Logos and the Stories Behind Them|last=Wook Kim|website=[[Time]]|access-date=March 11, 2018|date=September 24, 2015|archive-date={{dat|2021|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211109211415/https://entertainment.time.com/2012/09/24/mountain-to-moon-10-movie-studio-logos-and-the-stories-behind-them/slide/dreamworks/}}&lt;/ref&gt; ''[[Industrial Light &amp; Magic]]'' sadarbībā ar ''Kaleidoscope Films'', Deivu Kārsonu un Klintu Goldmanu pārvērta logotipu kustīgā grafikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neatorama.com/2008/12/03/the-story-behind-hollywood-studio-logos|title=The Stories Behind Hollywood Studio Logos|website=Neatorama|access-date=March 11, 2018}}&lt;/ref&gt; To animēja ILM animācijas vadītājs [[Vess Takahaši]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.agni-animation.com/fullerton/halloffame/Wes_Ford_Takahashi.html|title=Subject: Wes Ford Takahashi|publisher=Animators' Hall of Fame|access-date=June 14, 2016|archive-date={{dat|2016|08|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160812020742/http://www.agni-animation.com/fullerton/halloffame/Wes_Ford_Takahashi.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itu.edu/directory/faculty|title=Digital Arts Faculty|publisher=International Technological University|access-date=June 17, 2016}}&lt;/ref&gt; Mūziku, kas pavada logotipu ''DreamWorks'' spēlfilmu sākumā, ir komponējis [[Džons Viljamss]].

=== ''DreamWorks Animation'' logotips ===
2004. gada ''DreamWorks Animation'' logotipam sākotnēji bija mūzika, kas tika adaptēta no dziesmas ''Fairytale'' animācijas filmai &quot;[[Šreks]]&quot; (2001), mūziku veidoja [[Harijs Gregsons-Viljamss]] — viens no filmas &quot;Šreks&quot; līdzkomponistiem un visas filmu franšīzes komponists. Divus gadus vēlāk, kad to iegādājās ''[[Universal Pictures]]'', tas saņēma jaunu muzikālo pavadījumu, ko komponēja [[Džons Pauels (komponists)|Džons Pauels]] — otrs pirmā &quot;Šreka&quot; un citu ''DreamWorks'' filmu komponists, pielāgojot atsevišķas skaņas no filmas &quot;[[Šreks 2]]&quot; un atsevišķas skaņas no Džona Viljamsa muzikālā pavadījuma. Jaunā logotipa muzikālais pavadījums debitēja {{dat|2019|2|22||bez}} animācijas filmā &quot;[[Kā pieradināt pūķi 3]]&quot; un tās komponists ir Džons Pauels.

== Skatīt arī ==
* ''[[DreamWorks Animation]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{IMDB uzņēmums|0040938|DreamWorks Pictures}}

[[Kategorija:ASV kinostudijas]]</text>
      <sha1>rrmukc3b72u94t0h5uku2vk9q5yl2vg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>506371</id>
    <revision>
      <id>4472037</id>
      <parentid>4462902</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:54:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4472037</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20085" sha1="90wqqabhhd1g869vcfvgaglbbm2sapq" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs 
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs [[Attēls:Football pictogram.svg|18px]]
| titlestyle = background:gold;
| basestyle = background:gold;
| state= {{{state|collapsed}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|list1 =
* [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|''[[Upton Park F.C.]]'' ([[Klods Bakenhems|Bakenhems]], [[Toms Beridžs|Beridžs]], [[Alfrēds Čalks|Čalks]], [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džonss]], [[Viljams Goslings|Goslings]], [[Henrijs Heslems|Heslems]], [[Viljams Kvošs|Kvošs]], [[Džons Nikolass|Nikolass]], [[Freds Spekmens|Spekmens]], [[Ričards Tērners|Tērners]], [[Džeks Zīlijs|Zīlijs]])|GBR|1900. gada vasaras}}
* [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Kanādas vīriešu futbola izlase|Kanāda]] ([[Džordžs Dakers|Dakers]], [[Alberts Džonsons|Džonsons]], [[Džons Freizers|Freizers]], [[Džons Gurlejs|Gurlejs]], [[Alberts Hendersons|Hendersons]], [[Aleksandrs Holls|Holls]], [[Oto Kraistmens|Kraistmens]], [[Roberts Leins|Leins]], [[Ernests Lintons|Lintons]], [[Gordons Makdonalds|Makdonalds]], [[Frederiks Stīps|Stīps]], [[Tomass Teilors|Teilors]], [[Viljams Tvaitss|Tvaitss]])|CAN|1904. gada vasaras}}
* [[Futbols 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu futbola izlase|Lielbritānija]] ([[Horass Beilijs|Beilijs]], [[Artūrs Berijs|Berijs]], [[Frederiks Čepmens|Čepmens]], [[Volters Korbets|Korbets]], [[Kenets Hants|Hants]], [[Herolds Hertmens|Herdmens]], [[Roberts Houkss|Houkss]], [[Klaids Pērnels|Pērnels]], [[Herberts Smits|Smits]], [[Harijs Steplijs|Steplijs]], [[Vivjēns Vudvards|Vudvards]])|GBR|1908. gada vasaras}}
* [[Futbols 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu futbola izlase|Lielbritānija]] ([[Artūrs Berijs|Berijs]], [[Tomass Bērns|Bērns]] [[Ronalds Brebners|Brebners]], [[Džozefs Dainss|Dainss]], [[Teds Hanijs|Hanijs]], [[Gordons Hors|Hors]], [[Artūrs Knaits|Knaits]], [[Henrijs Litlvorts|Litlvorts]], [[Duglass Makvairters|Makvairters]], [[Herolds Stempers|Stempers]], [[Ivans Šarps|Šarps]], [[Herolds Voldens|Voldens]], [[Gordons Vraits|Vraits]], [[Vivjēns Vudvards|Vudvards]])|GBR|1912. gada vasaras}}
* [[Futbols 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Beļģijas vīriešu futbola izlase|Beļģija]] ([[Fēlikss Bailjū|Bailjū]], [[Dezirē Bastēns|Bastēns]], [[Metjū Bragārs|Bragārs]], [[Žans de Bī|Bī]], [[Žoržs Ebdēns|Ebdēns]], [[Andrē Fīrenss|Fīrenss]], [[Emīls Hanss|Hanss]], [[Robērs Kopē|Kopē]], [[Luihs van Hēge|Hēge]], [[Anrī Larno|Larno]], [[Džozefs Mušs|Mušs]], [[Fernāns Niso|Niso]], [[Armāns Svartenbrūkss|Svartenbrūkss]], [[Oskars Verbēks|Verbēks]])|BEL|1920. gada vasaras}}
* [[Futbols 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Urugvajas vīriešu futbola izlase|Urugvaja]] ([[Hosē Leandro Andrade|Andrade]], [[Pedro Arispe|Arispe]], [[Luiss Čapara|Čapara]], [[Pedro Ečegojens|Ečegojens]], [[Alfreds Gerra|Gerra]], [[Pedro Kaselja|Kaselja]], [[Andress Masali|Masali]], [[Hosē Naja|Naja]], [[Hosē Nasasi|Nasasi]], [[Pedro Petrons|Petrons]], [[Angels Romano|Romano]], [[Soilo Saldombide|Saldombide]] [[Pedro Sea|Sea]], [[Alfredo Sibeči|Sibeči]], [[Pedro Singone|Singone]], [[Hektors Skarone|Skarone]], [[Paskāls Somma|Somma]], [[Umberto Tomasina|Tomasina]], [[Antonio Urdinarāns|A. Urdinarāns]], [[Santošs Urdinarāns|S. Urdinarāns]], [[Fermīns Uriarte|Uriarte]], [[Hosē Vidals|Vidals]])|URU|1924. gada vasaras}}
* [[Futbols 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Urugvajas vīriešu futbola izlase|Urugvaja]] ([[Hosē Leandro Andrade|Andrade]], [[Huans Anselmo|Anselmo]], [[Pedro Arispe|Arispe]], [[Huans Arremons|Arremons]], [[Venansio Bartibass|Bartibass]], [[Fausto Batiņani|Batiņani]], [[Renē Borhass|Borhass]], [[Lorenco Fernandess|Fernandess]], [[Roberto Figeroa|Figeroa]], [[Alvaro Gestido|Gestido]], [[Antonio Kampolo|Kampolo]], [[Ademars Kanavesi|Kanavesi]], [[Hektors Kastro|Kastro]], [[Andress Masali|Masali]], [[Pedro Sea|Sea]], [[Angels Melonjo|Melonjo]], [[Hosē Nasasi|Nasasi]], [[Pedro Petrone|Petrone]], [[Huans Pīriss|Pīriss]], [[Hektors Skarone|Skarone]], [[Domingo Tehera|Tehera]], [[Santošs Urdinarāns|Urdinarāns]])|URU|1928. gada vasaras}}
* [[Futbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu futbola izlase|Itālija]] ([[Džuzepe Baldo|Baldo]], [[Seržio Bertoni|Bertoni]], [[Karlo Bjadži|Bjadži]], [[Alfredo Foni|Foni]], [[Annibals Frosi|Frosi]], [[Frančesko Gabrioti|Gabrioti]], [[Džulio Kapelli|Kapelli]], [[Igo Lokatelli Lokatelli]], [[Libero Marčīni|Marčīni]], [[Alfonso Negro|Negro]], [[Akile Pučīnī|Pičīnī]], [[Pjetro Rava|Rava]], [[Luidži Skarabello|Skarabello]], [[Bruno Venturini|Venturini]])|ITA|1936. gada vasaras}}
* [[Futbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Zviedrijas vīriešu futbola izlase|Zviedrija]] ([[Sūne Andersons|Andersons]], [[Gunnars Grens|Grens]], [[Henriks Kārlsons (futbolists)|Kārlsons]], [[Berje Leanders|Leanders]], [[Torstens Lindbergs|Lindbergs]], [[Nilss Līdholms|Līdholms]], [[Ēriks Nilsons|Nilsons]], [[Bertils Nordāls|B. Nordāls]], [[Gunnars Nordāls|G. Nordāls]], [[Knuts Nordāls|K. Nordāls]], [[Birgers Rosengrens|Rosengrens]], [[Kalle Svensons|Svensons]])|SWE|1948. gada vasaras}}
* [[Futbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu futbola izlase|Ungārija]] ([[Lāslo Budajs|Budajs]], [[Jenē Buzānski|Buzānski]], [[Jožefs Božiks|Božiks]], [[Zoltāns Cibors|Cibors]], [[Lajošs Čordāšs|Čordāšs]], [[Jenē Dalnoki|Dalnoki]], [[Ģūla Grošičs|Grošičs]], [[Nāndors Hidegkuti|Hidegkuti]], [[Šāndors Kočišs|Kočišs]], [[Imre Kovāčs|Kovāčs]], [[Mihaļi Lantošs|Lantošs]], [[Ģūla Lorānts|Lorānts]], [[Pēters Palotāšs|Palotāšs]], [[Ferencs Puškāšs|Puškāšs]], [[Jožefs Zakariāšs|Zakariāšs]])|HUN|1952. gada vasaras}}
* [[Futbols 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu futbola izlase|Padomju Savienība]] ([[Anatolijs Bašaškins|Bašaškins]], [[Jozefs Beca|Beca]], [[Jurijs Beļajevs|Beļajevs]], [[Anatolijs Iļjiņs|Iļjiņs]], [[Anatolijs Isajevs|Isajevs]], [[Valentīns Ivanovs|Ivanovs]], [[Ļevs Jašins|Jašins]], [[Boriss Kuzņecovs|Kuzņecovs]], [[Anatolijs Masļonkins|Masļonkins]], [[Igors Neto|Neto]], [[Mihails Ogonkovs|Ogonkovs]], [[Aleksejs Paramonovs|Paramonovs]], [[Anatolijs Porkhunovs|Porkhunovs]], [[Boriss Razinskis|Razinskis]], [[Vladimirs Rižkins|Rižkins]], [[Sergejs Saļņikovs|Saļņikovs]], [[Ņikita Simonjans|Simonjans]], [[Eduards Strelcovs|Strelcovs]], [[Boriss Tatušins|Tatušins]], [[Nikolajs Tiščenko|Tiščenko]])|URS|1956. gada vasaras}}
* [[Futbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu futbola izlase|Dienvidslāvija]] ([[Andrija Ankovičs|Ankovičs]], [[Zvonko Bego|Bego]], [[Vladimirs Durkovičs|Durkovičs]], [[Milans Galičs|Galičs]], [[Fahrudins Jusufi|Jusufi]], [[Tomislavs Knezs|Knezs]], [[Bora Kostičs (futbolists)|Kostičs]], [[Aleksandars Kozlina|Kozlina]], [[Dušans Maravičs|Maravičs]], [[Žeļko Matušs|Matušs]], [[Žarko Nikoličs|Nikoličs]], [[Žeļko Perušičs|Perušičs]], [[Novaks Roganovičs|Roganovičs]], [[Velimirs Sombolacs|Sombolacs]], [[Milutins Šoškičs|Šoškičs]], [[Silvesters Takačs|Takačs]], [[Blagoje Vidiničs|Vidiničs]], [[Ante Žanetičs|Žanetičs]])|YUG|1960. gada vasaras}}
* [[Futbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu futbola izlase|Ungārija]] ([[Ferencs Bene|Bene]], [[Tibors Černajs|Černajs]], [[Jānošs Farkašs|Farkašs]], [[Jožefs Gelejs|Gelejs]], [[Kālmāns Ihāšs|Ihāšs]], [[Šāndors Katona|Katona]], [[Imre Komora|Komora]], [[Ferencs Nogrādi|Nogrādi]], [[Dezē Novāks|Novāks]], [[Ārpāds Orbāns|Orbāns]], [[Kāroli Palotajs|Palotajs]], [[Antals Šentmihaļi|Šentmihaļi]], [[Guštāvs Šepesi|Šepesi]], [[Zoltāns Varga|Varga]])|HUN|1964. gada vasaras}}
* [[Futbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu futbola izlase|Ungārija]] ([[Ištvāns Bašti|Bašti]], [[Antals Dunajs|A. Dunajs]], [[Lajošs Dunajs|L. Dunajs]], [[Ernē Nosko|Nosko]], [[Dezē Novāks|Novāks]], [[Kāroli Fatērs|Fatērs]], [[Lāšlo Fazekašs|Fazekašs]], [[Ištvāns Juhāšs|Juhāšs]], [[Lāšlo Keglovičs|Keglovičs]], [[Lajošs Kočišs|Kočišs]], [[Ivāns Menčels|Menčels]], [[Lāslo Naģi|Naģi]], [[Miklošs Pānčišs|Pānčišs]], [[Ištvāns Sārkozi|Sārkozi]], [[Miklošs Šalajs|Šalajs]], [[Zoltāns Šarka]], [[Lajošs Šūčss|Šūcss]])|HUN|1968. gada vasaras}}
* [[Futbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Polijas vīriešu futbola izlase|Polija]] ([[Zigmunts Ančoks|Ančoks]], [[Leslavs Cmikjēvičs|Cmikjēvičs]], [[Kazimežs Deina|Deina]], [[Roberts Gadoča|Gadoča]], [[Jerži Gorgons|Gorgons]], [[Zbigņevs Gūts|Gūts]], [[Kazimežs Kmečiks|Kmečiks]] [[Hūberts Kostka|Kostka]], [[Jerži Kraska|Kraska]], [[Gžegožs Lato|Lato]], [[Vlodzimežs Ļubanskis|Ļubanskis]], [[Zigmunts Maščuks|Maščuks]], [[Joahims Markss|Markss]], [[Marians Ostafinskis|Ostafinskis]] [[Antoni Šimanovskis|Šimanovskis]], [[Marians Šeja|Šeja]], [[Rišards Šimčaks]], [[Zigfrīds Šoļtisiks|Šoļtisiks]])|POL|1972. gada vasaras}}
* [[Futbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Austrumvācijas vīriešu futbola izlase|Austrumvācija]] ([[Bernds Branšs|Branšs]], [[Hanss Jirgens Dorners|Dorners]], [[Hanss Ulrihs Grapentīns|Grapentīns]], [[Vilfrīds Grobners|Groblers]], [[Reinhards Hāfners|Hāfners]], [[Gerts Heidlers|Heidlers]], [[Martins Hofmans|Hofmans]], [[Gerds Kiše|Kiše]], [[Jirgens Krojs|Krogs]], [[Lotārs Kurbjuveits|Kurbjuveits]], [[Reinhards Lauks|Lauks]], [[Volframs Lēve|Lēve]], [[Dīters Rīdels|Rīdels]], [[Hanss Jirgens Rīdigers|Rīdigers]], [[Hartmuts Šāde|Šāde]], [[Gerds Vēbers|Vēbers]], [[Konrāds Veize|Veize]])|GDR|1976. gada vasaras}}
* [[Futbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Čehoslovākijas vīriešu futbola izlase|Čehoslovākija]] ([[Jans Bergers|Bergers]], [[Františeks Kunzo|Kunzo]], [[Verners Lička|Lička]], [[Ludeks Macela|Macela]], [[Jozefs Mazura|Mazura]], [[Petrs Nemecs|Nemecs]], [[Jaroslavs Netolička|Netolička]] [[Ļubomīrs Pokluda|Pokluda]], [[Libors Radimecs|Radimecs]], [[Zdeneks Rigels|Rigels]], [[Oldržihs Rots|Rots]], [[Staņislavs Semans|Semans]], [[Jindržihs Svoboda|Svoboda]], [[Zdeneks Šreiners|Šreiners]], [[Františeks Štambahrs|Štambahrs]], [[Rostislavs Vāclavičeks|Vāclavičeks]], [[Ladislavs Vīzeks|Vīzeks]])|TCH|1980. gada vasaras}}
* [[Futbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu futbola izlase|Francija]] ([[Viljams Aijašs|Aijašs]], [[Mišels Bensūsāns|Bensūsāns]], [[Mišels Bibārs|Bibārs]], [[Dominiks Bižotā|Bižotā]], [[Fransuā Brisons|Brisons]], [[Patriss Garands|Garands]], [[Patriks Kibainess|Kibainess]], [[Daniels Ksuerebs|Ksuerebs]], [[Gijs Lakombs|Lakombs]], [[Žans Klods Lemults|Lemults]], [[Žans Filips Rors|Rors]], [[Alberts Rusts|Rusts]], [[Didjē Senaks|Senaks]], [[Žans Kristofs Tuvenels|Tuvenels]], [[Žozē Turē|Turē]], [[Žans Klods Zanons|Zanons]], [[Filips Žanols|Žanols]])|FRA|1984. gada vasaras}}
* [[Futbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu futbola izlase|Padomju Savienība]] ([[Aleksandrs Borodjuks|Borodjuks]], [[Oleksijs Čeredņuks|Čeredņuks]], [[Igors Dobrovolskis|Dobrovolskis]], [[Sergejs Fokins|Fokins]], [[Sergejs Gorlukovičs|Gorlukovičs]], [[Arvīds Janonis|Janonis]], [[Gela Ketašvili|Ketašvili]], [[Dmitrijs Harine|Harine]], [[Jevgeņijs Jarovenko|Jarovenko]], [[Jevgeņijs Kuzņecovs (futbolists)|Kuzņecovs]], [[Viktors Losevs|Losevs]], [[Volodimirs Ļutji|Ļutji]], [[Oleksijs Mihailičenko|Mihailičenko]], [[Armīns Narbekovas|Narbekovas]], [[Igors Ponomarjovs|Ponomarjovs]], [[Aleksejs Prudņikovs|Prudņikovs]], [[Jurijs Savičevs|Savičevs]], [[Igors Skljarovs|Skljarovs]], [[Vladimirs Tatarčuks|Tatarčuks]], [[Vadims Tiščenko|Tiščenko]])|URS|1988. gada vasaras}}
* [[Futbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas nacionālā U23 futbola izlase|Spānija]] ([[Alfonso Peress|Alfonso]], [[Hosē Amaviska|Amaviska]], [[Rafaels Bergess|Bergess]], [[Luiss Enrike|Enrike]], [[Abelardo Fernandess|Fernandess]], [[Alberts Ferrers|Ferrers]], [[Hoseps Gvardiola|Gvardiola]], [[Migels Hernandess|Hernandess]], [[Toni Himeness|Himeness]], [[Kiko (futbolists)|Kiko]], [[Mikels Lasa|Lasa]], [[Huanma Lopess|Lopess]], [[Santjago Kanjisaress|Kanjisaress]], [[Havjērs Manharīns|Manharīns]], [[Paki]], [[Antonio Pinilja|Pinilja]], [[Pako Solers|Solers]], [[Roberto Solosabals|Solosabals]] [[Gabriels Vidals|Vidals]], [[Davids Villabona|Villabona]])|ESP|1992. gada vasaras}}
* [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Nigērijas nacionālā U23 futbola izlase|Nigērija]] ([[Daniels Amokači|Amokači]], [[Emmanuels Amunike|Amunike]], [[Emmanuels Babajaro|E. Babajaro]], [[Selestīns Babajaro|S. Babajaro]], [[Tidžani Babangida|Babangida]], [[Dosu Džozefs|Džozefs]], [[Teslims Fatusi|Fatusi]], [[Viktors Ikpeba|Ikpeba]], [[Nvankvo Kanu|Kanu]], [[Garba Lavals|Lavals]], [[Kingslijs Obiekvu|Obiekvu]], [[Abioduns Obafemi|Obafemi]], [[Uče Okečukvu|Okečukvu]], [[Džejdžejs Okoča|Okoča]], [[Sandejs Olise|Olise]], [[Mobi Oparaku|Oparaku]], [[Vilsons Oruma|Oruma]], [[Taribo Vests|Vests]])|NGR|1996. gada vasaras}}
* [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Kamerūnas nacionālā U23 futbola izlase|Kamerūna]] ([[Patriss Abanda|Abanda]], [[Nikolā Alnudži|Alnudži]], [[Daniels Bekono|Bekono]], [[Klemāns Bo|Bo]], [[Serge Branko|Branko]], [[Džoels Epalle|Epalle]], [[Samuels Eto'o|Eto'o]], [[Karloss Kameni|Kameni]], [[Lorēns (futbolists)|Lorēns]], [[Modeste M'bami|M'bami]], [[Patriks M'Boma|M'Boma]], [[Daniels N'Goms Kome|N'Goms Kome]], [[Albērs Mejongs|Mejongs]], [[Serge Mimpo|Mimpo]], [[Ārons Nguimbats|Nguimbats]], [[Patriks Sufo|Sufo]], [[Pjērs Vomē|Vomē]], [[Žeremi]])|CMR|2000. gada vasaras}}
* [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Argentīnas nacionālā U23 futbola izlase|Argentīna]] ([[Roberto Ajala|Ajala]], [[Nikolā Burdiso|Burdiso]], [[Andress D'Alesandro|D'Alesandro]], [[Cēzars Delgado|Delgado]], [[Leandro Fernandess|Fernandess]], [[Lusiāno Figeroa|Figeroa]], [[Kilijs Gonsaless|K. Gonsaless]], [[Lučo Gonsaless|Gonsaless]], [[Mariano Gonsaless|Gonsaless]], [[Gabriels Heince|Heince]], [[Villijs Kavaljero|Kavaljero]], [[Fabrisio Koločīni|Koločīni]], [[Germans Lukss|Lukss]], [[Havjers Maskerano|Maskerano]], [[Nikolā Medina|Medina]], [[Klemāns Rodrigess|Rodriges]], [[Mauro Rosaless|Rosaless]], [[Havjērs Saviola|Saviola]], [[Karloss Tevess|Tevess]])|ARG|2004. gada vasaras}}
* [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Argentīnas nacionālā U23 futbola izlase|Argentīna]] ([[Serhio Agvero|Agvero]], [[Lautaro Akosta|Akosta]], [[Evers Banega|Banega]], [[Djego Bonanote|Bonanote]], [[Anhels Di Marija|Di Marija]], [[Federiko Fasio|Fasio]], [[Fernando Gago|Gago]], [[Esekjels Garajs|Garajs]], [[Esekjels Lavedzi|Lavedzi]], [[Havjers Maskerano|Maskerano]], [[Lionels Mesi|Mesi]], [[Fabiāns Monsons|Monsons]], [[Nikolass Navarro|Navarro]], [[Nikolass Pareha|Pareha]], [[Huans Romans Rikelme|Rikelme]], [[Serhio Romero|Romero]], [[Pablo Savaleta|Savaleta]], [[Hosē Sosa|Sosa]], [[Oskars Ustari|Ustari]])|ARG|2008. gada vasaras}}
* [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Meksikas nacionālā U23 futbola izlase|Meksika]] ([[Havjers Akino|Akino]], [[Nestors Arauho|Arauho]], [[Dārvins Čavess|Čavess]], [[Horhe Enrikess|Enrikess]], [[Ektors Errera|Errera]], [[Marko Fabjans|Fabjans]], [[Israels Himeness|I. Himeness]], [[Rauls Himeness|R. Himeness]], [[Hosē Hesuss de Korona|Korona]], [[Havjērs Kortess|Kortess]], [[Irams Mjers|Mjers]], [[Oribe Peralta|Peralta]], [[Migels Angels Ponse|Ponse]], [[Djego Rejess|Rejess]], [[Hosē Antonio Rodrigess|Rodrigess]], [[Karloss Salsido|Salsido]], [[Džovani dos Santoss|Santoss]], [[Nidrio Vidrio|Vidrio]])|MEX|2012. gada vasaras}}
* [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Brazīlijas nacionālā U23 futbola izlase|Brazīlija]] ([[Felipe Andersons|Andersons]], [[Renatu Augustu|Augustu]], [[Gabriels Barbosa|Barbosa]], [[Rodrigu Douradu|Douradu]], [[Viljams Furtadu|Furtadu]], [[Luans Garsija|Garsija]], [[Rodrigu Kaju|Kaju]], [[Luans]], [[Tiago Maija|Maija]], [[Markiņuss]], [[Neimars]], [[Rafaels Alkantara|Rafiņa]], [[Duglass Santuss|Santuss]], [[Uilsons]], [[Vevertons]], [[Volass (futbolists)|Volass]], [[Zeka]], [[Gabriels Žezuss|Žezuss]])|BRA|2016. gada vasaras}}
* [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Brazīlijas nacionālā U23 futbola izlase|Brazīlija]] ([[Dani Alviss|Alviss]], [[Antoni (futbolists)|Antoni]], [[Giljermo Arana|Arana]], [[Brennu]], [[Matēuss Enrike|Enrike]], [[Bruno Fukss|Fukss]], [[Bruno Gimarešs|Gimarešs]], [[Rikardo Grasa|Grasa]], [[Djegu Karluss|Karluss]], [[Klaudinjo]], [[Matēuss Kuņa|Kuņa]], [[Duglass Luiss|Luiss]], [[Lukao]], [[Malkoms Filipi Silva de Oliveira|Malkolms]], [[Gabriels Martinelli|Martinelli]], [[Gabriels Meninu|Meninu]], [[Nino]], [[Paulinjo]], [[Reiners Hesuss Karvaljo|Reiners Hesuss]], [[Rišarlisons]], [[Aderbars Melo duš Santušs|Santušs]], [[Abners Vinisiuss|Vinisiuss]])|BRA|2020. gada vasaras}}
* [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas nacionālā U23 futbola izlase|Spānija]] ([[Arnavs Tenass|Tenass]], [[Hoans Garsija|Garsija]], [[Alehandro Iturbe|Iturbe]], [[Marks Pubiļs|Pubiļs]], [[Huans Miranda|Miranda]], [[Eriks Garsija|Garsija]], [[Pau Kubarsi|Kubarsi]], [[Hons Pačeko|Pačeko]], [[Migels Gutjerress|Gutjerress]], [[Kristians Moskvera|Moskvera]], [[Huanlu Sančess|Huanlu]], [[Pablo Barrjoss|Barrjoss]], [[Benjats Turrjentess|Turrjentess]], [[Alekss Baena|Baena]], [[Aimars Oross|Oross]], [[Adrians Bernabe|Bernabe]], [[Djego Lopess Nogverols|Lopess]], [[Abels Ruiss|Ruiss]], [[Fermins Lopess|Lopess]], [[Serhio Gomess|Gomess]], [[Samu Agehova|Omorodions]], [[Serhio Kameljo|Kameljo]])|ESP|2024. gada vasaras}}
|group3 = Neoficiālās olimpiskās spēles
|list3 =
* [[Futbols 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]] — {{flaga|Dānija}} Dānija ([[Āge Andersens|Andersens]], [[Vigo Andersens|Andersens]], [[Kārlis Buhvalds|Buhvalds]], [[Parmo Ferslevs|Ferslevs]], [[Holgers Frederiksens|Frederiksens]], [[Hjalmārs Herups|Herups]], [[Augusts Lindgrens|Lindgrens]], [[Oskars Nīlsens|Nīlsens]], [[Karls Pedersens|Pedersens]], [[Peders Pedersens|Pedersens]], [[Henri Rambušs|Rambušs]], [[Stefans Rasmusens|Rasmusens]] &lt;small&gt;([[Dānija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|Dānija]])&lt;/small&gt;

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:futbola olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>90wqqabhhd1g869vcfvgaglbbm2sapq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olijs Votkinss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518980</id>
    <revision>
      <id>4472071</id>
      <parentid>4471179</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:38:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472071</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3162" sha1="n6hjvafo0k4wcknq3g2tryyu5g8kn0s" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|30}}
| birth_place = 
| caps1 = 68
| caps2 = 24
| caps3 = 132
| caps4 = 220
| clubnumber = 11
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Exeter City F.C.|Exeter City]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Weston-super-Mare A.F.C.|Weston-super-Mare]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Ņūtonebota}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| goals1 = 21
| goals2 = 10
| goals3 = 45
| goals4 = 89
| height = 180
| image = Manchester United v Aston Villa, 25 September 2021 (17) (cropped).jpg
| caption = Votkinss 2021. gadā
| nationalgoals1 = 6
| nationalteam1 = {{fb|ENG}}
| nationalyears1 = 2021—
| nationalcaps1 = 20
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| name = 
| playername = Olijs Votkinss
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2014—2017
| years2 = 2014—2015
| years3 = 2017—2020
| years4 = 2020—
| image_size = 180
}}'''Olivers Džordžs Arturs Votkinss''' ({{Val|en|Oliver George Arthur Watkins}}; dzimis {{Dat|1995|12|30}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada Votkinss pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']].

Iepriekš spēlējis [[Exeter City F.C.|''Exeter City'']], [[Weston-super-Mare A.F.C.|''Weston-super-Mare'']] un [[Brentford F.C.|''Brentford'']]. ''Brentford'' komandas rindās 2019—20. gada sezonā kļuvis par [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] dalīti labāko vārtu guvēju. Pēc veiksmīgās sezonas pievienojies [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']].

[[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis {{Dat|2021|3|25|5=bez}} pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Aston Villa'''
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;
'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] labākais vārtu guvējs: 2019—20 (dalīti)
* Anglijas čempionāta labākais jaunais spēlētājs: 2016—17
* Anglijas čempionāta sezonas labākais spēlētājs: 2019—20
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Voktinss, Olijs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>n6hjvafo0k4wcknq3g2tryyu5g8kn0s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Horācijs Geitss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520047</id>
    <revision>
      <id>4472024</id>
      <parentid>3947334</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:19:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472024</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3998" sha1="7uzcdaq4ecdcuq29kkisyx83clzaxr5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Horācijs Geitss
|     vārds_orig = ''Horatio Gates''
|         attēls = HoratioGatesByStuart crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1727
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Maldona|Eseksa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1806
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts =  Signature of Horatio Lloyd Gates (1727–1806).png
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Majors]] (Lielbritānija)&lt;br /&gt;[[Ģenerālmajors]] (''Major general'') (ASV)
|  dienesta_laiks = 1745–1769&lt;br /&gt;1775–1783
|          valsts = [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       struktūra = [[Britu armija]], [[Kontinentālā armija]]
|         vienība = [[Sauszemes karaspēks]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Karš par Austrijas mantojumu]]&lt;br /&gt;[[Septiņgadu karš]]&lt;br /&gt;[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]]: Saratogas kauja&lt;br /&gt;Kemdenas kauja
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[ASV Kongresa zelta medaļa]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Horācijs Geitss''' ({{val|en|Horatio Lloyd Gates}}; dzimis {{Dat|1727|7|26}}, miris {{Dat|1806|4|10}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārais vadītājs, [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] dalībnieks Ziemeļamerikā.

== Septiņgadu karš ==
Geitss dienēja [[Lielbritānijas armija|Lielbritānijas armijā]] un cīnījās [[Septiņgadu karš Ziemeļamerikā|Franču un indiāņu karā]].

== Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ==
1772. gadā apmetās uz dzīvi [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], atbalstīja kolonistu cīņu par viņu tiesībām. 1775. gadā viņš vadīja [[Kontinentālā armija|Kontinentālās armijas]] administratīvo dienestu (1775), pēc tam nomainīja ģenerāli Filipu Skaileru Ziemeļu armijas komandiera amatā Ņujorkā (1777). Ar [[Benedikts Arnolds|Benedikta Arnolda]] palīdzību viņš panāca britu spēku padošanos Džona Bergoina vadībā Saratogas kaujā (1777).

Geitss bija iesaistīts [[Konveja sazvērestība|Konveja sazvērestībā]] ar mērķi atcelt [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no Kontinentālās armijas komandiera amata. Sazvērnieki gribēja iecelt Geitsu par jauno komandieri. Pēc tam, kad sazvērestība izgāzās, viņš atgriezās pie sava karaspēka Ņujorkā.

1780. gadā H. Geitss vadīja Dienvidu armiju, centās stāties pretī [[Čārlzs Kornvolis|Čārlzam Kornvolisam]] dienvidu štatos, taču cieta sakāvi kaujā pie Kamdenas ([[Dienvidkarolīna]]) un tika atbrīvots no komandiera posteņa. Sakāves iemeslus izmeklēja īpaša komisija, kas Geitsam nekādas apsūdzības neizvirzīja.

Pēc kara beigām viņš dzīvoja plantācijā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], 1790. gadā atbrīvoja savus vergus un apmetās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]].

== Literatūra ==
* Mintz, Max M (1990). The Generals of Saratoga: John Burgoyne and Horatio Gates. Yale University Press. ISBN 978-0-300-04778-3.
* Nelson, Paul David. General Horatio Gates: A Biography. Louisiana State Univ Pr; First edition, 1976. ISBN 0807101591.
* Patterson, Samuel W. Horatio Gates: Defender of American Liberties. New York: Columbia University Press, 1941.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://dlib.nyu.edu/findingaids/html/nyhs/gates/index.html The Horatio Gates papers, 1726-1828 at the New York Historical Society]

{{DEFAULTSORT:Geitss, Horācijs}}
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ASV]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]</text>
      <sha1>7uzcdaq4ecdcuq29kkisyx83clzaxr5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Chief Keef</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525278</id>
    <revision>
      <id>4471720</id>
      <parentid>4158789</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:07:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3854" sha1="66mxjrjdofdpb7ssai2knecgiarvl39" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Kīts Farels Kozarts
| Vārds_orig = ''Keith Farrelle Cozart''
| Attēls = Chief Keef 2019 performance.jpg
| Att_izm = 250px
| Apraksts = ''Chief Keef'' 2019. gadā
| Pseidonīms = ''Chief Keef''
| Dzimis = 1995. gada 15. augustā
| Žanrs = [[hiphops]], drills, [[mamblreps]], pankreps
| Dz_vārds = Kīts Farels Kozarts
| Gadi = 2008—pašlaik
}}

'''Kīts Farels Kozarts''' (dzimis 1995. gada 15. augustā),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.xxlmag.com/from-the-mag-chief-keef-at-home/|title=From The Mag: Chief Keef At Home - XXL|last=Buyanovsky|first=Dan Buyanovsky|website=XXL Mag|access-date=2023-02-12|language=en}}&lt;/ref&gt; skatuves vārds — '''''Chief Keef''''', ir amerikāņu reperis, [[dziedātājs]], dziesmu autors un ierakstu producents. Viņa mūzika pirmo reizi kļuva populāra [[2010. gadi|2010. gadu]] sākumā [[Čikāga|Čikāgas Dienvidsaidas]] vidusskolēnu vidū.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/artist/chief-keef-mn0002937107/biography|title=Chief Keef Biography, Songs, &amp; Albums|website=AllMusic|access-date=2023-02-12|language=en}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā viņa populāro singlu &quot;''I Don't Like''&quot; remiksēja amerikāņu reperis [[Kanje Vests]], singls sasniedza ''[[Billboard Tops|Billboard Rap Top 20]]'', tādējādi vēl vairāk popularizējot Kozarta mūziku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Starp lielākajiem ierakstu izdevējiem izveidojās izsoles karš, Kozartam beigās slēdzot līgumu ar ''[[Interscope Records|Interscope]]''. 2012. gada decembrī tika izdots debijas albums ''Finally Rich'', kurā iekļauti singli &quot;''I Don't Like''&quot; un &quot;''Love Sosa''&quot;, kas popularizēja [[Čikāga|Čikāgas]] repa apakšžanra drillu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/artists/30357-chief-keef/|title=Chief Keef - Albums, Songs, and News|website=Pitchfork|access-date=2023-02-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Chief Keef savas karjeras laikā ir saskāries ar vairākām juridiskām problēmām, tostarp apsūdzībām par ieroču glabāšanu, mājas arestu un Čikāgas varas iestāžu noteiktu uzstāšanās aizliegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stereogum.com/1818438/banned-by-chicago-mayor-chief-keef-says-hologram-show-will-go-on-in-a-secret-location/news/|title=Banned By Chicago Mayor, Chief Keef Says Hologram Show Will Go On In A Secret Location|website=Stereogum|access-date=2023-02-12|date=2015-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan 2014. gada beigās Interscope ar viņu lauza līgumu un vēlāk Kozarts parakstīja līgumu ar ierakstu studiju [[Gucci Mane|1017 Records]], viņš turpināja veidot mūzikas projektus ar savu zīmolu ''Glo Gang''. Šie albumi bija: ''Nobody'' (2014), ''Back from the Dead 2'' (2014), ''Bang 3'' (2015) un ''Thot Breaker'' (2017).

Kopš 2010. gadu beigām kritiķi, ņemot vērā ''Chief Keef'' mūzikas stila ietekmi uz citiem māksliniekiem, ir viņu izcēluši kā drilla apakšžanra pamatlicēju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theoutline.com/post/3359/chief-keef-influence-essay|title=How Chief Keef became the most influential hip-hop artist of his generation|last=Drake|first=David|website=The Outline|access-date=2023-02-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hypefreshmag.com/music/how-has-chief-keef-been-an-influence-in-rap|title=How Has Chief Keef Been An Influence In Rap? - hypefresh. {{!}} Exploring Culture.|website=web.archive.org|access-date=2023-02-12|date=2018-05-10|archive-date=2018-05-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20180510050729/https://hypefreshmag.com/music/how-has-chief-keef-been-an-influence-in-rap}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:&quot;SoundCloud&quot; reperi]]</text>
      <sha1>66mxjrjdofdpb7ssai2knecgiarvl39</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Kulbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527512</id>
    <revision>
      <id>4471634</id>
      <parentid>4469012</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:46:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Politiskā darbība */</comment>
      <origin>4471634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4902" sha1="5bwgqz5ueu4bs1745hgk8uxj4zob00c" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andris Kulbergs
| vārds_orģ = 
| attēls = Andris Kulbergs 2023.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Andris Kulbergs 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|05|26}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = bez partijas
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[uzņēmējs]]
| alma_mater = [[Starptautiskā Konkordijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| apvienība = [[Apvienotais saraksts]]
}}
'''Andris Kulbergs''' (dzimis {{dat|1979|05|26}}) ir [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1979. gada 26. maijā automehāniķa un Latvijas Antīko automobiļu kluba prezidenta [[Viktors Kulbergs|Viktora Kulberga]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas komercskola|Rīgas komercskolā]] (1996—1998), studēja [[Tallina]]s [[Starptautiskā Konkordijas Universitāte|Starptautiskajā Konkordijas universitātē]], kur 2002. gadā ieguva bakalaura grādu starptautiskajā biznesā. 2004. gadā sāka studēt Rīgas Biznesa skolā.

Strādājis SIA &quot;[[Lattelekom]]&quot; par mārketinga programmu vadītāju un starptautisko attiecību vadītāju (2001—2003), tad par SIA &quot;Auto Torino&quot; rīkotājdirektoru (2003—2005), SIA &quot;Auto Group Baltic&quot; reģionālo vadītāju (2005—2008) un līdz 2013. gadam par &quot;Inchcape&quot; uzņēmumu grupas vadītāju Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/vards-pelna-vairs-neeksiste.-intervija-ar-andri-kulbergu-no-inchcape-645741 Vārds &quot;peļņa&quot; vairs neeksistē. Intervija ar Andri Kulbergu no &quot;Inchcape&quot;] diena.lv 2009. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;

2022. gadā A. Kulbergs bija SIA &quot;VK Development&quot; un biedrības &quot;Auto Asociācija&quot; valdes priekšsēdētājs, kā arī [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s (LDDK) padomes loceklis.

=== Politiskā darbība ===
2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Kulbergu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/apvienotais-saraksts-latvijas-zala-partija-latvijas-regionu-apvieniba-liepajas-partija/813-andris-kulbergs Andris Kulbergs] lsm.lv/velesanas2022&lt;/ref&gt; (sarakstā viņš pārstāvēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidoto biedrību &quot;Apvienotais Latvijas saraksts&quot;, kas 2023. gadā pārdēvēta par &quot;U18&quot; un 2026. g. - par &quot;Latvijas Restarts&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/latvijas-restarts/40008317099|title=Latvijas Restarts, 40008317099 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft  IT|access-date=2026-05-22|date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības &quot;Apvienotais saraksts&quot;, taču netika ievēlēts.

Pēc [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentes]] [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] {{dat|2026|5|14|Ģ|bez}} paziņojuma par demisiju {{dat|2026|5|16|L|bez}} [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] Ministru prezidenta amatam nominēja Andri Kulbergu, uzliekot viņam par pienākumu līdz {{dat|2026|5|25|D|bez}} sniegt ziņojumu Valsts prezidentam par progresu jaunas koalīcijas izveidē. Preses konferencē Kulbergs pauda gatavību izveidot iespējami plašu &quot;rīcības koalīciju&quot;, ietverot [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]], [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], Apvienoto sarakstu, [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]] un [[Progresīvie|Progresīvos]]. Kā prioritātes nākamās valdības darbam Kulbergs izvirzīja valsts budžeta pārskatīšanu, drošību, tai skaitā, ārlietas, drošu [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] norisi, kā arī korupcijas un karteļu apkarošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=YiU8t7WvNjQ|title=Valsts prezidenta paziņojums pēc konsultācijām ar visu Saeimas frakciju deleģētajiem pārstāvjiem|publisher=Valsts prezidenta kanceleja|date={{dat|2026|5|16|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|16|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kulbergs, Andris}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>5bwgqz5ueu4bs1745hgk8uxj4zob00c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>CPU laiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>528993</id>
    <revision>
      <id>4471877</id>
      <parentid>4226452</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T01:12:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471877</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8858" sha1="mc45lrlim74qfnvqucrk4hfbz0ah95h" xml:space="preserve">[[Attēls:CpuTimeonSingleCpuMultiTaskingSystem.svg|thumb|450x450px|CPU laiks vienā CPU daudzuzdevumu sistēmā]]
'''CPU laiks''' (vai '''procesa laiks''') ir [[laiks]], kurā [[centrālais procesors]] (CPU) tiek izmantots [[datorprogramma]]s vai [[operētājsistēma]]s [[Instrukciju kopa|instrukciju]] apstrādei pretstatā pagājušajam laikam, kas ietver, piemēram, [[Ievade/izvade|ievades/izvades]] (Input/Output) darbību gaidīšanu vai pāreju uz mazjaudas (dīkstāves) režīmu. CPU laiks tiek mērīts sistēmas laikā vai sekundēs. Bieži vien ir lietderīgi izmērīt CPU laiku procentos no CPU jaudas, ko sauc par '''CPU lietojumu.''' CPU laikam un CPU lietojumam ir divi galvenie pielietojumi.

'''CPU laiks''' tiek izmantots, lai kvantitatīvi noteiktu divu funkcionāli identisku [[Algoritms|algoritmu]] kopējo empīrisko efektivitāti. Piemēram, jebkurš [[datu šķirošanas algoritms]] ņem nešķirotu sarakstu un atgriež sakārtotu sarakstu, un to darīs deterministiskā soļu skaitā, pamatojoties uz doto ievades sarakstu. Tomēr burbuļkārtošanai un sapludināšanas kārtošanai ir atšķirīga darbības laika sarežģītība, tāpēc sapludināšanas kārtošana tiek paveikta mazāk soļos. Bez jebkādām zināšanām par abu algoritmu darbību, lielāks CPU laiks burbuļkārtošanai parāda, ka tas ir mazāk efektīvs konkrētiem ievades datiem par sapludināšanas kārtošanu.

Šis mērījumu veids ir īpaši noderīgs, salīdzinot līdzīgus algoritmus, kuru sarežģītība nav triviāla. Šajā gadījumā reālajam laikam (faktiski pagājušajam laikam) nav nozīmes, [[dators]] var izpildīt programmu lēnāk vai ātrāk atkarībā no reālajiem mainīgajiem, piemēram, CPU temperatūras, kā arī citiem operētājsistēmas mainīgajiem, piemēram, procesa prioritātes.

'''CPU lietojumu''' izmanto, lai kvantitatīvi noteiktu, kā procesors tiek koplietots starp datorprogrammām. Liels CPU lietojums vienai programmai var norādīt, ka tai ir ļoti nepieciešama apstrādes [[jauda]] vai tā var darboties nepareizi, piemēram, tā ir iekļuvusi bezgalīgā cilpā. CPU laiks ļauj izmērīt apstrādes jaudu, kas nepieciešama vienai programmai, novēršot traucējumus, piemēram, laiku, kas pavadīts, gaidot ievadi vai tiek apturēts, lai ļautu darboties citām programmām.

Turpretim pagājušais reālais laiks (vai vienkārši reālais laiks vai sienas pulksteņa laiks) ir laiks, kas paiet no datorprogrammas sākuma līdz beigām, ko mēra ar parastu pulksteni. Pagājušajā reālajā laikā ir iekļauts ievades/izvades laiks, visas vairākuzdevumu aizkavēšanās un visi citi gaidīšanas veidi, kas rodas programmā.

== Apakšnodaļa ==
CPU laiku vai CPU lietojumu var ziņot vai nu katram pavedienam, katram procesam vai visai sistēmai. Turklāt atkarībā no tā, ko tieši CPU darīja, ziņotās vērtības var iedalīt:

* '''Lietotāja laiks''' ir laiks, cik ilgi centrālais procesors bija aizņemts, izpildot kodu lietotāja telpā.
* '''Sistēmas laiks''' ir laiks, cik ilgi centrālais procesors bija aizņemts, izpildot kodu kodola telpā. Ja šī vērtība ir norādīta pavedienam vai procesam, tā norāda laiku, cik ilgi kodols veica darbu izpildes konteksta vārdā, piemēram, pēc pavediena sistēmas izsaukuma.
* '''Dīkstāves laiks''' (tikai visai sistēmai) ir laiks, kurā centrālais procesors nebija aizņemts, vai, pretējā gadījumā, laiks, cik ilgi tas izpildīja sistēmas dīkstāves procesu. Dīkstāves laiks faktiski mēra neizmantoto CPU jaudu.
* '''Nozagšanas laiks''' (tikai visai sistēmai) virtualizētajā aparatūrā ir laiks, cik ilgi [[operētājsistēma]] bija paredzējusi izpildei, bet to neļāva hipervizors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibm.com/developerworks/linux/linux390/perf/tuning_cputimes.html|title=CPU time accounting|last=Ehrhardt|first=Christian|publisher=[[IBM]]|access-date=2014-08-05|date=July 2010}}&lt;/ref&gt; Tas var notikt, ja fiziskajā aparatūrā darbojas vairākas viesu operētājsistēmas un hipervizors izvēlējās piešķirt CPU laika slotu citai.

== Unix komandas CPU laikam ==
[[Attēls:CPU_Time.png|thumb|450x450px| Procesu tabula ar dažādu procesu CPU laiku Unix tipa ([[GNU]] / [[GNU/Linux|Linux]]) sistēmā]]

=== Unix komandu ''augšpusē'' ===
[[Unix]] komandu procesu tabula (top) nodrošina CPU laiku, prioritāti, pagājušo reālo laiku un citu informāciju par visiem procesiem un atjaunina to reālajā laikā.

=== Unix komandas ''laiks'' ===
[[Unix]] komandas laiks drukā Unix procesa CPU laiku un pagājušo reālo laiku.&lt;syntaxhighlight lang=&quot;console&quot;&gt;
% gcc nextPrimeNumber.c -o nextPrimeNumber
% time ./nextPrimeNumber 30000007
Prime number greater than 30000007 is 30000023
0.327u 0.010s 0:01.15 28.6%   0+0k 0+0io 0pf+0w
&lt;/syntaxhighlight&gt;Šis process kopumā aizņēma 0,337 sekundes CPU laika, no kurām 0,327 sekundes tika pavadītas lietotāja telpā un pēdējās 0,010 sekundes kodola režīmā procesa vārdā. Pagājušais reālais laiks bija 1,15 sekundes.

Zemāk ir norādīts iepriekš minētajā piemērā izmantotās lietojumprogrammas nextPrimeNumber pirmkods.&lt;syntaxhighlight lang=&quot;c&quot;&gt;
// nextPrimeNumber.c
#include &lt;stdio.h&gt;
#include &lt;stdlib.h&gt;

int isPrimeNumber(unsigned long int n) {
  for (int i = 2; i &lt;= (n &gt;&gt; 1); ++i)
    if (n % i == 0) return 0;
  return 1;
}

int main(int argc, char *argv[]) {
  unsigned long int argument = strtoul(argv[1], NULL, 10), n = argument;
  while (!isPrimeNumber(++n));

  printf(&quot;Prime number greater than %lu is %lu\n&quot;, argument, n);
  return 0;
}
&lt;/syntaxhighlight&gt;

== POSIX funkcijas &lt;code&gt;clock()&lt;/code&gt; un &lt;code&gt;getrusage()&lt;/code&gt; ==
POSIX funkcijas '''&lt;code&gt;clock()&lt;/code&gt;''' un '''&lt;code&gt;getrusage()&lt;/code&gt;''' var izmantot, lai iegūtu CPU laiku, ko patērē jebkurš process POSIX vidē. Ja process ir daudzpavedienu, CPU laiks ir visu pavedienu summa. Linux, sākot no kodola 2.6.26, ir parametrs RUSAGE_THREAD, kas ved uz resursu izmantošanas statistiku tikai izsaucošajam pavedienam.

== Kopējais CPU laiks ==
Vairāku procesoru iekārtās datorprogramma apstrādei var izmantot divus vai vairākus [[Centrālais procesors|CPU]], izmantojot [[Paralēlā skaitļošana|paralēlās apstrādes]] plānošanu. Šādās situācijās tiek izmantots ''kopējā CPU laika'' jēdziens, kas ir CPU laika summa, ko patērē visi datorprogrammas izmantotie CPU.

== CPU laiks un pagājušais reālais laiks ==
Pagājušais reālais laiks vienmēr ir lielāks vai vienāds ar CPU laiku datorprogrammām, kuras apstrādei izmanto tikai vienu CPU. Ja Ievade/Izvade vai citi resursi nav jāgaida, pagājušais reālais laiks un CPU laiks ir ļoti līdzīgi.

== CPU laiks un pagājušais reālais laiks paralēlai apstrādes tehnoloģijai ==
Ja programma izmanto [[Paralēlā skaitļošana|paralēlo apstrādi]], kopējais CPU laiks šai programmai būtu lielāks nekā tās pagājušais reālais laiks. Kopējais CPU laiks/CPU skaits būtu tāds pats kā pagājušajā reālajā laikā, ja darba slodze ir vienmērīgi sadalīta katram CPU un nav jāgaida Ievade/Izvade vai citi resursi.

Piemērs: lietojumprogramma, kas tiek izpildīta uz [[Daudzkodolu procesors|seškodolu procesora]], izveido trīs Unix procesus, lai izpildītu lietotāja prasības. Katrs no šiem trim procesiem veido divus pavedienus, kopā uzskaitot 6 darba pavedienus. Aprēķini ir vienmērīgi sadalīti pa 6 neatkarīgiem pavedieniem. Ja nav jāgaida resursi, paredzams, ka kopējais CPU laiks sešas reizes pārsniedz pagājušo reālo laiku.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

* {{Grāmatas atsauce|title=CPU Design: Answers to Frequently Asked Questions|first=Chandra|last=Thimmannagari|date=2005-01-01|publisher=Springer|page=[https://archive.org/details/cpudesignanswers00thim_0/page/68 68]|isbn=0-387-23799-2|url=https://archive.org/details/cpudesignanswers00thim_0/page/68}}

* {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gnu.org/software/libc/manual/html_node/Processor-And-CPU-Time.html#Processor-And-CPU-Time|title=Processor And CPU Time|website=The GNU C Library|access-date=2014-08-05|date=2014-02-09|archive-date=2021-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20211227075618/http://www.gnu.org/software/libc/manual/html_node/Processor-And-CPU-Time.html#Processor-And-CPU-Time}}

* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.opengroup.org/onlinepubs/000095399/functions/clock.html|title=clock - report CPU time used|website=The Open Group Base Specifications Issue 6, IEEE Std 1003.1, 2004 Edition|access-date=2014-08-05}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.opengroup.org/onlinepubs/000095399/functions/getrusage.html|title=getrusage - get information about resource utilization|website=The Open Group Base Specifications Issue 6, IEEE Std 1003.1, 2004 Edition|access-date=2014-08-05}}
[[Kategorija:Datoru veiktspēja]]</text>
      <sha1>mc45lrlim74qfnvqucrk4hfbz0ah95h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Al Nassr</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530388</id>
    <revision>
      <id>4471980</id>
      <parentid>4372676</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:18:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471980</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5713" sha1="l49j7lq9guu2zkw51t8jxfsyxvwhrr0" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 
| bg_color = 
| nos = ''Al-Nassr FC''
| logo = Logo Al-Nassr.png
| pilns = Al-Nassr futbola klubs
| iesauka = Al-Aalami (Pasaules klubs)&lt;br /&gt;Faris Najd (Najdas bruņinieki)
| pilsēta = {{vieta|Saūda Arābija|Rijāda}}
| dib = 1955
| dib_mēn = 10
| dib_dat = 24
| stad = BKT Stadium
| ietilp = 25 000
| prez = Āngs Suparmans
| tren = nav
| līga = [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]
| sez = 2025.-2026. sezona
| poz = 1. vieta
| pattern_la1 = _alnassr2526h
| pattern_b1 = _alnaasr2526h
| pattern_ra1 = _alnassr2526h
| pattern_sh1 = _alnassr2526h
| pattern_so1 = _alnassr2526hl
| leftarm1 = f0f37f
| body1 = f0f37f
| rightarm1 = f0f37f
| shorts1 = 0a1e50
| socks1 = f0f37f
| pattern_la2 = _alnassr2526a
| pattern_b2 = _alnassr2526a
| pattern_ra2 = _alnassr2526a
| pattern_sh2 = _alnassr2526a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 00122c
| body2 = 00122c
| rightarm2 = 00122c
| shorts2 = 00122c
| socks2 = 00122c
| pattern_la3 = _alnassr2526t
| pattern_b3 = _alnassr2526t
| pattern_ra3 = _alnassr2526t
| pattern_sh3 = _alnassr2526t
| pattern_so3 = _alnassr2526tl
| body3 = f7f7f7
| leftarm3 = f7f7f7
| rightarm3 = f7f7f7
| shorts3 = f7f7f7
| socks3 = f7f7f7
| website = https://alnassr.sa
| logo_izm =
}}
'''''Al-Nassr FC''''' ({{val|ar|نادي النصر السعودي}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alnassr.sa/|title=نادي النصر – موقع نادي النصر الرسمي|date=2020. gada 17. nov.|website=web.archive.org|access-date=2023. gada 4. janvāris|archive-date=2020. gada 17. novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117021820/https://alnassr.sa/}}&lt;/ref&gt; no [[Rijāda]]s pilsētas, spēlē Saūda Arābijas profesionālajā līgā. ''Al Nassr'' futbola klubs savas mājas spēles aizvada ''BKT Stadium''. Kluba mājas krāsas ir dzeltena un zila.

''Al Nassr'' ir viens no veiksmīgākajiem Saūda Arābijas klubiem ar 27 čempionu tituliem visos turnīros.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20141207045055/http://www.alnassrfc.com/trophies&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Klubs dibināts 1955. gadā. Pirmos nopietnos panākumus klubs guva 20. gadsimta 70. gados, pateicoties tam, ka spēja izaudzināt jaunu talantīgu spēlētāju paaudzi. Deviņdesmitajos gados klubs nokļuva starptautiskajā arēnā, šajā laikā spēja gūt uzvaras vairākās starptautiskās sacensībās, kā arī pārstāvēja Āzijas izlasi [[FIFA Klubu Pasaules kauss|klubu pasaules čempionātā]], kas notika 2000. gada janvārī Brazīlijā, pateicoties dalībai, kurā klubs saņēma iesauku &quot;Pasaules klubs&quot; ({{val|ar|العالمي‎}}). Arī šajā turnīrā klubs saņēma vēsturē pirmo [[FIFA]] [[Fair Play balva|''Fair Play'' balvu]].

== Spēlētāji ==

=== Komandas sastāvs ===
{{updated|2025. gada 10. augustā}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://alnassr.sa/first-team/ |title=First team |publisher=Al Nassr FC |access-date=2 June 2025 |archive-date=21 July 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230721073024/https://alnassr.sa/first-team/ |dead-url=no }}&lt;/ref&gt;
{{fs start|nonumber=|bg=FFFF00|color=0000FF|border=232658}}
{{Fs player|no=1|nat=KSA|name=[[Navafs el Aqidi]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=2|nat=KSA|name=[[Sultāns el Ganams]]|pos=DF|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=3|nat=FRA|name=[[Mohameds Simakans]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=4|nat=KSA|name=[[Naders el Šarari]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=5|nat=KSA|name=[[Abdulelahs el Amri]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=7|nat=POR|name=[[Krištianu Ronaldu]]|pos=FW|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=8|nat=KSA|name=[[Abdulmadžids el Sulaihims]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=10|nat=SEN|name=[[Sadio Manē]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=11|nat=CRO|name=[[Marcelo Brozovičs]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=12|nat=KSA|name=[[Navafs Bušals]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=14|nat=KSA|name=[[Semi el Nedži]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=KSA|name=[[Mohameds Marans]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=17|nat=KSA|name=[[Abdulā el Haibari]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=19|nat=KSA|name=[[Ali el Hasans]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=20|nat=BRA|name=[[Anželu Gabriels]]|pos=MF}}
{{fs mid|nonumber=|bg=FFFF00|color=0000FF|border=232658}}
{{Fs player|no=21|nat=FRA|name=[[Kingslijs Komans]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=23|nat=KSA|name=[[Aimens Jahja]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=24|nat=BRA|name=[[Bentu Krepskis]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=26|nat=ESP|name=[[Injigo Martiness]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=29|nat=KSA|name=[[Abdulrahmans Garībs]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=30|nat=KSA|name=[[Mešari el Nemers]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=36|nat=KSA|name=[[Radžeds el Nadžars]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=46|nat=KSA|name=[[Abdulazizs el Aliva]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=50|nat=KSA|name=[[Madžeds Kašišs]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=58|nat=KSA|name=[[Abdulmaliks el Džabers]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=60|nat=KSA|name=Sāds Hagavi|pos=FW}}
{{Fs player|no=70|nat=KSA|name=Avads Amans|pos=DF}}
{{Fs player|no=79|nat=POR|name=[[Žuau Felikss]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=80|nat=BRA|name=[[Veslijs Hasova]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=83|nat=KSA|name=[[Salems el Nadži]]|pos=DF}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Saūda Arābijas profesionālā līga'''
** Čempioni (11): 1973—74, 1974—75, 1979—80, 1980—81, 1988—89, 1993—94, 1994—95, 2013—14, 2014—15, 2018—19, 2025—26
* '''Saūda Arābijas čempionu kauss'''
** Kausa ieguvēji (6): 1974, 1976, 1981, 1986, 1987, 1990

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{sporta ārējās saites}}
{{futbols-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Nassr}}
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Al Nassr FC]]</text>
      <sha1>l49j7lq9guu2zkw51t8jxfsyxvwhrr0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4472001</id>
      <parentid>4471980</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:40:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4472001</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5984" sha1="e0ydzhy5jwubwlutoqmta40bug66pnb" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 
| bg_color = 
| nos = ''Al-Nassr FC''
| logo = Logo Al-Nassr.png
| pilns = Al-Nassr futbola klubs
| iesauka = Al-Aalami (Pasaules klubs)&lt;br /&gt;Faris Najd (Najdas bruņinieki)
| pilsēta = {{vieta|Saūda Arābija|Rijāda}}
| dib = 1955
| dib_mēn = 10
| dib_dat = 24
| stad = BKT Stadium
| ietilp = 25 000
| prez = Āngs Suparmans
| tren = nav
| līga = [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]
| sez = 2025.-2026. sezona
| poz = 1. vieta
| pattern_la1 = _alnassr2526h
| pattern_b1 = _alnaasr2526h
| pattern_ra1 = _alnassr2526h
| pattern_sh1 = _alnassr2526h
| pattern_so1 = _alnassr2526hl
| leftarm1 = f0f37f
| body1 = f0f37f
| rightarm1 = f0f37f
| shorts1 = 0a1e50
| socks1 = f0f37f
| pattern_la2 = _alnassr2526a
| pattern_b2 = _alnassr2526a
| pattern_ra2 = _alnassr2526a
| pattern_sh2 = _alnassr2526a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 00122c
| body2 = 00122c
| rightarm2 = 00122c
| shorts2 = 00122c
| socks2 = 00122c
| pattern_la3 = _alnassr2526t
| pattern_b3 = _alnassr2526t
| pattern_ra3 = _alnassr2526t
| pattern_sh3 = _alnassr2526t
| pattern_so3 = _alnassr2526tl
| body3 = f7f7f7
| leftarm3 = f7f7f7
| rightarm3 = f7f7f7
| shorts3 = f7f7f7
| socks3 = f7f7f7
| website = https://alnassr.sa
| logo_izm =
}}
'''''Al-Nassr FC''''' ({{val|ar|نادي النصر السعودي}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alnassr.sa/|title=نادي النصر – موقع نادي النصر الرسمي|date=2020. gada 17. nov.|website=web.archive.org|access-date=2023. gada 4. janvāris|archive-date=2020. gada 17. novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117021820/https://alnassr.sa/}}&lt;/ref&gt; no [[Rijāda]]s pilsētas, spēlē Saūda Arābijas profesionālajā līgā. ''Al Nassr'' futbola klubs savas mājas spēles aizvada ''BKT Stadium''. Kluba mājas krāsas ir dzeltena un zila.

''Al Nassr'' ir viens no veiksmīgākajiem Saūda Arābijas klubiem ar 27 čempionu tituliem visos turnīros.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20141207045055/http://www.alnassrfc.com/trophies&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Klubs dibināts 1955. gadā. Pirmos nopietnos panākumus klubs guva 20. gadsimta 70. gados, pateicoties tam, ka spēja izaudzināt jaunu talantīgu spēlētāju paaudzi. Deviņdesmitajos gados klubs nokļuva starptautiskajā arēnā, šajā laikā spēja gūt uzvaras vairākās starptautiskās sacensībās, kā arī pārstāvēja Āzijas izlasi [[FIFA Klubu Pasaules kauss|klubu pasaules čempionātā]], kas notika 2000. gada janvārī Brazīlijā, pateicoties dalībai, kurā klubs saņēma iesauku &quot;Pasaules klubs&quot; ({{val|ar|العالمي‎}}). Arī šajā turnīrā klubs saņēma vēsturē pirmo [[FIFA]] [[Fair Play balva|''Fair Play'' balvu]].

== Spēlētāji ==

=== Komandas sastāvs ===
{{updated|2025. gada 10. augustā}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://alnassr.sa/first-team/ |title=First team |publisher=Al Nassr FC |access-date=2 June 2025 |archive-date=21 July 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230721073024/https://alnassr.sa/first-team/ |dead-url=no }}&lt;/ref&gt;
{{fs start|nonumber=|bg=FFFF00|color=0000FF|border=232658}}
{{Fs player|no=1|nat=KSA|name=[[Navafs el Aqidi]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=2|nat=KSA|name=[[Sultāns el Ganams]]|pos=DF|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=3|nat=FRA|name=[[Mohameds Simakans]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=4|nat=KSA|name=[[Naders el Šarari]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=5|nat=KSA|name=[[Abdulelahs el Amri]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=7|nat=POR|name=[[Krištianu Ronaldu]]|pos=FW|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=8|nat=KSA|name=[[Abdulmadžids el Sulaihims]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=10|nat=SEN|name=[[Sadio Manē]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=11|nat=CRO|name=[[Marcelo Brozovičs]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=12|nat=KSA|name=[[Navafs Bušals]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=14|nat=KSA|name=[[Semi el Nedži]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=KSA|name=[[Mohameds Marans]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=17|nat=KSA|name=[[Abdulā el Haibari]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=19|nat=KSA|name=[[Ali el Hasans]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=20|nat=BRA|name=[[Anželu Gabriels]]|pos=MF}}
{{fs mid|nonumber=|bg=FFFF00|color=0000FF|border=232658}}
{{Fs player|no=21|nat=FRA|name=[[Kingslijs Komans]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=23|nat=KSA|name=[[Aimens Jahja]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=24|nat=BRA|name=[[Bentu Krepskis]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=26|nat=ESP|name=[[Injigo Martiness]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=29|nat=KSA|name=[[Abdulrahmans Garībs]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=30|nat=KSA|name=[[Mešari el Nemers]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=36|nat=KSA|name=[[Radžeds el Nadžars]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=46|nat=KSA|name=[[Abdulazizs el Aliva]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=50|nat=KSA|name=[[Madžeds Kašišs]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=58|nat=KSA|name=[[Abdulmaliks el Džabers]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=60|nat=KSA|name=Sāds Hagavi|pos=FW}}
{{Fs player|no=70|nat=KSA|name=Avads Amans|pos=DF}}
{{Fs player|no=79|nat=POR|name=[[Žuau Felikss]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=80|nat=BRA|name=[[Veslijs Hasova]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=83|nat=KSA|name=[[Salems el Nadži]]|pos=DF}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Saūda Arābijas profesionālā līga'''
** Čempioni (11): 1973—74, 1974—75, 1979—80, 1980—81, 1988—89, 1993—94, 1994—95, 2013—14, 2014—15, 2018—19, 2025—26&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari|website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* '''Saūda Arābijas čempionu kauss'''
** Kausa ieguvēji (6): 1974, 1976, 1981, 1986, 1987, 1990

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{sporta ārējās saites}}
{{futbols-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Nassr}}
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Al Nassr FC]]</text>
      <sha1>e0ydzhy5jwubwlutoqmta40bug66pnb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltā tveice</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530503</id>
    <revision>
      <id>4471724</id>
      <parentid>4064240</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:15:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7806" sha1="dasgdno2yvtgrja2ups5aktzc6piq9u" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Baltā tveice
| operators = 
| attēls = White Heat (1949 poster).jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = ''[[film noir]]''
| režisors = [[Rauls Volšs]]
| producents = [[Luiss Edelmans]]
| scenārijs = * [[Ivans Gofs]]
* [[Bens Robertss]]
| aktieri = * [[Džeimss Kegnijs]]
* [[Virdžīnija Majo]]
* [[Edmonds O'Braiens]]
* [[Mārgareta Viherlija]]
* [[Stīvs Kokrans]]
| mūzika = [[Makss Stainers]]
| oriģinālnos = ''White Heat''
| studija = 
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1949|9|2}}
| ilgums = 114 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|1—1,3 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|1,9—3,9 miljoni}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Baltā tveice&quot;''' ({{Val|en|White Heat}}) ir 1949. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[film noir]]'' filma, kuras režisors ir [[Rauls Volšs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džeimss Kegnijs]], [[Virdžīnija Majo]], [[Edmonds O'Braiens]], [[Mārgareta Viherlija]] un [[Stīvs Kokrans]].

Filma stāsta par psihopātisku noziedznieku Koudiju (Kegnijs), kurš ir apsēsts ar savu māti.

Filmas &quot;Baltā tveice&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1949|9|2|5=bez}}. &quot;Baltā tveice&quot; nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais literatūras oriģinālavots (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais literatūras oriģinālavots]]&quot;. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un mūsdienās uzskatīta par klasiku. 2005. gadā žurnāls ''[[Time]]'' to ierindoja kā vienu no 100 visu laiku labākajām filmām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://entertainment.time.com/2005/02/12/all-time-100-movies/slide/all/|title=Is Full List one of the All-TIME 100 Best Movies?|work=Time|access-date=2023-01-06|issn=0040-781X|language=en-US|archive-date=2022-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220112002839/https://entertainment.time.com/2005/02/12/all-time-100-movies/slide/all/}}&lt;/ref&gt; &quot;Baltā tveice&quot; uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām gangsteru filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.highsnobiety.com/p/20-best-gangster-movies/|title=The 21 Best Gangster Movies of All Time|website=Highsnobiety|access-date=2023-01-06|date=2017-10-05|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cheatsheet.com/entertainment/greatest-gangster-movies-of-all-time.html/|title=25 Greatest Gangster Movies of All Time|last=DeMerritt|first=Paul|website=Showbiz Cheat Sheet|access-date=2023-01-06|date=2017-01-30|language=en-US|archive-date=2023-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230106165646/https://www.cheatsheet.com/entertainment/greatest-gangster-movies-of-all-time.html/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2013/01/10-classic-gangster-movies-better-than-gangster-squad-102494/|title=10 Classic Gangster Movies Better Than ‘Gangster Squad’|last=Staff|first=The Playlist|last2=Staff|first2=The Playlist|website=IndieWire|access-date=2023-01-06|date=2013-01-09|language=en|archive-date=2023-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230106165645/https://www.indiewire.com/2013/01/10-classic-gangster-movies-better-than-gangster-squad-102494/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/gallery/25-classic-gangster-films-784390/|title=25 of Hollywood’s Classic Gangster Films|last=Jang|first=Meena|last2=Jang|first2=Meena|website=The Hollywood Reporter|access-date=2023-01-06|date=2015-03-30|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 97% vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/white_heat|title=White Heat (1949)|website=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=06.01.2023}}&lt;/ref&gt; 2003. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā &quot;kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2023-01-06}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/item/prn-03-211/25-films-added-to-national-film-registry/2003-12-16/|title=Librarian of Congress Adds 25 Films to National Film Registry|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2023-01-06}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
{{Filmas satura brīdinājums}}
[[Attēls:James Cagney in White Heat trailer.jpg|left|thumb|239x239px|[[Džeimss Kegnijs]] filmas sākumā, laupīšanas ainā]]
Artūrs &quot;Kodijs&quot; Džerets ir nežēlīgs psihopātisks noziedznieks un bandas līderis. Lai gan viņš ir precējies ar Vernu, Kodijs ir pārlieku pieķēries savai mātei &quot;Mā&quot; Džeretai, arī noziedzniecei, kas ir vienīgā, kam viņš uzticas. Kad Kodijs un viņa banda aplaupa pasta vilcienu un nogalina četrus cilvēkus, policija viņu tur aizdomās kā vainīgo. Lai izvairītos no iespējamās apsūdzības slepkavībā, viņš tā vietā atzīstas mazāk nopietnā noziegumā — viesnīcas laupīšanā, kuru viņš nekad nav izdarījis un izmanto to kā alibi.

Kodijam tiek piespriests vismaz gads cietumā. Tomēr atbildīgajam izmeklētājam Evansam ir aizdomas, ka Kodija atzīšanās ir bijusi nepatiesa, un viņš iefiltrē cietumā slepeno aģentu Henku Falonu ar pseidonīmu &quot;Viks Pardo&quot;. Viņa uzdevums ir atrast cilvēku, kas atmazgā viņa nozagto naudu. Bandas vadību pārņem &quot;Lielais Eds&quot; Sommers, Kodija labā roka. Viņš sāk arī romānu ar Kodija sievu. Lai atbrīvotos no sava konkurenta, Lielais Eds nolīgst ieslodzīto kolēģi Roju Pārkeru, lai viņš nogalinātu Kodiju. Slepkavības mēģinājumu pēdējā brīdī izjauc Henks Falons, kurš iegūst Kodija uzticību un draudzību. Drīz viņš izturas pret viņu kā pret brāli. Kopā viņi plāno bēgšanu.

Pirms tas notiek, Kodijs saņem ziņas par mātes nāvi. Viņa zināja par Lielā Eda plāniem, un Verna viņai iešāva mugurā. Kodijs piedzīvo nervu sabrukumu, un cietuma ārsti nolemj viņu ievietot psihiatriskajā patvērumā. Kodijs saņem ķīlniekus un kopā ar Henku un kameras biedriem izbēg. Tikko būdams brīvs, Kodijs vispirms nogalina Roju Pārkeru un pēc tam Lielo Edu, kurš, kā apgalvo Verna, ir atbildīgs par viņa mātes nāvi. Kodijs atkal apvienojas ar savu veco bandu un plāno plaša mēroga ielaušanos ķīmiskajā rūpnīcā. Laupīšanas dienā Falons informēja savus kolēģus policijā, kuri aplenc apkārtni. Henks atklāj, ka zādzībā piedalās arī seifu atmūķētājs Bo Krīls, kurš Henku pazīst. Viņš izstāsta Kodijam, ka &quot;Viks Pardo&quot; patiesībā ir policists.
[[Attēls:Virginia Mayo and James Cagney in White Heat trailer.jpg|thumb|242x242px|Majo un Kegnijs]]
Kad starp gangsteriem un policiju izceļas apšaude, Falons aizbēg. Lielāko daļu Kodija bandas biedru policija nošauj, kad tie mēģina aizbēgt. Kodijs meklē patvērumu milzīgas naftas tvertnes virsotnē. Saprotot, ka viņš atrodas bezizejā, Kodijs šauj uz naftas tvertni un kliedz: &quot;Paveicu, mammu! Pasaules virsotne!&quot; (''Made it, Ma! Top of the World!''). Uzreiz pēc tam tvertne eksplodē.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1949. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Krimināldrāmas]]
[[Kategorija:Film noir]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]
[[Kategorija:Krimināltrilleri]]
[[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]]
[[Kategorija:Raula Volša filmas]]</text>
      <sha1>dasgdno2yvtgrja2ups5aktzc6piq9u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Avīzes Nosaukums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>532571</id>
    <revision>
      <id>4471675</id>
      <parentid>4462057</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:21:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9089" sha1="hc1hgekgfj7q100jrnp2iu48r8kgs76" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada februāris}}
{{Preses izdevuma infokaste|title=Avīzes Nosaukums|frequency=Reizi divos mēnešos|firstdate=2022|country={{LAT}}|issn=2592-9135|publisher=Biedrība &quot;Niedrības Bosaukums&quot;|Redakcijas komanda=tests
tests
tests|staff=|editor=Āzis Bafomets &lt;br /&gt;Betija Zvejniece &lt;br /&gt;Kristaps Šulcs &lt;br /&gt;Māra Ulme &lt;br /&gt;Marta Vereskuna &lt;br /&gt;Valters Liberts&lt;br /&gt;|image_size=250px|image_caption=Avīzes Nosaukums #14 – Kam tic mākslinieks?|image_file=[[File:Avīzes Nosaukuma 15 1. vāks.png]]|based=|chiefeditor=|previous_editor=Elīna Vendija &quot;Teo&quot; Rībena &lt;br /&gt;Jāzeps Podnieks &lt;br /&gt; Guntis Kursišs &lt;br /&gt;Marta Andersone &lt;br /&gt;Valters Dakša &lt;br /&gt;Dārta Andersone &lt;br /&gt;}}II-mēnešraksts &quot;'''Avīzes Nosaukums&quot;''' ir avangarda literatūras, mākslas un lopkopības izdevums, kas regulāri iznāk kopš 2022. gada marta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/organization/Menesraksts-Avizes-Nosaukums/1763434|title=Mēnešraksts &quot;Avīzes Nosaukums&quot;|website=literatura.lv|access-date=2022-12-21|language=lv|archive-date=2023-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230130121505/https://literatura.lv/lv/organization/Menesraksts-Avizes-Nosaukums/1763434}}&lt;/ref&gt;

II-mēnešraksta emblēma ir [[Preiļu konceptuālisti|Preiļu konceptuālās dzejas]] skolas dalībnieka [[Einārs Pelšs|Eināra Pelša]] zīmēta govs.

== Vēsture ==
Ar ''Avīzes Nosaukuma'' ideju trijpusēji nāca klajā Valters Dakša, Māra Ulme un Betija Zvejniece pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] eskalācijas 2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/bronhits/valters-daksa-un-avizes-nosaukums.a159184/|title=Valters Dakša un Avīzes nosaukums|website=naba.lsm.lv|access-date=2023-01-30}}&lt;/ref&gt; 

2022. gada 5. septembrī tika oficiāli nodibināta ''Avīzes Nosaukuma'' pastāvīgā redakcija.

Kopš 2023. gada tiek pasniegta ''Avīzes Nosaukuma'' gada balva &quot;Āža Bafometa pateicības balva par ieguldījumu kultūrā, brīvprātīgā darba veicināšanā un nekaunīgos nosaukumos&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/apbalvojumi/1867043|title=&quot;Avīzes Nosaukuma&quot; gada balva &quot;Āža Bafometa pateicības balva par ieguldījumu kultūrā, brīvprātīgā darba veicināšanā un nekaunīgos nosaukumos&quot;|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2024-05-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2025. gada martam ''Avīzes Nosaukumu'' izdeva izdevniecība [[Valters Dakša (izdevniecība)|Valters Dakša]], bet pašlaik – biedrība &quot;Niedrības Bosaukums&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/000740526|title=UR informācijas portāls|website=info.ur.gov.lv|access-date=2025-08-11}}&lt;/ref&gt; No 2026. gada ''Avīzes Nosaukums'' iznāk reizi divos mēnešos, tādējādi tas vairs nav mēnešraksts, bet II-mēnešraksts.

2026. gada [[Latvijas Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvai]] tiek nominēta ''Avīzes Nosaukuma'' &quot;Klusuma&quot; numurā publicētā Birutas Zujānes luga &quot;Sarkanās kurpītes&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://satori.lv/article/pazinoti-latvijas-literaturas-gada-balvas-nominanti-un-specialbalvas-ieguvejs|title=Paziņoti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti un speciālbalvas ieguvējs|publisher=Satori|access-date=01.05.2026.}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Koncepts ==
Katrs ''Avīzes Nosaukuma'' numurs ir tematisks, ik numuru veido jauns viesredaktors, tāpat numuru vizuālais dizains mēdz drastiski mainīties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/valters-daksa-un-menesraksts-avizes-nosaukums.a167938/|title=Valters Dakša un mēnešraksts &quot;Avīzes Nosaukums&quot;|website=klasika.lsm.lv|access-date=2023-01-30}}&lt;/ref&gt;

Izdevumā bieži tiek izmantoti pseidonīmi, piem. Pliāna Stanga, Henrijs Emanuels Zentners, Žans Pols Sārts, Pupa, Rožu dzimtes koks vai krūms, xxfaylosexx [the_big_ba$tards_clan], Klitija Kunilanža, Papildspēle Džokers, Teo, Šeihs Oligarhs, Kormaks, Raibīs, Anna Kā, Anna Bezmiegs u.c.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Šteinbergs|first=Ivars|date=24.03.2022.|title=Literārās mistifikācijas mazā renesanse? Pseidonīmi izdevumā “Avīzes Nosaukums”|journal=Liepājas 29. starptautiskā zinātniskā konference &quot;AKTUALIOS PROBLEMOS LITERATŪROS IR KULTŪROS TYRIMUOSE&quot;}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Numuru tēmas un galvenie redaktori
|'''Nr.p.k.'''
|'''Mēnesis'''
|'''Tēma'''
|'''Galvenais redaktors (-i)'''
|-
|1
|marts 2022
|Pirmā avīze
|Valters Dakša, Māra Ulme, Betija Zvejniece
|-
|2
|aprīlis 2022
|Dakšas mīļākie cilvēki
|Valters Dakša
|-
|3
|maijs 2022
|Absolūti subjektīva pieredze
|Elīna Vendija Rībena
|-
|4
|jūnijs 2022
|Īsta mīlestība negaida
|Līga Neilande
|-
|5
|jūlijs 2022
|Kopābūšana
|Andris Alps, [[Jeļena Glazova]]
|-
|6
|augusts 2022
|Franču numurs
|Valters Liberts
|-
|7
|septembris 2022
|Vasaras expertu numurs
|Betija Zvejniece
|-
|8
|oktobris 2022
|Mūzika
|Linda Gabarejeva, [[Roberts Vilsons (dzejnieks)|Roberts Vilsons]]
|-
|9
|novembris 2022
|Revolūcija
|Ainārs Kamoliņš
|-
|10
|decembris 2022
|Rūķi
|Karlīna Marta Zvirbule
|-
|11
|janvāris 2023
|Cilvēciņi, cilvēciņi
|Māra Ulme
|-
|12
|februāris 2023
|Ekonomika
|Katrīna Jauģiete
|-
|13
|marts 2023
|Vitamīnu antoloģija
|Aleksandrs Barons
|-
|14
|aprīlis 2023
|Drosme
|Uldis Trapencieris
|-
|15
|maijs 2023
|Kam tic mākslinieks?
|Ieva Stalšene
|-
|16
|jūnijs 2023
|Gļuks
|Helmuts Caune
|-
|17
|jūlijs 2023
|Sex&amp;rokenrols
|Ķīna Tabaka
|-
|18
|augusts 2023
|*vēl tiks precizēts*
|[[Matīss Kaža]]
|-
|19
|septembris 2023
|Mīļākais, aizmirstais, nesadzirdētais
|Edvards Kuks
|-
|20
|oktobris 2023
|Valodu māja (valoda)
|Snorre Karkonens-Svensons; [[Elīna Kokareviča]]
|-
|21
|novembris 2023
|Austrumvācija
|Aivars Šaicāns
|-
|22
|decembris 2023
|Antiutopija
|[[Jānis Skutelis]]
|-
|23
|janvāris 2024
|Uguns
|Guntis Kursišs
|-
|24
|februāris 2024
|Reģioni, reģioni, reģioni
|Džeids Vils
|-
|25
|marts 2024
|Talants un disciplīna
|Lauris Bērziņš
|-
|26
|aprīlis 2024
|Stils
|Envija Millere
|-
|27
|maijs 2024
|Citas paaudzes bērniem
|Līva Kukle
|-
|28
|jūnijs 2024
|GAY GAY GAY
|Kriss Odze
|-
|29
|jūlijs 2024
|Valteru numurs
|Valteri
|-
|30
|augusts 2024
|Latgale
|[[Ligija Purinaša]]
|-
|31
|septembris 2024
|Self-help
|Marianna Lapiņa
|-
|32
|oktobris 2024
|Māksla un bizness
|MABOCA
|-
|33
|novembris 2024
|draugiem.lv
|Monta Kučinska
|-
|34
|decembris 2024
|Hruščovka
|Amanda Kaufmane
|-
|35
|janvāris 2025
|Preiļu laiks
|[[Deivids Linčs|Deivida Linča]] gars
|-
|36
|februāris 2025
|Blēži
|Radošā apvienība “Briežrags”
|-
|37
|marts 2025
|ES ESMU SIEVIETE
|Dārta Andersone
|-
|38
|aprīlis 2025
|Lucavsala
|Kristaps Šulcs, Elīza Brice, Lucavsalas kopiena
|-
|39
|maijs 2025
|Laika pēda
|Dainis Kauliņš
|-
|40
|jūnijs 2025
|Protests
|[[Arnis Balčus]]
|-
|41
|jūlijs 2025
|Cik dziļi rakt pinkainu suni?
|Patrīcija Amoliņa
|-
|42
|augusts 2025
|Kalendārs
|Marta Ozola
|-
|43
|septembris 2025
|Telefona numurs
|Selīna Paula Sproģe
|-
|44
|oktobris 2025
|Veidenbaums
|Veidenfestieši
|-
|45
|novembris 2025
|Repa īpašais, noslēpumainais izdevums 
|[[ansis]], [[Arturs Skutelis|Skutelis]]
|-
|46
|decembris 2025
|Klusums
|Eriks Dekoneks
|-
|47
|janvāris/februāris 2026
|Konfabulācija
|[[Rvīns Varde]]
|-
|48
|marts/aprīlis 2026
|KĪNO
|Rūdolfs Deinats
|-
|49
|maijs/jūnijs 2026
|Spirts
|Radošā apvienība &quot;Krakva&quot;
|-
|50
|jūlijs/augusts 2026
|Dzimšana
|Kristīne Jučkoviča
|-
|51
|septembris/oktobis 2026
|Klosteris
|Sabīne Skutele, Violeta Zariņa
|-
|52
|novembris/decembis 2026
|Sports
|[[Ivars Šteinbergs]]
|}

== Iekārtojums ==
II-mēnešrakstam ir atsevišķas regulārās slejas – sapņu sleja, ''Dr. habil. lud.'' Miervalža Baha &quot;Viltus pētniecības&quot;, kā arī anekdošu sleja.

== Galerija ==

&lt;gallery&gt;
Attēls:Avīzes Nosaukuma 2 1. vāks.png|Avīzes Nosaukums #2 – Dakšas mīļākie cilvēki
Attēls:Avīzes Nosaukuma 5 1. vāks.png|Avīzes Nosaukums #5 – Kopābūšana
Attēls:Avīzes Nosaukuma 6 1. vāks.png|Avīzes Nosaukums #6 – Franču numurs
Attēls:Avīzes Nosaukuma 7 1. vāks.png|Avīzes Nosaukums #7 – Vasaras expertu numurs
Attēls:Avīzes Nosaukuma 14 1. vāks.png|Avīzes Nosaukums #14 – Drosme
Attēls:Avīzes Nosaukuma 9 Rullis.jpg|Avīzes Nosaukums #9 – Revolūcija
Attēls:Avīzes Nosaukuma 9 Ruļļi 2.png|Avīzes Nosaukums #9 – Revolūcija
Attēls:Avīzes Nosaukuma 25 1. vāks.png|Avīzes Nosaukums #25 – Talants un disciplīna
Attēls:Avīzes Nosaukuma 30 1. vāks.jpg|Avīzes Nosaukums #30 – Latgale
Attēls:Avīzes Nosaukuma 41 1. vāks.jpg| Avīzes Nosaukums #41 – Cik dziļi rakt pinkainu suni? 
&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://avizesnosaukums.lv/ Izdevuma mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/AvizesNosaukums Lapa sociālajā tīklā Facebook]
* [https://abone.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2561/ Abonēšanas lapa &quot;Latvijas Pastā&quot;]

[[Kategorija:Latvijā izdotie žurnāli]]</text>
      <sha1>hc1hgekgfj7q100jrnp2iu48r8kgs76</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada Lielā Kristapa balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>535447</id>
    <revision>
      <id>4471764</id>
      <parentid>4471515</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:16:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nomināciju paziņošana */ atjaunota novecojusī saite......</comment>
      <origin>4471764</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15482" sha1="8pp6qyioe5ldl0r5ndnw9oyhnwq4olk" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
| name           = 2022. gada Lielā Kristapa balva
| current_awards = 
| image          = 
| imagesize      = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = 
| sponsor        = 
| presenter      = [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]
| host           = [[Ģirts Krūmiņš]]
| date           = {{dat|2023|2|26}}
| location       = [[Rīgas cirks]]
| country        = Latvija
| reward         = 
| winner         = 
| year           = 
| year2          = 
| holder         = 
| website        = {{URL|www.lielaiskristaps.lv}}
| network        = [[Latvijas Televīzija]]&lt;br /&gt;[[lsm.lv|LSM straumēšanas platforma]]
| runtime        = 
| ratings        = 
| producer       = 
| director       = [[Mārtiņš Ķibers]]
| image2         = 
| image2size     = 
| alt2           = 
| caption2       = 
| previous       = [[2021. gada Lielā Kristapa balva|2021]]
| main           = [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]
| next           = [[2023. gada Lielā Kristapa balva|2023]]
}}
'''2022. gada [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]]''' pasniegšanas ceremonija norisinājās 2023. gada 26. februārī [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] telpās. Pirms tam no 23. februāra “Lielā Kristapa” programmā notika filmu pirmizrādes un balvai nominēto filmu seansi. Līdz 24. februārim risinājās balsojums par skatītāju balvu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Nacionālā Kino balva “Lielais Kristaps” izziņo programmu |url=https://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/nacionala-kino-balva-lielais-kristaps-izzino-programmu-125 |publisher=lielaiskristaps.lv}}&lt;/ref&gt; 26. februāra balvu pasniegšanas ceremonijā [[Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)|balvu par mūža ieguldījumu latviešu kino mākslā]] saņēma [[scenārists]] [[Alvis Lapiņš]].

== Nomināciju paziņošana ==
2022. gada Nacionālās kino balvas «Lielais Kristaps» konkursam tika iesniegtas 83 filmas, tai skaitā 14 pilnmetrāžas [[spēlfilma]]s. 2022. gada 5. decembrī paziņoja balvas nominantus. [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filmu &quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot; nominēja divpadsmit kategorijās. Vienpadsmit nominācijas saņēma režisora [[Aiks Karapetjans|Aika Karapetjana]] filma &quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;, bet režisoru [[Raitis Ābele|Raita]] un [[Lauris Ābele|Laura]] Ābeļu filma &quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot; nominēta desmit kategorijās. Paziņoja, ka balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā piešķirta kinodramaturgam [[Alvis Lapiņš|Alvim Lapiņam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Paziņoti «Lielā Kristapa» nominanti |url=https://www.fold.lv/pazinoti-liela-kristapa-nominanti/ |publisher=fold.lv}}&lt;/ref&gt;

== Ceremonija ==
Balvu pasniegšanas ceremonija norisinājās 2023. gada 26. februārī nesen rekonstruētajā [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā. Ceremonijas režisors bija [[Mārtiņš Ķibers]], tekstu autori — Klāvs Mellis un Monta Gāgane, scenogrāfija — Anna Heinrihsone.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ceremonijā godināti «Lielā Kristapa» laureāti; visvairāk balvu lentei «Janvāris» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ceremonija-godinati-liela-kristapa-laureati-visvairak-balvu-lentei-janvaris.a498259/ |publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;

Ceremonijas sākumā kinodramaturgam [[Alvis Lapiņš|Alvim Lapiņam]] pasniedza [[Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)|balvu par mūža ieguldījumu latviešu kino mākslā]]. No dažādās kategorijās nominētajām filmām visvairāk balvu (piecas) saņēma filma &quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;, tai skaitā kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma. Trīs balvas saņēma [[animācijas filma]] &quot;[[Mans laulību projekts]]&quot;. Pa divām balvām saņēma daudzsēriju filma &quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot; un filmas &quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;, &quot;[[Neona pavasaris]]&quot; un &quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;. Filmas &quot;Neona pavasaris&quot; galvenās lomas tēlotājai [[Marija Luīze Meļķe|Marijai Luīzei Meļķei]] piešķīra balvu kā labākajai aktrisei galvenajā lomā, taču savā uzrunā viņa norādīja, ka filmā spēlē varoni, kuru Latvijas valsts pašlaik atsakās atbalstīt, un tādēļ, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums, viņa &quot;Lielā Kristapa&quot; statueti nepieņems un lūdz to nogādāt [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijai]].&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt;

Ceremonijā pasniedza LSM skatītāju balvu. Skatītāju balsojums norisinājās no 3. līdz 24. februārim sabiedrisko mediju portālā [[lsm.lv]]. Tajā uzvarēja un skatītāju simpātiju balvu saņēma seriāls &quot;[[Viss Norm]]&quot; (režisors [[Alberts Viegliņš]], studija ''Centaur Films'').

Pasniedza arī vairākas īpašās balvas, tai skaitā Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas balva, ko saņēma filma &quot;[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]&quot; un tās režisors [[Mārcis Lācis]].

== Laureāti un nominācijas ==
Uzvarētāji atrodas saraksta augšgalā un ir izcelti '''treknrakstā'''.
{| class=wikitable
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | [[Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;'''
** &quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;
** &quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;
** &quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;
** &quot;[[Upurga]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[Mana māte valsts]]&quot;'''
** &quot;[[Bahs pret Covid]]&quot;
** &quot;[[Hekabes jautājums]]&quot;
** &quot;[[Svārstības (filma)|Svārstības]]&quot;{{ref|piezīme|[P 1]}}
** &quot;[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā īsfilma (Lielais Kristaps)|Labākā īsmetrāžas spēlfilma]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma (Lielais Kristaps)|Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Pirmie soļi]]&quot;'''
** &quot;[[Augustā]]&quot;
** &quot;[[Sāc visu no jauna]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[81 metrs]]&quot;'''
** &quot;[[Nr. 105555]]&quot;
** &quot;[[Mierjemā]]&quot;
** &quot;[[No manis nav jābaidās]]&quot;
** &quot;[[Renesanses cilvēks]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā debijas filma (Lielais Kristaps)|Labākā debijas filma]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā animācijas filma (Lielais Kristaps)|Labākā animācijas filma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Tikmēr Lucavsalā]]&quot;'''
** &quot;[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]&quot;
** &quot;[[Sēklis (2022. gada filma)|Sēklis]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[Mans laulību projekts]]&quot;'''
** &quot;[[Dziesma par brīnumskapi]]&quot;
** &quot;[[Dusmukule]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā daudzsēriju filma (Lielais Kristaps)|Labākā daudzsēriju filma]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā studentu filma (Lielais Kristaps)|Labākā studentu filma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot;'''
** &quot;[[Ārčijs un Nellija jeb Kā uzlabot dzīves kvalitāti un nodzīvot līdz 100 gadiem]]&quot;
** &quot;[[Viss Norm]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[Mans kaimiņš nosita manu kaķi]]&quot;'''
** &quot;[[On Line]]&quot;
** &quot;[[Putekļu sūcēju pārdevējs]]&quot;
** &quot;[[Sāc visu no jauna]]&quot;
** &quot;[[Sintēze (filma)|Sintēze]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas režisors]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais dokumentālās filmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais dokumentālās filmas režisors]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Linda Olte]] (&quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;)'''
** [[Viesturs Kairišs]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)
** [[Aiks Karapetjans]] (&quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;)
** [[Raitis Ābele]], [[Lauris Ābele]] (&quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;)
** [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (&quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot;)
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Ivars Seleckis]] (&quot;[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]&quot;)'''
** [[Kristīne Briede]] (&quot;[[Svārstības (filma)|Svārstības]]&quot;)
** [[Pēteris Krilovs]] un [[Iveta Budreviča]] (&quot;[[Hekabes jautājums]]&quot;)
** [[Ieva Ozoliņa]] (&quot;[[Mana māte valsts]]&quot;)
** [[Ivars Zviedris]] (&quot;[[Bahs pret Covid]]&quot;)
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Kārlis Arnolds Avots]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)'''
** [[Kevins Jansenss]] (&quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;)
** [[Ivars Krasts]] (&quot;[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]&quot;)
** [[Mārcis Lācis]] (&quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;)
** [[Ritvars Toms Logins]] (&quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot;)
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Marija Luīze Meļķe]] (&quot;[[Neona pavasaris]]&quot;)'''{{ref|piezīme|[P 2]}}
** [[Emma Skirmante]] (&quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;)
** [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] (&quot;[[Mamma vēl smaida]]&quot;)
** [[Iveta Pole]] (&quot;[[Ūdens garša]]&quot;)
** [[Diāna Krista Stafecka]] (&quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot;)
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Toms Auniņš]] (&quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;)'''
** [[Normunds Griestiņš]] (&quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;)
** [[Ģirts Krūmiņš]] (&quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot;)
** [[Gerds Lapoška]] (&quot;[[Neona pavasaris]]&quot;)
** [[Kaspars Znotiņš]] (&quot;[[Suflieris (filma)|Suflieris]]&quot;)
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Iveta Pole]] (&quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;)'''
** [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)
** [[Alise Dzene]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)
** [[Māra Ķimele]] (&quot;[[Upurga]]&quot;)
** [[Laura Siliņa]] (&quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;)
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais montāžas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais montāžas režisors]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Juris Kursietis]], [[Matīss Gricmanis]], [[Līga Celma-Kursiete]], [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (&quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot;)'''
** [[Viesturs Kairišs]], [[Andris Feldmanis]], [[Līvija Ulmane]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)
** [[Linda Olte]] (&quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;)
** [[Aiks Karapetjans]], [[Aleksandrs Rodionovs]] (&quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;)
** [[Signe Baumane]] (&quot;[[Mans laulību projekts]]&quot;)
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Armands Začs]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)'''
** [[Gatis Belogrudovs]] (&quot;[[Upurga]]&quot;)
** [[Linda Olte]], [[Andris Grants]] (&quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;)
** [[Haralds Ozols]] (&quot;[[Bahs pret Covid]]&quot;)
** [[Paula Popmane]] (&quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;)
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais spēlfilmas operators (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas operators]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais dokumentālās filmas operators (Lielais Kristaps)|Labākais dokumentālās filmas operators]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Aleksandrs Grebņevs]] (&quot;[[Ūdens garša]]&quot;)'''
** [[Jurģis Kmins]] (&quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;)
** [[Valdis Celmiņš]] (&quot;[[Upurga]]&quot;)
** [[Vojcehs Starons]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)
** [[Mārcis Ābele]] (&quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;)
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Gints Bērziņš (kinooperators)|Gints Bērziņš]] (&quot;[[Mājas]]&quot;)'''
** [[Valdis Celmiņš]] (&quot;[[Zemnieki]]&quot;)
** [[Haralds Ozols]] (&quot;[[Bahs pret Covid]]&quot;)
** [[Aigars Sērmukšs]] (&quot;[[Hekabes jautājums]]&quot;)
** [[Jānis Šēnbergs]] (&quot;[[Svārstības (filma)|Svārstības]]&quot;)
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais filmas mākslinieks]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais kostīmu mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais kostīmu mākslinieks]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Ieva Jurjāne]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)'''
** [[Laura Dišlere]] (&quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;)
** [[Jānis Kalniņš (mākslinieks)|Jānis Kalniņš]] (&quot;[[Upurga]]&quot;)
** [[Jurģis Krāsons]] (&quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;)
** [[Zanda Zeidaka]] (&quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;)
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Rūta Lečaite]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)'''
** [[Liene Dobrāja]] (&quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;)
** [[Ilze Grickus]] (&quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;)
** [[Laura Jančauska]], [[Krišjānis Elviks]] (&quot;[[Neona pavasaris]]&quot;)
** [[Jūlija Volkinšteine]] (&quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot;)
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais animācijas filmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais animācijas filmas režisors]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais animācijas filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)|Labākais animācijas filmas mākslinieks]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Signe Baumane]] (&quot;[[Mans laulību projekts]]&quot;)'''
** [[Krista Burāne]] (&quot;[[Dziesma par brīnumskapi]]&quot;)
** [[Dace Rīdūze]] (&quot;[[Dusmukule]]&quot;)
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Signe Baumane]] (&quot;[[Mans laulību projekts]]&quot;)'''
** [[Kristīne Jurjāne]] (&quot;[[Dziesma par brīnumskapi]]&quot;)
** [[Ieva Kauliņa]] (&quot;[[Dusmukule]]&quot;)
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais mūzikas autors (Lielais Kristaps)|Labākais komponists]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā skaņu režija (Lielais Kristaps)|Labākais skaņu režisors]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Platons Buravickis]], [[Huans Ernandezs]] (&quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;)'''
** [[Toms Auniņš]] (&quot;[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]&quot;)
** [[Sniedze Prauliņa]] (&quot;[[Svārstības (filma)|Svārstības]]&quot;)
** [[Kristians Sensini]] (&quot;[[Mans laulību projekts]]&quot;)
** [[Reinis Sējāns]] (&quot;[[Upurga]]&quot;)
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Aleksandrs Vaicahovskis]] (&quot;[[Neona pavasaris]]&quot;)'''
** [[Ernests Ansons]] (&quot;[[81 metrs]]&quot;)
** [[Artis Dukaļskis]] (&quot;[[Upurga]]&quot;)
** [[Jonas Maksvīts]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)
** [[Lukašs Ujčiks]], [[Ivars Kalniņš (skaņu režisors)|Ivars Kalniņš]], [[Jānis Zaneribs]] (&quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;)
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais grima mākslinieka darbs (Lielais Kristaps)|Labākais grima mākslinieka darbs]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Maija Gundare]] (&quot;[[Sema ceļojumi]]&quot;)'''
** [[Ilze Trumpe]] (&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;)
** [[Ieva Sebre]] (&quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot;)
** [[Aija Beata Rjabovska]] (&quot;[[Neona pavasaris]]&quot;)
** [[Zane Žilinska]] (&quot;[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]&quot;)
|}

;Piezīmes:
{{refbegin}}
{{note|piezīme|}} P 1 Filmai piešķirta Īpašā žūrijas atzinība labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas kategorijā — darbam, kas skatītājam ļauj ielūkoties nezināmā, slēgtā vidē, vienlaikus izceļot tajā valdošo nevienlīdzību, aicinot izvērtēt ''status quo'' neaizskaramību.&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
{{note|piezīme|}} P 2 Aktrise savā uzrunā norādīja, ka filmā spēlē varoni, kuru Latvijas valsts pašlaik atsakās atbalstīt, un tādēļ, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums, viņa &quot;Lielā Kristapa&quot; statueti nepieņems un lūdz to nogādāt [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijai]].&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt;
{{refend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.lielaiskristaps.lv}}

{{Apbalvojums-aizmetnis}}
{{Lielais Kristaps}}

[[Kategorija:Lielā Kristapa ceremonijas]]
[[Kategorija:2022. gada kino balvas|lielais kristaps]]</text>
      <sha1>8pp6qyioe5ldl0r5ndnw9oyhnwq4olk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Irānas ieroči</title>
    <ns>14</ns>
    <id>538532</id>
    <revision>
      <id>4471939</id>
      <parentid>3828142</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:10:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Militārisms Irānā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4471939</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="70" sha1="7k90gdk2t6oo9byhi71oyknnp3lic1n" xml:space="preserve">[[Kategorija:Ieroči pēc valsts]]
[[Kategorija:Militārisms Irānā]]</text>
      <sha1>7k90gdk2t6oo9byhi71oyknnp3lic1n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>538869</id>
    <revision>
      <id>4471761</id>
      <parentid>4469962</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:13:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* I grupa */ :</comment>
      <origin>4471761</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="143001" sha1="g6qnpdx7558scfspfoyay9kue88m5ly" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = 2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona
 |              laiks = {{dat|2025|03|21|N}} - {{dat|2026|03|31|N}}
 |     komandu_skaits = 54
 |     konfederācijas = 1
 |             spēles = 204
 |              vārti = 676
 |          skatītāji = 4448339
 |    rezultatīvākais = {{nobr|{{flaga|Norvēģija}} [[Ērlings Holanns]]}} (16 vārti)
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2030]]
}}
'''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] UEFA zonas [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācija]]''' bija atlases sacensības [[UEFA]] izlasēm FIFA Pasaules kausa finālturnīram. UEFA zonā tika izcīnītas 16 ceļazīmes uz finālturnīru.

== Izloze ==
Visas 55 FIFA komandas varēja iesniegt dalību kvalifikācijā. Krievijas futbola izlase kopš 2022. gada 28. februāra [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] dēļ ir diskvalificēta no [[FIFA]] un [[UEFA]] sankcionētām sacensībām.
Grupu turnīra izloze notika 2024. gada 13. decembrī [[Cīrihe|Cīrihē]], Šveicē. Komandas tika izsētas 5 izložu grozos, balstoties uz FIFA pasaules rangu un Nāciju līgas rezultātiem.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! 1. grozs
! 2. grozs
! 3. grozs
! 4. grozs
! 5. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
| {{unbulleted list
|{{fb|ESP}}
|{{fb|NED}}
|{{fb|FRA}}
|{{fb|CRO}}
|{{fb|POR}}
|{{fb|DEN}}
|{{fb|ITA}}
|{{fb|GER}}
|{{fb|ENG}}
|{{fb|BEL}}
|{{fb|SUI}}
|{{fb|AUT}}
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|UKR}}
|{{fb|SWE}}
|{{fb|TUR}}
|{{fb|WAL}}
|{{fb|HUN}}
|{{fb|SRB}}
|{{fb|POL}}
|{{fb|GRE}}
|{{fb|ROU}}
|{{fb|SVK}}
|{{fb|CZE}}
|{{fb|NOR}}
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|SCO}}
|{{fb|SVN}}
|{{fb|IRL}}
|{{fb|ALB}}
|{{fb|MKD}}
|{{fb|GEO}}
|{{fb|FIN}}
|{{fb|ISL}}
|{{fb|NIR}}
|{{fb|MNE}}
|{{fb|BIH}}
|{{fb|ISR}}
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|BUL}}
|{{fb|LUX}}
|{{fb|KOS}}
|{{fb|BLR}}
|{{fb|ARM}}
|{{fb|KAZ}}
|{{fb|AZE}}
|{{fb|EST}}
|{{fb|CYP}}
|{{fb|FRO}}
|{{fb|LVA}}
|{{fb|LTU}}
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|MDA}}
|{{fb|MLT}}
|{{fb|AND}}
|{{fb|GIB}}
|{{fb|LIE}}
|{{fb|SMR}}
}}
|}

== Formāts ==
# kārta - Visas UEFA zonas komandas tika izlozētas 12 grupas pa 4 vai 5 komandām katrā. Pēc divu apļu turnīra izspēlēšanas, katras grupas uzvarētājs kvalificējās finālturnīram. Otro vietu ieguvēji kvalificējās otrajai kārtai.
# kārta - 16 komandas - divpadsmit pirmās kārtas otro vietu ieguvējas un četras labākās Nāciju līgas komandas pēc [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025. gada UEFA Nāciju līgas]] turnīra, kuras pirmajā kārta palika ārpus pirmās un otrās vietas, tika izlozētas 4 kvalifikācijas ceļos, kurā tika izspēlētas divu kārtu izslēgšanas spēles - katra kvalifikācijas ceļa uzvarētāja kvalificējās finālturnīram.

== Grupu turnīrs ==

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=SVK |team3=NIR |team4=LUX

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{fbicon|SVK}}
|name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{fbicon|NIR}}
|name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{fbicon|LUX}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_GER=5 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=16 |ga_GER=3 |status_GER=
|win_SVK=4 |draw_SVK=0 |loss_SVK=2 |gf_SVK=6 |ga_SVK=8 |status_SVK=
|win_NIR=3 |draw_NIR=0 |loss_NIR=3 |gf_NIR=7 |ga_NIR=6 |status_NIR=
|win_LUX=0 |draw_LUX=0 |loss_LUX=6 |gf_LUX=1 |ga_LUX=13 |status_LUX=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}


{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LUX}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044213/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NIR}}
  | vārti1    = [[Aimans Dardari|Dardari]] {{goal|30}}
  | vārti2    = [[Džeimijs Rīds|Rīds]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Šea Čarlzs|Š. Čarlzs]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Džastins Deveni|Deveni]] {{goal|70}}
  | stadions  = Luksemburgas stadions, [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]
  | skatītāji = 9 214
  | tiesnesis = {{flaga|Latvija}} Andris Treimanis
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SVK}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044210/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}}
  | vārti1    = [[Dāvids Hancko|Hancko]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Dāvids Strelecs|Strelecs]] {{goal|55}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''Tehelné pole'', [[Bratislava]]
  | skatītāji = 20 013
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Serdars Gezubujuks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LUX}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044238/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SVK}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Tomāšs Rigo|Rigo]] {{goal|90}}
  | stadions  = Luksemburgas stadions, [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]
  | skatītāji = 8 487
  | tiesnesis = {{flaga|Skotija}} Nikolass Volšs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044233/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NIR}}
  | vārti1    = [[Seržs Gnabrī|Gnabrī]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Florians Vircs|Vircs]] {{goal|72}}
  | vārti2    = [[Īzaks Praiss|Praiss]] {{goal|34}}
  | stadions  = ''[[RheinEnergieStadion]]'', [[Ķelne]]
  | skatītāji = 43 169
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NIR}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044271/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SVK}}
  | vārti1    = [[Patriks Hrošovskis|Hrošovskis]] {{goal|18|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Traijs Hjume|Hjume]] {{goal|81}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Windsor Park]]'', [[Belfāsta]]
  | skatītāji = 18 109
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Glens Nībergs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044267/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LUX}}
  | vārti1    = [[Dāvids Raums|Raums]] {{goal|12}}&lt;br /&gt;[[Jozua Kimmihs|Kimihs]] {{goal|21|11m}}, {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Seržs Gnabrī|Gnabrī]] {{goal|48}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Rhein-Neckar-Arena]]'', [[Zinsheima]]
  | skatītāji = 25 249
  | tiesnesis = {{flaga|Serbija}} Nenads Minakovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NIR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044290/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|31}}
  | stadions  = ''[[Windsor Park]]'', [[Belfāsta]]
  | skatītāji = 17 926
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesus Gils Manzano
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SVK}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044294/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LUX}}
  | vārti1    = [[Ādams Oberts|Oberts]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Ivans Šrancs|Šrancs]] {{goal|72}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]]
  | skatītāji = 13 010
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Rade Obrenovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|LUX}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044313/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|49}}, {{goal|69}}
  | stadions  = Luksemburgas stadions, [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]
  | skatītāji = 9 214
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Džons Brūkss
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SVK}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044317/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NIR}}
  | vārti1    = [[Tomāšs Bobčeks|Bobčeks]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Košices futbola stadions, [[Košice]]
  | skatītāji = 12 093
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|NIR}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044338/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LUX}}
  | vārti1    = [[Džeimijs Donlijs|Donlijs]] {{goal|44|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Windsor Park]]'', [[Belfāsta]]
  | skatītāji = 18 037
  | tiesnesis = {{flaga|Igaunija}} Kristo Tohvers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044338/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SVK}}
  | vārti1    = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|18}}&lt;br /&gt;[[Seržs Gnabrī|Gnabrī]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|36}}, {{goal|41}}&lt;br /&gt;[[Ridls Baku|Baku]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Asans Udraogo|Udraogo]] {{goal|79}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'', [[Leipciga]]
  | skatītāji = 40 120
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=KOS |team3=SLO |team4=SWE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_SLO={{fb|SLO}} |short_SLO={{fbicon|SLO}}
|name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{fbicon|KOS}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_SUI=4 |draw_SUI=2 |loss_SUI=0 |gf_SUI=14 |ga_SUI=2 |status_SUI=
|win_SWE=0 |draw_SWE=2 |loss_SWE=4 |gf_SWE=4 |ga_SWE=12 |status_SWE=
|win_SLO=0 |draw_SLO=4 |loss_SLO=2 |gf_SLO=3 |ga_SLO=8 |status_SLO=
|win_KOS=3 |draw_KOS=2 |loss_KOS=1 |gf_KOS=6 |ga_KOS=5 |status_KOS=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SLO}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044221/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Sandi Lovričs|Lovričs]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žans Vipotniks|Vipotniks]] {{goal|90}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|18}}&lt;br /&gt;[[Jasins Ajari|Ajari]] {{goal|73}}
  | stadions  = [[Stožices stadions]], [[Ļubļana]]
  | skatītāji = 15 679
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hosē Marija Sančess Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044218/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOS}}
  | vārti1    = [[Manuels Akandži|Akandži]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|25}}, {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Silvans Vidmers|Vidmers]] {{goal|39}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Sv. Jakoba Parks]], [[Bāzele]]
  | skatītāji = 33 996
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KOS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044242/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Elviss Redžbekajs|Redžbekajs]] {{goal|26}}&lt;br /&gt;[[Vedats Muriki|Muriki]] {{goal|42}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Fadila Vokri stadions]], [[Priština]]
  | skatītāji = 12 887
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Alards Lindhouts
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044245/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SLO}}
  | vārti1    = [[Niko Elvedi|Elvedi]] {{goal|18}}&lt;br /&gt;[[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Dans Ndojs|Ndojs]] {{goal|38}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Sv. Jakoba Parks]], [[Bāzele]]
  | skatītāji = 12 757
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KOS}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044272/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SLO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Fadila Vokri stadions]], [[Priština]]
  | skatītāji = 12 268
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} [[Marko Gvida]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044269/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|65|11m}}&lt;br /&gt;[[Johans Manzambi|Manzambi]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = [[Friends Arena|Strawberry Arena]], [[Stokholma]]
  | skatītāji = 50 151
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SLO}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044295/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Stožices stadions]], [[Ļubļana]]
  | skatītāji = 14 637
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044292/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Fisniks Aslāni|Aslāni]] {{goal|32}}
  | stadions  = ''Ullevi'', [[Gēteborga]]
  | skatītāji = 36 571
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SLO}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044324/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Fisniks Aslāni|Aslāni]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Žans Karničniks|Karničniks]] {{goal|64|s.v.}}
  | stadions  = [[Stožices stadions]], [[Ļubļana]]
  | skatītāji = 15 382
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Klemāns Tirpēns
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044321/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|13}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|60|11m}}&lt;br /&gt;[[Dans Ndojs|Ndojs]] {{goal|75}}&lt;br /&gt;[[Johans Manzambi|Manzambi]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Benjamins Nijgrens|Nijgrens]] {{goal|33}}
  | stadions  = [[Ženēvas stadions]], [[Ženēva]]
  | skatītāji = 26 458
  | tiesnesis = {{flaga|Beļģija}} Ēriks Lambrehts
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|KOS}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044347/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Florents Muslija|Muslija]] {{goal|74}}
  | vārti2    = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|47}}
  | stadions  = [[Fadila Vokri stadions]], [[Priština]]
  | skatītāji = 11 215
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Davide Masa
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044344/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SLO}}
  | vārti1    = [[Gustavs Lungrens|Lungrens]] {{goal|87}}
  | vārti2    = [[Timijs Makss Elšniks|Elšniks]] {{goal|64}}
  | stadions  = [[Friends Arena|Strawberry Arena]], [[Stokholma]]
  | skatītāji = 25 724
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Maurīcio Mariani 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SCO |team2=DEN |team3=GRE |team4=BLR 

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{fbicon|DEN}}
|name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{fbicon|GRE}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}
|name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{fbicon|BLR}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_DEN=3 |draw_DEN=2 |loss_DEN=1 |gf_DEN=16 |ga_DEN=7 |status_DEN=
|win_GRE=2 |draw_GRE=1 |loss_GRE=3 |gf_GRE=10 |ga_GRE=12 |status_GRE=
|win_SCO=4 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=13 |ga_SCO=7 |status_SCO=
|win_BLR=0 |draw_BLR=2 |loss_BLR=4 |gf_BLR=4 |ga_BLR=17 |status_BLR=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GRE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044220/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BLR}}
  | vārti1    = [[Konstantīns Karetsass|Karetsass]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Vangelis Pavlidis|Pavlidis]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Anastasioss Bakasetass|Bakasetass]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Dmitriss Kurbelis|Kurbelis]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Kristoss Colis|Colis]] {{goal|63}}
  | vārti2    = [[Hermans Barkuskis|Barkuskis]] {{goal|72|11m}}
  | stadions  = [[Karaiskaki stadions]], [[Pireja]]
  | skatītāji = 14 936
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Džareds Žilets
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|DEN}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044217/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Parken stadions|''Parken'' stadions]], [[Kopenhāgena]]
  | skatītāji = 35 369
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Daniels Zīberts]] 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BLR}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044241/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Čē Adamss|Adamss]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Zahars Volkovs|Volkovs]] {{goal|65|s.v.}}
  | stadions  = ZTE Arena, [[Zalaegersega]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Baltkrievija|Sakarā ar Baltkrievijas iesaistīšanos [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumā Ukrainai]] - Baltkrievijas izlases mājas spēles jāaizvada neitrālā laukumā aiz slēgtām durvīm}}
  | skatītāji = 0
  | tiesnesis = {{flaga|Melnkalne}} Nikola Dabanovičs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GRE}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044246/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|DEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Damsgords|Damsgords]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Andreass Kristensens|Kristensens]] {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Rasmuss Hejluns|Hejluns]] {{goal|81}}
  | stadions  = [[Karaiskaki stadions]], [[Pireja]]
  | skatītāji = 31 172
  | tiesnesis = {{flaga|Lietuva}} Donats Rumšs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|9|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BLR}}
  | rezultāts = 0:6
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044260/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|DEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Viktors Froholdts|Froholdts]] {{goal|14}}&lt;br /&gt;[[Rasmuss Hejluns|Hejluns]] {{goal|19}}, {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Patriks Dorgu|Dorgu]] {{goal|45+6}}&lt;br /&gt;[[Anderss Dreijers|Dreijers]] {{goal|66}}, {{goal|78}}
  | stadions  = ZTE Arena, [[Zalaegersega]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Baltkrievija}}
  | skatītāji = 0
  | tiesnesis = {{flaga|Slovākija}} Filips Glova
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|9|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044258/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GRE}}
  | vārti1    = [[Raiens Kristijs|Kristijs]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Luiss Fergusons|Fergusons]] {{goal|80}}&lt;br /&gt;[[Lindons Daiks|Daiks]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    = [[Kosts Cimiks|Cimiks]] {{goal|62}}
  | stadions  = [[Hampden Park|''Hampden Park'']], [[Glāzgova]]
  | skatītāji = 46 006
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044283/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BLR}}
  | vārti1    = [[Čē Adamss|Adamss]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Skots Maktominejs|Maktominejs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Gļebs Kučko|Kučko]] {{goal|90+6}}
  | stadions  = [[Hampden Park|''Hampden Park'']], [[Glāzgova]]
  | skatītāji = 49 346
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Marian Barbu 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|DEN}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044282/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GRE}}
  | vārti1    = [[Rasmuss Hejluns|Hejluns]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Joahims Andersens|Andersens]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Mikels Damsgords|Damsgords]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Kristoss Colis|Colis]] {{goal|63}}
  | stadions  = [[Parken stadions|''Parken'' stadions]], [[Kopenhāgena]]
  | skatītāji = 35 623
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Maikls Olivers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|GRE}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044323/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = [[Anastasioss Bakasetass|Bakasetass]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Konstantīns Karetsass|Karetsass]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Kristoss Colis|Colis]] {{goal|63}}
  | vārti2    = [[Bens Ganons-Douks|Ganons-Douks]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Raiens Kristijs|Kristijs]] {{goal|70}}
  | stadions  = [[Karaiskaki stadions]], [[Pireja]]
  | skatītāji = 18 405
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesus Gils Manzano
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|DEN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044320/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BLR}}
  | vārti1    = [[Mikels Damsgords|Damsgords]] {{goal|11}}&lt;br /&gt;[[Gustavs Isaksens|Isaksens]] {{goal|79}}
  | vārti2    = [[Valērijs Gromiko|Gromiko]] {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Ņikita Demčenko|Demčenko]] {{goal|65}}
  | stadions  = [[Parken stadions|''Parken'' stadions]], [[Kopenhāgena]]
  | skatītāji = 35 493
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Svens Jablonskis
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BLR}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044350/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GRE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ZTE Arena, [[Zalaegersega]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Baltkrievija}}
  | skatītāji = 0
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} Damians Silvestržaks
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044348/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|DEN}}
  | vārti1    = [[Skots Maktominejs|Maktominejs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Lorenss Šanklands|Šanklands]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Kīrans Tīrnijs|Tīrnijs]] {{goal|90+3}}&lt;br /&gt;[[Kenijs Maklīns|Maklīns]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Rasmuss Hejluns|Hejluns]] {{goal|57|11m}}&lt;br /&gt;[[Patriks Dorgu|Dorgu]] {{goal|81}}
  | stadions  = [[Hampden Park|''Hampden Park'']], [[Glāzgova]]
  | skatītāji = 49 587
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=UKR |team3=ISL |team4=AZE 

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{fbicon|UKR}}
|name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{fbicon|ISL}}
|name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{fbicon|AZE}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_FRA=5 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=16 |ga_FRA=4 |status_FRA=
|win_UKR=3 |draw_UKR=1 |loss_UKR=2 |gf_UKR=10 |ga_UKR=11 |status_UKR=
|win_ISL=2 |draw_ISL=1 |loss_ISL=3 |gf_ISL=13 |ga_ISL=11 |status_ISL=
|win_AZE=0 |draw_AZE=1 |loss_AZE=5 |gf_AZE=3 |ga_AZE=16 |status_AZE=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ISL}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044220/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AZE}}
  | vārti1    = [[Viktors Pālsons|Pālsons]] {{goal|45+2}}&lt;br /&gt;[[Īzaks Jūhansons|Jūhansons]] {{goal|47}}, {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Alberts Gudmundsons|Gudmundsons]] {{goal|66}}&lt;br /&gt;[[Kristians Hlinsons|Hlinsons]] {{goal|73}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Laugardalsvöllur stadions|''Laugardalsvöllur'' stadions]], [[Reikjavika]]
  | skatītāji = 4 021
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Sanders van der Eiks
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|UKR}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044217/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Maikls Olise|Olise]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|82}}
  | stadions  = Vroclavas stadions, [[Vroclava]] (Polija) {{refn|group=P|name=Ukraina|Dēļ [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] - Ukrainai spēles jāaizvada neitrālos laukumos}}
  | skatītāji = 38 973
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044241/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UKR}}
  | vārti1    = [[Emins Mahmudovs|Mahmudovs]] {{goal|72|11m}}
  | vārti2    = [[Heorhijs Sudakovs|Sudakovs]] {{goal|51}}
  | stadions  = Tofika Bahramova stadions, [[Baku]]
  | skatītāji = 8 450
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Vasilis Fotiass
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044246/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISL}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45|11m}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|62}}
  | vārti2    = [[Andri Gudjonsens|Gudjonsens]] {{goal|21}}
  | stadions  = [[Parc des Princes|''Parc des Princes'']], [[Parīze]]
  | skatītāji = 40 150
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Antonio Nobre
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ISL}}
  | rezultāts = 3:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044260/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UKR}}
  | vārti1    = [[Mikaels Egils Elertsons|Elertsons]] {{goal|34}}&lt;br /&gt;[[Alberts Gudmundsons|Gudmundsons]] {{goal|59}}, {{goal|75}}
  | vārti2    = [[Ruslans Maļinovskis|Maļinovskis]] {{goal|14}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hucuļaks|Hucuļaks]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Ivans Kaļužnijs|Kaļužnijs]] {{goal|85}}&lt;br /&gt;[[Olehs Očeretko|Očeretko]] {{goal|88}}
  | stadions  = [[Laugardalsvöllur stadions|''Laugardalsvöllur'' stadions]], [[Reikjavika]]
  | skatītāji = 9 111
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Svens Jablonskis
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044258/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AZE}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45+2}}&lt;br /&gt;[[Adrjēns Rabjo|Rabjo]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Florians Tovēns|Tovēns]] {{goal|84}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Parc des Princes|''Parc des Princes'']], [[Parīze]]
  | skatītāji = 40 150
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} Rohits Sagi
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ISL}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044283/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = [[Viktors Pālsons|Pālsons]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Kristians Hlinsons|Hlinsons]] {{goal|70}}
  | vārti2    = [[Kristofers Nkunku|Nkunku]] {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Žans Filips Mateta|Mateta]] {{goal|68}}
  | stadions  = [[Laugardalsvöllur stadions|''Laugardalsvöllur'' stadions]], [[Reikjavika]]
  | skatītāji = 9 151
  | tiesnesis = {{flaga|Izraēla}} Orels Grinfelds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|UKR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044282/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AZE}}
  | vārti1    = [[Oleksijs Hucuļaks|Hucuļaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Ruslans Maļinovskis|Maļinovskis]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Vitālijs Mikoļenko|Mikoļenko]] {{goal|45+3|s.v.}}
  | stadions  = Krakovas stadions, [[Krakova]] (Polija) {{refn|group=P|name=Ukraina}}
  | skatītāji = 6 995
  | tiesnesis = {{flaga|Austrija}} Sebastians Gišamers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|AZE}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044323/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Alberts Gudmundsons|Gudmundsons]] {{goal|20}}&lt;br /&gt;[[Sverrirs Ingasons|Ingasons]] {{goal|39}}
  | stadions  = Netfči arena, [[Baku]]
  | skatītāji = 4 300
  | tiesnesis = {{flaga|Melnkalne}} Nikola Dabanovičs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044320/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UKR}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|55|11m}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Maikls Olise|Olise]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Igo Ekitike|Ekitike]] {{goal|88}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Parc des Princes|''Parc des Princes'']], [[Parīze]]
  | skatītāji = 41 055
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|AZE}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044350/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = [[Renāts Dadasovs|Dadasovs]] {{goal|4}}
  | vārti2    = [[Žans Filips Mateta|Mateta]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Maņess Akliučs|Akliučs]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Šahrudins Magomedalijevs|Magomedalijevs]] {{goal|45|s.v.}}
  | stadions  = Tofika Bahramova stadions, [[Baku]]
  | skatītāji = 29 700
  | tiesnesis = {{flaga|Latvija}} Andris Treimanis
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|UKR}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044348/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISL}}
  | vārti1    = [[Oleksandrs Zubkovs|Zubkovs]] {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hucuļaks|Hucuļaks]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Polijas Armijas stadions, [[Varšava]] (Polija){{refn|group=P|name=Ukraina}}
  | skatītāji = 20 004
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=TUR |team3=GEO |team4=BUL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}
|name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{fbicon|GEO}}
|name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{fbicon|BUL}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_ESP=5 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=21 |ga_ESP=2 |status_ESP=
|win_TUR=4 |draw_TUR=1 |loss_TUR=1 |gf_TUR=17 |ga_TUR=12 |status_TUR=
|win_GEO=1 |draw_GEO=0 |loss_GEO=5 |gf_GEO=7 |ga_GEO=15 |status_GEO=
|win_BUL=1 |draw_BUL=0 |loss_BUL=5 |gf_BUL=3 |ga_BUL=19 |status_BUL=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC+4]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GEO}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044211/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Zuriko Davitašvili|Davitašvili]] {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Hviča Kvarachelija|Kvarachelija]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Merts Mildirs|Mildirs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Kerems Aktirkoglu|Aktirkoglu]] {{goal|41}}, {{goal|52}}
  | stadions  = Borisa Paičadzes Dinamo arena, [[Tbilisi]]
  | skatītāji = 44 238
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Davide Masa
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 21:45 [[UTC+3]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BUL}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044212/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|5}}&lt;br /&gt;[[Marks Kukurelja|Kukurelja]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|38}}
  | stadions  = [[Vasila Levska nacionālais stadions]], [[Sofija]]
  | skatītāji = 40 582
  | tiesnesis = {{flaga|Serbija}} Srdans Jovanovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC+4]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(16:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GEO}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044237/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BUL}}
  | vārti1    = [[Hviča Kvarachelija|Kvarachelija]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Nika Gagnidze|N. Gagnidze]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Žoržs Mikautadze|Mikautadze]] {{goal|65}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Borisa Paičadzes Dinamo arena, [[Tbilisi]]
  | skatītāji = 44 077
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Glens Nībergs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 21:45 [[UTC+3]]
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:6
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044234/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Pedri]] {{goal|6}}, {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|22}}, {{goal|45+1}}, {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|53}}
  | stadions  = Konjas metropoles municipālais stadions, [[Konja]]
  | skatītāji = 32 059
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Maikls Olivers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 21:45 [[UTC+3]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BUL}}
  | rezultāts = 1:6
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044276/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Radoslavs Kirilovs|Kirilovs]] {{goal|13}}
  | vārti2    = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|11}}&lt;br /&gt;[[Viktors Popovs|Popovs]] {{goal|49|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Kenans Jildizs|Jildizs]] {{goal|51}}, {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Zeki Čeliks|Čeliks]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Irfans Kahvedži|Kahvedži]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = [[Vasila Levska nacionālais stadions]], [[Sofija]]
  | skatītāji = 10 059
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Luišs Godinjo
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044275/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GEO}}
  | vārti1    = [[Jeremijs Pino|Pino]] {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|64}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Martineza Valero stadions, [[Elča]]
  | skatītāji = 28 661
  | tiesnesis = {{flaga|Lietuva}} Manfreds Lukjančuks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 21:45 [[UTC+3]]
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044302/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GEO}}
  | vārti1    = [[Kenans Jildizs|Jildizs]] {{goal|14}}&lt;br /&gt;[[Merihs Demirals|Demirals]] {{goal|22}}, {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Junuss Akgins|Akgins]] {{goal|35}}
  | vārti2    = [[Giorgi Kočorašvilli|Kočorašvilli]] {{goal|64}}
  | stadions  = Kocaeli stadions, [[Izmita]]
  | skatītāji = 26 633
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Radu Petresku
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044299/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BUL}}
  | vārti1    = [[Mikels Merino|Merino]] {{goal|35}}, {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Atanass Čerņevs|Čerņevs]] {{goal|79|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|90+2|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Estadio José Zorrilla|''Estadio José Zorrilla'']], [[Valjadolida]]
  | skatītāji = 24 526
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Villijs Delažods
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|GEO}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044325/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|11|11m}}, {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Martins Subimendi|Subimendi]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|35}}
  | stadions  = Borisa Paičadzes Dinamo arena, [[Tbilisi]]
  | skatītāji = 44 314
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Benuā Bastjēns
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044322/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BUL}}
  | vārti1    = [[Hakans Čalhanoglu|Čalhanoglu]] {{goal|18|11m}}&lt;br /&gt;[[Atanass Čerņevs|Čerņevs]] {{goal|83|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Ataturka simtgades stadions, [[Bursa]]
  | skatītāji = 42 756
  | tiesnesis = {{flaga|Skotija}} Niks Volšs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BUL}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044349/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GEO}}
  | vārti1    = [[Georgijs Rusevs|Rusevs]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Filips Krastevs|Krastevs]] {{goal|24}}
  | vārti2    = [[Luka Lokošvilli|Lokošvilli]] {{goal|88}}
  | stadions  = [[Vasila Levska nacionālais stadions]], [[Sofija]]
  | skatītāji = 1 980
  | tiesnesis = {{flaga|Dānija}} Jakobs Kehlets
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044351/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Dani Olmo|Olmo]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|62}}
  | vārti2    = [[Denīzs Gils|Gils]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Salihs Ezdžans|Ezdžans]] {{goal|54}}
  | stadions  = [[La Cartuja stadions|''La Cartuja'' stadions]], [[Sevilja]]
  | skatītāji = 30 812
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=IRL |team3=HUN |team4=ARM

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{fbicon|HUN}}
|name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{fbicon|IRL}}
|name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{fbicon|ARM}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_POR=4 |draw_POR=1 |loss_POR=1 |gf_POR=20 |ga_POR=7 |status_POR=
|win_HUN=2 |draw_HUN=2 |loss_HUN=2 |gf_HUN=11 |ga_HUN=10 |status_HUN=
|win_IRL=3 |draw_IRL=1 |loss_IRL=2 |gf_IRL=9 |ga_IRL=7 |status_IRL=
|win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=5 |gf_ARM=3 |ga_ARM=19 |status_ARM=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC+4]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ARM}}
  | rezultāts = 0:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044211/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Žuau Felikss|Felikss]] {{goal|10}}, {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|21}}, {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žuau Kanselu|Kanselu]] {{goal|32}}
  | stadions  = [[Vazgena Sargsjana republikāniskais stadions]], [[Erevāna]]
  | skatītāji = 14 403
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Entonijs Teilors
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|IRL}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044212/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HUN}}
  | vārti1    = [[Evans Fērgusons|Fērgusons]] {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Adams Ida|Ida]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    = [[Barnabāšs Varga|Varga]] {{goal|2}}&lt;br /&gt;[[Rolands Šallai|Šallai]] {{goal|15}}
  | stadions  = [[Aviva stadions|''Aviva'' stadions]], [[Dublina]]
  | skatītāji = 51 137
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Harms Osmers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC+4]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ARM}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044237/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRL}}
  | vārti1    = [[Eduards Spertsjans|Spertsjans]] {{goal|45+1|11m}}&lt;br /&gt;[[Grants Leons Ranoss|Ranoss]] {{goal|51}}
  | vārti2    = [[Evans Fērgusons|Fērgusons]] {{goal|57}}
  | stadions  = [[Vazgena Sargsjana republikāniskais stadions]], [[Erevāna]]
  | skatītāji = 13 144
  | tiesnesis = {{flaga|Gruzija}} Goga Kikačišvilli
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|HUN}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044234/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = [[Barnabāšs Varga|Varga]] {{goal|22}}, {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Bernardu Silva|B. Silva]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|58|11m}}&lt;br /&gt;[[Žuau Kanselu|Kanselu]] {{goal|86}}
  | stadions  = [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]]
  | skatītāji = 61 473
  | tiesnesis = {{flaga|Beļģija}} Ēriks Lambrehts
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|HUN}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044276/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARM}}
  | vārti1    = [[Daniels Lukāčs|Lukāčs]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Šombors Grubers|Grubers]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]]
  | skatītāji = 57 285
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Kriss Kavana
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044275/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRL}}
  | vārti1    = [[Rubens Nevešs|R. Nevešs]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Žuze Alvalades stadions]], [[Lisabona]]
  | skatītāji = 48 821
  | tiesnesis = {{flaga|Slovākija}} Ivans Kružiaks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|IRL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044302/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARM}}
  | vārti1    = [[Evans Fērgusons|Fērgusons]] {{goal|70}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Aviva stadions|''Aviva'' stadions]], [[Dublina]]
  | skatītāji = 42 292
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Benuā Bastjēns
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044299/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HUN}}
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|22}}, {{goal|45+3}}
  | vārti2    = [[Atila Salai|Salai]] {{goal|8}}&lt;br /&gt;[[Dominiks Soboslai|Soboslai]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = [[Žuze Alvalades stadions]], [[Lisabona]]
  | skatītāji = 47 854
  | tiesnesis = {{flaga|Serbija}} Srdans Jovanovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC+4]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ARM}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044325/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    =  [[Barnabāšs Varga|Varga]] {{goal|33}}
  | stadions  = [[Vazgena Sargsjana republikāniskais stadions]], [[Erevāna]]
  | skatītāji = 14 247
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hosē Marija Sančess Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+0]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|IRL}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044322/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = [[Trojs Parots|Parots]] {{goal|17}}, {{goal|45}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Aviva stadions|''Aviva'' stadions]], [[Dublina]]
  | skatītāji = 50 717
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Glens Nībergs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|HUN}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044349/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRL}}
  | vārti1    = [[Daniels Lukāčs|Lukāčs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Barnabāšs Varga|Varga]] {{goal|37}}
  | vārti2    = [[Trojs Parots|Parots]] {{goal|15|11m}}, {{goal|80}}, {{goal|90+6}}
  | stadions  = [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]]
  | skatītāji = 59 411
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC+0]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(16:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 9:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044351/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARM}}
  | vārti1    = [[Renatu Veiga|Veiga]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|30}}, {{goal|41}}, {{goal|81}}&lt;br /&gt;[[Brunu Fernandešs|Fernandešs]] {{goal|45+3|11m}}, {{goal|52}}, {{goal|72|11m}}&lt;br /&gt;[[Fransišku Konseisau|Konseisau]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = [[Eduards Spertsjans|Spertsjans]] {{goal|18}}
  | stadions  = [[Dragau stadions]], [[Portu]]
  | skatītāji = 46 702
  | tiesnesis = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Irfans Peljto
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=POL |team3=FIN |team4=MLT |team5=LTU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{fbicon|POL}}
|name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{fbicon|FIN}}
|name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{fbicon|LTU}}
|name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{fbicon|MLT}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_NED=6 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=27 |ga_NED=4 |status_NED=
|win_POL=5 |draw_POL=2 |loss_POL=1 |gf_POL=14 |ga_POL=7 |status_POL=
|win_FIN=3 |draw_FIN=1 |loss_FIN=4 |gf_FIN=8 |ga_FIN=14 |status_FIN=
|win_LTU=0 |draw_LTU=3 |loss_LTU=5 |gf_LTU=6 |ga_LTU=15 |status_LTU=
|win_MLT=1 |draw_MLT=2 |loss_MLT=5 |gf_MLT=4 |ga_MLT=19 |status_MLT=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MLT}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019318 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FIN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Olivers Antmans|Antmans]] {{goal|38}}
  | stadions  = Nacionālais stadions, [[Takali]]
  | skatītāji = 5 106
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Simone Soza
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|POL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019323 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LTU}}
  | vārti1    = [[Roberts Levandovskis|Levandovskis]] {{goal|81}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Varšavas_Nacionālais_stadions|Nacionālais stadions]], [[Varšava]]
  | skatītāji = 55 738
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Tasoss Sidiropols
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|LTU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019314 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FIN}}
  | vārti1    = [[Armands Kučis|Kučis]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Gvidas Gineits|Gineits]] {{goal|69}}
  | vārti2    = [[Kāns Kairinens|Kairinens]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Joels Pohjanpalo|Pohjanpalo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = [[S. Darjus un S. Girēna stadions]], [[Kauņa]]
  | skatītāji = 10 421
  | tiesnesis = {{flaga|Beļģija}} Ēriks Lambrehts
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|POL}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019324 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MLT}}
  | vārti1    = [[Karols Sviderskis|Sviderskis]] {{goal|27}}, {{goal|51}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Varšavas_Nacionālais_stadions|Nacionālais stadions]], [[Varšava]]
  | skatītāji = 45 872
  | tiesnesis = {{flaga|Dānija}} Mortens Krogs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MLT}}
  | rezultāts = 0:0 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019319 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LTU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = Nacionālais stadions, [[Takali]]
  | skatītāji = 2 785 
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Marian Barbu 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FIN}}
  | rezultāts = 0:2 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019309 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Denzels Dumfrīss|Dumfrīss]] {{goal|23}}
  | stadions  = [[Helsinku olimpiskais stadions]], [[Helsinki]]
  | skatītāji = 29 483 
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Daniels Zīberts]] 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FIN}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019312 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POL}}
  | vārti1    = [[Joels Pohjanpalo|Pohjanpalo]] {{goal|31|11m}}&lt;br /&gt;[[Benjamins Kālmans|Kālmans]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Jakubs Kivjors|Kivjors]] {{goal|69}}
  | stadions  = [[Helsinku olimpiskais stadions]], [[Helsinki]]
  | skatītāji = 16 511
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoa Pinjeira
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 8:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019307 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MLT}}
  | vārti1    = [[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|9|11m}}, {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|20}}&lt;br /&gt;[[Havi Simonss|Simonss]] {{goal|61}}&lt;br /&gt;[[Donjells Malens|Malens]] {{goal|74}}, {{goal|80}}&lt;br /&gt;[[Noa Langs|Langs]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Mikijs van de Vens|van de Vens]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Eiroborgs, [[Groningena]]
  | skatītāji = 21 006
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Rikardo de Burgoss Bengoetca
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LTU}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019315 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MLT}}
  | vārti1    = [[Gvidas Gineits|Gineits]] {{goal|90+7|11m}}
  | vārti2    = [[Aleksandrs Satariano|Satariano]] {{goal|83}}
  | stadions  = [[S. Darjus un S. Girēna stadions]], [[Kauņa]]
  | skatītāji = 7 854
  | tiesnesis = {{flaga|Gruzija}} Giorgi Kruašvilli
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019308 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POL}}
  | vārti1    = [[Denzels Dumfrīss|Dumfrīss]] {{goal|28}}
  | vārti2    = [[Metijs Kešs|Kešs]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''De Kuip'' stadions, [[Roterdama]]
  | skatītāji = 40 904
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Simone Soza
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LTU}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019313 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = [[Gvidas Gineits|Gineits]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Edvīns Girdvainis|Girdvainis]] {{goal|43}}
  | vārti2    = [[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|11}}, {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Kvintens Timbers|K. Timbers]] {{goal|33}}
  | stadions  = [[S. Darjus un S. Girēna stadions]], [[Kauņa]]
  | skatītāji = 14 797
  | tiesnesis = {{flaga|Azerbaidžāna}} Elcins Masijevs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|POL}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019322 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FIN}}
  | vārti1    = [[Metijs Kešs|Kešs]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Roberts Levandovskis|Levandovskis]] {{goal|45+2}}&lt;br /&gt;[[Jakubs Kamiņskis|Kamiņskis]] {{goal|54}}
  | vārti2    = [[Benjamins Kālmans|Kālmans]] {{goal|88}}
  | stadions  = [[Silēzijas stadions]], [[Hožova]]
  | skatītāji = 50 897
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Rade Obrenovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FIN}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019310 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LTU}}
  | vārti1    = [[Benjamins Kālmans|Kālmans]] {{goal|48}}&lt;br /&gt;[[Adams Marhijevs|Marhijevs]] {{goal|55}}
  | vārti2    = [[Pijs Širvis|Širvis]] {{goal|25}}
  | stadions  = [[Helsinku olimpiskais stadions]], [[Helsinki]]
  | skatītāji = 15 819
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MLT}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019317 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|12|11m}}, {{goal|49|11m}}&lt;br /&gt;[[Tidžani Reinderss|Reinderss]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = Nacionālais stadions, [[Takali]]
  | skatītāji = 9 254
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Duže Strukans
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019305 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FIN}}
  | vārti1    = [[Donjells Malens|Malens]] {{goal|8}}&lt;br /&gt;[[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|38|11m}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|84}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Johana Kruifa arēna]], [[Amsterdama]]
  | skatītāji = 52 387
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LTU}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019316 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Sebastjans Šimaņskis|Šimaņskis]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Roberts Levandovskis|Levandovskis]] {{goal|64}}
  | stadions  = [[S. Darjus un S. Girēna stadions]], [[Kauņa]]
  | skatītāji = 11 741
  | tiesnesis = {{flaga|Čehija}} Ondrejs Berka
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|FIN}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019311 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MLT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džeiks Grehs|Grehs]] {{goal|82}}
  | stadions  = [[Helsinku olimpiskais stadions]], [[Helsinki]]
  | skatītāji = 13 577
  | tiesnesis = {{flaga|Austrija}} Julians Veinbergers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|POL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019321 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = [[Jakubs Kamiņskis|Kamiņskis]] {{goal|43}}
  | vārti2    = [[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|47}}
  | stadions  = [[Varšavas_Nacionālais_stadions|Nacionālais stadions]], [[Varšava]]
  | skatītāji = 56 278
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Maurīcio Mariani 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MLT}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019320 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POL}}
  | vārti1    = [[Irvins Kardona|Kardona]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Tedijs Teima|Teima]] {{goal|68|11m}}
  | vārti2    =  [[Roberts Levandovskis|Levandovskis]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Pavels Všoleks|Všoleks]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Pjotrs Zeliņskis|Zeliņskis]] {{goal|85}}
  | stadions  = Nacionālais stadions, [[Takali]]
  | skatītāji = 10 326
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Igors Pajačs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019306 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LTU}}
  | vārti1    = [[Tidžani Reinderss|Reinderss]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|58|11m}}&lt;br /&gt;[[Havi Simonss|Simonss]] {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Donjells Malens|Malens]] {{goal|62}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Johana Kruifa arēna]], [[Amsterdama]]
  | skatītāji = 46 913
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Luišs Godinjo
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AUT |team2=BIH |team3=ROM |team4=CYP |team5=SMR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_ROM={{fb|ROM}} |short_ROM={{fbicon|ROM}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{fbicon|CYP}}
|name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{fbicon|SMR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_AUT=6 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=22 |ga_AUT=4 |status_AUT=
|win_ROM=4 |draw_ROM=1 |loss_ROM=3 |gf_ROM=19 |ga_ROM=10 |status_ROM=
|win_BIH=5 |draw_BIH=2 |loss_BIH=1 |gf_BIH=17 |ga_BIH=7 |status_BIH=
|win_CYP=2 |draw_CYP=2 |loss_CYP=4 |gf_CYP=11 |ga_CYP=11 |status_CYP=
|win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=8 |gf_SMR=2 |ga_SMR=39 |status_SMR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CYP}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044164/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SMR}}
  | vārti1    = [[Joanis Pitass|Pitass]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Androniks Kakuliss|Kakuliss]] {{goal|86}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = AEK arēna, [[Larnaka]]
  | skatītāji = 2 336
  | tiesnesis = {{flaga|Latvija}} Andris Treimanis
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ROM}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044163/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Armins Gigovičs|Gigovičs]] {{goal|14}}
  | stadions  = [[Arena Națională|Nacionālais stadions]], [[Bukareste]]
  | skatītāji = 49 413
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044176/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CYP}}
  | vārti1    = [[Ermedins Demirovičs|Demirovičs]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Hariss Hajradinovičs|Hajradinovičs]] {{goal|56}}
  | vārti2    = [[Joanis Pitass|Pitass]] {{goal|45+2}}
  | stadions  = Biļino Poļe stadions, [[Zenica]]
  | skatītāji = 7 464
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} Rohits Sagi
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SMR}}
  | rezultāts = 1:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044178/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ROM}}
  | vārti1    = [[Samuele Zanoni|Zanoni]] {{goal|67}}
  | vārti2    = [[Mihele Čivoli|Čivoli]] {{goal|6|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Mihajs Popesku|Popesku]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Rezvans Marins|R. Marins]] {{goal|55|11m}}&lt;br /&gt;[[Janiss Hadži|Hadži]] {{goal|75}}&lt;br /&gt;[[Deniss Alibeks|Alibeks]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = [[Sanmarīno stadions]], [[Serravelle]]
  | skatītāji = 3 556
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} Damians Silvestržaks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(16:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 1:0 
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044196/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SMR}}
  | vārti1    = [[Edins Džeko|Džeko]] {{goal|66}} 
  | vārti2    = 
  | stadions  = Biļino Poļe stadions, [[Zenica]]
  | skatītāji = 11 828
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Luišs Godinjo
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 2:1 
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044195/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ROM}}
  | vārti1    = [[Mihaels Gregoričs|Gregoričs]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Florins Tānase|Tānase]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = [[Ernsta Hapela stadions]], [[Vīne]]
  | skatītāji = 48 500
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Maurīcio Mariani 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ROM}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044204/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CYP}}
  | vārti1    = [[Florins Tānase|Tānase]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Deniss Mans|Mans]] {{goal|45+2}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Arena Națională|Nacionālais stadions]], [[Bukareste]]
  | skatītāji = 45 324
  | tiesnesis = {{flaga|Lietuva}} Donāts Rumšs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SMR}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044207/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|3}}, {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Mihaels Gregoričs|Gregoričs]] {{goal|11}}&lt;br /&gt;[[Kristofs Baumgartners|Baumgartners]] {{goal|27}}
  | stadions  = [[Sanmarīno stadions]], [[Serravelle]]
  | skatītāji = 3 075
  | tiesnesis = {{flaga|Čehija}} Ondrejs Berka
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044230/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CYP}}
  | vārti1    = [[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|54|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''Reiffeisen'' arēna, [[Linca]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Dānija}} Jakobs Kehlets
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SMR}}
  | rezultāts = 0:6
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044228/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Bendžamins Taharovičs|Taharovičs]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Edins Džeko|Džeko]] {{goal|70}}, {{goal|72}}&lt;br /&gt;[[Sameds Baždars|Baždars]] {{goal|81}}&lt;br /&gt;[[Kerims Alejbegovičs|Alejbegovičs]] {{goal|85}}&lt;br /&gt;[[Nihads Mujakičs|Mujakičs]] {{goal|90}}
  | stadions  = [[Sanmarīno stadions]], [[Serravelle]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Albānija}} Enea Džordži
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044256/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Edins Džeko|Džeko]] {{goal|50}}
  | vārti2    = [[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Konrāds Laimers|Laimers]] {{goal|65}}
  | stadions  = Biļino Poļe stadions, [[Zenica]]
  | skatītāji = 11 700
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesus Gils Manzano
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CYP}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044250/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ROM}}
  | vārti1    = [[Loizoss Loizu|Loizu]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Karalampuss Karalamposs|Karalamposs]] {{goal|76}}
  | vārti2    = [[Deniss Drāgušs|Drāgušs]] {{goal|2}}, {{goal|18}}
  | stadions  = GSP stadions, [[Nikosija]]
  | skatītāji = 4 875
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Matejs Jugs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 10:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044264/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SMR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|8}}, {{goal|47}}, {{goal|83}}, {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Mihaels Gregoričs|Gregoričs]] {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Štefans Pošs|Pošs]] {{goal|30}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Konrāds Laimers|Laimers]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Nikolauss Vurmbrands|Vurmbrands]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Ernsta Hapela stadions]], [[Vīne]]
  | skatītāji = 37 500
  | tiesnesis = {{flaga|Izraēla}} Igals Frids
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CYP}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044261/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Konstantīns Laifis|Laifis]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Joanis Pitass|Pitass]] {{goal|90+7|11m}}
  | vārti2    = [[Nikola Katičs|Katičs]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Neofīts Mihails|Mihails ]] {{goal|36|s.v.}}
  | stadions  = AEK arēna, [[Larnaka]]
  | skatītāji = 2 355
  | tiesnesis = {{flaga|Beļģija}} Lorenss Visers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SMR}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044286/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CYP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Loizoss Loizu|Loizu]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Stelios Andreu|Andreu]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Grigors Kastans|Kastans]] {{goal|67|11m}}&lt;br /&gt;[[Androniks Katkulis|Katkulis]] {{goal|79}}
  | stadions  = [[Sanmarīno stadions]], [[Serravelle]]
  | skatītāji = 598
  | tiesnesis = {{flaga|Azerbaidžāna}} Alijars Agajevs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ROM}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044287/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Virgils Gitā|Gitā]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Arena Națională|Nacionālais stadions]], [[Bukareste]]
  | skatītāji = 39 581
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Davide Masa
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|CYP}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044327/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|18|11m}}, {{goal|55}}
  | stadions  = Alfamega stadions, [[Limasola]]
  | skatītāji = 6 012
  | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Urss Šneiders
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044326/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ROM}}
  | vārti1    = [[Edins Džeko|Džeko]] {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Esmirs Bajraktarevičs|Bajraktarevičs]] {{goal|79}}&lt;br /&gt;[[Hariss Tabakovičs|Tabakovičs]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Daniels Birligeja|Birligeja]] {{goal|17}}
  | stadions  = Biļino Poļe stadions, [[Zenica]]
  | skatītāji = 11 459
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Maikls Olivers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044343/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Mihaels Gregoričs|Gregoričs]] {{goal|77}}
  | vārti2    = [[Hariss Tabakovičs|Tabakovičs]] {{goal|12}}
  | stadions  = [[Ernsta Hapela stadions]], [[Vīne]]
  | skatītāji = 48 000
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoa Pinjeira
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ROM}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044346/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SMR}}
  | vārti1    = [[Dante Rosi|Rosi]] {{goal|13|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Štefans Baiarams|Baiarams]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Deniss Mans|Mans]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džakomo Valentini|Valentini]] {{goal|57|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Janiss Hadži|Hadži]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Andrejs Raciu|Raciu]] {{goal|82}}&lt;br /&gt;[[Luiss Munteanu|Munteanu]] {{goal|86|11m}}
  | vārti2    = [[Nikolass Džakopeti|Džakopeti]] {{goal|2}}
  | stadions  = [[Arena Națională|Nacionālais stadions]], [[Bukareste]]
  | skatītāji = 8 426
  | tiesnesis = {{flaga|Somija}} Muhameds el Emara
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NOR |team2=ITA |team3=ISR |team4=EST |team5=MDA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{fbicon|ITA}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}
|name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{fbicon|ISR}}
|name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{fbicon|EST}}
|name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{fbicon|MDA}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_ITA=6 |draw_ITA=0 |loss_ITA=2 |gf_ITA=21 |ga_ITA=12 |status_ITA=
|win_NOR=8 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=37 |ga_NOR=5 |status_NOR=
|win_ISR=4 |draw_ISR=0 |loss_ISR=4 |gf_ISR=19 |ga_ISR=20 |status_ISR=
|win_EST=1 |draw_EST=1 |loss_EST=6 |gf_EST=8 |ga_EST=21 |status_EST=
|win_MDA=0 |draw_MDA=1 |loss_MDA=7 |gf_MDA=5 |ga_MDA=32 |status_MDA=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MDA}}
  | rezultāts = 0:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044171/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Jūlians Rīersons|Rīersons]] {{goal|5}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|23}}&lt;br /&gt;[[Telo Āsgārds|Āsgārds]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Sērlots|Sērlots]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ārons Dēnums|Dēnums]] {{goal|69}}
  | stadions  = Zimbru stadions, [[Kišiņeva]]
  | skatītāji = 9 342
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Matejs Jugs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ISR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044170/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EST}}
  | vārti1    = [[Karls Jakobs Heins|Heins]] {{goal|23|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Eli Dasa|Dasa]] {{goal|75}}
  | vārti2    = [[Maksims Paskotši|Paskotši]] {{goal|10}}
  | stadions  = ''Nagyerdei'' stadions, [[Debrecena]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Izraēla|[[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Izraēla izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
  | skatītāji = 270
  | tiesnesis = {{flaga|Melnkalne}} Nikola Dabanovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ISR}}
  | rezultāts = 2:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044181/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Muhameds Abu Fani|Abu Fani]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Dors Turgemans|Turgemans]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    = [[Dāvids Mēllers Volfs|Mēllers Volfs]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Sērlots|Sērlots]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Kristofers Ajers|Ajers]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|83}}
  | stadions  = ''Nagyerdei'' stadions, [[Debrecena]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Izraēla|[[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Izraēla izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
  | skatītāji = 1 200
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Kriss Kavana
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MDA}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044182/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EST}}
  | vārti1    = [[Jons Nikolesku|Nikolesku]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Mihails Kaimakovs|Kaimakovs]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    = [[Rasmuss Pētsons|Pētsons]] {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Rauno Sapinens|Sapinens]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Matiass Keits|Keits]] {{goal|70}}
  | stadions  = Zimbru stadions, [[Kišiņeva]]
  | skatītāji = 6 112
  | tiesnesis = {{flaga|Beļģija}} Lorenss Visers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|EST}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044189/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISR}}
  | vārti1    = [[Matiass Keits|Keits]] {{goal|31}}
  | vārti2    = [[Dans Bitons|Bitons]] {{goal|39}}, {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Muhameds Abu Fani|Abu Fani]] {{goal|89|11m}}
  | stadions  = [[A. Le Coq Arena|Lillekilas stadions]], [[Tallina]]
  | skatītāji = 5 967
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Villijs Delažods
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044187/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ITA}}
  | vārti1    = [[Aleksanders Sērlots|Sērlots]] {{goal|14}}&lt;br /&gt;[[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|34}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|42}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Ullevaal stadions]], [[Oslo]]
  | skatītāji = 25 796
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hosē Marija Sančess Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|EST}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044200/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|62}}
  | stadions  = [[A. Le Coq Arena|Lillekilas stadions]], [[Tallina]]
  | skatītāji = 11 577
  | tiesnesis = {{flaga|Serbija}} Srdans Jovanovičs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ITA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044198/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MDA}}
  | vārti1    = [[Džakomo Raspadori|Raspadori]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Andrea Kambjāzo|Kambjāzo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Mapei Stadium]], [[Redžo Emīlija]]
  | skatītāji = 18 771
  | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Urss Šneiders
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MDA}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044225/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Dors Perecs|Perecs]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Manors Solomons|Solomons]] {{goal|35}}&lt;br /&gt;[[Tajs Baribo|Baribo]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Oskars Gluhs|Gluhs]] {{goal|77}}
  | stadions  = Zimbru stadions, [[Kišiņeva]]
  | skatītāji = 7 242
  | tiesnesis = {{flaga|Skotija}} Džons Bītons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ITA}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044226/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EST}}
  | vārti1    = [[Moize Kens|Kens]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mateo Retegi|Retegi]] {{goal|69}}, {{goal|89}}&lt;br /&gt;[[Džakomo Raspadori|Raspadori]] {{goal|71}}&lt;br /&gt;[[Alesandro Bastoni|Bastoni]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Stadio Atleti Azzurri d'Italia|''Stadio Atleti Azzurri d'Italia'']], [[Bergamo]]
  | skatītāji = 22 559
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoa Pinjeira
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ISR}}
  | rezultāts = 4:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044248/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ITA}}
  | vārti1    = [[Manuels Lokatelli|Lokatelli]] {{goal|16|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Dors Perecs|Perecs]] {{goal|52}}, {{goal|89}}&lt;br /&gt;[[Alesandro Bastoni|Bastoni]] {{goal|87|s.v.}}
  | vārti2    = [[Moize Kens|Kens]] {{goal|40}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Mateo Politāno|Politāno]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Džakomo Raspadori|Raspadori]] {{goal|81}}&lt;br /&gt;[[Sandro Tonali|Tonali]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = ''Nagyerdei'' stadions, [[Debrecena]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Izraēla}}
  | skatītāji = 2 540
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 11:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044247/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MDA}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Horns Mīre|Mīre]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|11}}, {{goal|36}}, {{goal|43}}, {{goal|52}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Martins Ēdegors|Ēdegors]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Telo Āsgārds|Āsgārds]] {{goal|67}}, {{goal|76}}, {{goal|78|11m}}, {{goal|90+1}}
  | vārti2    = [[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|74|s.v.}}
  | stadions  = [[Ullevaal stadions]], [[Oslo]]
  | skatītāji = 24 605
  | tiesnesis = {{flaga|Ungārija}} Balāžs Berke
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044279/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISR}}
  | vārti1    = [[Anans Halaili|Halaili]] {{goal|17|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|27}}, {{goal|63}}, {{goal|72}}&lt;br /&gt;[[Idans Nahmijs|Nahmijs]] {{goal|28|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Ullevaal stadions]], [[Oslo]]
  | skatītāji = 19 363
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|EST}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044274/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ITA}}
  | vārti1    = [[Rauno Sapinens|Sapinens]] {{goal|76}}
  | vārti2    = [[Moize Kens|Kens]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Mateo Retegi|Retegi]] {{goal|48}}&lt;br /&gt;[[Frančesko Pio Espozito|Espozito]] {{goal|74}}
  | stadions  = [[A. Le Coq Arena|Lillekilas stadions]], [[Tallina]]
  | skatītāji = 11 913
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Serdars Gezubujuks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|EST}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044304/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MDA}}
  | vārti1    = [[Matiass Keits|Keits]] {{goal|12}}
  | vārti2    = [[Štefans Bodišteanu|Bodišteanu]] {{goal|64}}
  | stadions  = [[A. Le Coq Arena|Lillekilas stadions]], [[Tallina]]
  | skatītāji = 4 731
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Igors Pajačs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ITA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044301/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISR}}
  | vārti1    = [[Mateo Retegi|Retegi]] {{goal|45+2|11m}}, {{goal|74}}&lt;br /&gt;[[Džanluka Mančīni|Mančīni]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Stadions Friuli|Stadions ''Friuli'']], [[Udīne]]
  | skatītāji = 9 965
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Klemāns Tirpēns
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044309/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EST}}
  | vārti1    = [[Aleksanders Sērlots|Sērlots]] {{goal|50}}, {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|56}}, {{goal|62}}
  | vārti2    = [[Robijs Sārma|Sārma]] {{goal|64}}
  | stadions  = [[Ullevaal stadions]], [[Oslo]]
  | skatītāji = 25 493
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Matejs Jugs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MDA}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044307/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ITA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džanluka Mančīni|Mančīni]] {{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Frančesko Pio Espozito|Espozito]] {{goal|90+2}}
  | stadions  = Zimbru stadions, [[Kišiņeva]]
  | skatītāji = 9 526
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Mikola Balakins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ISR}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044333/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MDA}}
  | vārti1    = [[Dors Turgemans|Turgemans]] {{goal|21|11m}}&lt;br /&gt;[[Rojs Revivo|Revivo]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Eliels Perecs|E. Perecs]] {{goal|85}}&lt;br /&gt;[[Vladislavs Baboglo|Baboglo]] {{goal|88|s.v.}}
  | vārti2    = [[Jons Nikolesku|Nikolesku]] {{goal|37}}
  | stadions  = Zimbru stadions, [[Kišiņeva]] (Moldova) {{refn|group=P|name=Izraēla}}
  | skatītāji = 3 312
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Alards Lindhouts
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ITA}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044329/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Frančesko Pio Espozito|Espozito]] {{goal|11}}
  | vārti2    = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|77}}, {{goal|79}}&lt;br /&gt;[[Jergens Strands Larsens|Larsens]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = [[Sansiro|''Sansiro'']], [[Milāna]]
  | skatītāji = 69 020
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=WAL |team3=MKD |team4=KAZ |team5=LIH

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{fbicon|WAL}}
|name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{fbicon|MKD}}
|name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{fbicon|KAZ}}
|name_LIH={{fb|LIH}} |short_LIH={{fbicon|LIH}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_BEL=5 |draw_BEL=3 |loss_BEL=0 |gf_BEL=29 |ga_BEL=7 |status_BEL=
|win_WAL=5 |draw_WAL=1 |loss_WAL=2 |gf_WAL=21 |ga_WAL=11 |status_WAL=
|win_MKD=3 |draw_MKD=4 |loss_MKD=1 |gf_MKD=13 |ga_MKD=10 |status_MKD=
|win_KAZ=2 |draw_KAZ=2 |loss_KAZ=4 |gf_KAZ=9 |ga_KAZ=13 |status_KAZ=
|win_LIH=0 |draw_LIH=0 |loss_LIH=8 |gf_LIH=0 |ga_LIH=31 |status_LIH=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|LIH}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044172/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MKD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Aleksandars Trajkovskis|Trajkovskis]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Visars Musliu|Musliu]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Bojans Miovskis|Miovskis]] {{goal|84}}
  | stadions  = [[Rheinpark stadions|''Rheinpark'' stadions]], [[Vaduca]]
  | skatītāji = 4 094
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Mikola Balakins
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|WAL}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044167/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KAZ}}
  | vārti1    = [[Denjels Džeimss|D. Džeimss]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Bens Deiviss|Deiviss]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Rabi Matondo|Matondo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = [[Aškats Tagjbergens|Tagjbergens]] {{goal|32|11m}}
  | stadions  = [[Kārdifas pilsētas stadions]], [[Kārdifa]]
  | skatītāji = 32 473
  | tiesnesis = {{flaga|Lietuva}} Donats Rumšs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|LIH}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044184/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KAZ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Maksims Samorodovs|Samorodovs]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Aleksandrs Maročkins|Maročkins]] {{goal|45}}
  | stadions  = [[Rheinpark stadions|''Rheinpark'' stadions]], [[Vaduca]]
  | skatītāji = 1 123
  | tiesnesis = {{flaga|Skotija}} Džons Bītons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MKD}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044179/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|WAL}}
  | vārti1    = [[Bojans Miovskis|Miovskis]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    = [[Deivids Brukss|Brukss]] {{goal|90+6}}
  | stadions  = [[Tošes Proeska nacionālā arēna]], [[Skopje]]
  | skatītāji = 23 114
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Žeroms Brisārs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MKD}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044188/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Ezģans Alioski|Alioski]] {{goal|86}}
  | vārti2    = [[Maksims De Keiperss|De Keiperss]] {{goal|28}}
  | stadions  = [[Tošes Proeska nacionālā arēna]], [[Skopje]]
  | skatītāji = 23 070
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Kriss Kavana
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|WAL}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044185/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LIH}}
  | vārti1    = [[Džo Rodons|Rodons]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Harijs Vilsons|Vilsons]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Kīfers Mūrs|Mūrs]] {{goal|68}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Kārdifas pilsētas stadions]], [[Kārdifa]]
  | skatītāji = 30 646
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Anastass Papetru
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(17:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KAZ}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044202/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MKD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Aleksandars Trajkovskis|Trajkovskis]] {{goal|33}}
  | stadions  = ''[[Astana Arena]]'', [[Astana]]
  | skatītāji = 27 694
  | tiesnesis = {{flaga|Slovākija}} Filips Glova
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 4:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044199/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|WAL}}
  | vārti1    = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|15|11m}}&lt;br /&gt;[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Žeremī Dokū|Dokū]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|88}}
  | vārti2    = [[Harijs Vilsons|Vilsons]] {{goal|45+7|11m}}&lt;br /&gt;[[Sorba Tomass|Tomass]] {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Brenans Džonsons|Džonsons]] {{goal|70}}
  | stadions  = [[Karaļa Boduēna stadions]], [[Brisele]]
  | skatītāji = 33 653
  | tiesnesis = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Irfans Peljto
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+5]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(17:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KAZ}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044216/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|WAL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kīfers Mūrs|Mūrs]] {{goal|24}}
  | stadions  = ''[[Astana Arena]]'', [[Astana]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LIH}}
  | rezultāts = 0:6
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044215/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Maksims De Keiperss|De Keiperss]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|46}}, {{goal|70|11m}}&lt;br /&gt;[[Arturs Teats|Teats]] {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Maliks Fofana|Fofana]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = [[Rheinpark stadions|''Rheinpark'' stadions]], [[Vaduca]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Dānija}} Mortens Krogs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MKD}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044236/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LIH}}
  | vārti1    = [[Benjamins Bihels|B. Bihels]] {{goal|15|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Eniss Bardi|Bardi]] {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Darko Čurļionovs|Čurļionovs]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Lirims Kamili|Kamili]] {{goal|82}}&lt;br /&gt;[[Luka Stankovskis|Stankovskis]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Tošes Proeska nacionālā arēna]], [[Skopje]]
  | skatītāji = 8 693
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Horācijs Fesničs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044239/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KAZ}}
  | vārti1    = [[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|42}}, {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Žeremī Dokū|Dokū]] {{goal|44}}, {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Nikolass Raskins|Raskins]] {{goal|51}}&lt;br /&gt;[[Tomā Menjē|Menjē]] {{goal|87}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Lotto Park stadions|''Lotto Park'' stadions]], [[Brisele]]
  | skatītāji = 15 119
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Radu Petresku
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+5]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(17:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KAZ}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044265/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LIH}}
  | vārti1    = [[Galimžans Kenžebeks|Kenžebeks]] {{goal|26}}, {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Bahtijars Zainutdinovs|Zainutdinovs]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Alibeks Kasims|Kasims]] {{goal|81}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Astana Arena]]'', [[Astana]]
  | skatītāji = 26 539
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} Pāvels Račkovskis
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044268/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MKD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Ghelamco arēna|''Planet Group'' arēna]], [[Gente]]
  | skatītāji = 18 583
  | tiesnesis = {{flaga|Turcija}} Halils Umuts Melers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MKD}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044296/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KAZ}}
  | vārti1    = [[Eniss Bardi|Bardi]] {{goal|74}}
  | vārti2    = [[Dinmuhameds Karamans|Karamans]] {{goal|54}}
  | stadions  = [[Tošes Proeska nacionālā arēna]], [[Skopje]]
  | skatītāji = 19 929
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Huans Martiness Munjera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(22:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|WAL}}
  | rezultāts = 2:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044293/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Džo Rodons|Rodons]] {{goal|8}}&lt;br /&gt;[[Natans Brodheds|Brodheds]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|18|11m}}, {{goal|76|11m}}&lt;br /&gt;[[Tomā Menjē|Menjē]] {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|90}}
  | stadions  = [[Kārdifas pilsētas stadions]], [[Kārdifa]]
  | skatītāji = 32 803
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Daniels Zīberts]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+5]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(17:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KAZ}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044319/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Dastans Satpajevs|Satpajevs]] {{goal|9}}
  | vārti2    = [[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|48}}
  | stadions  = ''[[Astana Arena]]'', [[Astana]]
  | skatītāji = 28 012
  | tiesnesis = {{flaga|Lietuva}} Donāts Rumšs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|LIH}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044328/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|WAL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džordans Džeimss|Džeimss]] {{goal|61}}
  | stadions  = [[Rheinpark stadions|''Rheinpark'' stadions]], [[Vaduca]]
  | skatītāji = 5 563
  | tiesnesis = {{flaga|Albānija}} Judžhins Džaha
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 7:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044352/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LIH}}
  | vārti1    = [[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Žeremī Dokū|Dokū]] {{goal|34}}, {{goal|41}}&lt;br /&gt;[[Brendons Mehele|Mehele]] {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|57}}, {{goal|59}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Morisa Difrēna arēna, [[Ljēža]]
  | skatītāji = 26 253
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Muhameds el Hakims
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+0]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|WAL}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044345/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MKD}}
  | vārti1    = [[Harijs Vilsons|Vilsons]] {{goal|18|11m}}, {{goal|75}}, {{goal|81|11m}}&lt;br /&gt;[[Deivids Brukss|Brukss]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Brennans Džonsons|Džonsons]] {{goal|37}}&lt;br /&gt;[[Daniels Džeimss|Džeimss]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Natans Brodheds|Brodheds]] {{goal|88}}
  | vārti2    = [[Božans Mijovskis|Mijovskis]] {{goal|23}}
  | stadions  = [[Kārdifas pilsētas stadions]], [[Kārdifa]]
  | skatītāji = 32 154
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=ALB |team3=SRB |team4=LVA |team5=AND

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{fbicon|SRB}}
|name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{fbicon|ALB}}
|name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{fbicon|LVA}}
|name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{fbicon|AND}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_ENG=8 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=22 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_SRB=4 |draw_SRB=1 |loss_SRB=3 |gf_SRB=9 |ga_SRB=10 |status_SRB=
|win_ALB=4 |draw_ALB=2 |loss_ALB=2 |gf_ALB=7 |ga_ALB=5 |status_ALB=
|win_LVA=1 |draw_LVA=2 |loss_LVA=5 |gf_LVA=5 |ga_LVA=15 |status_LVA=
|win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=7 |gf_AND=3 |ga_AND=16 |status_AND=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|AND}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044166/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LVA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Dario Šits|Šits]] {{goal|58}}
  | stadions  = [[Andoras nacionālais stadions]], [[Andora la Velja]]
  | skatītāji = 957
  | tiesnesis = {{flaga|Gruzija}} Giorgi Kruašvilli
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044161/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALB}}
  | vārti1    = [[Mailss Lūiss-Skellijs|Lūiss-Skellijs]] {{goal|20}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|77}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Vembli stadions]], [[Londona]]
  | skatītāji = 82 378
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ALB}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044175/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AND}}
  | vārti1    = [[Rejs Manajs|Manajs]] {{goal|9}}, {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Mirto Uzuni|Uzuni]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Arena Kombëtare|Arena ''Kombëtare'']], [[Tirāna]]
  | skatītāji = 17 183
  | tiesnesis = {{flaga|Austrija}} Sebastians Gišamers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044173/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LVA}}
  | vārti1    = [[Rīss Džeimss|Džeimss]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Ebereči Eze|Eze]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Vembli stadions]], [[Londona]]
  | skatītāji = 79 572
  | tiesnesis = {{flaga|Izraēla}} Orels Grinfelds
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AND}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044194/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[RCDE Stadium]]'', [[Barselona]] (Spānija) {{refn|group=P|name=Andora|Spēle notiek neitrālā laukumā, jo Andoras futbola laukumi neatbilda UEFA standartiem}}
  | skatītāji = 8 872
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Igors Pajačs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ALB}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044191/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SRB}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Arena Kombëtare|Arena ''Kombëtare'']], [[Tirāna]]
  | skatītāji = 20 427
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Davide Masa
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LVA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044206/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALB}}
  | vārti1    = [[Antonijs Černomordijs|Černomordijs]] {{goal|45+4}}
  | vārti2    = [[Antonijs Černomordijs|Černomordijs]] {{goal|29|s.v.}}
  | stadions  = [[Skonto stadions]], [[Rīga]]
  | skatītāji = 6 083
  | tiesnesis = {{flaga|Turcija}} Halils Umuts Melers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SRB}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044203/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AND}}
  | vārti1    = [[Aleksandrs Mitrovičs|A. Mitrovičs]] {{goal|12}}, {{goal|24}}, {{goal|53|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Dubočica stadions, [[Leskovaca]]
  | skatītāji = 7 576
  | tiesnesis = {{flaga|Azerbaidžāna}} Alijars Agajevs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LVA}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044231/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SRB}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Dušans Vlahovičs|Vlahovičs]] {{goal|12}}
  | stadions  = [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]], [[Rīga]]
  | skatītāji = 6 238
  | tiesnesis = {{flaga|Austrija}} Julians Veinbergers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044229/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AND}}
  | vārti1    = [[Kristians Garsija|Garsija]] {{goal|25|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Deklans Raiss|Raiss]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Villa Park|''Villa Park'']], [[Birmingema]]
  | skatītāji = 39 202
  | tiesnesis = {{flaga|Somija}} Muhameds el Emara
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ALB}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044255/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LVA}}
  | vārti1    = [[Kristjans Aslani|Aslani]] {{goal|25|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Arena Kombëtare|Arena ''Kombëtare'']], [[Tirāna]]
  | skatītāji = 16 568
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} Damians Silvestržaks
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SRB}}
  | rezultāts = 0:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044254/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Noni Madueke|Madueke]] {{goal|35}}&lt;br /&gt;[[Ezri Konsa|Konsa]] {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Marks Gehi|Gehi]] {{goal|75}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|90|11m}}
  | stadions  = [[Rajko Mitiča stadions|Sarkanās zvaigznes stadions]], [[Belgrada]]
  | skatītāji = 39 789
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LVA}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044277/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AND}}
  | vārti1    = [[Dmitrijs Zelenkovs|Zelenkovs]] {{goal|41}}&lt;br /&gt;[[Vladislavs Gutkovskis|Gutkovskis]] {{goal|55|11m}}
  | vārti2    = [[Moizes San Nikolass|San Nikolass]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Jans Olivera|Olivera]] {{goal|78}}
  | stadions  = [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]], [[Rīga]]
  | skatītāji = 5 027
  | tiesnesis = {{flaga|Bulgārija}} Georgijs Kabakovs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SRB}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044280/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALB}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Rejs Manajs|Manajs]] {{goal|45+1}}
  | stadions  = Dubočica stadions, [[Leskovaca]]
  | skatītāji = 4 320
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AND}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044298/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SRB}}
  | vārti1    = [[Gijoms Lopess|Lopess]] {{goal|17}}
  | vārti2    = [[Kristians Garsija|Garsija]] {{goal|19|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Dušans Vlahovičs|Vlahovičs]] {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Aleksandrs Mitrovičs|Mitrovičs]] {{goal|77|11m}}
  | stadions  = ''Estadi de la FAF'', [[Enkana]]
  | skatītāji = 987
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Anastass Papetru
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LVA}}
  | rezultāts = 0:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044297/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Entonijs Gordons|Gordons]] {{goal|26}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|44}}, {{goal|45+4|11m}}&lt;br /&gt;[[Maksims Toņiševs|Toņiševs]] {{goal|58|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ebereči Eze|Eze]] {{goal|86}}
  | stadions  = [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]], [[Rīga]]
  | skatītāji = 10 404
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Tasoss Sidiropols
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|AND}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044308/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALB}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kristjans Asilani|Asilani]] {{goal|67}}
  | stadions  = ''Estadi de la FAF'', [[Enkana]]
  | skatītāji = 2 225
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Horācijs Fesničs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044311/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SRB}}
  | vārti1    = [[Bukajo Saka|Saka]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Ebereči Eze|Eze]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Vembli stadions]], [[Londona]]
  | skatītāji = 74 289
  | tiesnesis = {{flaga|Slovākija}} Ivans Kružiaks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ALB}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044332/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|74}}, {{goal|82}}
  | stadions  = [[Arena Kombëtare|Arena ''Kombëtare'']], [[Tirāna]]
  | skatītāji = 21 459
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} [[Marko Gvida]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SRB}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044331/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LVA}}
  | vārti1    = [[Aleksandrs Katajs|Katajs]] {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Aleksandrs Stankovičs|Stankovičs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Vladislavs Gutkovskis|Gutkovskis]] {{goal|12}}
  | stadions  = Dubočica stadions, [[Leskovaca]]
  | skatītāji = 3 894
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Rikardo de Burgoss Bengoetca
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CRO |team2=CZE |team3=FRO |team4=MNE |team5=GIB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}
|name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{fbicon|MNE}}
|name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{fbicon|FRO}}
|name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{fbicon|GIB}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_CRO=7 |draw_CRO=1 |loss_CRO=0 |gf_CRO=26 |ga_CRO=4 |status_CRO=
|win_CZE=5 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=16 |ga_CZE=8 |status_CZE=
|win_MNE=3 |draw_MNE=0 |loss_MNE=5 |gf_MNE=8 |ga_MNE=17 |status_MNE=
|win_FRO=4 |draw_FRO=0 |loss_FRO=4 |gf_FRO=11 |ga_FRO=9 |status_FRO=
|win_GIB=0 |draw_GIB=0 |loss_GIB=8 |gf_GIB=3 |ga_GIB=28 |status_GIB=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MNE}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044169/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GIB}}
  | vārti1    = [[Stevans Jovetičs|Jovetičs]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Marko Tuči|Tuči]] {{goal|70}}&lt;br /&gt;[[Adams Marušičs|Marušičs]] {{goal|73}}
  | vārti2    = [[Dens Bents|Bents]] {{goal|13}}
  | stadions  = ''Gradski'' stadions, [[Nikšiča]]
  | skatītāji = 3 021
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Antonio Nobre
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044168/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRO}}
  | vārti1    = [[Patriks Šiks|Šiks]] {{goal|25}}, {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Gunnars Vatnhamars|Vatnhamars]] {{goal|83}}
  | stadions  = Malšovicka stadions, [[Hradeckrālove]]
  | skatītāji = 8 978
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Rade Obrenovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|GIB}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044183/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Vāclavs Černijs|Černijs]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Patriks Šiks|Šiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Pāvels Šulcs|Šulcs]] {{goal|72}}&lt;br /&gt;[[Jans Kliments|Kliments]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = Algarves stadions, [[Faru]] (Portugāle){{refn|group=P|name=Gibraltārs|Gibraltāra izlase spēli aizvada neitrālā laukumā, jo izlases mājas stadions tiek remontēts}}
  | skatītāji = 583
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Horācijs Fesničs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MNE}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044180/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRO}}
  | vārti1    = [[Edvīns Kučs|Kučs]] {{goal|90+6}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''Gradski'' stadions, [[Nikšiča]]
  | skatītāji = 3 226
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Alards Lindhouts
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044186/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MNE}}
  | vārti1    = [[Adams Hložeks|Hložeks]] {{goal|23}}&lt;br /&gt;[[Patriks Šiks|Šiks]] {{goal|65}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Dosana arēna, [[Plzeņa]]
  | skatītāji = 10 889
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Serdars Gezubujuks
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GIB}}
  | rezultāts = 0:7
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044190/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mario Pašaličs|Pašaličs]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Franjo Ivanovičs|Ivanovičs]] {{goal|60}}, {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|73}}&lt;br /&gt;[[Andrejs Kramaričs|Kramaričs]] {{goal|77}}, {{goal|79}}
  | stadions  = Algarves stadions, [[Faru]] (Portugāle){{refn|group=P|name=Gibraltārs}}
  | skatītāji = 1 516
  | tiesnesis = {{flaga|Bulgārija}} Georgijs Kabakovs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRO}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044201/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GIB}}
  | vārti1    = [[Ārni Fredriksbergs|Fredriksbergs]] {{goal|71}}&lt;br /&gt;[[Patriks Johanesens|Johanesens]] {{goal|86}}
  | vārti2    = [[Džeimss Skanlons|Skanlons]] {{goal|23}}
  | stadions  = [[Touršvotls]], [[Touršhavna]]
  | skatītāji =2 632 
  | tiesnesis = {{flaga|Izraēla}} Igals Frids
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044197/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Andrejs Kramaričs|Kramaričs]] {{goal|42}}, {{goal|75}}&lt;br /&gt;[[Luka Modričs|Modričs]] {{goal|62|11m}}&lt;br /&gt;[[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|72|11m}}
  | vārti2    = [[Tomāšs Součeks|Součeks]] {{goal|58}}
  | stadions  = Opusa arēna, [[Osijeka]]
  | skatītāji = 12 207 {{refn|group=P|name=Horvātija|UEFA soda sankciju dēļ, Horvātija spēli aizvadīs aiz slēgtām durvīm&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.croatiaweek.com/croatia-to-play-behind-closed-doors-following-uefa-punishment/ |title=Croatia to play behind closed doors following UEFA punishment |publisher=Croatia Week |date=17 May 2025 |access-date=30 May 2025}}&lt;/ref&gt;}}
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesus Gils Manzano
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044224/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Andrejs Kramaričs|Kramaričs]] {{goal|31}}
  | stadions  = [[Touršvotls]], [[Touršhavna]]
  | skatītāji = 4 632
  | tiesnesis = {{flaga|Igaunija}} Kristo Tohvers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MNE}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044223/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Lukāšs Červs|Červs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Vāclavs Černijs|Černijs]] {{goal|90+6}}
  | stadions  = Podgoricas pilsētas stadions, [[Podgorica]]
  | skatītāji = 6 315
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} [[Marko Gvida]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GIB}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044243/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Martins Agnarsons|Agnarsons]] {{goal|68}}
  | stadions  = Eiropas sporta parks, [[Gibraltārs]]
  | skatītāji = 1 603
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Muhameds el Hakims
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044244/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MNE}}
  | vārti1    = [[Kristijans Jakičs|Jakičs]] {{goal|35}}&lt;br /&gt;[[Andrejs Kramaričs|Kramaričs]] {{goal|51}}&lt;br /&gt;[[Edvīns Kučs|Kučs]] {{goal|85|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Maksimira stadions, [[Zagreba]]
  | skatītāji = 21 209
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044257/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = Fortūna arēna, [[Prāga]]
  | skatītāji = 18 870
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRO}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044262/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MNE}}
  | vārti1    = [[Hanuss Sērensens|Sērensens]] {{goal|16}}, {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Milans Roganovičs|Roganovičs]] {{goal|36|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ārni Fredriksbergs|Fredriksbergs]] {{goal|72|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Touršvotls]], [[Touršhavna]]
  | skatītāji = 2 034
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Havjers Alverola Rohass
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRO}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044285/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hanuss Sērensens|Sērensens]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Martins Agnarsons|Agnarsons]] {{goal|81}}
  | vārti2    = [[Ādams Karabecs|Karabecs]] {{goal|78}}
  | stadions  = [[Touršvotls]], [[Touršhavna]]
  | skatītāji = 2 980
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Andrea Kolombo
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044281/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GIB}}
  | vārti1    = [[Toni Fruks|Fruks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Luka Sučičs|Sučičs]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Martins Erličs|Erličs]] {{goal|90+6}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''Varteks'' stadions, [[Varaždina]]
  | skatītāji = 7 579
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Oleksijs Derevinskis
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|GIB}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044314/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MNE}}
  | vārti1    = [[Līams Džesops|Džesops]] {{goal|20}}
  | vārti2    = [[Vasilje Adžičs|Adžičs]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Nikola Krstovičs|Krstovičs]] {{goal|42|11m}}
  | stadions  = Eiropas sporta parks, [[Gibraltārs]]
  | skatītāji = 668
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Anastass Papetru
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044315/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRO}}
  | vārti1    = [[Joško Gvardiols|Gvardiols]] {{goal|23}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|70}}
  | vārti2    = [[Geza Dāvids Turi|Turi]] {{goal|16}}
  | stadions  = Rujevica stadions, [[Rijeka]]
  | skatītāji = 7 846
  | tiesnesis = {{flaga|Azerbaidžāna}} Alijars Agajevs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044337/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GIB}}
  | vārti1    = [[Dāvids Dudera|Dudera]] {{goal|5}}&lt;br /&gt;[[Tomāšs Horijs|Horijs]] {{goal|18}}&lt;br /&gt;[[Vladimīrs Coufals|Coufals]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Adams Karabecs|Karabecs]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Tomāšs Součeks|Součeks]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Robins Hranačs|Hranačs]] {{goal|51}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Andruva stadions, [[Olomouca]]
  | skatītāji = 6 587
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Saša Stegemans
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MNE}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044339/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Milutins Osmajičs|Osmajičs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Nikola Krstovičs|Krstovičs]] {{goal|17}}
  | vārti2    = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|37|11m}}&lt;br /&gt;[[Kristijans Jakičs|Jakičs]] {{goal|72}}&lt;br /&gt;[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|87}}
  | stadions  = Podgoricas pilsētas stadions, [[Podgorica]]
  | skatītāji = 4 673
  | tiesnesis = {{flaga|Turcija}} Halils Umuts Melers
}}

== Otrā kārta ==
Otrajā kārtā piedalīsies 16 komandas - 12 otro vietu ieguvējas grupu turnīrā un 4 pēc ranga labākas [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025. gada UEFA Nāciju līgas]] turnīra grupu uzvarētājas, kuras neieņēma pirmās divas vietas savās grupās. Ja visi grupu turnīru uzvarētāji jau būs kvalificējušies, tad trūkstošās komandas ranga kārtībā aizpildīs no atlikušajām A līgas komandām. 16 grupas tiks sadalītas 4 izslēgšanas turnīru zaros pa 4 komandām katrā - katra zara uzvarētājs kvalificēsies finālturnīram.

=== Otro vietu ieguvēji ===

12 pirmās kārtas otro vietu ieguvēji kvalificējās otrajai kārtai.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Grupa
! style=&quot;width:190px&quot; | Komanda
|-
! A 
| {{fb|SVK}}
|-
! B
| {{fb|KOS}}
|-
! C
| {{fb|DEN}}
|-
! D
| {{fb|UKR}}
|-
! E
| {{fb|TUR}}
|-
! F
| {{fb|IRL}}
|-
! G
| {{fb|POL}}
|-
! H
| {{fb|BIH}}
|-
! I
| {{fb|ITA}}
|-
! J
| {{fb|WAL}}
|-
! K
| {{fb|ALB}}
|-
! L
| {{fb|CZE}}
|}

=== Nāciju līgas rangs ===
Šajā tabulā norādīta ranga kārtība kādā tiks izvēlētas 4 labākās Nāciju līgas komandas, kuras kvalificējas izspēļu turnīram kopā ar 12 otro vietu ieguvējām.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; &lt;includeonly&gt;font-size:90%;&lt;/includeonly&gt;&quot;
|-
! {{Abbr|UNL|UEFA Nāciju līgas divīzija}}
! {{Abbr|Rangs|Nācīju līgas rangs}}
! style=&quot;width:190px&quot; | Komanda
! Kvalifikācijas grupa
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center; background:whitesmoke;&quot; | '''Nācijas līgu grupu uzvarētājas'''
|-
! rowspan=&quot;4&quot; | A
| 1
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|ESP}}
| E
|-
| 2
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; |  {{fb|GER}}
| A
|-
| 3
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|POR}}
| F
|-
| 4
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|FRA}}
| D
|-
! rowspan=&quot;4&quot; | B
| 17
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|ENG}}
| K
|-
| 18
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|NOR}}
| I
|-
| 19
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot; | {{fb|WAL}}
| J
|-
| 20
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot;| {{fb|CZE}}
| L
|-
! rowspan=&quot;4&quot; | C
| 33
| style=&quot;text-align:left; background-color:#BBF3FF;&quot; | '''{{fb|ROU}}'''
| H
|-
| 34
| style=&quot;text-align:left; background-color:#BBF3FF;&quot; | '''{{fb|SWE}}'''
| B
|-
| 35
| style=&quot;text-align:left; background-color:#BBF3FF;&quot; | '''{{fb|MKD}}'''
| J
|-
| 36
| style=&quot;text-align:left; background-color:#BBF3FF;&quot; | '''{{fb|NIR}}'''
| A
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | D
| 49
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{fb|MDA}}
| I
|-
| 50
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{fb|SMR}}
| H
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center; background:whitesmoke;&quot; | '''Atlikušās Nāciju līgas komandas'''
|-
! rowspan=&quot;12&quot; | A
| 5
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot;| {{fb|ITA}}
| I
|-
| 6
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|NED}}
| G
|-
| 7
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot;| {{fb|DEN}}
| C
|-
| 8
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|CRO}}
| L
|-
| 9
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|SCO}}
| C
|-
| 10
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{fb|SRB}}
| K
|-
| 11
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{fb|HUN}}
| F
|-
| 12
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|BEL}}
| J
|-
| 13
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot;| {{fb|POL}}
| G
|-
| 14
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{fb|ISR}}
| I
|-
| 15
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|SUI}}
| B
|-
| 16
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot;| {{fb|BIH}}
| H
|}

'''Piezīmes'''

*{{color box|#90ee90}} Komanda kvalificējas finālturnīram kā grupas uzvarētajs.
*{{color box|#FFFFBB}} Komanda kvalificējās otrajai kārtai, izcīnot otro vietu savā kvalifikācijas apakšgrupā.
*{{color box|#BBF3FF}} Komanda kvalificējās otrajai kārtai, kā viena no četrām labākajām Nāciju līgas grupu uzvarētājām ārpus savas kvalifikācijas grupas divām labākajām komandām.


=== Izloze ===
Pēc pirmās kārtas grupu turnīra beigām, komandu sadalījums četros izspēļu zaros notiks pēc novembra reitinga. Komandas izlozei tiks izsētas 4 grozos. Pirmos trīs grozus veidos 12 otro vietu ieguvēji, bet pēdējo - papildus kvalificējušās komandas no Nāciju līgas ranga. Izloze notiks 20. novembrī - Cīrihē, Šveicē.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; | Izsētās
! colspan=&quot;2&quot; | Neizsētās
|-
! style=&quot;width:190px&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | 4. grozs (Nāciju līga)
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
| {{unbulleted list
| {{fb|ITA}}
| {{fb|DEN}}
| {{fb|TUR}}
| {{fb|UKR}}
}}
|{{unbulleted list
| {{fb|POL}}
| {{fb|WAL}}
| {{fb|CZE}}
| {{fb|SVK}}
}}
|{{unbulleted list
| {{fb|IRL}}
| {{fb|ALB}}
| {{fb|BIH}}
| {{fb|KOS}}
}}
|{{unbulleted list
| {{fb|ROU}}
| {{fb|SWE}}
| {{fb|MKD}}
| {{fb|NIR}}
}}
|}

=== A zars ===

==== Pusfināli ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ITA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021421 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NIR}}
  | vārti1    = [[Sandro Tonali|Tonali]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Moize Kens|Kens]] {{goal|80}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia]]'', [[Bergamo]]
  | skatītāji = 23 439
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+0]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|WAL}}
  | rezultāts = 1:1 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021422 Informācija]
  | komanda2  = {{fb-rt|BIH}}
  | vārti1    = [[Daniels Džeimss|Džeimss]] {{goal|51}}
  | vārti2    = [[Edins Džeko|Džeko]] {{goal|86}}
  | stadions  = [[Kārdifas pilsētas stadions]], [[Kārdifa]]
  | skatītāji = 32 487
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Harijs Vilsons|Vilsons]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Marks Heriss|Heriss]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Brenans Džonsons|Džonsons]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Neko Viljamss|Viljamss]] {{penmiss}}
|rezultāts = 2:4
|sitieni2 = {{penmiss}} [[Ermedins Demirovičs|Demirovičs]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hariss Tabakovičs|Tabakovičs]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Ivans Bašičs|Bašičs]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Amirs Hadžiahmetovičs|Hadžiahmetovičs]] &lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]]
}}

==== Fināls ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|31|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021427 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ITA}}
  | vārti1    = [[Hariss Tabakovičs|Tabakovičs]] {{goal|79}}
  | vārti2    = [[Moize Kens|Kens]] {{goal|15}}
  | stadions  = Biļino Poļe stadions, [[Zenica]]
  | skatītāji = 9 500
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Klemāns Tirpēns
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Bendžamins Tahirovičs|Tahirovičs]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Hariss Tabakovičs|Tabakovičs]]  {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Esmirs Bajraktarevičs|Bajraktarevičs]] {{pengoal}}
|rezultāts = 4:1
|sitieni2 = {{penmiss}} [[Frančesko Pio Espozito|Espozito]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Sandro Tonali|Tonali]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Brians Kristante|Kristante]]
}}

=== B zars ===

==== Pusfināli ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|UKR}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021423 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Matvijs Ponomarenko|Ponomarenko]] {{goal|90}}
  | vārti2    = [[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|6}}, {{goal|51}}, {{goal|73|11m}}
  | stadions  = ''[[Ciutat de València]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] {{refn|group=P|name=Ukraina}}
  | skatītāji = 18 846
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoa Pinjeira
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|POL}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021424 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALB}}
  | vārti1    = [[Roberts Levandovskis|Levandovskis]] {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Pjotrs Zeliņskis|Zeliņskis]] {{goal|73}}
  | vārti2    = [[Arbērs Hodža|Hodža]] {{goal|42}}
  | stadions  = [[Varšavas Nacionālais stadions]], [[Varšava]]
  | skatītāji = 56 412
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

==== Fināls ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|31|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021428 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POL}}
  | vārti1    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|20}}&lt;br /&gt;[[Gustavs Lāgerbjelke|Lāgerbjelke]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|88}}
  | vārti2    = [[Nikola Zalevskis|Zalevskis]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Karols Sviderskis|Sviderskis]] {{goal|55}}
  | stadions  = [[Friends Arena|Strawberry Arena]], [[Stokholma]]
  | skatītāji = 49 627
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}

=== C zars ===

==== Pusfināli ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC+3]]
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021425 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ROU}}
  | vārti1    = [[Ferdi Kadioglu|Kadioglu]] {{goal|53}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Vodafone Arena|Bešiktaša stadions]], [[Stambula]]
  | skatītāji = 38 979
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SVK}}
  | rezultāts = 3:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021426 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOS}}
  | vārti1    = [[Martins Valjents|Valjents]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Lukašs Haraslins|Haraslins]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Dāvids Strelecs|Strelecs]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Veldins Hodža|Hodža]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Fisniks Aslāni|Aslāni]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Florents Muslija|Muslija]] {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Krešniks Hajrizi|Hajrizi]] {{goal|72}}
  | stadions  = ''Tehelné pole'', [[Bratislava]]
  | skatītāji = 20 113
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}

==== Fināls ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|31|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KOS}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021429 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kerems Aktirkoglu|Aktirkoglu]] {{goal|53}}
  | stadions  = [[Fadila Vokri stadions]], [[Priština]]
  | skatītāji = 12 887
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Maikls Olivers
}}

=== D zars ===

==== Pusfināli ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|DEN}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021430 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MKD}}
  | vārti1    = [[Mikels Damsgords|Damsgords]] {{goal|49}}&lt;br /&gt; [[Gustavs Isaksens|Isaksens]] {{goal|58}}, {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Kristians Nergords|Nergords]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Parken stadions|''Parken'' stadions]], [[Kopenhāgena]]
  | skatītāji = 35 746
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021431 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRL}}
  | vārti1    = [[Patriks Šiks|Šiks]] {{goal|27|11m}} &lt;br /&gt;[[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|86}}
  | vārti2    = [[Trojs Parots|Parots]] {{goal|19|11m}} &lt;br /&gt;[[Matejs Kovars|Kovars]] {{goal|23|s.v.}}
  | stadions  = Fortūna arēna, [[Prāga]]
  | skatītāji = 19 137
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Glens Nībergs
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Tomāšs Součeks|Součeks]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Mojmirs Čitils|Čitils]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Patriks Šiks|Šiks]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Jans Kliments|Kliments]]  {{pengoal}}
|rezultāts = 4:3
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Trojs Parots|Parots]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Adams Ida|Ida]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Robijs Breidijs|Breidijs]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Finns Azazs|Azazs]] &lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Alans Brouns|Brouns]]
}}

==== Fināls ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|31|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021432 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|DEN}}
  | vārti1    = [[Pāvels Šulcs|Šulcs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|100}}
  | vārti2    = [[Joahims Andersens|Andersens]] {{goal|72}}&lt;br /&gt;[[Kaspers Hegs|Hegs]] {{goal|111}}
  | stadions  = Letnas stadions, [[Prāga]]
  | skatītāji = 18 215
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Maurīcio Mariani
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Tomāšs Horijs|Horijs]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Tomāšs Součeks|Součeks]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Mihals Sadileks|Sadileks]] {{pengoal}}
|rezultāts = 3:1
|sitieni2 = {{penmiss}} [[Rasmuss Hejluns|Hejluns]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Kristians Eriksens|Eriksens]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Anderss Dreijers|Dreijers]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Matiass Jensens|Jensens]] 
}}

== Piezīmes ==
{{atsauces|group=P}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}
{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija| ]]</text>
      <sha1>g6qnpdx7558scfspfoyay9kue88m5ly</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471780</id>
      <parentid>4471761</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:40:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* B grupa */ :</comment>
      <origin>4471780</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="143009" sha1="0daicpvol1hjb6xup0e56vak3bvmahq" xml:space="preserve">{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = 2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona
 |              laiks = {{dat|2025|03|21|N}} - {{dat|2026|03|31|N}}
 |     komandu_skaits = 54
 |     konfederācijas = 1
 |             spēles = 204
 |              vārti = 676
 |          skatītāji = 4448339
 |    rezultatīvākais = {{nobr|{{flaga|Norvēģija}} [[Ērlings Holanns]]}} (16 vārti)
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2030]]
}}
'''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] UEFA zonas [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācija]]''' bija atlases sacensības [[UEFA]] izlasēm FIFA Pasaules kausa finālturnīram. UEFA zonā tika izcīnītas 16 ceļazīmes uz finālturnīru.

== Izloze ==
Visas 55 FIFA komandas varēja iesniegt dalību kvalifikācijā. Krievijas futbola izlase kopš 2022. gada 28. februāra [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] dēļ ir diskvalificēta no [[FIFA]] un [[UEFA]] sankcionētām sacensībām.
Grupu turnīra izloze notika 2024. gada 13. decembrī [[Cīrihe|Cīrihē]], Šveicē. Komandas tika izsētas 5 izložu grozos, balstoties uz FIFA pasaules rangu un Nāciju līgas rezultātiem.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! 1. grozs
! 2. grozs
! 3. grozs
! 4. grozs
! 5. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
| {{unbulleted list
|{{fb|ESP}}
|{{fb|NED}}
|{{fb|FRA}}
|{{fb|CRO}}
|{{fb|POR}}
|{{fb|DEN}}
|{{fb|ITA}}
|{{fb|GER}}
|{{fb|ENG}}
|{{fb|BEL}}
|{{fb|SUI}}
|{{fb|AUT}}
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|UKR}}
|{{fb|SWE}}
|{{fb|TUR}}
|{{fb|WAL}}
|{{fb|HUN}}
|{{fb|SRB}}
|{{fb|POL}}
|{{fb|GRE}}
|{{fb|ROU}}
|{{fb|SVK}}
|{{fb|CZE}}
|{{fb|NOR}}
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|SCO}}
|{{fb|SVN}}
|{{fb|IRL}}
|{{fb|ALB}}
|{{fb|MKD}}
|{{fb|GEO}}
|{{fb|FIN}}
|{{fb|ISL}}
|{{fb|NIR}}
|{{fb|MNE}}
|{{fb|BIH}}
|{{fb|ISR}}
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|BUL}}
|{{fb|LUX}}
|{{fb|KOS}}
|{{fb|BLR}}
|{{fb|ARM}}
|{{fb|KAZ}}
|{{fb|AZE}}
|{{fb|EST}}
|{{fb|CYP}}
|{{fb|FRO}}
|{{fb|LVA}}
|{{fb|LTU}}
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|MDA}}
|{{fb|MLT}}
|{{fb|AND}}
|{{fb|GIB}}
|{{fb|LIE}}
|{{fb|SMR}}
}}
|}

== Formāts ==
# kārta - Visas UEFA zonas komandas tika izlozētas 12 grupas pa 4 vai 5 komandām katrā. Pēc divu apļu turnīra izspēlēšanas, katras grupas uzvarētājs kvalificējās finālturnīram. Otro vietu ieguvēji kvalificējās otrajai kārtai.
# kārta - 16 komandas - divpadsmit pirmās kārtas otro vietu ieguvējas un četras labākās Nāciju līgas komandas pēc [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025. gada UEFA Nāciju līgas]] turnīra, kuras pirmajā kārta palika ārpus pirmās un otrās vietas, tika izlozētas 4 kvalifikācijas ceļos, kurā tika izspēlētas divu kārtu izslēgšanas spēles - katra kvalifikācijas ceļa uzvarētāja kvalificējās finālturnīram.

== Grupu turnīrs ==

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=SVK |team3=NIR |team4=LUX

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_SVK={{fb|SVK}} |short_SVK={{fbicon|SVK}}
|name_NIR={{fb|NIR}} |short_NIR={{fbicon|NIR}}
|name_LUX={{fb|LUX}} |short_LUX={{fbicon|LUX}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_GER=5 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=16 |ga_GER=3 |status_GER=
|win_SVK=4 |draw_SVK=0 |loss_SVK=2 |gf_SVK=6 |ga_SVK=8 |status_SVK=
|win_NIR=3 |draw_NIR=0 |loss_NIR=3 |gf_NIR=7 |ga_NIR=6 |status_NIR=
|win_LUX=0 |draw_LUX=0 |loss_LUX=6 |gf_LUX=1 |ga_LUX=13 |status_LUX=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}


{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LUX}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044213/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NIR}}
  | vārti1    = [[Aimans Dardari|Dardari]] {{goal|30}}
  | vārti2    = [[Džeimijs Rīds|Rīds]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Šea Čarlzs|Š. Čarlzs]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Džastins Deveni|Deveni]] {{goal|70}}
  | stadions  = Luksemburgas stadions, [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]
  | skatītāji = 9 214
  | tiesnesis = {{flaga|Latvija}} Andris Treimanis
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SVK}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044210/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}}
  | vārti1    = [[Dāvids Hancko|Hancko]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Dāvids Strelecs|Strelecs]] {{goal|55}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''Tehelné pole'', [[Bratislava]]
  | skatītāji = 20 013
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Serdars Gezubujuks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LUX}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044238/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SVK}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Tomāšs Rigo|Rigo]] {{goal|90}}
  | stadions  = Luksemburgas stadions, [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]
  | skatītāji = 8 487
  | tiesnesis = {{flaga|Skotija}} Nikolass Volšs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044233/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NIR}}
  | vārti1    = [[Seržs Gnabrī|Gnabrī]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Florians Vircs|Vircs]] {{goal|72}}
  | vārti2    = [[Īzaks Praiss|Praiss]] {{goal|34}}
  | stadions  = ''[[RheinEnergieStadion]]'', [[Ķelne]]
  | skatītāji = 43 169
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NIR}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044271/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SVK}}
  | vārti1    = [[Patriks Hrošovskis|Hrošovskis]] {{goal|18|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Traijs Hjume|Hjume]] {{goal|81}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Windsor Park]]'', [[Belfāsta]]
  | skatītāji = 18 109
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Glens Nībergs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044267/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LUX}}
  | vārti1    = [[Dāvids Raums|Raums]] {{goal|12}}&lt;br /&gt;[[Jozua Kimmihs|Kimihs]] {{goal|21|11m}}, {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Seržs Gnabrī|Gnabrī]] {{goal|48}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Rhein-Neckar-Arena]]'', [[Zinsheima]]
  | skatītāji = 25 249
  | tiesnesis = {{flaga|Serbija}} Nenads Minakovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NIR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044290/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|31}}
  | stadions  = ''[[Windsor Park]]'', [[Belfāsta]]
  | skatītāji = 17 926
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesus Gils Manzano
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SVK}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044294/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LUX}}
  | vārti1    = [[Ādams Oberts|Oberts]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Ivans Šrancs|Šrancs]] {{goal|72}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]]
  | skatītāji = 13 010
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Rade Obrenovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|LUX}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044313/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|49}}, {{goal|69}}
  | stadions  = Luksemburgas stadions, [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]
  | skatītāji = 9 214
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Džons Brūkss
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SVK}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044317/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NIR}}
  | vārti1    = [[Tomāšs Bobčeks|Bobčeks]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Košices futbola stadions, [[Košice]]
  | skatītāji = 12 093
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|NIR}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044338/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LUX}}
  | vārti1    = [[Džeimijs Donlijs|Donlijs]] {{goal|44|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Windsor Park]]'', [[Belfāsta]]
  | skatītāji = 18 037
  | tiesnesis = {{flaga|Igaunija}} Kristo Tohvers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044338/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SVK}}
  | vārti1    = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|18}}&lt;br /&gt;[[Seržs Gnabrī|Gnabrī]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|36}}, {{goal|41}}&lt;br /&gt;[[Ridls Baku|Baku]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Asans Udraogo|Udraogo]] {{goal|79}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'', [[Leipciga]]
  | skatītāji = 40 120
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=KOS |team3=SLO |team4=SWE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_SLO={{fb|SLO}} |short_SLO={{fbicon|SLO}}
|name_KOS={{fb|KOS}} |short_KOS={{fbicon|KOS}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_SUI=4 |draw_SUI=2 |loss_SUI=0 |gf_SUI=14 |ga_SUI=2 |status_SUI=
|win_SWE=0 |draw_SWE=2 |loss_SWE=4 |gf_SWE=4 |ga_SWE=12 |status_SWE=
|win_SLO=0 |draw_SLO=4 |loss_SLO=2 |gf_SLO=3 |ga_SLO=8 |status_SLO=
|win_KOS=3 |draw_KOS=2 |loss_KOS=1 |gf_KOS=6 |ga_KOS=5 |status_KOS=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SLO}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044221/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Sandi Lovričs|Lovričs]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žans Vipotniks|Vipotniks]] {{goal|90}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|18}}&lt;br /&gt;[[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|73}}
  | stadions  = [[Stožices stadions]], [[Ļubļana]]
  | skatītāji = 15 679
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hosē Marija Sančess Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044218/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOS}}
  | vārti1    = [[Manuels Akandži|Akandži]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|25}}, {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Silvans Vidmers|Vidmers]] {{goal|39}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Sv. Jakoba Parks]], [[Bāzele]]
  | skatītāji = 33 996
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KOS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044242/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Elviss Redžbekajs|Redžbekajs]] {{goal|26}}&lt;br /&gt;[[Vedats Muriki|Muriki]] {{goal|42}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Fadila Vokri stadions]], [[Priština]]
  | skatītāji = 12 887
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Alards Lindhouts
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044245/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SLO}}
  | vārti1    = [[Niko Elvedi|Elvedi]] {{goal|18}}&lt;br /&gt;[[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Dans Ndojs|Ndojs]] {{goal|38}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Sv. Jakoba Parks]], [[Bāzele]]
  | skatītāji = 12 757
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KOS}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044272/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SLO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Fadila Vokri stadions]], [[Priština]]
  | skatītāji = 12 268
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} [[Marko Gvida]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044269/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|65|11m}}&lt;br /&gt;[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = [[Friends Arena|Strawberry Arena]], [[Stokholma]]
  | skatītāji = 50 151
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SLO}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044295/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Stožices stadions]], [[Ļubļana]]
  | skatītāji = 14 637
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044292/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Fisniks Aslāni|Aslāni]] {{goal|32}}
  | stadions  = ''Ullevi'', [[Gēteborga]]
  | skatītāji = 36 571
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SLO}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044324/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Fisniks Aslāni|Aslāni]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Žans Karničniks|Karničniks]] {{goal|64|s.v.}}
  | stadions  = [[Stožices stadions]], [[Ļubļana]]
  | skatītāji = 15 382
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Klemāns Tirpēns
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044321/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|13}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|60|11m}}&lt;br /&gt;[[Dans Ndojs|Ndojs]] {{goal|75}}&lt;br /&gt;[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Benjamins Nijgrens|Nijgrens]] {{goal|33}}
  | stadions  = [[Ženēvas stadions]], [[Ženēva]]
  | skatītāji = 26 458
  | tiesnesis = {{flaga|Beļģija}} Ēriks Lambrehts
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|KOS}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044347/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Florents Muslija|Muslija]] {{goal|74}}
  | vārti2    = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|47}}
  | stadions  = [[Fadila Vokri stadions]], [[Priština]]
  | skatītāji = 11 215
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Davide Masa
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044344/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SLO}}
  | vārti1    = [[Gustavs Lungrens|Lungrens]] {{goal|87}}
  | vārti2    = [[Timijs Makss Elšniks|Elšniks]] {{goal|64}}
  | stadions  = [[Friends Arena|Strawberry Arena]], [[Stokholma]]
  | skatītāji = 25 724
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Maurīcio Mariani 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SCO |team2=DEN |team3=GRE |team4=BLR 

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_DEN={{fb|DEN}} |short_DEN={{fbicon|DEN}}
|name_GRE={{fb|GRE}} |short_GRE={{fbicon|GRE}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}
|name_BLR={{fb|BLR}} |short_BLR={{fbicon|BLR}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_DEN=3 |draw_DEN=2 |loss_DEN=1 |gf_DEN=16 |ga_DEN=7 |status_DEN=
|win_GRE=2 |draw_GRE=1 |loss_GRE=3 |gf_GRE=10 |ga_GRE=12 |status_GRE=
|win_SCO=4 |draw_SCO=1 |loss_SCO=1 |gf_SCO=13 |ga_SCO=7 |status_SCO=
|win_BLR=0 |draw_BLR=2 |loss_BLR=4 |gf_BLR=4 |ga_BLR=17 |status_BLR=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GRE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044220/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BLR}}
  | vārti1    = [[Konstantīns Karetsass|Karetsass]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Vangelis Pavlidis|Pavlidis]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Anastasioss Bakasetass|Bakasetass]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Dmitriss Kurbelis|Kurbelis]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Kristoss Colis|Colis]] {{goal|63}}
  | vārti2    = [[Hermans Barkuskis|Barkuskis]] {{goal|72|11m}}
  | stadions  = [[Karaiskaki stadions]], [[Pireja]]
  | skatītāji = 14 936
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Džareds Žilets
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|DEN}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044217/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Parken stadions|''Parken'' stadions]], [[Kopenhāgena]]
  | skatītāji = 35 369
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Daniels Zīberts]] 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BLR}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044241/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Čē Adamss|Adamss]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Zahars Volkovs|Volkovs]] {{goal|65|s.v.}}
  | stadions  = ZTE Arena, [[Zalaegersega]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Baltkrievija|Sakarā ar Baltkrievijas iesaistīšanos [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumā Ukrainai]] - Baltkrievijas izlases mājas spēles jāaizvada neitrālā laukumā aiz slēgtām durvīm}}
  | skatītāji = 0
  | tiesnesis = {{flaga|Melnkalne}} Nikola Dabanovičs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GRE}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044246/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|DEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Damsgords|Damsgords]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Andreass Kristensens|Kristensens]] {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Rasmuss Hejluns|Hejluns]] {{goal|81}}
  | stadions  = [[Karaiskaki stadions]], [[Pireja]]
  | skatītāji = 31 172
  | tiesnesis = {{flaga|Lietuva}} Donats Rumšs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|9|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BLR}}
  | rezultāts = 0:6
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044260/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|DEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Viktors Froholdts|Froholdts]] {{goal|14}}&lt;br /&gt;[[Rasmuss Hejluns|Hejluns]] {{goal|19}}, {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Patriks Dorgu|Dorgu]] {{goal|45+6}}&lt;br /&gt;[[Anderss Dreijers|Dreijers]] {{goal|66}}, {{goal|78}}
  | stadions  = ZTE Arena, [[Zalaegersega]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Baltkrievija}}
  | skatītāji = 0
  | tiesnesis = {{flaga|Slovākija}} Filips Glova
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|9|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044258/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GRE}}
  | vārti1    = [[Raiens Kristijs|Kristijs]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Luiss Fergusons|Fergusons]] {{goal|80}}&lt;br /&gt;[[Lindons Daiks|Daiks]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    = [[Kosts Cimiks|Cimiks]] {{goal|62}}
  | stadions  = [[Hampden Park|''Hampden Park'']], [[Glāzgova]]
  | skatītāji = 46 006
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044283/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BLR}}
  | vārti1    = [[Čē Adamss|Adamss]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Skots Maktominejs|Maktominejs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Gļebs Kučko|Kučko]] {{goal|90+6}}
  | stadions  = [[Hampden Park|''Hampden Park'']], [[Glāzgova]]
  | skatītāji = 49 346
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Marian Barbu 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|DEN}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044282/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GRE}}
  | vārti1    = [[Rasmuss Hejluns|Hejluns]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Joahims Andersens|Andersens]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Mikels Damsgords|Damsgords]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Kristoss Colis|Colis]] {{goal|63}}
  | stadions  = [[Parken stadions|''Parken'' stadions]], [[Kopenhāgena]]
  | skatītāji = 35 623
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Maikls Olivers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|GRE}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044323/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = [[Anastasioss Bakasetass|Bakasetass]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Konstantīns Karetsass|Karetsass]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Kristoss Colis|Colis]] {{goal|63}}
  | vārti2    = [[Bens Ganons-Douks|Ganons-Douks]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Raiens Kristijs|Kristijs]] {{goal|70}}
  | stadions  = [[Karaiskaki stadions]], [[Pireja]]
  | skatītāji = 18 405
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesus Gils Manzano
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|DEN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044320/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BLR}}
  | vārti1    = [[Mikels Damsgords|Damsgords]] {{goal|11}}&lt;br /&gt;[[Gustavs Isaksens|Isaksens]] {{goal|79}}
  | vārti2    = [[Valērijs Gromiko|Gromiko]] {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Ņikita Demčenko|Demčenko]] {{goal|65}}
  | stadions  = [[Parken stadions|''Parken'' stadions]], [[Kopenhāgena]]
  | skatītāji = 35 493
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Svens Jablonskis
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BLR}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044350/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GRE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ZTE Arena, [[Zalaegersega]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Baltkrievija}}
  | skatītāji = 0
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} Damians Silvestržaks
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044348/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|DEN}}
  | vārti1    = [[Skots Maktominejs|Maktominejs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Lorenss Šanklands|Šanklands]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Kīrans Tīrnijs|Tīrnijs]] {{goal|90+3}}&lt;br /&gt;[[Kenijs Maklīns|Maklīns]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Rasmuss Hejluns|Hejluns]] {{goal|57|11m}}&lt;br /&gt;[[Patriks Dorgu|Dorgu]] {{goal|81}}
  | stadions  = [[Hampden Park|''Hampden Park'']], [[Glāzgova]]
  | skatītāji = 49 587
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=UKR |team3=ISL |team4=AZE 

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_UKR={{fb|UKR}} |short_UKR={{fbicon|UKR}}
|name_ISL={{fb|ISL}} |short_ISL={{fbicon|ISL}}
|name_AZE={{fb|AZE}} |short_AZE={{fbicon|AZE}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_FRA=5 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=16 |ga_FRA=4 |status_FRA=
|win_UKR=3 |draw_UKR=1 |loss_UKR=2 |gf_UKR=10 |ga_UKR=11 |status_UKR=
|win_ISL=2 |draw_ISL=1 |loss_ISL=3 |gf_ISL=13 |ga_ISL=11 |status_ISL=
|win_AZE=0 |draw_AZE=1 |loss_AZE=5 |gf_AZE=3 |ga_AZE=16 |status_AZE=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ISL}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044220/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AZE}}
  | vārti1    = [[Viktors Pālsons|Pālsons]] {{goal|45+2}}&lt;br /&gt;[[Īzaks Jūhansons|Jūhansons]] {{goal|47}}, {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Alberts Gudmundsons|Gudmundsons]] {{goal|66}}&lt;br /&gt;[[Kristians Hlinsons|Hlinsons]] {{goal|73}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Laugardalsvöllur stadions|''Laugardalsvöllur'' stadions]], [[Reikjavika]]
  | skatītāji = 4 021
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Sanders van der Eiks
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|UKR}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044217/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Maikls Olise|Olise]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|82}}
  | stadions  = Vroclavas stadions, [[Vroclava]] (Polija) {{refn|group=P|name=Ukraina|Dēļ [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] - Ukrainai spēles jāaizvada neitrālos laukumos}}
  | skatītāji = 38 973
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044241/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UKR}}
  | vārti1    = [[Emins Mahmudovs|Mahmudovs]] {{goal|72|11m}}
  | vārti2    = [[Heorhijs Sudakovs|Sudakovs]] {{goal|51}}
  | stadions  = Tofika Bahramova stadions, [[Baku]]
  | skatītāji = 8 450
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Vasilis Fotiass
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044246/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISL}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45|11m}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|62}}
  | vārti2    = [[Andri Gudjonsens|Gudjonsens]] {{goal|21}}
  | stadions  = [[Parc des Princes|''Parc des Princes'']], [[Parīze]]
  | skatītāji = 40 150
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Antonio Nobre
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ISL}}
  | rezultāts = 3:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044260/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UKR}}
  | vārti1    = [[Mikaels Egils Elertsons|Elertsons]] {{goal|34}}&lt;br /&gt;[[Alberts Gudmundsons|Gudmundsons]] {{goal|59}}, {{goal|75}}
  | vārti2    = [[Ruslans Maļinovskis|Maļinovskis]] {{goal|14}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hucuļaks|Hucuļaks]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Ivans Kaļužnijs|Kaļužnijs]] {{goal|85}}&lt;br /&gt;[[Olehs Očeretko|Očeretko]] {{goal|88}}
  | stadions  = [[Laugardalsvöllur stadions|''Laugardalsvöllur'' stadions]], [[Reikjavika]]
  | skatītāji = 9 111
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Svens Jablonskis
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044258/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AZE}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45+2}}&lt;br /&gt;[[Adrjēns Rabjo|Rabjo]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Florians Tovēns|Tovēns]] {{goal|84}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Parc des Princes|''Parc des Princes'']], [[Parīze]]
  | skatītāji = 40 150
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} Rohits Sagi
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ISL}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044283/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = [[Viktors Pālsons|Pālsons]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Kristians Hlinsons|Hlinsons]] {{goal|70}}
  | vārti2    = [[Kristofers Nkunku|Nkunku]] {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Žans Filips Mateta|Mateta]] {{goal|68}}
  | stadions  = [[Laugardalsvöllur stadions|''Laugardalsvöllur'' stadions]], [[Reikjavika]]
  | skatītāji = 9 151
  | tiesnesis = {{flaga|Izraēla}} Orels Grinfelds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|UKR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044282/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AZE}}
  | vārti1    = [[Oleksijs Hucuļaks|Hucuļaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Ruslans Maļinovskis|Maļinovskis]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Vitālijs Mikoļenko|Mikoļenko]] {{goal|45+3|s.v.}}
  | stadions  = Krakovas stadions, [[Krakova]] (Polija) {{refn|group=P|name=Ukraina}}
  | skatītāji = 6 995
  | tiesnesis = {{flaga|Austrija}} Sebastians Gišamers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|AZE}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044323/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Alberts Gudmundsons|Gudmundsons]] {{goal|20}}&lt;br /&gt;[[Sverrirs Ingasons|Ingasons]] {{goal|39}}
  | stadions  = Netfči arena, [[Baku]]
  | skatītāji = 4 300
  | tiesnesis = {{flaga|Melnkalne}} Nikola Dabanovičs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044320/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UKR}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|55|11m}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Maikls Olise|Olise]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Igo Ekitike|Ekitike]] {{goal|88}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Parc des Princes|''Parc des Princes'']], [[Parīze]]
  | skatītāji = 41 055
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|AZE}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044350/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = [[Renāts Dadasovs|Dadasovs]] {{goal|4}}
  | vārti2    = [[Žans Filips Mateta|Mateta]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Maņess Akliučs|Akliučs]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Šahrudins Magomedalijevs|Magomedalijevs]] {{goal|45|s.v.}}
  | stadions  = Tofika Bahramova stadions, [[Baku]]
  | skatītāji = 29 700
  | tiesnesis = {{flaga|Latvija}} Andris Treimanis
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|UKR}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044348/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISL}}
  | vārti1    = [[Oleksandrs Zubkovs|Zubkovs]] {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hucuļaks|Hucuļaks]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Polijas Armijas stadions, [[Varšava]] (Polija){{refn|group=P|name=Ukraina}}
  | skatītāji = 20 004
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=TUR |team3=GEO |team4=BUL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}
|name_GEO={{fb|GEO}} |short_GEO={{fbicon|GEO}}
|name_BUL={{fb|BUL}} |short_BUL={{fbicon|BUL}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_ESP=5 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=21 |ga_ESP=2 |status_ESP=
|win_TUR=4 |draw_TUR=1 |loss_TUR=1 |gf_TUR=17 |ga_TUR=12 |status_TUR=
|win_GEO=1 |draw_GEO=0 |loss_GEO=5 |gf_GEO=7 |ga_GEO=15 |status_GEO=
|win_BUL=1 |draw_BUL=0 |loss_BUL=5 |gf_BUL=3 |ga_BUL=19 |status_BUL=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC+4]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GEO}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044211/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Zuriko Davitašvili|Davitašvili]] {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Hviča Kvarachelija|Kvarachelija]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Merts Mildirs|Mildirs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Kerems Aktirkoglu|Aktirkoglu]] {{goal|41}}, {{goal|52}}
  | stadions  = Borisa Paičadzes Dinamo arena, [[Tbilisi]]
  | skatītāji = 44 238
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Davide Masa
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 21:45 [[UTC+3]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BUL}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044212/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|5}}&lt;br /&gt;[[Marks Kukurelja|Kukurelja]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|38}}
  | stadions  = [[Vasila Levska nacionālais stadions]], [[Sofija]]
  | skatītāji = 40 582
  | tiesnesis = {{flaga|Serbija}} Srdans Jovanovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC+4]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(16:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GEO}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044237/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BUL}}
  | vārti1    = [[Hviča Kvarachelija|Kvarachelija]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Nika Gagnidze|N. Gagnidze]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Žoržs Mikautadze|Mikautadze]] {{goal|65}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Borisa Paičadzes Dinamo arena, [[Tbilisi]]
  | skatītāji = 44 077
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Glens Nībergs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 21:45 [[UTC+3]]
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:6
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044234/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Pedri]] {{goal|6}}, {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|22}}, {{goal|45+1}}, {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|53}}
  | stadions  = Konjas metropoles municipālais stadions, [[Konja]]
  | skatītāji = 32 059
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Maikls Olivers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 21:45 [[UTC+3]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BUL}}
  | rezultāts = 1:6
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044276/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Radoslavs Kirilovs|Kirilovs]] {{goal|13}}
  | vārti2    = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|11}}&lt;br /&gt;[[Viktors Popovs|Popovs]] {{goal|49|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Kenans Jildizs|Jildizs]] {{goal|51}}, {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Zeki Čeliks|Čeliks]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Irfans Kahvedži|Kahvedži]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = [[Vasila Levska nacionālais stadions]], [[Sofija]]
  | skatītāji = 10 059
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Luišs Godinjo
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044275/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GEO}}
  | vārti1    = [[Jeremijs Pino|Pino]] {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|64}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Martineza Valero stadions, [[Elča]]
  | skatītāji = 28 661
  | tiesnesis = {{flaga|Lietuva}} Manfreds Lukjančuks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 21:45 [[UTC+3]]
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044302/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GEO}}
  | vārti1    = [[Kenans Jildizs|Jildizs]] {{goal|14}}&lt;br /&gt;[[Merihs Demirals|Demirals]] {{goal|22}}, {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Junuss Akgins|Akgins]] {{goal|35}}
  | vārti2    = [[Giorgi Kočorašvilli|Kočorašvilli]] {{goal|64}}
  | stadions  = Kocaeli stadions, [[Izmita]]
  | skatītāji = 26 633
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Radu Petresku
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044299/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BUL}}
  | vārti1    = [[Mikels Merino|Merino]] {{goal|35}}, {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Atanass Čerņevs|Čerņevs]] {{goal|79|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|90+2|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Estadio José Zorrilla|''Estadio José Zorrilla'']], [[Valjadolida]]
  | skatītāji = 24 526
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Villijs Delažods
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|GEO}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044325/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|11|11m}}, {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Martins Subimendi|Subimendi]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|35}}
  | stadions  = Borisa Paičadzes Dinamo arena, [[Tbilisi]]
  | skatītāji = 44 314
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Benuā Bastjēns
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044322/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BUL}}
  | vārti1    = [[Hakans Čalhanoglu|Čalhanoglu]] {{goal|18|11m}}&lt;br /&gt;[[Atanass Čerņevs|Čerņevs]] {{goal|83|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Ataturka simtgades stadions, [[Bursa]]
  | skatītāji = 42 756
  | tiesnesis = {{flaga|Skotija}} Niks Volšs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BUL}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044349/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GEO}}
  | vārti1    = [[Georgijs Rusevs|Rusevs]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Filips Krastevs|Krastevs]] {{goal|24}}
  | vārti2    = [[Luka Lokošvilli|Lokošvilli]] {{goal|88}}
  | stadions  = [[Vasila Levska nacionālais stadions]], [[Sofija]]
  | skatītāji = 1 980
  | tiesnesis = {{flaga|Dānija}} Jakobs Kehlets
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044351/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Dani Olmo|Olmo]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|62}}
  | vārti2    = [[Denīzs Gils|Gils]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Salihs Ezdžans|Ezdžans]] {{goal|54}}
  | stadions  = [[La Cartuja stadions|''La Cartuja'' stadions]], [[Sevilja]]
  | skatītāji = 30 812
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=IRL |team3=HUN |team4=ARM

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_HUN={{fb|HUN}} |short_HUN={{fbicon|HUN}}
|name_IRL={{fb|IRL}} |short_IRL={{fbicon|IRL}}
|name_ARM={{fb|ARM}} |short_ARM={{fbicon|ARM}}


&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_POR=4 |draw_POR=1 |loss_POR=1 |gf_POR=20 |ga_POR=7 |status_POR=
|win_HUN=2 |draw_HUN=2 |loss_HUN=2 |gf_HUN=11 |ga_HUN=10 |status_HUN=
|win_IRL=3 |draw_IRL=1 |loss_IRL=2 |gf_IRL=9 |ga_IRL=7 |status_IRL=
|win_ARM=1 |draw_ARM=0 |loss_ARM=5 |gf_ARM=3 |ga_ARM=19 |status_ARM=


|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC+4]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ARM}}
  | rezultāts = 0:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044211/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Žuau Felikss|Felikss]] {{goal|10}}, {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|21}}, {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žuau Kanselu|Kanselu]] {{goal|32}}
  | stadions  = [[Vazgena Sargsjana republikāniskais stadions]], [[Erevāna]]
  | skatītāji = 14 403
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Entonijs Teilors
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|IRL}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044212/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HUN}}
  | vārti1    = [[Evans Fērgusons|Fērgusons]] {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Adams Ida|Ida]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    = [[Barnabāšs Varga|Varga]] {{goal|2}}&lt;br /&gt;[[Rolands Šallai|Šallai]] {{goal|15}}
  | stadions  = [[Aviva stadions|''Aviva'' stadions]], [[Dublina]]
  | skatītāji = 51 137
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Harms Osmers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC+4]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ARM}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044237/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRL}}
  | vārti1    = [[Eduards Spertsjans|Spertsjans]] {{goal|45+1|11m}}&lt;br /&gt;[[Grants Leons Ranoss|Ranoss]] {{goal|51}}
  | vārti2    = [[Evans Fērgusons|Fērgusons]] {{goal|57}}
  | stadions  = [[Vazgena Sargsjana republikāniskais stadions]], [[Erevāna]]
  | skatītāji = 13 144
  | tiesnesis = {{flaga|Gruzija}} Goga Kikačišvilli
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|HUN}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044234/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = [[Barnabāšs Varga|Varga]] {{goal|22}}, {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Bernardu Silva|B. Silva]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|58|11m}}&lt;br /&gt;[[Žuau Kanselu|Kanselu]] {{goal|86}}
  | stadions  = [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]]
  | skatītāji = 61 473
  | tiesnesis = {{flaga|Beļģija}} Ēriks Lambrehts
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|HUN}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044276/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARM}}
  | vārti1    = [[Daniels Lukāčs|Lukāčs]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Šombors Grubers|Grubers]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]]
  | skatītāji = 57 285
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Kriss Kavana
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044275/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRL}}
  | vārti1    = [[Rubens Nevešs|R. Nevešs]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Žuze Alvalades stadions]], [[Lisabona]]
  | skatītāji = 48 821
  | tiesnesis = {{flaga|Slovākija}} Ivans Kružiaks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|IRL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044302/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARM}}
  | vārti1    = [[Evans Fērgusons|Fērgusons]] {{goal|70}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Aviva stadions|''Aviva'' stadions]], [[Dublina]]
  | skatītāji = 42 292
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Benuā Bastjēns
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044299/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HUN}}
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|22}}, {{goal|45+3}}
  | vārti2    = [[Atila Salai|Salai]] {{goal|8}}&lt;br /&gt;[[Dominiks Soboslai|Soboslai]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = [[Žuze Alvalades stadions]], [[Lisabona]]
  | skatītāji = 47 854
  | tiesnesis = {{flaga|Serbija}} Srdans Jovanovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC+4]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ARM}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044325/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    =  [[Barnabāšs Varga|Varga]] {{goal|33}}
  | stadions  = [[Vazgena Sargsjana republikāniskais stadions]], [[Erevāna]]
  | skatītāji = 14 247
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hosē Marija Sančess Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+0]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|IRL}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044322/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = [[Trojs Parots|Parots]] {{goal|17}}, {{goal|45}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Aviva stadions|''Aviva'' stadions]], [[Dublina]]
  | skatītāji = 50 717
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Glens Nībergs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|HUN}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044349/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRL}}
  | vārti1    = [[Daniels Lukāčs|Lukāčs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Barnabāšs Varga|Varga]] {{goal|37}}
  | vārti2    = [[Trojs Parots|Parots]] {{goal|15|11m}}, {{goal|80}}, {{goal|90+6}}
  | stadions  = [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]]
  | skatītāji = 59 411
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC+0]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(16:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 9:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044351/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARM}}
  | vārti1    = [[Renatu Veiga|Veiga]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|30}}, {{goal|41}}, {{goal|81}}&lt;br /&gt;[[Brunu Fernandešs|Fernandešs]] {{goal|45+3|11m}}, {{goal|52}}, {{goal|72|11m}}&lt;br /&gt;[[Fransišku Konseisau|Konseisau]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = [[Eduards Spertsjans|Spertsjans]] {{goal|18}}
  | stadions  = [[Dragau stadions]], [[Portu]]
  | skatītāji = 46 702
  | tiesnesis = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Irfans Peljto
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=POL |team3=FIN |team4=MLT |team5=LTU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_POL={{fb|POL}} |short_POL={{fbicon|POL}}
|name_FIN={{fb|FIN}} |short_FIN={{fbicon|FIN}}
|name_LTU={{fb|LTU}} |short_LTU={{fbicon|LTU}}
|name_MLT={{fb|MLT}} |short_MLT={{fbicon|MLT}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_NED=6 |draw_NED=2 |loss_NED=0 |gf_NED=27 |ga_NED=4 |status_NED=
|win_POL=5 |draw_POL=2 |loss_POL=1 |gf_POL=14 |ga_POL=7 |status_POL=
|win_FIN=3 |draw_FIN=1 |loss_FIN=4 |gf_FIN=8 |ga_FIN=14 |status_FIN=
|win_LTU=0 |draw_LTU=3 |loss_LTU=5 |gf_LTU=6 |ga_LTU=15 |status_LTU=
|win_MLT=1 |draw_MLT=2 |loss_MLT=5 |gf_MLT=4 |ga_MLT=19 |status_MLT=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MLT}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019318 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FIN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Olivers Antmans|Antmans]] {{goal|38}}
  | stadions  = Nacionālais stadions, [[Takali]]
  | skatītāji = 5 106
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Simone Soza
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|POL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019323 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LTU}}
  | vārti1    = [[Roberts Levandovskis|Levandovskis]] {{goal|81}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Varšavas_Nacionālais_stadions|Nacionālais stadions]], [[Varšava]]
  | skatītāji = 55 738
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Tasoss Sidiropols
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|LTU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019314 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FIN}}
  | vārti1    = [[Armands Kučis|Kučis]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Gvidas Gineits|Gineits]] {{goal|69}}
  | vārti2    = [[Kāns Kairinens|Kairinens]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Joels Pohjanpalo|Pohjanpalo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = [[S. Darjus un S. Girēna stadions]], [[Kauņa]]
  | skatītāji = 10 421
  | tiesnesis = {{flaga|Beļģija}} Ēriks Lambrehts
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|POL}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019324 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MLT}}
  | vārti1    = [[Karols Sviderskis|Sviderskis]] {{goal|27}}, {{goal|51}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Varšavas_Nacionālais_stadions|Nacionālais stadions]], [[Varšava]]
  | skatītāji = 45 872
  | tiesnesis = {{flaga|Dānija}} Mortens Krogs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MLT}}
  | rezultāts = 0:0 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019319 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LTU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = Nacionālais stadions, [[Takali]]
  | skatītāji = 2 785 
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Marian Barbu 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FIN}}
  | rezultāts = 0:2 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019309 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Denzels Dumfrīss|Dumfrīss]] {{goal|23}}
  | stadions  = [[Helsinku olimpiskais stadions]], [[Helsinki]]
  | skatītāji = 29 483 
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Daniels Zīberts]] 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FIN}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019312 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POL}}
  | vārti1    = [[Joels Pohjanpalo|Pohjanpalo]] {{goal|31|11m}}&lt;br /&gt;[[Benjamins Kālmans|Kālmans]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Jakubs Kivjors|Kivjors]] {{goal|69}}
  | stadions  = [[Helsinku olimpiskais stadions]], [[Helsinki]]
  | skatītāji = 16 511
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoa Pinjeira
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 8:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019307 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MLT}}
  | vārti1    = [[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|9|11m}}, {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|20}}&lt;br /&gt;[[Havi Simonss|Simonss]] {{goal|61}}&lt;br /&gt;[[Donjells Malens|Malens]] {{goal|74}}, {{goal|80}}&lt;br /&gt;[[Noa Langs|Langs]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Mikijs van de Vens|van de Vens]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Eiroborgs, [[Groningena]]
  | skatītāji = 21 006
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Rikardo de Burgoss Bengoetca
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LTU}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019315 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MLT}}
  | vārti1    = [[Gvidas Gineits|Gineits]] {{goal|90+7|11m}}
  | vārti2    = [[Aleksandrs Satariano|Satariano]] {{goal|83}}
  | stadions  = [[S. Darjus un S. Girēna stadions]], [[Kauņa]]
  | skatītāji = 7 854
  | tiesnesis = {{flaga|Gruzija}} Giorgi Kruašvilli
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019308 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POL}}
  | vārti1    = [[Denzels Dumfrīss|Dumfrīss]] {{goal|28}}
  | vārti2    = [[Metijs Kešs|Kešs]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''De Kuip'' stadions, [[Roterdama]]
  | skatītāji = 40 904
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Simone Soza
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LTU}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019313 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = [[Gvidas Gineits|Gineits]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Edvīns Girdvainis|Girdvainis]] {{goal|43}}
  | vārti2    = [[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|11}}, {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Kvintens Timbers|K. Timbers]] {{goal|33}}
  | stadions  = [[S. Darjus un S. Girēna stadions]], [[Kauņa]]
  | skatītāji = 14 797
  | tiesnesis = {{flaga|Azerbaidžāna}} Elcins Masijevs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|POL}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019322 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FIN}}
  | vārti1    = [[Metijs Kešs|Kešs]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Roberts Levandovskis|Levandovskis]] {{goal|45+2}}&lt;br /&gt;[[Jakubs Kamiņskis|Kamiņskis]] {{goal|54}}
  | vārti2    = [[Benjamins Kālmans|Kālmans]] {{goal|88}}
  | stadions  = [[Silēzijas stadions]], [[Hožova]]
  | skatītāji = 50 897
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Rade Obrenovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FIN}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019310 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LTU}}
  | vārti1    = [[Benjamins Kālmans|Kālmans]] {{goal|48}}&lt;br /&gt;[[Adams Marhijevs|Marhijevs]] {{goal|55}}
  | vārti2    = [[Pijs Širvis|Širvis]] {{goal|25}}
  | stadions  = [[Helsinku olimpiskais stadions]], [[Helsinki]]
  | skatītāji = 15 819
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Stefānija Frapāra]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MLT}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019317 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|12|11m}}, {{goal|49|11m}}&lt;br /&gt;[[Tidžani Reinderss|Reinderss]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = Nacionālais stadions, [[Takali]]
  | skatītāji = 9 254
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Duže Strukans
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019305 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FIN}}
  | vārti1    = [[Donjells Malens|Malens]] {{goal|8}}&lt;br /&gt;[[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|38|11m}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|84}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Johana Kruifa arēna]], [[Amsterdama]]
  | skatītāji = 52 387
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LTU}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019316 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Sebastjans Šimaņskis|Šimaņskis]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Roberts Levandovskis|Levandovskis]] {{goal|64}}
  | stadions  = [[S. Darjus un S. Girēna stadions]], [[Kauņa]]
  | skatītāji = 11 741
  | tiesnesis = {{flaga|Čehija}} Ondrejs Berka
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|FIN}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019311 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MLT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džeiks Grehs|Grehs]] {{goal|82}}
  | stadions  = [[Helsinku olimpiskais stadions]], [[Helsinki]]
  | skatītāji = 13 577
  | tiesnesis = {{flaga|Austrija}} Julians Veinbergers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|POL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019321 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = [[Jakubs Kamiņskis|Kamiņskis]] {{goal|43}}
  | vārti2    = [[Memfiss Depajs|Depajs]] {{goal|47}}
  | stadions  = [[Varšavas_Nacionālais_stadions|Nacionālais stadions]], [[Varšava]]
  | skatītāji = 56 278
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Maurīcio Mariani 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MLT}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019320 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POL}}
  | vārti1    = [[Irvins Kardona|Kardona]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Tedijs Teima|Teima]] {{goal|68|11m}}
  | vārti2    =  [[Roberts Levandovskis|Levandovskis]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Pavels Všoleks|Všoleks]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Pjotrs Zeliņskis|Zeliņskis]] {{goal|85}}
  | stadions  = Nacionālais stadions, [[Takali]]
  | skatītāji = 10 326
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Igors Pajačs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288330/400019306 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LTU}}
  | vārti1    = [[Tidžani Reinderss|Reinderss]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|58|11m}}&lt;br /&gt;[[Havi Simonss|Simonss]] {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Donjells Malens|Malens]] {{goal|62}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Johana Kruifa arēna]], [[Amsterdama]]
  | skatītāji = 46 913
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Luišs Godinjo
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=AUT |team2=BIH |team3=ROM |team4=CYP |team5=SMR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_ROM={{fb|ROM}} |short_ROM={{fbicon|ROM}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_CYP={{fb|CYP}} |short_CYP={{fbicon|CYP}}
|name_SMR={{fb|SMR}} |short_SMR={{fbicon|SMR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_AUT=6 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=22 |ga_AUT=4 |status_AUT=
|win_ROM=4 |draw_ROM=1 |loss_ROM=3 |gf_ROM=19 |ga_ROM=10 |status_ROM=
|win_BIH=5 |draw_BIH=2 |loss_BIH=1 |gf_BIH=17 |ga_BIH=7 |status_BIH=
|win_CYP=2 |draw_CYP=2 |loss_CYP=4 |gf_CYP=11 |ga_CYP=11 |status_CYP=
|win_SMR=0 |draw_SMR=0 |loss_SMR=8 |gf_SMR=2 |ga_SMR=39 |status_SMR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CYP}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044164/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SMR}}
  | vārti1    = [[Joanis Pitass|Pitass]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Androniks Kakuliss|Kakuliss]] {{goal|86}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = AEK arēna, [[Larnaka]]
  | skatītāji = 2 336
  | tiesnesis = {{flaga|Latvija}} Andris Treimanis
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ROM}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044163/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Armins Gigovičs|Gigovičs]] {{goal|14}}
  | stadions  = [[Arena Națională|Nacionālais stadions]], [[Bukareste]]
  | skatītāji = 49 413
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044176/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CYP}}
  | vārti1    = [[Ermedins Demirovičs|Demirovičs]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Hariss Hajradinovičs|Hajradinovičs]] {{goal|56}}
  | vārti2    = [[Joanis Pitass|Pitass]] {{goal|45+2}}
  | stadions  = Biļino Poļe stadions, [[Zenica]]
  | skatītāji = 7 464
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} Rohits Sagi
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SMR}}
  | rezultāts = 1:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044178/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ROM}}
  | vārti1    = [[Samuele Zanoni|Zanoni]] {{goal|67}}
  | vārti2    = [[Mihele Čivoli|Čivoli]] {{goal|6|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Mihajs Popesku|Popesku]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Rezvans Marins|R. Marins]] {{goal|55|11m}}&lt;br /&gt;[[Janiss Hadži|Hadži]] {{goal|75}}&lt;br /&gt;[[Deniss Alibeks|Alibeks]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = [[Sanmarīno stadions]], [[Serravelle]]
  | skatītāji = 3 556
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} Damians Silvestržaks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(16:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 1:0 
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044196/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SMR}}
  | vārti1    = [[Edins Džeko|Džeko]] {{goal|66}} 
  | vārti2    = 
  | stadions  = Biļino Poļe stadions, [[Zenica]]
  | skatītāji = 11 828
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Luišs Godinjo
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 2:1 
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044195/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ROM}}
  | vārti1    = [[Mihaels Gregoričs|Gregoričs]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Florins Tānase|Tānase]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = [[Ernsta Hapela stadions]], [[Vīne]]
  | skatītāji = 48 500
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Maurīcio Mariani 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ROM}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044204/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CYP}}
  | vārti1    = [[Florins Tānase|Tānase]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Deniss Mans|Mans]] {{goal|45+2}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Arena Națională|Nacionālais stadions]], [[Bukareste]]
  | skatītāji = 45 324
  | tiesnesis = {{flaga|Lietuva}} Donāts Rumšs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SMR}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044207/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|3}}, {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Mihaels Gregoričs|Gregoričs]] {{goal|11}}&lt;br /&gt;[[Kristofs Baumgartners|Baumgartners]] {{goal|27}}
  | stadions  = [[Sanmarīno stadions]], [[Serravelle]]
  | skatītāji = 3 075
  | tiesnesis = {{flaga|Čehija}} Ondrejs Berka
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044230/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CYP}}
  | vārti1    = [[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|54|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''Reiffeisen'' arēna, [[Linca]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Dānija}} Jakobs Kehlets
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SMR}}
  | rezultāts = 0:6
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044228/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Bendžamins Taharovičs|Taharovičs]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Edins Džeko|Džeko]] {{goal|70}}, {{goal|72}}&lt;br /&gt;[[Sameds Baždars|Baždars]] {{goal|81}}&lt;br /&gt;[[Kerims Alejbegovičs|Alejbegovičs]] {{goal|85}}&lt;br /&gt;[[Nihads Mujakičs|Mujakičs]] {{goal|90}}
  | stadions  = [[Sanmarīno stadions]], [[Serravelle]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Albānija}} Enea Džordži
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044256/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Edins Džeko|Džeko]] {{goal|50}}
  | vārti2    = [[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Konrāds Laimers|Laimers]] {{goal|65}}
  | stadions  = Biļino Poļe stadions, [[Zenica]]
  | skatītāji = 11 700
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesus Gils Manzano
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CYP}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044250/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ROM}}
  | vārti1    = [[Loizoss Loizu|Loizu]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Karalampuss Karalamposs|Karalamposs]] {{goal|76}}
  | vārti2    = [[Deniss Drāgušs|Drāgušs]] {{goal|2}}, {{goal|18}}
  | stadions  = GSP stadions, [[Nikosija]]
  | skatītāji = 4 875
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Matejs Jugs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 10:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044264/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SMR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|8}}, {{goal|47}}, {{goal|83}}, {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Mihaels Gregoričs|Gregoričs]] {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Štefans Pošs|Pošs]] {{goal|30}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Konrāds Laimers|Laimers]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Nikolauss Vurmbrands|Vurmbrands]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Ernsta Hapela stadions]], [[Vīne]]
  | skatītāji = 37 500
  | tiesnesis = {{flaga|Izraēla}} Igals Frids
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CYP}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044261/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Konstantīns Laifis|Laifis]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Joanis Pitass|Pitass]] {{goal|90+7|11m}}
  | vārti2    = [[Nikola Katičs|Katičs]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Neofīts Mihails|Mihails ]] {{goal|36|s.v.}}
  | stadions  = AEK arēna, [[Larnaka]]
  | skatītāji = 2 355
  | tiesnesis = {{flaga|Beļģija}} Lorenss Visers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SMR}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044286/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CYP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Loizoss Loizu|Loizu]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Stelios Andreu|Andreu]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Grigors Kastans|Kastans]] {{goal|67|11m}}&lt;br /&gt;[[Androniks Katkulis|Katkulis]] {{goal|79}}
  | stadions  = [[Sanmarīno stadions]], [[Serravelle]]
  | skatītāji = 598
  | tiesnesis = {{flaga|Azerbaidžāna}} Alijars Agajevs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ROM}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044287/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Virgils Gitā|Gitā]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Arena Națională|Nacionālais stadions]], [[Bukareste]]
  | skatītāji = 39 581
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Davide Masa
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|CYP}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044327/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|18|11m}}, {{goal|55}}
  | stadions  = Alfamega stadions, [[Limasola]]
  | skatītāji = 6 012
  | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Urss Šneiders
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044326/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ROM}}
  | vārti1    = [[Edins Džeko|Džeko]] {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Esmirs Bajraktarevičs|Bajraktarevičs]] {{goal|79}}&lt;br /&gt;[[Hariss Tabakovičs|Tabakovičs]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Daniels Birligeja|Birligeja]] {{goal|17}}
  | stadions  = Biļino Poļe stadions, [[Zenica]]
  | skatītāji = 11 459
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Maikls Olivers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044343/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Mihaels Gregoričs|Gregoričs]] {{goal|77}}
  | vārti2    = [[Hariss Tabakovičs|Tabakovičs]] {{goal|12}}
  | stadions  = [[Ernsta Hapela stadions]], [[Vīne]]
  | skatītāji = 48 000
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoa Pinjeira
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ROM}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044346/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SMR}}
  | vārti1    = [[Dante Rosi|Rosi]] {{goal|13|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Štefans Baiarams|Baiarams]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Deniss Mans|Mans]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džakomo Valentini|Valentini]] {{goal|57|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Janiss Hadži|Hadži]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Andrejs Raciu|Raciu]] {{goal|82}}&lt;br /&gt;[[Luiss Munteanu|Munteanu]] {{goal|86|11m}}
  | vārti2    = [[Nikolass Džakopeti|Džakopeti]] {{goal|2}}
  | stadions  = [[Arena Națională|Nacionālais stadions]], [[Bukareste]]
  | skatītāji = 8 426
  | tiesnesis = {{flaga|Somija}} Muhameds el Emara
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NOR |team2=ITA |team3=ISR |team4=EST |team5=MDA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ITA={{fb|ITA}} |short_ITA={{fbicon|ITA}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}
|name_ISR={{fb|ISR}} |short_ISR={{fbicon|ISR}}
|name_EST={{fb|EST}} |short_EST={{fbicon|EST}}
|name_MDA={{fb|MDA}} |short_MDA={{fbicon|MDA}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_ITA=6 |draw_ITA=0 |loss_ITA=2 |gf_ITA=21 |ga_ITA=12 |status_ITA=
|win_NOR=8 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=37 |ga_NOR=5 |status_NOR=
|win_ISR=4 |draw_ISR=0 |loss_ISR=4 |gf_ISR=19 |ga_ISR=20 |status_ISR=
|win_EST=1 |draw_EST=1 |loss_EST=6 |gf_EST=8 |ga_EST=21 |status_EST=
|win_MDA=0 |draw_MDA=1 |loss_MDA=7 |gf_MDA=5 |ga_MDA=32 |status_MDA=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MDA}}
  | rezultāts = 0:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044171/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Jūlians Rīersons|Rīersons]] {{goal|5}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|23}}&lt;br /&gt;[[Telo Āsgārds|Āsgārds]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Sērlots|Sērlots]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ārons Dēnums|Dēnums]] {{goal|69}}
  | stadions  = Zimbru stadions, [[Kišiņeva]]
  | skatītāji = 9 342
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Matejs Jugs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ISR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044170/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EST}}
  | vārti1    = [[Karls Jakobs Heins|Heins]] {{goal|23|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Eli Dasa|Dasa]] {{goal|75}}
  | vārti2    = [[Maksims Paskotši|Paskotši]] {{goal|10}}
  | stadions  = ''Nagyerdei'' stadions, [[Debrecena]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Izraēla|[[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Izraēla izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
  | skatītāji = 270
  | tiesnesis = {{flaga|Melnkalne}} Nikola Dabanovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ISR}}
  | rezultāts = 2:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044181/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Muhameds Abu Fani|Abu Fani]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Dors Turgemans|Turgemans]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    = [[Dāvids Mēllers Volfs|Mēllers Volfs]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Sērlots|Sērlots]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Kristofers Ajers|Ajers]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|83}}
  | stadions  = ''Nagyerdei'' stadions, [[Debrecena]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Izraēla|[[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Izraēla izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
  | skatītāji = 1 200
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Kriss Kavana
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MDA}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044182/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EST}}
  | vārti1    = [[Jons Nikolesku|Nikolesku]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Mihails Kaimakovs|Kaimakovs]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    = [[Rasmuss Pētsons|Pētsons]] {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Rauno Sapinens|Sapinens]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Matiass Keits|Keits]] {{goal|70}}
  | stadions  = Zimbru stadions, [[Kišiņeva]]
  | skatītāji = 6 112
  | tiesnesis = {{flaga|Beļģija}} Lorenss Visers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|EST}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044189/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISR}}
  | vārti1    = [[Matiass Keits|Keits]] {{goal|31}}
  | vārti2    = [[Dans Bitons|Bitons]] {{goal|39}}, {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Muhameds Abu Fani|Abu Fani]] {{goal|89|11m}}
  | stadions  = [[A. Le Coq Arena|Lillekilas stadions]], [[Tallina]]
  | skatītāji = 5 967
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Villijs Delažods
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044187/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ITA}}
  | vārti1    = [[Aleksanders Sērlots|Sērlots]] {{goal|14}}&lt;br /&gt;[[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|34}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|42}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Ullevaal stadions]], [[Oslo]]
  | skatītāji = 25 796
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hosē Marija Sančess Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|EST}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044200/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|62}}
  | stadions  = [[A. Le Coq Arena|Lillekilas stadions]], [[Tallina]]
  | skatītāji = 11 577
  | tiesnesis = {{flaga|Serbija}} Srdans Jovanovičs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ITA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044198/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MDA}}
  | vārti1    = [[Džakomo Raspadori|Raspadori]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Andrea Kambjāzo|Kambjāzo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Mapei Stadium]], [[Redžo Emīlija]]
  | skatītāji = 18 771
  | tiesnesis = {{flaga|Šveice}} Urss Šneiders
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MDA}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044225/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Dors Perecs|Perecs]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Manors Solomons|Solomons]] {{goal|35}}&lt;br /&gt;[[Tajs Baribo|Baribo]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Oskars Gluhs|Gluhs]] {{goal|77}}
  | stadions  = Zimbru stadions, [[Kišiņeva]]
  | skatītāji = 7 242
  | tiesnesis = {{flaga|Skotija}} Džons Bītons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ITA}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044226/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EST}}
  | vārti1    = [[Moize Kens|Kens]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mateo Retegi|Retegi]] {{goal|69}}, {{goal|89}}&lt;br /&gt;[[Džakomo Raspadori|Raspadori]] {{goal|71}}&lt;br /&gt;[[Alesandro Bastoni|Bastoni]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Stadio Atleti Azzurri d'Italia|''Stadio Atleti Azzurri d'Italia'']], [[Bergamo]]
  | skatītāji = 22 559
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoa Pinjeira
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ISR}}
  | rezultāts = 4:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044248/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ITA}}
  | vārti1    = [[Manuels Lokatelli|Lokatelli]] {{goal|16|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Dors Perecs|Perecs]] {{goal|52}}, {{goal|89}}&lt;br /&gt;[[Alesandro Bastoni|Bastoni]] {{goal|87|s.v.}}
  | vārti2    = [[Moize Kens|Kens]] {{goal|40}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Mateo Politāno|Politāno]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Džakomo Raspadori|Raspadori]] {{goal|81}}&lt;br /&gt;[[Sandro Tonali|Tonali]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = ''Nagyerdei'' stadions, [[Debrecena]] (Ungārija) {{refn|group=P|name=Izraēla}}
  | skatītāji = 2 540
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 11:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044247/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MDA}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Horns Mīre|Mīre]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|11}}, {{goal|36}}, {{goal|43}}, {{goal|52}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Martins Ēdegors|Ēdegors]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Telo Āsgārds|Āsgārds]] {{goal|67}}, {{goal|76}}, {{goal|78|11m}}, {{goal|90+1}}
  | vārti2    = [[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|74|s.v.}}
  | stadions  = [[Ullevaal stadions]], [[Oslo]]
  | skatītāji = 24 605
  | tiesnesis = {{flaga|Ungārija}} Balāžs Berke
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044279/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISR}}
  | vārti1    = [[Anans Halaili|Halaili]] {{goal|17|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|27}}, {{goal|63}}, {{goal|72}}&lt;br /&gt;[[Idans Nahmijs|Nahmijs]] {{goal|28|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Ullevaal stadions]], [[Oslo]]
  | skatītāji = 19 363
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|EST}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044274/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ITA}}
  | vārti1    = [[Rauno Sapinens|Sapinens]] {{goal|76}}
  | vārti2    = [[Moize Kens|Kens]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Mateo Retegi|Retegi]] {{goal|48}}&lt;br /&gt;[[Frančesko Pio Espozito|Espozito]] {{goal|74}}
  | stadions  = [[A. Le Coq Arena|Lillekilas stadions]], [[Tallina]]
  | skatītāji = 11 913
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Serdars Gezubujuks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|EST}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044304/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MDA}}
  | vārti1    = [[Matiass Keits|Keits]] {{goal|12}}
  | vārti2    = [[Štefans Bodišteanu|Bodišteanu]] {{goal|64}}
  | stadions  = [[A. Le Coq Arena|Lillekilas stadions]], [[Tallina]]
  | skatītāji = 4 731
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Igors Pajačs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ITA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044301/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ISR}}
  | vārti1    = [[Mateo Retegi|Retegi]] {{goal|45+2|11m}}, {{goal|74}}&lt;br /&gt;[[Džanluka Mančīni|Mančīni]] {{goal|90+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Stadions Friuli|Stadions ''Friuli'']], [[Udīne]]
  | skatītāji = 9 965
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Klemāns Tirpēns
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044309/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EST}}
  | vārti1    = [[Aleksanders Sērlots|Sērlots]] {{goal|50}}, {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|56}}, {{goal|62}}
  | vārti2    = [[Robijs Sārma|Sārma]] {{goal|64}}
  | stadions  = [[Ullevaal stadions]], [[Oslo]]
  | skatītāji = 25 493
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Matejs Jugs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MDA}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044307/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ITA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džanluka Mančīni|Mančīni]] {{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Frančesko Pio Espozito|Espozito]] {{goal|90+2}}
  | stadions  = Zimbru stadions, [[Kišiņeva]]
  | skatītāji = 9 526
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Mikola Balakins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ISR}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044333/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MDA}}
  | vārti1    = [[Dors Turgemans|Turgemans]] {{goal|21|11m}}&lt;br /&gt;[[Rojs Revivo|Revivo]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Eliels Perecs|E. Perecs]] {{goal|85}}&lt;br /&gt;[[Vladislavs Baboglo|Baboglo]] {{goal|88|s.v.}}
  | vārti2    = [[Jons Nikolesku|Nikolesku]] {{goal|37}}
  | stadions  = Zimbru stadions, [[Kišiņeva]] (Moldova) {{refn|group=P|name=Izraēla}}
  | skatītāji = 3 312
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Alards Lindhouts
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ITA}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044329/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Frančesko Pio Espozito|Espozito]] {{goal|11}}
  | vārti2    = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|77}}, {{goal|79}}&lt;br /&gt;[[Jergens Strands Larsens|Larsens]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = [[Sansiro|''Sansiro'']], [[Milāna]]
  | skatītāji = 69 020
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=WAL |team3=MKD |team4=KAZ |team5=LIH

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_WAL={{fb|WAL}} |short_WAL={{fbicon|WAL}}
|name_MKD={{fb|MKD}} |short_MKD={{fbicon|MKD}}
|name_KAZ={{fb|KAZ}} |short_KAZ={{fbicon|KAZ}}
|name_LIH={{fb|LIH}} |short_LIH={{fbicon|LIH}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_BEL=5 |draw_BEL=3 |loss_BEL=0 |gf_BEL=29 |ga_BEL=7 |status_BEL=
|win_WAL=5 |draw_WAL=1 |loss_WAL=2 |gf_WAL=21 |ga_WAL=11 |status_WAL=
|win_MKD=3 |draw_MKD=4 |loss_MKD=1 |gf_MKD=13 |ga_MKD=10 |status_MKD=
|win_KAZ=2 |draw_KAZ=2 |loss_KAZ=4 |gf_KAZ=9 |ga_KAZ=13 |status_KAZ=
|win_LIH=0 |draw_LIH=0 |loss_LIH=8 |gf_LIH=0 |ga_LIH=31 |status_LIH=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|LIH}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044172/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MKD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Aleksandars Trajkovskis|Trajkovskis]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Visars Musliu|Musliu]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Bojans Miovskis|Miovskis]] {{goal|84}}
  | stadions  = [[Rheinpark stadions|''Rheinpark'' stadions]], [[Vaduca]]
  | skatītāji = 4 094
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Mikola Balakins
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|WAL}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044167/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KAZ}}
  | vārti1    = [[Denjels Džeimss|D. Džeimss]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Bens Deiviss|Deiviss]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Rabi Matondo|Matondo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = [[Aškats Tagjbergens|Tagjbergens]] {{goal|32|11m}}
  | stadions  = [[Kārdifas pilsētas stadions]], [[Kārdifa]]
  | skatītāji = 32 473
  | tiesnesis = {{flaga|Lietuva}} Donats Rumšs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|LIH}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044184/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KAZ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Maksims Samorodovs|Samorodovs]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Aleksandrs Maročkins|Maročkins]] {{goal|45}}
  | stadions  = [[Rheinpark stadions|''Rheinpark'' stadions]], [[Vaduca]]
  | skatītāji = 1 123
  | tiesnesis = {{flaga|Skotija}} Džons Bītons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MKD}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044179/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|WAL}}
  | vārti1    = [[Bojans Miovskis|Miovskis]] {{goal|90+1}}
  | vārti2    = [[Deivids Brukss|Brukss]] {{goal|90+6}}
  | stadions  = [[Tošes Proeska nacionālā arēna]], [[Skopje]]
  | skatītāji = 23 114
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Žeroms Brisārs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MKD}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044188/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Ezģans Alioski|Alioski]] {{goal|86}}
  | vārti2    = [[Maksims De Keiperss|De Keiperss]] {{goal|28}}
  | stadions  = [[Tošes Proeska nacionālā arēna]], [[Skopje]]
  | skatītāji = 23 070
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Kriss Kavana
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|WAL}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044185/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LIH}}
  | vārti1    = [[Džo Rodons|Rodons]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Harijs Vilsons|Vilsons]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Kīfers Mūrs|Mūrs]] {{goal|68}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Kārdifas pilsētas stadions]], [[Kārdifa]]
  | skatītāji = 30 646
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Anastass Papetru
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(17:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KAZ}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044202/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MKD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Aleksandars Trajkovskis|Trajkovskis]] {{goal|33}}
  | stadions  = ''[[Astana Arena]]'', [[Astana]]
  | skatītāji = 27 694
  | tiesnesis = {{flaga|Slovākija}} Filips Glova
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 4:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044199/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|WAL}}
  | vārti1    = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|15|11m}}&lt;br /&gt;[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Žeremī Dokū|Dokū]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|88}}
  | vārti2    = [[Harijs Vilsons|Vilsons]] {{goal|45+7|11m}}&lt;br /&gt;[[Sorba Tomass|Tomass]] {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Brenans Džonsons|Džonsons]] {{goal|70}}
  | stadions  = [[Karaļa Boduēna stadions]], [[Brisele]]
  | skatītāji = 33 653
  | tiesnesis = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Irfans Peljto
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+5]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(17:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KAZ}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044216/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|WAL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kīfers Mūrs|Mūrs]] {{goal|24}}
  | stadions  = ''[[Astana Arena]]'', [[Astana]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|04|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LIH}}
  | rezultāts = 0:6
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044215/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Maksims De Keiperss|De Keiperss]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|46}}, {{goal|70|11m}}&lt;br /&gt;[[Arturs Teats|Teats]] {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Maliks Fofana|Fofana]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = [[Rheinpark stadions|''Rheinpark'' stadions]], [[Vaduca]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Dānija}} Mortens Krogs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MKD}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044236/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LIH}}
  | vārti1    = [[Benjamins Bihels|B. Bihels]] {{goal|15|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Eniss Bardi|Bardi]] {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Darko Čurļionovs|Čurļionovs]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Lirims Kamili|Kamili]] {{goal|82}}&lt;br /&gt;[[Luka Stankovskis|Stankovskis]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Tošes Proeska nacionālā arēna]], [[Skopje]]
  | skatītāji = 8 693
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Horācijs Fesničs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044239/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KAZ}}
  | vārti1    = [[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|42}}, {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Žeremī Dokū|Dokū]] {{goal|44}}, {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Nikolass Raskins|Raskins]] {{goal|51}}&lt;br /&gt;[[Tomā Menjē|Menjē]] {{goal|87}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Lotto Park stadions|''Lotto Park'' stadions]], [[Brisele]]
  | skatītāji = 15 119
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Radu Petresku
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+5]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(17:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KAZ}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044265/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LIH}}
  | vārti1    = [[Galimžans Kenžebeks|Kenžebeks]] {{goal|26}}, {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Bahtijars Zainutdinovs|Zainutdinovs]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Alibeks Kasims|Kasims]] {{goal|81}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Astana Arena]]'', [[Astana]]
  | skatītāji = 26 539
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} Pāvels Račkovskis
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044268/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MKD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Ghelamco arēna|''Planet Group'' arēna]], [[Gente]]
  | skatītāji = 18 583
  | tiesnesis = {{flaga|Turcija}} Halils Umuts Melers
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MKD}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044296/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KAZ}}
  | vārti1    = [[Eniss Bardi|Bardi]] {{goal|74}}
  | vārti2    = [[Dinmuhameds Karamans|Karamans]] {{goal|54}}
  | stadions  = [[Tošes Proeska nacionālā arēna]], [[Skopje]]
  | skatītāji = 19 929
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Huans Martiness Munjera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(22:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|WAL}}
  | rezultāts = 2:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044293/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Džo Rodons|Rodons]] {{goal|8}}&lt;br /&gt;[[Natans Brodheds|Brodheds]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|18|11m}}, {{goal|76|11m}}&lt;br /&gt;[[Tomā Menjē|Menjē]] {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|90}}
  | stadions  = [[Kārdifas pilsētas stadions]], [[Kārdifa]]
  | skatītāji = 32 803
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Daniels Zīberts]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+5]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(17:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KAZ}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044319/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Dastans Satpajevs|Satpajevs]] {{goal|9}}
  | vārti2    = [[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|48}}
  | stadions  = ''[[Astana Arena]]'', [[Astana]]
  | skatītāji = 28 012
  | tiesnesis = {{flaga|Lietuva}} Donāts Rumšs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|LIH}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044328/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|WAL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džordans Džeimss|Džeimss]] {{goal|61}}
  | stadions  = [[Rheinpark stadions|''Rheinpark'' stadions]], [[Vaduca]]
  | skatītāji = 5 563
  | tiesnesis = {{flaga|Albānija}} Judžhins Džaha
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 7:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044352/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LIH}}
  | vārti1    = [[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Žeremī Dokū|Dokū]] {{goal|34}}, {{goal|41}}&lt;br /&gt;[[Brendons Mehele|Mehele]] {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|57}}, {{goal|59}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Morisa Difrēna arēna, [[Ljēža]]
  | skatītāji = 26 253
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Muhameds el Hakims
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|18|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+0]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|WAL}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044345/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MKD}}
  | vārti1    = [[Harijs Vilsons|Vilsons]] {{goal|18|11m}}, {{goal|75}}, {{goal|81|11m}}&lt;br /&gt;[[Deivids Brukss|Brukss]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Brennans Džonsons|Džonsons]] {{goal|37}}&lt;br /&gt;[[Daniels Džeimss|Džeimss]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Natans Brodheds|Brodheds]] {{goal|88}}
  | vārti2    = [[Božans Mijovskis|Mijovskis]] {{goal|23}}
  | stadions  = [[Kārdifas pilsētas stadions]], [[Kārdifa]]
  | skatītāji = 32 154
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=ALB |team3=SRB |team4=LVA |team5=AND

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_SRB={{fb|SRB}} |short_SRB={{fbicon|SRB}}
|name_ALB={{fb|ALB}} |short_ALB={{fbicon|ALB}}
|name_LVA={{fb|LVA}} |short_LVA={{fbicon|LVA}}
|name_AND={{fb|AND}} |short_AND={{fbicon|AND}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_ENG=8 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=22 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_SRB=4 |draw_SRB=1 |loss_SRB=3 |gf_SRB=9 |ga_SRB=10 |status_SRB=
|win_ALB=4 |draw_ALB=2 |loss_ALB=2 |gf_ALB=7 |ga_ALB=5 |status_ALB=
|win_LVA=1 |draw_LVA=2 |loss_LVA=5 |gf_LVA=5 |ga_LVA=15 |status_LVA=
|win_AND=0 |draw_AND=1 |loss_AND=7 |gf_AND=3 |ga_AND=16 |status_AND=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|AND}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044166/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LVA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Dario Šits|Šits]] {{goal|58}}
  | stadions  = [[Andoras nacionālais stadions]], [[Andora la Velja]]
  | skatītāji = 957
  | tiesnesis = {{flaga|Gruzija}} Giorgi Kruašvilli
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|21|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044161/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALB}}
  | vārti1    = [[Mailss Lūiss-Skellijs|Lūiss-Skellijs]] {{goal|20}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|77}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Vembli stadions]], [[Londona]]
  | skatītāji = 82 378
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ALB}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044175/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AND}}
  | vārti1    = [[Rejs Manajs|Manajs]] {{goal|9}}, {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Mirto Uzuni|Uzuni]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Arena Kombëtare|Arena ''Kombëtare'']], [[Tirāna]]
  | skatītāji = 17 183
  | tiesnesis = {{flaga|Austrija}} Sebastians Gišamers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|24|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044173/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LVA}}
  | vārti1    = [[Rīss Džeimss|Džeimss]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Ebereči Eze|Eze]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Vembli stadions]], [[Londona]]
  | skatītāji = 79 572
  | tiesnesis = {{flaga|Izraēla}} Orels Grinfelds
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(19:00)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AND}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044194/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[RCDE Stadium]]'', [[Barselona]] (Spānija) {{refn|group=P|name=Andora|Spēle notiek neitrālā laukumā, jo Andoras futbola laukumi neatbilda UEFA standartiem}}
  | skatītāji = 8 872
  | tiesnesis = {{flaga|Horvātija}} Igors Pajačs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|07|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ALB}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044191/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SRB}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Arena Kombëtare|Arena ''Kombëtare'']], [[Tirāna]]
  | skatītāji = 20 427
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Davide Masa
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LVA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044206/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALB}}
  | vārti1    = [[Antonijs Černomordijs|Černomordijs]] {{goal|45+4}}
  | vārti2    = [[Antonijs Černomordijs|Černomordijs]] {{goal|29|s.v.}}
  | stadions  = [[Skonto stadions]], [[Rīga]]
  | skatītāji = 6 083
  | tiesnesis = {{flaga|Turcija}} Halils Umuts Melers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|10|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SRB}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044203/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AND}}
  | vārti1    = [[Aleksandrs Mitrovičs|A. Mitrovičs]] {{goal|12}}, {{goal|24}}, {{goal|53|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Dubočica stadions, [[Leskovaca]]
  | skatītāji = 7 576
  | tiesnesis = {{flaga|Azerbaidžāna}} Alijars Agajevs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LVA}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044231/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SRB}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Dušans Vlahovičs|Vlahovičs]] {{goal|12}}
  | stadions  = [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]], [[Rīga]]
  | skatītāji = 6 238
  | tiesnesis = {{flaga|Austrija}} Julians Veinbergers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044229/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AND}}
  | vārti1    = [[Kristians Garsija|Garsija]] {{goal|25|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Deklans Raiss|Raiss]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Villa Park|''Villa Park'']], [[Birmingema]]
  | skatītāji = 39 202
  | tiesnesis = {{flaga|Somija}} Muhameds el Emara
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ALB}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044255/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LVA}}
  | vārti1    = [[Kristjans Aslani|Aslani]] {{goal|25|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Arena Kombëtare|Arena ''Kombëtare'']], [[Tirāna]]
  | skatītāji = 16 568
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} Damians Silvestržaks
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SRB}}
  | rezultāts = 0:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044254/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Noni Madueke|Madueke]] {{goal|35}}&lt;br /&gt;[[Ezri Konsa|Konsa]] {{goal|52}}&lt;br /&gt;[[Marks Gehi|Gehi]] {{goal|75}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|90|11m}}
  | stadions  = [[Rajko Mitiča stadions|Sarkanās zvaigznes stadions]], [[Belgrada]]
  | skatītāji = 39 789
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LVA}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044277/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AND}}
  | vārti1    = [[Dmitrijs Zelenkovs|Zelenkovs]] {{goal|41}}&lt;br /&gt;[[Vladislavs Gutkovskis|Gutkovskis]] {{goal|55|11m}}
  | vārti2    = [[Moizes San Nikolass|San Nikolass]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Jans Olivera|Olivera]] {{goal|78}}
  | stadions  = [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]], [[Rīga]]
  | skatītāji = 5 027
  | tiesnesis = {{flaga|Bulgārija}} Georgijs Kabakovs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|11|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SRB}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044280/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALB}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Rejs Manajs|Manajs]] {{goal|45+1}}
  | stadions  = Dubočica stadions, [[Leskovaca]]
  | skatītāji = 4 320
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|AND}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044298/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SRB}}
  | vārti1    = [[Gijoms Lopess|Lopess]] {{goal|17}}
  | vārti2    = [[Kristians Garsija|Garsija]] {{goal|19|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Dušans Vlahovičs|Vlahovičs]] {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Aleksandrs Mitrovičs|Mitrovičs]] {{goal|77|11m}}
  | stadions  = ''Estadi de la FAF'', [[Enkana]]
  | skatītāji = 987
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Anastass Papetru
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|LVA}}
  | rezultāts = 0:5
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044297/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Entonijs Gordons|Gordons]] {{goal|26}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|44}}, {{goal|45+4|11m}}&lt;br /&gt;[[Maksims Toņiševs|Toņiševs]] {{goal|58|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ebereči Eze|Eze]] {{goal|86}}
  | stadions  = [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]], [[Rīga]]
  | skatītāji = 10 404
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Tasoss Sidiropols
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|AND}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044308/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALB}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kristjans Asilani|Asilani]] {{goal|67}}
  | stadions  = ''Estadi de la FAF'', [[Enkana]]
  | skatītāji = 2 225
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Horācijs Fesničs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|13|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044311/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SRB}}
  | vārti1    = [[Bukajo Saka|Saka]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Ebereči Eze|Eze]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Vembli stadions]], [[Londona]]
  | skatītāji = 74 289
  | tiesnesis = {{flaga|Slovākija}} Ivans Kružiaks
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|ALB}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044332/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|74}}, {{goal|82}}
  | stadions  = [[Arena Kombëtare|Arena ''Kombëtare'']], [[Tirāna]]
  | skatītāji = 21 459
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} [[Marko Gvida]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|16|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|SRB}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044331/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|LVA}}
  | vārti1    = [[Aleksandrs Katajs|Katajs]] {{goal|49}}&lt;br /&gt;[[Aleksandrs Stankovičs|Stankovičs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Vladislavs Gutkovskis|Gutkovskis]] {{goal|12}}
  | stadions  = Dubočica stadions, [[Leskovaca]]
  | skatītāji = 3 894
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Rikardo de Burgoss Bengoetca
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=UEFA
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CRO |team2=CZE |team3=FRO |team4=MNE |team5=GIB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}
|name_MNE={{fb|MNE}} |short_MNE={{fbicon|MNE}}
|name_FRO={{fb|FRO}} |short_FRO={{fbicon|FRO}}
|name_GIB={{fb|GIB}} |short_GIB={{fbicon|GIB}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_CRO=7 |draw_CRO=1 |loss_CRO=0 |gf_CRO=26 |ga_CRO=4 |status_CRO=
|win_CZE=5 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=16 |ga_CZE=8 |status_CZE=
|win_MNE=3 |draw_MNE=0 |loss_MNE=5 |gf_MNE=8 |ga_MNE=17 |status_MNE=
|win_FRO=4 |draw_FRO=0 |loss_FRO=4 |gf_FRO=11 |ga_FRO=9 |status_FRO=
|win_GIB=0 |draw_GIB=0 |loss_GIB=8 |gf_GIB=3 |ga_GIB=28 |status_GIB=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas finālturnīram
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Kvalificējas otrajai kārtai
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MNE}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044169/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GIB}}
  | vārti1    = [[Stevans Jovetičs|Jovetičs]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Marko Tuči|Tuči]] {{goal|70}}&lt;br /&gt;[[Adams Marušičs|Marušičs]] {{goal|73}}
  | vārti2    = [[Dens Bents|Bents]] {{goal|13}}
  | stadions  = ''Gradski'' stadions, [[Nikšiča]]
  | skatītāji = 3 021
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Antonio Nobre
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|22|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044168/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRO}}
  | vārti1    = [[Patriks Šiks|Šiks]] {{goal|25}}, {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Gunnars Vatnhamars|Vatnhamars]] {{goal|83}}
  | stadions  = Malšovicka stadions, [[Hradeckrālove]]
  | skatītāji = 8 978
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} Rade Obrenovičs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|GIB}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044183/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Vāclavs Černijs|Černijs]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Patriks Šiks|Šiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Pāvels Šulcs|Šulcs]] {{goal|72}}&lt;br /&gt;[[Jans Kliments|Kliments]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = Algarves stadions, [[Faru]] (Portugāle){{refn|group=P|name=Gibraltārs|Gibraltāra izlase spēli aizvada neitrālā laukumā, jo izlases mājas stadions tiek remontēts}}
  | skatītāji = 583
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Horācijs Fesničs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|03|25|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MNE}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044180/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRO}}
  | vārti1    = [[Edvīns Kučs|Kučs]] {{goal|90+6}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''Gradski'' stadions, [[Nikšiča]]
  | skatītāji = 3 226
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Alards Lindhouts
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044186/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MNE}}
  | vārti1    = [[Adams Hložeks|Hložeks]] {{goal|23}}&lt;br /&gt;[[Patriks Šiks|Šiks]] {{goal|65}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Dosana arēna, [[Plzeņa]]
  | skatītāji = 10 889
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} Serdars Gezubujuks
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|06|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GIB}}
  | rezultāts = 0:7
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044190/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mario Pašaličs|Pašaličs]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Franjo Ivanovičs|Ivanovičs]] {{goal|60}}, {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|73}}&lt;br /&gt;[[Andrejs Kramaričs|Kramaričs]] {{goal|77}}, {{goal|79}}
  | stadions  = Algarves stadions, [[Faru]] (Portugāle){{refn|group=P|name=Gibraltārs}}
  | skatītāji = 1 516
  | tiesnesis = {{flaga|Bulgārija}} Georgijs Kabakovs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRO}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044201/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GIB}}
  | vārti1    = [[Ārni Fredriksbergs|Fredriksbergs]] {{goal|71}}&lt;br /&gt;[[Patriks Johanesens|Johanesens]] {{goal|86}}
  | vārti2    = [[Džeimss Skanlons|Skanlons]] {{goal|23}}
  | stadions  = [[Touršvotls]], [[Touršhavna]]
  | skatītāji =2 632 
  | tiesnesis = {{flaga|Izraēla}} Igals Frids
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|06|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044197/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Andrejs Kramaričs|Kramaričs]] {{goal|42}}, {{goal|75}}&lt;br /&gt;[[Luka Modričs|Modričs]] {{goal|62|11m}}&lt;br /&gt;[[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|72|11m}}
  | vārti2    = [[Tomāšs Součeks|Součeks]] {{goal|58}}
  | stadions  = Opusa arēna, [[Osijeka]]
  | skatītāji = 12 207 {{refn|group=P|name=Horvātija|UEFA soda sankciju dēļ, Horvātija spēli aizvadīs aiz slēgtām durvīm&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.croatiaweek.com/croatia-to-play-behind-closed-doors-following-uefa-punishment/ |title=Croatia to play behind closed doors following UEFA punishment |publisher=Croatia Week |date=17 May 2025 |access-date=30 May 2025}}&lt;/ref&gt;}}
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Hesus Gils Manzano
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044224/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Andrejs Kramaričs|Kramaričs]] {{goal|31}}
  | stadions  = [[Touršvotls]], [[Touršhavna]]
  | skatītāji = 4 632
  | tiesnesis = {{flaga|Igaunija}} Kristo Tohvers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|05|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|MNE}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044223/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Lukāšs Červs|Červs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Vāclavs Černijs|Černijs]] {{goal|90+6}}
  | stadions  = Podgoricas pilsētas stadions, [[Podgorica]]
  | skatītāji = 6 315
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} [[Marko Gvida]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|GIB}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044243/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Martins Agnarsons|Agnarsons]] {{goal|68}}
  | stadions  = Eiropas sporta parks, [[Gibraltārs]]
  | skatītāji = 1 603
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Muhameds el Hakims
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|09|08|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044244/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MNE}}
  | vārti1    = [[Kristijans Jakičs|Jakičs]] {{goal|35}}&lt;br /&gt;[[Andrejs Kramaričs|Kramaričs]] {{goal|51}}&lt;br /&gt;[[Edvīns Kučs|Kučs]] {{goal|85|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Maksimira stadions, [[Zagreba]]
  | skatītāji = 21 209
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044257/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = Fortūna arēna, [[Prāga]]
  | skatītāji = 18 870
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|09|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+1]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRO}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044262/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MNE}}
  | vārti1    = [[Hanuss Sērensens|Sērensens]] {{goal|16}}, {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Milans Roganovičs|Roganovičs]] {{goal|36|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ārni Fredriksbergs|Fredriksbergs]] {{goal|72|11m}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Touršvotls]], [[Touršhavna]]
  | skatītāji = 2 034
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Havjers Alverola Rohass
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|FRO}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044285/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hanuss Sērensens|Sērensens]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Martins Agnarsons|Agnarsons]] {{goal|81}}
  | vārti2    = [[Ādams Karabecs|Karabecs]] {{goal|78}}
  | stadions  = [[Touršvotls]], [[Touršhavna]]
  | skatītāji = 2 980
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Andrea Kolombo
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|10|12|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044281/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GIB}}
  | vārti1    = [[Toni Fruks|Fruks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Luka Sučičs|Sučičs]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Martins Erličs|Erličs]] {{goal|90+6}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''Varteks'' stadions, [[Varaždina]]
  | skatītāji = 7 579
  | tiesnesis = {{flaga|Ukraina}} Oleksijs Derevinskis
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|GIB}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044314/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MNE}}
  | vārti1    = [[Līams Džesops|Džesops]] {{goal|20}}
  | vārti2    = [[Vasilje Adžičs|Adžičs]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Nikola Krstovičs|Krstovičs]] {{goal|42|11m}}
  | stadions  = Eiropas sporta parks, [[Gibraltārs]]
  | skatītāji = 668
  | tiesnesis = {{flaga|Grieķija}} Anastass Papetru
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|14|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044315/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRO}}
  | vārti1    = [[Joško Gvardiols|Gvardiols]] {{goal|23}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|70}}
  | vārti2    = [[Geza Dāvids Turi|Turi]] {{goal|16}}
  | stadions  = Rujevica stadions, [[Rijeka]]
  | skatītāji = 7 846
  | tiesnesis = {{flaga|Azerbaidžāna}} Alijars Agajevs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044337/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GIB}}
  | vārti1    = [[Dāvids Dudera|Dudera]] {{goal|5}}&lt;br /&gt;[[Tomāšs Horijs|Horijs]] {{goal|18}}&lt;br /&gt;[[Vladimīrs Coufals|Coufals]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Adams Karabecs|Karabecs]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Tomāšs Součeks|Součeks]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Robins Hranačs|Hranačs]] {{goal|51}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = Andruva stadions, [[Olomouca]]
  | skatītāji = 6 587
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} Saša Stegemans
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2025|11|17|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]
  | komanda1  = {{fb-rt|MNE}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2044339/ Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Milutins Osmajičs|Osmajičs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Nikola Krstovičs|Krstovičs]] {{goal|17}}
  | vārti2    = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|37|11m}}&lt;br /&gt;[[Kristijans Jakičs|Jakičs]] {{goal|72}}&lt;br /&gt;[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|87}}
  | stadions  = Podgoricas pilsētas stadions, [[Podgorica]]
  | skatītāji = 4 673
  | tiesnesis = {{flaga|Turcija}} Halils Umuts Melers
}}

== Otrā kārta ==
Otrajā kārtā piedalīsies 16 komandas - 12 otro vietu ieguvējas grupu turnīrā un 4 pēc ranga labākas [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024.—2025. gada UEFA Nāciju līgas]] turnīra grupu uzvarētājas, kuras neieņēma pirmās divas vietas savās grupās. Ja visi grupu turnīru uzvarētāji jau būs kvalificējušies, tad trūkstošās komandas ranga kārtībā aizpildīs no atlikušajām A līgas komandām. 16 grupas tiks sadalītas 4 izslēgšanas turnīru zaros pa 4 komandām katrā - katra zara uzvarētājs kvalificēsies finālturnīram.

=== Otro vietu ieguvēji ===

12 pirmās kārtas otro vietu ieguvēji kvalificējās otrajai kārtai.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Grupa
! style=&quot;width:190px&quot; | Komanda
|-
! A 
| {{fb|SVK}}
|-
! B
| {{fb|KOS}}
|-
! C
| {{fb|DEN}}
|-
! D
| {{fb|UKR}}
|-
! E
| {{fb|TUR}}
|-
! F
| {{fb|IRL}}
|-
! G
| {{fb|POL}}
|-
! H
| {{fb|BIH}}
|-
! I
| {{fb|ITA}}
|-
! J
| {{fb|WAL}}
|-
! K
| {{fb|ALB}}
|-
! L
| {{fb|CZE}}
|}

=== Nāciju līgas rangs ===
Šajā tabulā norādīta ranga kārtība kādā tiks izvēlētas 4 labākās Nāciju līgas komandas, kuras kvalificējas izspēļu turnīram kopā ar 12 otro vietu ieguvējām.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; &lt;includeonly&gt;font-size:90%;&lt;/includeonly&gt;&quot;
|-
! {{Abbr|UNL|UEFA Nāciju līgas divīzija}}
! {{Abbr|Rangs|Nācīju līgas rangs}}
! style=&quot;width:190px&quot; | Komanda
! Kvalifikācijas grupa
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center; background:whitesmoke;&quot; | '''Nācijas līgu grupu uzvarētājas'''
|-
! rowspan=&quot;4&quot; | A
| 1
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|ESP}}
| E
|-
| 2
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; |  {{fb|GER}}
| A
|-
| 3
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|POR}}
| F
|-
| 4
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|FRA}}
| D
|-
! rowspan=&quot;4&quot; | B
| 17
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|ENG}}
| K
|-
| 18
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|NOR}}
| I
|-
| 19
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot; | {{fb|WAL}}
| J
|-
| 20
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot;| {{fb|CZE}}
| L
|-
! rowspan=&quot;4&quot; | C
| 33
| style=&quot;text-align:left; background-color:#BBF3FF;&quot; | '''{{fb|ROU}}'''
| H
|-
| 34
| style=&quot;text-align:left; background-color:#BBF3FF;&quot; | '''{{fb|SWE}}'''
| B
|-
| 35
| style=&quot;text-align:left; background-color:#BBF3FF;&quot; | '''{{fb|MKD}}'''
| J
|-
| 36
| style=&quot;text-align:left; background-color:#BBF3FF;&quot; | '''{{fb|NIR}}'''
| A
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | D
| 49
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{fb|MDA}}
| I
|-
| 50
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{fb|SMR}}
| H
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center; background:whitesmoke;&quot; | '''Atlikušās Nāciju līgas komandas'''
|-
! rowspan=&quot;12&quot; | A
| 5
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot;| {{fb|ITA}}
| I
|-
| 6
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|NED}}
| G
|-
| 7
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot;| {{fb|DEN}}
| C
|-
| 8
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|CRO}}
| L
|-
| 9
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|SCO}}
| C
|-
| 10
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{fb|SRB}}
| K
|-
| 11
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{fb|HUN}}
| F
|-
| 12
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|BEL}}
| J
|-
| 13
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot;| {{fb|POL}}
| G
|-
| 14
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{fb|ISR}}
| I
|-
| 15
| style=&quot;text-align:left; background-color:#90ee90;&quot; | {{fb|SUI}}
| B
|-
| 16
| style=&quot;text-align:left; background-color:#FFFFBB;&quot;| {{fb|BIH}}
| H
|}

'''Piezīmes'''

*{{color box|#90ee90}} Komanda kvalificējas finālturnīram kā grupas uzvarētajs.
*{{color box|#FFFFBB}} Komanda kvalificējās otrajai kārtai, izcīnot otro vietu savā kvalifikācijas apakšgrupā.
*{{color box|#BBF3FF}} Komanda kvalificējās otrajai kārtai, kā viena no četrām labākajām Nāciju līgas grupu uzvarētājām ārpus savas kvalifikācijas grupas divām labākajām komandām.


=== Izloze ===
Pēc pirmās kārtas grupu turnīra beigām, komandu sadalījums četros izspēļu zaros notiks pēc novembra reitinga. Komandas izlozei tiks izsētas 4 grozos. Pirmos trīs grozus veidos 12 otro vietu ieguvēji, bet pēdējo - papildus kvalificējušās komandas no Nāciju līgas ranga. Izloze notiks 20. novembrī - Cīrihē, Šveicē.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; | Izsētās
! colspan=&quot;2&quot; | Neizsētās
|-
! style=&quot;width:190px&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:190px&quot; | 4. grozs (Nāciju līga)
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
| {{unbulleted list
| {{fb|ITA}}
| {{fb|DEN}}
| {{fb|TUR}}
| {{fb|UKR}}
}}
|{{unbulleted list
| {{fb|POL}}
| {{fb|WAL}}
| {{fb|CZE}}
| {{fb|SVK}}
}}
|{{unbulleted list
| {{fb|IRL}}
| {{fb|ALB}}
| {{fb|BIH}}
| {{fb|KOS}}
}}
|{{unbulleted list
| {{fb|ROU}}
| {{fb|SWE}}
| {{fb|MKD}}
| {{fb|NIR}}
}}
|}

=== A zars ===

==== Pusfināli ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|ITA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021421 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NIR}}
  | vārti1    = [[Sandro Tonali|Tonali]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Moize Kens|Kens]] {{goal|80}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia]]'', [[Bergamo]]
  | skatītāji = 23 439
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 19:45 [[UTC+0]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|WAL}}
  | rezultāts = 1:1 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021422 Informācija]
  | komanda2  = {{fb-rt|BIH}}
  | vārti1    = [[Daniels Džeimss|Džeimss]] {{goal|51}}
  | vārti2    = [[Edins Džeko|Džeko]] {{goal|86}}
  | stadions  = [[Kārdifas pilsētas stadions]], [[Kārdifa]]
  | skatītāji = 32 487
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} Ištvans Kovāčs
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Harijs Vilsons|Vilsons]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Marks Heriss|Heriss]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Brenans Džonsons|Džonsons]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Neko Viljamss|Viljamss]] {{penmiss}}
|rezultāts = 2:4
|sitieni2 = {{penmiss}} [[Ermedins Demirovičs|Demirovičs]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hariss Tabakovičs|Tabakovičs]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Ivans Bašičs|Bašičs]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Amirs Hadžiahmetovičs|Hadžiahmetovičs]] &lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]]
}}

==== Fināls ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|31|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021427 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ITA}}
  | vārti1    = [[Hariss Tabakovičs|Tabakovičs]] {{goal|79}}
  | vārti2    = [[Moize Kens|Kens]] {{goal|15}}
  | stadions  = Biļino Poļe stadions, [[Zenica]]
  | skatītāji = 9 500
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} Klemāns Tirpēns
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Bendžamins Tahirovičs|Tahirovičs]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Hariss Tabakovičs|Tabakovičs]]  {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Esmirs Bajraktarevičs|Bajraktarevičs]] {{pengoal}}
|rezultāts = 4:1
|sitieni2 = {{penmiss}} [[Frančesko Pio Espozito|Espozito]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Sandro Tonali|Tonali]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Brians Kristante|Kristante]]
}}

=== B zars ===

==== Pusfināli ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|UKR}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021423 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Matvijs Ponomarenko|Ponomarenko]] {{goal|90}}
  | vārti2    = [[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|6}}, {{goal|51}}, {{goal|73|11m}}
  | stadions  = ''[[Ciutat de València]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] {{refn|group=P|name=Ukraina}}
  | skatītāji = 18 846
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoa Pinjeira
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|POL}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021424 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALB}}
  | vārti1    = [[Roberts Levandovskis|Levandovskis]] {{goal|63}}&lt;br /&gt;[[Pjotrs Zeliņskis|Zeliņskis]] {{goal|73}}
  | vārti2    = [[Arbērs Hodža|Hodža]] {{goal|42}}
  | stadions  = [[Varšavas Nacionālais stadions]], [[Varšava]]
  | skatītāji = 56 412
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

==== Fināls ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|31|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021428 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POL}}
  | vārti1    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|20}}&lt;br /&gt;[[Gustavs Lāgerbjelke|Lāgerbjelke]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|88}}
  | vārti2    = [[Nikola Zalevskis|Zalevskis]] {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Karols Sviderskis|Sviderskis]] {{goal|55}}
  | stadions  = [[Friends Arena|Strawberry Arena]], [[Stokholma]]
  | skatītāji = 49 627
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}

=== C zars ===

==== Pusfināli ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC+3]]
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021425 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ROU}}
  | vārti1    = [[Ferdi Kadioglu|Kadioglu]] {{goal|53}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Vodafone Arena|Bešiktaša stadions]], [[Stambula]]
  | skatītāji = 38 979
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|SVK}}
  | rezultāts = 3:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021426 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOS}}
  | vārti1    = [[Martins Valjents|Valjents]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Lukašs Haraslins|Haraslins]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Dāvids Strelecs|Strelecs]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Veldins Hodža|Hodža]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Fisniks Aslāni|Aslāni]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Florents Muslija|Muslija]] {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Krešniks Hajrizi|Hajrizi]] {{goal|72}}
  | stadions  = ''Tehelné pole'', [[Bratislava]]
  | skatītāji = 20 113
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}

==== Fināls ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|31|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|KOS}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021429 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kerems Aktirkoglu|Aktirkoglu]] {{goal|53}}
  | stadions  = [[Fadila Vokri stadions]], [[Priština]]
  | skatītāji = 12 887
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} Maikls Olivers
}}

=== D zars ===

==== Pusfināli ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|DEN}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021430 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MKD}}
  | vārti1    = [[Mikels Damsgords|Damsgords]] {{goal|49}}&lt;br /&gt; [[Gustavs Isaksens|Isaksens]] {{goal|58}}, {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Kristians Nergords|Nergords]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Parken stadions|''Parken'' stadions]], [[Kopenhāgena]]
  | skatītāji = 35 746
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|26|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021431 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRL}}
  | vārti1    = [[Patriks Šiks|Šiks]] {{goal|27|11m}} &lt;br /&gt;[[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|86}}
  | vārti2    = [[Trojs Parots|Parots]] {{goal|19|11m}} &lt;br /&gt;[[Matejs Kovars|Kovars]] {{goal|23|s.v.}}
  | stadions  = Fortūna arēna, [[Prāga]]
  | skatītāji = 19 137
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} Glens Nībergs
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Tomāšs Součeks|Součeks]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Mojmirs Čitils|Čitils]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Patriks Šiks|Šiks]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Jans Kliments|Kliments]]  {{pengoal}}
|rezultāts = 4:3
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Trojs Parots|Parots]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Adams Ida|Ida]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Robijs Breidijs|Breidijs]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Finns Azazs|Azazs]] &lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Alans Brouns|Brouns]]
}}

==== Fināls ====
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|03|31|N}}
  | laiks     = 20:45 [[UTC+2]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(21:45)&lt;/small&gt;
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288329/288341/400021432 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|DEN}}
  | vārti1    = [[Pāvels Šulcs|Šulcs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|100}}
  | vārti2    = [[Joahims Andersens|Andersens]] {{goal|72}}&lt;br /&gt;[[Kaspers Hegs|Hegs]] {{goal|111}}
  | stadions  = Letnas stadions, [[Prāga]]
  | skatītāji = 18 215
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Maurīcio Mariani
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Tomāšs Horijs|Horijs]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Tomāšs Součeks|Součeks]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Mihals Sadileks|Sadileks]] {{pengoal}}
|rezultāts = 3:1
|sitieni2 = {{penmiss}} [[Rasmuss Hejluns|Hejluns]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Kristians Eriksens|Eriksens]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Anderss Dreijers|Dreijers]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Matiass Jensens|Jensens]] 
}}

== Piezīmes ==
{{atsauces|group=P}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}
{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija| ]]</text>
      <sha1>0daicpvol1hjb6xup0e56vak3bvmahq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saūda Arābijas profesionālā līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542995</id>
    <revision>
      <id>4471992</id>
      <parentid>4432026</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:25:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471992</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5608" sha1="i61s47b6m5t3oh6zbj79v53di62hvy0" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Saūda Arābijas profesionālā līga
| aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Saūda Arābijas profesionālās līgas sezona
| logo = Roshn Saudi League Logo.svg
| pikseļi = 
| apraksts = 
| sports = [[Futbols]]
| dibin = 1976
| motto = 
| komandas = 18
| valsts = {{KSA}}
| kvalif = 
| izkr = [[Saūda Arābijas Pirmā divīzija|Pirmā divīzija]]
| viet_turn = Saūda Arābijas karaļa kauss&lt;br&gt;Saūda Arābijas Superkauss
| starpt_turn = [[AFC Čempionu līga]]&lt;br&gt;[[AFC Čempionu līga 2]]&lt;br&gt;Arābu futbola čempionu līga
| čempions = [[Al Nassr]] (2025-2026, 11. tituls)
| čempions_visv = [[Al Hilal SC|''Al Hilal'']] (19. tituli)
| mlapa = {{URL|https://spl.com.sa/en}}
| reģions = [[AFC]]
}}'''Saūda Arābijas profesionālā līga''' ir augstākā [[Futbols|futbola]] līga [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]. Čempionātā piedalās 18 komandas. Līga tika dibināta 1976. gadā un mūsdienās tā ir viena no spēcīgākajām futbola līgām Āzijā, ņemot vērā komandu sasniegumus [[AFC Čempionu līga|AFC Čempionu līgā]].

Pašreizējie (2026) līgas čempioni ir komanda [[Al Nassr]].&lt;ref&gt;{{Cite web|title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari|website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Visvairāk čempionu titulus (19) ir izcīnījis [[Al Hilal SC|''Al Hilal'']].

== Klubi 2025.—2026. gada sezonā ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Komanda
! Pilsēta
! Stadions
! Ietilpība
|-
| [[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]
| [[Džida]]
| [[King Abdullah Sports City]]
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|62,345}}
|-
| [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]
| [[Dammāma]]
| [[Al-Ettifaq Club Stadium]]
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|15 000}}&lt;ref&gt;{{cite web |title=Al Ettifaq Club Stadium |url=http://stadiumdb.com/stadiums/ksa/ettifaq_stadium |website=Stadium Database}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Al Fateh SC|Al-Fateh]]
| [[el Ahsas oāze|el Hasa]] {{small|([[Hofufa]])}}
| [[Al-Fateh Stadium]]
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|11 000}}&lt;ref name=&quot;Hasa Stad&quot;&gt;{{cite web |title=Prince Abdullah bin Jalawi Sports City Stadium |url=https://www.kooora.com/?showstadiums=1&amp;sportstadiums=99&amp;searchcountry=SA&amp;stadium=4676 |access-date={{dat|2024|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190710122927/https://www.kooora.com/?showstadiums=1 }}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Al-Fayha Club|Al-Fayha]]
| [[El Madžmā]]
| [[Al Majma'ah Sports City]]
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|7000}}
|-
|[[Alhazem]]
|[[Arrasa (Saūda Arābija)|Arrasa]]
|[[Al-Hazem Club Stadium]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |5 100
|-
| [[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]
| [[Rijāda]]
| [[Kingdom Arena]]
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|26 000}}
|-
| [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| Džida
| King Abdullah Sports City
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|62 345}}
|-
| [[Al-Khaleej FC|Al-Khaleej]]
| [[Saijata]]
| Prince Mohamed bin Fahd Stadium {{small|(Dammam)}}
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|35 000}}
|-
| [[Al-Kholood Club|Al-Kholood]]
| [[Ar Rasa]]
| [[Al-Hazem Club Stadium]]
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{gaps|8000}}&lt;ref name=&quot;hazemstad&quot;&gt;{{cite web |title=Alhazm Club Stadium |url=https://www.kooora.com/?showstadiums=1&amp;sportstadiums=99&amp;searchcountry=SA&amp;stadium=4386 |access-date={{dat|2024|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230527102447/https://www.kooora.com/?showstadiums=1&amp;sportstadiums=99&amp;searchcountry=SA&amp;stadium=4386 }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Al-Najma SC|Al-Najma]]
|[[Unaiza]]
|[[King Abdullah Sports City Stadium Buraidah]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |30 180
|-
| [[Al Nassr|Al-Nassr]]
| Rijāda
| [[KSU Stadium (Riyadh)|Al-Awwal Park]]
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|25 000}}
|-
| [[Al-Okhdood Club|Al-Okhdood]]
| [[Nadžrana]]
| [[Prince Hathloul bin Abdul Aziz Sports City]]
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|12 000}}&lt;ref name=&quot;NajStad&quot;&gt;{{cite web |title=افتتاح مدينة الأمير هذلول بن عبدالعزيز الرياضية في نجران |date=31 August 2020|url=https://www.aleqt.com/2020/08/31/article_1909786.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]
| [[Hobāra]]
| [[Prince Saud bin Jalawi Stadium]]
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{gaps|15 000}}&lt;ref name=&quot;rakkah&quot;&gt;{{cite web |title=استاد مدينة الأمير سعود بن جلوي الرياضية (الراكة) |url=https://www.kooora.com/default.aspx?showstadiums=1&amp;searchcountry=SA&amp;pg=1&amp;stadium=4380}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Al-Riyadh SC|Al-Riyadh]]
| Rijāda
| [[Prince Turki bin Abdul Aziz Stadium]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|15 000}}&lt;ref&gt;{{cite web |title=Prince Turki bin Abdul Aziz Stadium |url=https://www.goalzz.com/?stadium=4376}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Al Shabab FC|Al-Shabab]]
| [[Rijāda]]
| [[Al-Shabab Club Stadium]]
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|15 000}}
|-
| [[Al Taawoun FC|Al-Taawoun]]
| Buraida
| King Abdullah Sport City Stadium&lt;br&gt;Al-Taawoun Club Stadium
| style=&quot;text-align:center&quot;|{{Nts|25 000}}&lt;br&gt;{{Nts|5961}}
|-
| [[Damac Club|Damac]]
| [[Hamis Mushaita]]
| [[Prince Sultan bin Abdul Aziz Stadium]] {{small|(Abha)}}&lt;br&gt;[[Damac Club Stadium]]
| style=&quot;text-align:center&quot; |{{Nts|25 000}}&lt;br&gt;{{Nts|5000}}
|-
|[[Neom SC|Neom]]
|[[Tabūka]]
|[[King Khalid Sports City Stadium]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |12 100
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Futbols Saūda Arābijā]]
[[Kategorija:Futbola līgas]]</text>
      <sha1>i61s47b6m5t3oh6zbj79v53di62hvy0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Noni Madueke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548803</id>
    <revision>
      <id>4472078</id>
      <parentid>4471080</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:46:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472078</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4119" sha1="db50pp3wl0ubtofdv89w3ak3j6bgid4" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|3|10}}
| birth_place = 
| caps1 = 6
| caps2 = 51
| caps3 = 67
| caps4 = 24
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| goals1 = 4
| goals2 = 11
| goals3 = 13
| goals4 = 2
| height = 182
| image = Fulham v Chelsea 20042025 (7) (Noni Madueke).jpg
| caption = Noni Madueke 2025. gadā
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 3
| name = 
| playername = Noni Madueke
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2020
| years2 = 2019—2023
| years3 = 2023—2025
| years4 = 2025—
| nationalcaps3 = 9
| nationalcaps4 = 20
| nationalgoals3 = 4
| nationalgoals4 = 7
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2021—2024
| nationalyears5 = 2024—
| nationalteam5 = {{fb|Anglija}}
| nationalcaps5 = 10
| nationalgoals5 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|05|03|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|03|SK|bez}}
}}
'''Noni Madueke''' ({{Val|en|Noni Madueke}}; dzimis {{Dat|2002|3|10}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.

Iepriekš spēlējis Nīderlandes komandā ''[[PSV Eindhoven]]''. No 2023. līdz 2025. gadam pārstāvēja Anglijas Premjerlīgas klubu ''[[Chelsea FC|Chelsea]]''.

Pārstāvējis dažādu vecumu Anglijas jauniešu izlases. Uzvarējis [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātā]]. [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasē]] debitēja {{dat|2024|9|24||bez}} [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]]. Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''PSV Eindhoven'''

* [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2021—22
* [[Johan Cruyff Shield]]: 2021

'''Chelsea FC'''
* [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= &quot;Chelsea&quot; otrajā puslaikā pārslēdz &quot;ātrumus&quot; un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title=&quot;Chelsea&quot; pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
'''Arsenal'''
* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]&lt;ref&gt;{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;
'''Anglijas U21 izlase'''

* [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Madueke, Noni}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>db50pp3wl0ubtofdv89w3ak3j6bgid4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marks Gehi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548807</id>
    <revision>
      <id>4472048</id>
      <parentid>4469044</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:42:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472048</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4128" sha1="6oamdpzt7nfd1xbs14qtpc7m8tkxqzz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|13}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 52
| caps3 = 152
| clubnumber = 15
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 8
| height = 182
| image = Marc Guehi December 2018.jpg
| caption = Marks Gehi 2018. gadā
| nationalcaps2 = 21
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalyears2 = 2016—2017
| nationalyears1 = 2015—2016
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = {{dat|2026|01|24|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|01|24|SK|bez}}
| name = 
| playername = Marks Gehi
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021—2026
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 6
| nationalcaps5 = 3
| nationalcaps6 = 16
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20
| nationalteam6 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalyears3 = 2017—2018
| nationalyears4 = 2018—2019
| nationalyears5 = 2019—2020
| nationalyears6 = 2019—2021
| nationalteam7 = {{fb|ENG}}
| nationalyears7 = 2022—
| nationalcaps7 = 26
| nationalgoals7 = 1
| years4 = 2026—
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| caps4 = 6
| goals4 = 0
}}
'''Marks Gehi''' ({{Val|en|Marc Guéhi}}; dzimis {{Dat|2000|7|13}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Gehi pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''.

Iepriekš pārstāvējis [[Chelsea FC|''Chelsea'']], [[Swansea City A.F.C.|''Swansea City'']] un [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']] komandas.

Anglijas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. Iekļauts izlases sastāvā arī dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].
== Sasniegumi ==
'''Crystal Palace FC'''
* [[FA kauss]]: 2024–25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2025&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082025-hendersons_izcils_pecspelu_sitienos_un_pa |title=Hendersons izcils pēcspēļu sitienos un palīdz “Crystal Palace” izcīnīt pirmo &quot;Community Shield&quot; kausu |language= |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
'''Manchester City'''
* [[FA Kauss]]: 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Gehi, Marks}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Abidžanā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>6oamdpzt7nfd1xbs14qtpc7m8tkxqzz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ebereči Eze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548808</id>
    <revision>
      <id>4472063</id>
      <parentid>4471071</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:23:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472063</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3687" sha1="af72bx7wg06w36dyfvlqg4h15c4yfeg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|29}}
| birth_place = 
| caps1 = 104
| caps2 = 20
| caps3 = 147
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wycombe Wanderers F.C.|Wycombe Wanderers]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona|Griniča}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| goals1 = 20
| goals2 = 5
| goals3 = 34
| height = 178
| image = Qpr2018eberechieeze001.jpg
| caption = Ebereči Eze 2018. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalyears2 = 2019—2021
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| name = 
| playername = Ebereči Eze
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2020
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2020—2025
| nationalcaps3 = 16
| nationalgoals3 = 3
| nationalteam3 = {{fb|ENG}}
| nationalyears3 = 2023—
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| years4 = 2025—
| caps4 = 31
| goals4 = 7
}}'''Ebereči Oluči Eze''' ({{Val|en|Eberechi Oluchi Eze}}; dzimis {{Dat|1998|6|29}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Eze pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.

Iepriekš spēlējis Anglijas komandās [[Queens Park Rangers FC|''Queens Park Rangers'']], [[Wycombe Wanderers F.C.|''Wycombe Wanderers'']] un [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']].

Anglijas futbola izlases rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].
== Sasniegumi ==
'''Crystal Palace FC'''
* [[FA kauss]]: 2024—25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2025&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082025-hendersons_izcils_pecspelu_sitienos_un_pa |title=Hendersons izcils pēcspēļu sitienos un palīdz “Crystal Palace” izcīnīt pirmo &quot;Community Shield&quot; kausu |language= |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
'''Arsenal'''
* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]&lt;ref&gt;{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Eze, Ebereči}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Wycombe Wanderers F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>af72bx7wg06w36dyfvlqg4h15c4yfeg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Entonijs Gordons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548949</id>
    <revision>
      <id>4472075</id>
      <parentid>4235603</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:44:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4124" sha1="5jno161541jbrz5a0we611dvi4xj4nm" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 65
| caps2 = 11
| caps3 = 111
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Preston North End F.C.|Preston North End]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Liverpūle}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]]
| goals1 = 7
| goals2 = 0
| goals3 = 24
| height = 182
| image = Gordon in 2024.jpg
| caption = Entonijs Gordons 2024. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 10
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| name = 
| playername = Entonijs Gordons
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2017—2023
| years2 = 2021
| years3 = 2023—
| nationalcaps3 = 1
| nationalcaps4 = 16
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 6
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalyears3 = 2020
| nationalyears4 = 2021—2023
| nationalyears5 = 2024—
| nationalteam5 = {{fb|Anglija}}
| nationalcaps5 = 17
| nationalgoals5 = 2
}}
'''Entonijs Maikls Gordons''' ({{Val|en|Anthony Michael Gordon}}; dzimis {{Dat|2001|2|24}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Gordons pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Newcastle United FC|''Newcastle United'']].

Iepriekš spēlējis Anglijas komandās [[Everton FC|''Everton'']] un [[Preston North End F.C.|''Preston North End'']].

Pārstāvējis dažādu vecumu Anglijas jauniešu izlases. Kļuvis par [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta]] uzvarētāju. [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasē]] debitēja {{dat|2024|3|23||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]]. Piedalījās [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kur Anglija ieguva 2. vietu. Čempionātā izgāja laukumā vienā spēlē — grupu turnīrā pret [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]].

Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Newcastle United'''
*[[EFL Cup]]: 2024–25&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.theguardian.com/football/2025/mar/16/newcastle-sink-liverpool-to-savour-taste-of-glory-after-decades-of-drought |title=Newcastle sink Liverpool to savour taste of glory after decades of drought |website=The Guardian |date=16 March 2025 |access-date=16 March 2025}}&lt;/ref&gt;

'''Anglijas U21 izlase'''

* [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023]]

'''Anglija'''
*[[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]] finālists: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cp68zzx8x4rt |title=Spain 2–1 England: Heartbreak for England in Euro 2024 Final |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=14 July 2024 |access-date=15 July 2024 |archive-date=15 July 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240715010859/https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cp68zzx8x4rt |url-status= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Gordons, Entonijs}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Mērzisaidā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]</text>
      <sha1>5jno161541jbrz5a0we611dvi4xj4nm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izraēlas—Hamās karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>552528</id>
    <revision>
      <id>4471930</id>
      <parentid>4453384</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:58:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Irānas, hutiešu un Hezbollah iesaiste karā */</comment>
      <origin>4471930</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62968" sha1="gxw5t6g6h6wnnn1ldpcvhpo9x94ukvh" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Hamās}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Izraēlas—''Hamās'' karš
| width             = 
| partof            = [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konflikta]]
| image             = October 2023 Gaza−Israel conflict.svg
| image_size        = 300px
| alt               = 
| caption           = Izraēlas pastāvīgi kontrolētā teritorija (zilā) ar sagrautajām ēkām (tumši sarkanā), agrāk ieņemtā daļa (zaļā), Hamās pastāvīgi kontrolētā teritorija (sarkanā)
| date              = {{dat|2023|10|07|N}} — {{dat|2025|1|19|N}} (pamiers)&lt;br /&gt;{{dat|2025|3|18|N}} — {{dat|2025|10|10|N}} (pamiers) 
| place             = [[Izraēla]], [[Palestīnas Valsts]], [[Libāna]], [[Irāna]], [[Irāka]], [[Sīrija]], [[Jemena]]
| coordinates       = &lt;!--Use the {{coord}} template --&gt;
| map_type          = 
| map_relief        = 
| map_size          = 
| map_marksize      = 
| map_caption       = 
| map_label         = 
| territory         = 
| result            = 
| status            = 
| combatants_header = Karotāji
| combatant1        = * [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] ''[[Hamās]]''
* [[Palestīniešu kaujinieku grupējums &quot;Islāma džihāds&quot;]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.alahednews.com.lb/fastnewsdetails.php?fstid=217239|title=الجبهة الشعبية: قرار الإدارة الأمريكية بتوفير الدعم للكيان هدفه تطويق النتائج الاستراتيجية لمعركة طوفان الأقصى|website=alahednews.com.lb|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000624/https://www.alahednews.com.lb/fastnewsdetails.php?fstid=217239}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Flag of Hezbollah (thumbnail placeholder).png|22px]] ''[[Hezbollah]]''&lt;ref name=&quot;auto3&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Israel Army Fires Artillery at Lebanon as Hezbollah Claims Attack |url=https://english.aawsat.com/arab-world/4591836-israel-army-fires-artillery-lebanon-hezbollah-claims-attack |access-date=8 October 2023 |work=[[Asharq Al-Awsat]] |language=en |archive-date=8 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231008055038/https://english.aawsat.com/arab-world/4591836-israel-army-fires-artillery-lebanon-hezbollah-claims-attack}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Houthis emblem.svg|22px]] [[Hutieši]]
* [[Palestīnas Tautas atbrīvošanās fronte]]
* [[Attēls:Democratic Front for the Liberation of Palestine - Flag.svg|22px]] [[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]
* [[Lauvas midzenis]]&lt;ref name=&quot;roya&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Qassam Brigades announces control of 'Erez Crossing' |url=https://en.royanews.tv/news/44975/2023-10-07 |work=Roya News |date=7 October 2023 |access-date=7 October 2023 |archive-date=7 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231007102147/https://en.royanews.tv/news/44975/2023-10-07}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Irāna}}&lt;ref name=&quot;irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.04.2024-irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes.a550308/ Irāna raidījusi uz Izraēlu lidrobotus un raķetes] lsm.lv 2024. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

'''Atbalsta''':
* [[Attēls:Fatah_Flag_Vector_Graphic.svg|22px]] ''[[Fatah]]''
* [[Islāma pretošanās Irākā]]
'''Bruņojuma atbalsts '''
* {{SYR}}
* {{karogs|Ziemeļkoreja}}&lt;ref name=&quot;Ziemeļkoreja&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.38north.org/2023/10/north-koreas-covert-alliance-with-iran-aligned-militias-in-the-middle-east/|title=North Korea’s Covert Alliance With Iran Aligned Militias in the Middle East|first=Sammuel|last=Ramani|website=38North|access-date=23 October 2023}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Krievija}}
| combatant2        = {{karogs|Izraēla}}&lt;br /&gt;
'''Bruņojuma atbalsts''':
* {{karogs|ASV}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-67049196|title=US moves warships closer to Israel after Hamas attack|date=8 October 2023|publisher=[[BBC News]]|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009023420/https://www.bbc.com/news/world-us-canada-67049196|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Vācija}}
* {{karogs|Apvienotā Karaliste}}
* {{karogs|Dienvidkoreja}}
| combatant3        = 
| commander1        = &lt;small&gt;* [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Ismails Hanija]] †&lt;/small&gt;
* &lt;small&gt;[[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Jahja Sinvars]]†&lt;/small&gt;
* &lt;small&gt;[[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Mohameds Deifs]] †&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Abu Obaida]]
* [[Ziads al Nahala]]
* &lt;small&gt;[[Attēls:Flag of Hezbollah (thumbnail placeholder).png|22px]] [[Hasans Nasralla]] † (''[[Hezbollah]]'')&lt;/small&gt;
* &lt;small&gt;{{flaga|Irāna}} [[Abāss Nīlforūšāns]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = * {{flaga|Izraēla}} [[Benjamins Netanjahu]]
* {{flaga|Izraēla}} [[Ichaks Hercogs]]
* {{flaga|Izraēla}} [[Joavs Galants]]
* {{flaga|Izraēla}} [[Herzi Halevi]]
* {{flaga|Izraēla}} [[Kobi Šabtajs]]
* {{flaga|Izraēla}} [[Ronens Bārs]]
| commander3        = 
| units1            = 
| units2            = 
| units3            = 
| strength1         = 
| strength2         = 
| strength3         = 
| casualties1       = * Vairāk nekā 39000 bojāgājušo&lt;ref name=&quot;30jul1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/c1e5y8ny1l4o|title=Israeli strike on Gaza school killed 30 - health ministry|first=Mallory|last=Moench|website=BBC|access-date=30 July 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;30jul2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/gaza-death-toll-how-many-palestinians-has-israels-campaign-killed-2024-07-25/|title=Explainer: Gaza death toll: how many Palestinians has Israel's campaign killed?|website=Reuters|access-date=30 July 2024|archive-date=28 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240728003445/https://www.reuters.com/world/middle-east/gaza-death-toll-how-many-palestinians-has-israels-campaign-killed-2024-07-25/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cas1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=At least 493 Palestinians killed in Israeli strikes on Gaza since Saturday -ministry |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/least-493-palestinians-killed-israeli-strikes-gaza-since-saturday-ministry-2023-10-09/ |access-date=9 October 2023 |publisher=Reuters |date=9 October 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/palestinians-report-11-killed-across-west-bank-in-clashes-with-israeli-forces/|title=Palestinians report 11 killed across West Bank in clashes with Israeli forces|first=Emanuel|last=Fabian|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009001123/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/palestinians-report-11-killed-across-west-bank-in-clashes-with-israeli-forces/}}&lt;/ref&gt;
* 9000 ievainoto&lt;ref name=&quot;cas1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/middle-east/death-toll-from-at-6-from-israeli-soldiers-opening-fire-in-west-bank/3011089|title=Death toll from at 6 from Israeli soldiers opening fire in West Bank|website=aa.com.tr|access-date=8 October 2023|archive-date=7 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007231759/https://www.aa.com.tr/en/middle-east/death-toll-from-at-6-from-israeli-soldiers-opening-fire-in-west-bank/3011089}}&lt;/ref&gt;
* 263 000 pārvietoto&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=More Than 123,000 People Displaced In The Gaza Strip: UN |url=https://www.barrons.com/news/more-than-123-000-people-displaced-in-the-gaza-strip-un-741aa479 |access-date=9 October 2023 |work=Barron's |date=9 October 2023}}&lt;/ref&gt;
| casualties2       = * Vairākā nekā 1300 bojāgājušo&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/authorities-name-44-soldiers-30-police-officers-killed-in-hamas-attack/|title=Authorities name 57 soldiers, 34 police officers killed in Hamas attack|first=Emanuel|last=Fabian|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=8 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231008151607/https://www.timesofisrael.com/authorities-name-44-soldiers-30-police-officers-killed-in-hamas-attack/}}&lt;/ref&gt;
* 3400 ievainoto&lt;ref name=&quot;659Israelis&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/hamas-says-413-palestinians-killed-in-gaza-strip-so-far/#:~:text=The%20Hamas-run%20health%20ministry,result%20of%20Israel%27s%20retaliatory%20strikes.|title=Hamas says 413 Palestinians killed in Gaza Strip so far|website=[[The Siasat Daily]]|date=8 October 2023|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000355/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/hamas-says-413-palestinians-killed-in-gaza-strip-so-far/#:~:text=The%20Hamas-run%20health%20ministry,result%20of%20Israel%27s%20retaliatory%20strikes.}}&lt;/ref&gt;
* Vairāk nekā 200 nolaupīto&lt;ref name=&quot;nepal&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.indiatodayne.in/international/story/at-least-7-nepali-injured-17-held-captive-by-hamas-in-israel-690676-2023-10-07|title=At least 7 Nepali injured, 17 held captive by Hamas in Israel |work=India Today |date=7 October 2023 |access-date=7 October 2023 |archive-date=7 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007122157/https://www.indiatodayne.in/international/story/at-least-7-nepali-injured-17-held-captive-by-hamas-in-israel-690676-2023-10-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/two-mexican-citizens-believed-to-be-held-captive-in-gaza/|title=Two Mexican citizens believed to be held captive in Gaza|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009001618/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/two-mexican-citizens-believed-to-be-held-captive-in-gaza/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Israel Says Over 600 Dead, More Than 100 'Prisoners' In War With Hamas |url=https://www.barrons.com/amp/news/israel-says-over-600-dead-more-than-100-prisoners-in-war-with-hamas-edb69cef |access-date=8 October 2023 |work=Barron's |archive-date=9 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000403/https://www.barrons.com/amp/news/israel-says-over-600-dead-more-than-100-prisoners-in-war-with-hamas-edb69cef}}&lt;/ref&gt;
| casualties3       = 
| notes             = 
| campaignbox       = 
}}
'''Izraēlas—''Hamās'' karš''' jeb '''2023.—2025. gada Gazas karš''' ir daļa no [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konflikta]], kas sākās 2023. gada 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu no [[Gazas josla]]s. Pēc 2024. gada 1. aprīļa karā iesaistījās arī [[Irāna]], ''[[Hezbollah]]'' un [[hutieši]].
2024. gada oktobrī Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka karš norit septiņās frontēs — Gazā, Libānā, Rietumkrastā, Sīrijā, Irākā, Jemenā un Irānā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.10.2024-medijs-irana-gatavojas-karam-ar-izraelu.a573923/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Medijs: Irāna gatavojas karam ar Izraēlu] lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 27. novembrī ar [[ASV]] un [[Katara]]s starpniecību izdevās panākt vienošanos par pamieru starp Izraēlu un ''Hezbollah'', bet 2025. gada janvārī starp Izraēlu un ''Hamās'', kas stājās spēkā 2025. gada 19. janvārī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2025-pamiers-gazas-josla-ir-stajies-speka-pirmas-izraeliesu-kilnieces-atbrivos-pecpusdiena.a584236/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Pamiers Gazas joslā ir stājies spēkā; pirmās izraēliešu ķīlnieces atbrīvos pēcpusdienā] lsm.lv 2025. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;

Pamiera laikā Izraēla atbrīvoja gandrīz 2000 palestīniešu ieslodzīto, bet ''Hamās'' no gūsta atbrīvoja 33 izraēliešus. 2. martā beidzās pamiera pirmā fāze, taču abām pusēm neizdevās vienoties par pamiera otro fāzi, kuras laikā ''Hamās'' vajadzēja atbrīvot visus nolaupītos izraēliešus, bet Izraēlai bija pilnībā jāizved karaspēks no Gazas. 18. martā Izraēla atsāka kara lidmašīnu uzlidojumus Gazas joslā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-izraela-atsak-gaisa-triecienus-pa-objektiem-gazas-josla.a591923/ Izraēla atsāk gaisa triecienus pa objektiem Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
2023. gadā notika vairākas sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, tostarp [[Iebrukums Dženinā (2023. gada jūlijs)|sadursmēm Dženinā]] un pie [[Aksas mošeja]]s.

== Norise ==

=== 2023. gadā ===
Karadarbība sākās 2023. gada 7. oktobrī ap plkst. 6.30 pēc vietējā laika ar masveida raķešu uzbrukumu no [[Gazas josla]]s un bruņoto grupējumu iebrukumu [[Izraēla]]s teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2023-izraela-un-gaza-pieaug-upuru-skaits-nogalinati-vairaki-simti-cilveku.a526913/|title=Izraēlā un Gazā pieaug upuru skaits – nogalināti vairāki simti cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Uzbrukuma laikā teroristi nogalināja ap 1200 cilvēku, galvenokārt Izraēlas civiliedzīvotājus, un saņēma gūstā vairāk nekā 250 cilvēku, aizvedot tos uz Gazas joslu. Viens no teroristu iebrukuma mērķiem bija mūzikas festivāls “Supernova”, kas atrodas netālu no Reimas ciema. Tur tika nogalināti vairāk nekā 360 cilvēki. Ir bijuši ziņojumi par izvarošanām un spīdzināšanām, ko veikuši uzbrukuši teroristi notikuma vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/noklata-asinim-stundam-guleja-starp-likiem-muzikas-festivala-izdzivotaja-par-hamas-uzbrukuma-sakumu/|title=Noklāta asinīm, stundām gulēja starp līķiem. Mūzikas festivāla izdzīvotāja par “Hamas” uzbrukuma sākumu|website=tv3.lv|access-date=2024-02-27|date=2023-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Izraēlas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, bet armija veica atbildes gaisa triecienus Gazas joslā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/izraelas-armija-izsludina-gatavibu-karam/|title=“Hamas” veic uzbrukumu Izraēlai; reaģējot uz to, Izraēlas armija dod atbildes triecienu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tāpat Izraēlas karavīri vairākās vietās iesaistījās kaujās ar iebrucējiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/pasaule/2023/10/08/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu|title=Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu|website=vs.lv|access-date=2023-10-08|language=ru}}&lt;/ref&gt; ''Hamās'' un to sabiedrotie, &quot;Islāma džihāda&quot; kaujinieki, no savas puses veica neprecīzas Izraēlas pilsētu apšaudes ar raķetēm.

17. oktobrī Izraēla bombardēja Gazas dienvidu rajonus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/israel-palestinians-gaza-hamas-war-biden-rafah-e062825a375d9eb62e95509cab95b80c|title=After blast kills hundreds at Gaza hospital, Hamas and Israel trade blame as rage spreads in region|last=Jobain|first=Najib|last2=Kullab|first2=Samya|website=AP News|access-date=2026-01-27|date=2023-10-17|language=en|last3=Nessman|first3=Ravi|last4=Lee|first4=Matthew}}&lt;/ref&gt; Vēlu vakarā Gazas pilsētas centrā esošās Al-Ahli Arabi slimnīcas autostāvvietā notika sprādziens , kurā gāja bojā simtiem cilvēku. Izraēlas armija noliedza palestīniešu apgalvojumus, ka tas bija Izraēlas gaisa trieciens, norādot, ka sprādziens radies neveiksmīgas &quot;Islāma džihāda&quot; raķetes palaišanas rezultātā un pierādījumam iesniedza &quot;[[Al Jazeera|Al-Jazeera]]&quot; uzņemtu video.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/defense/993321/|title=מאות עזתים נהרגו: הג'יהאד האסלאמי שיגר ביודעין רקטות פגומות|last=לוי|first=אליאור|website=www.kan.org.il|access-date=2026-01-27|language=he}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tika atrasts sarunas pieraksts, kurā ''Hamās'' pārstāvis asi kritizēja &quot;Islāma džihāda&quot; militārā spārna vadītāju Akramu Adžuri par to, ka viņu raidītās nekvalitatīvās raķetes regulāri krītot pašā Gazā un nogalinot savējos, bet Adžuri atbildēja, ka tam neesot nozīmes un karā nāve no savējo uguns ir norma.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

27. oktobrī Izraēlas karaspēks sāka sauszemes iebrukumu sektorā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/2023/10/27/israel-hamas-ground-invasion-gaza|title=Israel moves to &quot;new phase&quot; of war with Hamas in major incursion in Gaza|last=Ravid|first=Barak|website=Axios|access-date=2026-01-27|date=2023-10-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Tika paziņots, ka ''Hamās'' komandpunkts un pazemes infrastruktūra izvietoti slimnīcā &quot;Šifa&quot; Gazas pilsētas centrā, lai izmantotu slimniekus un ārstus kā dzīvo vairogu.&lt;ref&gt;[https://www.newsru.co.il/israel/27oct2023/shifa807.html Newsru. ЦАХАЛ: центр террористической деятельности ХАМАСа в секторе Газы находится в больнице &quot;Шифа&quot;]&lt;/ref&gt; Pilsētas kaujās un gaisa triecienos gāja bojā gan abu pušu cīnītāji, gan precīzi nenosakāms, bet liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/middle-east/hamas-says-it-fires-israeli-troops-pressing-gaza-ground-assault-2023-10-31/ Reuters. Israel strikes dense Gaza camp, says it kills Hamas commander]&lt;/ref&gt;

23. novembrī stājās spēkā pamiers, kuru panāca ar [[Katara]]s starpniecību. Apmaiņā pret teroristu sagūstītajiem ķīlniekiem Izraēlas puse solīja no cietumiem atbrīvot ieslodzītos palestīniešus. Vienošanās paredzēja ļaut Gazas joslā no Ēģiptes iebraukt kravas automašīnām ar medicīnisko palīdzību un degvielu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2023-izraelas-valdiba-apstiprina-pamieru-ar-hamas-no-ceturtdienas-uz-laiku-partrauks-karadarbibu.a532507/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas valdība apstiprina pamieru ar «Hamās»; no ceturtdienas uz laiku pārtrauks karadarbību] lsm.lv 2023. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;

Septiņas dienas ilgušā pamiera laikā ''Hamās'' atbrīvoja 105 ķīlniekus, 81 no viņiem bija bērni un sievietes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2023-izraela-veic-intensivus-uzlidojumus-gazas-josla.a533894/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla veic intensīvus uzlidojumus Gazas joslā] lsm.lv 2023. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt; Izraēla no savas puses atbrīvoja 3 teroristus, kuri izcieta sodu Izraēlas cietumos, apmaiņā pret katru “Hamās” atbrīvoto ķīlnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56127022/kilnieku-atbrivosana-pret-pauzi-kara-izraela-un-hamas-vienojas-par-pamieru|title=Ķīlnieku atbrīvošana pret pauzi karā: Izraēla un 'Hamās' vienojas par pamieru|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc pamiera beigšanās Izraēlas armija sāka sauszemes operāciju uz ziemeļiem no [[Hānjūnisa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-izraelas-armija-intensivi-bombarde-gazas-dienvidus.a534049/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas armija intensīvi bombardē Gazas dienvidus] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gadā ===

2024. gada janvāra sākumā Izraēlas armija paziņoja, ka Gazas ziemeļos ir pilnībā iznīcinājusi ''Hamās'' militāro komandstruktūru, nogalinājusi aptuveni 8000 kaujinieku un ka turpmāk Izraēlas militārās operācijas norisināsies galvenokārt Gazas centrālajā daļā un dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.01.2024-izraela-pazino-par-jaunu-kara-fazi-iznicinata-hamas-infrastruktura-gazas-ziemelos.a537981/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla paziņo par jaunu kara fāzi — iznīcināta «Hamās» infrastruktūra Gazas ziemeļos] lsm.lv 2024. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt;

Janvāra beigās Izraēlas armija sāka appludināt Gazas joslas tuneļu sistēmu, ko veidoja aptuveni 1300 tuneļi vairāk nekā 500 kilometru garumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2024-gazas-josla-izraelas-armija-appludina-hamas-tunelus.a540998/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Gazas joslā Izraēlas armija appludina «Hamās» tuneļus] lsm.lv 2024. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;

2024. gada janvārī izplatījās ziņas, ka vismaz 12 [[UNRWA]] (ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos) darbinieki bijuši iesaistīti 7. oktobra ''Hamās'' veiktajā slaktiņā, ka divi Izraēlas ķīlnieki bija ieslodzīti UNRWA skolotāja mājās. Simtiem aģentūras darbinieku slavējuši šo slepkavošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56302738/sievietes-nolaupisana-daliba-slaktina-un-municija-izraela-atklaj-ka-unrwa-darbinieki-saistiti-ar-hamas|title=Sievietes nolaupīšana, dalība slaktiņā un munīcija: Izraēla atklāj, kā UNRWA darbinieki saistīti ar 'Hamās'|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

6. maijā Izraēlas armija virs [[Rafaha]]s izkaisīja skrejlapas, kurās brīdināja civiliedzīvotājus par uzbrukumu operāciju pilsētas austrumu rajonos un aicināja evakuēties uz noteiktiem rajoniem pie [[Hānjūnisa]]s pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2024-izraela-aicina-evakueties-civiliedzivotajus-no-rafahas.a552972/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Izraēla aicina evakuēties civiliedzīvotājus no Rafahas] lsm.lv 2024. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;

28. maijā Izraēlas karaspēks iegāja Rafahā un pārņēma kontroli pār stratēģiski svarīgo Zoruba augstieni, no kuras paveras skats uz Palestīnas un Ēģiptes robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-izraelas-armija-par-spiti-starptautiskajam-spiedienam-iegajusi-rafahas-pilseta.a555812/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Izraēlas armija par spīti starptautiskajam spiedienam iegājusi Rafahas pilsētā] lsm.lv 2024. gada 29. maijā&lt;/ref&gt;

31. jūlijā nogalināja ''Hamās'' politisko līderi Ismailu Haniju, kurš no Kataras bija ieradies Teherānā, lai piedalītos Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurācijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-teherana-gaisa-trieciena-nogalinats-hamas-politiskais-lideris-hanija.a563333/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Teherānā gaisa triecienā nogalināts «Hamās» politiskais līderis Hanija] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Izraēlas Bruņotie spēki paziņoja, ka 13. jūlijā kara aviācijas triecienā Gazas joslā nogalināts ''Hamās'' militārais līderis Mohameds Deifs (īstajā vārdā Mohameds Diabs Ibrahims al Masri).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2024-izraela-nogalinajusi-ari-hamas-militaro-lideri-deifu.a563510/ Izraēla nogalinājusi arī «Hamās» militāro līderi Deifu] lsm.lv 2024. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;

5. oktobrī pienāca ziņa, ka izraēliešu gaisa triecienā Tripolei Libānas ziemeļos ir nogalināts ''Hamās'' militārā spārna līderis Saīds Atalla,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2024-izraelas-trieciena-libana-nogalinats-hamas-militara-sparna-komandieris.a571400/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas triecienā Libānā nogalināts «Hamās» militārā spārna komandieris] lsm.lv 2024. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt; bet 17. oktobrī izplatījās ziņa, ka likvidēts ''Hamās'' politiskais līderis [[Jahja Sinvars]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.10.2024-izraela-gazas-josla-likvidets-hamas-vadonis-jahja-sinvars.a572961/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla: Gazas joslā likvidēts «Hamās» vadonis Jahja Sinvars] lsm.lv 2024. gada 17. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gadā ===
2025. gada 7. augustā Benjamins Netanjahu pirms Izraēlas valsts drošības kabineta sēdes paziņoja, ka Izraēlas nolūks ir pārņemt savā kontrolē visu Gazas joslas teritoriju, lai atbrīvotu to no ''Hamās'' teroristiem, taču pēc tam Izraēla negrasoties to paturēt. Drošības kabinetā tomēr pieņēma lēmumu par Gazas pilsētas pārņemšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2025-izraelas-drosibas-kabinets-apstiprina-planu-gazas-pilsetas-ienemsanai.a609632/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas drošības kabinets apstiprina plānu Gazas pilsētas ieņemšanai] lsm.lv 2025. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Izraēlas armija sāka ofensīvu, ieņemot vairākas Gazas priekšpilsētas, un gatavojās plašākam sauszemes uzbrukumam. Mobilizācijas vēstules saņēma ap 60 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-izraelas-armija-sakusi-uzbrukumu-gazas-pilsetai.a611176/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas armija sākusi uzbrukumu Gazas pilsētai] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;
15. septembrī Izraēla atsāka sauszemes militāro operāciju Gazas joslā, taču tiešu apstiprinājumu uzbrukumam nesniedza. Netanjahu paziņoja, ka Izraēlai ir jāiegulda ievērojami līdzekļi &quot;ietekmes operācijās&quot; tradicionālajos un sociālajos medijos, lai pretotos ekonomiskajai izolācijai, ko izraisījusi negatīva publicitāte ārvalstīs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2025-izraela-iespejams-atsakusi-sauszemes-operaciju-gazas-josla.a614513/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla, iespējams, atsākusi sauszemes operāciju Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;

Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un &quot;Hamās&quot; savu 20 punktu pamiera plānu. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē &quot;Hamās&quot; un Izraēla plānam piekrita. 10. oktobrī Izraēlas valdība apstiprināja vienošanos par kauju pārtraukšanu un atlikušo ķīlnieku apmaiņu pret ieslodzītajiem palestīniešiem. Izraēla sāka atvilkt karaspēku no Gazas joslas. 13. oktobrī ''Hamās'' atbrīvoja 20 gūstā esošos izraēliešu ķīlniekus. Pirms Gazas miera samita Izraēlā ieradās ASV prezidents Donalds Tramps.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2025-hamas-atbrivojis-visus-kilniekus-un-atdevis-vinus-izraelai.a618095/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Hamās» atbrīvojis visus ķīlniekus un atdevis viņus Izraēlai] lsm.lv 2025. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Irānas, hutiešu un ''Hezbollah'' iesaiste karā ==

=== Irānas iesaiste karā ===
{{pamatraksts|Irānas—Izraēlas karš (2025)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)}}
[[Attēls:Attacks on U.S. bases in Iraq and Syria (2023–present).svg|thumb|220px|Irānas atbalstītie uzbrukumi ASV militārajām bāzēm Irākā un Sīrijā (sarkanā krāsā) un ASV prettriecieni (zilā krāsā).]]
2024. gada 1. aprīlī Izraēla dronu uzbrukumā sagrāva Irānas konsulāta ēku Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, nogalinot 12 cilvēkus, kuru vidū bija arī Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Mohamads Reza Zahedi un vēl sešas Revolucionārās gvardes amatpersonas. Irānas faktiskais vadītājs ājatolla [[Alī Hāmenejī]] paziņoja, ka Irāna atriebs ģenerāļa Zahedi nāvi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2024-asv-bridina-par-nenoversamu-iranas-uzbrukumu-izraelai.a550024/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV brīdina par nenovēršamu Irānas uzbrukumu Izraēlai] lsm.lv 2024. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;

13. aprīlī no Irānas, Irākas un Jemenas raidīja pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnotās raķetes un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Lielākā daļa no lidaparātiem bija raidīti no Irānas, bet neliela daļa arī no Irākas un Jemenas. Izraēlas armija paziņoja, ka lielāko daļu Irānas raķešu likvidēja pretgaisa aizsardzības sistēma &quot;''[[Arrow (zenītraķešu komplekss)|Arrow]]''&quot; ārpus [[atmosfēra]]s.&lt;ref name=&quot;irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes&quot; /&gt;

27. septembrī Izraēlas gaisa uzlidojumā ''Hezbollah'' štāba mītnei Beirūtā nogalināja Irānas Revolucionārās gvardes ģenerāli [[Abāss Nīlforūšāns|Abāsu Nīlforūšānu]], kuru uzskatīja par [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargu korpusa]] operāciju komandiera vietnieku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.09.2024-izraelas-uzlidojuma-hizbollah-staba-mitnei-nogalinats-ari-iranas-generalis.a570589/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas uzlidojumā «Hizbollah» štāba mītnei nogalināts arī Irānas ģenerālis] lsm.lv 2024. gada 29. septembrī&lt;/ref&gt;

1. oktobrī Irāna pret Izraēlu raidīja 180 raķešu, bet lielāko daļu Izraēlai izdevās notriekt. ASV un Apvienotās Karalistes armijas palīdzēja notriekt Irānas raidītos objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-irana-veikusi-rakesu-uzbrukumu-izraelai-telaviva-sola-atbildes-triecienu.a570907/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Irāna veikusi raķešu uzbrukumu Izraēlai; Telaviva sola atbildes triecienu] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
26. oktobrī Izraēlas armija paziņoja, ka tā veikusi triecienus Irānas armijas bāzēm un raķešu ražošanas un izvietošanas vietām vairākos reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-izraela-veic-triecienus-militariem-merkiem-irana.a574049/ Izraēla veic triecienus militāriem mērķiem Irānā] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. jūnija naktī ap 200 Izraēlas militāro lidmašīnu uzbruka aptuveni 100 mērķiem Irānā. Triecieni dažādos Irānas reģionos bija vērsti pret Irānas bruņoto spēku augstākajiem komandieriem, tāla darbības rādiusa raķetēm un Irānas kodolprogrammas objektiem. Irānas valsts televīzija ziņoja, ka uzbrukumos nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Hoseins Salami, bijušais Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Fereiduns Abasi un kodolzinātnieks Mohammads Mehdi Tehranči. Iespējams, ka bojā gāja arī Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks Mohammads Bageri. Irāna uz Izraēlu palaida aptuveni 100 dronu, kurus Izraēlas pretgaisa aizsardzībai izdevās pārtvert un notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2025-izraela-un-irana-apmainas-ar-triecieniem-pasaules-lideri-aicina-mazinat-spriedzi.a603109/ Izraēla un Irāna apmainās ar triecieniem; pasaules līderi aicina mazināt spriedzi] lsm.lv 2025. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
Irānas augstākais līderis ajatola Alī Hāmenejī solīja atriebties Izraēlai un tās pašas dienas vakarā Irāna izšāva vairākus simtus raķešu Izraēlas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2025-irana-atriebibas-trieciena-uz-izraelu-izsavusi-vairakus-simtus-rakesu.a603262/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Irāna atriebības triecienā uz Izraēlu izšāvusi vairākus simtus raķešu] lsm.lv 2025. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
Līdz 18. jūnijam gaisa uzbrukumos Irānā bija nogalināti 224 cilvēki un vismaz 1277 hospitalizēti, bet Izraēlā pēc Irānas triecieniem dzīvību bija zaudējuši vismaz 24 cilvēki un 380 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-tramps-putinam-vajadzetu-izbeigt-karu-ukraina-pirms-starpniecibas-iranas-izraelas-konflikta.a603879/ Tramps: Putinam vajadzētu izbeigt karu Ukrainā pirms starpniecības Irānas-Izraēlas konfliktā] lsm.lv 2025. gada 18. jūnijā&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. februārī ar [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieniem pa Irānu]] sākās Irānas—Izraēlas kara espalācija, kas turpinājās ar Irānas gaisa uzbrukumiem Izraēlai.

=== Hutiešu iesaiste ===
[[Attēls:2023 Israel–Hamas war - Bab-el-Mandeb.svg|thumb|220px|Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi tirdzniecības kuģiem.]]
2023. gada novembrī sākās hutiešu raķešu un dronu uzbrukumi rietumvalstu uzņēmumiem piederošajiem tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā, nodarot miljardiem dolāru lielus zaudējumus un piespiežot pārvadātājus izvēlēties citus kuģošanas ceļus. Uzskata, ka hutieši ar Irānas Revolucionārās gvardes starpniecību saņēmuši Krievijas izlūkošanas satelītu ievāktos datus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.10.2024-laikraksts-krievija-palidzejusi-jemenas-hutiesiem-uzbrukt-kugiem-sarkanaja-jura.a573925/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Laikraksts: Krievija palīdzējusi Jemenas hutiešiem uzbrukt kuģiem Sarkanajā jūrā] lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 19. jūlija rītā Telavivas centrā notika sprādziens, kurā gāja bojā viens cilvēks un vismaz desmit tika ievainoti. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Jemenas hutiešu nemiernieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2024-drona-izraisita-spradziena-telaviva-viens-bojagajusais-un-desmit-ievainotie.a562020/ Drona izraisītā sprādzienā Telavivā viens bojāgājušais un desmit ievainotie] lsm.lv 2024. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;
20. jūlija vakarā Izraēla uzbruka [[Hudeida]]s naftas produktu glabātuvei un spēkstacijai hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā, kuru mediji ziņoja par trim bojāgājušajiem un 87 ievainotajiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.07.2024-izraelas-atbildes-uzbrukums-hutiesiem-palielina-plasaka-regionala-konflikta-iespejamibu.a562166/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas atbildes uzbrukums hutiešiem palielina plašāka reģionālā konflikta iespējamību] lsm.lv 2024. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. septembrī Jemenas hutiešu nemiernieki pret Izraēlu raidīja tālas darbības ballistisko raķeti, ko izraēlieši notrieca netālu no Telavivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2024-jemenas-hutiesu-nemiernieki-ar-balistisko-raketi-uzbrukusi-izraelai-netanjahu-sola-atbildes-solus.a568849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Jemenas hutiešu nemiernieki ar balistisko raķeti uzbrukuši Izraēlai; Netanjahu sola atbildes soļus] lsm.lv 2024. gada 15. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 25. augustā Izraēla veica gaisa uzbrukumu Jemenas galvaspilsētas [[Sana]]s centram. Jemenas ziņu aģentūra ziņoja, ka Izraēlas uzlidojumā nogalināti seši cilvēki un 86 ievainoti, turklāt vairāk nekā 20 cietušo ir kritiskā stāvoklī. Izraēlas armija paziņoja, ka tā uzbruka militārajai bāzei, kurā atrodas prezidenta pils, divām elektrostacijām un degvielas noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2025-izraela-turpina-cinu-pret-regiona-kaujiniekiem-jemena-dard-spradzieni-libana-sola-atbrunot-hizbullah.a611630/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla turpina cīņu pret reģiona kaujiniekiem: Jemenā dārd sprādzieni, Libāna sola atbruņot «Hizbullāh»] lsm.lv 2025. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

=== Karš ar ''Hezbollah'' ===
[[Attēls:Israel-Lebanon-Syria-border-Conflict-2023.svg|thumb|Izraēlas-Libānas-Sīrijas robežapgabals]]

2024. gada 24. aprīlī Izraēlas spēki veica vairāk nekā 13 gaisa triecienus pret aptuveni 40 kaujinieku grupējuma ''[[Hezbollah]]'' objektiem Libānas dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2024-izraelas-speki-veic-ofensivas-darbibas-libanas-dienvidos.a551743/ Izraēlas spēki veic ofensīvas darbības Libānas dienvidos] lsm.lv 2024. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
11. jūnijā Izraēlas raķešu triecienā Libānas dienvidos nogalināja augsta ranga ''Hezbollah'' komandieri Talibu Abdallu. 12. jūnijā ''Hezbollah'' uz Izraēlas ziemeļiem izšāva ap 90 raķešu, bet vēl ap 50 raidīja uz Iraēlas okupētājām [[Golānas augstienes|Golānas augstienēm]].&lt;ref name=&quot;LSM12JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-hamas-pieprasa-pilnigu-izraelas-speku-izvesanu-no-gazas.a557729/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Hamās» pieprasa pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Libānas šiītu bruņotā grupējuma ''Hezbollah'' vadonis [[Hasans Nasralla]] piedraudēja [[Kipra]]i ar karu, ja tā atvērs savus lidlaukus un karabāzes Izraēlai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-libanas-grupejums-hizbullah-piedraudejis-kiprai-ar-karu.a558722/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Libānas grupējums «Hizbullāh» piedraudējis Kiprai ar karu] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā ''Hezbollah'' izšāva vairāk nekā 200 raķešu uz militārajām bāzēm Izraēlā, atriebjoties par Muhammada Nāmeja Nasera nogalināšanu, kurš vadīja vienu no trim ''Hezbollah'' reģionālajām nodaļām Libānas dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-libanas-kaujinieku-grupejums-hizbullah-apgalvo-ka-izsavis-uz-izraelu-200-raketes.a560339/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Libānas kaujinieku grupējums «Hizbullāh» apgalvo, ka izšāvis uz Izraēlu 200 raķetes] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā [[Raķešu uzbrukums Madždalšamsai|raķešu uzbrukumā Madždalšamsai]] Golānas augstienēs ar Irānā ražotu raķeti ''Falaq-1'' sporta laukumā nogalināja vismaz 12 [[druzi|druzu]] jauniešus vecumā no 10 līdz 20 gadiem. Izraēla uzbrukumā apsūdzēja ''Hizbullāh''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.07.2024-izraela-veikusi-atbildes-triecienus-pec-12-bernu-un-jauniesu-naves-raketes-trieciena-golanas-augstienes.a562951/ Izraēla veikusi atbildes triecienus pēc 12 bērnu un jauniešu nāves raķetes triecienā Golānas augstienēs] lsm.lv 2024. gada 28. jūlijā&lt;/ref&gt;
30. jūlijā Izraēlas armija gaisa triecienā Beirūtā nogalināja ''Hezbollah'' komandieri Fuadu Šukru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-izraelas-trieciena-beiruta-nogalinats-hizbullah-komandieris.a563315/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas triecienā Beirūtā nogalināts «Hizbullāh» komandieris] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
25. augustā Izraēlas bruņotie spēki veica gaisa triecienus raķešu palaišanas iekārtām Libānā, drīz pēc tam ''Hezbullāh'' veica raķešu un dronu uzbrukumu 11 militāriem objektiem Izraēlā un Golānas augstienēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-izraela-veic-preventivus-triecienus-hizbullah-merkiem-libana-grupejums-izsauj-simtiem-rakesu-uz-izraelu.a566248/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla veic preventīvus triecienus «Hizbullāh» mērķiem Libānā; grupējums izšauj simtiem raķešu uz Izraēlu] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

17. septembrī Libānas Veselības ministrija ziņoja, ka vienlaikus uzsprāgstot ''Hizbullāh'' biedriem izsniegtajiem [[peidžeri]]em, nogalināti deviņi cilvēki un vismaz 2800 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.09.2024-ar-spragstosiem-peidzeriem-ievainoti-simtiem-hizbullah-biedru.a569155/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ar sprāgstošiem peidžeriem ievainoti simtiem «Hizbullāh» biedru] lsm.lv 2024. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
Taivānas uzņēmums &quot;Gold Apollo&quot; pavēstīja, ka šos peidžerus pēc viņu izsniegtās licences ražoja uzņēmums &quot;BAC Consulting KFT&quot;, kura mītne atrodas Budapeštā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-peidzeru-spradzienus-verte-ka-lielako-hizbullah-izgasanos-pedejas-desmitgades.a569220/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Peidžeru sprādzienus vērtē kā lielāko «Hizbullāh» izgāšanos pēdējās desmitgadēs] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
20. septembrī Izraēlas gaisa spēki uzbruka šiītu apdzīvotajai Beirūtas dienvidu daļai, triecienos nogalinot vismaz 12 cilvēkus, arī ''Hizbullāh'' operāciju komandieri Ibrahimu Akilu, un ievainojot 66 cilvēkus. ''Hizbullāh'' uz Izraēlas ziemeļu reģioniem izšāva vairāk nekā 140 raķešu, no kurām lielāko daļu Izraēlas pretgaisa aizsardzība notrieca, un Izraēlas armija deva atbildes triecienus Libānas dienvidos, iznīcinot vairākas raķešu palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2024-izraelas-triecienos-libanas-galvaspilseta-nogalinati-vismaz-12-un-ievainoti-66-cilveki.a569641/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas triecienos Libānas galvaspilsētā nogalināti vismaz 12 un ievainoti 66 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
23. septembra rītā Izraēlas armija paziņoja par vismaz 300 uzbrukumiem ar ''Hizbullāh'' saistītiem objektiem Libānā, bet ''Hizbullāh'' tikmēr Izraēlas virzienā izšāva vairākus desmitus raķešu. Libānas Veselības ministrija paziņoja, ka bojāgājušo skaits Izraēlas triecienos valsts dienvidu daļā ir vismaz 274, tostarp 21 bērns un 39 sievietes, bet ievainoto skaits pārsniedz 700.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2024-palielinas-apsaudes-starp-izraelu-un-hizbullah-libana-pirmdien-nogalinati-vismaz-274-cilveki.a569773/ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti vismaz 274 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;
Vēlāk Izraēlas armija pavēstīja, ka uzbrukusi vairāk nekā 1300 ''Hizbullāh'' objektiem visā Libānas teritorijā, bet kaujinieku grupējums atbildējis ar vairāk nekā 200 raķešu palaišanu pret Izraēlas teritoriju. Libānas varasiestādes ziņoja, ka uzbrukumos gājuši bojā gandrīz 500 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2024-palielinas-apsaudes-starp-izraelu-un-hizbullah-libana-pirmdien-nogalinati-gandriz-500-cilveki.a569773/ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti gandrīz 500 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 24. septembrī (papildināts)&lt;/ref&gt;

2. oktobrī ''Hezbollah'' uz Izraēlas ziemeļiem raidīja aptuveni 140 raķešu (ap 40 uz [[Safeda]]s, 70 uz [[Haifa]]s apkārtni un 30 — uz pierobežu), aizsardzības sistēma pārtvēra vairākas raķetes, citas nokrita klajās vietās. Viens cilvēks guva vieglus savainojumus ar stikla lauskām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-no-libanas-uz-izraelas-ziemeliem-raiditas-140-raketes.a571075/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article No Libānas uz Izraēlas ziemeļiem raidītas 140 raķetes] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī ''Hezbollah'' uz Izraēlu izšāva vismaz 135 raķetes. Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība ir pārtvērusi arī no Jemenas izšautu ballistisko raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-netanjahu-izraela-iesaistita-atdzimsanas-kara.a571631/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Netanjahu: Izraēla iesaistīta «atdzimšanas karā»] lsm.lv 2024. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
Izraēlas armija četrus apgabalus valsts ziemeļrietumos pasludināja par slēgtu militāro zonu, paplašinot militāro operāciju Libānas dienvidu daļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2024-izraela-ziemelrietumu-apgabalos-ievies-slegtu-militaro-zonu-paplasina-operaciju-pret-hizbullah.a571651/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Izraēla ziemeļrietumu apgabalos ievieš slēgtu militāro zonu; paplašina operāciju pret «Hizbullāh»] lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
8. oktobrī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdināja, ka Libānas iedzīvotājiem draud posts un ciešanas, kāds jau pieredzēts Gazas joslā, ja viņi neatbrīvos valsti no ''Hizbullāh''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2024-izraela-ziemelrietumu-apgabalos-ievies-slegtu-militaro-zonu-paplasina-operaciju-pret-hizbullah.a571651/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Netanjahu brīdina Libānu par postu kā Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Novembra beigās ar ASV starpniecību izdevās panākt vienošanos par pamieru starp Izraēlu un ''Hezbollah'' kaujiniekiem, kas stājās spēkā 27. novembra rītā. Izraēlas karaspēku no Libānas teritorijas plānots izvest 60 dienu laikā, savukārt ''Hezbollah'' apņēmās atvilkt savus spēkus ap 30 km attālumā no Izraēlas robežas. Līdz pamiera brīdim konflikta laikā bija nogalināti gandrīz 3800 cilvēki, bet ap 16 000 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.11.2024-izraela-un-hizbullah-vienojas-par-pamieru.a577917/ Izraēla un «Hizbullāh» vienojas par pamieru] lsm.lv 2024. gada 26. novembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 2. martā Izraēlas armija [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|kara laikā ar Irānu]] paziņoja, ka sākusi uzbrukt ''Hizbullāh'' mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti. Izraēla šos ɡaisa triecienus veica pēc tam, kad  ''Hizbullāh'', atriebjoties par Irānas augstākā līdera ājatollas [[Alī Hāmenejī]] nogalināšanu, izšāva raķetes uz Izraēlu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-izraela-apsaudijusi-libanu-beirutas-priekspilsetu-pamet-tukstosiem-iedzivotaju.a636905/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Izraēla apšaudījusi Libānu; Beirūtas priekšpilsētu pamet tūkstošiem iedzīvotāju] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;
4. martā Izraēlas armija iegāja Libānas dienvidu pilsētā Hiamā, kas atrodas aptuveni sešus kilometrus no Izraēlas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2026-izraelas-armija-iegajusi-libana-30-pilsetu-un-ciematu-iedzivotajus-aicina-evakueties.a637399/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Izraēlas armija iegājusi Libānā; 30 pilsētu un ciematu iedzīvotājus aicina evakuēties] lsm.lv 04.03.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
2024. gada 31. maijā ASV prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka Izraēla piedāvājusi jaunu ceļa karti pastāvīga miera sasniegšanai Gazas joslā. Pirmā sešas nedēļas ilgā fāze paredzēja pilnīgu un galīgu uguns pārtraukšanu, Izraēlas spēku atvilkšanu no visām apdzīvotajām teritorijām Gazas joslā, daļas ķīlnieku, tajā skaitā sieviešu, veco ļaužu un ievainoto, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku simtu palestīniešu teroristu atbrīvošanu. Pēc tam notiktu izraēliešu un palestīniešu sarunas par pastāvīgu pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-baidens-izraela-izteikusi-piedavajumu-kara-izbeigsanai-gazas-josla.a556267/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Baidens: Izraēla izteikusi piedāvājumu kara izbeigšanai Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;

Arī ASV piedāvātais un ANO Drošības padomes atbalstītais plāns paredzēja sešas nedēļas ilgu pamieru, kura laikā ''Hamās'' atbrīvotu daļu no aptuveni 120 izraēliešu ķīlniekiem, bet apmaiņā pret viņiem Izraēla izlaistu no cietumiem nenosauktu skaitu palestīniešu ieslodzīto. Izraēlai arī būtu jāizved savi spēki no Gazas lielākajām pilsētām, kurās varētu atgriezties kara dēļ pārvietotie civiliedzīvotāji. Tikmēr turpinātos netiešās diplomātiskās sarunas starp Izraēlu un ''Hamās'' par pārējo ķīlnieku atbrīvošanu no teroristu gūsta un pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas.&lt;ref name=&quot;LSM12JUN&quot;/&gt;

6. jūlijā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes atsākās pamiera sarunas, kas notika ar ASV, Ēģiptes un Kataras starpniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.07.2024-izraela-un-hamas-atsak-netiesas-sarunas.a560560/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla un «Hamās» atsāk netiešas sarunas] lsm.lv 2024. gada 6. jūlijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī kļuva zināms, ka Izraēla piedāvājusi ASV vienošanās plānu, kas paredz visu Gazas joslā esošo gūstekņu atbrīvošanu apmaiņā pret karadarbības izbeigšanu. Turklāt tiktu ļauts Gazas joslu netraucēti pamest teroristu grupējuma &quot;Hamās&quot; līderim Jahjam Sinvaram un viņa sabiedrotajiem, notiktu Izraēlā ieslodzīto palestīniešu cietumnieku atbrīvošana, Gazas joslas demilitarizācija, kā arī jauna Gazas joslas pārvaldības modeļa ieviešana.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2024-medijs-izraela-piedava-izbeigt-karu-gaza-apmaina-pret-kilnieku-atbrivosanu.a569430/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Medijs: Izraēla piedāvā izbeigt karu Gazā apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu] lsm.lv 2024. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

3. decembrī pēc sarunām Kairā, kas noritēja ar Ēģiptes starpniecību, ''Hamās'' un ''Fatah'' vienojās izveidot komiteju, lai kopīgi pārvaldītu Gazas joslu pēc tam, kad būs beidzies karš ar Izraēlu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.12.2024-palestiniesu-konkurejosie-speki-hamas-un-fatah-gatavi-kopigi-parvaldit-gazu-pec-kara.a578748/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Palestīniešu konkurējošie spēki «Hamās» un «Fatah» gatavi kopīgi pārvaldīt Gazu pēc kara] lsm.lv 2024. gada 3. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 15. janvārī ASV un Katara paziņoja, ka ''Hamās'' un Izraēla ar starpnieku palīdzību panākušas vienošanos, kas paredz uguns pārtraukšanu un 33 ''Hamās'' gūstā esošo izraēliešu atbrīvošanu apmaiņā pret Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu teroristu atbrīvošanu un Izraēlas karavīru atkāpšanos no vairākām Gazas joslas teritorijām. 17. janvārī arī Izraēlas valdība paziņoja, ka ir panāktas vienošanās par darījumu ķīlnieku atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.01.2025-izraelas-premjera-birojs-ar-hamas-panakta-vienosanas-par-kilnieku-atbrivosanu.a584009/ Izraēlas premjera birojs: Ar «Hamās» panākta vienošanās par ķīlnieku atbrīvošanu] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 9. oktobrī kļuva zināms, ka Ēģiptē notiekošajās netiešajās sarunās Izraēla un ''Hamās'' piekrita pamieram Gazas joslā un ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņai. Pēc Izraēla karaspēku karaspēka atvilkšanas no Gazas joslas ''Hamās'' piekrita trīs dienu laikā atbrīvot izraēliešus. Ziņoja, ka teroristi varētu atdot Izraēlai 22 dzīvos gūstekņus un lielāku daudzumu mirušo līķu. Apmaiņā pret gūstekņiem Izraēla atbrīvotu 250 palestīniešu cietumnieku un vēl kopš kara sākuma aizturētos 1700 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2025-izraela-un-hamas-piekrit-pamieram-gazas-josla-un-kilnieku-apmainai.a617631/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Izraēla un «Hamās» piekrīt pamieram Gazas joslā un ķīlnieku apmaiņai] lsm.lv 2025. gada 9. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Iedzīvotāju pārvietošanas plāni ===
2025. gada 4. februārī Donalds Tramps tikšanās laikā ar Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka ASV pārņems Gazas joslu un veicinās tās ekonomisko attīstību, kas radīs neierobežotu skaitu darbavietu un mājokļus. Tramps atkārtoja savu ideju, ka gandrīz diviem miljoniem Gazas joslas iedzīvotāju vajadzētu pārcelties uz dzīvi kaimiņos esošajās arābu valstīs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.02.2025-palestiniesi-noraida-trampa-ideju-par-gazas-parnemsanu.a586504/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Palestīnieši noraida Trampa ideju par Gazas pārņemšanu] lsm.lv 2025. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;

Izraēlas valdība pauda atbalstu Trampa plānam par atšķirīgas Gazas radīšanu, kā arī uzsvēra, ka pēc kara šo teritoriju nepārvaldīs ne ''Hamās'', ne Palestīniešu pašpārvalde. 17. februārī kļuva zināms, ka Izraēlas Aizsardzības ministrijā veidos īpašu direkciju Gazas iedzīvotāju brīvprātīgai aizbraukšanai. Emigrantiem paredzēja veidot īpašu palīdzības paketi, un &quot;zaļo izbraukšanas koridoru&quot;. [[Līča arābu valstu sadarbības padome]]s valstis, Ēģipte un Jordānija nolēma rīkot apspriedi, lai piedāvātu alternatīvu plānu Trampa idejai pārņemt Gazas joslu ASV kontrolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-izraela-veicinas-gazas-joslas-iedzivotaju-aizbrauksanu.a588199/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Izraēla veicinās Gazas joslas iedzīvotāju aizbraukšanu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;

=== Deklarācija par karadarbības pārtraukšanu ===
2025. gada 13. oktobrī [[Šarm eš Šeiha]]s samita laikā ASV prezidents Donalds Tramps, [[Katara]]s emīrs [[Tamīms bin Hameds al Tānī]], [[Ēģipte]]s prezidents [[Abdelfatāhs es Sīsī]] un [[Turcija]]s prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] Šarm eš Šeihā parakstīja deklarāciju par Izraēlas un &quot;Hamās&quot; karadarbības izbeigšanu Gazas joslā. Samitā piedalījās arī Vācijas kanclers [[Frīdrihs Mercs]], Lielbritānijas premjerministrs [[Kīrs Stārmers]], Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] un citu valstu līderi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2025-tramps-un-citi-vidutaji-paraksta-deklaraciju-par-pamieru-gazas-josla.a618203/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Tramps un citi vidutāji paraksta deklarāciju par pamieru Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā reakcija ==
[[Attēls:International Reactions HamasIsrael Oct2023.png|thumb|Starptautiskā reakcija uz ''Hamās'' iebrukumu Izraēlā 2023. gadā
----{{legend|#3D63BD|Valstis, kas nosodīja iebrukumu}}{{legend|#009936|Valstis, kas apsūdzēja Izraēlu konflikta provocēšanā}}{{legend|#FFFF33|Valstis, kas aicināja abas puses deeskalēt situāciju}}{{legend|#F781BF|Valstis, kas brīdināja par situācijas nestabilitāti}}{{legend|#D1DBDD|Nav zināms}}
----{{legend|#CC3333|Izraēla un Palestīna}}]]
Liela daļa valstu, tostarp Rietumvalstis, nosodīja ''[[Hamās]]'' par vardarbību un raksturoja izmantoto taktiku kā [[Terorisms|terorismu]], savukārt dažas musulmaņu valstis par eskalācijas galveno cēloni vainoja Izraēlu.&lt;ref name=&quot;zinas.tv3.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/rinkevics-starptautiskajai-sabiedribai-ir-jaatbalsta-izraelas-tiesibas-uz-pasaizsardzibu-un-jasniedz-morali-politiskais-atbalsts/|title=Rinkēvičs: Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un jāsniedz morāli politiskais atbalsts|website=tv3.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{Latvija}}: Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, kas ir noteiktas starptautiskajās tiesībās, un jāsniedz morāli politiskais atbalsts.&lt;ref name=&quot;zinas.tv3.lv&quot;/&gt;

{{USA}}: Aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]] paziņoja, ka [[Vašingtona]] strādā, lai nodrošinātu Izraēlu ar visu nepieciešamo sevis aizstāvēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56007200/asv-sola-nodrosinat-izraelai-visu-nepieciesamo-aizsardzibai-hamas-uzbrukumos-dzivibu-zaudejusi-100-izraeliesi|title=ASV sola nodrošināt Izraēlai visu nepieciešamo aizsardzībai; 'Hamas' uzbrukumos dzīvību zaudējuši 100 izraēlieši|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka “Savienotās Valstis ir kopā ar Izraēlu”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu/|title=Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{Vācija}}: Kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka “Vācija pilnībā nosoda asinskāro ''Hamas'' teroraktu, brutālo uzbrukumu nevainīgiem pilsoņiem, pilsoņu sodīšanu ar nāvi, zīdaiņu slepkavības, sieviešu, vīriešu un bērnu nolaupīšanu un holokaustā izdzīvojušo pazemošanu un izrādīšanu, tas ir asinstindzinoši.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7871568/solcs-vacija-izrada-solidaritati-izraelai|title=Šolcs: Vācija izrāda solidaritāti Izraēlai}}&lt;/ref&gt;

{{Apvienotā Karaliste}}: Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks paziņoja, ka “Lielbritānijas valdība absolūti atbalsta Izraēlu, lai tā aizstāvētos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, izsekotu ''Hamas'', atgūtu ķīlniekus, lai atturētu to no turpmākiem iebrukumiem un stiprinātu jūsu drošību ilgtermiņā.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7879224/lielbritanijas-premjers-ceturtdien-apmekle-izraelu|title=Lielbritānijas premjers ceturtdien apmeklē Izraēlu}}&lt;/ref&gt;

{{Irāna}}: ajatollas [[Alī Hāmenejī]] galvenais militārais padomnieks paziņoja, ka [[Teherāna]] atbalsta ''Hamās'' uzbrukumus Izraēlai un turpinās atbalstīt kaujiniekus &quot;līdz [[Palestīna]]s un [[Jeruzaleme]]s atbrīvošanai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/iran-hamas-attacks-against-israel-palestine-jerusalem/|title=Iran’s support for Hamas fans suspicion it’s wrecking Israel-Saudi deal|website=POLITICO|access-date=2023-10-08|date=2023-10-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Krievija}} un {{Ķīna}}ː 2024. gada 22. marta [[ANO Drošības padome]]s (DP) sēdē [[Krievija]] un [[Ķīna]] uzlika veto ASV ierosinātajai rezolūcijai par pamieru Gazā, kaut arī 11 DP dalībvalstis balsoja par (Gajāna atturējās, Alžīrija balsoja pret).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-krievija-un-kina-ano-drosibas-padome-uzliek-veto-asv-rezolucijai-par-pamieru-gaza.a547758/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija un Ķīna ANO Drošības padomē uzliek veto ASV rezolūcijai par pamieru Gazā] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;

{{UNO}}: 2024. gada 10. jūnijā ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju par pamieru Gazā, ko atbalstīja 14 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm (Krievija atturējās).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2024-ano-drosibas-padome-aicina-uz-pamieru-gazas-josla.a557538/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ANO Drošības padome aicina uz pamieru Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
2024. gada 14. novembrī ANO komisija paziņoja, ka Izraēla, neskatoties uz ANO aicinājumiem, Starptautiskās Tiesas rīkojumiem un Drošības padomes rezolūcijām, aplenc Gazas joslu, kavē humānās palīdzības sniegšanu, uzbrūk un nogalina civiliedzīvotājus un palīdzības darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2024-ano-komiteja-izraelas-kara-metodes-gazas-josla-pielidzinamas-genocidam.a576471/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ANO komiteja: Izraēlas kara metodes Gazas joslā pielīdzināmas genocīdam] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Palestīnas neatkarība ===
Konflikta laikā daudzas valstis, kas iepriekš nebija atzinušas Palestīnu kā valsti, galu galā atzina tās [[Neatkarība|neatkarību]], 2024. gadā to izdarīja [[Spānija]], [[Īrija]], [[Norvēģija]], [[Slovēnija]] un [[Armēnija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://doxa.team/news/2024-06-21-armenia-palestine|title=Армения признала независимость Палестины — МИД республики|last=team|first=DOXA|website=DOXA|access-date=2024-06-21|date=2024-06-21}}&lt;/ref&gt; Līdz 2024. gada jūnija beigām 145 no 193 ANO dalībvalstīm, kā arī [[Vatikāns]] un [[Rietumsahāra]] bija atzinušas Palestīnas neatkarību. Izraēlas neatkarību ir atzinušas 163 ANO dalībvalstis, kā arī Vatikāns un Palestīna.

== Starptautiskā palīdzība ==

=== ASV ===
Izraēla lūdza papildu militāro palīdzību [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Vēlāk valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] paziņoja, ka ASV izskata Izraēlas lūgumus par papildu militāro palīdzību operācijai Gazas joslā. 8. oktobra vakarā tika ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu par papildu palīdzības sniegšanu Izraēlai un pirmais sūtījums tika nosūtīts. Tikmēr ASV nosūta [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] (jūras spēku trieciengrupas vadībā) uz [[Vidusjūra]]s austrumu daļu — tuvāk Izraēlai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/ssha-perebrasyvayut-voennye-korabli-i-istrebiteli-blizhe-k-territorii-izrailya/32628472.html|title=США перебрасывают корабли ближе к территории Израиля|work=Радио Свобода|access-date=2023-10-18|date=2023-10-08|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Vācija ===
12. oktobrī Izraēla pieprasīja [[Vācija]]i munīciju kuģiem, bet [[Berlīne]] piekrita nodot 2 kaujas [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]].

=== Lielbritānija ===
[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] jūras spēku kuģi devās uz Vidusjūras austrumu daļu, lai sniegtu palīdzību Izraēlai.

== Bēgļi ==
13. oktobrī [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas spēki]] aicināja Gazas joslas iedzīvotājus [[Evakuācija|evakuēties]] uz dienvidiem, no lidmašīnām tika nomesti tūkstošiem [[Skrejlapa|skrejlapu]] ar aicinājumu evakuēties. Sākotnēji evakuācijai tika dotas 24 stundas, bet vēlāk termiņš tika vairākkārt pārcelts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://charter97.org/ru/news/2023/10/13/567471/|title=Израиль дал 24 часа на эвакуацию населения севера Газы|website=charter97.org|access-date=2023-10-18|language=ru}}&lt;/ref&gt; [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicināja atcelt rīkojumu, jo 1,1 miljona cilvēku pārvietošana &quot;radītu postošas humanitāras sekas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://reitingi.lv/ru/news/sobitija-dnja/134022-cahal-dal-24-casa-na-evakuacij-bolee-milliona-zitelej-gazi.html|title=ЦАХАЛ дал 24 часа на эвакуацию более миллиона жителей Газы - События дня - Latvijas reitingi|last=rosbalt.ru|first=|website=reitingi.lv|access-date=2023-10-18|date=2023-10-18|language=ru}}&lt;/ref&gt; [[Pasaules Veselības organizācija|PVO]] aicināja Izraēlu atcelt rīkojumu evakuēt 22 slimnīcas ar aptuveni 2000 pacientiem uz joslas dienvidiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202|title=https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-10-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Izraēlas valdība pirmo reizi vēsturē pavēlēja evakuēt veselu pilsētu. 15. oktobrī varas iestādes centralizēti izveda [[Sderota]]s iedzīvotājus.

== Skatīt vēl ==

* [[Uzbrukums baptistu slimnīcai Gazas joslā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Konflikti]]
[[Kategorija:Izraēlas vēsture]]
[[Kategorija:2023. gada Izraēlas-Hamās karš]]
[[Kategorija:21. gadsimta kari]]</text>
      <sha1>gxw5t6g6h6wnnn1ldpcvhpo9x94ukvh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Desmonds Doss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>552667</id>
    <revision>
      <id>4472021</id>
      <parentid>4415898</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:17:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472021</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8377" sha1="52dpq2jabckyi3t41v0fztspd8exk3d" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Desmonds Doss
|          vārds_orig = ''Desmond Doss''
|              attēls = DossDesmondT USArmy.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Desmonds Doss 1945. gada oktobrī
|             dz_gads = 1919
|          dz_mēnesis = 2
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Linčburga}}
|              m_gads = 2006
|           m_mēnesis = 3
|             m_diena = 23
|             m_vieta = {{vieta|ASV|Alabama|Pjedmonta}}
|           pilsonība = {{ASV}}
|             tautība = [[Amerikāņu nācija|Amerikānis]]
|            paraksts = 
|              pakāpe = [[Attēls:Army-USA-OR-04a (Army greens).svg|25px]] [[kaprālis]]
|      dienesta_laiks = {{Plainlist|
* 1942—1946 {{small|(ASV Armija)}}
}}
|              valsts = {{USA}}
|           struktūra = [[ASV Armija]]
|             vienība = B rota, 1. bataljons, 307. kājnieku pulks, 77. kājnieku divīzija
|        nodarbošanās = 
|           komandēja = 
|              kaujas = [[Otrais pasaules karš]]&lt;br /&gt;*[[Guamas kauja]]&lt;br /&gt;*[[Leites kauja]]&lt;br /&gt;*[[Okinavas kauja]]
|         apbalvojumi = [[Goda medaļa]]&lt;br /&gt;Bronzas zvaigznes medaļa (2)&lt;br /&gt;[[Purpura sirds]] (3)
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
|         kategorijas = jā
}}
'''Desmonds Tomass Doss''' ({{val|en|Desmond Thomas Doss}}; dzimis {{dat|1919|2|7}}, miris {{dat|2006|3|23}})&lt;ref&gt;https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2006/03/25/AR2006032501181.html&lt;/ref&gt; bija [[ASV|Amerikas Savienoto Valstu]] armijas [[kaprālis]], pirmais no trim karavīriem [[pacifists|pacifistiem]] kas pārliecības dēļ atteikušies ņemt rokās ieroci, bet tomēr saņēmis ASV militārā dienesta augstāko apbalvojumu — [[Goda medaļa|Goda medaļu]]. Varonīgo darbību laikā, par kurām viņš tika apbalvots, viņš bija ASV Armijas militārais mediķis, norīkots 77. kājnieku divīzijas 307. pulka medicīnas vienībā.

Doss divas reizes tika apbalvots ar Bronzas Zvaigznes medaļu par dalību kaujās [[Guama|Guamā]] un [[Filipīnas|Filipīnās]]. Doss vēlāk ieguva vēl lielāku atzinību par [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], izrādīto varonību izglābjot aptuveni 75 vīru,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://homeofheroes.com/profiles/profiles_doss2.html|title=Desmond T. Doss|website=HomeOfHeroes.com|access-date=January 10, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20161119190446/http://www.homeofheroes.com/profiles/profiles_doss2.html|archive-date=November 19, 2016}}&lt;/ref&gt; rīkojoties viens pats, un kļūstot par vienīgo uz to brīdi, kas pārliecības dēļ izvēlējies rokās neņemt ieroci , tomēr par to saņemot Goda medaļu par šo un citām darbībām.&lt;ref&gt;Apzināti atteikušies karavīri Tomass V. Benets un Džozefs G. Lapoints jaunākais [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā pēc nāves tika apbalvoti ar Goda medaļu.&lt;/ref&gt;

== Pēckara dzīve ==
Pēc kara Doss sākotnēji plānoja turpināt karjeru galdniecībā, taču kreisās rokas trauma neatļāva viņam to darīt.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://newsadvance.com/news/local/an-american-hero/article_a17f188d-2584-53f9-b672-1d947c8c4498.html|title=Desmond Doss, an American hero|first=Emma|last=Schkloven|date=2016. gada 5. nov.|website=NewsAdvance.com}}&lt;/ref&gt; 1946. gadā Dosam atklāja [[Tuberkuloze|tuberkulozi]], ar ko viņš bija saslimis [[Leites kauja]]s laikā. Doss tika ārstēts piecus ar pusi gadus, zaudējot daļu plaušas un piecas ribas, pirms tika izrakstīts no slimnīcas 1951. gada augustā ar 90% invaliditāti.

Doss 1942. gada 17. augustā apprecējās ar Dorotiju Polīnu Šuti, un viņiem bija viens bērns Desmonds &quot;Tomijs&quot; Doss jaunākais, dzimis 1946. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wgno.com/news/entertainment/son-of-hacksaw-ridge-war-hero-desmond-doss-talks-about-his-dad/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230517185620/https://wgno.com/news/entertainment/son-of-hacksaw-ridge-war-hero-desmond-doss-talks-about-his-dad/ }}&lt;/ref&gt; Doroteja nomira 1991. gada 17. novembrī autoavārijā, kad viņu Desmonds nogādāja slimnīcā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historyvshollywood.com/reelfaces/hacksaw-ridge|title=Hacksaw Ridge vs the True Story of Desmond Doss, Medal of Honor|website=HistoryvsHollywood.com}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Doss atkārtoti apprecējās 1993. gada 1. jūlijā ar Frānsisu Meju Dumenu.
[[Attēls:Desmond Doss CMH award.jpg|thumb|Kaprālis Doss, 1945. gada 12. oktobrī saņemot no prezidenta [[Harijs Trumens|Harija S. Trūmena]] [[Goda medaļa|Goda medaļu]]]]

Pēc nokļūšanas slimnīcā ar apgrūtinātu elpošanu Doss nomira 2006. gada 23. martā savās mājās Pjemontā, [[Alabamas štats|Alabamas štatā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2006/03/25/us/desmond-t-doss-87-heroic-war-objector-dies.html|title=Desmond T. Doss, 87, Heroic War Objector, Dies|first=Richard|last=Goldstein|date=2006. gada 25. marts|via=NYTimes.com}}&lt;/ref&gt; Doss tika apbedīts 2006. gada 3. aprīlī [[Čatanūga]]s Nacionālajā kapsētā, [[Tenesī štats|Tenesī štatā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/id/wbna12152446|title='Unlikeliest Hero' buried with 21-gun salute|date=2006. gada 4. apr.|website=''[[NBC News]]''}}&lt;/ref&gt; Frānsisa nomira trīs gadus vēlāk 2009. gada 3. februārī Pjemontas veselības aprūpes centrā Pjemontā, Alabamas štatā.

== Attēlojums mākslā un kino ==
2016. gada spēlfilmu &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot; (''Hacksaw Ridge''), kuras pamatā ir Dosa dzīvesstāsts, producēja [[Terijs Benedikts]] un režisors bija [[Mels Gibsons]], Dosa lomu spēlēja [[Endrjū Gārfīlds]].

== Apbalvojumi ==
{|
|-
|[[Attēls:Medal of Honor ribbon.svg|60px]]
|[[Goda medaļa]]
|-
|[[Attēls:Bronze Star Medal ribbon.svg|60px]]
|[[Bronzas zvaigzne]]s medaļa
|-
|[[Attēls:Purple Heart ribbon.svg|60px]]
|[[Purpura sirds]] medaļa
|-
|[[Attēls:United States Army and U.S. Air Force Presidential Unit Citation ribbon.svg|60px]]
|Prezidenta akadēmijas medaļa
|-
|[[Attēls:Meritorious Unit Commendation ribbon.svg|60px]]
|[[Armijas militārās vienības atzinība]]
|-
|[[Attēls:Army Good Conduct ribbon.svg|60px]]
|[[Medaļa par nopelniem (ASV)]]
|-
|[[Attēls:American Campaign Medal ribbon.svg|60px]]
|[[Amerikas kampaņas medaļa]]
|-
|[[Attēls:Asiatic-Pacific Campaign Medal ribbon.svg|60px]]
|[[medaļa &quot;Par Āzijas un Klusā okeāna kampaņu&quot;]]
|-
|[[Attēls:World War II Victory Medal ribbon.svg|60px]]
|[[Otrā pasaules kara uzvaras medaļa (ASV)]]
|-
|[[Attēls:Army of Occupation ribbon.svg|60px]]
|[[medaļa &quot;Par dienestu okupācijas armijā&quot;]]
|-
|[[Attēls:Phliber rib.svg|60px]]
|Medaļa par Filipīnu atbrīvošanu
|-
|[[Attēls:Combat Medical Badge, 1st award.svg|60px]]
|[[Kaujas mediķa nozīmīte]]
|-
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce |title=Obituaries:Desmond Thomas Doss Sr., MOH |url=http://www.77thinfdivroa.org/news/obituaries.html |access-date=May 8, 2016}}
* [https://web.archive.org/web/20071214025251/http://www.history.army.mil/html/moh/wwII-a-f.html &quot;Medal of Honor recipients World War II (A—F)&quot;]. [[United States Army Center of Military History]]
* [http://www.chattanoogan.com/2006/3/23/82513/Burial-Set-April-3-At-National-Cemetery.aspx &quot;Burial Set April 3 At National Cemetery For Medal of Honor Winner Desmond Doss&quot;]. ''[[The Chattanoogan]]''.
* Leepson, Marc (2015). [http://www.lva.virginia.gov/public/dvb/bio.asp?b=Doss_Desmond_Thomas &quot;Desmond Thomas Doss (1919—2006)&quot;], ''Dictionary of Virginia Biography'', Library of Virginia (1998—)
* {{publikācijas atsauce |last=Soper |first=Matthew |date=April 2002 |title=Desmond Doss: A War Hero Without a Gun |magazine=Incredible People Magazine |url=http://www.incrediblepeople.com/people(2002-04-23).htm |access-date=January 23, 2013 |archive-date=January 9, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170109120247/http://www.incrediblepeople.com/people(2002-04-23).htm |dead-url=yes }}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Doss, Desmonts}}
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]
[[Kategorija:Virdžīnijā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Goda medaļu apbalvotie]]</text>
      <sha1>52dpq2jabckyi3t41v0fztspd8exk3d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Boholi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>564853</id>
    <revision>
      <id>4471820</id>
      <parentid>4013439</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T22:01:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1632" sha1="2rmp98h5pfecmt1qv8j1ifbjugtrmpg" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
|tauta=Boholi
|attēls          = [[Attēls:Sumad4.jpg|250px]]
|image_caption   = Boholu bērni Balilihanas pilsētas svētkos
|native_name = ''Mga Bol-anon''
|skaits=1 872 005 (2020)
|vieta={{PHL}}
|valoda=[[sebuāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[angļu valoda]]&lt;br /&gt;[[filipīniešu valoda]]
|reliģija=[[kristietība]] (katolicisms, protestantisms)
|grupas= 
|radi= [[visaji]]
}}
'''Boholi''' (pašnosaukums: ''mga Bol-anon'') ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, pieder [[visaji|visaju]] metaetnosam. Etnoss noformējies [[Bohola]]s salā valsts vidusdaļā, bet mūsdienās boholi apdzīvo arī [[Leite]]s salas dienvidus un [[Mindanao]] salas ziemeļus. Mūsdienās Filipīnās dzīvo gandrīz 2 miljoni boholu, kas veido 1,7 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Runā [[sebuāņu valoda]]s boholu dialektā, oficiālā saziņā lieto arī [[angļu valoda|angļu]] un [[filipīniešu valoda|filipīniešu]] valodu. Pēc konfesionālās piederības lielākā daļa ir [[katoļi]], neliela daļa aŗī [[protestanti]] un [[musulmaņi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/boholano/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Boholano |access-date={{dat|2024|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240224101720/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/boholano/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu tautas]]
[[Kategorija:Visaji]]</text>
      <sha1>2rmp98h5pfecmt1qv8j1ifbjugtrmpg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blaani</title>
    <ns>0</ns>
    <id>565394</id>
    <revision>
      <id>4471816</id>
      <parentid>4030267</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:39:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2780" sha1="3ep36bpm9sk7s60abb0roitc3ginggu" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
|tauta           = Blaani
|attēls          = [[Attēls:Blaan women music.jpg|250px]]
|image_caption   = Muzicējoša blaanu sieviete
|native_name     = ''B'laan''
|skaits          = 373 392 (2020)
|vieta           = {{PHL}}
|valoda          = [[blaanu valoda]]&lt;br/&gt;[[sebuāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[ilongu valoda]]&lt;br /&gt;[[filipīniešu valoda]]
|reliģija        = [[politeisms]], [[kristietība]]
|grupas          = 
|radi            = [[lumadi]], [[moro]]
}}
'''Blaani''' (''B'laan'') ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, tiek pieskaitīti [[lumadi]]em. Apdzīvo [[Mindanao]] salas dienvidrietumus. Kopskaits tiek lēsts ap 370 tūkstošiem (0,3 % no valsts iedzīvotāju skaita) un tā ir viena no daudzskaitlīgākajām [[lumadi|lumadu]] tautām. Lielākā daļa blaanu mīt [[Sarangani]] (138 087 cilvēki; 24,7 % no iedzīvotāju kopskaita), [[Rietumdavao]] (68 451; 21,6 %) un [[Dienvidkotabato]] (63 109; 6,5 %) provincēs un [[Heneralsantosa]]s pilsētā (35 874; 5,2 %).&lt;ref&gt;[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]&lt;/ref&gt; Dzīvo trijās ģeogrāfiski nošķirtās grupās — [[Davao]] blaani, [[Koronadala]]s blaani un Sarangani blaani, kas savukārt dalās vairākās apakšgrupās — tagalagadi, tagkogoni, buluani, biraani, vilani un baludi. Runā [[blaanu valoda|blaanu valodā]], kurai izšķir divas varietātes — Koronadalas blaanu valoda un Sarangani blaanu valoda; kā ''[[lingua franca]]'' izmanto [[sebuāņu valoda|sebuāņu]], [[ilongu valoda|ilongu]] un [[filipīniešu valoda|filipīniešu]] valodas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/blaan/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. B'laan |access-date={{dat|2024|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301175903/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/blaan/ }}&lt;/ref&gt; Blaani lielākoties ir savas tradicionālās [[politeisms|politeistiskās]] reliģijas piekritēji, kā arī [[kristieši]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/blaan/ |title=Peoples of the Philippines: Blaan |access-date={{dat|2024|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220719001221/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/blaan/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu tautas]]
[[Kategorija:Lumadi]]
[[Kategorija:Mindanao]]</text>
      <sha1>3ep36bpm9sk7s60abb0roitc3ginggu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bagobo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>565447</id>
    <revision>
      <id>4471688</id>
      <parentid>4030167</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:59:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2639" sha1="kga3vkwe4ifoipk207bcejrn7xt4y3e" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
|tauta           = Bagobo
|attēls          = [[Attēls:Bagobo people in the Kadayawan Festival 2016, Philippines.jpg|250px]]
|image_caption   = Bagobo tradicionālos tērpos Kadajavana svētkos
|native_name     = ''Bagobo''
|skaits          = 118 316 (2020)
|vieta           = {{PHL}}
|valoda          = [[gjanganu valoda]]&lt;br/&gt;[[tagabavu valoda]]&lt;br/&gt;[[sebuāņu valoda]]
|reliģija        = [[politeisms]]
|grupas= 
|radi            = [[lumadi]], [[moro]]
}}
'''Bagobo''' (''Bagobo'') ir [[lumadi|lumadu]] tauta [[Filipīnas|Filipīnās]], viena no [[Mindanao]] salas aborigēnajām etniskajām kopienām; dažkārt tiek pieskaitīta plašākajam [[manobo]] etnosam. Bagobo kopskaits ir ap 120 tūkstošiem un tie apdzīvo kalnainu apvidu ap [[Apo (kalns)|Apo]] vulkānu Mindanao dienvidu daļā [[Davao]] pilsētas administratīvajā teritorijā (51 174 cilvēki, 2,9 % no pilsētas iedzīvotāju kopskaita), kā arī [[Dienviddavao]] (39 594; 5,8 %) un [[Ziemeļkotabato]] (11 646; 0,9 %) provincēs.&lt;ref&gt;[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]&lt;/ref&gt; Bagobo iedalās vairākās cilšu grupās: atavi, eto, kailavani, langilani, manuvu, matigsalugi, tagaluro, tigdapaja.&lt;ref name=govph&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/bagobo/ |title=Peoples of the Philippines: Bagobo |access-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221012233039/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/bagobo/ }}&lt;/ref&gt; Bagobo runā divās valodās — [[gjanganu valoda|gjanganu]] un [[tagabavu valoda|tagabavu]], kas pieder dažādām [[austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes apakšgrupām; oficiālā saziņā bieži izmanto [[sebuāņu valoda|sebuāņu]], [[filipīniešu valoda|filipīniešu]] un [[angļu valoda|angļu]] valodas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/bagobo/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Bagobo |access-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240302114539/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/bagobo/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu tautas]]
[[Kategorija:Mindanao]]
[[Kategorija:Lumadi]]</text>
      <sha1>kga3vkwe4ifoipk207bcejrn7xt4y3e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bukidnoni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566377</id>
    <revision>
      <id>4471858</id>
      <parentid>4033510</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:59:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2188" sha1="o8bh75jh9slhlsuloukefc7ql7r9pr8" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
|tauta=Bukidnoni
|attēls          = [[Attēls:Kaamulana4.jpg|250px]]
|image_caption   = [[Mindanao]] Bukidnoni Kaamulana svētkos
|native_name = ''Bukidnon''
|skaits=197 430 (2020)
|vieta={{PHL}}
|valoda=[[manobo valodas]]&lt;br/&gt;[[suludu valoda]]&lt;br/&gt;[[sebuāņu valoda]]&lt;br/&gt;[[angļu valoda]]
|reliģija=[[kristietība]], [[animisms]]
|grupas= [[bukidi]], [[sulodi]]
|radi= [[lumadi]], [[visaji]]
}}
'''Bukidnoni''' (''bukidnon'' no {{val|ceb|bukid}} (‘kalns’) — ‘kalnieši’) ir [[etnonīms]], ar ko [[Filipīnas|Filipīnās]] apzīmē divas atšķirīgas autohtonas tautas, kas apdzīvo pārsvarā kalnainus apvidus [[Rietumu Visajas|Rietumu Visajās]] un [[Mindanao]]. Filipīnu oficiālā statistika abas bukidnonu kopienas apvieno un to kopējo skaitu norāda 197 tūkstošus.&lt;ref&gt;[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]&lt;/ref&gt;

== Sulodi ==
[[Panaja]]s un [[Negrosa]]s salās dzīvo [[sulodi]], dēvēti arī par Panajas bukidnoniem vai panajoniem, kuru kopskaits ir ap 115 tūkstošiem un kuri runā [[visaju valodas|visaju grupas]] sulodu valodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/sulod/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Sulod |access-date={{dat|2024|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240314094640/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/sulod/ }}&lt;/ref&gt;

== Binukidi ==
[[Mindanao]] centrālajā daļā [[Bukidnona]]s provincē dzīvo [[binukidi]], dēvēti arī vienkārši par bukidnoniem, kuru kopskaits ir ap 65 tūkstošiem un kuri runā [[manobo valodas|manobo grupas]] binukidu valodā.&lt;ref&gt;[http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/binukid/ Ethnic Groups of the Philippines. Binukid]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu tautas]]
[[Kategorija:Mindanao]]
[[Kategorija:Panaja]]
[[Kategorija:Lumadi]]</text>
      <sha1>o8bh75jh9slhlsuloukefc7ql7r9pr8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568913</id>
    <revision>
      <id>4471936</id>
      <parentid>4351157</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:08:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Militārisms Irānā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4471936</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7059" sha1="rrvhi2t9516e9y1k88xafdxxca2kp6n" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)
| partof            = [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]]
| image             =
| caption           = Irānas raķešu pārtveršana ar pretraķešu aizsardzības sistēmu ''[[Iron Dome]]'' virs Jeruzalemes
| date              = 2024. gada 13. aprīlis
| place             = [[Irāna]], [[Izraēla]]
| result            = 
| combatant1        = {{karogs|Irāna}}
| combatant2        = {{karogs|Izraēla}}&lt;br /&gt;Atbalsts:&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{Apvienotā Karaliste}}&lt;br /&gt;{{FRA}}
| commander1        = [[Alī Hāmenejī]]&lt;br /&gt;[[Ebrāhīms Raisī]]&lt;br /&gt;[[Hasans Nasralla]]&lt;br /&gt;[[Hosseins Salami]]&lt;br /&gt;[[Mohammads-Reza Karai Aštiani]]
| commander2        = [[Benjamins Netanjahu]]&lt;br /&gt;[[Džo Baidens]]&lt;br /&gt;[[Rišī Sūneks]]&lt;br /&gt;[[Emanuels Makrons]]&lt;br /&gt;[[Abdulla II Hašimīts]]
| units1            = 
| units2            = 
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| campaignbox       = 
| image_size        = 280
}}
13. aprīļa vakarā [[Irāna|Irānas Islāma Republika]] veica [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu [[Izraēla]]i. Saskaņā ar ''[[ABC News]]'' datiem, no [[Irāka]]s, [[Sīrija]]s, [[Libāna]]s dienvidiem un [[Hutieši|hutiešu]] kontrolētajiem [[Jemena]]s reģioniem uz Izraēlu tika izšauts vairāk nekā 500 bezpilota lidaparātu un raķešu, bet lielākā daļa tika izšautas no Irānas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/nexta_live/74731|title=NEXTA Live|website=Telegram|access-date=2024-04-13}}&lt;/ref&gt; Tas bija pirmais Irānas tiešais uzbrukums Izraēlai kopš 1979. gada. Irāna savu uzbrukumu nosauca par operāciju '''&quot;Patiess solījums&quot;'''.

Papildus Izraēlas pretraķešu aizsardzības darbiem gaisā virs Izraēlas tika pacelti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] iznīcinātāji, lai iznīcinātu dronus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/rusdelfi_lv/43274|title=rus.DELFI.lv|website=Telegram|access-date=2024-04-13}}&lt;/ref&gt; [[Francija]] izvietoja savu jūras floti.

ASV izlūkdienesti brīdināja Izraēlu par Irānas uzbrukuma iespējamību vairākas dienas pirms 13. aprīļa un uzbrukuma dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2024/04/12/politics/white-house-iran-threat-israel/index.html|title=US expects Iran to carry out direct attack on Israel, sources say, as Biden warns ‘don’t’ {{!}} CNN Politics|last=Waldenberg|first=Natasha Bertrand, MJ Lee, Kevin Liptak, Samantha|website=CNN|access-date=2024-04-13|date=2024-04-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar [[Islāma revolucionāro gvardu korpuss|Islāma revolucionāro gvardu korpusa]] paziņojumu tās ''[[Telegram]]'' kanālā gaisa uzlidojums bija atbilde uz [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas Aizsardzības spēku]] uzlidojumiem konsulātam [[Damaska|Damaskā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/farsna/316628|title=خبرگزاری فارس|website=Telegram|access-date=2024-04-13}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
2023. gada 7. oktobrī [[Palestīnas Valsts|Palestīnas]] teroristu organizācija [[Hamās]] ar Irānas un [[Katara]]s atbalstu, veica uzbrukumu Izraēlas dienvidos, kā rezultātā gāja bojā 1200 cilvēku. Izraēla veica militāro operāciju, kurā gājā bojā vairāk nekā 33 000 palestieniešu [[Gazas josla|Gazā]].

Pēc 7. oktobra Irānas atbalstītā starpniekorganizācija ''[[Hezbollah]]'' Libānā sāka uzbrukt Izraēlas ziemeļiem. tiek uzskatīts, ka ''Hezbollah'' ir spēcīgāka par Libānas armiju, un tā apgalvo, ka tās rīcībā ir aptuveni 100 000 karavīru. kopš kara sākuma starp ''Hezbollah'' un Izraēlu ir reģistrēti vairāk nekā 4400 vardarbīgi incidenti. Kopš konflikta sākuma no Izraēlas ziemeļiem ir evakuēti aptuveni 100 000 izraēliešu.

2024. gada 1. aprīlī Izraēlas gaisa trieciena rezultātā tika notriekta Irānas konsulāta piebūve, kas atradās blakus Irānas vēstniecībai Damaskā, Sīrijā. Gāja bojā 16 cilvēki, tostarp Islāma revolucionāro gvardu korpusa spēku augsta ranga komandieris brigādes ģenerālis [[Mohammads Reza Zahedi]] un septiņi citi virsnieki. Drīz pēc uzbrukuma Irāna apsolīja atriebties. Irāna apgalvoja, ka ēka bija vēstniecības kompleksa daļa, savukārt Izraēla apgalvoja, ka tā bija ēka, ko izmantoja Irānas Revolucionārā gvarde un kas atradās ārpus vēstniecības iežogotā kompleksa.

=== Rietumu brīdinājumi Irānai ===
Nedēļas pirms uzbrukuma ASV, Apvienotā Karaliste, [[Francija]] un [[Vācija]] izteica brīdinājumus Irānas Islāma Republiku neuzbrukt Izraēlai un informēja, ka šāds uzbrukums būtu nopietna eskalācija, kas varētu novest pie Rietumu militāras atbildes reakcijas pret Irānu. Izraēla brīdināja Irānu, ka šāds uzbrukums varētu novest pie tiešas Izraēlas militāras atbildes uz Irānas teritoriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/news/world/2024/04/12/us-troops-middle-east-iran-israel-strike/73302409007/|title=Biden says he expects Iran to attack Israel 'sooner rather than later' as US moves troops|website=USA TODAY|access-date=2024-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Irānas draudi ASV pirms uzbrukuma ===
Irāna 2024. gada aprīļa sākumā draudēja uzbrukt ASV militārajām bāzēm, ja tā iejauksies un aizstāvēs Izraēlu.

== Starptautiskā reakcija ==
Reaģējot uz uzbrukumiem, Libāna, Ēģipte, Irāka, Irāka, Jordānija, Sīrija un Izraēla slēdza savu gaisa telpu. Jordānija ir paziņojusi, ka ir gatava notriekt Irānas lidmašīnas, kas pārkāpj tās gaisa telpu.

ASV vēstniecība [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] ir izvietojusi brīdinājumu, aicinot savus darbiniekus meklēt patvērumu līdz turpmākam paziņojumam.

Irānas triecienus nosodīja Apvienotā Karaliste, Kanāda, ASV ([[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] ir apsolījis koordinēt atbildes pasākumus ar [[G7 valstis|G7 valstu]] līderiem), Argentīna, Vācija, Ukraina, Japāna, Singapūra, Kipra, kā arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un [[Eiropas Savienība|ES]] valstis. Krievija atteicās nosodīt Irānas uzbrukumu Izraēlai, atsaucoties uz ANO Statūtiem.

== Sekas ==
Tika ziņots, ka Izraēla pārtvēra 99 % bezpilota lidaparātu un raķešu, kas tika izšautas no Irānas, un uzbrukums nav izraisījis masveida postījumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/news/2024/04/14/izrail-sbil-99-iranskih-dronov-i-raket|title=Израиль заявил, что сбил 99% иранских дронов и ракет|website=Meduza|access-date=2024-04-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Izraēlā atlūzas nopietni ievainoja 10 gadus vecu bērnu, apmēram 31 cilvēkam bija nepieciešama psiholoģiska un medicīniska palīdzība.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Izraēlas vēsture]]
[[Kategorija:Konflikti]]
[[Kategorija:Irānas vēsture]]
[[Kategorija:Militārisms Irānā]]</text>
      <sha1>rrvhi2t9516e9y1k88xafdxxca2kp6n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ezri Konsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573708</id>
    <revision>
      <id>4471703</id>
      <parentid>4235670</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:32:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2639" sha1="6qwsxjwkzybt132556odc8fjt7a4w8o" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 71
| caps2 = 42
| caps3 = 187
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford FC|Brentford]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Ņūema}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 7
| height = 183
| image = Ezri Konsa.jpg
| caption = Ezri Konsa 2021. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| name = 
| playername = Ezri Konsa
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2018—2019
| years3 = 2019—
| nationalcaps3 = 9
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|ENG}}
| nationalyears3 = 2024—
}}
'''Ezri Konsa''' ({{Val|en|Ezri Konsa}}; dzimis {{Dat|1997|10|23}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Konsa spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''.

Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandas ''[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]'' un ''[[Brentford FC|Brentford]]''.

[[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].
== Sasniegumi ==

'''Aston Villa'''
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Konsa, Ezri}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]</text>
      <sha1>6qwsxjwkzybt132556odc8fjt7a4w8o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471710</id>
      <parentid>4471703</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:37:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2660" sha1="2myp8zl58ocv172ybdcoc7li3vjs1m1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 71
| caps2 = 42
| caps3 = 187
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford FC|Brentford]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Ņūema}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 7
| height = 183
| image = Ezri Konsa April 2026 (cropped).jpg
| caption = Ezri Konsa 2026. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| name = 
| playername = Ezri Konsa
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2018—2019
| years3 = 2019—
| nationalcaps3 = 9
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|ENG}}
| nationalyears3 = 2024—
}}
'''Ezri Konsa''' ({{Val|en|Ezri Konsa}}; dzimis {{Dat|1997|10|23}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Konsa spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''.

Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandas ''[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]'' un ''[[Brentford FC|Brentford]]''.

[[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].
== Sasniegumi ==

'''Aston Villa'''
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Konsa, Ezri}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]</text>
      <sha1>2myp8zl58ocv172ybdcoc7li3vjs1m1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4472051</id>
      <parentid>4471710</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:51:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472051</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2770" sha1="69lfj643sy554qb2gbpebi4tl5g2zh2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 71
| caps2 = 42
| caps3 = 187
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford FC|Brentford]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Ņūema}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 7
| height = 183
| image = Ezri Konsa April 2026 (cropped).jpg
| caption = Ezri Konsa 2026. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| name = 
| playername = Ezri Konsa
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2018—2019
| years3 = 2019—
| nationalcaps3 = 9
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|ENG}}
| nationalyears3 = 2024—
}}
'''Ezri Konsa''' ({{Val|en|Ezri Konsa}}; dzimis {{Dat|1997|10|23}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Konsa spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''.

Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandas ''[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]'' un ''[[Brentford FC|Brentford]]''.

[[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. Iekļauts izlases sastāvā arī dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].
== Sasniegumi ==

'''Aston Villa'''
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Konsa, Ezri}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]</text>
      <sha1>69lfj643sy554qb2gbpebi4tl5g2zh2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kobijs Meinū</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573860</id>
    <revision>
      <id>4472065</id>
      <parentid>4237822</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:27:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472065</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2129" sha1="hqlspm1hockcflh9ioi6n3m0cqaftm4" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|4|19}}
| birth_place = 
| caps1 = 77
| clubnumber = 37
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Stokporta}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]]
| goals1 = 4
| height = 175
| image =
| caption = 
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalyears2 = 2022—
| nationalyears1 = 2021—2022
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| name = 
| playername = Kobijs Meinū
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2022—
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 12
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19
| nationalteam4 = {{fb|ENG}}
| nationalyears3 = 2023
| nationalyears4 = 2024—
}}
'''Kobijs Meinū''' ({{Val|en|Kobbie Mainoo}}; dzimis {{Dat|2005|4|19}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Meinū spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.

[[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Manchester United'''

* [[FA kauss]]: 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Meinū, Kobijs}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]</text>
      <sha1>hqlspm1hockcflh9ioi6n3m0cqaftm4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ye Olde Cheshire Cheese</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575438</id>
    <revision>
      <id>4471736</id>
      <parentid>4334797</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:43:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Tulkojums latviski.</comment>
      <origin>4471736</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4579" sha1="mpp4u9oy2m03fqopw72w1ai8gm0tthl" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Ēkas infokaste
|name= ''Ye Olde Cheshire Cheese''
|native_name= ''Ye Olde Cheshire Cheese Public House''
|inauguration_date= 1667. gadā
|logo= 
|structural_system=
|logo_caption= 
|image= Yeoldcheshirecheese.jpg
|caption= Galvenā kroga ieeja 2006. gadā. Pa labi no durvīm pierakstīti visi monarhi, kuri valdījuši Anglijā kroga pastāvēšanas laikā.
|altitude=
|building_type= [[krogs]]
|architectural_style= 
|cost= 
|completion_date= 
|client= 
|owner= 
|height=
|current_tenants= Samuel Smith Old Brewery
|landlord=
|address= ''145 Fleet Street'', [[Londonas Sitija]]
|location_country= Apvienotā Karaliste
|start_date= 
|architect= 
|diameter=
|other_dimensions=
|floor_count=
|floor_area=
|capacity=
|main_contractor= 
|architecture_firm=
|renovation_date= 
|structural_engineer=
|services_engineer=
|civil_engineer=
|other_designers=
|quantity_surveyor=
|awards=
|website= 
|references= 
}}
'''''Ye Olde Cheshire Cheese''''' (no [[angļu valoda]]s — 'Vecais Češīras siers') ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas atrodas 145 ''Fleet Street'' [[Londonas Sitija|Londonas Sitijā]]. Šis krogs tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts 1667. gadā pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru, kas gandrīz četrus gadsimtus ir piesaistījis rakstniekus, žurnālistus un vēsturiskas personas, tādas kā [[Čārlzs Dikenss]], [[Gilberts Kīts Čestertons]], [[Marks Tvens]].

== Vēsture ==
''Ye Olde Cheshire Cheese'' ir viens no vairākiem krogiem Londonā, kas tika pārbūvēts neilgi pēc 1666. gada Lielā ugunsgrēka. Krogs šajā vietā ir bijis kopš 1538. gada. Lai gan ir vairāki vecāki krogi, kas saglabājušies, jo atradās ārpus Ugunsgrēka zonas vai kā ''[[The Tipperary]]'' ''Fleet Street'' ielas pretējā pusē, tie bija būvēti no akmens, šis krogs joprojām piesaista interesi, jo tā iekšpusē trūkst dabiskā apgaismojuma.

Daļa no kroga iekšpuses interjera koka paneļiem ir datējami ar deviņpadsmito gadsimtu, saglabājušies arī daži vecāki, iespējams, oriģināli. Tiek uzskatīts, ka zem kroga esošie velvju pagrabi pieder 13. gadsimta karmelītu klosterim, kas kādreiz atradās šajā vietā. Ieeja šajā krogā atrodas šaurā ieliņā un no ārienes izskatās necili, tomēr, ieejot iekšā, apmeklētāji sapratīs, ka krogs aizņem daudz vietas un tajā ir daudz bāru un tumšu telpu. Ziemā apkurei tiek izmantoti atvērti kamīni, lai bāru sasildītu. Bāra telpā ir izliktas plāksnes, kurās redzami slaveni cilvēki, kuri bija regulāri tā apmeklētāji.

Pašlaik krogs pieder un to pārvalda ''Samuel Smith Old Brewery''.

== Papagailis Pollija ==
Apmēram 40 gadus ''Ye Olde Cheshire Cheese'' bija saistīts ar [[Pelēkais Kongo papagailis|pelēko papagaili]] vārdā Pollija. Pēc tās nāves 1926. gadā aptuveni 200 laikrakstu visā pasaulē bija izvietoti nekrologi, bet sēru ziņa tika nolasīta radiostacijā [[2LO]].&lt;ref&gt; Gedge, Matt. &quot;The Rude Parrot of Fleet Street&quot;. Retrieved 3 February 2016.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ye Old Cheshire Cheese - geograph.org.uk - 680312.jpg|thumb|Krogs 1980. gadā]]

== Erotiskās flīzes ==
1962. gadā krogs [[Londonas muzejs|Londonas muzejam]] uzdāvināja vairākas erotiskas Parīzes flīzes, kas tika ņemtas no kroga augšējām istabām.&lt;ref&gt; Cruikshank, Dan (2009) [2009]. The Secret History of Georgian London. London: Random House. pp. 173—7. ISBN 9781847945372.&lt;/ref&gt; Šīs flīzes liecina, ka astoņpadsmitā gadsimta vidū telpas tika izmantotas arī kā [[bordelis]].&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20140110195954/http://www.museumoflondonprints.com/image/415950/an-erotic-relief-tile-c-1714-1837&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Tīmekļa atsauce | title=Olde Cheshire Cheese | date=17 December 2012 | url=http://www.pubs.com/main_site/pub_details.php?pub_id=154 | archive-url=https://web.archive.org/web/20121217124914/http://www.pubs.com/main_site/pub_details.php?pub_id=154 | archive-date=17 December 2012 | access-date=20 March 2017}}
* [http://www.citypubs.co.uk/pubs/yeoldcheshirecheese.html Ye Olde Cheshire Cheese] Review by City Pubs
* [http://www.partyearth.com/london/pubs/ye-olde-cheshire-cheese-2/ Review by Party Earth] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210415021647/https://www.partyearth.com/london/pubs/ye-olde-cheshire-cheese-2/ |date={{dat|2021|04|15||bez}} }}


{{arhitektūra-aizmetnis}}
{{UK-aizmetnis}}
[[Kategorija:Krogi]]</text>
      <sha1>mpp4u9oy2m03fqopw72w1ai8gm0tthl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lumpenproletariāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575753</id>
    <revision>
      <id>4471694</id>
      <parentid>4091313</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:08:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1308" sha1="9ivf1jwb4m7s4q9pcmj9lrt2qcwcm9a" xml:space="preserve">'''Lumpenproletariāts''' ({{val|de|Lumpenproletariat}}, no ''Lumpen'' — 'lupata') ir vācu filozofa [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] un viņa līdzgaitnieka [[Frīdrihs Engelss|Frīdriha Engelsa]] ieviests apzīmējums zem [[Proletariāts|proletariāta]] esošam [[Sabiedrības slānis|sabiedrības slānim]], ko veido ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un visi pārējie [[ražošana|ražošanā]] neiesaistītie un bez pastāvīga darba esošie cilvēki.

Saskaņā ar Marksu un Engelsu, lumpenproletariāts neesot sociāli [[Progresīvisms|progresīvs]] spēks, jo tam trūkstot proletariāta [[šķiras apziņa]]s un [[solidaritāte]]s, kas varētu veicināt [[Revolūcija|revolūciju]] un radīt pārmaiņas sabiedrībā. Viņuprāt, lumpenproletariāts esot viegli manipulējams un izmantojams [[buržuāzija]]s interesēs. Atšķirīgs viedoklis ir [[maoisms|maoismā]], kurā uzskata, ka lai arī lumpenproletariāts nav galvenais revolucionārais spēks, tam piemīt ideoloģiskās pārveidošanas un mobilizēšanas potenciāls.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sabiedrības šķiras]]
[[Kategorija:Sabiedriskais stāvoklis]]
[[Kategorija:Marksisma jēdzieni]]</text>
      <sha1>9ivf1jwb4m7s4q9pcmj9lrt2qcwcm9a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471711</id>
      <parentid>4471694</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:37:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1307" sha1="4kum88it9l9ahgm3detev4mhqk6ffzf" xml:space="preserve">'''Lumpenproletariāts''' ({{val|de|Lumpenproletariat}}, no ''Lumpen'' — 'lupata') ir vācu filozofa [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] un viņa līdzgaitnieka [[Frīdrihs Engelss|Frīdriha Engelsa]] ieviests apzīmējums zem [[Proletariāts|proletariāta]] esošam [[Sabiedrības slānis|sabiedrības slānim]], ko veido ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un visi pārējie [[ražošana|ražošanā]] neiesaistītie un bez pastāvīga darba esošie cilvēki.

Saskaņā ar Marksu un Engelsu, lumpenproletariāts neesot sociāli [[Progresīvisms|progresīvs]] spēks, jo tam trūkstot proletariāta [[šķiras apziņa]]s un [[solidaritāte]]s, kas varētu veicināt [[Revolūcija|revolūciju]] un radīt pārmaiņas sabiedrībā. Viņuprāt, lumpenproletariāts esot viegli manipulējams un izmantojams [[buržuāzija]]s interesēs. Atšķirīgs viedoklis ir [[maoisms|maoismā]], kurā uzskata, ka lai arī lumpenproletariāts nav galvenais revolucionārais spēks, tam piemīt ideoloģiskās pārveidošanas un mobilizēšanas potenciāls.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sabiedrības slāņi]]
[[Kategorija:Sabiedriskais stāvoklis]]
[[Kategorija:Marksisma jēdzieni]]</text>
      <sha1>4kum88it9l9ahgm3detev4mhqk6ffzf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šķiru cīņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576208</id>
    <revision>
      <id>4471698</id>
      <parentid>4398870</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:14:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471698</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3067" sha1="m4zw4ec5vfyj5ocfvhv049w3tzl8wah" xml:space="preserve">{{Kreisās-ideoloģijas}}

'''Šķiru cīņa''' ir [[saimniecība|saimnieciski]] un politiski konflikti starp dažādām [[sabiedrības šķira|sabiedrības šķirām]], tām konkurējot par ierobežotajiem resursiem un varu sociālekonomiskajā hierarhijā. Jēdziens parasti ir saistīts ar [[Marksisms|marksisma]] teoriju, kurā [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] aprakstīja, kā vēstures gaitā sabiedrības attīstība esot bijusi virzīta caur šķiru konfliktiem.

Markss savā darbā &quot;[[Komunisma manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstoties uz šķiru cīņu. Viņš uzskatīja, ka galvenā šķiru cīņa esot starp tiem, kas kontrolē [[Ražošanas līdzekļi|ražošanas līdzekļus]] (kapitālistiem) un tiem, kas pārdevuši savu darbaspēku ([[proletariāts]]).

== Galvenie aspekti ==

==== Marksisma skatījums ====
* Proletariāts un buržuāzija: Marksisma teorijā sabiedrība ir sadalīta divās galvenajās šķirās: proletariāts (strādnieku šķira) un buržuāzija (kapitālistu šķira). Buržuāzija kontrolē ražošanas līdzekļus, savukārt proletariāts nodrošina darbaspēku.
* Vēsturiskā cīņa: Marksisms uzskata, ka vēsture ir virzīta caur šķiru konfliktiem, kas ved uz pārmaiņām sabiedrības struktūrā. Viens no galvenajiem piemēriem ir pāreja no [[Feodālisms|feodālisma]] uz kapitālismu un potenciāla nākotnes pāreja uz komunismu.
* Kapitālisms: Kapitālisma sistēmā šķiru cīņa izpaužas caur [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]], darba apstākļiem, un resursu sadalījumu, kur kapitālisti gūst peļņu no strādnieku darba.

==== Citi skatījumi ====
* Vēsturiskais skatījums: Šķiru cīņa ir ne tikai mūsdienu parādība. Viduslaikos tā izpaudās kā [[dzimtbūšana]]s un zemnieku sacelšanās, bet [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskajā revolūcijā]] — kā cīņa par darba apstākļu uzlabošanu.
* Mūsdienu skatījums: Mūsdienās šķiru cīņa var izpausties kā diskusijas par [[minimālā alga|minimālo algu]], darba tiesībām, [[Nodokļu politika|nodokļu politiku]], un pabalstiem.

==== Šķiru cīņas izpausmes ====
* Sociālās kustības: Darba ņēmēju savienības, [[Streiks|streiki]], un [[Protests|protesti]] ir tradicionālas šķiru cīņas formas.
* Politiskā darbība: Politiskās partijas un kustības bieži ietekmē šķiru cīņas, aicinot uz pārmaiņām, kas varētu labvēlīgi ietekmēt kādu konkrētu šķiru.

==== Šķiru cīņas mērķi ====
* Sociālais taisnīgums: Cīņa par taisnīgāku resursu sadali un vienlīdzīgākām iespējām.
* Darba apstākļu uzlabošana: Nodrošināt labākus darba apstākļus, taisnīgu atalgojumu un nodrošinājumus.
* Politiskās varas līdzsvars: Cīņa par lielāku politisko līdzdalību un pārstāvību visām sabiedrības šķirām.

== Skatīt arī ==
* [[Ekspluatācija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Politoloģija]]
[[Kategorija:Marksisma jēdzieni]]</text>
      <sha1>m4zw4ec5vfyj5ocfvhv049w3tzl8wah</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panemune (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578170</id>
    <revision>
      <id>4471990</id>
      <parentid>4466776</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:23:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Panemune (Roķišķu rajons)]] uz [[Panemune (miests)]]: unificēšana</comment>
      <origin>4466776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10831" sha1="e7v3m8r5tklh8f7inqi8le343w74k2m" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|miestu Lietuvas Rokišķu rajona pašvaldībā|Panemune|Panemune}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Panemune
 | official_name            = ''Panemunis''
 | settlement_type          = miests
 | image_skyline            = Панемунис - panoramio.jpg 
 | image_caption            = Panemunes ainava
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Lietuva#Rokišķu rajons
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Lietuva}}
 | subdivision_type1        = Apriņķis
 | subdivision_name1        = [[Panevēžas apriņķis]]
 | subdivision_type2        = Rajons
 | subdivision_name2        = [[Rokišķu rajons]]
 | subdivision_type3        = Seņūnija
 | subdivision_name3        = [[Pandēles seņūnija]]
 | established_title        = Pirmoreiz minēts
 | established_date         = 1598
| area_total_km2 = 1.78
| population_as_of = 2021
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 196
| population_density_km2 = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | latd  = 56 | latm  = 3  | lats  = 46.8 | latNS = N
 | longd = 25 | longm = 17 | longs = 20.4 | longEW = E
}}

'''Panemune''' ({{val|lt|Panemunis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajona]] pašvaldības [[Pandēles seņūnija|Pandēles seņūnijā]]. Apdzīvotā vieta izvietojusies starp [[Nereta|Neretu]] un [[Pandēle|Pandēli]], [[Mēmele]]s upes abos krastos, no kā arī atvasināts miesta nosaukums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ekalba.lt/lietuvos-vietovardziu-geoinformacine-duomenu-baze/Panemunis?paieska=Panemunis&amp;i=3d5d9361-7c37-4145-a7a2-5903f8ae49f6|title=Panemunis. Lietuvos vietovardžių geoinformacinė duomenų bazė (ekalba.lt)|trans-title=Panemune. Lietuvas vietvārdu ģeoinformatīvā datubāze|publisher=ekalba.lt|language=lt|accessdate={{dat|2024|9|18|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Apdzīvotā vieta izveidojās 16. gadsimta beigās ap [[Panemunes muiža|Panemunes muižu]]. Ievērojamākās vietas miestā ir 1936. gadā celtā [[Panemunes Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]], Panemunes muiža ar parku un Panemunes pilskalns. Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, kultūras nams, doktorāts un kultūrvēstures muzejs.

Panemunes skolā 1892.—1893. gadā mācījies latviešu rakstnieks un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Panemunio bazn.jpg|thumb|left|250px|[[Panemunes Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Panemunes baznīca]]]]
Kopš 15. gadsimta beigām — 16. gadsimta Panemunes muiža kalpoja par pagasta pārvaldes centru [[Viļņas vaivadija]]s [[Ukmerģe]]s (tolaik — Vilkmerģes) [[Ukmerģes pavieta (1565–1795)|pavietā]]. Miests pie tās pirmoreiz minēts 1598. gadā. No 1620. līdz 1832. gadam miestā darbojās [[Augustīniešu ordenis|Augustīniešu]] klosteris, kam līdzās izveidojās baznīca. Pēc 1625. gada [[ugunsgrēks|ugunsgrēka]] miests atkopās, un 1687. gadā tajā atradās muiža, [[pusmuiža|foļvarks]], [[krogs]], naudas glabātuve, neliela [[muita]] un 19 sētas. 1777. gadā sāka darboties draudzes skola.

Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Trešās Polijas dalīšanas]], nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, miests ietilpa [[Braslavas apriņķis (1795–1836)|Braslavas]], pēc tam — [[Zarasu apriņķis (1836–1915)|Zarasu apriņķī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://dir.icm.edu.pl/pl/Slownik_geograficzny/Tom_VIII/770|title=Słownik geograficzny Królestwa Polskiego i innych krajów słowiańskich. T. VIII (Perepiatycha — Pożajście).|trans-title=Polijas Karalistes un citu slāvu valstu ģeogrāfiskā vārdnīca. 8. sējums (Perepjatiha — Požajšče)|language=pl|location=[[Varšava]]|date=1887|page=770|accessdate={{dat|2024|9|18|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; 19. gadsimta vidū muižu pārņēma [[Komari|Komaru]] muižnieku dzimta, kas pārbūvēja kungu namu un ierīkoja paraugsaimniecību.

[[1905. gada revolūcija]]s laikā vietējie iedzīvotāji rīkoja mītiņus, vienā no kuriem tie izpostīja muižas dambi. Tā paša gada rudenī, nolūkā apspiest revolucionāro kustību, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas armija]]s noziedznieku vienība Panemunē veica [[artilērija]]s apšaudes.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, 1915. gadā miestu nopostīja ugunsgrēks. Lai apgādātu gar Daugavu izvietoto fronti, 1916. gadā vācu armija un vietējie iedzīvotāji uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Skapišķi—Šuvainišķi|šaursliežu dzelzceļa]] līniju [[Skapišķi]]—[[Suvainišķi]], kas darbojās līdz 1960. gadam.

Starpkaru periodā Panemunē atradās degvīna brūzis, [[vējdzirnavas]], neliela kredītsabiedrība, kooperatīvs, vairāki veikali un amatnieku darbnīcas. 1930. gadā Panemunes pamatskolā sāka īstenot lauksaimniecības vakara apmācību.

{{dat|1944|12|12|L|bez}} miestā īslaicīgi varu pārņēma ap 300 [[mežabrāļi|lietuviešu partizānu]] grupa. Pēckara gados Panemunes apkārtnē turpināja darboties Aļģimanta apriņķa un kunigaiša Marģa partizānu vienības.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=''Panemunis''. Visuotinė lietuvių enciklopedija, T. XVIII (Perk-Pra).|trans-title=''Panemune''. [[Visuotinė lietuvių enciklopedija]], 18. sējums (Perk-Pra).|location=[[Viļņa]]|publisher=Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas|year=2010}}&lt;/ref&gt;

Padomju okupācijas laikā Panemune bija [[sovhozs|sovhoza]] ''Nemunėlis'' (no [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] — &quot;Mēmele&quot;) centrālais ciemats. Tajā atradās dzirnavas, vilnas kārstuve, feldšeru un vecmāšu punkts, nepilnā vidusskola un kultūras nams. 1946. gadā sāka darboties bibliotēka.

{{dat|2016|7|10|L|bez}} mācītāja un skolotāja Jona Kateļa labdarības un atbalsta fonda telpās atvēra muzeju, kur izstādītas viņa personīgās mantas, lūgšanu grāmatas un fotogrāfijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Rokiškio rajono savivaldybė - Seniūnijos » Panemunėlio seniūnija » Apie Panemunėlio seniūniją|work=naujas.rokiskis.lt|accessdate={{dat|2020|6|18|L|bez}}|url=http://naujas.rokiskis.lt/lt/seniunijos/panemunelio-seniunija/pristatymas_4753.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200618090223/http://naujas.rokiskis.lt/lt/seniunijos/panemunelio-seniunija/pristatymas_4753.html|archivedate={{dat|2020|6|18|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|align       = left
|percentages = pagr
|break       = jā
|cols        = 2
|graph-pos   = bottom
|footnote    = 
|1598|69
|1859|221
|1898|350&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prlib.ru/Lib/pages/item.aspx?itemid=4952|title=Первая всеобщая перепись населения Российской империи 1897 г.|language=ru|trans-title=Pirmā vispārējā|page=91}}&lt;/ref&gt;
|1902|350&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://rusneb.ru/catalog/000200_000018_v19_rc_1754858/|title=Алфавитный список населенных мест Ковенской губернии|language=ru|trans-title=Kauņas guberņas apdzīvoto vietu alfabētiskais uzskaitījums|location=[[Kauņa]]|publisher=Тіпографія Губернскаго Правленія|year=1903|accessdate={{dat|2024|9|18|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;
|1923|258&lt;ref&gt;Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925&lt;/ref&gt;
|1959|333&lt;ref&gt;Panemunis. Mažoji lietuviškoji tarybinė enciklopedija, T. 2 (K–P). [[Viļņa]], Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1968, 682 lpp.&lt;/ref&gt;
|1970|251&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės 1959 ir 1970 metais (Visasąjunginių gyventojų surašymų duomenys)|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/7/79/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1959_ir_1970.pdf|location=Viļņa|publisher=Centrinė statistikos valdyba prie Lietuvos TSR Ministrų tarybos|year=1974}}&lt;/ref&gt;
|1979|287&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės (1979 metų Visasąjunginio gyventojų surašymo duomenys)|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/7/78/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1979.pdf|location=Viļņa|publisher=Lietuvos TSR Centrinė statistikos valdyba|year=1982}}&lt;/ref&gt;
|1980|287&lt;ref&gt;Panemunis. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VIII t. Viļņa: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 1981. T.VIII: Moreasas-Pinturikjas, 139 lpp.&lt;/ref&gt;
|1986|319&lt;ref&gt;Algimantas Miškinis ir kt. Panemunis. Tarybų Lietuvos enciklopedija, T. 3 (Masaitis-Simno). – Viļņa: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1987. // 197 lpp.&lt;/ref&gt;
|1989|327&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/4/43/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1989.pdf|title=Kaimo gyvenamosios vietovės (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)|location=Viļņa|publisher=Lietuvas Republikas Statistikas departaments|year=1993}}&lt;/ref&gt;
|2001|308&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Panevėžio apskrities gyvenamosios vietovės ir jų gyventojai.|trans-title=Panevēžas apriņķa apdzīvotās vietas un to iedzīvotāji|url=https://osp.stat.gov.lt/documents/10180/212976/Panevezio_apskritis.pdf/fb8f7224-7627-464a-8b3b-f6a507c63a6b|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2003|language=lt}}&lt;/ref&gt;
|2011|231&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf|title=Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai.|language=lt|trans-title=Lietuvas Republikas 2011. gada tautskaites rezultāti|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2013|archive-date=2022-04-08|access-date=2024-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220408133825/http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf}}&lt;/ref&gt;
|2021|196&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://osp.stat.gov.lt/lt/statistiniu-rodikliu-analize?hash=d29f7ead-91fc-4259-94b6-b0ef3f7dc870#/|title=Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2021 metų gyventojų surašymo rezultatai|language=lt|trans-title=Iedzīvotāju skaits apdzīvotās vietās: Lietuvas Republikas 2021. gada tautskaites rezultāti|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2022}}&lt;/ref&gt;
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Rokišķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>e7v3m8r5tklh8f7inqi8le343w74k2m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smilškalna iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>580052</id>
    <revision>
      <id>4471614</id>
      <parentid>4130958</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T12:15:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */ papild.</comment>
      <origin>4471614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="269" sha1="3twzqey9brl42ei3dl1yua5vr7xhqxt" xml:space="preserve">'''Smilškalna iela''' var būt:

* [[Smilškalna iela (Daugavpils)|Smilškalna iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
* [[Smilškalna iela (Ķekava)|Smilškalna iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]].

== Skatīt arī ==
* [[Smilškalnu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>3twzqey9brl42ei3dl1yua5vr7xhqxt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slēptā vara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>584015</id>
    <revision>
      <id>4471925</id>
      <parentid>4176176</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:55:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471925</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12105" sha1="nmh94nwx7cc7t0xkkhuang6ini5t6zq" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada novembris}}
'''Slēptā vara''', arī '''dziļā vara''' vai '''dziļā valsts''', ir [[valsts pārvalde]]s veids, ko veido potenciāli slepenu un neautorizētu varas tīklu kopums, kas darbojas neatkarīgi no valsts politiskās vadības, lai sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu dienaskārtību. Populārā lietojumā šim terminam pārsvarā ir negatīva pieskaņa, un tas bieži tiek saistīts ar [[sazvērestības teorija|sazvērestības teorijām]].

== Etimoloģija un vēsturiskais lietojums ==
Termins &quot;dziļā valsts&quot; ir [[kalks]] no [[turku valoda|turku]] vārdiem ''derin devlet''. Mūsdienu slēptās varas jēdziens ir saistīts ar [[Turcija|Turciju]] un attiecas uz iespējamu slepenu militāro virsnieku un viņu civiliedzīvotāju sabiedroto tīklu, kas cenšas saglabāt sekulāro kārtību, balstoties uz [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala Ataturka]] 1923. gada idejām. Ir arī viedokļi, ka dziļā valsts Turcijā un &quot;Pretpartizānu kustība&quot; tika izveidota [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā, kā daļa no Gladio organizācijas, lai virzītu Turciju tuvāk [[NATO]] un mazinātu padomju [[Komunisms|komunisma]] izplatības draudus.

== Tautas izpratne ==
Pēc [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām]] termins &quot;dziļā valsts&quot; kļuva daudz plašāk izmantots kā lielākoties nievājošs apzīmējums, ko lietoja gan [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācija, gan konservatīvi noskaņoti plašsaziņas līdzekļi.

== Piemēri ==

=== Čečenija ===
Pēc žurnālistes Džūlijas Iofes teiktā, līdz 2015. gadam Krievijas [[Čečenija]]s Republika [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]] vadībā bija kļuvusi par &quot;valsti valstī&quot;.

=== Ēģipte ===
2013. gadā autors Abduls-Azims Ahmeds rakstīja, ka termins &quot;dziļā valsts&quot; tika izmantots, lai atsauktos uz Ēģiptes militārajiem un drošības tīkliem, īpaši uz Augstāko bruņoto spēku padomi pēc 2011. gada Ēģiptes revolūcijas. Šie ir &quot;nedemokrātiski līderi valstī&quot;, kuru vara ir &quot;neatkarīga no jebkurām politiskām pārmaiņām&quot;. Viņi bieži vien ir &quot;paslēpti zem birokrātijas slāņiem&quot; un var nebūt &quot;pilnīgā kontrolē visos laikos&quot;, taču tiem ir &quot;konkrēta kontrole pār galvenajiem resursiem (cilvēku vai finanšu)&quot;. Viņš arī rakstīja: &quot;‘Dziļā valsts’ sāk kļūt par saīsinājumu dziļi iesakņojušām antidemokrātiskām varas struktūrām valdībā – kaut kam, no kā ļoti maz demokrātiju var teikt, ka tās ir brīvas.&quot;

=== Vācija ===
Vācijā ''Reichsbürger'' kustība tiek uzskatīta par nozīmīgu iekšēju draudu, kas savā ziņā ir analoģiska dziļās valsts jēdzienam. Šo kustību veido galēji labējie ekstrēmisti, kuri noraida Vācijas Federatīvās Republikas leģitimitāti, apgalvojot, ka pirms 1945. gada pastāvējušais Vācijas Reihs turpina pastāvēt. Šīs kustības dalībnieki atsakās maksāt nodokļus, izsniedz savus identifikācijas dokumentus un bieži izmanto pseidojuridisku taktiku, lai aizstāvētu savu viedokli.

2012. gada decembrī Vācijas varas iestādes izjauca apvērsuma plānu, kuru bija organizējusi grupa, kas bija ietekmējusies no ''Reichsbürger'' kustības un ''QAnon'' sazvērestības teorijām. Sazvērnieki plānoja gāzt Vācijas valdību un izveidot jaunu režīmu, kuru vadītu princis Heinrihs XIII, mazsvarīgs aristokrāts. Plānā bija iesaistīti bijušie militārpersonas un ieroču uzkrāšana, lai izmantotu spēku savu mērķu sasniegšanai. Grupa bija izveidojusi jaunas valdības struktūru un iecēlusi personas kabineta līmeņa amatos, gatavojoties iespējamajai uzvarai. Viņi mēģināja sadarboties ar Krieviju, lai gan nav pierādījumu, ka Krievija būtu atbalstījusi vai pozitīvi reaģējusi uz šo mēģinājumu.

=== Irāna ===
Irānā [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] (IRGC) bieži tiek uzskatīta par nozīmīgu dziļās valsts entitāti tās ievērojamo ekonomisko, politisko un militāro spēku dēļ. IRGC darbojas ar ievērojamu autonomiju no ievēlētās valdības un ir iesaistījusies dažādās slepenās operācijās un ietekmes kampaņās. Tas ietver kontroli pār svarīgiem ekonomikas sektoriem, dalību ārvalstu militārajās aktivitātēs un ietekmi uz iekšpolitikas lēmumiem. IRGC visaptverošā ietekme tiek uzskatīta par Irānas dziļās valsts centrālo elementu, kas veido gan iekšējo, gan ārējo politiku atbilstoši savam dienaskārtības mērķim.

=== Izraēla ===
2020. gada maijā izdevuma ''Haaretz'' rakstā tiek aprakstīts, ka cilvēki, kuri tiekas ar premjerministru [[Benjamins Netanjahu|Benjaminu Netanjahu]], ir dzirdējuši viņa garos runas fragmentus par to, ka, lai arī viņš ir atkārtoti ievēlēts, patiesībā valsti kontrolē &quot;dziļā valsts&quot;.

=== Itālija ===
Slavenākais gadījums ir ''Propaganda Due'' jeb ''P2''. ''Propaganda Due'' bija masonu loža, kas piederēja Itālijas Lielajam Austrumam (GOI) un tika dibināta 1877. gadā ar nosaukumu Masonic Propaganda. Laikā, kad to vadīja uzņēmējs Ličio Dželli, tā novirzījās no masonu statūtiem un kļuva subversīva pret Itālijas tiesisko kārtību. GOI apturēja P2 darbību 1976. gada 26. jūlijā. Vēlāk parlamentārā izmeklēšanas komisija, kuru vadīja ministre Tina Anselmi, noslēdza P2 lietu, pasludinot ložu par īstu &quot;kriminālu organizāciju&quot; un &quot;subversīvu&quot;. Tā tika likvidēta ar īpašu likumu (Nr. 17) 1982. gada 25. janvārī.

=== Japāna ===
Japānas &quot;dziļo valsti&quot; var izsekot līdz laikam pirms Otrā pasaules kara, kad Japānas Impērijas armija un Kvantunas armija bija ar ievērojamu ietekmi pār valsti. Pēc kara šīs ietekmes elementi turpināja pastāvēt caur organizētās noziedzības grupām, piemēram, Jakuzu, kas saglabājušas ēnainu klātbūtni Japānas politiskajā un ekonomiskajā vidē.

=== Tuvie Austrumi ===
Roberts Vorts apgalvo, ka &quot;dziļās valsts&quot; termins ir tikpat piemērots arī Tuvajos Austrumos, kur valdības sadarbojas ar kontrabandistiem un džihādistiem (Sīrija), [[padomju—afgāņu karš|padomju—afgāņu kara]] džihādistu veterāniem (Jemena) un citiem noziedzniekiem, kas darbojas kā neregulāras vienības (Ēģiptē un Alžīrijā). Savā grāmatā &quot;No dziļās valsts līdz islāma valstij&quot; viņš apraksta Sīrijas, Ēģiptes un Jemenas režīmus kā cietos kodolus, kuri īstenoja veiksmīgas pretrevolūcijas pret Arābu pavasari šajās valstīs, salīdzinot tos ar Ēģiptes un Levantes mamelukiem (1250–1517), kas sevi pasludināja par pieņēmumu valdnieku kalpiem, taču faktiski paši īstenoja varu.

=== Pakistāna ===
Kopš neatkarības iegūšanas Pakistānas bruņotie spēki vienmēr ir būtiski ietekmējuši valsts politiku kā nacionālās drošības institūcija. Papildus desmitgadēm ilgušai tiešai militārai pārvaldībai, armijai ir arī daudz ierobežojumu attiecībā uz ievēlēto premjerministru varu, un tā ir apsūdzēta par dziļās valsts esamību. Pakistānas armiju bieži dēvē par &quot;Iestādi&quot; (The Establishment), jo tā dziļi iesaistās valsts lēmumu pieņemšanas procesos, īpaši ārlietu jomā.

=== Turcija ===
Žurnālists Roberts F. Vorts raksta, ka izteiciens &quot;dziļā valsts&quot; radās Turcijā 1990. gados, kad militāristi sadarbojās ar narkotiku tirgotājiem un slepkavām, lai veiktu netīru karu pret kurdu sacelšanās dalībniekiem. Profesors Raiens Džindžers norāda, ka turku termins ''derin devlet'' sarunvalodā attiecas uz &quot;krimināliem&quot; vai &quot;nepakļāvīgiem&quot; elementiem, kuri kaut kādā veidā ir ieguvuši varu. Žurnālists Deksters Filkinss apraksta &quot;pārspriestu slepenu tīklu&quot; Turcijas &quot;militārajiem virsniekiem un viņu civilajiem sabiedrotajiem&quot;, kuri gadu desmitiem &quot;apspieda un dažreiz nogalināja disidentus, komunistus, žurnālistus, islamistus, kristiešu misionārus un mazākumtautību pārstāvjus — ikvienu, kas uzskatīts par draudu sekulārajai kārtībai&quot;. Žurnālists Hjū Robertss apraksta &quot;ēnainu saikni&quot; starp policiju un izlūkdienestiem, &quot;atsevišķiem politiķiem un organizēto noziedzību&quot;, kuru dalībnieki uzskata, ka viņiem ir atļauts &quot;nodarboties ar dažādām neizpaužamām lietām&quot;, jo viņi uzskata sevi par &quot;augstāku nacionālo interešu glabātājiem&quot;.

=== Apvienotā Karaliste ===
Daži augsta līmeņa politiķi ir dēvējuši civilās valsts dienestu par dziļo valsti. 2018. gadā Stīvs Hiltons, tolaik Deivida Kamerona padomnieks, apgalvoja, ka [[Tonijs Blērs]] ir teicis: &quot;Nevar nenovērtēt, cik ļoti viņi uzskata, ka viņu pienākums ir patiesībā vadīt valsti un pretoties izmaiņām, ko piedāvā politiķi, kurus viņi uzskata par ‘šodien te, rīt prom’ cilvēkiem. Viņi patiesi sevi redz kā īstos nacionālo interešu sargus un domā, ka viņu darbs ir vienkārši jūs novājināt un izturēt līdz jūsu aiziešanai.&quot; Britu komēdijseriāls &quot;Jā, ministr&quot; humoristiskā veidā attēlo konfliktu starp valsts ierēdni un politiķi, kurš ir atbildīgs.

2024. gada februārī bijusī Lielbritānijas premjerministre [[Liza Trasa]], uzstājoties ASV notiekošajā Konservatīvās politiskās darbības konferencē (CPAC), apgalvoja, ka viņas atstādināšanu no amata izraisījusi &quot;dziļā valsts&quot;. Šis izteikums izraisīja kritiku gan viņas pašas partijā, gan opozīcijā. Leiboristu partijas ēnu kabineta pārstāvis Džonatans Ešvorts un Liberāldemokrātu partijas līdera vietniece Deizija Kūpera šo apgalvojumu raksturoja kā &quot;sazvērestības teoriju&quot;.

Indy100

=== Amerikas Savienotās Valstis ===
Kopš vismaz 1963. gada termins &quot;dziļā valsts&quot; tiek lietots, lai aprakstītu &quot;hibrīdu apvienību starp valdības elementiem un augstākā līmeņa rūpniecības un finanšu daļām, kas spēj efektīvi pārvaldīt ASV, neņemot vērā pilsoņu piekrišanu, kas izpaužas formālā politiskajā procesā&quot;. Tādi izlūkdienesti kā '''CIA''' ir tikuši apsūdzēti, it īpaši Donalda Trampa administrācijas laikā, par mēģinājumiem kavēt tās politikas mērķus. Rakstot ''The New York Times'', analītiķis Isandrs El Amanis brīdināja par &quot;pieaugošo nesaskaņu starp prezidentu un viņa birokrātisko ierēdniecību&quot;, savukārt kolonnas ''The Interpreter'' analītiķi rakstīja:
 
Pēc politiskā komentētāja Deivida Gergena teiktā, kuru citēja ''Time'' 2017. gada sākumā, terminu &quot;dziļā valsts&quot; piesavinājās Stīvs Banons, ''Breitbart News'' un citi Trampa administrācijas atbalstītāji, lai delegitimizētu Trampa prezidentūras kritiķus. 2017. gada februārī ''The New York Times'' un ''The New York Observer'' autori noraidīja dziļās valsts teoriju. Tomēr 2019. gada oktobrī ''The New York Times'' piešķīra ticamību šai idejai, publicējot viedokļu rakstu, kurā tika apgalvots, ka civilās valsts dienests tika izveidots, lai &quot;cīnītos pret tādiem cilvēkiem kā Tramps&quot;. Trampa brīdinājumus par dziļo valsti raksturoja kā &quot;ilggadēju [Džona Bērča biedrības] tēzi&quot;.

Zinātnieki kopumā apstrīd ideju, ka ASV izpildvaras birokrātija patiesi pārstāv dziļo valsti tādā nozīmē, kā tas tiek formāli saprasts. Tomēr viņu viedokļi ir dažādi attiecībā uz to, kāda loma birokrātijai ir, ierobežojot vai pilnvarojot ASV prezidentu.

=== Venecuēla ===
Saules kartelis – augsta ranga amatpersonu grupas Venecuēlas Bolivāra valdībā – raksturojums ir kā &quot;virkne bieži konkurējošu tīklu, kas dziļi iesakņojušies Čavisma režīmā&quot;. Pēc Bolivāra revolūcijas Bolivāra valdība sākotnēji piesavinājās līdzekļus, līdz nebija palicis, ko piesavināties, tādēļ bija spiesta pievērsties narkotiku kontrabandas darbībām. Prezidents Hugo Čavess veidoja partnerattiecības ar Kolumbijas kreiso militāro grupējumu Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC), un viņa pēctecis Nikolas Maduro turpināja šo procesu, paaugstinot amatpersonas augstos amatos pēc apsūdzībām narkotiku kontrabandā.

* 
[[Kategorija:Sazvērestības teorijas]]
[[Kategorija:Politiskā ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Diktatūra]]
[[Kategorija:Korupcija]]</text>
      <sha1>nmh94nwx7cc7t0xkkhuang6ini5t6zq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sedjil</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590910</id>
    <revision>
      <id>4471938</id>
      <parentid>4421360</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:09:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Militārisms Irānā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4471938</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3543" sha1="4u5kvsvx63fzlcvo53uzgxvco3cck8k" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Iranian_AF_F-14_Tomcat_landing_at_Mehrabad.jpg|thumb|''[[Grumman F-14 Tomcat|F-14 Tomcat]]'', kam var uzstādīt ''Sedjil'' raķeti]]
'''''Sedjil''''' ({{val|fa|سجیل}}) ir [[Irāna]]s neaktīvā radara raķete, kas radīta gaiss-gaiss misijām.&lt;ref name=&quot;Farsi12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yjc.ir/fa/news/6804585/%D8%AF%D9%86%DB%8C%D8%A7-%D9%85%D8%A8%D9%87%D9%88%D8%AA%D9%90-%D9%82%D8%AF%D8%B1%D8%AA-%D9%85%D9%88%D8%B4%DA%A9%DB%8C-%D8%A7%DB%8C%D8%B1%D8%A7%D9%86-%D8%B3%D8%AC%DB%8C%D9%84-%DA%86%DA%AF%D9%88%D9%86%D9%87-%D8%A8%D8%B1-%D9%BE%DB%8C%D8%B4%D8%A7%D9%86%DB%8C-%D8%AF%D8%B4%D9%85%D9%86%D8%A7%D9%86-%D8%AC%D9%85%D9%87%D9%88%D8%B1%DB%8C-%D8%A7%D8%B3%D9%84%D8%A7%D9%85%DB%8C-%D9%85%DB%8C%E2%80%8C%D9%86%D8%B4%DB%8C%D9%86%D8%AF|title=The world is amazed by Iran's missile power, &quot;Sedjil&quot; missile|last=|first=|publisher=|website=yjc.ir|access-date=|date=15 June 2020}}&lt;/ref&gt; To izgatavojusi Irānas Islāma Republikas gaisa spēku pašpietiekamības džihāda organizācija, un faktiski tā ir modificēta zeme-gaiss raķetes ''MIM-23 HAWK'' versija. ''Sedjil'' sver aptuveni {{nobr|500 kg}}, tās garums ir {{nobr|5 metri}} un diametrs ir aptuveni {{nobr|40 cm}}. Raķetes efektīvais darbības rādiuss ir aptuveni {{nobr|90 km}} (galvenokārt lidaparātu radara vājuma dēļ). Tiek lēsts, ka tās maksimālais ātrums ir aptuveni 4—5 [[Maha skaitlis|mahi]].&lt;ref name=&quot;Farsi12&quot; /&gt;

Gandrīz 8 gadu ilgais [[Irānas—Irākas karš|Irānas un Irākas karš]] radīja ieroču deficītu Irānas gaisa spēkiem. Deficīta iespaidā Irāna sāka jaunas ieroču programmas lai papildinātu valsts arsenālā pieejamo ieroču klāstu.&lt;ref name=&quot;Farsi12&quot;/&gt; Irānas Islāma Republikas gaisa spēki 1986. gada novembrī izvēlējās pieredzējušo izmēģinājumu pilotu Fereidūnu Ali-Mazandarani kā testa pilotu ''MIM-23'' raķetes testēšanai. Gaisa spēkiem izdevās sinhronizēt ''MIM-23'' raķeti ar ''[[Grumman F-14 Tomcat|F-14 Tomcat]]'' lidmašīnas ''AN/AWG-9'' radaru. Irānas Islāma Republikas gaisa spēku eksperti arī iepazīstināja ar saistītu plānu ''MIM-23 HAWK'' raķešu pārveidošanai uz ''Sedjil'' gaiss-gaiss raķetēm. Pirmo reizi šo plānu prezentēja 1986. gada 12. augustā ar nosaukumu ''Project-Sedjil''. Irānas gaisa spēki pirmās raķetes saņēma {{dat|1988|4|4||bez}}.

== Pielietošana ==
Pirmais to izmantoja kapteinis Mazandarani, kuram izdevās notriekt vienu ''Super Etendard'' virs [[Persijas līcis|Persijas līča]] no {{nobr|20 km}} attālumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theaviationgeekclub.com/former-iriaf-f-14-pilot-explains-how-he-was-able-to-score-16-aerial-kills-in-the-tomcat-eight-with-the-aim-54-phoenix-missile-two-with-the-m61a-vulcan-gun-and-one-with-the-mim-23-hawk-missile/|title=Former IRIAF F-14 pilot explains how he was able to score 16 aerial kills in the Tomcat (eight with the AIM-54 Phoenix missile, two with the M61A Vulcan gun, and one with the MIM-23 Hawk missile)|last=Leone|first=Dario|website=The Aviation Geek Club|access-date=2023-06-27|date=2020-05-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Irānas militārajiem dokumentiem un brigādes ģenerāļa Fazllolaha Javidnia grāmatu ''Battle in the Sky'', izmantojot šo raķeti, 1988. gadā [[Grumman F-14 Tomcat|''F-14A'']] notrieca [[MiG-29|''MiG-29A'']].&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Kaujas raķetes]]
[[Kategorija:Militārisms Irānā]]</text>
      <sha1>4u5kvsvx63fzlcvo53uzgxvco3cck8k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dens Bērns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>594540</id>
    <revision>
      <id>4472052</id>
      <parentid>4243957</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:58:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472052</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3253" sha1="c9p8lx5i5uihwau5vooidfux1ugslfw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 61
| caps3 = 34
| clubnumber = 33
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Darlington F.C.|Darlington]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Yeovil Town F.C.|Yeovil Town]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Blaita}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 2
| height = 201
| image = Premier League Newcastle-Arsenal 2023-05-07 29 (cropped Dan Burn).jpg
| caption = Dens Bērns 2023. gadā
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
| name = 
| playername = Dens Bērns
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2009—2011
| years2 = 2011—2016
| years3 = 2012—2013
| years4 = 2013—2014
| caps4 = 24
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]
| years5 = 2016—2018
| caps5 = 87
| goals5 = 6
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| years6 = 2018—2022
| caps6 = 74
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]
| years7 = 2018—2019
| caps7 = 14
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]]
| years8 = 2022—
| caps8 = 152
| goals8 = 5
| nationalteam1 = {{fb|ENG}}
| nationalyears1 = 2025–
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 0
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|SK|bez}}
}}
'''Denjels Džonsons Bērns''' ({{Val|en|Daniel Johnson Burn}}, dzimis {{Dat|1992|5|9}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Bērns spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]''.

Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandas ''[[Darlington F.C.|Darlington]]'', ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[Yeovil Town F.C.|Yeovil Town]]'', ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]'', ''[[Wigan Athletic]]'' un ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]''.

[[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] sastāvā debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases sastāvā arī dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].
== Sasniegumi ==
'''Wigan Athletic'''

* [[EFL League One]]: 2017—18

'''Newcastle United'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2024—25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16032025-nukasla_parsteidz_liverpool_un_izcina_pir |title=Ņūkāsla pārsteidz “Liverpool” un izcīna pirmo trofeju 70 gadu laikā|accessdate=2025-03-16 |website=sportacentrs.com|archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Bērns, Dens}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nortamberlendā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>c9p8lx5i5uihwau5vooidfux1ugslfw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dens Buloks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596274</id>
    <revision>
      <id>4471952</id>
      <parentid>4257743</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:00:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471952</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7553" sha1="rfdbccuyyu805y6fakj7nragwi0z7k9" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Dens Buloks
|     vārds_orig = ''Dan Bullock''
|         attēls = Dan Bullock-USMC-KIA Vietnam War-15 yrs old-2.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1953
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = {{USA}} [[Goldsboro]], [[Ziemeļkarolīna]]
|         m_gads = 1969
|      m_mēnesis = 06
|        m_diena = 07
|        m_vieta = [[Attēls:Flag of South Vietnam.svg|25px]] Hoa militārajā bāzē, [[Kuannama]], [[Dienvidvjetnama]]
|        tautība = [[amerikāņi|amerikānis]]
|        dzimums = V
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Pirmās klases ierindnieks]]
|  dienesta_laiks = 1968—1969
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = [[ASV Jūras kājnieku korpuss]]
|    nodarbošanās = karavīrs
|         vienība = [[1. jūras kājnieku divīzija (ASV)|1. jūras kājnieku divīzija]]s 5. jūras kājnieku pulka 2. bataljons &quot;F&quot; rota
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Vjetnamas karš]]
|     apbalvojumi = [[Attēls:Purple Heart ribbon.svg|30px]] &quot;Purpura sirds&quot;&lt;br /&gt;[[Attēls:Combat Action Ribbon.svg|30px]] Kaujas lente (''Combat Action Ribbon'')&lt;br /&gt;[[Attēls:U.S. Navy Unit Commendation ribbon.svg|30px]] Atzinība Jūras spēku vienībai (''Navy Unit Commendation'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryhallofhonor.com/honoree-record.php?id=237324|title=PFC Dan Bullock|publisher=Military Hall of Honor|date=|access-date=December 7, 2024|archive-date={{dat|2025|08|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250810131250/https://militaryhallofhonor.com/honoree-record.php?id=237324}}&lt;/ref&gt;
|       izglītība = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Dens Buloks''' ({{val|en|Dan Bullock}}; dzimis {{dat|1953|12|21}}, miris {{dat|1969|6|7}}) bija [[ASV Jūras kājnieku korpuss|ASV jūras kājnieks]] un jaunākais [[ASV Bruņotie spēki|ASV karavīrs]], kas gāja bojā [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā, miris 15 gadu vecumā.

== Jaunība ==
Dens Buloks dzimis [[Goldsboro]] pilsētā, [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]], kur viņš dzīvoja līdz 12 gadu vecumam. Pēc mātes nāves Buloks un viņa jaunākā māsa Glorija pārcēlās uz [[Bruklina|Bruklinu]] pie tēva un viņa sievas.&lt;ref name=&quot;philly&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Scott|first=Melanie D.|date=October 30, 2000|title=A Marine Too Young To Drive, Let Alone Die Pfc. Dan Bullock Was Only 15 When He Was Killed In Vietnam. A Friend Who Lives In Mount Laurel Is Pushing To Have That Sacrifice Recognized|url=http://articles.philly.com/2000-10-30/news/25586235_1_boot-camp-parris-island-vietnam-memorial|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20130420003628/http://articles.philly.com/2000-10-30/news/25586235_1_boot-camp-parris-island-vietnam-memorial|archive-date=April 20, 2013|access-date=|work=philly.com}} (three-page article)&lt;/ref&gt; Dens tēvam paziņojis, ka vēlas kļūt par pilotu, policistu vai ASV jūras kājnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Buchner|first=Wolff|date=December 14, 2011|title=Only The Good Die Young: In Memory Of PFC. Dan Bullock|url=https://www.inquisitr.com/168102/only-the-good-die-young-in-memory-of-pfc-dan-bullock/|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20120306191345/http://www.inquisitr.com/168102/only-the-good-die-young-in-memory-of-pfc-dan-bullock/ |archive-date=2012-03-06 |access-date=September 11, 2020|website=The Inquisitr}}&lt;/ref&gt;

== Militārā karjera ==
14 gadu vecumā Buloks laboja savu dzimšanas apliecību, lai tā atbilstu militārā dienesta vecuma prasībām. Viņš pieteicās armijas rekrutēšanas birojā, un 1968. gada 18. septembrī Buloks iestājās ASV jūras kājnieku korpusā. Viņš izgāja apmācības [[Jūras kājnieku mācību centrs Perisailenda|Jūras kājnieku mācību centrā &quot;Perisailenda&quot;]], un beidza apmācības 1968. gada 10. decembrī.

[[Pirmās klases ierindnieks]] Buloks ieradās [[Dienvidvjetnama|Dienvidvjetnamā]] 1969. gada 18. maijā un tika norīkots kā strēlnieks [[1. jūras kājnieku divīzija]]s 2. bataljona &quot;F&quot; rotas 2. nodaļā. Viņa vienība bija izvietota Hoa militārajā bāzē uz rietumiem no [[Hojana]]s pilsētas. 1969. gada 7. jūnija naktī [[Vjetnamas Tautas armija]]s inženieru vienība ar sprāgstvielām pildītu mugursomu uzbruka bunkuram netālu no bāzes lidlauka skrejceļa; Buloks un vēl 3 bunkurā esošie jūras kājnieki tika nogalināti. Bulokam nāves brīdi bija tikai 15 gadi.&lt;ref name=&quot;wordpress&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=|first=|date=2010-05-29|title=Rest in Peace USMC PFC Dan Bullock; youngest Vietnam KIA at age 15|url=http://thewashingtonsyndicate.wordpress.com/2010/05/29/rest-in-peace-usmc-pfc-dan-bullock-youngest-vietnam-kia-at-age-15/|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20141225000020/http://thewashingtonsyndicate.wordpress.com/2010/05/29/rest-in-peace-usmc-pfc-dan-bullock-youngest-vietnam-kia-at-age-15/|archive-date=2014-12-25|access-date=|work=The Washington Syndicate}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|language=en|url=https://www.blackpast.org/african-american-history/dan-bullock-1953-1969/|title=Dan Bullock (1953-1969) •|date=2019-08-03|access-date=2022-06-09|archive-date=2022-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220609170636/https://www.blackpast.org/african-american-history/dan-bullock-1953-1969/|deadlink=}}&lt;/ref&gt;.

Buloka kapakmenī sākotnēji nebija norādes, ka viņš ir bijis kara veterāns. Kapakmens ar informāciju par dienestu tika uzstādīts 2000. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pfcdanbullockfoundation.org/|title=PFC. Dan Bullock Foundation, Inc.|date=2002-08-03|access-date=2022-06-09|archive-date=2002-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20020803061454/http://www.pfcdanbullockfoundation.org/|deadlink=}}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
2003. gada 7. jūnijā viņam par godu tika pārdēvēta daļa Lī avēnijas Bruklinā, kurā Buloks dzīvoja kopš 11 gadu vecuma. 2019. gadā netālu no viņa bērnības mājām Goldsboro pilsētā, netālu uz Vestešas ielas 200, tika uzlikta Ziemeļkarolīnas štata vēsturiskā zīme, kas godina viņa dzīvi.&lt;ref name=wordpress /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dncr.nc.gov/blog/2023/12/18/dan-bullock-1953-1969-f-71|publisher=North Carolina Department of Cultural and Natural Resources|title=Dan Bullock 1953-1969 (F-71)|last=|first=|date=December 18, 2023|access-date=December 7, 2024}}&lt;/ref&gt; Ieeja Elmvudas kapsētā Goldsboro pilsētas dienvidrietumos tika nosaukta par ''PFC Dan Bullock Way''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spectrumlocalnews.com/nys/central-ny/top-videos/2017/05/26/youngest-vietnam-marine-killed-in-action-honored-with-street-name-in-goldsboro|publisher=Spectrum News|title=Youngest Vietnam Marine Killed in Action Honored With Street Name in Goldsboro|last=Breslin|first=Ryan|date=May 16, 2017|access-date=December 7, 2024}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.vvmf.org/Wall-of-Faces/6670/DAN-BULLOCK/ Dan Bullock] on [https://www.vvmf.org/Wall-of-Faces/ The Wall of Faces], commemorative website supported by the [[Vjetnamas veterānu memoriāls|Vietnam Veterans Memorial]] Foundation
{{militārpersona-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Buloks, Dens}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ziemeļkarolīnā dzimušie]]
[[Kategorija:Kaujās kritušie]]</text>
      <sha1>rfdbccuyyu805y6fakj7nragwi0z7k9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Ārends</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602022</id>
    <revision>
      <id>4471802</id>
      <parentid>4426577</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:09:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: .decembr → . decembr, .gad → . gad (15), .jūnij → . jūnij, {{reflist}} → {{atsauces}}, g. → gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471802</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6206" sha1="3sttrl2iuxesaxvixjemoc6s8lrlrh7" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Pēteris Ārends
| image = 
| imagesize = 180px
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1900|06|17}}
| location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Vestienas pagasts|''Rizgas''|td=Latvija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1960|12|27|1900|06|17}}
| deathplace = {{vieta|Austrālija|Sidneja}}
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Latvijas Universitāte]]
| movement = 
| famous works = [[Raiņa kapa piemineklis]]&lt;br&gt; [[Vecbornes luterāņu baznīca]]
| patrons = [[Pauls Kundziņš]]
| awards = Zviedrijas Vāsas II šķiras bruņinieka ordenis
| name_orig = 
| family =
}}

'''Pēteris Ārends''' (dzimis {{dat|1900|6|17}}, miris {{dat|1960|12|27}}) bija latviešu [[arhitekts]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists. Bijis ilggadīgs [[Pieminekļu valde]]s darbinieks, [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izbūves plāna autors, projektējis arī arhitektūras daļu [[Raiņa kapa piemineklis|Raiņa kapa pieminekli]]m [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dzīvojis [[Austrālija|Austrālijā]].

== Dzīvesgājums ==
Pēteris Ārends dzimis [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] ''Rizgu'' mājās 1900. gada 17. jūnijā kā saimnieka dēls. Mācījies vietējā pagasta un draudzes skolā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ģimenes dodas bēgļu gaitās un nokļūst [[Harkivas guberņa|Harkivas guberņā]]. Tur 1919. gadā absolvējis [[Vovčanska|Volčanskas]] reālskolu.
Latvijā atgriezies 1920. gadā un uzreiz tiek iesaukts [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] obligātajā karadienestā. Dienējis Apsardzības ministrijas Kara būvju un ēku valdes darba rotā Rīgā.&lt;ref name=&quot;apgads.lu.lv&quot;&gt;https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/izdevumi/LU_Raksti/818/luraksti_zvm_818_18-zvirgzdins.pdf&lt;/ref&gt;

Jau karadienesta laikā izkārtojis atļauju iestāties [[Latvijas Universitāte]]s Arhitektūras fakultātē. Studiju laikā Ārends iestājās profesora [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņa]] vadītajā darbnīcā, kas lielā mērā ietekmēja viņa turpmāko profesionālo darbību. Mācību vajadzībām fakultātē ar studentu līdzdalību tika veidots Pieminekļu arhīvs un no 1924. līdz 1930. gadam šo arhīvu vadīja Pēteris Ārends. 1927/28. mācību gadā ievēlēts arī par Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes studentu biedrības vadītāju. Arhitektūras fakultāti absolvējis 1930. gadā.&lt;ref name=&quot;apgads.lu.lv&quot;/&gt;

Darbu Pieminekļu valdē uzsācis jau studiju laikā. Sākot no 1928. gada četrus gadus bijis Pieminekļu valdes sekretārs. Kopš 1929. gada aktīvi iesaistīts Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izveides darbos. 1932. gadā izstrādā pirmo muzeja izbūves plānu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Peteris-Arends-00.00.1900|title=Pēteris Ārends|website=timenote.info|access-date=2026-03-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1934. gadā kļūst par jaunā muzeja tehnisko pārzini. Organizējis un praktiski vadījis vairāku senceltņu nojaukšanas un pārvešanas darbus uz muzeju (''Rizgu'' rija, ''Skaldu'' dzīvojamā māja, ''Grotkaltiņu'' kūts u.c.). Asistējis P. Kundziņam jaunās [[Usmas Koka baznīca]]s projektēšanas darbos [[Rendas pagasts|Rendas pagastā]] 1936. gadā. Pēc Bornes baznīcas pārvešanas uz Brīvdabas muzeju Ārends 1937. gadā izstrādājis jaunas mūra baznīcas projektu, ko dāvinājis draudzei. Vēlāk vadījis arī baznīcas būvdarbus un jaunā [[Vecborne|Vecbornes luterāņu baznīca]] iesvētīta 1939. gadā. Kopš 1940. gada sākuma Ārends bija arī [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūta]] profesora [[Francis Balodis|Franča Baloža]] vadītās Senvēstures nodaļas līdzstrādnieks.

Ārpus Brīvdabas muzeja Pieminekļu valdes uzdevumā veicis arī citus pienākumus. Ticis iesaistīts arī vēsturiskās arhitektūras
saglabāšanā un aprakstīšanā. Veicis [[Rundāles pils]] telpu pielāgošanas skolai darbu uzraudzību. Ārends uzraudzīja arī darbus ordeņa laika pilsdrupu saglabāšanā [[Cēsu pils|Cēsīs]], [[Kokneses pils|Koknesē]], [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldā]], apsekoja pilsdrupas [[Ludzas pils|Ludzā]] un Rēzeknē. 1934. gadā kopā ar [[Valdemārs Ģinters|V. Ģinteru]]  sastādījis katalogu par Kurzemes hercogu kapenēm [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]]. Sagatavojis būvvēstures aprakstu greznajam F. Baloža un L. Liberta rediģētajam 1938. gada izdevumam “[[Rīgas pils]]”. Ārends un mākslas vēsturnieks [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]] 1938. gada pavasarī trīs mēnešus kopā ar Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas speciālistiem piedalījās Stokholmas Baltijas institūta rīkotos kursos, arī pats tur referēja par tēmu “Latvijas baroka arhitektūra”. Vēlāk apbalvots arī ar Zviedrijas Vāsas II šķiras bruņinieka ordeni.&lt;ref name=&quot;apgads.lu.lv&quot;/&gt;

Ārpus Pieminekļu valdes arhitekts kopā ar tēlnieku [[Kārlis Zemdega|Kārli Baumani-Zemdegu]] veidojis Raiņa kapa pieminekli. 1931. gada beigās izsludinātajam projektu konkursam arhitekts piedāvāja vispārējo novietojumu un rotondas plānojumu, tēlnieks  – centrālo skulptūru. Rotonda ar aizmugures sienu un kolonnām no Allažu šūnakmens izveidota 1932. gada septembrī.&lt;ref name=&quot;apgads.lu.lv&quot;/&gt;

1944. gada rudenī kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Vairākus gadus pavadīja bēgļu nometnē [[Hānava|Hanavā]]. 1949. gadā, caur [[Neapole|Neapoli]], izceļojis uz Austrāliju. Tur strādājis savā specialitātē un iesaistīts daudzu skolu ēku projektēšanas darbos. Miris 1960. gada 27. decembrī [[Sidneja|Sidnejā]], Austrālijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ārends, Pēteris}}
[[Kategorija:1900. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Austrālijas latvieši]]</text>
      <sha1>3sttrl2iuxesaxvixjemoc6s8lrlrh7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fordo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603435</id>
    <revision>
      <id>4471927</id>
      <parentid>4422225</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:56:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471927</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2775" sha1="q7w8017lbgiy1nlme0028g1jd8n5mh1" xml:space="preserve">{{Ģeogrāfiska objekta infokaste
 |          nosaukums = Fordo urāna bagātināšanas objekts
 |        krāsu_shēma = 
 |             attēls = 
 |            att_izm = 
 |       att_paraksts = 
 |        vietaskarte = Irāna
 |vietaskartes_izmērs = 
 |      reljefa_vietaskarte = jā
 | plat_d = 34.885 | plat_NS = N
 | gar_d  = 50.995 | gar_EW  = E
 |          atrašanās = [[Kumas ostāns]], [[Irāna]]
 |     tuvākā_pilsēta = [[Kuma]]
 |            platība = —
 |          mājaslapa = 
 |        citas_daļas = 
 | atklāts = ap 2006. gadu (publiski atklāts 2009. gadā)
}}

'''Fordo''' ir [[Irāna]]s [[urāna bagātināšana]]s rūpnīca. Tā tika uzbūvēta netālu no [[Kuma]]s pilsētas, 150 kilometrus uz dienvidiem no [[Teherāna]]s. Saskaņā ar Teherānas oficiālo versiju urāna bagātināšana tiks veikta tikai līdz 20 % līmenim, t. i., [[kodoldegviela]]s iegūšanai. Tāpat bagātināto urānu izmantos medicīniskiem un pētniecības mērķiem. Tomēr starptautiskā sabiedrība bažījas, ka urāns tiks bagātināts līdz [[Kodolieroči|kodolieroču]] kvalitātes līmenim — 95 %. Arī aptuveni šāds bagātinājums ir lietots mierīgiem mērķiem,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160303225058/http://www.iaea.org/inis/collection/NCLCollectionStore/_Public/25/025/25025940.pdf THE SHIPPINGPORT PRESSURIZED WATER REACTOR AND LIGHT WATER BREEDER REACTOR, J. C. CLAYTON]&lt;/ref&gt; tomēr tas tiek darīts reti.

To 2006. gadā slepeni uzbūvēja [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]. Pēc tam, kad 2009. gadā Rietumu izlūkdienesti atklāja šo iekārtu, Irāna publiski atzina tās pastāvēšanu. Ir zināms tikai aptuvenais datums, kad tika pabeigta pēdējā no 2840 centrifūgām: 2012. gada oktobris. 2012. gada 9. janvārī tā tika oficiāli atklāta.
[[Attēls:Fordow Uranium (Fuel) Enrichment Plant exhibit at the Pentagon, USA press briefing on 26 June 2025 (cropped).jpg|thumb|2025]]
21. jūnija vakarā [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], ņemot vērā [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Izraēlas karu ar Irānu]], no Baltā nama uzstājās ar uzrunu valstij, paziņojot par ASV [[Bumbvedējs|bumbvedēju]] veiktajiem gaisa uzbrukumiem trim Irānas kodolobjektiem, tostarp Fordo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2025/06/21/world-leaders-react-after-trump-says-us-has-bombed-3-nuclear-sites-in-iran-including-fordo.html|title=World leaders react after Trump says U.S. has bombed 3 nuclear sites in Iran, including Fordo|last=Srivastava|first=Riya Bhattacharjee,Spriha|website=CNBC|access-date=2025-06-22|date=2025-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Irāna]]</text>
      <sha1>q7w8017lbgiy1nlme0028g1jd8n5mh1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dominator</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605003</id>
    <revision>
      <id>4472008</id>
      <parentid>4420956</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T08:06:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4472008</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9164" sha1="fngxnqg0aso8jbv6byic6h1ipp62s08" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas festivāla infokaste
|        nosaukums = ''Dominator''
| attēla_nosaukums = {{Dark mode invert|[[Attēls:Dominator festival logo.svg|175px]]}}
|  attēla_apraksts = ''Dominator'' festivāla logo
|    norises_vieta = {{vieta|Nīderlande|Ērsela|E3 Strand}}
|             gadi = 2005–pašlaik
|       dibinātāji = ''[[Q-dance]]'', ''[[Art of Dance]]''
|            žanrs = [[Hārdkors (elektroniskās deju mūzikas žanrs)|hārdkors]]
|     dalībvalstis = Nīderlande
|        mājaslapa = [https://www.dominatorfestival.nl/ dominatorfestival.nl]
}}
'''''Dominator''''' ir ikgadējs [[Hārdkors (elektroniskās deju mūzikas žanrs)|hārdkora]] mūzikas festivāls, ko organizē ''[[Q-dance]]'' un ''[[Art of Dance]]''. Tas notiek ''[[E3 Strand]]'' pludmalē, [[Ērsela|Ērselā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Tas tiek uzskatīts par pasaulē lielāko hārdkora brīvdabas festivālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gabberwear.nl/de/gabber/hardcore-festivals/?source=facebook |title=Hardcore Festivals in den Niederlanden |language=de |accessdate=2024-06-14 |archive-date=2024-06-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240614132351/https://www.gabberwear.nl/de/gabber/hardcore-festivals/?source=facebook }}&lt;/ref&gt; Kopš 2011. gada festivāls vienmēr bijis pilnībā izpārdots, piesaistot aptuveni {{sk|50000}} apmeklētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ed.nl/eersel/met-50-000-man-hakken-op-kurkdroog-dominator-in-eersel~a1149a4e/ |title=Met 50.000 man hakken op kurkdroog Dominator in Eersel |author=Dieter van den Bergh un Willem Brouwer |accessdate=2022-03-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220320164815/https://www.ed.nl/eersel/met-50-000-man-hakken-op-kurkdroog-dominator-in-eersel~a1149a4e/ |archivedate=2022-03-20 |work=Eindhovens Dagblad}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pirmā festivāla norises reize, ko kopīgi organizēja ''[[ID&amp;T]]'', ''Masters of Hardcore'' un ''Q-dance'', notika 2005. gada 30. jūlijā [[Ritbēka parks|Ritbēka parkā]], [[Enshede|Enshedē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thunderdome.com/hardcore/events/the-past/2005/7/30/thunderdome-dominator/?events_filter=2|title=30.07.2005: Thunderdome @ Dominator|publisher=thunderdome.com|language=nl|accessdate=2013-04-10}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā ''Dominator'' neorganizēja. 2007. gadā tas atgriezās, šoreiz [[Groningena]]s pilsētas parkā. Trešā norises reize notika 2008. gada 26. jūlijā atpūtas zonā [[Vlietland]] [[Leidshendama-Vorburga|Leidshendamā-Vorburgā]]. Kopš 2009. gada ''Dominator'' tiek rīkots ''E3 Strand'' pludmalē, Ērselā.

2020. un 2021. gadā Nīderlandes valdība festivālu klātienē aizliedza [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.government.nl/topics/coronavirus-covid-19/news/2020/04/21/measures-to-stop-the-spread-of-coronavirus-extended|title=Measures to stop the spread of coronavirus extended|work=Government of the Netherlands, News item 21-04-2020 22:00|language=en|accessdate=2022-07-02}}&lt;/ref&gt; Tomēr abos gados notika tiešsaistes pasākumi ar tēmu ''We Will Prevail'' (&quot;Mēs uzvarēsim&quot;), kurus plānotajā festivāla dienā varēja skatīties tiešsaistē — daļēji bez maksas, daļēji par maksu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dominatorfestival.nl/we-will-prevail/|title=Dominator - We Will Prevail|archiveurl=https://web.archive.org/web/20230205095424/https://www.dominatorfestival.nl/|archivedate=2023-02-05}}&lt;/ref&gt;

Jau 2020. gadam bija plānots festivālu paplašināt ar kempingu, kur apmeklētāji varētu nakšņot, un iesildīšanās ballīti dienu iepriekš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dominatorfestival.nl/the-dominator-camping-its-happening/|title=The Dominator Camping, It's Happening!|archiveurl=https://web.archive.org/web/20230205095424/https://www.dominatorfestival.nl/|archivedate=2023-02-05}}&lt;/ref&gt; Festivāla divkāršās atcelšanas dēļ pirmā reize ar kempingu notika 2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://e3strand.nl/evenementen/ |title=Dominator + Camping |accessdate=2022-07-02 |language=nl}}&lt;/ref&gt;

2024. gada festivāls pirmo reizi bija pilnvērtīgs divu dienu pasākums ar piecām skatuvēm, kas darbojās jau piektdienā. Šajā gadā festivālu sestdienas vakarā skāra spēcīgas lietusgāzes un pērkona negaiss, kā rezultātā applūda gan festivāla teritorija, gan autostāvvieta un kempings.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ed.nl/eersel/hakken-in-hitte-diepe-plas-of-stilte-dat-maakt-op-dominator-niks-uit~a6802bd9/ |title=Hakken in hitte, diepe plas of stilte; dat maakt op Dominator niks uit |last=de Vaan |first=Jesper |date=2024-07-22 |accessdate=2024-07-21 |publisher=[[DPG Media]] |language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.omroepbrabant.nl/nieuws/4510349/festivalcamping-compleet-onder-water-enorm-drama-maar-we-feesten-door |title=Festivalcamping compleet onder water: 'Enorm drama, maar we feesten door' |last=Vorstermans |first=Ron |coauthors=Jan Waalen |date=2024-07-21 |accessdate=2024-07-22 |publisher=[[Omroep Brabant]] |language=nl}}&lt;/ref&gt;

== Norises gadi ==
Zemāk ir tabula ar katra ''Dominator'' festivāla tēmām jeb nosaukumiem. No 2011. līdz 2019. gadam katrai tēmai bija raksturīga [[aliterācija]]. Katru gadu tiek izdota arī festivāla himna. Kopš 2011. gada himnas nosaukums vienmēr sakritis ar attiecīgā gada tēmu.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
! Gads
! Datums
! Tēma
! Norises vieta
! Himna
|-
| 2005
| 30. jūlijs
| —
| ''Het Rutbeek'', Enshede
| ''Human Resource — Dominator — The Remixes''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/Human-Resource-Dominator-The-Remixes/release/527832|title=Human Resource – Dominator - The Remixes|publisher=Discogs|accessdate=2025-07-12}}&lt;/ref&gt;
|-
| 2007
| 28. jūlijs
| —
| ''Stadspark'', Groningena
| ''Outblast &amp; Predator ft. Ruffian — The Hunt''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/Various-The-Hunt/release/1007394|title=Various – The Hunt|publisher=Discogs|accessdate=2025-07-12}}&lt;/ref&gt;
|-
| 2008
| 26. jūlijs
| —
| ''Vlietland'', Leidshendama
| ''[[Angerfist]] &amp; Outblast — Radical''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/Angerfist-Radical-Official-Dominator-2008-Anthem/release/1388552|title=Angerfist – Radical (Official Dominator 2008 Anthem)|publisher=Discogs|accessdate=2025-07-12}}&lt;/ref&gt;
|-
| 2009
| 25. jūlijs
| —
|rowspan=&quot;11&quot; | ''E3 Strand'', Ērsela
| ''DJ D — D Power''
|-
| 2010
| 24. jūlijs
| ''Highway to Hell''
| ''Nitrogenetics — Driven By Fear''
|-
| 2011
| 30. jūlijs
| ''Nirvana of Noise''
| ''Art of Fighters — Nirvana Of Noise''
|-
| 2012
| 21. jūlijs
| ''Catastrophe''
| ''Angerfist &amp; Outblast ft. Tha Watcher — Catastrophe''
|-
| 2013
| 20. jūlijs
| ''Carnival of Doom''
| ''The Supreme Team — Carnival Of Doom''
|-
| 2014
| 19. jūlijs
| ''Metropolis of Massacre''
| ''[[Miss K8]] ft. MC Nolz — Metropolis of Massacre''
|-
| 2015
| 18. jūlijs
| ''Riders of Retaliation''
| ''Tha Playah &amp; Nosferatu — Riders of Retaliation''
|-
| 2016
| 16. jūlijs
| ''Methods of Mutilation''
| ''Furyan ft. Alee — Methods of Mutilation''
|-
| 2017
| 15. jūlijs
| ''Maze of Martyr''
| ''[[DJ Mad Dog]] &amp; Dave Revan — Maze of Martyr''
|-
| 2018
| 21. jūlijs
| ''Wrath of Warlords''
| ''[[Neophyte]] — Wrath of Warlords''
|-
| 2019
| 20. jūlijs
| ''Rally of Retribution''
| ''Angerfist &amp; Nolz — Rally of Retribution''
|-
| 2020
| 18. jūlijs
| ''We Will Prevail''
|rowspan=&quot;2&quot; | ''E3 Strand'', Ērsela (tiešsaistē)
| —
|-
| 2021
| 17. jūlijs
| ''We Will Prevail''
| —
|-
| 2022
| 15.—16. jūlijs
| ''Hell of a Ride''
|rowspan=4 | ''E3 Strand'', Ērsela
| ''Deadly Guns &amp; Tha Watcher — Hell of a Ride''
|-
| 2023
| 14.—15. jūlijs
| ''Voyage of The Damned''
| ''AniMe &amp; Nolz — Voyage of The Damned''
|-
| 2024
| 19.—20. jūlijs
| ''The Core Citadel''
| ''N-Vitral &amp; Tha Watcher — The Core Citadel''
|-
| 2025
| 18.—19. jūlijs
| ''20 Years of Hardcore Domination''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dominatorfestival.com/dominator-2025-20-years-of-hardcore-domination-official-trailer |title=Dominator 2025 – 20 Years of Hardcore Domination (Official Trailer) |accessdate=2025-07-12 |language=en |archive-date=2025-08-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250803193246/https://www.dominatorfestival.com/dominator-2025-20-years-of-hardcore-domination-official-trailer/ }}&lt;/ref&gt;
| ''The Supreme Team — Lead By Example''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dominatorfestival.com/lead-by-example-the-supreme-team-official-dominator-2025-anthem/ |title=Lead By Example – The Supreme Team (Official Dominator 2025 Anthem) |date=2025-06-24 |accessdate=2025-07-09 |archive-date=2025-07-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250715183512/https://www.dominatorfestival.com/lead-by-example-the-supreme-team-official-dominator-2025-anthem/ }}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

[[Kategorija:Mūzikas festivāli Nīderlandē]]
[[Kategorija:Elektroniskās mūzikas festivāli]]</text>
      <sha1>fngxnqg0aso8jbv6byic6h1ipp62s08</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elizabete Milta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606896</id>
    <revision>
      <id>4471620</id>
      <parentid>4379482</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:04:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lomas teātrī */</comment>
      <origin>4471620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4197" sha1="hw6ndw4hk383eleven89ap1ntp5tj15" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Elizabete Milta
| attēls = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|09|12}}
| dz vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 2022—pašlaik
| vecāki = 
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = {{ubl|[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ([[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2025]])}}
| apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākā aktrise (2025)
| rādīt_apbalv = jā
| dzimums = S
}}
'''Elizabete Milta''' (dzimusi {{dat|2001|09|12}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]].

Mācījusies [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu.

Kopš 2025. gada ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] aktrise.

2025. gadā saņēmusi &quot;[[Spēlmaņu nakts 2024/2025|Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu kategorijā &quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]&quot; par Marijas Šamrajevas lomu izrādē &quot;Nevienam nezināmā Marija&quot; un Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla &quot;[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]&quot; balvu &quot;Labākā aktrise&quot; par Ingas Bērziņas lomu izrādē &quot;Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji&quot; un Lindas lomu izrādē &quot;Balta kleita&quot;.

== Lomas teātrī ==
* Babete / &quot;Ugunsblaktis&quot; (pēc [[Makss Frišs|Maksa Friša]] lugas &quot;Bīdermans un dedzinātāji&quot;) [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Mārcis Broks]] (2022);
* Lomas / &quot;Rīt būs labāk&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023);
* Maja / [[Pēteris Pētersons]] &quot;Mirdzošais un tumši zilais&quot; LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Ralfs Liepa]] (2023);
* Elizabete Hā / Mārtiņš Gūtmanis &quot;Zudušo skatu darbnīca&quot; [[Dirty Deal Teatro]], rež. [[Mārtiņš Gūtmanis]] (2023);
* Alise / Klāvs Mellis &quot;Garderobisti&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Paula Pļavniece]] (2024);
* Lidija / Mariuss fon Maienburgs &quot;Moceklis&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024);
* Rota / Mariuss fon Maienburgs &quot;Māceklis&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024);
* Olīvija / [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Linda Kalniņa]] (2024);
* Loma / &quot;Kristāla bērni&quot; (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024);
* Marija Šamrajeva / &quot;Nevienam nezināmā Marija&quot; (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas &quot;Kaija&quot; motīviem) LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024);
* Māte Inga Bērziņa / &quot;Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji&quot; LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025);
* Elvīra / [[Makss Frišs]] &quot;Santakrusa&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. Ralfs Liepa (2025);
* Linda / Pēc [[Inga Ābele|Ingas Ābeles]] stāstu motīviem &quot;Balta kleita&quot; LKA Miera ielā, rež., horeogr. [[Elīna Gediņa]] (diplomdarbs, 2025);
* Līze / [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot; [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], rež. [[Inese Mičule]] (2025);
* Marija Šamrajeva / &quot;Joprojām nezināmā Marija&quot; (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas &quot;Kaija&quot; motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025);
* Kreonta meita Glauke, Korintiešu sievu korī / [[Eiripīds]] &quot;Mēdeja&quot; Valmieras teātrī, rež. [[Reinis Suhanovs]] (2025);
* Laura / [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Stikla zvērnīca]]&quot; Valmieras teātrī, rež. Inese Mičule (2026)

== Ārējās saites ==
* [https://valmierasteatris.lv/makslinieks/elizabete-milta/ Elizabete Milta] Valmieras teātris
* [https://izrades.lv/persona/elizabete-milta-13221 Elizabete Milta] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Milta, Elizabete}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ķekavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]</text>
      <sha1>hw6ndw4hk383eleven89ap1ntp5tj15</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608059</id>
    <revision>
      <id>4471715</id>
      <parentid>4324728</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:52:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471715</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7816" sha1="mt8w0ikk2i6435x9h1zn644gmcptw91" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezonas infokaste|nosaukums=2025.—2026. gada&lt;br /&gt;Anglijas Premjerlīgas sezona|liga=[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]|sezona=2025.—2026.|valsts={{ENG}}|uzvar=[[Arsenal FC|Arsenal]]|komandas=20|pazem=|pazem_liga=''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''|kauss1=[[UEFA Čempionu līga]]|kauss1_kvalif=|kauss2=[[UEFA Eiropas līga]]|kauss2_kvalif=|kauss3=[[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]]|kauss3_kvalif=|rezultativakais=[[Ērlings Holanns]]|varti=27|varti_spele=|pag_sez=[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|←&amp;nbsp;2024.—2025.]]|nak_sez=''[[2026.—2027. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2026.—2027.&amp;nbsp;→]]''}}'''2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona''' ir 34. Premjerlīgas sezona. Tā sākas 2025. gada 15. augustā un noslēgsies 2026. gada 24. maijā.

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem uz Premjerlīgu no ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' paaugstināja klubus ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]'', ''[[Burnley FC|Burnley]]'' un ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Premjerlīgu atstāja ''[[Leicester City FC|Leicester City]]'', ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' un ''[[Southampton FC|Southampton]]''.

=== Stadioni ===
{{VietasKarte+|Anglija|width=400|float=right|caption=2025.—2026. gada Anglijas Premjerlīgas klubu atrašanās vietas|places={{VietasKarte~ |Anglija |lat=51.5155|long= -0.0922|label= Londona |mark=Blue pog.svg|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.509112 |long= -1.884783|label= [[Aston Villa FC|{{nowrap|Aston&amp;nbsp;Villa}}]]  |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.7192   |long=-1.8808   |label=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.861551 |long=-0.083624 |label= [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|{{nowrap|Brighton &amp;&lt;br /&gt;Hove Albion}}]]  |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.789    |long=-2.248    |label=[[Burnley FC|Burnley]]|position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.438846 |long=-2.966285 |label= [[Everton FC|Everton]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.430845 |long=-2.960823 |label= [[Liverpool FC|Liverpool]] |position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.777778  |long=-1.572222  |label=[[Leeds United F.C.|{{nowrap|Leeds&amp;nbsp;United}}]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.483163 |long=-2.200379 |label=[[Manchester City F.C.|{{nowrap|Manchester&amp;nbsp;City}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.463080 |long=-2.291328 |label=[[Manchester United FC|{{nowrap|Manchester&amp;nbsp;United}}]] |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=54.9756   |long=-1.6217   |label=[[Newcastle United FC|{{nowrap|Newcastle&amp;nbsp;United}}]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.9399   |long=-1.1329   |label=[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham&amp;nbsp;Forest]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=54.914429  |long=-1.388173  |label=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.5902   |long=-2.1304   |label= [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton&amp;nbsp;Wanderers]] |position=left}}}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Arsenal FC|Arsenal]]
|[[Londona]]
|''[[Emirates Stadium]]''
|60 704
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Aston Villa FC|Aston Villa]]
|[[Birmingema]]
|''[[Villa Park]]''
|43 205
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]
|[[Bornmuta]]
|''[[Dean Court]]''
|11 307
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brentford FC|Brentford]]
|[[Londona]]
|''[[Brentford Community Stadium]]''
|17 250
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton and Hove Albion]]
|[[Braitona]]
|''[[Falmer Stadium]]''
|31 876
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Burnley FC|Burnley]]
|[[Bērnli]]
|[[Terfmūras stadions]]
|21 990
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Chelsea F.C.|Chelsea]]
|[[Londona]]
|''[[Stamford Bridge]]''
|40 044
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
|[[Londona]]
|[[Selhērstas parka stadions]]
|25 194
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Everton FC|Everton]]
|[[Liverpūle]]
|''[[Hill Dickinson Stadium]]''
|52 769
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Fulham FC|Fulham]]
|[[Londona]]
|''[[Craven Cottage]]''
|27 782
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[Leeds United F.C.|Leeds United]]
|[[Līdsa]]
|''[[Elland Road]]''
|37 645
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Liverpool FC|Liverpool]]
|[[Liverpūle]]
|[[Enfīldas stadions]]
|61 276
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester City F.C.|Manchester City]]
|[[Mančestra]]
|[[Mančestras pilsētas stadions]]
|52 900
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester United FC|Manchester United]]
|[[Mančestra]]
|''[[Old Trafford]]''
|74 244
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Newcastle United FC|Newcastle United]]
|[[Ņūkāsla pie Tainas]]
|''[[St James' Park]]''
|52 264
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]
|[[Vestbridžforda]]
|''[[City Ground]]''
|30 404
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Sunderland AFC|Sunderland]]
|[[Sanderlenda]]
|''[[Stadium of Light]]''
|48 095
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
|[[Londona]]
|[[Tottenham Hotspur stadions]]
|62 850
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[West Ham United FC|West Ham United]]
|[[Londona]]
|[[Londonas olimpiskais stadions|Londonas stadions]]
|62 500
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton Wanderers]]
|[[Vulverhemptona]]
|''[[Molineux Stadium]]''
|31 750
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
|''Arsenal''
|{{flaga|Spānija}} [[Mikels Arteta]]
|{{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]]
|-
|''Aston Villa''
|{{flaga|Spānija}} [[Unajs Emerijs]]
|{{flaga|SCO}} [[Džons Makgins]]
|-
|''Bournemouth''
|{{flaga|Spānija}} [[Andoni Iraola]]
|{{flaga|ENG}} [[Ādams Smits (futbolists)|Ādams Smits]]
|-
|''Brentford''
|{{flaga|IRL}} [[Kīts Endrūss]]
|{{flaga|IRL}} [[Neitans Kolinss]]
|-
|''Brighton &amp; Hove Albion''
|{{flaga|GER}} [[Fābians Hircelers]]
|{{flaga|ENG}} [[Lūiss Danks]]
|-
|''Burnley''
|{{flaga|ENG}} [[Skots Pārkers]]
|{{flaga|IRL}} [[Džošs Kalens]]
|-
|''Chelsea''
|{{flaga|ITA}} [[Enco Mareska]]
|{{flaga|ENG}} [[Rīss Džeimss]]
|-
|''Crystal Palace''
|{{flaga|AUT}} [[Olivers Glasners]]
|{{flaga|ENG}} [[Marks Gehi]]
|-
|''Everton''
|{{flaga|SCO}} [[Deivids Moizs]]
|{{flaga|IRL}} [[Šeimuss Kolmens]]
|-
|''Fulham''
|{{flaga|Portugāle}} [[Marku Silva]]
|{{flaga|SCO}} [[Toms Kernijs]]
|-
|''Leeds United''
|{{flaga|Vācija}} [[Daniels Farke]]
|{{flaga|WAL}} [[Ītans Ampadu]]
|-
|''Liverpool''
|{{flaga|NED}} [[Arne Slots]]
|{{flaga|NED}} [[Virgils van Deiks]]
|-
|''Manchester City''
|{{flaga|Spānija}} [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]]
|{{flaga|Portugāle}} [[Bernardu Silva]]
|-
|''Manchester United''
|{{flaga|Portugāle}} [[Rubens Amorims]]
|{{flaga|Portugāle}} [[Brunu Fernandešs]]
|-
|''Newcastle United''
|{{flaga|ENG}} [[Edijs Hovs]]
|{{flaga|BRA}} [[Brunu Gimaraiss]]
|-
|''Nottingham Forest''
|{{flaga|Portugāle}} [[Nunu Ešpiritu Santu]]
|{{flaga|ENG}} [[Raiens Jeitss]]
|-
|''Sunderland''
|{{flaga|FRA}} [[Režiss Lebriss]]
|{{flaga|SUI}} [[Granits Džaka]]
|-
|''Tottenham Hotspur''
|{{flaga|DEN}} [[Tomass Franks]]
|{{flaga|ARG}} [[Kristians Romero]]
|-
|''West Ham United''
|{{flaga|ENG}} [[Greiems Poters]]
|{{flaga|ENG}} [[Džerods Bouens]]
|-
|''Wolverhampton Wanderers''
|{{flaga|Portugāle}} [[Vitors Pereira]]
|{{flaga|Portugāle}} [[Toti Gomešs]]
|}

== Ārējās saites ==

* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.premierleague.com}} {{en ikona}}
{{Futbols-aizmetnis}}
[[Kategorija:Anglijas futbola Premjerlīga]]
[[Kategorija:2025. gads futbolā]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā]]</text>
      <sha1>mt8w0ikk2i6435x9h1zn644gmcptw91</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471717</id>
      <parentid>4471715</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:53:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4471717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7822" sha1="kjgf907dresgepswbkaovcnqem4r2fe" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezonas infokaste|nosaukums=2025.—2026. gada&lt;br /&gt;Anglijas Premjerlīgas sezona|liga=[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]|sezona=2025.—2026.|valsts={{ENG}}|uzvar=[[Arsenal FC|Arsenal]]|komandas=20|pazem=|pazem_liga=''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''|kauss1=[[UEFA Čempionu līga]]|kauss1_kvalif=|kauss2=[[UEFA Eiropas līga]]|kauss2_kvalif=|kauss3=[[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]]|kauss3_kvalif=|rezultativakais=[[Ērlings Holanns]]|varti=1021|varti_spele=2,76|pag_sez=[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|←&amp;nbsp;2024.—2025.]]|nak_sez=''[[2026.—2027. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2026.—2027.&amp;nbsp;→]]''}}'''2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona''' ir 34. Premjerlīgas sezona. Tā sākas 2025. gada 15. augustā un noslēgsies 2026. gada 24. maijā.

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem uz Premjerlīgu no ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' paaugstināja klubus ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]'', ''[[Burnley FC|Burnley]]'' un ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Premjerlīgu atstāja ''[[Leicester City FC|Leicester City]]'', ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' un ''[[Southampton FC|Southampton]]''.

=== Stadioni ===
{{VietasKarte+|Anglija|width=400|float=right|caption=2025.—2026. gada Anglijas Premjerlīgas klubu atrašanās vietas|places={{VietasKarte~ |Anglija |lat=51.5155|long= -0.0922|label= Londona |mark=Blue pog.svg|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.509112 |long= -1.884783|label= [[Aston Villa FC|{{nowrap|Aston&amp;nbsp;Villa}}]]  |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.7192   |long=-1.8808   |label=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.861551 |long=-0.083624 |label= [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|{{nowrap|Brighton &amp;&lt;br /&gt;Hove Albion}}]]  |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.789    |long=-2.248    |label=[[Burnley FC|Burnley]]|position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.438846 |long=-2.966285 |label= [[Everton FC|Everton]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.430845 |long=-2.960823 |label= [[Liverpool FC|Liverpool]] |position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.777778  |long=-1.572222  |label=[[Leeds United F.C.|{{nowrap|Leeds&amp;nbsp;United}}]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.483163 |long=-2.200379 |label=[[Manchester City F.C.|{{nowrap|Manchester&amp;nbsp;City}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.463080 |long=-2.291328 |label=[[Manchester United FC|{{nowrap|Manchester&amp;nbsp;United}}]] |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=54.9756   |long=-1.6217   |label=[[Newcastle United FC|{{nowrap|Newcastle&amp;nbsp;United}}]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.9399   |long=-1.1329   |label=[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham&amp;nbsp;Forest]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=54.914429  |long=-1.388173  |label=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.5902   |long=-2.1304   |label= [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton&amp;nbsp;Wanderers]] |position=left}}}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Arsenal FC|Arsenal]]
|[[Londona]]
|''[[Emirates Stadium]]''
|60 704
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Aston Villa FC|Aston Villa]]
|[[Birmingema]]
|''[[Villa Park]]''
|43 205
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]
|[[Bornmuta]]
|''[[Dean Court]]''
|11 307
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brentford FC|Brentford]]
|[[Londona]]
|''[[Brentford Community Stadium]]''
|17 250
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton and Hove Albion]]
|[[Braitona]]
|''[[Falmer Stadium]]''
|31 876
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Burnley FC|Burnley]]
|[[Bērnli]]
|[[Terfmūras stadions]]
|21 990
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Chelsea F.C.|Chelsea]]
|[[Londona]]
|''[[Stamford Bridge]]''
|40 044
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
|[[Londona]]
|[[Selhērstas parka stadions]]
|25 194
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Everton FC|Everton]]
|[[Liverpūle]]
|''[[Hill Dickinson Stadium]]''
|52 769
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Fulham FC|Fulham]]
|[[Londona]]
|''[[Craven Cottage]]''
|27 782
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[Leeds United F.C.|Leeds United]]
|[[Līdsa]]
|''[[Elland Road]]''
|37 645
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Liverpool FC|Liverpool]]
|[[Liverpūle]]
|[[Enfīldas stadions]]
|61 276
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester City F.C.|Manchester City]]
|[[Mančestra]]
|[[Mančestras pilsētas stadions]]
|52 900
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester United FC|Manchester United]]
|[[Mančestra]]
|''[[Old Trafford]]''
|74 244
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Newcastle United FC|Newcastle United]]
|[[Ņūkāsla pie Tainas]]
|''[[St James' Park]]''
|52 264
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]
|[[Vestbridžforda]]
|''[[City Ground]]''
|30 404
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Sunderland AFC|Sunderland]]
|[[Sanderlenda]]
|''[[Stadium of Light]]''
|48 095
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
|[[Londona]]
|[[Tottenham Hotspur stadions]]
|62 850
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[West Ham United FC|West Ham United]]
|[[Londona]]
|[[Londonas olimpiskais stadions|Londonas stadions]]
|62 500
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton Wanderers]]
|[[Vulverhemptona]]
|''[[Molineux Stadium]]''
|31 750
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
|''Arsenal''
|{{flaga|Spānija}} [[Mikels Arteta]]
|{{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]]
|-
|''Aston Villa''
|{{flaga|Spānija}} [[Unajs Emerijs]]
|{{flaga|SCO}} [[Džons Makgins]]
|-
|''Bournemouth''
|{{flaga|Spānija}} [[Andoni Iraola]]
|{{flaga|ENG}} [[Ādams Smits (futbolists)|Ādams Smits]]
|-
|''Brentford''
|{{flaga|IRL}} [[Kīts Endrūss]]
|{{flaga|IRL}} [[Neitans Kolinss]]
|-
|''Brighton &amp; Hove Albion''
|{{flaga|GER}} [[Fābians Hircelers]]
|{{flaga|ENG}} [[Lūiss Danks]]
|-
|''Burnley''
|{{flaga|ENG}} [[Skots Pārkers]]
|{{flaga|IRL}} [[Džošs Kalens]]
|-
|''Chelsea''
|{{flaga|ITA}} [[Enco Mareska]]
|{{flaga|ENG}} [[Rīss Džeimss]]
|-
|''Crystal Palace''
|{{flaga|AUT}} [[Olivers Glasners]]
|{{flaga|ENG}} [[Marks Gehi]]
|-
|''Everton''
|{{flaga|SCO}} [[Deivids Moizs]]
|{{flaga|IRL}} [[Šeimuss Kolmens]]
|-
|''Fulham''
|{{flaga|Portugāle}} [[Marku Silva]]
|{{flaga|SCO}} [[Toms Kernijs]]
|-
|''Leeds United''
|{{flaga|Vācija}} [[Daniels Farke]]
|{{flaga|WAL}} [[Ītans Ampadu]]
|-
|''Liverpool''
|{{flaga|NED}} [[Arne Slots]]
|{{flaga|NED}} [[Virgils van Deiks]]
|-
|''Manchester City''
|{{flaga|Spānija}} [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]]
|{{flaga|Portugāle}} [[Bernardu Silva]]
|-
|''Manchester United''
|{{flaga|Portugāle}} [[Rubens Amorims]]
|{{flaga|Portugāle}} [[Brunu Fernandešs]]
|-
|''Newcastle United''
|{{flaga|ENG}} [[Edijs Hovs]]
|{{flaga|BRA}} [[Brunu Gimaraiss]]
|-
|''Nottingham Forest''
|{{flaga|Portugāle}} [[Nunu Ešpiritu Santu]]
|{{flaga|ENG}} [[Raiens Jeitss]]
|-
|''Sunderland''
|{{flaga|FRA}} [[Režiss Lebriss]]
|{{flaga|SUI}} [[Granits Džaka]]
|-
|''Tottenham Hotspur''
|{{flaga|DEN}} [[Tomass Franks]]
|{{flaga|ARG}} [[Kristians Romero]]
|-
|''West Ham United''
|{{flaga|ENG}} [[Greiems Poters]]
|{{flaga|ENG}} [[Džerods Bouens]]
|-
|''Wolverhampton Wanderers''
|{{flaga|Portugāle}} [[Vitors Pereira]]
|{{flaga|Portugāle}} [[Toti Gomešs]]
|}

== Ārējās saites ==

* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.premierleague.com}} {{en ikona}}
{{Futbols-aizmetnis}}
[[Kategorija:Anglijas futbola Premjerlīga]]
[[Kategorija:2025. gads futbolā]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā]]</text>
      <sha1>kjgf907dresgepswbkaovcnqem4r2fe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džerels Kvansā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610509</id>
    <revision>
      <id>4472055</id>
      <parentid>4340614</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:08:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2770" sha1="d8bzc13jy08f7tnksm83cehc9kfuk6u" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|1|29}}
| birth_place = 
| caps1 = 30
| caps2 = 16
| caps3 = 28
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Voringtona}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]]
| goals1 = 2
| goals2 = 0
| goals3 = 4
| height = 190
| image = Jarell Quansah 06042025 (1).jpg
| caption = Džerels Kvansā 2025. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalyears2 = 2019—2020
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džerels Kvansā
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2023—2025
| years2 = 2023
| years3 = 2025—
| nationalcaps3 = 1
| nationalcaps4 = 8
| nationalcaps5 = 7
| nationalcaps6 = 14
| nationalcaps7 = 1
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 1
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20
| nationalteam6 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalteam7 = {{fb|ENG}}
| nationalyears7 = 2025—
| nationalgoals7 = 0
| nationalyears3 = 2021
| nationalyears4 = 2021—2022
| nationalyears5 = 2023
| nationalyears6 = 2023—2025
}}
'''Džerels Amorins Kvansā''' ({{Val|en|Jarell Amorin Quansah}}, dzimis {{Dat|2003|1|29}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Kvansā spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]].

Iepriekš spēlējis Anglijas komandās ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' un ''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''.

[[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] sastāvā debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024—25]]
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kvansā, Džerels}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Češīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bristol Rovers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>d8bzc13jy08f7tnksm83cehc9kfuk6u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Morgans Rodžerss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611151</id>
    <revision>
      <id>4472064</id>
      <parentid>4471188</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:25:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472064</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4081" sha1="rtkhfav0xz99uy4fpmucz21vgxuskec" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 0
| caps3 = 25
| clubnumber = 27
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Lincoln City F.C.|Lincoln City]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Heilsovena}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 6
| height = 187
| image = St. Louis City vs Aston Villa (Jul 2025) 18.jpg
| caption = Morgans Rodžerss 2025. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 5
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|5|23|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|5|23|sk|bez}}
| name = 
| playername = Morgans Rodžerss
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019
| years2 = 2019—2023
| years3 = 2021
| nationalcaps3 = 15
| nationalcaps4 = 8
| nationalcaps5 = 4
| nationalcaps6 = 7
| nationalgoals3 = 9
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 1
| nationalgoals6 = 4
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20
| nationalteam6 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalyears4 = 2019—2020
| nationalyears5 = 2021—2022
| nationalyears6 = 2024
| years4 = 2021—2022
| caps4 = 14
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]]
| years5 = 2023
| caps5 = 26
| goals5 = 2
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]
| years6 = 2023—2024
| caps6 = 26
| goals6 = 2
| years7 = 2024—
| caps7 = 85
| goals7 = 21
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| nationalteam7 = {{fb|ENG}}
| nationalyears7 = 2024—
| nationalcaps7 = 13
| nationalgoals7 = 1
}}
'''Morgans Eliots Rodžerss''' ({{Val|en|Morgan Elliot Rogers}}, dzimis {{Dat|2002|7|26}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Rodžerss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''.

Rodžerss ir ''[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]'' akadēmijas audzēknis. 2019. gadā pievienojies ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', tomēr tur nevienu spēli neaizvadīja. Ticis izīrēts ''[[Lincoln City F.C.|Lincoln City]]'', ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]'' un ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'' komandām, bet 2023. gadā pārcēlies uz ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]''. 2024. gadā pievienojies ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''.

[[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].
== Sasniegumi ==
'''Aston Villa'''
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Rodžerss, Morgans}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietummidlendas grāfistē dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lincoln City F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>rtkhfav0xz99uy4fpmucz21vgxuskec</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augškatanga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615294</id>
    <revision>
      <id>4471901</id>
      <parentid>4369147</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T03:36:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Bâtiment_Assemblée_Provinciale_du_Haut-Katanga_-_Extérieur.jpg&quot;, jo [[c:User:Ziv|Ziv]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Bâtiment Assemblée Provinciale du Haut-Katanga - Extérieur.jpg|]]).</comment>
      <origin>4471901</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2757" sha1="0072le1u629g5kvt5dw19dfz9dh0vo9" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name                   = Augškatanga
|official_name          = ''Haut-Katanga''&lt;br/&gt;''Katanga Juu''
|settlement_type        = province
| image_skyline =
| imagesize = 
| image_caption = Provinces asamblejas ēka
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
|image_map              = Democratic Republic of the Congo (26 provinces) - Haut-Katanga.svg
|map_caption            = Augškatangas province Kongo Demokrātiskajā Republikā
|subdivision_type       = Valsts
|subdivision_name       = {{COD}}
|official_language      = [[franču valoda]], [[svahili]]
|capital_type           = Centrs
|capital                = [[Lubumbaši]]
|largest_city           = 
|established_title      = Dibināta
|established_date       = 2015
|established_title1     = 
|established_date1      = 
|leader_title           = 
|leader_name            = 
|parts_type = Iedalījums
|parts=8
|p1 = '''2 lielpilsētas'''
|p2 = [[Likasi]]
|p3 = [[Lubumbaši]]
|p4 = '''6 teritorijas'''
|p5 = Kipuši
|p6 = Sakanija
|p7 = Kasenga
|p8 = Mitvaba
|p9 = Pveto
|p10= Kambove
|area_total_km2         = 132425
|population_as_of       = 2019
|population_total       = 5378000
|population_density_km2 = auto
| population_blank02_title = Tautas
| population_blank02 = [[balambi]], [[balali]], [[baauši]], [[ababembi]], [[bakaondi]], [[balubi]], [[bataabvi]], [[babvili]]
|timezone        = [[Centrālāfrikas laiks|CAT]]
|utc_offset      = +2
| timezone_DST   = 
| utc_offset_DST = 
|blank_name      = [[ISO 3166]]
|blank_info      = CD-HK
|blank1_name     = 
|blank1_info     = 
| blank2_name    = 
| blank2_info    = 
| website        = 
}}
'''Augškatangas province''' ({{val|fr|Province du Haut-Katanga}}, {{val|sw|Mkoa wa Katanga Juu}}) ir province [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]. Atrodas valsts dienvidaustrumos vēsturiskajā [[Katanga]]s reģionā, robežojas austrumos un dienvidos ar [[Zambija|Zambiju]], rietumos — ar [[Lualaba (province)|Lualabu]] un [[Augšlomami]], bet ziemeļos — ar [[Tangaņika (province)|Tangaņiku]]. Lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs ir [[Lubumbaši]]. Administratīvi province dalās 2 lielpilsētās (Lubumbaši un [[Likasi]]) un 6 teritorijās. Province izveidota 2015. gadā, sadalot bijušo Katangas provinci.&lt;ref&gt;[https://www.radiookapi.net/actualite/2015/07/16/le-katanga-officiellement-demembre-en-quatre-nouvelles-provinces &quot;Le Katanga officiellement démembré en quatre nouvelles provinces&quot;. ''Radio Okapi'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Kongo DR provinces}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>0072le1u629g5kvt5dw19dfz9dh0vo9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:VoxMariae</title>
    <ns>3</ns>
    <id>615549</id>
    <revision>
      <id>4471644</id>
      <parentid>4370517</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T15:07:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ternarius</username>
        <id>25135</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:VidiAquam]] uz [[Dalībnieka diskusija:VoxMariae]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/VidiAquam|VidiAquam]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/VoxMariae|VoxMariae]]&quot;</comment>
      <origin>4370517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="ddks5a8qe91880ul9f37csz36pnsr21" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=VidiAquam}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 17.43 (EET)</text>
      <sha1>ddks5a8qe91880ul9f37csz36pnsr21</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Goma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616344</id>
    <revision>
      <id>4471997</id>
      <parentid>4374369</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:34:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Camp_de_déplacer_Bushagara.jpg&quot;, jo [[c:User:Yann|Yann]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:L|Copyright violation]]: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=564722375757821&amp;set=pb.100066601907230.-2207520000&amp;type=3&amp;local</comment>
      <origin>4471997</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3660" sha1="gdoz6qtnbvoqvu0z49wv625y19s0f3w" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Goma
| official_name = ''Goma''
| settlement_type = lielpilsēta
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Goma - North Kivu (20874585058).jpg
| image2 = Goma, office 1.jpg
| image3 =
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = 
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
| motto = 
| pushpin_map = Kongo Demokrātiskā Republika
| mapsize = 
| map_caption =
| coordinates_region = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{COD}}
| subdivision_type1 = Province
| subdivision_name1 = [[Ziemeļkivu]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
 | seat_type                = Administratīvais centrs
 | seat                     = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1892
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = pilsēta
| area_total_km2 = 75.72
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2024
| population_total = 782000
| population_urban = 
| population_metro = 2000000
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| area_footnotes = 
| timezone = [[Centrālāfrikas laiks|CAT]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
 | latd  = 1 | latm  = 40 | lats  = 46 | latNS  = S
 | longd = 29 | longm = 14 | longs = 01 | longEW = E
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 1489
| elevation_max_m = 
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = 
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Goma''' ([[franču valoda|franču]] un {{val|sw|Goma}}) ir pilsēta [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], [[Ziemeļkivu]] provinces ''de jure'' administratīvais centrs un trešā lielākā pilsēta. Atrodas provinces dienvidaustrumos starp [[Kivu ezers|Kivu ezeru]] dienvidos un [[Ņiragongo]] vulkānu ziemeļos.

== Vēsture ==
Goma ir sena apdzīvota vieta tirdzniecības ceļā starp [[Centrālā Āfrika|Centrālo Āfriku]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] piekrasti; tās nosaukums cēlies no [[Bantu valodas|bantu valodu]] ''ngoma'' — ‘bungas’. 1910. gadā ar Briseles vienošanos starp [[Beļģija|Beļģiju]], [[Vācija|Vāciju]] un [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] Goma nostiprināta kā Beļģijas īpašums un attīstījās kā reģionāls administratīvais centrs. 1925. gadā ziemeļos no pilsētas izveidots [[Alberta nacionālais parks]]. 1993. gadā dibināta Gomas universitāte. Pilsēta smagi cietusi [[Pirmais Kongo karš|Pirmā]] (1996–1997) un [[Otrais Kongo karš|Otrā Kongo kara]] (1998–2002) laikā, kad šeit ieplūda daudz bēgļu, kā arī 2002. gada Ņiragongo vulkāna izvirdumā. Pilsētas iedzīvotāju skaits strauji audzis no 78 tūkstošiem 1984. gadā līdz 250 tūkstošiem 2004. gadā un 780 tūkstošiem 2024. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.macrotrends.net/cities/205453/goma/population#:~:text=The%20metro%20area%20population%20of,a%206.19%25%20increase%20from%202017.  Goma, Republic of Congo Metro Area Population 1950-2024, ''Macrotrends.net'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kongo DR pilsētas]]</text>
      <sha1>gdoz6qtnbvoqvu0z49wv625y19s0f3w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4472002</id>
      <parentid>4471997</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:45:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4472002</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3660" sha1="7fzx8jmrp6bxf4lxrkirtgdo23uctbm" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Goma
| official_name = ''Goma''
| settlement_type = lielpilsēta
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 2/2/2/2
| image1 = Goma - North Kivu (20874585058).jpg
| image2 = Goma, office 1.jpg
| image3 =
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = 
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
| motto = 
| pushpin_map = Kongo Demokrātiskā Republika
| mapsize = 
| map_caption =
| coordinates_region = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{COD}}
| subdivision_type1 = Province
| subdivision_name1 = [[Ziemeļkivu]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
 | seat_type                = Administratīvais centrs
 | seat                     = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1892
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = pilsēta
| area_total_km2 = 75.72
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2024
| population_total = 782000
| population_urban = 
| population_metro = 2000000
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| area_footnotes = 
| timezone = [[Centrālāfrikas laiks|CAT]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
 | latd  = 1 | latm  = 40 | lats  = 46 | latNS  = S
 | longd = 29 | longm = 14 | longs = 01 | longEW = E
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 1489
| elevation_max_m = 
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = 
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Goma''' ([[franču valoda|franču]] un {{val|sw|Goma}}) ir pilsēta [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], [[Ziemeļkivu]] provinces ''de jure'' administratīvais centrs un trešā lielākā pilsēta. Atrodas provinces dienvidaustrumos starp [[Kivu ezers|Kivu ezeru]] dienvidos un [[Ņiragongo]] vulkānu ziemeļos.

== Vēsture ==
Goma ir sena apdzīvota vieta tirdzniecības ceļā starp [[Centrālā Āfrika|Centrālo Āfriku]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] piekrasti; tās nosaukums cēlies no [[Bantu valodas|bantu valodu]] ''ngoma'' — ‘bungas’. 1910. gadā ar Briseles vienošanos starp [[Beļģija|Beļģiju]], [[Vācija|Vāciju]] un [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] Goma nostiprināta kā Beļģijas īpašums un attīstījās kā reģionāls administratīvais centrs. 1925. gadā ziemeļos no pilsētas izveidots [[Alberta nacionālais parks]]. 1993. gadā dibināta Gomas universitāte. Pilsēta smagi cietusi [[Pirmais Kongo karš|Pirmā]] (1996–1997) un [[Otrais Kongo karš|Otrā Kongo kara]] (1998–2002) laikā, kad šeit ieplūda daudz bēgļu, kā arī 2002. gada Ņiragongo vulkāna izvirdumā. Pilsētas iedzīvotāju skaits strauji audzis no 78 tūkstošiem 1984. gadā līdz 250 tūkstošiem 2004. gadā un 780 tūkstošiem 2024. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.macrotrends.net/cities/205453/goma/population#:~:text=The%20metro%20area%20population%20of,a%206.19%25%20increase%20from%202017.  Goma, Republic of Congo Metro Area Population 1950-2024, ''Macrotrends.net'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kongo DR pilsētas]]</text>
      <sha1>7fzx8jmrp6bxf4lxrkirtgdo23uctbm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616374</id>
    <revision>
      <id>4471959</id>
      <parentid>4448777</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:31:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471959</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10988" sha1="1l615di34jkv2hi3jppb6uepo8xkl44" xml:space="preserve">{{militāras vienības infokaste
|unit_name= ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja
|image= Joint Chiefs of Staff seal (2).svg
|image_size=200px
|caption= ASV Apvienotās štāba priekšnieku komitejas emblēma
|dates=1942–pašlaik
|countries={{ASV}} 
|allegiance=[[ASV Aizsardzības departaments]]
|branch=
|type= [[Štābs|Apvienotie štābi]]
|role= Konsultatīvā padome, kas sniedz profesionālas militārās konsultācijas aizsardzības ministram un prezidentam
|size= 8 locekļi
|command_structure=
|garrison= [[Pentagons]]
|garrison_label=
|nickname=
|patron=
|motto=
|colors=
|colors_label=
|march=
|mascot=
|equipment=
|equipment_label=
|battles=
|anniversaries=
|decorations=
|battle_honours=
|disbanded=
|flying_hours=
|website=
&lt;!-- Commanders --&gt;
|commander1=[[Dens Keins]] 
|commander1_label= ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšnieks
|commander2=[[Kristofers Mahoni]] 
|commander2_label=Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāja vietnieks
&lt;!-- Insignia --&gt;
|identification_symbol=
|identification_symbol_label=
|identification_symbol_2=
|identification_symbol_2_label=
|identification_symbol_3=
|identification_symbol_3_label=
|identification_symbol_4=
|identification_symbol_4_label=
&lt;!-- Aircraft --&gt;
|aircraft_attack=
|aircraft_bomber=
|aircraft_electronic=
|aircraft_fighter=
|aircraft_helicopter=
|aircraft_helicopter_attack=
|aircraft_helicopter_cargo=
|aircraft_helicopter_multirole=
|aircraft_helicopter_observation=
|aircraft_helicopter_transport=
|aircraft_helicopter_utility=
|aircraft_interceptor=
|aircraft_patrol=
|aircraft_recon=
|aircraft_trainer=
|aircraft_transport=
}}
'''ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja''' ({{val|en|Joint Chiefs of Staff}}, JCS) ir galvenā [[ASV Bruņotie spēki|ASV bruņoto spēku]] plānošanas un vadības institūcija.
[[Attēls:Members of the Joint Chiefs of Staff (United States) pose for a photo in the Pentagon on September 11, 2025.jpg|thumb|Apvienotā štābu priekšnieku komiteja 2025. gada septembrī]]
Komiteju veido augstākie virsnieki (ģenerāļi vai admirāļi), kas pārstāv visus ASV bruņoto spēku atzarus:
* Komitejas priekšsēdētājs;
* Priekšsēdētāja vietnieks;
*[[Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks|ASV armijas štāba priekšnieks]];
* ASV gaisa spēku štāba priekšnieks;
* Kosmosa operāciju priekšnieks;
* Jūras operāciju priekšnieks;
* ASV jūras kājnieku korpusa komendants;
* Nacionālās gvardes pārvaldes komandieris.

Komiteja tika izveidota ar Nacionālās drošības likumu, kas arī izveidoja vienotu Aizsardzības departamentu, lai aizstātu Armijas un Jūras spēku departamentus. Komitejas locekļu galvenais uzdevums ir konsultēt Jūras spēku, Gaisa spēku un Sauszemes spēku aizsardzības ministra vietniekus; komitejas priekšsēdētājs pilda arī prezidenta, aizsardzības ministra, Nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes padomnieka pienākumus.

Kopš 1986. gada komitejas atbildība par tiešu operatīvo un taktisko vadību un karaspēka kontroli kaujas zonās ir atcelta. Karaspēka grupu (spēku) operatīvā un taktiskā vadība operāciju zālēs ir nodota teātra operatīvo štābu priekšniekiem, kuri kaujas pavēles saņem tieši no aizsardzības ministra un prezidenta, ASV bruņoto spēku virspavēlnieka. Apvienotā štāba priekšnieku komiteja saglabā operatīvās un stratēģiskās plānošanas funkcijas, sagatavo ziņojumus virspavēlniekam un aizsardzības ministram, organizē kaujas apmācību un izglītību visu bruņoto spēku atzaru personālam un nodrošina ASV militāro grupu (spēku) kaujas gatavību globālajos operāciju karadarbības teātros.

Līdzīgas organizācijas pastāv [[Nāciju Sadraudzība|Britu Sadraudzībā]] — Apvienotā štābu priekšnieku komitejas.

Strādājot par Apvienotā štābu priekšnieku komitejas priekšnieku vai priekšsēdētāja vietnieku, armijas štāba priekšnieku, jūras kājnieku korpusa komandieri, jūras operāciju priekšnieku, gaisa spēku štāba priekšnieku vai krasta apsardzes komandieri, pamatalga ir 18 808,20 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] mēnesī,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.dfas.mil/MilitaryMembers/payentitlements/Pay-Tables/Basic-Pay/CO/|title=Basic Pay – Officers Effective January 1, 2025|publisher=Defense Finance and Accounting Service|date=1 January 2025|access-date={{dat|2025|12|07||bez}}|archive-date={{dat|2025|07|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250724022108/https://www.dfas.mil/militarymembers/payentitlements/Pay-Tables/Basic-Pay/CO/}}&lt;/ref&gt; kā arī 4000 ASV dolāru personīgā naudas piemaksa gadā.

== Pašreizējais sastāvs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Pozīcija komitejā
!Attēls
!Vārds
!Karaspēka veids
!Laiks komitejā
!Кurš nominēja
!Karogs
|-
|[[ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšnieks]]
|[[Attēls:General John D. Caine.jpg|border|center|93x93px]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|[[Ģenerālis (ASV)]]&lt;br/&gt;'''[[Dens Keins]]'''
|[[Attēls:Flag of the United States Air Force.svg|22px]] [[ASV Gaisa spēki]]
|style=&quot;text-align:center&quot;| {{dat|2025|4|11}}
|style=&quot;text-align:center&quot;| [[Donalds Tramps]]
|[[Attēls:Flag of the Chairman of the U.S. Joint Chiefs of Staff.svg|100px]]
|-
|[[Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāja vietnieks]]
|[[Attēls:Gen Christopher J. Mahoney (3).jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;| [[Ģenerālis (ASV)|Ģenerālis]]&lt;br/&gt;'''[[Kristofers Mahoni]]'''
|[[Attēls:Seal of the United States Marine Corps.svg|22px]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2025|10|1}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|[[Donalds Tramps]]
|[[Attēls:Flag of the Vice Chairman of the Joint Chiefs of Staff.svg|100px]]
|-
|[[Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks]]
|[[Attēls:GEN Randy A. George.jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Ģenerālis&lt;br/&gt;'''[[Rendijs Džordžs]]'''
|[[Attēls:Flag of the United States Army.svg|22px]] [[ASV Armija]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2023|8|4}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|[[Džo Baidens]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of Staff of the United States Army.svg|100px]]
|-
|[[ASV Jūras kājnieku korpusa komandants]]
|[[Attēls:Gen Smith Official Photo V1.jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Ģenerālis&lt;br/&gt;'''[[Ēriks Smits (ģenerālis)|Ēriks Smits]]'''
|[[Attēls:Seal of the United States Marine Corps.svg|22px]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2023|7|10}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|Džo Baidens
|[[Attēls:Flag of the Commandant of the United States Marine Corps.svg|100px]]
|-
|[[Jūras operāciju priekšnieks]]
|[[Attēls:Admiral Daryl L. Caudle (U.S. Fleet Forces Command).jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Admirālis&lt;br/&gt;'''[[Derils Kodls]]'''
|[[Attēls:Flag of the United States Navy.svg|22px]] [[ASV Jūras kara flote]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2025|8|25}}
|style=&quot;text-align:center&quot;| Donalds Tramps
|[[Attēls:Flag of the United States Chief of Naval Operations.svg|100px]]
|-
|[[ASV gaisa spēku štāba priekšnieks]]
|[[Attēls:Gen Kenneth S. Wilsbach (4) (cropped).jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Ģenerālis&lt;br/&gt;'''[[Kenets Stefens Vilsbahs]]'''
|[[Attēls:Flag of the United States Air Force.svg|22px]] [[ASV Gaisa spēki]]
|style=&quot;text-align:center&quot;| {{dat|2025|11|3}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|Donalds Tramps
|[[Attēls:Flag of the Chief of Staff of the United States Air Force.svg|100px]]
|-
|[[Kosmosa operāciju priekšnieks]]
|[[Attēls:Gen B. Chance Saltzman.jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Ģenerālis&lt;br/&gt;'''[[Bredlijs Čens Soltcmens]]'''
|[[Attēls:Seal of the United States Space Force.svg|22px]] [[ASV Kosmiskie spēki]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2022|11|2}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|Džo Baidens
|[[Attēls:Flag of the Chief of Space Operations.svg|100px]]
|-
|[[Nacionālās gvardes pārvaldes komandieris]]
|[[Attēls:Gen Steven S. Nordhaus.jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Ģenerālis&lt;br/&gt;'''[[Stīvens Skots Nordhauzs]]'''
|[[Attēls:Seal of the United States National Guard.svg|22px]] [[ASV Nacionālā gvarde]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2024|10|2}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|Džo Baidens
|[[Attēls:Flag_of_the_National_Guard_Bureau.svg|100px]]
|}

==== Komitejas loceklis ''de facto''====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Pozīcija komitejā
!Attēls
!Vārds
!Karaspēka veids
!Laiks komitejā
!Кurš nominēja
!Karogs
|-
|[[Amerikas Savienoto Valstu Krasta apsardzes komandants]]&lt;ref&gt;{{Cite web|title=The Coast Guard: America's Oldest Maritime Defenders {{!}} GoCoastGuard.com|url=https://www.gocoastguard.com/about-the-coast-guard/learn-the-history|access-date=22 May 2021|website=www.gocoastguard.com}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:ADM Kevin E. Lunday (3).jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;| [[Admirālis (ASV)|Admirālis]] [[Kevins Landijs]]
|[[Attēls:US-CoastGuard-Seal.svg|22px]] [[ASV Krasta apsardze]]
|style=&quot;text-align:center&quot;| {{dat|2025|1|21}}
|style=&quot;text-align:center&quot;| [[Donalds Tramps]]
|[[Attēls:Flag of the Commandant of the United States Coast Guard.svg|100px]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
* Gillespie, Robert M. ''The Joint Chiefs of Staff and the Escalation of the Vietnam Conflict, 1964–1965''. Masters Thesis, Clemson University, 1994. {{Oclc|32515894}}.
* Joint Chiefs of Staff. ''Organizational Development of the Joint Chiefs of Staff, 1942–1987''. Joint Secretariat, Joint Chiefs of Staff, 1988.
* Jordan, Jonathan W., ''American Warlords: How Roosevelt's High Command Led America to Victory in World War II'' (NAL/Caliber 2015).
* McMaster, H. R. ''Dereliction of Duty: Lyndon Johnson, Robert McNamara, the Joint Chiefs of Staff, and the Lies That Led to Vietnam''. New York: HarperCollins, 1997.
* Perry, Mark. ''Four Stars: The Inside Story of the Forty-Year Battle Between the Joint Chiefs of Staff and America's Civilian Leaders''. New York: Houghton Mifflin, 1989, {{ISBN|0-395-42923-4}}.
* Rearden, Steven L. ''History of the Office of the Secretary of Defense''. Two vols. Washington, D.C.: Historical Office, Office of the Secretary of Defense, 1984.
* Schnabel, James F. [https://archive.org/details/historyofjointch0000unse ''History of the Joint Chiefs of Staff: The Joint Chiefs of Staff and National Policy 1945–1947. Volume I'']. Washington, D.C.: Joint History Office, The Joint Staff, 1996.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.ibiblio.org/hyperwar/USN/ref/Joint/index.html ''Joint Action of the Army and the Navy''] (1935 Joint Board publication)
* [https://archive.org/details/joint-chiefs Joint Chiefs of Staff] on the [[Internet Archive]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārisms ASV]]
[[Kategorija:ASV Aizsardzības departaments]]</text>
      <sha1>1l615di34jkv2hi3jppb6uepo8xkl44</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4471810</id>
      <parentid>4471366</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:27:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maijs */</comment>
      <origin>4471810</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="86960" sha1="b199h1vi3odtt8d7zaw7qop5maxg28s" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12–14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svastījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet [[Latgale|Latgales]] dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējāmiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, [[Rīga|Rīgas]] centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, [[Jelgava|Jelgavas]] apkārtnē tika reģistrēti arī kādi zibens uzplaksnījumi. Visstiprāk nolija [[Stende|Stendē]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>b199h1vi3odtt8d7zaw7qop5maxg28s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4472023</id>
      <parentid>4471022</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:18:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4472023</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6142" sha1="gae2ica6a19vl4uoljt00kky4e142o5" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>gae2ica6a19vl4uoljt00kky4e142o5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4472022</id>
      <parentid>4471021</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:17:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maijs */</comment>
      <origin>4472022</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20535" sha1="ehefwxuyo0stopx6xd74370qk7yeor1" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]] maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>ehefwxuyo0stopx6xd74370qk7yeor1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4472026</id>
      <parentid>4472022</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:24:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Maijs */</comment>
      <origin>4472026</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20537" sha1="qre7vihx5z0y06uh474k052cm825t65" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>qre7vihx5z0y06uh474k052cm825t65</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas karš (2026)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624518</id>
    <revision>
      <id>4471932</id>
      <parentid>4455634</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:00:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Norise */</comment>
      <origin>4471932</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18259" sha1="hhiatt0om2xrffqo7kscgbv5udshilz" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Irānas karš (2026)
| partof            = 
| image             = 
| caption           = 
| date              = {{dat|2026|2|28|N}} — pašlaik
| place             = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]]
| result            = 
| combatant1        = {{Izraēla}}&lt;br /&gt;{{ASV}}
| combatant2        = {{Irāna}}&lt;br /&gt;''[[Hezbollah]]''&lt;br /&gt;[[Hutieši]]&lt;br&gt; [[Irāka]]s Tautas mobilizācijas spēki
| combatant3        = Tikai aizsardzības darbības:&lt;br /&gt;{{Azerbaidžāna}}&lt;br /&gt; {{AAE}}&lt;br /&gt;{{Apvienotā Karaliste}}&lt;br /&gt;{{Bahreina}}&lt;br /&gt;{{Francija}}&lt;br /&gt;{{Grieķija}}&lt;br /&gt;{{Jordānija}}&lt;br /&gt;{{Katara}}&lt;br /&gt;{{Kuveita}}&lt;br /&gt;{{Omāna}}&lt;br /&gt; {{Saūda Arābija}}&lt;br /&gt; {{Sīrija}}&lt;br /&gt;{{Turcija}}
}}

'''2026. gada Irānas karš''' ir [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas kara]] turpinājums, kas atsākās 2026. gada 28. februārī ar [[ASV]] un [[Izraēla]]s gaisa triecieniem ({{val-en|Operation Epic Fury}} — “Episkās dusmas”) pa [[Irāna]]s pilsētām.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz to, Irāna veica gaisa uzbrukumus Izraēlai, kā arī ASV un citu [[NATO]] valstu militārajiem objektiem [[AAE]], [[Bahreina|Bahreinā]], [[Katara|Katarā]] un [[Kuveita|Kuveitā]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Jordānija|Jordānijā]], [[Kipra|Kiprā]], [[Omāna|Omānā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un [[Sīrija|Sīrijā]].

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Abraham Lincoln Carrier Strike Group Conducts Photo Exercise.jpg|thumb|left|upright=1.0|ASV karakuģi [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]] pirms uzbrukuma sākuma 2026. gada 6. februārī]]
2025. gada jūnijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] veica triecienus pa [[Irānas kodolprogramma]]s objektiem, pēc 12 dienām karojošās puses noslēdza pamiera vienošanos. 2026. gada februārī ASV un Irāna atsāka sarunas [[Ženēva|Ženēvā]] par kodolieroču programmas apturēšanu. Pēdējās sarunas starp [[Vašingtona|Vašingtonu]] un [[Teherāna|Teherānu]] par Irānas kodolprogrammu notika 7. februārī [[Omāna|Omānā]]. Pēc sarunām Irānas ārlietu ministrs [[Abass Aragči]] paziņoja, ka Islāma republika negrasās atteikties no [[urāna bagātināšana]]s miermīlīgiem nolūkiem un neapturēs tās ballistisko raķešu programmu, uzsverot, ka tas ir aizsardzības jautājums. ASV uz [[Persijas līcis|Persijas līci]] nosūtīja vairākus aviācijas bāzes kuģus un papildu militāros spēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.02.2026-spriedze-starp-asv-un-iranu-aug-vasingtona-uz-persijas-lici-nosuta-vel-vienu-aviacijas-bazes-kugi.a634545/ Spriedze starp ASV un Irānu aug – Vašingtona uz Persijas līci nosūta vēl vienu aviācijas bāzes kuģi] lsm.lv 13.02.2026&lt;/ref&gt;

== Norise ==
[[Attēls:U.S. Forces Launch Operation Epic Fury.webm|thumb|left|upright=1.0|28. februāra uzbrukums no ASV karakuģiem]]
[[Attēls:Op epic fury timeline 100hrs - pentagon - mar4 - straight.jpg|thumb|Gaisa triecienu vietas Irānā un Tuvo Austrumu valstīs pirmajās kara dienās.]]
28. februāra rītā amerikāņu kara lidmašīnas pacēlās no ASV karabāzēm [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Izraēlas valdības vadītājs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju. Izraēlas raķete trāpīja meiteņu skolai pie Irānas militārās bāzes [[Mīnāba]]s pilsētā [[Hormozgāna]]s ostānā, kur nogalināja vismaz 63 cilvēkus, vēl vairāk nekā 90 ievainoja. Izraēlas amatpersonas paziņoja, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ājatollu [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]], prezidentu [[Masuds Pezeškiāns|Masudu Pezeškiānu]] un citiem. 
Irāna veica atbildes triecienus pa ASV militārajām bāzēm [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]], [[Bahreina]]s, [[Katara]]s un [[Kuveita]]s teritorijā, notriektās raķetes atlūzas nokrita [[Abū Dabī]] rajonā, kur gāja bojā viens cilvēks. Izraēlas armija vēstīja, ka Irāna palaida raķetes arī uz Izraēlu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-asv-un-izraela-sakusas-triecienus-iranai-lai-panaktu-valdosa-rezima-krisanu.a636801/ ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai, lai panāktu valdošā režīma krišanu] lsm.lv 28.02.2026&lt;/ref&gt;

Sestdienas vakarā kļuva zināms, ka ASV un Izraēlas triecienos viņa rezidencei Teherānā gājis bojā [[Irānas Augstākais vadītājs]] [[ājatolla]] [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]]. Izraēlas armija izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka iznīcināti arī septiņi Irānas bruņoto spēku līderi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-izraela-un-asv-zino-par-iranas-vadona-hameneji-iznicinasanu.a636841/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Izraēla un ASV ziņo par Irānas vadoņa Hāmenejī iznīcināšanu] lsm.lv 28.02.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz svētdienu Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Kļuva zināms, ka nogalinātas vismaz 40 Irānas amatpersonas, tostarp [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargu korpusa]] komandieris Muhammads Pakpūrs, Irānas armijas štāba priekšnieks Abdolrahims Musavi, aizsardzības ministrs Azizs Nasirzadehs un Hāmenejī padomnieks Ali Šamkhani. Irānas Sarkanā Pusmēness pārstāvji paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināts 201 cilvēks, bet vēl 747 ievainoti, triecieni skāra 24 no 31 Irānas provinces.
Izraēlas ārkārtas dienesti ziņoja, ka Telavivā sagrauta daudzdzīvokļu ēka, nogalināta viena sieviete, bet 120 cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Irāna uz AAE palaida 137 raķetes un 209 dronus, bojā gāja vismaz viens cilvēks Abū Dabī, bet četri cilvēki guva ievainojumus [[Dubaija]]s lidostā. Irāna uz Kataru palaida 65 raķetes un 12 dronus, ievainojumus guva astoņi cilvēki. Irānas dronu apšaudēs cieta arī [[Omāna]]s galvenā osta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-iranas-mediji-apstiprina-valsts-lideris-ajatolla-ali-hameneji-ir-nogalinats.a636845/ Irānas mediji apstiprina: Valsts līderis ājatolla Alī Hāmenejī ir nogalināts] lsm.lv 01.03.2026&lt;/ref&gt;

1. martā Izraēlas armija paziņoja, ka operācijas pirmajā triecienā vienas minūtes laikā iznīcinājusi 40 Irānas režīma komandierus un līderus. Irāna apstiprināja, ka Aizsardzības padomes sēdes laikā esot nogalināts policijas izlūkošanas nodaļas priekšnieks Golāmreza Rezāījāns un bijušais [[Irānas prezidents]] [[Mahmūds Ahmadīnežāds]], vēlāk šo paziņojumu atsauca. Irānas varasiestādes paziņoja arī par [[Pagaidu vadības padome|pārejas vadības padome]]s izveidi, kas valsti vadīs līdz jauna augstākā līdera iecelšanai amatā. Tās sastāvā būs trīs cilvēki – valsts prezidents Masuds Pezeškiāns, Aizsardzības padomes loceklis Alīreza Arafī un Valsts tiesu varas vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-irana-tuvakajas-dienas-varetu-izveleties-jauno-garigo-lideri.a636884/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Irāna tuvākajās dienās varētu izvēlēties jauno garīgo līderi] lsm.lv 01.03.2026&lt;/ref&gt;

2. martā Izraēlas armija paziņoja, ka sākusi uzbrukumu ''[[Hizbullāh]]'' mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos ir nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-izraela-apsaudijusi-libanu-beirutas-priekspilsetu-pamet-tukstosiem-iedzivotaju.a636905/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Izraēla apšaudījusi Libānu; Beirūtas priekšpilsētu pamet tūkstošiem iedzīvotāju] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;
ASV armija informēja, ka pirmo 48 stundu laikā Irānā uzbrukusi vairāk nekā 1250 mērķiem, gaisa triecieni vērsti pret komandpunktiem, ballistisko raķešu palaišanas vietām, karakuģiem, zemūdenēm, kā arī pretkuģu raķešu baterijām. Naktī uz 3. martu notika  Irānas dronu uzbrukums ASV vēstniecībai Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-asv-aizvaditajas-dienas-irana-uzbrukusas-1250-merkiem.a637089/ ASV aizvadītajās dienās Irānā uzbrukušas 1250 mērķiem] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
Irānas trieciendrons &quot;''Shahed''&quot; uzbruka britu [[Akrotiri]] militārajai bāzei [[Kipra|Kiprā]], radot nelielus postījumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-kipra-evakueta-britu-karabaze-un-pafas-lidosta.a637053/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kiprā evakuēta britu karabāze un Pafas lidosta] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;
Irāna veica triecienus ASV Ali Al Salema aviobāzei Kuveitā, kā arī kuģiem Indijas okeānā, ka uzbrukumos izmantoja 15 spārnotās raķetes. Kuveita savējo apšaudes incidenta dēļ notrieca trīs ASV iznīcinātājus ''[[F-15 Eagle]]'', kas atbalstīja operāciju &quot;''Epic Fury''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-asv-amerikanu-iznicinatajus-kludas-del-notrieca-kuveitas-pretgaisa-aizsardziba.a637007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular ASV: Amerikāņu iznīcinātājus kļūdas dēļ notrieca Kuveitas pretgaisa aizsardzība] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;

6. martā Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka ɡaisa triecienu vilnī ar 50 iznīcinātājiem Teherānas centrā iznīcināts pazemes komandcentrs, kuru kā ārkārtas patvertni esot izmantojušas augstākās Irānas režīma amatpersonas. Krievija turpināja snieɡt Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos. [[ASV aizsardzības sekretārs|ASV aizsardzības ministrs]] [[Pīts Hegsets|Pīters Hegsets]] paziņoja, ka kopš kara sākuma ir iznīcināti vismaz 30 Irānas kara flotes kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.03.2026-tramps-pieprasa-iranas-bezierunu-kapitulaciju-teksta-tiesraides-arhivs.a637648/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Tramps pieprasa Irānas bezierunu kapitulāciju (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 06.03.2026&lt;/ref&gt;
7. martā Irāna paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināti vismaz 1332 civiliedzīvotāji. Irānas prezidents [[Masuds Pezeškiāns]] paziņoja, ka Irānas pagaidu vadības padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uzbrukumus kaimiņvalstīm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-iranas-prezidents-teherana-vairs-neistenos-triecienus-persijas-lica-valstim.a637860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Irānas prezidents: Teherāna vairs neīstenos triecienus Persijas līča valstīm] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
8. martā kļuva zināms, ka [[Ekspertu asambleja|Irānas Ekspertu asambleja]] par Irānas augstāko līderi izraudzījusi ājatollas Alī Hāmenejī dēlu [[Modžtaba Hāmenejī|Modžtabu Hāmenejī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2026-par-jauno-iranas-augstako-lideri-kluvis-nogalinata-hameneji-dels-modztaba-hameneji.a637958/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Par jauno Irānas augstāko līderi kļuvis nogalinātā Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī] lsm.lv 08.03.2026&lt;/ref&gt;
14. martā ASV ɡaisa spēki bombardēja [[Hārkas sala]]s militāros objektus, neiznīcināt naftas eksporta infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-asv-bombarde-iranai-strategisko-harkas-salu.a638858/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie ASV bombardē Irānai stratēģisko Hārkas salu] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;
15. martā kļuva zināms, ka Irānu atbalstošie Irākas militārie grupējumi veica vairākus uzbrukumus ASV karabāzēm Jordānijā un Irākā, kā arī [[Irākas Kurdistāna]]s reģionam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.03.2026-asv-un-izraelas-kara-pret-iranu-ierauta-ari-iraka-tai-uzbrukusas-abas-puses.a638610/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV un Izraēlas karā pret Irānu ierauta arī Irāka, tai uzbrukušas abas puses] lsm.lv 15.03.2026&lt;/ref&gt;

17. marta rītā notika trīs dronu un četru raķešu uzbrukums ASV vēstniecībai Bagdādē, un vismaz viens drons nogāzās tās iekšienē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-irakas-galvaspilseta-dronu-un-rakesu-triecieni.a639147/ Irākas galvaspilsētā – dronu un raķešu triecieni] lsm.lv 17.03.2026&lt;/ref&gt;
17. martā Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka gaisa triecienos Izraēlas armijai izdevies likvidēt Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Ali Laridžani un Irānas paramilitārās organizācijas &quot;Basidž&quot; vienības komandieri Golamrezu Suleimani.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-teksta-tiesraide-tramps-apgalvo-ka-nekada-nato-palidziba-amerikaniem-vairs-neesot-vajadziga.a639158/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular TEKSTA TIEŠRAIDE. Tramps apgalvo, ka nekāda NATO palīdzība amerikāņiem vairs neesot vajadzīga] lsm.lv 17.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Hormuza šauruma blokāde ===

Saskaņā 18. martā publicētajiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas datiem, aptuveni 20 000 jūrnieku bija iesprostoti aptuveni 3200 kuģos uz rietumiem no [[Hormuzs|Hormuza]] šauruma. Bet saskaņā ar dažādiem aģentūras AFP rīcībā esošiem datiem, kopš konflikta sākuma bija cietis vai par uzbrukuma mērķi kļuvis vismaz 21 kuģis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2026-teksta-tiesraide-irana-sola-atriebt-augstakas-nacionalas-drosibas-padomes-sekretara-navi.a639322/ Starptautiskā Jūrniecības organizācija apspriedīs kuģošanas drošību Tuvo Austrumu kara laikā] lsm.lv 18.03.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiers ==
Tramps draudēja, ka līdz 8. aprīļa plkst. 3 naktī (pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atvēršanai, bet pirms ultimāta termiņa beiɡām apstiprināja, ka ASV no Irānas saņēmušas 10 punktu priekšlikumu, kas uzskatāms par izpildāmu. Vēlāk ASV prezidents norādīja, ka uz galda esot 15 punktu darījums, no kuriem par lielāko daļu esot panākta vienošanās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-asv-un-irana-katra-pasludina-savu-uzvaru-kara-pamiers-nenozime-pilnigu-hormuza-sauruma-atversanu.a642062/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV un Irāna katra pasludina savu uzvaru karā; pamiers nenozīmē pilnīgu Hormuza šauruma atvēršanu] lsm.lv 08.04.2026&lt;/ref&gt;
Pamieru panāca ar [[Pakistāna]]s un Ķīnas palīdzību.

11. aprīlī ASV un Irānas delegācijas ieradās Pakistānas galvaspilsētā [[Islāmābāda|Islāmābādā]], lai uzsāktu sarunas par pastāvīgu konflikta noregulējumu. Izraēla turpināja bombardēt Libānu, apgalvojot, ka uz to neattiecas divu nedēļu pamiers.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2026-asv-un-iranas-miera-sarunas-vasingtona-cer-uz-pozitivu-iznakumu-teherana-ierodas-ar-neuzticibu.a642511/ ASV un Irānas miera sarunas: Vašingtona cer uz pozitīvu iznākumu, Teherāna ierodas ar neuzticību] lsm.lv 11.04.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīlī Izraēla un Libāna vienojās par desmit dienu pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-tramps-izraela-un-libana-vienojusas-par-desmit-dienu-pamieru.a643312/ Tramps: Izraēla un Libāna vienojušās par desmit dienu pamieru] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Irāna paziņoja par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2026-irana-pazino-par-hormuza-sauruma-atversanu-uz-pamiera-laiku.a643464/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Irāna paziņo par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku] lsm.lv 17.04.2026&lt;/ref&gt;

== Kara upuri ==
11. martā amerikāņu telekanāls [[CNN]] apkopoja bojāgājušo skaitu kopš kara sākumaː&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-pieaug-spriedze-hormuza-sauruma-savini-trapijusi-vairakiem-kugiem-11-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a638350/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pieaug spriedze Hormuza šaurumā; šāviņi trāpījuši vairākiem kuģiem 11. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;
* {{Irāna}}: nogalināti 1262 civiliedzīvotāji un 190 militārpersonas
* {{Libāna}}: nogalināti vismaz 570 cilvēki
* {{Irāka}}: nogalināti 18 šiītu militārā grupējuma &quot;Irākas Tautas mobilizācijas spēki&quot; locekļi, trīs Irānas kurdu kaujinieki un viens autonomā Kurdistānas apgabala drošības dienesta darbinieks
* {{Izraēla}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, Libānas dienvidos nogalināti divi Izraēlas karavīri
* {{Kuveita}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, tostarp seši {{ASV}} karavīri, divi Kuveitas karavīri un divi Kuveitas drošības dienestu darbinieki
* {{AAE}}: noɡalināti vismaz seši cilvēki, AAE, {{Pakistāna}}s, {{Nepāla}}s un {{Bangladeša}}s pilsoņi
* {{Saūda Arābija}}: nogalināti divi cilvēki, viens {{ASV}} karavīrs Prinča Sultāna gaisa spēku bāzē
* {{Bahreina}}: noɡalināti divi cilvēki
* {{Omāna}}: noɡalināts viens {{Indija}}s pilsonis, naftas tankkuģa apkalpes loceklis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:21. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Kari ar Irānu]]
[[Kategorija:Kari ar Izraēlu]]
[[Kategorija:Kari ar ASV]]</text>
      <sha1>hhiatt0om2xrffqo7kscgbv5udshilz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Severīns Aleksandrs Jensens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624556</id>
    <revision>
      <id>4471716</id>
      <parentid>4423352</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:53:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471716</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5309" sha1="qltzel647yrmmm094zdicdm6uj8l2sf" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|          vārds =  Severīns Jensens
|     vārds_orig = 
|         attēls = Severīns Jensens.jpeg
| att_nosaukums = Severīns Jensens, foto no Latvijas Universitātes studenta apliecības 1937. gadā
| dz_gads = 1912
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 28
| dz_vieta = Rīga
| zinātne = baltu filoloģija
| grāds = cand. phil.
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| darba_vietas = [[Rīgas Herdera institūts]]
| m_dat_alt = nezināms
}}
'''Severīns Aleksandrs Voldemārs Jensens''' ({{val|de|Severin Alexander Woldemar Jensen}}, dzimis {{dat|1912|09|28}} [[Rīga|Rīgā]] — miršanas laiks nezināms) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes baltu [[Filoloģija|filologs]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rirdance|first=Signe|date=2025-12-30|title=Andreja Geceļa pētnieku pēdās: aizmirstie filologi Emīlija Lāme un Severīns Jensens|url=https://journal.lu.lv/bf/article/view/3005|journal=Baltu Filoloģija|language=lv|volume=34|issue=2|pages=47–61|doi=10.22364/bf.34.2.03|issn=2592-9348}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Severīns Jensens dzimis ķīmiķa Bruno Jensena un Ksenijas Jensenas, dzimušas Šapošnikovas (''Xenia Jensen Schaposchnikou''), ģimenē, kristīts [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s draudzē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 7427. fonds Latvijas Universitāte, 1. apraksts, lieta 17857.&lt;/ref&gt;

Severīns Jensens 1930. gadā absolvēja [[Valsts vācu klasiskā ģimnāzija|Valsts vācu klasisko ģimnāziju]]. No 1931. līdz 1932. gadam viņš dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[4. Valmieras kājnieku pulks|Valmieras kājnieku pulkā]]. Dienesta atvaļinājumus pavadījis [[Lietuva|Lietuvā]], apgūstot [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodu]]. 1932. gadā viņš iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] un uzsāka baltu filoloģijas studijas. Severīns Jensens studijas Latvijas Universitātē beidza 1937. gadā. Kā norādīts 1938. gada izziņā, Severīna Jensena studiju noslēguma darba tēma bija &quot;Andreja Geceļa Dāvida dziesmu tulkojums“.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1938. gada septembrī Severīns Jensens uzsāka lektora darbu [[Rīgas Herdera institūts|Herdera institūtā]], kur pasniedza latviešu un lietuviešu valodas.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 4772. fonds Herdera institūts, 2. apraksts, lieta 69.&lt;/ref&gt; Vācbaltiešu izdevumā „Baltische Monatshefte“ 1939. gadā publicēta viņa recenzija par 1938. gadā [[Tartu]] publicēto 1622. gada „Agenda Parva Brunsbergae“ kritisko izdevumu, kurā Jensens izceļ tā nozīmi latviešu un igauņu seno rakstu pieminekļu analīzē, tomēr aizrāda, ka publicētajos faksimilos nav iekļautas latviešu un igauņu valodas marginālijas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jensen|first=Severin|date=1939|title=Agenda Parva Brunsbergae|journal=Baltische Monatshefte|volume=1|pages=61–62}}&lt;/ref&gt; Vasaras brīvlaikos 1938. un 1939. gadā papildinājies [[Kēnigsbergas Universitāte|Kēnigsbergas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

1938. gada decembrī Severīns Jensens stājās laulībā ar 1907. gada 19. februārī dzimušo Emmu Luīzi Šilingu (''Emma-Luise Schilling'').&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=03.23.1938|title=Kirchliche Nachrichten|journal=Rigasche Rundschau|volume=Nr. 276|pages=15}}&lt;/ref&gt;

1939. gada novembrī Severīns Jensens tika „atlaists no lektora vietas sakarā ar vācu tautības Latvijas pilsoņu Herdera institūta docentu un klausītāju [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|repatriāciju uz Vāciju]]“.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tā paša gada decembrī Aldara ielā 1/3 dzīvojošie rīdzinieki Severīns Jensens un Emma-Luīze Jensens tiek „atlaisti“ arī no Latvijas pilsonības un, domājams, ap šo laiku atstāj Latviju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=|title=Personu saraksts, kuras 5.c repatriācijas iec., saskaņā ar 1939.gada repatriācijas līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu repatriāciju, šī gada 5. decembrī atlaistas no Latvijas pavalstniecības.|work=Valdības Vēstnesis, Nr. 277, 4.|date=06.12.1939.}}&lt;/ref&gt;

Ar 1941. gadu datēta [[Poznaņa|Pozenē]] (Poznaņā) izdotā monogrāfija „Die deutschen Ortsnamen Lettlands“, Severīna Jensena doktora disertācija vācu valodā, kurā autors analizē vācu vietvārdu izcelsmi un izplatību Latvijā, kā arī to saistību ar baltu un lībiešu valodām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šī disertācija ir aizstāvēta 1940. gada 18. decembrī Frīdriha Vilhelma universitātē [[Vroclava|Breslavā]] (mūsdienās [[Vroclavas Universitāte]]).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Die deutschen Ortsnamen Lettlands. (Phil. Diss.)|last=Jensen|first=Severin|publisher=Posen: Friedrich-Wilhelms Universität zu Breslau.|year=1941}}&lt;/ref&gt;

Par Severīna Jensena dzīvi un darbību pēc Otrā pasaules kara trūkst ziņu. [[Vācijas Nacionālā bibliotēka|Vācijas Nacionālās bibliotēkas]] katalogā saistībā ar Severīna Jensena vārdu atrodama [[krievu valoda]]s mācību literatūra — [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] stāsta „Šinelis“ adaptācija, kas izdota 1955. gadā [[Minhene|Minhenē]], un 1961. gadā iznākusī krievu valodas lasāmgrāmata.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas filologi]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>qltzel647yrmmm094zdicdm6uj8l2sf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš V1030</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625355</id>
    <revision>
      <id>4471668</id>
      <parentid>4451754</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:54:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3575" sha1="9ebam61u8vatd4agfp9sbney7g1o9li" xml:space="preserve">{{Latvijas V ceļa infokaste
| numurs         = 1030
| nosaukums      = Saulaine-Virsīte-Svitene-Senči
| karte          = 
| leģenda        = 
| garums         = 25,3
| ārpus_pilsētas = 25,3
| ceļš_pilsētā   = 0
| segums         = [[grants]], [[asfalts]]
| sakrīt         = V1033 (0,4 km Svitenē)
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = Road V1030 5 km north from Svitene.jpg
| paraksts       = Uz ziemeļiem no Svitenes
}}
|}
|}

'''Autoceļš V1030''' ([[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulaine]]-[[Virsīte]]-[[Svitene]]-Senči) ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais jeb 2. šķiras autoceļš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lad.lv/LV/?i=247|title=Latvijas Valsts ceļi -&gt; Valsts 2. šķiras autoceļi (V)|website=lad.lv|access-date=2026-03-10|archive-date=2026-03-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20260317153835/https://lad.lv/lv/?i=247}}&lt;/ref&gt; Tas sākas Saulainē pie valsts reģionālā autoceļa [[Autoceļš P103|P103]] [[Dobele]]—[[Bauska]], ved dienvidrietumu virzienā caur [[Švirkale|Švirkali]], [[Vecrundāle|Vecrundāli]] un [[Mazbērstele|Mazbērsteli]] līdz Virsītei, kur pagriežas uz ziemeļiem un caur Sviteni atkal sasniedz P103 netālu no [[Bērstele (ciems)|Bērsteles]]. Autoceļš ir 25,3 km garš un galvenokārt klāts ar [[grants]] segumu, izņemot asfaltētos posmus ap Saulaini (1,5 km), Mazbērstelē (0,7 km) un Svitenē (0,5 km).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2021/10/1_pielikums.pdf Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. — 2020. gadam]&lt;/ref&gt; Svitenē 0,4 km garš ceļa posms sakrīt ar [[Autoceļš V1033|autoceļu V1033]] ([[Pilsrundāle]]-Svitene-[[Klieņi]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=167195|title=Zaudējis spēku - Valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu saraksts|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceļa posmā no Saulaines līdz Svitenei vairākas reizes dienā kursē autobusi, kas veic loka reisus no Bauskas caur Pilsrundāli uz Sviteni un atpakaļ uz Bausku caur Mazbērsteli un pretējā virzienā. Posmā no Svitenes līdz Bērstelei darbdienās divreiz dienā kursē autobuss ar līdzīgu loka reisu caur Bērsteli uz Sviteni un atpakaļ uz Bausku, taču tikai vienā virzienā.

2017. gada pētījums “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā&quot; piedāvāja variantu par posma Svitene-Elejas šoseja asfaltēšanu kā alternatīvu V1033 posma Svitene-Pilsrundāle asfaltēšanai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada/zemgales-planosanas-regiona-petnieki-iesaka-asfaltet-14-celu-posmus-gandriz-47-kilometru-garuma/|title=Zemgales plānošanas reģionā pētnieki iesaka asfaltēt 14 ceļu posmus gandrīz 47 kilometru garumā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-10|date=2017-10-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet asfaltēja V1033 posmu.

2014.—2020. gada autoceļu sakārtošanas programma paredzēja 2019.—2020. gadā iedalīt visa ceļa grants seguma atjaunošanai 525 tūkstošus eiro.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2018. gadā, labojot ceļu V1033, tika ievērojami bojāts V1030 posms no Svitenes līdz P103.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/arhivs/lasitajs-jauta-tel-63922963-255/|title=Lasītājs jautā, tel. 63922963|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-03-10|date=2018-07-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas vietējie autoceļi|list6=uncollapsed}}

[[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V1028]]</text>
      <sha1>9ebam61u8vatd4agfp9sbney7g1o9li</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fatih Karagümrük S.K.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625571</id>
    <revision>
      <id>4472062</id>
      <parentid>4436354</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:17:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4472062</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1639" sha1="j1vpvxitu6hizvfmhdw9erox4505fk2" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #ffffff
| bg_color = #000000
| nos = ''Fatih Karagümrük S.K.''
| logo = Fatih Karagümrük S.K..png
| pilns = 
| iesauka = 
| pilsēta = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| dib = 1926
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| stad = [[Ataturka Olimpiskais stadions]]
| ietilp = 77 563
| prez = 
| tren = 
| līga = [[TFF 1. Lig]] (II)
| sez = 2025.-2026. sezona
| poz = {{decrease}} 18. vieta, (Superlīga) 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _fksk2324h
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = _redsides
| pattern_so1 = _redstripe
| leftarm1 = 000000
| body1 = 
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = 
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = _redsides
| pattern_so2 = _blackstripe
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = _redsides
| pattern_so3 = _redstripe
| leftarm3 = 404040
| body3 = 404040
| rightarm3 = 404040
| shorts3 = 404040
| socks3 = 404040
}}
'''''Fatih Karagümrük Spor Kulübü''''' ir profesionāls [[Turcija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Stambula]]s, kas piedalās valsts augstākajā līgā jeb [[Turcijas Superlīga|Superlīgā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]], kurā ir 77 563 skatītāju vietas.

Klubs tika dibināts 1926. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.karagumruk.com/}}
{{Futbols-aizmetnis}}
[[Kategorija:Turcijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K.]]</text>
      <sha1>j1vpvxitu6hizvfmhdw9erox4505fk2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eyüpspor</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625578</id>
    <revision>
      <id>4472068</id>
      <parentid>4436392</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:31:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4472068</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1337" sha1="t4ay4mnwcjsmci7dskw4eimadla4q0c" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #ffffff
| bg_color = #603195
| nos = ''Eyüpspor''
| logo = Eyüpspor Logosu.png
| pilns = 
| iesauka = 
| pilsēta = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| dib = 1919
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| stad = [[Redžepa Tajipa Erdogana stadions]]
| ietilp = 14 234
| prez = 
| tren = 
| līga = [[Turcijas Superlīga]]
| sez = 2025.-2026. sezona
| poz = 15. vieta
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_ra1 = 
| leftarm1 = fcf366
| body1 = fcf366
| rightarm1 = fcf366
| shorts1 = fcf366
| socks1 = fcf366
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _eyupspor13h
| pattern_ra2 = 
| leftarm2 = 6600d7
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = 6600d7
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
}}
'''''Eyüpspor''''' ir profesionāls [[Turcija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Stambula]]s, kas piedalās valsts augstākajā līgā jeb [[Turcijas Superlīga|Superlīgā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada [[Redžepa Tajipa Erdogana stadions|Redžepa Tajipa Erdogana stadionā]], kurā ir 14 234 skatītāju vietas.

Klubs tika dibināts 1919. gadā. Pirmo reizi klubs Turcijas augstākajā līgā iekļuva 2024. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://eyupspor.org.tr/}}
{{Futbols-aizmetnis}}
[[Kategorija:Turcijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Eyüpspor]]</text>
      <sha1>t4ay4mnwcjsmci7dskw4eimadla4q0c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4471897</id>
      <parentid>4471524</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T03:04:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (839 raksti)</comment>
      <origin>4471897</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="126701" sha1="bnsf0d4wi5m8vjdffn9m6do6ej7kygk" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3267 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3314 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || 
|-
| [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3649 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 535 || 2930 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 ||  || 
|-
| [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 ||  || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4311 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7488 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71626 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11902 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11135 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3134 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4314 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || 
|-
| [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || 
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || 
|-
| [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3258 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || 
|-
| [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 1151 || 3380 || [[d:Q137736106|Q137736106]] || 
|-
| [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 663 || 14763 || [[d:Q207538|Q207538]] || 
|-
| [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13713 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9222 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24036 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1957 || 4269 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8086 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7031 || 10659 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || 
|-
| [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 857 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12361 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || 
|-
| [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11495 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || 
|-
| [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8172 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6344 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1470 || 3899 || [[d:Q462479|Q462479]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5203 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || 
|-
| [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || 
|-
| [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Donas reģions&lt;/span&gt; || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || 
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || 
|-
| [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]]
|-
| [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || 
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Krima&lt;/span&gt; || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Saha&lt;/span&gt; || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]]
|-
| [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || 
|-
| [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || 
|-
| [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 4683 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || 
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || 
|-
| [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || 
|-
| [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 3898 || 7901 || [[d:Q781911|Q781911]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 934 || 1426 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30524 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || 
|-
| [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || 
|-
| [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Čečenija&lt;/span&gt; || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || 
|-
| [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || 
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || 
|-
| [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || 
|-
| [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8474 || [[d:Q56318|Q56318]] || 
|-
| [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12851 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || 
|-
| [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || 
|-
| [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6604 || [[d:Q156602|Q156602]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2404 || [[d:Q983771|Q983771]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10313 || [[d:Q613676|Q613676]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7011 || [[d:Q159501|Q159501]] || 
|-
| [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || 
|-
| [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7884 || [[d:Q175524|Q175524]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7720 || [[d:Q175470|Q175470]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3167 || [[d:Q177782|Q177782]] || 
|-
| [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || 
|-
| [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5187 || 8350 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || 
|-
| [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || 
|-
| [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || 
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 ||  || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4564 || 7859 || [[d:Q196611|Q196611]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || 
|-
| [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2654 || 4678 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4468 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || 
|-
| [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 2277 || 6870 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || 
|-
| [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || 
|-
| [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4242 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || 
|-
| [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 640 || 3735 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 3968 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4456 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || 
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 609 || 3501 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || 
|-
| [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4746 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || 
|-
| [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5698 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 4939 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || 
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5872 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11024 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1656 || 4665 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4556 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 839
* '''Dalībnieku skaits:''' 28
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (371), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (119), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (89), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (85), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (82), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (61), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (24), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (8)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 55
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (289), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (161), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (59), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (39), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (38), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (24), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (24), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čečenija|Čečenija]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,123,214 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 130 no 839 (15.5%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Kikos}} - 280 raksti, 440,791 rakstzīmes
# {{U|Votre Provocateur}} - 254 raksti, 798,371 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 45 raksti, 338,386 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 41 raksti, 158,231 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 38 raksti, 17,002 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,294 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 29 raksti, 26,482 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 20 raksti, 60,196 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 17 raksti, 27,073 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 15 raksti, 33,071 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 14 raksti, 8,896 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 13 raksti, 18,569 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 9 raksti, 53,700 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,198 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 2 raksti, 5,488 rakstzīmes
# {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 1,151 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>bnsf0d4wi5m8vjdffn9m6do6ej7kygk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626264</id>
    <revision>
      <id>4471849</id>
      <parentid>4471494</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:11:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{u|Tankists}} */</comment>
      <origin>4471849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11969" sha1="qzmpzzwv8p8uzp5wx8y2a5s53ttygso" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Arsenaļna (Kijivas metro)
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Luiza Gega
| Armēnija               = Mikajels Mikajeljans
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = Inzera
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = Olimpiada Ivanova
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Grieķija               = Dinoss Mitoglu --&gt;
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = Kristijans Krajina
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
&lt;!-- | Kazahstāna             = Gusmans Kosanovs --&gt;
&lt;!-- | Kipra                  = Filipa Fotopulu --&gt;
| Kosova                 = Kiana Kreziu
| Krievija               = Ustjkoksa
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = Dženija Aksisa Eriksena
&lt;!-- | Melnkalne                   = Kails Olmens --&gt;
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = Mihajs Tentea
| Serbija                = Filips Petruševs
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = Teja Oblaka
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = Budapeštas panorāmas rats
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = TIMAK
| Armēnija               = 
| Austrija               = Steyr Automotive
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca
| esperanto              = 
| Grieķija               = MICE-1
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Bion-M № 2
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = EagleEye
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = UASAT LEO
| Ungārija               = WREN-1
| Ziemeļkaukāzs          = Fiagdona
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = Hanna Šturma
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = Baškurdistāna
| Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Konstantīns X Duka
| Horvātija              =Savienība Vidusjūrai
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = Ričards Inglends
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = Adanas slaktiņš
| Rumānija               = 
| Serbija                = Latvica
| Serbu Republika        = Orlovačko ezers
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = esperantists
| Grieķija               = sievietes senajā Spartā
| Horvātija              = horvātu virtuve
| Kazahstāna             = Tomīra
| Kosova                 = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija
| Krievija               = cilvēktiesības Krievijā
| Malta                  = Maltas parlaments
| Moldova                = Lidija Kulikovska
| Polija                 = Krakovas Ziemassvētku silītes
| rietumarmēņu valoda    = Hamīda slaktiņi
| Rumānija               = Sevila Šajde
| Serbija                = Slava (tradīcija)
| Serbu Republika        = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle
| Slovākija              = Jurajs Jānošīks
| Slovēnija              = Aleksandra Kornhauzere Freizere
| Tatarstāna             = Kasima haniste
| Ukraina                = Milena Rudnicka
| Ungārija               = Terēze Brunsvika
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = Danela Arsovska
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = Ūte Boka
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = Mihails Bronšteins
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
| Igaunija               = Islāms Igaunijā
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = Kristina Seredina
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = Larnakas Armēņu skola
| Rumānija               = Rumānijas tatāri
| Serbija                = Mina Karadžiča
| Serbu Republika        = Vlado Miloševičs
| Slovākija              = Dušans Jurkovičs
| Slovēnija              = Karniolas prīmula
| Tatarstāna             = Tatarstānas karogs
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = Racka
| Ziemeļkaukāzs          = Hunzahas kauja
| Ziemeļmaķedonija       = Gevgelijas dzelzceļa stacija
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Albānijas parlaments
| Armēnija               = Armēnijas Nacionālā asambleja
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = Čuvašijas Republikas vadītājs
| esperanto              = Horvātijas Esperanto līga
| Grieķija               = Grieķijas Komunistiskā partija
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = Albulena Hadžiu
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = Miša Krosa
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Krievu partija (Serbija)
| Serbu Republika        = Serbu Republikas dinārs
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = Tatarstānas ģerbonis
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>qzmpzzwv8p8uzp5wx8y2a5s53ttygso</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4471898</id>
      <parentid>4471525</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T03:04:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4471898</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4028" sha1="gefv1kcnhtwya2c3ylew6c6wlejgp5d" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 839 kopējiem rakstiem 821 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 1,256,496 baiti
# {{U|Kikos}} - 911,794 baiti
# {{U|Egilus}} - 670,900 baiti
# {{U|Treisijs}} - 247,304 baiti
# {{U|Tankists}} - 188,273 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 169,054 baiti
# {{U|MC2013}} - 165,533 baiti
# {{U|Biafra}} - 123,797 baiti
# {{U|Lasks}} - 119,838 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 107,256 baiti
# {{U|Vylks}} - 95,582 baiti
# {{U|Dainis}} - 73,728 baiti
# {{U|Pirags}} - 32,705 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,686 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,409 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti
# {{U|Papuass}} - 13,905 baiti
# {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti
# {{U|XD991}} - 5,872 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,556 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,556 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti
# {{U|Egilus}} - 18 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|Egilus}} - 7 raksti
# {{U|MC2013}} - 7 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 9 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 6 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>gefv1kcnhtwya2c3ylew6c6wlejgp5d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mūsdienu armēņu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627354</id>
    <revision>
      <id>4471725</id>
      <parentid>4463711</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Modernā armēņu valoda]] uz [[Mūsdienu armēņu valoda]]: https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/56/pdf/Armenu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda_2009.pdf#page=7</comment>
      <origin>4463711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8197" sha1="2r3cps9w0ne8z9ut6girw2b1ns37d84" xml:space="preserve">[[Attēls:Map-of-speakers-of-armenian.png|thumb|Reģioni, kuros tiek lietota armēņu valoda]]
'''Modernā armēņu valoda''' ([[Armēņu valoda|armēņu]]: աշխարհաբար, ''ašxarhabar'' jeb ''ashkharhabar'', burtiski — ''laicīgā'' jeb '''tautas valoda'') ir armēņu valodas mūsdienu sarunvalodas (vulgārā) forma. Lai gan tā pirmo reizi parādījās jau 14. gadsimtā, tikai 18.–19. gadsimtā tā kļuva par dominējošo rakstu valodas formu, aizstājot klasisko armēņu valodu (''grabar'' jeb “grāmatu valodu”). Tai ir divas standartizētas formas — [[rietumarmēņu valoda]] un [[austrumarmēņu valoda]], kuras galvenokārt tika lietotas attiecīgi [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un [[Krievijas impērija|Krievijas]] impērijās 19. gadsimtā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Ashkharhabar|title=Ashkharhabar {{!}} language {{!}} Britannica|work=Encyclopedia Britannica|access-date=2026-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Abovianportrait.jpg|thumb|Hačaturs Abovjans]]
Pirmais romāns, kas sarakstīts mūsdienu armēņu valodā, ir [[Hačaturs Abovjans|Hačatura Abovjana]] darbs ''[[Armēnijas brūces]]'', kas pirmoreiz publicēts pēc autora nāves 1858. gadā. Bez Abovjana nozīmīgi mūsdienu armēņu valodas lietošanas aizstāvji bija arī [[Mikaels Nalbandjans]] un [[Rafaels Patkanjans]]. Patkanjana tēvs Gabriels izdeva ''Ararat'' — pirmo mūsdienu armēņu valodas periodisko izdevumu Krievijas kontrolētajā [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aspirantum.com/blog/all-you-need-to-know-about-armenian-language|title=All About the Armenian Language|website=ASPIRANTUM|access-date=2026-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Turpmāk mūsdienu armēņu valoda nostiprinājās kā galvenais saziņas līdzeklis izglītībā, literatūrā un presē. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tā kļuva par pamatu nacionālās identitātes veidošanai armēņu sabiedrībā gan [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], gan [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]].

20. gadsimtā, īpaši pēc [[Armēņu genocīds|Armēņu genocīda]] un armēņu diasporas izveidošanās, rietumarmēņu valoda izplatījās dažādās pasaules valstīs, savukārt austrumarmēņu valoda kļuva par dominējošo formu [[Armēnija|Armēnijā]] un vēlāk arī [[Armēnijas PSR|Padomju Armēnijā]]. Šajā periodā austrumarmēņu valoda tika standartizēta un plaši izmantota valsts pārvaldē, zinātnē un izglītībā.

Mūsdienās modernā armēņu valoda turpina attīstīties, integrējot jaunus terminus un aizguvumus, īpaši no [[Krievu valoda|krievu]] un [[Angļu valoda|angļu valodas]]. Tā tiek aktīvi lietota plašsaziņas līdzekļos, digitālajā vidē un starptautiskajā komunikācijā. Neraugoties uz standartizāciju, starp abiem paveidiem — [[Rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu]] un [[Austrumarmēņu valoda|austrumarmēņu valodu]] — joprojām pastāv būtiskas fonētiskas, leksiskas un gramatiskas atšķirības, kas dažkārt apgrūtina savstarpējo sapratni, tomēr abas formas tiek uzskatītas par vienas [[Armēņu valoda|armēņu valodas]] sastāvdaļām.

== Izcelsme ==
Armēņu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]] un veido atsevišķu, neatkarīgu atzaru šajā valodu grupā. Tās izcelsme saistīta ar senajiem indoeiropiešu dialektiem, kas izplatījās [[Mazāzija|Mazāzijas]] un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionos ap 2.–1. gadu tūkstoti p.m.ē.

Valodas attīstību būtiski ietekmēja kontakti ar citām senajām valodām, īpaši [[Irāņu valodas|irāņu valodām]] (piemēram, [[senpersiešu valoda]]) un [[Grieķu valoda|grieķu valodu]], kā arī vietējām [[Urartu]] un [[Hurri]] kultūrām. Šo kontaktu rezultātā armēņu valodā veidojās unikāls leksikas un fonētikas slānis.

Agrīnākā zināmā armēņu valodas forma ir ''grabar'' (klasiskā armēņu valoda), kas tika standartizēta 5. gadsimtā pēc [[Armēņu alfabēts|armēņu alfabēta]] izveides, ko veica [[Mesrops Maštocs]]. Grabars kļuva par literāro un reliģisko valodu un saglabāja šo statusu vairākus gadsimtus.

Laika gaitā no grabara attīstījās tautas runas formas jeb ''ašharabars'' (''ašxarhabar''), kas vēlāk sadalījās divos galvenajos paveidos — [[Austrumarmēņu valoda|austrumarmēņu]] un [[Rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valodā]].

== Ašharabars 1830. gados ==
Apmēram pēc ceturtdaļgadsimta kļūst pamanāms, ka ''ašxarhabar'' kvalitāte ievērojami uzlabojas. No vienas puses, sāk skaidri iezīmēties atšķirība starp diviem tā paveidiem — [[Rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu]] un [[Austrumarmēņu valoda|austrumarmēņu valodu]]. Par agrīnu austrumarmēņu ''ašxarhabar'' paraugu uzskatāms [[Hačaturs Abovjans]] mazāk zināmais darbs ''Dorpatas dienasgrāmatas'', kas jau demonstrē pietiekami izkoptu valodas formu. Šis piemērs ir nozīmīgs arī tādēļ, ka tas iezīmē austrumarmēņu valodas turpmākās attīstības virzienu — valodu, kas vēlāk sastopama arī [[Stepanos Nazarejans|Stepanosa Nazarejana]] un [[Mikaels Nalbandjans|Mikaela Nalbandjana]] darbos, kā arī laikrakstā ''Hjusisapail''. Tomēr Abovjans svārstījās starp dažādiem valodas variantiem un galu galā atteicās gan no grabara, gan no tā sauktā “vidējā varianta”, izvēloties rakstīt darbu ''Armēnijas brūces'' Kanakeras dialektā, lai tas būtu pilnībā saprotams plašai tautai.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Poghosyan|first=Tamara|date=2025|title=Linguistic analysis of the Modern Armenian (ashkharabar) books printed in the first half of the 18th century in Venice|url=https://armenianstudies.aspu.am/index.php/armenianstudies/article/view/205|journal=JOURNAL FOR ARMENIAN STUDIES|language=en|volume=4|issue=71|pages=56–74|doi=10.24234/journalforarmenianstudies.v4i71.205|issn=1829-0531}}&lt;/ref&gt;

Otrs attīstības posms aptver 19. gadsimtu (1800–1860), proti, laiku no gadsimta sākuma līdz brīdim, kad jaunā armēņu literatūra pilnībā nostiprinājās.

[[Mihitaristu ordenis|Mihitaristi]], vienlaikus aizstāvot grabaru un cenšoties to atjaunot, tomēr, lai sazinātos ar plašāku [[Rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu]] sabiedrību, pakāpeniski sāka izmantot [[Konstantinopole|Konstantinopoles]] armēņu dialektu, kas vēlāk kļuva par literārās rietumarmēņu valodas pamatu.

Līdz ar to, kamēr pirmajā armēņu laikrakstā ''Azdarar'' (1794, [[Madras]], [[Indija]]) pārsvarā tika lietots grabars, jau pēc aptuveni piecpadsmit gadiem [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] Mihitaristu garīdznieki savā izdevumā ''Ditak Bjuzandjan'' izvēlējās lietot vēl nepilnīgi izkoptu, turku valodas ietekmētu Konstantinopoles armēņu dialektu.

== Mākslinieciskā proza (1920–1960) ==
1920.–1960. gados armēņu mākslinieciskā proza attīstījās kā dominējošais literārais virziens gan [[Rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu]], gan [[Austrumarmēņu valoda|austrumarmēņu valodas]] vidē. Šajā periodā prozas darbi izcēlās ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, atspoguļojot tautas centienus saglabāt un atjaunot nacionālo identitāti pēc [[Armēņu genocīds|Armēņu genocīda]] un 20. gadsimta sākuma politiskajām un sociālajām pārmaiņām. Šī laikposma literatūrā īpaši izceļas tēmas par identitātes meklējumiem, dzimtenes zaudējumu un jaunas dzīves telpas veidošanu. Daļa autoru pievērsās trimdas pieredzes atspoguļošanai, aprakstot pielāgošanos jaunajai videi un ikdienas dzīvi diasporā, savukārt citi koncentrējās uz literārās formas attīstību un prozas estētisko pilnveidi.

Austrumarmēņu literatūrā nozīmīga loma bija pārmaiņām pēc [[PSRS]] izveides, kad notika sabiedrības strukturālas izmaiņas un literatūra tika pakļauta ideoloģiskai ietekmei. Tikmēr rietumarmēņu literatūra attīstījās galvenokārt diasporā, saglabājot valodu un kultūras tradīcijas ārpus [[Armēnija|Armēnijas]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Armēņu valoda]]</text>
      <sha1>2r3cps9w0ne8z9ut6girw2b1ns37d84</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471729</id>
      <parentid>4471725</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:24:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471729</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8160" sha1="4l29obcan1cj76trr7cgzgrjfwayh4w" xml:space="preserve">[[Attēls:Map-of-speakers-of-armenian.png|thumb|Reģioni, kuros tiek lietota armēņu valoda]]
'''Mūsdienu armēņu valoda''' jeb '''ašharabars''' ({{val|hy|աշխարհաբար}} (''ašxarhabar'', ''ashkharhabar'') — 'laicīgā/tautas valoda') ir [[armēņu valoda]]s mūsdienu sarunvalodas paveids. Lai gan tā pirmo reizi parādījās jau 14. gadsimtā, tikai 18.–19. gadsimtā tā kļuva par dominējošo rakstu valodas formu, aizstājot senarmēņu valodu jeb grabaru (''գրաբար'' (''grabar'') — 'grāmatu valoda'). Tai ir divas standartizētas formas — [[rietumarmēņu valoda]] un [[austrumarmēņu valoda]], kuras galvenokārt tika lietotas attiecīgi [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un [[Krievijas impērija|Krievijas]] impērijās 19. gadsimtā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Ashkharhabar|title=Ashkharhabar {{!}} language {{!}} Britannica|work=Encyclopedia Britannica|access-date=2026-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Abovianportrait.jpg|thumb|Hačaturs Abovjans]]
Pirmais romāns, kas sarakstīts mūsdienu armēņu valodā, ir [[Hačaturs Abovjans|Hačatura Abovjana]] darbs &quot;[[Armēnijas brūces]]&quot;, kas pirmoreiz izdots pēc autora nāves 1858. gadā. Bez Abovjana nozīmīgi mūsdienu armēņu valodas lietošanas aizstāvji bija arī [[Mikaels Nalbandjans]] un [[Rafaels Patkanjans]]. Patkanjana tēvs Gabriels izdeva ''Ararat'' — pirmo mūsdienu armēņu valodas periodisko izdevumu Krievijas Impērijas kontrolētajā [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aspirantum.com/blog/all-you-need-to-know-about-armenian-language|title=All About the Armenian Language|website=ASPIRANTUM|access-date=2026-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Turpmāk mūsdienu armēņu valoda nostiprinājās kā galvenais saziņas līdzeklis izglītībā, literatūrā un presē. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tā kļuva par pamatu armēņu identitātei gan [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], gan [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]].

20. gadsimtā, īpaši pēc [[Armēņu genocīds|Armēņu genocīda]] un armēņu diasporas izveidošanās, rietumarmēņu valoda izplatījās dažādās pasaules valstīs, bet austrumarmēņu valoda kļuva par dominējošo formu [[Armēnija|Armēnijā]] un vēlāk arī [[Armēnijas PSR]]. Šajā periodā austrumarmēņu valoda tika standartizēta un plaši izmantota valsts pārvaldē, zinātnē un izglītībā.

Mūsdienu armēņu valoda turpina attīstīties, tajā tiek darināti jauni [[termins|termini]] un iekļauti [[aizguvums|aizguvumi]], jo īpaši no [[Krievu valoda|krievu]] un [[Angļu valoda|angļu valodas]]. Mūsdienu armēņu valodā tiek aktīvi lietota plašsaziņas līdzekļos, digitālajā vidē un starptautiskajā saziņā. Neraugoties uz standartizāciju, starp abiem paveidiem — [[Rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu]] un [[Austrumarmēņu valoda|austrumarmēņu valodu]] — joprojām pastāv būtiskas fonētiskas, leksiskas un gramatiskas atšķirības, kas dažkārt apgrūtina savstarpējo sapratni, tomēr abas formas tiek uzskatītas par vienas [[Armēņu valoda|armēņu valodas]] sastāvdaļām.

== Izcelsme ==
Armēņu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]] un veido atsevišķu, neatkarīgu atzaru šajā valodu grupā. Tās izcelsme saistīta ar senajiem indoeiropiešu dialektiem, kas izplatījās [[Mazāzija|Mazāzijas]] un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionos ap 2.–1. gadu tūkstoti p.m.ē.

Valodas attīstību būtiski ietekmēja kontakti ar citām senajām valodām, īpaši [[Irāņu valodas|irāņu valodām]] (piemēram, [[senpersiešu valoda]]) un [[Grieķu valoda|grieķu valodu]], kā arī vietējām [[Urartu]] un [[Hurri]] kultūrām. Šo sakaru ietekmē armēņu valodā veidojās unikāls leksikas un fonētikas slānis.

Senāko zināmo armēņu valodas paveids ir senarmēņu valoda jeb grabars, kas tika standartizēta 5. gadsimtā pēc [[Armēņu alfabēts|armēņu alfabēta]] izveides, ko veica [[Mesrops Maštocs]]. Grabars kļuva par literāro un reliģisko valodu un saglabāja šo statusu vairākus gadsimtus.

Laika gaitā no grabara attīstījās sarunvalodas paveids — ašharabars (''ašxarhabar''), kas vēlāk sadalījās divos galvenajos paveidos — [[Austrumarmēņu valoda|austrumarmēņu]] un [[Rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valodā]].

== Ašharabars 1830. gados ==
Apmēram pēc ceturtdaļgadsimta kļūst pamanāms, ka ''ašxarhabar'' kvalitāte ievērojami uzlabojas. No vienas puses, sāk skaidri iezīmēties atšķirība starp diviem tā paveidiem — [[Rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu]] un [[Austrumarmēņu valoda|austrumarmēņu valodu]]. Par agrīnu austrumarmēņu ''ašxarhabar'' paraugu uzskatāms [[Hačaturs Abovjans]] mazāk zināmais darbs ''Dorpatas dienasgrāmatas'', kas jau demonstrē pietiekami izkoptu valodas formu. Šis piemērs ir nozīmīgs arī tādēļ, ka tas iezīmē austrumarmēņu valodas turpmākās attīstības virzienu — valodu, kas vēlāk sastopama arī [[Stepanos Nazarejans|Stepanosa Nazarejana]] un [[Mikaels Nalbandjans|Mikaela Nalbandjana]] darbos, kā arī laikrakstā ''Hjusisapail''. Tomēr Abovjans svārstījās starp dažādiem valodas paveidiem un galu galā atteicās gan no grabara, gan no tā sauktā “viduspaveida”, darbu &quot;Armēnijas brūces&quot;  izvēloties rakstīt Kanakeras dialektā, lai tas būtu pilnībā saprotams plašai tautai.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Poghosyan|first=Tamara|date=2025|title=Linguistic analysis of the Modern Armenian (ashkharabar) books printed in the first half of the 18th century in Venice|url=https://armenianstudies.aspu.am/index.php/armenianstudies/article/view/205|journal=JOURNAL FOR ARMENIAN STUDIES|language=en|volume=4|issue=71|pages=56–74|doi=10.24234/journalforarmenianstudies.v4i71.205|issn=1829-0531}}&lt;/ref&gt;

Otrs attīstības posms aptver 19. gadsimtu (1800–1860), proti, laiku no gadsimta sākuma līdz brīdim, kad jaunā armēņu literatūra pilnībā nostiprinājās.

[[Mihitaristu ordenis|Mihitaristi]], vienlaikus aizstāvot grabaru un cenšoties to atjaunot, tomēr, lai sazinātos ar plašāku [[Rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu]] sabiedrību, pakāpeniski sāka izmantot [[Konstantinopole|Konstantinopoles]] armēņu dialektu, kas vēlāk kļuva par literārās rietumarmēņu valodas pamatu.

Līdz ar to, kamēr pirmajā armēņu laikrakstā ''Azdarar'' (1794, [[Madras]], [[Indija]]) pārsvarā tika lietots grabars, jau pēc aptuveni piecpadsmit gadiem [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] Mihitaristu garīdznieki savā izdevumā ''Ditak Bjuzandjan'' izvēlējās lietot vēl nepilnīgi izkoptu, turku valodas ietekmētu Konstantinopoles armēņu dialektu.

== Mākslinieciskā proza (1920–1960) ==
1920.–1960. gados armēņu mākslinieciskā proza attīstījās kā dominējošais literārais virziens gan [[Rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu]], gan [[Austrumarmēņu valoda|austrumarmēņu valodas]] vidē. Šajā periodā prozas darbi izcēlās ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, atspoguļojot tautas centienus saglabāt un atjaunot nacionālo identitāti pēc [[Armēņu genocīds|Armēņu genocīda]] un 20. gadsimta sākuma politiskajām un sociālajām pārmaiņām. Šī laikposma literatūrā īpaši izceļas tēmas par identitātes meklējumiem, dzimtenes zaudējumu un jaunas dzīves telpas veidošanu. Daļa autoru pievērsās trimdas pieredzes atspoguļošanai, aprakstot pielāgošanos jaunajai videi un ikdienas dzīvi diasporā, savukārt citi koncentrējās uz literārās formas attīstību un prozas estētisko pilnveidi.

Austrumarmēņu literatūrā nozīmīga loma bija pārmaiņām pēc [[PSRS]] izveides, kad notika sabiedrības strukturālas izmaiņas un literatūra tika pakļauta ideoloģiskai ietekmei. Tikmēr rietumarmēņu literatūra attīstījās galvenokārt diasporā, saglabājot valodu un kultūras tradīcijas ārpus [[Armēnija|Armēnijas]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Armēņu valoda]]</text>
      <sha1>4l29obcan1cj76trr7cgzgrjfwayh4w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Mūsdienu armēņu valoda</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627355</id>
    <revision>
      <id>4471727</id>
      <parentid>4447905</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Modernā armēņu valoda]] uz [[Diskusija:Mūsdienu armēņu valoda]]: https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/56/pdf/Armenu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda_2009.pdf#page=7</comment>
      <origin>4447905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="105" sha1="sjdcrabpnokcjzm58vi3lmotcic5a1q" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Sabiedrība
|valsts     = Armēnija
}}</text>
      <sha1>sjdcrabpnokcjzm58vi3lmotcic5a1q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leķēči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627449</id>
    <revision>
      <id>4471679</id>
      <parentid>4448183</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:33:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Lekēči]] uz [[Leķēči]]: atveidošana</comment>
      <origin>4448183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3237" sha1="qcbibitzxgdgsurdbd1902l1x4e96oi" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Lekēči
| official_name = ''Lekėčiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Lekėčiai, paminklas.JPG
| image_caption = Lietuvas neatkarības 10. gadadienas piemineklis Lekēčos
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Šaķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Lekēču seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.91
| population_total = 751
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 58 | lats = 59 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 29 | longs = 49 | longEW = E
| elevation_m = 75
| website = 
}}
'''Lekēči''' ({{val|lt|Lekėčiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas pie Lieķes upes 33 kilometrus uz austrumiem no [[Šaķi]]em un 20 kilometrus uz rietumiem no [[Kauņa]]s, mežu masīva ielokā.

== Vēsture ==
Lekēči rakstos pirmo reizi minēti 1506. gadā kā ''Leikiadcy''. Miesta attīstību vēsturiski noteica mežniecība un kokapstrāde, jo apkaimi klāj plaši mežu masīvi. 19. gadsimta vidū šeit tika uzcelta pirmā baznīca.

Padomju periodā Lekēči bija kolhoza ''Lekėčiai'' centrālais ciemats. Šajā laikā miests izveidojās par nozīmīgu kokapstrādes un mežsaimniecības centru, tika uzbūvētas administratīvās ēkas, vidusskola un kultūras nams. 1999. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis, kas simbolizē apkārtnes bagātīgos mežus.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Lekēču Sv. Kazimira baznīca: celta 1843. gadā kā koka baznīca, vēlāk vairākkārt pārbūvēta un paplašināta. Tā ir raksturīgs Sūduvas koka sakrālās arhitektūras piemineklis.
* Lekēču mežniecības muzejs: atrodas miesta pievārtē un iepazīstina ar reģiona mežsaimniecības vēsturi, floru un faunu.
* Lekēču avots: populāra vietējo iedzīvotāju un tūristu vieta meža ielokā, kurai tradicionāli tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības.
* Piemineklis Lietuvas brīvības cīnītājiem: veltīts pēckara partizāniem, kas darbojās apkārtējos mežos.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Lekēču skola-daudzfunkcionālais centrs, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Lekēči ir pazīstami ar savām tradīcijām meža velšu pārstrādē un amatniecībā. Pateicoties Kauņas tuvumam un mierīgajai videi, miests ir iecienīta atpūtas vieta un dzīvesvieta galvaspilsētas aglomerācijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.sakiai.lt/ Šaķu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Šaķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>qcbibitzxgdgsurdbd1902l1x4e96oi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471683</id>
      <parentid>4471679</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:34:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4471683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3245" sha1="jdydlnci4gnq40gg3o8m8n65top6g40" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Leķēči
| official_name = ''Lekėčiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Lekėčiai, paminklas.JPG
| image_caption = Lietuvas neatkarības 10. gadadienas piemineklis Leķēčos
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Šaķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Leķēču seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.91
| population_total = 751
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 58 | lats = 59 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 29 | longs = 49 | longEW = E
| elevation_m = 75
| website = 
}}
'''Leķēči''' ({{val|lt|Lekėčiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas pie Lieķes upes 33 kilometrus uz austrumiem no [[Šaķi]]em un 20 kilometrus uz rietumiem no [[Kauņa]]s, mežu masīva ielokā.

== Vēsture ==
Leķēči rakstos pirmo reizi minēti 1506. gadā kā ''Leikiadcy''. Miesta attīstību vēsturiski noteica mežniecība un kokapstrāde, jo apkaimi klāj plaši mežu masīvi. 19. gadsimta vidū šeit tika uzcelta pirmā baznīca.

Padomju periodā Leķēči bija kolhoza ''Lekėčiai'' centrālais ciemats. Šajā laikā miests izveidojās par nozīmīgu kokapstrādes un mežsaimniecības centru, tika uzbūvētas administratīvās ēkas, vidusskola un kultūras nams. 1999. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis, kas simbolizē apkārtnes bagātīgos mežus.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Lekēču Sv. Kazimira baznīca: celta 1843. gadā kā koka baznīca, vēlāk vairākkārt pārbūvēta un paplašināta. Tā ir raksturīgs Sūduvas koka sakrālās arhitektūras piemineklis.
* Lekēču mežniecības muzejs: atrodas miesta pievārtē un iepazīstina ar reģiona mežsaimniecības vēsturi, floru un faunu.
* Lekēču avots: populāra vietējo iedzīvotāju un tūristu vieta meža ielokā, kurai tradicionāli tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības.
* Piemineklis Lietuvas brīvības cīnītājiem: veltīts pēckara partizāniem, kas darbojās apkārtējos mežos.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Leķēču skola-daudzfunkcionālais centrs, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Leķēči ir pazīstami ar savām tradīcijām meža velšu pārstrādē un amatniecībā. Pateicoties Kauņas tuvumam un mierīgajai videi, miests ir iecienīta atpūtas vieta un dzīvesvieta galvaspilsētas aglomerācijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.sakiai.lt/ Šaķu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Šaķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>jdydlnci4gnq40gg3o8m8n65top6g40</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Leķēči</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627617</id>
    <revision>
      <id>4471681</id>
      <parentid>4448876</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T17:33:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Lekēči]] uz [[Diskusija:Leķēči]]: atveidošana</comment>
      <origin>4448876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Veselības problēmas Arāla jūras reģionā</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627905</id>
    <revision>
      <id>4471763</id>
      <parentid>4449859</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471763</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="158" sha1="4w7p4qme69er2bn4mjh6sethgdp5pi1" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Egilus 
|tēma       = Sabiedrība
|tēma2      = Cilvēktiesības 
|valsts     = Kazahstāna 
|valsts2    = Uzbekistāna
}}</text>
      <sha1>4w7p4qme69er2bn4mjh6sethgdp5pi1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bubišta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629091</id>
    <revision>
      <id>4471856</id>
      <parentid>4454440</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:44:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5492" sha1="ee7be4r5g6osqjzifiw522rp0n13u19" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Bubišta
| image = 
| fullname = Pedru Leitau Britu&lt;br /&gt;(''Pedro Leitão Brito'')
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1970|1|6}}
| birth_place = [[Boavišta]], [[Kaboverde|Portugāles Kaboverde]]
| currentclub = {{fb|CPV}} (galvenais treneris)
| height = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]]
| years1 = 1996
| clubs1 = {{flaga|ESP}} [[CD Badajoz|Badajoz]]
| caps1 = 2
| goals1 = 0
| years2 = 1996—2002
| clubs2 = {{flaga|ANG}} [[Atlético Sport Aviação|ASA]]
| caps2 = 
| goals2 = 
| years3 = 2002—2003
| clubs3 = {{flaga|POR}} [[G.D. Estoril Praia|Estoril]]
| caps3 = 
| goals3 =
| years4 = 2003—2006
| clubs4 = {{flaga|CPV}} [[Clube Desportivo Falcões do Norte|Falcões do Norte]]
| caps4 = 
| goals4 = 
| nationalyears1 = 1991—2005
| nationalteam1 = {{fb|CPV}}
| nationalcaps1 = 28
| nationalgoals1 = 0
| manageryears1 = 2007—2013
| managerclubs1 = {{fb|CPV}} (asistents)
| manageryears2 = 2012—2013
| managerclubs2 = {{flaga|CPV}} [[CS Mindelense]]
| manageryears3 = 2014
| managerclubs3 = {{flaga|ANG}} [[Progresso Associação do Sambizanga|Progresso]] (asistents)
| manageryears4 = 2015
| managerclubs4 = {{flaga|CPV}} [[Académica do Mindelo|Mindelo]]
| manageryears5 = 2015—2016
| managerclubs5 = {{flaga|CPV}} [[Sporting Clube da Praia|Sporting Praia]]
| manageryears6 = 2016—2017
| managerclubs6 = {{fb|CPV}} (asistents)
| manageryears7 = 2017
| managerclubs7 = {{flaga|CPV}} [[Académica do Mindelo|Mindelo]]
| manageryears8 = 2018—2019
| managerclubs8 = {{flaga|CPV}} [[Batuque FC|Batuque]]
| manageryears9 = 2020—
| managerclubs9 = {{fb|CPV}}
}}
'''Pedru Leitau Britu''' ({{val|pt|Pedro Leitão Brito}}; dzimis {{dat|1970|1|6}} [[Boavišta|Boavištā]]), plašāk pazīstams kā '''Bubišta''' (''Bubista''), ir [[Kaboverde]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdes futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada ir Kaboverdes izlases galvenais treneris.

== Futbolista karjera ==
Spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] klubu ''[[CD Badajoz|Badajoz]]''. Spēlējis arī [[Portugāle|Portugālē]] ''[[GD Estoril-Praia|Estoril]]'' kluba rindās. 2002. gadā kļuva par [[Angola]]s čempionu ''[[Atlético Sport Aviação|ASA]]'' komandas sastāvā. 2003. gadā atgriezās Kaboverdē un noslēdza karjeru ''Falcões do Norte'' klubā.

Bubišta [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdes izlasē]] aizvadījis 28 spēles, bijis komandas [[kapteinis (futbols)|kapteinis]].&lt;ref name=&quot;izlase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://portugalinews.eu/bubista-is-the-new-leader-of-the-cape-verdean-national-football-team/ |title=Bubista is the new leader of the Cape Verdean national football team |language=en |date={{dat|2020|1|29|N|bez}} |access-date={{dat|2026|4|14||bez}} |website=portugalinews.eu}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām Bubišta kļuva par trenera asistentu [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdes izlasē]]. Vēlāk vadīja Kaboverdes vietējos klubus ''Mindelense'', ''Académica do Mindelo'', ''Sporting Clube da Praia'' un ''Batuque''. 2020. gada janvārī viņš tika iecelts par Kaboverdes izlases galveno treneri.&lt;ref name=&quot;izlase&quot; /&gt; Viņa vadībā izlase kvalificējās gan [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada]], gan [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīram. Abas reizes komanda izkļuva no grupas, 2023. gadā tika līdz ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://www.cafonline.com/afcon2025/news/mendes-penalty-sends-cape-verde-into-quarter-finals/ |title=Mendes penalty sends Cape Verde into quarter-finals |language=en |date={{dat|2024|1|29|N|bez}} |access-date={{dat|2026|4|14||bez}} |website=cafonline.com}}&lt;/ref&gt; 2025. gada oktobrī viņa vadībā Kaboverde pirmo reizi vēsturē kvalificējās [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c04q0gd0yedo |title=Cape Verde become second-smallest nation to reach World Cup |language=en |date={{dat|2025|10|13|N|bez}} |access-date={{dat|2026|4|14||bez}} |website=africatopsports.com}}&lt;/ref&gt; Pēc šī panākuma 2025. gada [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] balvu pasniegšanas ceremonijā viņš tika atzīts par Āfrikas futbola gada treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.africatopsports.com/2025/11/19/bubista-named-2025-african-coach-of-the-year-after-historic-world-cup-qualification/ |title=Bubista Named 2025 African Coach of the Year After Historic World Cup Qualification |language=en |date={{dat|2025|11|19|N|bez}} |access-date={{dat|2026|4|14||bez}} |website=africatopsports.com |archive-date={{dat|2026|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260429163747/https://en.africatopsports.com/2025/11/19/bubista-named-2025-african-coach-of-the-year-after-historic-world-cup-qualification/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kaboverdē dzimušie]]
[[Kategorija:Kaboverdes futbolisti]]
[[Kategorija:Kaboverdes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:GD Estoril-Praia spēlētāji]]
[[Kategorija:Kaboverdes futbola treneri]]
[[Kategorija:Kaboverdes futbola izlases treneri]]</text>
      <sha1>ee7be4r5g6osqjzifiw522rp0n13u19</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Trafords</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629373</id>
    <revision>
      <id>4472042</id>
      <parentid>4469021</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T10:04:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472042</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3815" sha1="5q47wzj59tdhyd0g37kzr94mp6ukdj9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|10}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 11
| caps3 = 22
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Accrington Stanley F.C.|Accrington Stanley]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Kokermauta}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 197
| image = Queen Park Rangers v Burnley 26042025 (25) (James Trafford).jpg
| caption = Džeimss Trafords 2025. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|04|17|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|17|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džeimss Trafords
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2021—2023
| years2 = 2021—2022
| years3 = 2022
| nationalcaps3 = 1
| nationalcaps4 = 5
| nationalcaps5 = 19
| nationalcaps6 = 1
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20
| nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalteam6 = {{fb|ENG}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2021—2022
| nationalyears5 = 2022—2024
| nationalyears6 = 2026—
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 45
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley F.C.|Burnley]]
| years5 = 2023—2025
| caps5 = 73
| goals5 = 0
| years6 = 2025—
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| caps6 = 3
| goals6 = 0
}}
'''Džeimss Heringtons Trafords''' ({{Val|en|James Harrington Trafford}}, dzimis {{Dat|2002|10|10}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Trafords spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''.

Iepriekš spēlējis Anglijas komandās ''[[Accrington Stanley F.C.|Accrington Stanley]]'', ''[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]'' un ''[[Burnley FC|Burnley]]''.

[[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2026. gadā un ir iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].&lt;ref&gt;{{cite web | url=https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 | title=Three Lions come together for World Cup | publisher=England Football | date=22 May 2026 | accessdate=22 May 2026}}&lt;/ref&gt; 

== Sasniegumi ==
'''Manchester City'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2025—26
* [[FA Kauss]]: 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Trafords, Džeimss}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kambrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>5q47wzj59tdhyd0g37kzr94mp6ukdj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niko O'Railijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629493</id>
    <revision>
      <id>4472054</id>
      <parentid>4469057</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:02:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472054</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2584" sha1="0ztyk8yxu5gcr7ygxvpz89b8x20oogj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|3|21}}
| birth_place = 
| caps1 = 38
| clubnumber = 33
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| goals1 = 7
| height = 193
| image = ManCity20240722-020.jpg
| caption = Niko O'Railijs 2024. gadā
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalyears2 = 2021—2022
| nationalyears1 = 2021
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|17|sk|bez}}
| name = 
| playername = Niko O'Railijs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]], [[pussargs (futbols)|pussargs]]
| years1 = 2023—
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 3
| nationalcaps5 = 3
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears3 = 2022—2023
| nationalyears4 = 2024—2025
| nationalyears5 = 2025—
}}
'''Niko O'Railijs''' ({{Val|en|Nico O'Reilly}}, dzimis {{Dat|2005|3|21}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada O'Railijs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''.

[[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases satāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Manchester City'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2025—26
* [[FA Community Shield]]: 2024
* [[FA Kauss]]: 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:O'Railijs, Niko}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>0ztyk8yxu5gcr7ygxvpz89b8x20oogj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tino Livramento</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629498</id>
    <revision>
      <id>4472053</id>
      <parentid>4456066</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:00:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472053</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2672" sha1="qy1rycpwcej545f6neh0g2pem1b7c11" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 30
| caps2 = 79
| clubnumber = 21
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona|Kroidona}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| goals1 = 1
| goals2 = 1
| height = 182
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}}
| name = 
| playername = Tino Livramento
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2021—2023
| years2 = 2023—
| nationalcaps3 = 10
| nationalcaps4 = 3
| nationalcaps5 = 2
| nationalcaps6 = 14
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19
| nationalteam6 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalyears4 = 2019
| nationalyears5 = 2019
| nationalyears6 = 2021—2025
| nationalteam7 = {{fb|ENG}}
| nationalyears7 = 2024—
| nationalcaps7 = 5
| nationalgoals7 = 0
}}
'''Valentino Fransisko Livramento''' ({{Val|en|Valentino Francisco Livramento}}, dzimis {{Dat|2002|11|12}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Livramento spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]''.

Iepriekš pārstāvējis arī ''[[Southampton FC|Southampton]]'' komandu.

[[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Iekļauts izlases satāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Newcastle United'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2024—25

'''Anglijas U21 izlase'''

* [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2025]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Livramento, Tino}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>qy1rycpwcej545f6neh0g2pem1b7c11</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eliots Andersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629503</id>
    <revision>
      <id>4472066</id>
      <parentid>4456075</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T11:30:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4472066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2650" sha1="9evcbc683eqopv59vt88u8hwmcbr7z8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|6}}
| birth_place = 
| caps1 = 44
| caps2 = 21
| caps3 = 68
| clubnumber = 8
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Taina un Vīra|Vaitlijbeja}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]
| goals1 = 0
| goals2 = 7
| goals3 = 4
| height = 179
| image = Elliot Anderson Bristol Rovers.jpg
| caption = Eliots Andersons 2022. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U17
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2018
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}}
| name = 
| playername = Eliots Andersons
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2021—2024
| years2 = 2022
| years3 = 2024—
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 1
| nationalcaps5 = 12
| nationalcaps6 = 7
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 2
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21
| nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalteam6 = {{fb|ENG}}
| nationalyears3 = 2019—2021
| nationalyears4 = 2022
| nationalyears5 = 2024—2025
| nationalyears6 = 2025—
}}
'''Eliots Džuniors Andersons''' ({{Val|en|Elliot Junior Anderson}}, dzimis {{Dat|2002|11|6}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Andersons spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Nottingham Forest]]''.

Iepriekš spēlējis arī ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]'' un ''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''.

[[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Andersons, Eliots}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tainā un Vīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Bristol Rovers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>9evcbc683eqopv59vt88u8hwmcbr7z8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dagdas lauksaimniecības skola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630452</id>
    <revision>
      <id>4471902</id>
      <parentid>4461870</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T03:43:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4471902</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1785" sha1="qiyx64im9yncmyv3ookccbo449cuqpt" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Dagdas lauksaimniecības skola
|logo                   = 
|image                  = 
|image size             = 
|location               = [[Dagda]], {{karogs|Latvija}}
|founded                = {{dat|1930|6|1}}
|founder                = Teodors Gerstenmeijers
|status                 = 2026. gadā - daļa no Latgales Industriālā tehnikuma
}}
'''Dagdas lauksaimniecības skola''' bija divgadīga&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; lauksaimniecības skola [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] [[Latgale|Latgalē]]. Tā tika dibināta 1930. gada 1. jūnijā. Skolas pārzinis un dibinātājs bija Teodors Gerstenmeijers. Skola atradās [[Konstantinova|Konstantinovā]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā skola vēl darbojās.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8421|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-04-30}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1946. gadā to mēdza saukt par Dagdas lauksaimniecības tehnikuma skolu. 1956. gadā skola tika pārdēvēta par Dagdas lauksaimniecības tehnikumu. 1970. gadā tehnikumu slēdza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/noderigi/13615/pagatnes-bagatiba|title=Pagātnes bagātība - Ezerzeme - Krāslavas novada laikraksts|website=www.ezerzeme.lv|access-date=2026-04-30}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās skola ir daļa no [[Latgales Industriālais tehnikums|Latgales Industriālā tehnikuma]] — izglītības programmu īstenošanas vieta (IPĪV) &quot;Dagda&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/lv/IPIV-Dagda/|title=IPĪV &quot;Dagda&quot; - Latgales Industriālais tehnikums|website=www.lint.lv|access-date=2026-04-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{izglītība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Lauksaimniecība Latvijā]]</text>
      <sha1>qiyx64im9yncmyv3ookccbo449cuqpt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631275</id>
    <revision>
      <id>4471690</id>
      <parentid>4471604</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:01:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{fb|Francija}} */ + kreklu numuri</comment>
      <origin>4471690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="127251" sha1="ljvzi5kf5t9ig4drrpeln7bs66obxx8" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkstēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.&lt;ref&gt;{{cite tweet |author=Korea Football Association |author-link=Korea Football Association |user=theKFA |number=2055545406998860085 |date=May 16, 2026 |title=2026 FIFA 북중미 월드컵에 참가하는 대한민국 축구국가대표팀의 명단을 공개합니다! |trans-title=We are revealing the roster for the South Korean national football team participating in the 2026 FIFA World Cup in North America! |language=ko |access-date=May 16, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=85|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=47|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Songs Bomkinu]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=77|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Munhvans ]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=34|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sols Jongu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=32|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Čo Jumins]]|sortname=Cho, Yu-min|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sharjah FC|Sharjah]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Tēgoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=12|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Tehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=103|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=77|goals=16|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=71|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=46|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=25|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=20|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Dongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=16|goals=3|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pē Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=12|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=8|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jangs Hjončuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=142|goals=54|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čo Kesuns]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=42|goals=10|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=26|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs end}}

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. un 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.srf.ch/sport/fussball/fifa-wm-2026/26-spieler-nominiert-das-schweizer-wm-kader-ist-komplett |title=Das Schweizer WM-Kader ist komplett |trans-title=The Swiss World Cup squad is complete |work=[[Schweizer Radio und Fernsehen]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|sortname=Kobel, Gregor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|6}}|caps=20|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|sortname=Mvogo, Yvon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|6}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mārvins Kellers]]|sortname=Keller, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=0|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|25}}|caps=136|goals=9|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|sortname=Akanji, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|19}}|caps=79|goals=4|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|sortname=Elvedi, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=65|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|sortname=Widmer, Silvan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|5}}|caps=58|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Erejs Jemerts]]|sortname=Comert, Eray|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|4}}|caps=20|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Miro Muheims]]|sortname=Muheim, Miro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]|sortname=Amenda, Aurele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|31}}|caps=6|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Žakē]]|sortname=Jaquez, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|2}}|caps=2|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|sortname=Xhaka, Granit|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=144|goals=16|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|sortname=Freuler, Remo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|15}}|caps=86|goals=11|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|sortname=Zakaria, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|20}}|caps=63|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|sortname=Sow, Djibril|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=50|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|sortname=Aebischer, Michel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|6}}|caps=38|goals=2|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|sortname=Rieder, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|02|16}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|sortname=Fassnacht, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|11}}|caps=21|goals=4|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]|sortname=Manzambi, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|14}}|caps=10|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ardons Jašari]]|sortname=Jashari, Ardon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|30}}|caps=6|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|sortname=Embolo, Breel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|14}}|caps=85|goals=23|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|sortname=Vargas, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|5}}|caps=60|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dans Ndojs]]|sortname=Ndoye, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|25}}|caps=29|goals=6|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|sortname=Amdouni, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|4}}|caps=27|goals=11|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|sortname=Okafor, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|05|24}}|caps=24|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]|sortname=Itten, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|27}}|caps=13|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml/ |title=Neymar vai para a quarta Copa e iguala recorde entre brasileiros; veja a lista |trans-title=Neymar will go to his fourth World Cup and equals the record among Brazilians; see the list |publisher=[[Globo (media company)|Globo]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519053756/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml |url-status=live}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=76|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=31|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=104|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=68|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=43|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Magaljaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Veslijs (futbolists)|Veslijs]]|sortname=Wesley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|6}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rožers Ibaness]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duglass Santušs]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=2|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=84|goals=8|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=61|goals=12|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=41|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=31|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Santušs]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=2|goals=1|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=47|goals=8|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=37|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=22|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=21|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=15|goals=3|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luišs Enrike]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=13|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Tjago]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=1|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Scottish Football Association]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=83|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=21|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=92|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=66|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=55|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=49|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=37|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Entonijs Ralstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=19|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominiks Hīams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=85|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=69|goals=14|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=66|goals=9|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=56|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|sortname=Gilmour, Billy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=45|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=23|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bens Ganons-Doks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=12|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=50|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=46|goals=11|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šanklands]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=18|goals=4|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=8|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=2|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/thebluewaveffk/p/DYe60yqjJc-/ |title=This is... The Blue Wave. Our squad that will represent Curaçao for the first time at the @fifaworldcup this summer! |publisher=[[Curaçao Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=70 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Trevors Dornboss]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=7|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žirjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=58|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=27|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=26|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džošua Brenets]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=17|goals=1|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=4|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīšedlijs Bazūrs]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=0|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=70|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džuninjo Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=47|goals=14|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmerato]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=26|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=18|goals=1|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aržanijs Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=8|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=5|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=37|goals=6|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=34|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žervēns Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=27|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=25|goals=3|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=21|goals=5|club=[[S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jirgens Lokādijs]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=5|goals=1|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=4|goals=2|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.dfb.de/news/bundestrainer-nagelsmann-gibt-wm-kader-bekannt |title=Bundestrainer Nagelsmann gibt WM-Kader bekannt |trans-title=National coach Nagelsmann announces World Cup squad |publisher=[[German Football Association]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|27}}|caps=124|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|sortname=Baumann, Oliver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|2}}|caps=11|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Nībels]]|sortname=Nubel, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|3}}|caps=82|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|sortname=Tah, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|11}}|caps=45|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|sortname=Raum, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|22}}|caps=36|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|sortname=Schlotterbeck, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|1}}|caps=25|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Valdemars Antons]]|sortname=Anton, Waldemar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|20}}|caps=12|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maliks Tšau]]|sortname=Thiaw, Malick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|8}}|caps=5|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natanjels Brauns]]|sortname=Brown, Nathaniel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|16}}|caps=3|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|8}}|caps=108|goals=10|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|11}}|caps=74|goals=16|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|6}}|caps=69|goals=15|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kajs Havercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|11}}|caps=57|goals=21|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|26}}|caps=40|goals=8|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Florians Vircs]]|sortname=Wirtz, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|3}}|caps=39|goals=10|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paskāls Gross]]|sortname=Gross, Pascal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|15}}|caps=18|goals=1|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nadīms Amiri]]|sortname=Amiri, Nadiem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|27}}|caps=9|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksandars Pavlovičs]]|sortname=Pavlovic, Aleksandar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|3}}|caps=9|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Angelo Štillers]]|sortname=Stiller, Angelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|4}}|caps=7|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fēlikss Nmeča]]|sortname=Nmecha, Felix|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=6|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džeimijs Levelings]]|sortname=Leweling, Jamie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|26}}|caps=4|goals=1|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lennarts Karls]]|sortname=Karl, Lennart|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|2|22}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Niks Voltemāde]]|sortname=Woltemade, Nick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|14}}|caps=10|goals=4|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Denizs Undavs]]|sortname=Undav, Deniz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|19}}|caps=7|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maksimiliāns Beiers]]|sortname=Beier, Maximilian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs end}}

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Cape Verdean Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=85|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=10|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=0|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=60|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=44|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=40|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=29|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Logans Kosta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=26|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=8|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=4|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=53|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=30|goals=2|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=30|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=14|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=12|goals=0|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=10|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=94|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=59|goals=9|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=36|goals=2|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=25|goals=2|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=20|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=19|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=7|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{Nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 21. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fotball.no/landslag/norge-a-herrer/2026/her-er-norges-vm-tropp/ |title=Her er Norges VM-tropp |trans-title=Here is Norway's World Cup squad |publisher=[[Norwegian Football Federation]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |language=no}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ērjans Nīlanns]]|sortname=Nyland, Orjan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|10}}|caps=69|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ēgils Selviks]]|sortname=Selvik, Egil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|30}}|caps=6|goals=0|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sanders Tangvīks]]|sortname=Tangvik, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|29}}|caps=0|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kristofers Ajers]]|sortname=Ajer, Kristoffer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|17}}|caps=50|goals=2|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jūlians Rīersons]]|sortname=Ryerson, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|17}}|caps=41|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Estigors]]|sortname=Ostigard, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|28}}|caps=36|goals=1|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markuss Holmgrēns Pēdešens]]|sortname=Pedersen, Marcus Holmgren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|16}}|caps=31|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Mellers Volfs]]|sortname=Moller Wolfe, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|23}}|caps=20|goals=1|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Fredriks Andrē Bjerkans]]|sortname=Bjorkan, Fredrik Andre|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|21}}|caps=19|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Turbjērns Hegems]]|sortname=Heggem, Torbjorn|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|12}}|caps=13|goals=0|club=[[Bologna FC|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sondre Longoss]]|sortname=Langas, Sondre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Henriks Falkeners]]|sortname=Falchener, Henrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|8}}|caps=1|goals=0|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Ēdegors]]|sortname=Odegaard, Martin|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|17}}|caps=67|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Sanders Berge]]|sortname=Berge, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|14}}|caps=64|goals=1|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Patriks Bergs]]|sortname=Berg, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|24}}|caps=41|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristians Torstveds]]|sortname=Thorstvedt, Kristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|13}}|caps=35|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mortens Torsbī]]|sortname=Thorsby, Morten|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|5}}|caps=30|goals=0|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Antonio Nusa]]|sortname=Nusa, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|17}}|caps=22|goals=7|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fredriks Aursness]]|sortname=Aursnes, Fredrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|10}}|caps=20|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oskars Bobs]]|sortname=Bobb, Oscar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=18|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jenss Peters Heige]]|sortname=Hauge, Jens Petter|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|12}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Andreass Šelderups]]|sortname=Schjelderup, Andreas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|1}}|caps=10|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tēlo Osgords]]|sortname=Aasgaard, Thelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|2}}|caps=6|goals=5|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]|sortname=Sorloth, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=70|goals=26|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|sortname=Haaland, Erling|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|21}}|caps=49|goals=55|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jergens Strands Larsens]]|sortname=Strand Larsen, Jorgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|6}}|caps=26|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]]

=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrian Football Association]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=25|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=31|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=50|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=51|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=46|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=132|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=112|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=97|goals=25|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=74|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgels]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=21|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=40|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=29|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=2|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=33|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|sortname=Baumgartner, Christoph|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|1}}|caps=58|goals=19|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=56|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=18|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=10|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=2|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Congolese Association Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=107|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=44|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=24|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=12|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Vans-Bīsaka]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=10|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=3|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=68|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=56|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=41|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=37|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=33|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=30|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=17|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ārons Tšibola]]|sortname=Tshibola, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|2}}|caps=16|goals=1|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=7|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=68|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=36|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=14|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-not%C3%ADcias/Not%C3%ADcia/news/56573 |title=Os escolhidos para o Mundial 2026 |trans-title=The selections for the 2026 World Cup |publisher=[[Portuguese Football Federation]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194221/https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-notícias/Notícia/news/56573 |url-status=live}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |title=Roberto Martinez names Portugal World Cup squad with symbolic 'plus one' for Dioga Jota |work=[[The Irish Times]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194732/https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |url-status=live |quote=Martinez confirmed that fourth-choice goalkeeper Ricardo Velho of Genclerbirligi Ankara will travel with the squad but can only be added to the official 26-man list in the event of an injury to one of the three registered goalkeepers.}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|sortname=Costa, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|19}}|caps=42|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|sortname=Sa, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=4|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|sortname=Silva, Rui|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|sortname=Dias, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=74|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|sortname=Cancelo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=66|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|sortname=Semedo, Nelson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|16}}|caps=48|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|sortname=Mendes, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|19}}|caps=43|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|sortname=Dalot, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|18}}|caps=33|goals=3|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gonsalu Inasiu]]|sortname=Inacio, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=20|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mateušs Nunešs]]|sortname=Nunes, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|27}}|caps=19|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Renatu Veiga]]|sortname=Veiga, Renato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=11|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomāšs Araužu]]|sortname=Araujo, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=3|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|sortname=Silva, Bernardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|10}}|caps=107|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|sortname=Fernandes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|8}}|caps=87|goals=28|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|sortname=Neves, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|13}}|caps=65|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|sortname=Vitinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|13}}|caps=37|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]|sortname=Neves, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|27}}|caps=21|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samu Košta]]|sortname=Costa, Samu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|27}}|caps=4|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|sortname=Ronaldo, Cristiano|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|2|5}}|caps=226|goals=143|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|sortname=Felix, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|10}}|caps=52|goals=12|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|sortname=Leao, Rafael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|10}}|caps=43|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|sortname=Guedes, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=33|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|sortname=Ramos, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=24|goals=10|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|sortname=Neto, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|9}}|caps=23|goals=2|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Trinsāns]]|sortname=Trincao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|29}}|caps=17|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Konseisau]]|sortname=Conceicao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|14}}|caps=15|goals=3|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Croatian Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=73|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=46|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=31|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=18|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=4|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=196|goals=28|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=111|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=83|goals=11|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=61|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=19|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=17|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=16|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=15|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=152|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=114|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=36|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=13|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=8|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 22. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Veevers |first=Nicholas |url=https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 |title=Three Lions Come Together for World Cup |publisher=[[The Football Association]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 22, 2026 |archive-date=May 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260522101615/https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 |url-status=live}}&lt;/ref&gt;


{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|sortname=Pickford, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|7}}|caps=82|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|sortname=Henderson, Dean|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|12}}|caps=4|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]|sortname=Trafford, James|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|10}}|caps=1|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|sortname=Stones, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|28}}|caps=87|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]|sortname=Guehi, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|13}}|caps=27|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|sortname=James, Reece|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|8}}|caps=22|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ezri Konsa]]|sortname=Konsa, Ezri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|23}}|caps=18|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]|sortname=Burn, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|9}}|caps=6|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tino Livramento]]|sortname=Livramento, Tino|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|12}}|caps=5|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeds Spenss]]|sortname=Spence, Djed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|9}}|caps=4|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko O'Railijs]]|sortname=O'Reilly, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|21}}|caps=3|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džarels Kensa]]|sortname=Quansah, Jarell|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|29}}|caps=1|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|sortname=Henderson, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|17}}|caps=89|goals=3|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|sortname=Rice, Declan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|14}}|caps=72|goals=6|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džūds Belingems]]|sortname=Bellingham, Jude|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|29}}|caps=46|goals=6|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]|sortname=Rogers, Morgan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|26}}|caps=13|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kobijs Meinū]]|sortname=Mainoo, Kobbie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|19}}|caps=12|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]|sortname=Anderson, Elliot|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|6}}|caps=7|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Harijs Keins]]|sortname=Kane, Harry|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|28}}|caps=112|goals=78|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|sortname=Rashford, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|31}}|caps=70|goals=18|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bukajo Saka]]|sortname=Saka, Bukayo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|5}}|caps=48|goals=14|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olijs Votkinss]]|sortname=Watkins, Ollie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|30}}|caps=20|goals=6|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]|sortname=Gordon, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|24}}|caps=17|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ebereči Eze]]|sortname=Eze, Eberechi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|29}}|caps=16|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Noni Madueke]]|sortname=Madueke, Noni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|10}}|caps=10|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aivens Tonijs]]|sortname=Toney, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|16}}|caps=7|goals=1|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>ljvzi5kf5t9ig4drrpeln7bs66obxx8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471700</id>
      <parentid>4471690</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T18:20:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{fb|Šveice}} */ + kreklu numuri</comment>
      <origin>4471700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="127243" sha1="7c4m0socnnktev1z67akpx0llk9umqf" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkstēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.&lt;ref&gt;{{cite tweet |author=Korea Football Association |author-link=Korea Football Association |user=theKFA |number=2055545406998860085 |date=May 16, 2026 |title=2026 FIFA 북중미 월드컵에 참가하는 대한민국 축구국가대표팀의 명단을 공개합니다! |trans-title=We are revealing the roster for the South Korean national football team participating in the 2026 FIFA World Cup in North America! |language=ko |access-date=May 16, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=85|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=47|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Songs Bomkinu]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=77|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Munhvans ]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=34|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sols Jongu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=32|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Čo Jumins]]|sortname=Cho, Yu-min|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sharjah FC|Sharjah]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Tēgoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=12|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Tehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=103|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=77|goals=16|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=71|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=46|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=25|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=20|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Dongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=16|goals=3|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pē Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=12|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=8|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jangs Hjončuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=142|goals=54|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čo Kesuns]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=42|goals=10|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=26|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs end}}

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. un 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.srf.ch/sport/fussball/fifa-wm-2026/26-spieler-nominiert-das-schweizer-wm-kader-ist-komplett |title=Das Schweizer WM-Kader ist komplett |trans-title=The Swiss World Cup squad is complete |work=[[Schweizer Radio und Fernsehen]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|sortname=Kobel, Gregor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|6}}|caps=20|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Miro Muheims]]|sortname=Muheim, Miro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|sortname=Widmer, Silvan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|5}}|caps=58|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|sortname=Elvedi, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=65|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|sortname=Akanji, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|19}}|caps=79|goals=4|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|sortname=Zakaria, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|20}}|caps=63|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|sortname=Embolo, Breel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|14}}|caps=85|goals=23|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|sortname=Freuler, Remo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|15}}|caps=86|goals=11|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]|sortname=Manzambi, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|14}}|caps=10|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|sortname=Xhaka, Granit|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=144|goals=16|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Dans Ndojs]]|sortname=Ndoye, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|25}}|caps=29|goals=6|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|sortname=Mvogo, Yvon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|6}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|25}}|caps=136|goals=9|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ardons Jašari]]|sortname=Jashari, Ardon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|30}}|caps=6|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|sortname=Sow, Djibril|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=50|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|sortname=Fassnacht, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|11}}|caps=21|goals=4|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|sortname=Vargas, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|5}}|caps=60|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Erejs Jemerts]]|sortname=Comert, Eray|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|4}}|caps=20|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|sortname=Okafor, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|05|24}}|caps=24|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|sortname=Aebischer, Michel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|6}}|caps=38|goals=2|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Mārvins Kellers]]|sortname=Keller, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=0|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|sortname=Rieder, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|02|16}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|sortname=Amdouni, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|4}}|caps=27|goals=11|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]|sortname=Amenda, Aurele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|31}}|caps=6|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Luka Žakē]]|sortname=Jaquez, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|2}}|caps=2|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]|sortname=Itten, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|27}}|caps=13|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml/ |title=Neymar vai para a quarta Copa e iguala recorde entre brasileiros; veja a lista |trans-title=Neymar will go to his fourth World Cup and equals the record among Brazilians; see the list |publisher=[[Globo (media company)|Globo]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519053756/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml |url-status=live}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=76|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=31|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=104|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=68|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=43|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Magaljaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Veslijs (futbolists)|Veslijs]]|sortname=Wesley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|6}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rožers Ibaness]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duglass Santušs]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=2|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=84|goals=8|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=61|goals=12|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=41|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=31|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Santušs]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=2|goals=1|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=47|goals=8|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=37|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=22|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=21|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=15|goals=3|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luišs Enrike]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=13|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Tjago]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=1|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Scottish Football Association]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=83|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=21|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=92|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=66|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=55|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=49|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=37|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Entonijs Ralstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=19|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominiks Hīams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=85|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=69|goals=14|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=66|goals=9|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=56|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|sortname=Gilmour, Billy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=45|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=23|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bens Ganons-Doks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=12|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=50|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=46|goals=11|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šanklands]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=18|goals=4|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=8|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=2|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/thebluewaveffk/p/DYe60yqjJc-/ |title=This is... The Blue Wave. Our squad that will represent Curaçao for the first time at the @fifaworldcup this summer! |publisher=[[Curaçao Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=70 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Trevors Dornboss]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=7|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žirjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=58|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=27|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=26|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džošua Brenets]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=17|goals=1|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=4|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīšedlijs Bazūrs]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=0|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=70|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džuninjo Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=47|goals=14|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmerato]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=26|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=18|goals=1|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aržanijs Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=8|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=5|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=37|goals=6|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=34|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žervēns Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=27|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=25|goals=3|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=21|goals=5|club=[[S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jirgens Lokādijs]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=5|goals=1|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=4|goals=2|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.dfb.de/news/bundestrainer-nagelsmann-gibt-wm-kader-bekannt |title=Bundestrainer Nagelsmann gibt WM-Kader bekannt |trans-title=National coach Nagelsmann announces World Cup squad |publisher=[[German Football Association]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|27}}|caps=124|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|sortname=Baumann, Oliver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|2}}|caps=11|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Nībels]]|sortname=Nubel, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|3}}|caps=82|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|sortname=Tah, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|11}}|caps=45|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|sortname=Raum, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|22}}|caps=36|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|sortname=Schlotterbeck, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|1}}|caps=25|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Valdemars Antons]]|sortname=Anton, Waldemar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|20}}|caps=12|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maliks Tšau]]|sortname=Thiaw, Malick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|8}}|caps=5|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natanjels Brauns]]|sortname=Brown, Nathaniel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|16}}|caps=3|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|8}}|caps=108|goals=10|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|11}}|caps=74|goals=16|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|6}}|caps=69|goals=15|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kajs Havercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|11}}|caps=57|goals=21|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|26}}|caps=40|goals=8|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Florians Vircs]]|sortname=Wirtz, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|3}}|caps=39|goals=10|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paskāls Gross]]|sortname=Gross, Pascal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|15}}|caps=18|goals=1|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nadīms Amiri]]|sortname=Amiri, Nadiem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|27}}|caps=9|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksandars Pavlovičs]]|sortname=Pavlovic, Aleksandar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|3}}|caps=9|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Angelo Štillers]]|sortname=Stiller, Angelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|4}}|caps=7|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fēlikss Nmeča]]|sortname=Nmecha, Felix|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=6|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džeimijs Levelings]]|sortname=Leweling, Jamie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|26}}|caps=4|goals=1|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lennarts Karls]]|sortname=Karl, Lennart|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|2|22}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Niks Voltemāde]]|sortname=Woltemade, Nick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|14}}|caps=10|goals=4|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Denizs Undavs]]|sortname=Undav, Deniz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|19}}|caps=7|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maksimiliāns Beiers]]|sortname=Beier, Maximilian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs end}}

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Cape Verdean Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=85|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=10|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=0|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=60|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=44|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=40|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=29|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Logans Kosta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=26|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=8|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=4|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=53|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=30|goals=2|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=30|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=14|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=12|goals=0|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=10|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=94|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=59|goals=9|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=36|goals=2|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=25|goals=2|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=20|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=19|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=7|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{Nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 21. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fotball.no/landslag/norge-a-herrer/2026/her-er-norges-vm-tropp/ |title=Her er Norges VM-tropp |trans-title=Here is Norway's World Cup squad |publisher=[[Norwegian Football Federation]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |language=no}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ērjans Nīlanns]]|sortname=Nyland, Orjan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|10}}|caps=69|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ēgils Selviks]]|sortname=Selvik, Egil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|30}}|caps=6|goals=0|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sanders Tangvīks]]|sortname=Tangvik, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|29}}|caps=0|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kristofers Ajers]]|sortname=Ajer, Kristoffer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|17}}|caps=50|goals=2|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jūlians Rīersons]]|sortname=Ryerson, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|17}}|caps=41|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Estigors]]|sortname=Ostigard, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|28}}|caps=36|goals=1|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markuss Holmgrēns Pēdešens]]|sortname=Pedersen, Marcus Holmgren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|16}}|caps=31|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Mellers Volfs]]|sortname=Moller Wolfe, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|23}}|caps=20|goals=1|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Fredriks Andrē Bjerkans]]|sortname=Bjorkan, Fredrik Andre|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|21}}|caps=19|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Turbjērns Hegems]]|sortname=Heggem, Torbjorn|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|12}}|caps=13|goals=0|club=[[Bologna FC|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sondre Longoss]]|sortname=Langas, Sondre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Henriks Falkeners]]|sortname=Falchener, Henrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|8}}|caps=1|goals=0|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Ēdegors]]|sortname=Odegaard, Martin|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|17}}|caps=67|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Sanders Berge]]|sortname=Berge, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|14}}|caps=64|goals=1|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Patriks Bergs]]|sortname=Berg, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|24}}|caps=41|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristians Torstveds]]|sortname=Thorstvedt, Kristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|13}}|caps=35|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mortens Torsbī]]|sortname=Thorsby, Morten|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|5}}|caps=30|goals=0|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Antonio Nusa]]|sortname=Nusa, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|17}}|caps=22|goals=7|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fredriks Aursness]]|sortname=Aursnes, Fredrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|10}}|caps=20|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oskars Bobs]]|sortname=Bobb, Oscar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=18|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jenss Peters Heige]]|sortname=Hauge, Jens Petter|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|12}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Andreass Šelderups]]|sortname=Schjelderup, Andreas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|1}}|caps=10|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tēlo Osgords]]|sortname=Aasgaard, Thelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|2}}|caps=6|goals=5|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]|sortname=Sorloth, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=70|goals=26|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|sortname=Haaland, Erling|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|21}}|caps=49|goals=55|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jergens Strands Larsens]]|sortname=Strand Larsen, Jorgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|6}}|caps=26|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]]

=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrian Football Association]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=25|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=31|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=50|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=51|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=46|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=132|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=112|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=97|goals=25|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=74|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgels]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=21|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=40|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=29|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=2|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=33|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|sortname=Baumgartner, Christoph|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|1}}|caps=58|goals=19|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=56|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=18|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=10|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=2|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Congolese Association Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=107|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=44|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=24|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=12|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Vans-Bīsaka]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=10|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=3|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=68|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=56|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=41|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=37|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=33|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=30|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=17|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ārons Tšibola]]|sortname=Tshibola, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|2}}|caps=16|goals=1|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=7|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=68|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=36|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=14|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-not%C3%ADcias/Not%C3%ADcia/news/56573 |title=Os escolhidos para o Mundial 2026 |trans-title=The selections for the 2026 World Cup |publisher=[[Portuguese Football Federation]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194221/https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-notícias/Notícia/news/56573 |url-status=live}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |title=Roberto Martinez names Portugal World Cup squad with symbolic 'plus one' for Dioga Jota |work=[[The Irish Times]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194732/https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |url-status=live |quote=Martinez confirmed that fourth-choice goalkeeper Ricardo Velho of Genclerbirligi Ankara will travel with the squad but can only be added to the official 26-man list in the event of an injury to one of the three registered goalkeepers.}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|sortname=Costa, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|19}}|caps=42|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|sortname=Sa, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=4|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|sortname=Silva, Rui|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|sortname=Dias, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=74|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|sortname=Cancelo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=66|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|sortname=Semedo, Nelson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|16}}|caps=48|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|sortname=Mendes, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|19}}|caps=43|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|sortname=Dalot, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|18}}|caps=33|goals=3|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gonsalu Inasiu]]|sortname=Inacio, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=20|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mateušs Nunešs]]|sortname=Nunes, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|27}}|caps=19|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Renatu Veiga]]|sortname=Veiga, Renato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=11|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomāšs Araužu]]|sortname=Araujo, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=3|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|sortname=Silva, Bernardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|10}}|caps=107|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|sortname=Fernandes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|8}}|caps=87|goals=28|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|sortname=Neves, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|13}}|caps=65|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|sortname=Vitinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|13}}|caps=37|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]|sortname=Neves, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|27}}|caps=21|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samu Košta]]|sortname=Costa, Samu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|27}}|caps=4|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|sortname=Ronaldo, Cristiano|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|2|5}}|caps=226|goals=143|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|sortname=Felix, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|10}}|caps=52|goals=12|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|sortname=Leao, Rafael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|10}}|caps=43|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|sortname=Guedes, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=33|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|sortname=Ramos, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=24|goals=10|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|sortname=Neto, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|9}}|caps=23|goals=2|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Trinsāns]]|sortname=Trincao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|29}}|caps=17|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Konseisau]]|sortname=Conceicao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|14}}|caps=15|goals=3|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Croatian Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=73|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=46|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=31|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=18|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=4|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=196|goals=28|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=111|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=83|goals=11|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=61|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=19|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=17|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=16|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=15|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=152|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=114|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=36|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=13|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=8|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 22. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Veevers |first=Nicholas |url=https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 |title=Three Lions Come Together for World Cup |publisher=[[The Football Association]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 22, 2026 |archive-date=May 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260522101615/https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 |url-status=live}}&lt;/ref&gt;


{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|sortname=Pickford, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|7}}|caps=82|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|sortname=Henderson, Dean|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|12}}|caps=4|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]|sortname=Trafford, James|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|10}}|caps=1|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|sortname=Stones, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|28}}|caps=87|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]|sortname=Guehi, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|13}}|caps=27|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|sortname=James, Reece|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|8}}|caps=22|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ezri Konsa]]|sortname=Konsa, Ezri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|23}}|caps=18|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]|sortname=Burn, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|9}}|caps=6|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tino Livramento]]|sortname=Livramento, Tino|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|12}}|caps=5|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeds Spenss]]|sortname=Spence, Djed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|9}}|caps=4|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko O'Railijs]]|sortname=O'Reilly, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|21}}|caps=3|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džarels Kensa]]|sortname=Quansah, Jarell|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|29}}|caps=1|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|sortname=Henderson, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|17}}|caps=89|goals=3|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|sortname=Rice, Declan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|14}}|caps=72|goals=6|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džūds Belingems]]|sortname=Bellingham, Jude|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|29}}|caps=46|goals=6|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]|sortname=Rogers, Morgan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|26}}|caps=13|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kobijs Meinū]]|sortname=Mainoo, Kobbie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|19}}|caps=12|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]|sortname=Anderson, Elliot|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|6}}|caps=7|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Harijs Keins]]|sortname=Kane, Harry|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|28}}|caps=112|goals=78|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|sortname=Rashford, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|31}}|caps=70|goals=18|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bukajo Saka]]|sortname=Saka, Bukayo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|5}}|caps=48|goals=14|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olijs Votkinss]]|sortname=Watkins, Ollie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|30}}|caps=20|goals=6|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]|sortname=Gordon, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|24}}|caps=17|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ebereči Eze]]|sortname=Eze, Eberechi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|29}}|caps=16|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Noni Madueke]]|sortname=Madueke, Noni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|10}}|caps=10|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aivens Tonijs]]|sortname=Toney, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|16}}|caps=7|goals=1|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>7c4m0socnnktev1z67akpx0llk9umqf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471757</id>
      <parentid>4471700</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:09:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{fb|Zviedrija}} */ atveidošana</comment>
      <origin>4471757</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="127242" sha1="1ja66u1irdcx11z67hyk1y8ezvlg8n4" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkstēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.&lt;ref&gt;{{cite tweet |author=Korea Football Association |author-link=Korea Football Association |user=theKFA |number=2055545406998860085 |date=May 16, 2026 |title=2026 FIFA 북중미 월드컵에 참가하는 대한민국 축구국가대표팀의 명단을 공개합니다! |trans-title=We are revealing the roster for the South Korean national football team participating in the 2026 FIFA World Cup in North America! |language=ko |access-date=May 16, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=85|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=47|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Songs Bomkinu]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=77|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Munhvans ]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=34|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sols Jongu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=32|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Čo Jumins]]|sortname=Cho, Yu-min|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sharjah FC|Sharjah]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Tēgoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=12|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Tehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=103|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=77|goals=16|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=71|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=46|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=25|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=20|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Dongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=16|goals=3|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pē Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=12|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=8|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jangs Hjončuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=142|goals=54|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čo Kesuns]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=42|goals=10|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=26|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs end}}

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. un 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.srf.ch/sport/fussball/fifa-wm-2026/26-spieler-nominiert-das-schweizer-wm-kader-ist-komplett |title=Das Schweizer WM-Kader ist komplett |trans-title=The Swiss World Cup squad is complete |work=[[Schweizer Radio und Fernsehen]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|sortname=Kobel, Gregor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|6}}|caps=20|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Miro Muheims]]|sortname=Muheim, Miro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|sortname=Widmer, Silvan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|5}}|caps=58|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|sortname=Elvedi, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=65|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|sortname=Akanji, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|19}}|caps=79|goals=4|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|sortname=Zakaria, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|20}}|caps=63|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|sortname=Embolo, Breel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|14}}|caps=85|goals=23|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|sortname=Freuler, Remo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|15}}|caps=86|goals=11|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]|sortname=Manzambi, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|14}}|caps=10|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|sortname=Xhaka, Granit|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=144|goals=16|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Dans Ndojs]]|sortname=Ndoye, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|25}}|caps=29|goals=6|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|sortname=Mvogo, Yvon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|6}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|25}}|caps=136|goals=9|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ardons Jašari]]|sortname=Jashari, Ardon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|30}}|caps=6|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|sortname=Sow, Djibril|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=50|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|sortname=Fassnacht, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|11}}|caps=21|goals=4|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|sortname=Vargas, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|5}}|caps=60|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Erejs Jemerts]]|sortname=Comert, Eray|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|4}}|caps=20|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|sortname=Okafor, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|05|24}}|caps=24|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|sortname=Aebischer, Michel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|6}}|caps=38|goals=2|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Mārvins Kellers]]|sortname=Keller, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=0|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|sortname=Rieder, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|02|16}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|sortname=Amdouni, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|4}}|caps=27|goals=11|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]|sortname=Amenda, Aurele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|31}}|caps=6|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Luka Žakē]]|sortname=Jaquez, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|2}}|caps=2|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]|sortname=Itten, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|27}}|caps=13|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml/ |title=Neymar vai para a quarta Copa e iguala recorde entre brasileiros; veja a lista |trans-title=Neymar will go to his fourth World Cup and equals the record among Brazilians; see the list |publisher=[[Globo (media company)|Globo]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519053756/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml |url-status=live}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=76|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=31|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=104|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=68|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=43|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Magaljaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Veslijs (futbolists)|Veslijs]]|sortname=Wesley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|6}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rožers Ibaness]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duglass Santušs]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=2|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=84|goals=8|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=61|goals=12|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=41|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=31|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Santušs]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=2|goals=1|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=47|goals=8|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=37|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=22|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=21|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=15|goals=3|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luišs Enrike]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=13|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Tjago]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=1|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Scottish Football Association]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=83|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=21|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=92|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=66|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=55|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=49|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=37|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Entonijs Ralstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=19|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominiks Hīams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=85|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=69|goals=14|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=66|goals=9|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=56|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|sortname=Gilmour, Billy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=45|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=23|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bens Ganons-Doks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=12|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=50|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=46|goals=11|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šanklands]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=18|goals=4|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=8|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=2|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/thebluewaveffk/p/DYe60yqjJc-/ |title=This is... The Blue Wave. Our squad that will represent Curaçao for the first time at the @fifaworldcup this summer! |publisher=[[Curaçao Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=70 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Trevors Dornboss]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=7|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žirjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=58|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=27|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=26|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džošua Brenets]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=17|goals=1|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=4|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīšedlijs Bazūrs]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=0|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=70|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džuninjo Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=47|goals=14|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmerato]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=26|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=18|goals=1|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aržanijs Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=8|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=5|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=37|goals=6|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=34|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žervēns Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=27|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=25|goals=3|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=21|goals=5|club=[[S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jirgens Lokādijs]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=5|goals=1|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=4|goals=2|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.dfb.de/news/bundestrainer-nagelsmann-gibt-wm-kader-bekannt |title=Bundestrainer Nagelsmann gibt WM-Kader bekannt |trans-title=National coach Nagelsmann announces World Cup squad |publisher=[[German Football Association]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|27}}|caps=124|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|sortname=Baumann, Oliver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|2}}|caps=11|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Nībels]]|sortname=Nubel, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|3}}|caps=82|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|sortname=Tah, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|11}}|caps=45|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|sortname=Raum, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|22}}|caps=36|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|sortname=Schlotterbeck, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|1}}|caps=25|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Valdemars Antons]]|sortname=Anton, Waldemar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|20}}|caps=12|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maliks Tšau]]|sortname=Thiaw, Malick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|8}}|caps=5|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natanjels Brauns]]|sortname=Brown, Nathaniel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|16}}|caps=3|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|8}}|caps=108|goals=10|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|11}}|caps=74|goals=16|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|6}}|caps=69|goals=15|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kajs Havercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|11}}|caps=57|goals=21|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|26}}|caps=40|goals=8|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Florians Vircs]]|sortname=Wirtz, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|3}}|caps=39|goals=10|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paskāls Gross]]|sortname=Gross, Pascal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|15}}|caps=18|goals=1|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nadīms Amiri]]|sortname=Amiri, Nadiem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|27}}|caps=9|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksandars Pavlovičs]]|sortname=Pavlovic, Aleksandar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|3}}|caps=9|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Angelo Štillers]]|sortname=Stiller, Angelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|4}}|caps=7|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fēlikss Nmeča]]|sortname=Nmecha, Felix|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=6|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džeimijs Levelings]]|sortname=Leweling, Jamie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|26}}|caps=4|goals=1|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lennarts Karls]]|sortname=Karl, Lennart|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|2|22}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Niks Voltemāde]]|sortname=Woltemade, Nick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|14}}|caps=10|goals=4|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Denizs Undavs]]|sortname=Undav, Deniz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|19}}|caps=7|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maksimiliāns Beiers]]|sortname=Beier, Maximilian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Jalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Gustavs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs end}}

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Cape Verdean Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=85|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=10|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=0|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=60|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=44|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=40|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=29|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Logans Kosta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=26|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=8|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=4|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=53|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=30|goals=2|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=30|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=14|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=12|goals=0|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=10|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=94|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=59|goals=9|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=36|goals=2|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=25|goals=2|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=20|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=19|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=7|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{Nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 21. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fotball.no/landslag/norge-a-herrer/2026/her-er-norges-vm-tropp/ |title=Her er Norges VM-tropp |trans-title=Here is Norway's World Cup squad |publisher=[[Norwegian Football Federation]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |language=no}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ērjans Nīlanns]]|sortname=Nyland, Orjan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|10}}|caps=69|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ēgils Selviks]]|sortname=Selvik, Egil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|30}}|caps=6|goals=0|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sanders Tangvīks]]|sortname=Tangvik, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|29}}|caps=0|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kristofers Ajers]]|sortname=Ajer, Kristoffer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|17}}|caps=50|goals=2|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jūlians Rīersons]]|sortname=Ryerson, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|17}}|caps=41|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Estigors]]|sortname=Ostigard, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|28}}|caps=36|goals=1|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markuss Holmgrēns Pēdešens]]|sortname=Pedersen, Marcus Holmgren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|16}}|caps=31|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Mellers Volfs]]|sortname=Moller Wolfe, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|23}}|caps=20|goals=1|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Fredriks Andrē Bjerkans]]|sortname=Bjorkan, Fredrik Andre|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|21}}|caps=19|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Turbjērns Hegems]]|sortname=Heggem, Torbjorn|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|12}}|caps=13|goals=0|club=[[Bologna FC|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sondre Longoss]]|sortname=Langas, Sondre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Henriks Falkeners]]|sortname=Falchener, Henrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|8}}|caps=1|goals=0|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Ēdegors]]|sortname=Odegaard, Martin|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|17}}|caps=67|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Sanders Berge]]|sortname=Berge, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|14}}|caps=64|goals=1|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Patriks Bergs]]|sortname=Berg, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|24}}|caps=41|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristians Torstveds]]|sortname=Thorstvedt, Kristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|13}}|caps=35|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mortens Torsbī]]|sortname=Thorsby, Morten|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|5}}|caps=30|goals=0|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Antonio Nusa]]|sortname=Nusa, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|17}}|caps=22|goals=7|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fredriks Aursness]]|sortname=Aursnes, Fredrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|10}}|caps=20|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oskars Bobs]]|sortname=Bobb, Oscar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=18|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jenss Peters Heige]]|sortname=Hauge, Jens Petter|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|12}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Andreass Šelderups]]|sortname=Schjelderup, Andreas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|1}}|caps=10|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tēlo Osgords]]|sortname=Aasgaard, Thelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|2}}|caps=6|goals=5|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]|sortname=Sorloth, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=70|goals=26|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|sortname=Haaland, Erling|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|21}}|caps=49|goals=55|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jergens Strands Larsens]]|sortname=Strand Larsen, Jorgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|6}}|caps=26|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]]

=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrian Football Association]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=25|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=31|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=50|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=51|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=46|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=132|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=112|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=97|goals=25|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=74|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgels]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=21|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=40|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=29|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=2|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=33|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|sortname=Baumgartner, Christoph|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|1}}|caps=58|goals=19|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=56|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=18|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=10|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=2|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Congolese Association Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=107|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=44|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=24|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=12|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Vans-Bīsaka]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=10|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=3|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=68|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=56|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=41|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=37|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=33|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=30|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=17|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ārons Tšibola]]|sortname=Tshibola, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|2}}|caps=16|goals=1|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=7|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=68|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=36|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=14|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-not%C3%ADcias/Not%C3%ADcia/news/56573 |title=Os escolhidos para o Mundial 2026 |trans-title=The selections for the 2026 World Cup |publisher=[[Portuguese Football Federation]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194221/https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-notícias/Notícia/news/56573 |url-status=live}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |title=Roberto Martinez names Portugal World Cup squad with symbolic 'plus one' for Dioga Jota |work=[[The Irish Times]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194732/https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |url-status=live |quote=Martinez confirmed that fourth-choice goalkeeper Ricardo Velho of Genclerbirligi Ankara will travel with the squad but can only be added to the official 26-man list in the event of an injury to one of the three registered goalkeepers.}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|sortname=Costa, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|19}}|caps=42|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|sortname=Sa, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=4|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|sortname=Silva, Rui|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|sortname=Dias, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=74|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|sortname=Cancelo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=66|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|sortname=Semedo, Nelson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|16}}|caps=48|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|sortname=Mendes, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|19}}|caps=43|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|sortname=Dalot, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|18}}|caps=33|goals=3|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gonsalu Inasiu]]|sortname=Inacio, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=20|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mateušs Nunešs]]|sortname=Nunes, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|27}}|caps=19|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Renatu Veiga]]|sortname=Veiga, Renato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=11|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomāšs Araužu]]|sortname=Araujo, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=3|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|sortname=Silva, Bernardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|10}}|caps=107|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|sortname=Fernandes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|8}}|caps=87|goals=28|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|sortname=Neves, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|13}}|caps=65|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|sortname=Vitinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|13}}|caps=37|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]|sortname=Neves, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|27}}|caps=21|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samu Košta]]|sortname=Costa, Samu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|27}}|caps=4|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|sortname=Ronaldo, Cristiano|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|2|5}}|caps=226|goals=143|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|sortname=Felix, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|10}}|caps=52|goals=12|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|sortname=Leao, Rafael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|10}}|caps=43|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|sortname=Guedes, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=33|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|sortname=Ramos, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=24|goals=10|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|sortname=Neto, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|9}}|caps=23|goals=2|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Trinsāns]]|sortname=Trincao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|29}}|caps=17|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Konseisau]]|sortname=Conceicao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|14}}|caps=15|goals=3|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Croatian Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=73|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=46|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=31|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=18|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=4|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=196|goals=28|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=111|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=83|goals=11|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=61|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=19|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=17|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=16|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=15|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=152|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=114|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=36|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=13|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=8|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 22. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Veevers |first=Nicholas |url=https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 |title=Three Lions Come Together for World Cup |publisher=[[The Football Association]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 22, 2026 |archive-date=May 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260522101615/https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 |url-status=live}}&lt;/ref&gt;


{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|sortname=Pickford, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|7}}|caps=82|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|sortname=Henderson, Dean|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|12}}|caps=4|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]|sortname=Trafford, James|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|10}}|caps=1|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|sortname=Stones, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|28}}|caps=87|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]|sortname=Guehi, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|13}}|caps=27|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|sortname=James, Reece|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|8}}|caps=22|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ezri Konsa]]|sortname=Konsa, Ezri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|23}}|caps=18|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]|sortname=Burn, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|9}}|caps=6|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tino Livramento]]|sortname=Livramento, Tino|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|12}}|caps=5|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeds Spenss]]|sortname=Spence, Djed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|9}}|caps=4|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko O'Railijs]]|sortname=O'Reilly, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|21}}|caps=3|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džarels Kensa]]|sortname=Quansah, Jarell|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|29}}|caps=1|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|sortname=Henderson, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|17}}|caps=89|goals=3|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|sortname=Rice, Declan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|14}}|caps=72|goals=6|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džūds Belingems]]|sortname=Bellingham, Jude|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|29}}|caps=46|goals=6|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]|sortname=Rogers, Morgan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|26}}|caps=13|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kobijs Meinū]]|sortname=Mainoo, Kobbie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|19}}|caps=12|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]|sortname=Anderson, Elliot|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|6}}|caps=7|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Harijs Keins]]|sortname=Kane, Harry|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|28}}|caps=112|goals=78|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|sortname=Rashford, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|31}}|caps=70|goals=18|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bukajo Saka]]|sortname=Saka, Bukayo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|5}}|caps=48|goals=14|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olijs Votkinss]]|sortname=Watkins, Ollie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|30}}|caps=20|goals=6|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]|sortname=Gordon, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|24}}|caps=17|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ebereči Eze]]|sortname=Eze, Eberechi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|29}}|caps=16|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Noni Madueke]]|sortname=Madueke, Noni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|10}}|caps=10|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aivens Tonijs]]|sortname=Toney, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|16}}|caps=7|goals=1|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>1ja66u1irdcx11z67hyk1y8ezvlg8n4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukrainas Padomju armija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631636</id>
    <revision>
      <id>4471733</id>
      <parentid>4466849</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:37:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4471733</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3547" sha1="36zsytllsm2m26qy7w1jmb1ehceqze2" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
|                nosaukums = Ukrainas Padomju armija&lt;br /&gt;''Українська радянська армія''
|                   attēls = Red star.svg
|            attēla izmērs = 100px
|               virsraksts = 
|                   valsts = [[Attēls:Flag of the Ukrainian SSR (1919-1929).svg|22px]] [[Ukrainas PSR]]
|              pastāvēšana = 1918–1919
|               pakļautība = [[Ukrainas Pagaidu strādnieku un zemnieku valdība]]&lt;br /&gt;[[Ukrainas PSR]]
|                  daļa no = [[Sarkanā armija]]
|          karaspēka veids = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|                   krāsas = 
|          karavīru skaits = ap 188 000 (1919. gada maijā)
|                 jubileja = 
|                   devīze = 
|     militārās operācijas = [[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Ukraiņu—padomju karš]]&lt;br /&gt;[[Pirmais padomju—ukraiņu karš]]
| pašreizējais komandieris = 
|               komandieri = [[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]
}}

'''Ukrainas Padomju armija''' ({{val|uk|Українська радянська армія}}) jeb '''Ukrainas Sarkanā armija''' (''Українська Червона армія'') bija [[Ukrainas PSR]] [[bruņotie spēki]] [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918.—1919. gadā. Tā tika izveidota pēc [[Ukrainas Pagaidu strādnieku un zemnieku valdība]]s dekrēta 1918. gada 30. novembrī un atradās ciešā saistībā ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. 1919. gada sākumā tās vienības piedalījās karadarbībā pret [[Ukrainas Tautas Republikas armija|Ukrainas Tautas Republikas armiju]] un citām pretlielinieku vienībām Ukrainā.

== Vēsture ==
Ukrainas Padomju armija tika veidota 1918. gada beigās, kad pēc [[Vācijas Impērija]]s sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] vācu un [[Austroungārija]]s karaspēks sāka atkāpties no Ukrainas. Šo situāciju izmantoja [[lielinieki]], kas centās atjaunot padomju varu Ukrainas teritorijā.

Armijas pamatu veidoja sarkangvardu vienības, partizānu nodaļas, lieliniekiem lojāli bijušās [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīri, kā arī daļa ukraiņu zemnieku sacelšanās vienību, kuras pārgāja padomju pusē. Par armijas virspavēlnieku kļuva [[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]].

1918. gada decembrī Ukrainas Padomju armijas vienības sāka ofensīvu no [[Kurskas apgabals|Kurskas]] un [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabala]]. 1918. gada 21. decembrī tika ieņemta [[Belgoroda]], bet 1919. gada 3. janvārī padomju spēki iegāja [[Harkiva|Harkivā]], kas kļuva par Ukrainas PSR [[pārvaldes centrs|pārvaldes centru]].

1919. gada 4. janvārī tika izveidota [[Ukrainas fronte (1919)|Ukrainas fronte]], kurā tika iekļautas Ukrainas Padomju armijas vienības. Vēlāk tās tika pārveidotas par vairākām armijām, tostarp [[1. Ukrainas Padomju armija|1.]], [[2. Ukrainas Padomju armija|2.]] un [[3. Ukrainas Padomju armija|3. Ukrainas Padomju armiju]].

1919. gada pavasarī šīs vienības piedalījās kaujās pret [[Ukrainas Tautas Republikas armija|Ukrainas Tautas Republikas armiju]], [[Baltā kustība|balto kustību]], vietējiem atamaniem un zemnieku sacelšanās spēkiem. 1919. gada vidū Ukrainas Padomju armija tika izformēta un tās daļas — iekļautas Sarkanajā armijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas militārā vēsture]]
[[Kategorija:Sarkanā armija]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Ukrainas PSR]]</text>
      <sha1>36zsytllsm2m26qy7w1jmb1ehceqze2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dženovas konference</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631957</id>
    <revision>
      <id>4471748</id>
      <parentid>4470205</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:59:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Norise */</comment>
      <origin>4471748</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4645" sha1="it1c64tofcg1qig6rhe0zz5cug9zu0d" xml:space="preserve">[[attēls:10-4-22, Gênes, ouverture de la conférence (au palais San Giorgio, une) interprète italienne traduisant en anglais le discours de M. Facta - btv1b53077374m.jpg|thumb|Dženovas konferences atklāšana San Džordžo pils zālē 10. aprīlī]]
[[attēls:12-4-22, conférence de Gênes (dans une salle du palais royal de Gênes) - btv1b53077333h.jpg|thumb|12. aprīļa sēde karaļa pils zālē]]

[[attēls:Rokasgrāmata par Latviju Dženovas konferences dalībniekiem 1922.JPG|thumb|Rokasgrāmata par Latviju izdalīšanai Dženovas konferences dalībniekiem]]
'''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa  līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. Latvijas deleɡāciju vadīja Ministru prezidents [[Zigfrīds Anna Meierovics]].

Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] saɡrauto Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]].

== Norise ==
Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], [[Kristians Rakovskis]], Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs, [[Nikolajs Jansons]] un citi. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds.

Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par 39 miljardu zelta rubļu kompensāciju par zaudējumiem, ko [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā radījusi ārvalstu iejaukšanās un sankcijas. 1922. gada 20. aprīlī deleɡācija paziņoja, ka padomju valdības ir gatavas atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos.
Konferencē izvirzītos jautājumus neatrisināja, dažus no tiem tika pārcēla uz 1922. gada Hāgas konferenci.
&lt;gallery&gt;
Conferenties, SFA022824894.jpg|Dženovas konferences sēde
Conferenties Mr, SFA022824906.jpg|Apvienotās Karalistes premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]] Dženovas konferencē
10-4-22 (conférence de) Gênes, délégués lettons, lithuaniens et estoniens (avec le délégué luxembourgeois Emile Mayrisch) - btv1b53077378d.jpg|Baltijas valstu deleɡāti
Gênes (conférence économique internationale), la délégation allemande, M. (Joseph) Wirth (1er rang, 3e à partir de la droite), M. (Walther) Rathenau (1er rang, 2e à partir de la gauche), cliché Vianello -... - btv1b53078422c.jpg|Vācijas deleɡācijaː no kreisās [[Valters Rātenavs]] (otrais), [[Jozefs Virts]] (ceturtais)
12-4-22, conférence de Gênes, délégation russe (de g. à d. Rakovsky, Vorovsky) Krassine (Litvinov) - btv1b53077361v.jpg|Krievijas SFPR delegācijaː no kreisās [[Kristians Rakovskis]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]]  
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]</text>
      <sha1>it1c64tofcg1qig6rhe0zz5cug9zu0d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471914</id>
      <parentid>4471748</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:51:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471914</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4644" sha1="7vwrpupehiwjwe8hqvpdpa9zr1ih17e" xml:space="preserve">[[attēls:10-4-22, Gênes, ouverture de la conférence (au palais San Giorgio, une) interprète italienne traduisant en anglais le discours de M. Facta - btv1b53077374m.jpg|thumb|Dženovas konferences atklāšana San Džordžo pils zālē 10. aprīlī]]
[[attēls:12-4-22, conférence de Gênes (dans une salle du palais royal de Gênes) - btv1b53077333h.jpg|thumb|12. aprīļa sēde karaļa pils zālē]]

[[attēls:Rokasgrāmata par Latviju Dženovas konferences dalībniekiem 1922.JPG|thumb|Rokasgrāmata par Latviju izdalīšanai Dženovas konferences dalībniekiem]]
'''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa  līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. Latvijas deleɡāciju vadīja Ministru prezidents [[Zigfrīds Anna Meierovics]].

Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] cietušo Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]].

== Norise ==
Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], [[Kristians Rakovskis]], Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs, [[Nikolajs Jansons]] un citi. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds.

Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par 39 miljardu zelta rubļu kompensāciju par zaudējumiem, ko [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā radījusi ārvalstu iejaukšanās un sankcijas. 1922. gada 20. aprīlī deleɡācija paziņoja, ka padomju valdības ir gatavas atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos.
Konferencē izvirzītos jautājumus neatrisināja, dažus no tiem tika pārcēla uz 1922. gada Hāgas konferenci.
&lt;gallery&gt;
Conferenties, SFA022824894.jpg|Dženovas konferences sēde
Conferenties Mr, SFA022824906.jpg|Apvienotās Karalistes premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]] Dženovas konferencē
10-4-22 (conférence de) Gênes, délégués lettons, lithuaniens et estoniens (avec le délégué luxembourgeois Emile Mayrisch) - btv1b53077378d.jpg|Baltijas valstu deleɡāti
Gênes (conférence économique internationale), la délégation allemande, M. (Joseph) Wirth (1er rang, 3e à partir de la droite), M. (Walther) Rathenau (1er rang, 2e à partir de la gauche), cliché Vianello -... - btv1b53078422c.jpg|Vācijas deleɡācijaː no kreisās [[Valters Rātenavs]] (otrais), [[Jozefs Virts]] (ceturtais)
12-4-22, conférence de Gênes, délégation russe (de g. à d. Rakovsky, Vorovsky) Krassine (Litvinov) - btv1b53077361v.jpg|Krievijas SFPR delegācijaː no kreisās [[Kristians Rakovskis]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]]  
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]</text>
      <sha1>7vwrpupehiwjwe8hqvpdpa9zr1ih17e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Lapkašs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632331</id>
    <revision>
      <id>4471804</id>
      <parentid>4470564</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:12:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471804</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2351" sha1="38wsuagdy1w8olpt2oyzc62ftjetwcm" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Jānis Lapkašs
| m_gads = 1966
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 9
| dz_gads = 1898
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 18
| dzimums = V
| nodarbošanās = [[karavīrs]], jurists, redaktors
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sinoles pagasts|td=Latvija}}
| m_vieta = {{vieta|ASV|Mičigana}}
| attēls = 
}}

'''Jānis Lapkašs''' (1898—1966) bija latviešu [[karavīrs]], Latvijas robežsargu [[virsnieks]], jurists un sabiedriskais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1898. gada 18. martā [[Sinoles pagasts|Sinoles pagastā]].

Dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]], bija kara ierēdnis [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulkā]], vēlāk dienēja [[Robežsargu brigāde|Robežsargu brigādē]], sasniedzot kapteiņa-leitnanta dienesta pakāpi. Darbojās arī kā Robežsargu sporta kluba sekretārs.

1925. gadā sarakstīja dzejoli Jātnieku pulka piektajai gadadienai. 1929. gadā rediģēja grāmatu par [[Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] vēsturi.

1940. gada 15. jūnijā, būdams Robežsargu brigādes tieslietu pārzinis kapteiņa pakāpē, viņš izmeklēja [[PSRS]] karaspēka [[Masļenku robežincidents|uzbrukumu Masļenku robežsargu postenim]] [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]]. Šis incidents kļuva par vienu no dramatiskākajiem notikumiem pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/9833|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-05-19}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], dzīvoja [[Mičigana|Mičiganā]].

Bija precējies ar Noru Lapkašu. Viņu dēls bija Eižens Lapkašs (1930—2004). Mazdēls Jānis Lapkašs 1991. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kurš [[Džomolungma|Everesta]] virsotnē uznesa Latvijas karogu.

Miris 1966. gada 9. septembrī Mičiganā. Apbedīts Mičiganas kapos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1966. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu karavīri]]
[[Kategorija:Latvijas robežsargi]]
[[Kategorija:Latviešu trimdinieki]]
[[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>38wsuagdy1w8olpt2oyzc62ftjetwcm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pirmais Šlēsvigas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632353</id>
    <revision>
      <id>4471812</id>
      <parentid>4470685</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:30:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6145" sha1="tfyz1drl7dq8fj3pxs5izmtvikxly0r" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Pirmais Šlēsvigas karš
| partof            = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]]
| date              = [[1848. gads|1848]].—[[1851. gads|1851]]. gads
| place             = [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsviga]] un [[Holšteina]]
| result            = Dānijas uzvara; [[Londonas protokols (1852)|Londonas protokols]]
| combatant1        = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]]
| combatant2        = [[Attēls:Flag of Schleswig-Holstein.svg|25px]] [[Šlēsviga-Holšteina]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]]
| commander1        = [[Frederiks VII]]
| commander2        = [[Frīdrihs fon Vrangelis]]
| image             = Otto_Bache_-_Soldaternes_hjemkomst_til_København_i_1849.jpg
| image_size        = 250px
}}

'''Pirmais Šlēsvigas karš''' norisinājās no 1848. līdz 1851. gadam starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu nacionālistu atbalstīto [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] kustību. Karš bija saistīts ar strīdu par [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]] un [[Holšteina]]s piederību.

Konflikts sākās pēc 1848. gada revolūcijām Eiropā, kad Šlēsvigas-Holšteinas vācieši pieprasīja lielāku neatkarību un pievienošanos vācu zemēm. Dānija centās saglabāt hercogistes savā sastāvā.

Karš noslēdzās ar Dānijas uzvaru. Saskaņā ar 1852. gada Londonas protokolu Šlēsviga un Holšteina palika Dānijas karaļa pakļautībā, taču jautājums vēlāk noveda pie [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]].

== Vēsture ==
Pirmais Šlēsvigas karš sākās 1848. gadā kā konflikts starp [[Dānija|Dāniju]] un vācu nacionālistu kustību [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigā]] un [[Holšteina|Holšteinā]], kuru atbalstīja vairākas vācu valstis, īpaši [[Prūsija]]. Kara cēlonis bija strīds par abu hercogistu politisko statusu un nacionālo piederību. Šlēsvigā dzīvoja gan [[dāņi]], gan [[vācieši]], savukārt Holšteina bija gandrīz pilnībā vāciski runājoša un bija daļa no [[Vācu Savienība]]s.

19. gadsimta pirmajā pusē Eiropā strauji pieauga nacionālisms. Dānijā radās kustība, kas vēlējās ciešāk integrēt Šlēsvigu Dānijas valstī, savukārt vācu nacionālisti pieprasīja Šlēsvigas un Holšteinas apvienošanu un pievienošanu vācu zemēm. Situācija saasinājās pēc 1848. gada revolūcijas vācu zemēs, kad daudzviet Eiropā sākās revolūcijas un nacionālās kustības.

1848. gada martā Šlēsvigas un Holšteinas vācu politiķi izveidoja pagaidu valdību [[Kīle|Kīlē]] un paziņoja par sacelšanos pret Dānijas varu. Viņi pieprasīja abu hercogistu uzņemšanu Vācu Savienībā un atteicās pakļauties Dānijas karalim. Sacelšanās ātri pārauga bruņotā konfliktā. Dānijas valdība mobilizēja armiju, lai apspiestu sacelšanos un saglabātu kontroli pār hercogistēm.

Drīz konfliktā iesaistījās [[Prūsija]], kas sevi pasniedza kā vācu interešu aizstāvi. Prūsijas karaspēks iebruka Šlēsvigā un Holšteinā, atbalstot sacelšanās spēkus. Kara sākumā Dānijas armija cieta vairākas sakāves un bija spiesta atkāpties no daļas teritoriju. Viena no svarīgākajām agrīnajām sadursmēm bija [[Šlēsvigas kauja]], kurā vācu spēki guva panākumus pret dāņu armiju.

Neskatoties uz sākotnējām neveiksmēm, Dānija spēja izmantot savu spēcīgo floti, lai bloķētu vācu ostas un ierobežotu Prūsijas iespējas karot jūrā. Dānijas jūras pārākums kļuva par nozīmīgu faktoru konfliktā. Tajā pašā laikā Eiropas lielvalstis, īpaši [[Krievijas Impērija]], [[Lielbritānija]] un [[Francija]], nevēlējās pieļaut pārāk lielu Prūsijas ietekmes pieaugumu Baltijas reģionā un izdarīja diplomātisku spiedienu uz Prūsiju.

1848. gada vasarā tika noslēgts [[Malmē pamiers]], kas uz laiku apturēja karadarbību. Tomēr pamiers neapmierināja ne dāņus, ne vācu nacionālistus, un pēc neilga laika konflikts atsākās. Kara darbība turpinājās vairākus gadus ar mainīgām sekmēm abām pusēm.

1849. gadā Dānijas armija sāka veiksmīgu pretuzbrukumu. Viena no svarīgākajām kaujām bija [[Frederīsijas kauja]] 1849. gada 6. jūlijā, kad dāņu spēki negaidītā uzbrukumā sakāva Šlēsvigas-Holšteinas armiju un pārtrauca Frederīsijas aplenkumu. Šī uzvara būtiski uzlaboja Dānijas pozīcijas karā un paaugstināja morāli valstī.

Turpmākajos gados karadarbība kļuva mazāk intensīva. Prūsija arvien vairāk saskārās ar starptautisku diplomātisku spiedienu, kā arī ar iekšējām problēmām Vācijā. Galu galā Prūsija pakāpeniski samazināja savu iesaisti konfliktā, atstājot Šlēsvigas-Holšteinas spēkus bez pietiekama atbalsta.

1850. gadā Dānijas armija guva vēl vienu nozīmīgu uzvaru [[Istedas kauja|Istedas kaujā]], kas kļuva par vienu no lielākajām kaujām Skandināvijas vēsturē. Pēc šīs sakāves sacelšanās spēki būtiski zaudēja militāro iniciatīvu. Dānija pakāpeniski atjaunoja kontroli pār hercogistēm.

Karš oficiāli beidzās 1851. gadā, bet galīgais diplomātiskais noregulējums tika panākts ar [[Londonas protokols|Londonas protokolu]] 1852. gadā. Lielvalstis apstiprināja Dānijas monarhijas tiesības uz Šlēsvigu un Holšteinu, vienlaikus nosakot, ka hercogistes nedrīkst pilnībā integrēt Dānijas valstī. Šis kompromiss uz laiku atrisināja konfliktu, taču neatcēla nacionālās pretrunas reģionā.

Pirmais Šlēsvigas karš kļuva par nozīmīgu notikumu gan Dānijas, gan vācu nacionālisma vēsturē. Dānijā tas nostiprināja nacionālo identitāti un konstitucionālo monarhiju, savukārt vācu zemēs konflikts pastiprināja ideju par vācu apvienošanos. Neatrisinātie jautājumi par Šlēsvigas un Holšteinas statusu vēlāk noveda pie [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]] 1864. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:19. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Dānijas vēsture]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Prūsijas vēsture]]</text>
      <sha1>tfyz1drl7dq8fj3pxs5izmtvikxly0r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Otrais Šlēsvigas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632354</id>
    <revision>
      <id>4471814</id>
      <parentid>4470684</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:35:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4471814</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6831" sha1="dtecayqfst04w98rzol73jv4co8bdyv" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Otrais Šlēsvigas karš
| partof            = [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]]
| date              = [[1864. gads|1864]]. gads
| place             = [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsviga]], [[Holšteina]]
| result            = Prūsijas un Austrijas uzvara; [[Vīnes miera līgums (1864)]]
| combatant1        = [[Attēls:Flag of Denmark.svg|25px]] [[Dānija]]
| combatant2        = [[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|25px]] [[Prūsija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|25px]] [[Austrijas Impērija]]
| commander1        = [[Kristiāns IX]]
| commander2        = [[Helmuts fon Moltke (jaunākais)]]&lt;br /&gt;[[Frīdrihs fon Vrangelis]]
| image             = Dybbol_Skanse.jpg
| image_size        = 250px
}}

'''Otrais Šlēsvigas karš''' norisinājās 1864. gadā starp [[Dānija|Dāniju]] un [[Prūsija]]s–[[Austrijas Impērija|Austrijas]] koalīciju. Karš bija daļa no ilgstošā [[Šlēsvigas-Holšteinas jautājums|Šlēsvigas-Holšteinas jautājuma]].

Konflikts sākās pēc tam, kad Dānija mēģināja ciešāk piesaistīt [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigu]] Dānijas valstij. Prūsija un Austrija to uzskatīja par iepriekšējo vienošanos pārkāpumu un iebruka hercogistēs.

Karš beidzās ar Dānijas sakāvi. Saskaņā ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]] Dānija atteicās no Šlēsvigas, [[Holšteina]]s un [[Lemborka|Lauenburgas]].

== Vēsture ==
Pēc [[Pirmais Šlēsvigas karš|Pirmā Šlēsvigas kara]] [[Dānija]], [[Prūsija]] un [[Austrijas Impērija]] turpināja strīdēties par [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigas]], [[Holšteina]]s un [[Lemborka|Lauenburgas]] statusu. 1852. gada [[Londonas protokols]] apstiprināja, ka hercogistes paliek saistītas ar Dānijas monarhiju, taču tās nedrīkst pilnībā iekļaut Dānijas valstī. Šlēsvigā dzīvoja gan [[dāņi]], gan [[vācieši]], bet Holšteina un Lauenburga bija cieši saistītas ar [[Vācu Savienība|Vācu Savienību]].

Spriedze pieauga 1863. gadā, kad Dānijā tika pieņemta [[Novembra konstitūcija]]. Tā paredzēja ciešāku Šlēsvigas iekļaušanu Dānijas valstī, atstājot Holšteinu atsevišķā stāvoklī. Šo soli Prūsija un Austrijas Impērija uzskatīja par Londonas protokola pārkāpumu. Tajā pašā gadā nomira Dānijas karalis [[Frederiks VII]], un tronī kāpa [[Kristiāns IX]], kurš parakstīja jauno konstitūciju. Tas kļuva par tiešu ieganstu karam.

1864. gada sākumā Prūsija un Austrijas Impērija pieprasīja Dānijai atcelt Novembra konstitūciju. Kad Dānija šo prasību neizpildīja, sabiedroto karaspēks šķērsoja robežu un iebruka Šlēsvigā. Kara sākumā Dānijas armija centās aizstāvēt [[Dannevirke]] nocietinājumu līniju, kas dāņu sabiedrībā tika uzskatīta par vēsturisku valsts aizsardzības simbolu. Tomēr nocietinājumi nebija piemēroti ilgstošai aizsardzībai pret daudz spēcīgāku pretinieku, un ziemas apstākļi apdraudēja dāņu pozīcijas.

Dānijas karaspēks atkāpās no Dannevirkes bez lielas kaujas, lai izvairītos no ielenkuma. Šī atkāpšanās Dānijā izraisīja smagu politisku un sabiedrisku satricinājumu, jo daudzi to uztvēra kā valsts prestiža zaudējumu. Pēc tam galvenā aizsardzība tika koncentrēta pie [[Dībela]]s nocietinājumiem un [[Alsas sala]]s. Prūsijas karaspēks, kuru vadīja pieredzējuši komandieri, sāka sistemātisku uzbrukumu dāņu pozīcijām.

Viens no izšķirošākajiem kara notikumiem bija [[Dībelas kauja]] 1864. gada 18. aprīlī. Pēc ilgstošas artilērijas apšaudes Prūsijas armija sāka uzbrukumu dāņu nocietinājumiem. Dāņu karavīri pretojās, taču prūšu pārspēks, labāka artilērija un organizētāks uzbrukums ļāva ieņemt Dībelas pozīcijas. Šī sakāve būtiski vājināja Dānijas militārās iespējas un parādīja Prūsijas armijas modernizācijas rezultātus.

Pēc Dībelas krišanas karš turpinājās gan uz sauszemes, gan jūrā. Dānijas flote bija spēcīgāka par Prūsijas floti un spēja saglabāt zināmu kontroli pār jūras ceļiem. [[Helgolandes kauja]] 1864. gada 9. maijā bija viena no nozīmīgākajām jūras sadursmēm. Tajā Dānijas flote cīnījās pret Austrijas un Prūsijas kuģiem. Lai gan kauja nebija izšķiroša stratēģiskā ziņā, tā kļuva par vienu no pēdējām Dānijas militārajām sekmēm karā.

Kara laikā Eiropas lielvalstis mēģināja panākt diplomātisku risinājumu. [[Londona|Londonā]] tika sasaukta konference, kurā piedalījās vairākas Eiropas valstis. Sarunās tika apspriesta iespēja sadalīt Šlēsvigu pēc nacionālā principa, atstājot ziemeļu daļu Dānijai un dienvidu daļu vācu valstīm. Tomēr vienošanos panākt neizdevās, jo Dānija un pretējā puse nespēja vienoties par robežu un hercogistu nākotni.

Pēc sarunu neveiksmes karadarbība atsākās. Prūsijas karaspēks 1864. gada 29. jūnijā pārcēlās pāri [[Alsas šaurums|Alsas šaurumam]] un ieņēma [[Alsa|Alsas salu]]. Šis trieciens praktiski iznīcināja Dānijas pēdējās cerības uz veiksmīgu aizsardzību. Dānijas armija bija novājināta, bet politiskā vadība bija spiesta atzīt, ka karu turpināt vairs nav iespējams.

Karš beidzās ar [[Vīnes miera līgums (1864)|Vīnes miera līgumu]], kas tika parakstīts 1864. gada 30. oktobrī. Saskaņā ar līgumu Dānija atteicās no Šlēsvigas, Holšteinas un Lauenburgas. Šīs teritorijas nonāca Prūsijas un Austrijas kopīgā pārvaldē. Dānijai tas bija smags teritoriāls un politisks zaudējums, jo valsts zaudēja ievērojamu daļu iedzīvotāju un teritorijas.

Pēc kara Prūsija un Austrijas Impērija drīz nonāca savstarpējā konfliktā par iegūto hercogistu pārvaldīšanu. Šīs domstarpības kļuva par vienu no galvenajiem cēloņiem [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karam 1866. gadā]]. Pēc Prūsijas uzvaras šajā karā Šlēsviga, Holšteina un Lauenburga tika iekļautas Prūsijas sastāvā. Tādējādi Otrais Šlēsvigas karš kļuva par svarīgu posmu [[Vācijas apvienošana]]s procesā.

Dānijā kara sakāve izraisīja dziļas politiskas pārmaiņas. Valsts atteicās no lielvalsts ambīcijām un pievērsās iekšējai attīstībai, lauksaimniecības modernizācijai un nacionālās identitātes nostiprināšanai. Zaudējums arī nostiprināja Dānijas ārpolitikas piesardzību turpmākajos gadu desmitos. Šlēsvigas jautājums palika nozīmīgs līdz pat 1920. gada plebiscītiem, pēc kuriem Ziemeļšlēsviga tika atgriezta Dānijai.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:19. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Dānijas vēsture]]
[[Kategorija:Prūsijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]</text>
      <sha1>dtecayqfst04w98rzol73jv4co8bdyv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:LaikaKaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>632453</id>
    <revision>
      <id>4471659</id>
      <parentid>4471335</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:35:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <origin>4471659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="248" sha1="epwzijugpwir0o14kd2zfity1sg15m4" xml:space="preserve">Parasts nūģis ar vēlmi cilvēkiem dot iespēju ātri un kvalitatīvi uzzināt viņiem nepieciešamo nūģīgo informāciju.


Visvairāk mani ieinteresē fizika, matemātika, politika, vēsture, valstis, programmēšana, datorzinātnes elementi.</text>
      <sha1>epwzijugpwir0o14kd2zfity1sg15m4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bergena</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632454</id>
    <revision>
      <id>4471647</id>
      <parentid>4471570</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T15:32:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nosaukuma izcelsme */ Atbilde</comment>
      <origin>4471647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1867" sha1="nudzi5tkjsprm0lp47h8nsdh6nqg25v" xml:space="preserve">== Nosaukuma izcelsme ==

Kāpēc vietvārda izcelsme tika nomainīta atpakaļ uz &quot;Pastāv uzskats, ka Bergenas vārds cēlies no vārda ''Bergvin'' vai ''Bjorgvin'', kas aptuveni nozīmē &quot;zaļās pļavas starp kalniem&quot;.&quot;, ja atsaucē konkrēti minēts, ka nosaukums cēlies no vārda &quot;Bjørgvin&quot;? Ja ir pierādījumi, ka tas cēlies no ''Bergvin'' vai ''Bjorgvin,'' tad, lūdzu, nomainīt atsauci. [[Dalībnieks:LaikaKaste|LaikaKaste]] ([[Dalībnieka diskusija:LaikaKaste|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 18.35 (EEST)

:Tas ir jūsu paša ievietotais pārveidotais tulkojums, kuru es pieņēmu uz labticības pamata. Par Bergvinu sīkāk enwiki, es jau varu ielikt atsauci uz grāmatu no enwiki, bet kurš to pārbaudīs? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. maijs, plkst. 09.55 (EEST)
::https://imgur.com/a/inOMudA Ievietoju daļu no grāmatas, kura citēta enviki, kur rakstīts par nosaukuma izcelšanos. Avotā norādīts &quot;Bjǫrgvin&quot;, burts &quot;ǫ&quot; no sennorvēģu valodas ir pārveidojies uz &quot;ø&quot; norvēģu valodā, kuru kādas skandināvu valodas zinātāji atpazītu. Man liekas, ka būtu atbilstoši tad atstāt vai nu &quot;Bjǫrgvin&quot; vai &quot;Bjørgvin&quot;. [[Dalībnieks:LaikaKaste|LaikaKaste]] ([[Dalībnieka diskusija:LaikaKaste|diskusija]]) 2026. gada 22. maijs, plkst. 11.49 (EEST)
:::Mašīntulkojums, Lielā norvēģu enciklopēdija: &quot;Vecajos literārajos avotos tas mijās ar, cita starpā, Bjargvin, Bjærgvin un Bergvin, kā arī ar latinizēto rakstību Biargina, Berginum, Bergæ&quot;.[https://snl.no/Bj%C3%B8rgvin] No kā izriet, ka ''Bjørgvin'' tiešām ir pamatforma, bet arī ''Bergvin'' nav gluži no pirksta izzīsta. Vai viņu vērts pieminēt - hm, tiešām strīdīgi... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. maijs, plkst. 18.32 (EEST)</text>
      <sha1>nudzi5tkjsprm0lp47h8nsdh6nqg25v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471654</id>
      <parentid>4471647</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:13:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nosaukuma izcelsme */ Atbilde</comment>
      <origin>4471654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2101" sha1="2rdj37gnqrnepa8a5u4v89m0wpm5nrp" xml:space="preserve">== Nosaukuma izcelsme ==

Kāpēc vietvārda izcelsme tika nomainīta atpakaļ uz &quot;Pastāv uzskats, ka Bergenas vārds cēlies no vārda ''Bergvin'' vai ''Bjorgvin'', kas aptuveni nozīmē &quot;zaļās pļavas starp kalniem&quot;.&quot;, ja atsaucē konkrēti minēts, ka nosaukums cēlies no vārda &quot;Bjørgvin&quot;? Ja ir pierādījumi, ka tas cēlies no ''Bergvin'' vai ''Bjorgvin,'' tad, lūdzu, nomainīt atsauci. [[Dalībnieks:LaikaKaste|LaikaKaste]] ([[Dalībnieka diskusija:LaikaKaste|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 18.35 (EEST)

:Tas ir jūsu paša ievietotais pārveidotais tulkojums, kuru es pieņēmu uz labticības pamata. Par Bergvinu sīkāk enwiki, es jau varu ielikt atsauci uz grāmatu no enwiki, bet kurš to pārbaudīs? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. maijs, plkst. 09.55 (EEST)
::https://imgur.com/a/inOMudA Ievietoju daļu no grāmatas, kura citēta enviki, kur rakstīts par nosaukuma izcelšanos. Avotā norādīts &quot;Bjǫrgvin&quot;, burts &quot;ǫ&quot; no sennorvēģu valodas ir pārveidojies uz &quot;ø&quot; norvēģu valodā, kuru kādas skandināvu valodas zinātāji atpazītu. Man liekas, ka būtu atbilstoši tad atstāt vai nu &quot;Bjǫrgvin&quot; vai &quot;Bjørgvin&quot;. [[Dalībnieks:LaikaKaste|LaikaKaste]] ([[Dalībnieka diskusija:LaikaKaste|diskusija]]) 2026. gada 22. maijs, plkst. 11.49 (EEST)
:::Mašīntulkojums, Lielā norvēģu enciklopēdija: &quot;Vecajos literārajos avotos tas mijās ar, cita starpā, Bjargvin, Bjærgvin un Bergvin, kā arī ar latinizēto rakstību Biargina, Berginum, Bergæ&quot;.[https://snl.no/Bj%C3%B8rgvin] No kā izriet, ka ''Bjørgvin'' tiešām ir pamatforma, bet arī ''Bergvin'' nav gluži no pirksta izzīsta. Vai viņu vērts pieminēt - hm, tiešām strīdīgi... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. maijs, plkst. 18.32 (EEST)
::::Nu, labi, ar Bergvin un Bjorgvin pietiks. Paldies, ka ieskatījies šajā un civilizēti diskutēji. [[Dalībnieks:LaikaKaste|LaikaKaste]] ([[Dalībnieka diskusija:LaikaKaste|diskusija]]) 2026. gada 22. maijs, plkst. 19.13 (EEST)</text>
      <sha1>2rdj37gnqrnepa8a5u4v89m0wpm5nrp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632498</id>
    <revision>
      <id>4471948</id>
      <parentid>4471563</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:37:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalībvalstis un rezultāti */</comment>
      <origin>4471948</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15778" sha1="f853cuqt43bxxtvnpb1r2mniu9hz3r5" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = 
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|1991|5|4|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Džiļola Činkveti]]&lt;br /&gt;[[Toto Kutunjo]]
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = 
|vieta                  = {{flaga|Itālija}} [[Roma]] ''	15. skatuve Cinecittà studijā''
|uzvarētājs             = {{ESC|Zviedrija}} &lt;br /&gt; [[Karola Hegkvista|Karola]] - &lt;br/&gt; ''[[Fångad av en stormvind]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 22
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Malta}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Nīderlande}}
|nulle punktu           = {{ESC|Austrija}}
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 1991 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #ffc20e
 |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1991. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1990]]
|nākamais               = [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992 ►]]
}}
'''1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1991}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1991}}) bija 36. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Itālija|Itālijā]], [[Roma|Romā]]. Tiesības rīkot konkursu Itālija ieguva pēc [[Toto Kutunjo]] uzvaras {{escy|1990}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Insieme: 1992]]''. Šī bija otrā reize, kad konkurss notika Itālijā (iepriekš {{escy|1965}}. gadā).

Konkursā piedalījās 22 valsts. Pēc 15 gadu pārtraukuma konkursā atgriezās [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]], bet no konkursa izstājās [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]].

Konkursā uzvarēja [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]s pārstāvis [[Karola Hegkvista]] ar dziesmu ''[[Fångad av en stormvind]]''. Šī bija trešā Zviedrijas uzvaras konkursā (iepriekš {{escy|1974}}. un {{escy|1984}}. gadā).

== Dalībvalstis un rezultāti ==
Šī bija otrā reize vēsturē, kad konkursā vairāk kā viena valsts, pēc punktu saskaitīšanas finišēja pirmajā vietā (iepriekš {{escy|1969}}. gadā). Gan Zviedrija, gan Francija bija ieguvušas 146 punktus. Tā laika noteikumi noteica, ka konkursa uzvarētāju, ja vairākas valstis ir finišējušas pirmajā vietā, nosaka pēc iegūto augstāko punktu skaita. Abas valstis bija ieguvušas četras reizes maksimālos 12 punktus no valstu žūrijām, taču Zviedrija no žūrijām bijas ieguvusi piecas reizes 10 punktus pret Francijas divām reizēm iegūtajiem 10 punktiem. Šis faktors arī noteica konkursa uzvarētāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rome 1991 |url=https://eurovision.tv/event/rome-1991 |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=24 November 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221015182304/https://eurovision.tv/event/rome-1991 |archive-date=15 October 2022 }}&lt;/ref&gt;{{sfn|O'Connor|2010|pp=124–127}}{{sfn|Roxburgh|2020|pp=73–75}}

{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Valoda
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Dienvidslāvija}} 
| ''[[Bebi Dol]]''
| ''Brazil'' 
| &quot;Brazīlija&quot;
| [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]]
| 21.
| 1
|- 
| 02
| {{ESC|Islande}}
| [[Stefans Hilmarsons|Stefans]] un [[Eijolfurs Kristjānsons|Eijolfurs]]
| ''Nína''
| &quot;Sapnis par Ninu&quot;
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| 15.
| 26
|- 
| 03 
| {{ESC|Malta}} 
| [[Pauls Džiordimaina]] un [[Džordžina Abela|Džordžina]]
| ''Could It Be'' 
| &quot;Var tā būt&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 6.
| 106
|-
| 04 
| {{ESC|Grieķija}} 
| [[Sofija Vossou]]
| ''Anixi'' 
| &quot;Pavasaris&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 13. 
| 36
|-
| 05 
| {{ESC|Šveice}} 
| [[Sandra Simo]] 
| ''Canzone per te'' 
| &quot;Dziesma tev&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 5. 
| 118
|- 
| 06
| {{ESC|Austrija}}
| [[Tomass Forstners]]
| ''Venedig im Regen''
| &quot;Venēcija lietū&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| 22.
| 0
|- 
| 07
| {{ESC|Luksemburga}} 
| [[Sāra Breja]]
| ''Un baiser volé''
| &quot;Nozagtais skūps&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 13.
| 38
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 08 
| {{ESC|Zviedrija}} 
| [[Karola Hegkvista|Karola]]
| ''[[Fångad av en stormvind]]'' 
| &quot;Vētras vēja noķerts&quot;
| [[Zviedru valoda|Zviedru]]
| 1. 
| 146
|-
| 09 
| {{ESC|Francija}} 
| [[Amina Annabi|Amina]] 
| ''C'est le dernier qui a parlé qui a raison''
| &quot;Šis ir pēdējais brīdis, kad runāt, kas ir patiesība&quot; 
| Franču
| 2.
| 146
|-
| 10 
| {{ESC|Turcija}} 
| [[Kans Ugurluers]], [[Rejhana Karadža]] un [[Izela Celikoza]]
| ''İki Dakika'' 
| &quot;Divas minūtes&quot;
| [[Turku valoda|Turku]]
| 12. 
| 44
|- 
| 11 
| {{ESC|Īrija}}
| [[Kima Džeksone]]
| ''Could It Be That I'm In Love''
| &quot;Vai tā var būt, kas esmu iemīlējusies&quot; 
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 10.
| 47
|-
| 12
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Dulse Ponteša]]
| ''Lusitana paixão'' 
| &quot;Luzitānijas kaisle&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 8.
| 62
|- 
| 13 
| {{ESC|Dānija}} 
| [[Anderss Frandsens]]
| ''Lige Der Hvor Hjertet Slår''
| &quot;Tur, kur pukst sirds&quot; 
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| 19.
| 8
|-
| 14
| {{ESC|Norvēģija}} 
| ''[[Just 4 Fun]] ''
| ''Mrs. Thompson''
| &quot;Tompsones kundze&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 17. 
| 14
|-
| 15
| {{ESC|Izraēla}}
| ''[[Duo Datz]]''
| ''Kan &lt;small&gt;(כאן)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šeit&quot;
| [[Ivrīts]] 
| 3.
| 139
|-
| 16 
| {{ESC|Somija}} 
| [[Kaija Karkinena|Kaija]]
| ''Hullu yö'' 
| &quot;Traka nakts&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
| 20.
| 6
|- 
| 17 
| {{ESC|Vācija}} 
| ''[[Atlantis 2000]]''
| ''Dieser Traum darf niemals sterben''
| &quot;Sapnis nekad nedrīkst nomirt&quot;
| Vācu
| 18. 
| 10
|- 
| 18
| {{ESC|Beļģija}}
| ''[[Clouseau]]''
| ''Geef het op'' 
| &quot;Padodies&quot;
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| 16.
| 23
|-
| 19
| {{ESC|Spānija}} 
| [[Serhio Dalma]]
| ''Bailar pegados'' 
| &quot;Dejot tuvu&quot; 
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 4. 
| 119
|-
| 20 
| {{ESC|Lielbritānija}} 
| [[Samanta Janus]]
| ''A Message to Your Heart'' 
| &quot;Vēstule tavai sirdij&quot; 
| Angļu
| 10. 
| 47
|- 
| 21 
| {{ESC|Kipra}} 
| [[Elena Patroklu]]
| ''S.O.S.'' 
| —
| Grieķu
| 9. 
| 60
|-
| 22
| {{ESC|Itālija}} 
| [[Peppino di Kapri]] 
| ''Comme è ddoce 'o mare'' 
| &quot;Cik salda ir jūra&quot; 
| [[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
| 7. 
| 89
|}

== Balsojums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref name=&quot;results&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rome 1991 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/rome-1991/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=18 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210418055833/https://eurovision.tv/event/rome-1991/final/results |archive-date=18 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;scoreboard&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1991 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=307#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=24 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043405/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=307#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
|-
! rowspan=&quot;22&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dienvidslāvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 26 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 106 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 6 || 4 || 10 || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || 7 ||  || 6 ||  ||  || 10 || 4 || 6 || 7 ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 4 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 4 || 1 ||  || 1 || 5 ||  || 10 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 118 || 5 || 5 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 || '''12''' || 8 || 4 || 2 || 2 || 6 || 5 || 3 || 8 || 5 || 6 || '''12''' ||  || 8 || 8 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 0 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 ||  || 4 ||  ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  || 3 ||  || 2 || 4 ||  ||  ||  || 3 || 2 ||  || 3 || 2 ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 146 || 6 || '''12''' ||  ||  || 10 || 10 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 || 3 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || 6 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 146 || 10 || 7 || 3 || 8 || 7 || '''12''' ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 || 5 ||  || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 7 || 8 || 6 || 7 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 ||  || 7 ||  ||  ||  || 2 || 5 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 || 3 ||  || 4 ||  || 3 || 1 || 8 ||  ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 ||  || 1 || 2 || 2 || 5 ||  || 4 ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 ||  || 8 ||  || 4 || 1 ||  || 2 || 7 || 10 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 2 ||  || 7 ||  ||  || 10 ||  || 4 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 139 || '''12''' || 10 || 8 || 5 || 8 ||  || 5 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 8 || '''12''' || 10 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  || 1 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || 2 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 119 || 8 || 2 || 6 || 10 || '''12''' || 7 || 6 || 4 || 6 || 8 || 6 || 8 ||  || 4 || 2 || 4 || 7 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || 10 || 3 || 5 || 6 || 3 ||  || 1 ||  ||  || 1 || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 60 || 2 || 3 || '''12''' || '''12''' ||  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  || 5 || 3 ||  ||  || 6 ||  || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 89 || 7 ||  || 2 || 6 || 2 ||  ||  ||  || 8 || 10 || 10 || '''12''' ||  || 10 || 3 || '''12''' ||  ||  || 7 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|}

=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Francija}}
| Austrija, Itālija, Izraēla, Norvēģija
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| Apvienotā Karaliste, Dānija, Islande, Vācija
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Izraēla}}
| Dienvidslāvija, Spānija, Turcija
|-
| {{ESC|Kipra}}
| Francija, Grieķija, Malta
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| {{ESC|Itālija}}
| Portugāle, Somija
|-
| {{ESC|Malta}}
| Īrija, Zviedrija
|-
| {{ESC|Spānija}}
| Kipra, Šveice
|-
| {{ESC|Šveice}}
| Beļģija, Luksemburga
|}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:1991. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>f853cuqt43bxxtvnpb1r2mniu9hz3r5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471949</id>
      <parentid>4471948</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:37:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4471949</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15768" sha1="2gehytpatahtk46cycmai2jbo2kb1dk" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = 
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|1991|5|4|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Džiļola Činkveti]]&lt;br /&gt;[[Toto Kutunjo]]
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = 
|vieta                  = {{flaga|Itālija}} [[Roma]] ''	15. skatuve Cinecittà studijā''
|uzvarētājs             = {{ESC|Zviedrija}} &lt;br /&gt; [[Karola Hegkvista|Karola]] - &lt;br/&gt; ''[[Fångad av en stormvind]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 22
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Malta}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Nīderlande}}
|nulle punktu           = {{ESC|Austrija}}
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 1991 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #ffc20e
 |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1991. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1990]]
|nākamais               = [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992 ►]]
}}
'''1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1991}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1991}}) bija 36. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Itālija|Itālijā]], [[Roma|Romā]]. Tiesības rīkot konkursu Itālija ieguva pēc [[Toto Kutunjo]] uzvaras {{escy|1990}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Insieme: 1992]]''. Šī bija otrā reize, kad konkurss notika Itālijā (iepriekš {{escy|1965}}. gadā).

Konkursā piedalījās 22 valsts. Pēc 15 gadu pārtraukuma konkursā atgriezās [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]], bet no konkursa izstājās [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]].

Konkursā uzvarēja [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]s pārstāvis [[Karola Hegkvista]] ar dziesmu ''[[Fångad av en stormvind]]''. Šī bija trešā Zviedrijas uzvaras konkursā (iepriekš {{escy|1974}}. un {{escy|1984}}. gadā).

== Dalībvalstis un rezultāti ==
Šī bija otrā reize vēsturē, kad konkursā vairāk kā viena valsts, pēc punktu saskaitīšanas finišēja pirmajā vietā (iepriekš {{escy|1969}}. gadā). Gan Zviedrija, gan Francija bija ieguvušas 146 punktus. Tā laika noteikumi noteica, ka konkursa uzvarētāju, ja vairākas valstis ir finišējušas pirmajā vietā, nosaka pēc iegūto augstāko punktu skaita. Abas valstis bija ieguvušas četras reizes maksimālos 12 punktus no valstu žūrijām, taču Zviedrija no žūrijām bijas ieguvusi piecas reizes 10 punktus pret Francijas divām reizēm iegūtajiem 10 punktiem. Šis faktors arī noteica konkursa uzvarētāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rome 1991 |url=https://eurovision.tv/event/rome-1991 |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=24 November 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221015182304/https://eurovision.tv/event/rome-1991 |archive-date=15 October 2022 }}&lt;/ref&gt;{{sfn|O'Connor|2010|pp=124–127}}{{sfn|Roxburgh|2020|pp=73–75}}

{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Valoda
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Dienvidslāvija}} 
| ''[[Bebi Dol]]''
| ''Brazil'' 
| &quot;Brazīlija&quot;
| [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]]
| 21.
| 1
|- 
| 02
| {{ESC|Islande}}
| [[Stefans Hilmarsons|Stefans]] un [[Eijolfurs Kristjānsons|Eijolfurs]]
| ''Nína''
| &quot;Sapnis par Ninu&quot;
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| 15.
| 26
|- 
| 03 
| {{ESC|Malta}} 
| [[Pauls Džiordimaina]] un [[Džordžina Abela|Džordžina]]
| ''Could It Be'' 
| &quot;Var tā būt&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 6.
| 106
|-
| 04 
| {{ESC|Grieķija}} 
| [[Sofija Vossou]]
| ''Anixi'' 
| &quot;Pavasaris&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 13. 
| 36
|-
| 05 
| {{ESC|Šveice}} 
| [[Sandra Simo]] 
| ''Canzone per te'' 
| &quot;Dziesma tev&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 5. 
| 118
|- 
| 06
| {{ESC|Austrija}}
| [[Tomass Forstners]]
| ''Venedig im Regen''
| &quot;Venēcija lietū&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| 22.
| 0
|- 
| 07
| {{ESC|Luksemburga}} 
| [[Sāra Breja]]
| ''Un baiser volé''
| &quot;Nozagtais skūps&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 13.
| 38
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 08 
| {{ESC|Zviedrija}} 
| [[Karola Hegkvista|Karola]]
| ''[[Fångad av en stormvind]]'' 
| &quot;Vētras vēja noķerts&quot;
| [[Zviedru valoda|Zviedru]]
| 1. 
| 146
|-
| 09 
| {{ESC|Francija}} 
| [[Amina Annabi|Amina]] 
| ''C'est le dernier qui a parlé qui a raison''
| &quot;Šis ir pēdējais brīdis, kad runāt, kas ir patiesība&quot; 
| Franču
| 2.
| 146
|-
| 10 
| {{ESC|Turcija}} 
| [[Kans Ugurluers]], [[Rejhana Karadža]] un [[Izela Celikoza]]
| ''İki Dakika'' 
| &quot;Divas minūtes&quot;
| [[Turku valoda|Turku]]
| 12. 
| 44
|- 
| 11 
| {{ESC|Īrija}}
| [[Kima Džeksone]]
| ''Could It Be That I'm In Love''
| &quot;Vai tā var būt, kas esmu iemīlējusies&quot; 
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 10.
| 47
|-
| 12
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Dulse Ponteša]]
| ''Lusitana paixão'' 
| &quot;Luzitānijas kaisle&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 8.
| 62
|- 
| 13 
| {{ESC|Dānija}} 
| [[Anderss Frandsens]]
| ''Lige Der Hvor Hjertet Slår''
| &quot;Tur, kur pukst sirds&quot; 
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| 19.
| 8
|-
| 14
| {{ESC|Norvēģija}} 
| ''[[Just 4 Fun]] ''
| ''Mrs. Thompson''
| &quot;Tompsones kundze&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 17. 
| 14
|-
| 15
| {{ESC|Izraēla}}
| ''[[Duo Datz]]''
| ''Kan &lt;small&gt;(כאן)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šeit&quot;
| [[Ivrīts]] 
| 3.
| 139
|-
| 16 
| {{ESC|Somija}} 
| [[Kaija Karkinena|Kaija]]
| ''Hullu yö'' 
| &quot;Traka nakts&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
| 20.
| 6
|- 
| 17 
| {{ESC|Vācija}} 
| ''[[Atlantis 2000]]''
| ''Dieser Traum darf niemals sterben''
| &quot;Sapnis nekad nedrīkst nomirt&quot;
| Vācu
| 18. 
| 10
|- 
| 18
| {{ESC|Beļģija}}
| ''[[Clouseau]]''
| ''Geef het op'' 
| &quot;Padodies&quot;
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| 16.
| 23
|-
| 19
| {{ESC|Spānija}} 
| [[Serhio Dalma]]
| ''Bailar pegados'' 
| &quot;Dejot tuvu&quot; 
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 4. 
| 119
|-
| 20 
| {{ESC|Lielbritānija}} 
| [[Samanta Janus]]
| ''A Message to Your Heart'' 
| &quot;Vēstule tavai sirdij&quot; 
| Angļu
| 10. 
| 47
|- 
| 21 
| {{ESC|Kipra}} 
| [[Elena Patroklu]]
| ''S.O.S.'' 
| —
| Grieķu
| 9. 
| 60
|-
| 22
| {{ESC|Itālija}} 
| [[Peppino di Kapri]] 
| ''Comme è ddoce 'o mare'' 
| &quot;Cik salda ir jūra&quot; 
| [[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
| 7. 
| 89
|}

== Balsojums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref name=&quot;results&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rome 1991 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/rome-1991/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=18 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210418055833/https://eurovision.tv/event/rome-1991/final/results |archive-date=18 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;scoreboard&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1991 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=307#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=24 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043405/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=307#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
|-
! rowspan=&quot;22&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dienvidslāvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 26 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 106 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 6 || 4 || 10 || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || 7 ||  || 6 ||  ||  || 10 || 4 || 6 || 7 ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 4 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 4 || 1 ||  || 1 || 5 ||  || 10 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 118 || 5 || 5 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 || '''12''' || 8 || 4 || 2 || 2 || 6 || 5 || 3 || 8 || 5 || 6 || '''12''' ||  || 8 || 8 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 0 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 ||  || 4 ||  ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  || 3 ||  || 2 || 4 ||  ||  ||  || 3 || 2 ||  || 3 || 2 ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 146 || 6 || '''12''' ||  ||  || 10 || 10 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 || 3 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || 6 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 146 || 10 || 7 || 3 || 8 || 7 || '''12''' ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 || 5 ||  || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 7 || 8 || 6 || 7 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 ||  || 7 ||  ||  ||  || 2 || 5 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 || 3 ||  || 4 ||  || 3 || 1 || 8 ||  ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 ||  || 1 || 2 || 2 || 5 ||  || 4 ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 ||  || 8 ||  || 4 || 1 ||  || 2 || 7 || 10 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 2 ||  || 7 ||  ||  || 10 ||  || 4 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 139 || '''12''' || 10 || 8 || 5 || 8 ||  || 5 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 8 || '''12''' || 10 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  || 1 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || 2 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 119 || 8 || 2 || 6 || 10 || '''12''' || 7 || 6 || 4 || 6 || 8 || 6 || 8 ||  || 4 || 2 || 4 || 7 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || 10 || 3 || 5 || 6 || 3 ||  || 1 ||  ||  || 1 || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 60 || 2 || 3 || '''12''' || '''12''' ||  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  || 5 || 3 ||  ||  || 6 ||  || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 89 || 7 ||  || 2 || 6 || 2 ||  ||  ||  || 8 || 10 || 10 || '''12''' ||  || 10 || 3 || '''12''' ||  ||  || 7 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|}

=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Francija}}
| Austrija, Itālija, Izraēla, Norvēģija
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| Apvienotā Karaliste, Dānija, Islande, Vācija
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Izraēla}}
| Dienvidslāvija, Spānija, Turcija
|-
| {{ESC|Kipra}}
| Francija, Grieķija, Malta
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| {{ESC|Itālija}}
| Portugāle, Somija
|-
| {{ESC|Malta}}
| Īrija, Zviedrija
|-
| {{ESC|Spānija}}
| Kipra, Šveice
|-
| {{ESC|Šveice}}
| Beļģija, Luksemburga
|}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:1991. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>2gehytpatahtk46cycmai2jbo2kb1dk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marghilona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632510</id>
    <revision>
      <id>4471741</id>
      <parentid>4471596</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:53:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471741</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2948" sha1="jtdsq66y07kjzuc0jc08f43syzvx89z" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Marghilona
 | official_name            = ''Margʻilon''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Uzbekistāna#Āzija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{UZB}}
 | subdivision_type1        = Vilojats
 | subdivision_name1        = [[Fergānas vilojats]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 40.83
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 242500
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Uzbekistānas laiks|UZT]]
 | utc_offset               = +5
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 40 | latm = 28 | lats = 16 | latNS = N
 | longd = 71 | longm = 43 | longs = 29 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 151100
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 487
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Marghilona''' ({{val|uz|Marg‘ilon}}) ir pilsēta [[Uzbekistāna]]s austrumos, [[Fergānas vilojats|Ferganas vilojatā]], [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]], aptuveni 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Ferganas pilsētas. Tā ir viena no senākajām un nozīmīgākajām reģiona pilsētām, kas vēsturiski attīstījusies kā svarīgs tirdzniecības un amatniecības centrs Vidusāzijā.

Marghilonas attīstība cieši saistīta ar Lielo Zīda ceļu, kura maršruti šķērsoja Ferganas ieleju un veicināja aktīvu preču, kultūras un ideju apmaiņu starp Austrumiem un Rietumiem. Pilsēta izsenis pazīstama ar zīda ražošanu un tradicionālajiem tekstilizstrādājumiem, un mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem dabīgā zīda un ikata audumu centriem Uzbekistānā. Īpašu atpazīstamību Marghilonai piešķir hānatlasa, adrasa un citi tradicionāli zīda un puszīda audumi, kas tiek uzskatīti par ievērojamiem Uzbekistānas tekstilmākslas paraugiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Tadžikistāna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Uzbekistānas pilsētas]]</text>
      <sha1>jtdsq66y07kjzuc0jc08f43syzvx89z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471750</id>
      <parentid>4471741</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T20:01:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471750</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3033" sha1="1bdeurnjymd31r77galnjsamymupe63" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Marghilona
 | official_name            = ''Margʻilon''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Uzbekistāna#Āzija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{UZB}}
 | subdivision_type1        = Vilojats
 | subdivision_name1        = [[Fergānas vilojats]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 40.83
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 242500
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Uzbekistānas laiks|UZT]]
 | utc_offset               = +5
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 40 | latm = 28 | lats = 16 | latNS = N
 | longd = 71 | longm = 43 | longs = 29 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 151100
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 487
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Marghilona''' ({{val|uz|Marg‘ilon}}) ir pilsēta [[Uzbekistāna]]s austrumos, [[Fergānas vilojats|Ferganas vilojatā]], [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]], aptuveni 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Fergāna]]s pilsētas. Tā ir viena no senākajām un nozīmīgākajām reģiona pilsētām, kas vēsturiski attīstījusies kā svarīgs tirdzniecības un amatniecības centrs [[Centrālāzija|Centrālāzijā]].

Marghilonas attīstība cieši saistīta ar [[Zīda ceļš|Zīda ceļu]], kura maršruti šķērsoja Fergānas ieleju un veicināja aktīvu preču, kultūras un ideju apmaiņu starp Austrumiem un Rietumiem. Pilsēta izsenis pazīstama ar [[zīds|zīda]] ražošanu un tradicionālajiem tekstilizstrādājumiem, un mūsdienās tā Uzbekistānā tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem dabīgā zīda un [[ikats|ikata]] audumu centriem. Īpašu atpazīstamību Marghilonai piešķir [[hānatlass|hānatlasa]], [[adrass|adrasa]] un citi tradicionāli zīda un puszīda audumi, kas tiek uzskatīti par ievērojamiem Uzbekistānas tekstilmākslas paraugiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Tadžikistāna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Uzbekistānas pilsētas]]</text>
      <sha1>1bdeurnjymd31r77galnjsamymupe63</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Valsts ceļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632511</id>
    <revision>
      <id>4471611</id>
      <timestamp>2026-05-22T12:09:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa par Latvijas Valsts ceļiem - informācija par darbības jomām, vēsturi</comment>
      <origin>4471611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11823" sha1="p4qk4fxps5pqrlsef3f47j6nrk079xn" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| name = VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;
| native_name = 
| native_name_a = 
| native_name_r = 
| type = 
| seal = 
| seal_size = 
| seal_caption = 
| logo = Latvijas Valsts ceļi (LVC) logo.png
| logo_size = 
| logo_caption = Latvijas Valsts ceļi logo
| image = 
| image_size = 
| image_caption = 
| formed = {{Start date|2004|10|26}}
| preceding1 = VAS &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot;
| dissolved = 
| superseding1 = 
| superseding2 = 
| jurisdiction = [[Latvijas Republika]]
| headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]]
| coordinates = 
| motto = 
| employees = 350 (2025. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2026/02/LVC_starpperiods_2025_4cet.pdf}}&lt;/ref&gt;
| budget = 
| chief1_name = Mārtiņš Lazdovskis
| chief1_position = Valdes priekšsēdētājs
| chief2_name = Verners Akimovs
| chief2_position = Valdes loceklis
| parent_department = [[Satiksmes ministrija]]
| parent_agency = 
| keydocument1 = 
| website = {{URL|https://www.lvceli.lv/}}
| map = 
| map_size = 
| map_caption = 
| footnotes = 
| agency_type = Valsts autoceļu pārvaldīšana
| embed = 
| seal_alt = 
| logo_alt = 
| image_alt = 
| status = Aktīvs
| parent_agency_type = 
| map_alt = 
}}'''VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;''' (saīsinājums - LVC) ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas pārvalda valsts autoceļu tīklu. Uzņēmums veic autoceļu tīkla uzturēšanas un attīstības pārraudzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/par-lvc/|title=Par LVC|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,2 miljoni eiro, tā 100% kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi|title=VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbības jomas ==
VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; (LVC) darbojas saskaņā ar 2013. gada 16. decembra Deleģēšanas līgumu ar LR Satiksmes ministriju (pamatojoties uz likuma &quot;Par autoceļiem&quot; 7. panta 3. daļu). LVC paši neveic būves vai uzturēšanas fiziskos darbus - tā vietā tas darbojas kā valsts interešu pārstāvis, pasūtītājs un uzraugs. Galvenās funkcijas:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Valsts autoceļu tīkla pārvaldīšana - plānošana, finansējuma administrēšana, uzturēšanas un attīstības vadīšana.
* Iepirkumu organizēšana un finanšu plānošana valsts autoceļu būvniecībai, atjaunošanai un uzturēšanai.
* Ceļu satiksmes organizācijas uzraudzība valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā.
* Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pārraudzība - prasību izpildes pārbaude un darbu uzraudzība.
* Pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzība - atbilstības normatīvo dokumentu prasībām uzraudzība un saskaņošana.
* Standartu un tehnisko noteikumu izstrāde - nozares normatīvo aktu projektu pasūtīšana un vadīšana.
* Valsts un pašvaldību autoceļu saraksta uzturēšana un pilnveidošana.
* Informācijas vadības sistēmu pārvaldīšana autoceļu uzturēšana.

LVC ir septiņas struktūrvienības - būvvalde, finanšu un administratīvā pārvalde, attīstības pārvalde, autoceļu kompetences centrs, satiksmes organizācijas pārvalde, būvniecības pārvalde, un ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvalde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/struktura-2/|title=Struktūra|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uz LVC Ceļu laboratorijas bāzes ir izveidots Autoceļu kompetences centrs (AKC), kas veic ceļu periodiskās uzturēšanas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu. Izmantojot specializētu tehniku, regulāri tiek novērtēts arī valsts autoceļu tehniskais stāvoklis, horizontālais ceļu marķējums, ceļa zīmju atstarojums, kā arī veikta satiksmes intensitātes uzskaite.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/autocelu-kompetences-centrs/autocelu-kompetences-centrs/|title=Par kompetences centrs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LVC pārvalda [[Latvijas ceļu muzejs|Latvijas Ceļu muzeju]], kas izveidots [[Šlokenbekas muiža|Šlokenbekas muižā]], netālu no Tukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/saites/celu-muzejs-un-ekskursijas/latvijas-celu-muzejs/|title=Par Latvijas Ceļu muzeju|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Katru gadu LVC rīko ceļu nozares ikgadējo konferenci, kurā speciālisti no LVC, būvuzņēmējiem, un citām valstīm diskutē aktuālas problēmas ceļu nozarē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/saites/konferences/2026-2/celu-nozares-ikgadeja-konference/|title=Ceļu nozares ikgadējā konference|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LVC izlaiž periodisko žurnālu &quot;Autoceļu avīze&quot;, kurā tiek apskatītas aktualitātes Latvijas ceļu nozarē. Žurnāls tiek izlaists kopš 2015. gada, pašlaik tas tiek izlaists reizi 3 mēnešos un ir pieejams tikai digitāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/|title=Avizes Archive|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Caur LVC kā izdevēju ir publicētas vairākas grāmatas, kurās tiek sīkāk izpētīta Latvijas ceļu nozares vēsture.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1988. gada 1. janvārī uz iepriekšējās &quot;Latautodormost&quot; tresta bāzes tika izveidota Valsts ražošanas apvienība (VRA) &quot;Latvijas autoceļi.&quot; Apvienībā iekļāvās 11 Ceļu būvniecības rajoni (CBR), 26 Ceļu remonta un būvniecības pārvaldes (CBRP), Jelgavas eksperimentālais uzņēmums un ražošanas tehniskās komplektācijas pārvalde.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1991. gada 1. janvārī uz ražošanas apvienības &quot;Latvijas autoceļi&quot; bāzes tika izveidota bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmums (BO VU) &quot;Autoceļu departments&quot;. Sākotnēji uzņēmums pārraudzīja gan valsts autoceļu tīklu, gan arī iekšzemes pasažieru un kravas pārvadājumus. Pēc 1993. gada 15. oktobra Ministru Kabineta lēmuma, no departmenta tika nodalīta pasažieru (sabiedriskā transporta) pārvadājumu struktūrvienība, un izveidota jauna atsevišķa valsts pārvaldes institūcija &quot;Autotransporta valsts inspekcija&quot; (vēlāk VAS &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD)).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Uz bijušo CBRP bāzēm tika izveidotas jaunas Ceļu pārvaldes. No CBRP struktūrām atdalījās būvniecības un ražošanas iecirkņi un izveidojās jauni uzņēmumi, kas līdz ar agrākajiem 11 Ceļu būvniecības rajoniem, nonāca Satiksmes ministrijas padotībā. Laika gaitā šie uzņēmumi tika privatizēti, un uz to pamatiem izveidoti mūsdienās zināmi ceļu būvuzņēmumi, kā piemērām SIA &quot;Binders&quot;, AS &quot;A.C.B&quot;, SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;, SIA &quot;SC Grupa&quot;, SIA &quot;Aizputes ceļinieks&quot;, SIA &quot;Ceļi un tilti&quot; un citi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc Satiksmes ministra A. Gūtmaņa 1993. gada 15. aprīļa pavēles Nr. 109, lai pilnveidotu Valsts autoceļu dienesta struktūru un novērstu interešu konfliktus, reorganizēja Autoceļu departamentu. Tika izveidots Satiksmes ministrijas Autoceļu departments kā ministrijas struktūrvienība un Latvijas Autoceļu direkcija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz 1994. gada 31. decembrim visas pastāvošās Ceļu pārvaldes tika reorganizētas par ministrijai padotām bezpeļņas organizācijām valsts uzņēmumiem (BOVU), kuru attiecības ar Autoceļu direkciju noteica līgums. Tāds pakārtojums darīts ar nolūku, lai atdalītu pasūtītāja funkcijas no darba izpildītāja funkcijām - pirmo reizi tās pastāvēšanas laikā ceļu nozare tika sasķelta, atdalot īstenos ceļa uzturētājus Ceļu pārvaldes rajonos no lēmumu pieņēmējiem Autoceļu direkcijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Ar 1997. gada 16. aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr. 179, Satiksmes ministrijai tika uzdots reorganizēt iepriekšējās direkcijas, to vietā izveidot neprivatizējamas bezpeļņas akciju sabiedrības &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; (LAD) (vēlāk &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;) un &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot; (CSDD). Tas stratēģiski nozīmēja pāriet uz uzņēmējdarbības metodēm un pieeju arī valsts pārvaldē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1997. gada 1. jūnijā uz Satiksmes ministrijai padotās valsts pārvaldības institūcijas &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; bāzes tika izveidota Satiksmes ministrijas pārziņā esoša, neprivatizējama bezpeļņas organizācija - valsts akciju sabiedrība (VAS) &quot;Latvijas autoceļu direkcija&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2003. gada jūlijā tika veikta &quot;Latvijas Autoceļu direkcijas&quot; (LAD) struktūras pārkārtošana, kuras rezultātā tika izveidoti četri valdes priekšsēdētājam padoti reģionālie centri - Centra (Pierīgas), Kurzemes, Vidzemes un Latgales reģions. 2003. gada 1. septembrī direkcijai pievienoja BOVAS &quot;Autoceļu izpēte&quot;, kas pārvaldīja ceļu laboratoriju. 2004. gada 1. janvārī direkcijā strādāja 254 darbinieki. Veiktā autoceļu pārvaldes sadalīšana četrās atsevišķās valsts akciju sabiedrībās pātrauca līdz šim vienoto ceļu attīstības un uzturēšanas politiku valstī. Valstī vairs nebija vienota ceļu attīstības, uzturēšanas politikas, pārskata vai virziena. &lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz ar 2004. gada 5. oktobra Ministru Kabineta lēmumu, tika veikta kārtējā reorganizācija - &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; tika likvidēta, tās vietā 26. oktobrī tika izveidota valsts akciju sabiedrības (VAS) &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; un &quot;Ceļu inženieri&quot; (vēlāk VAS &quot;Latvijas autoceļu uzturētājs&quot; (LAU)). Par LVC valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Tālis Straume.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

LVC valdes priekšsēdētājs no 2004. līdz 2013. gadam bija Tālis Straume, no 2013. līdz 2021. gadam Jānis Lange, savukārt kopš 2021. gada valdes priekšsēdētājs ir Mārtiņš Lazdovskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/valde/|title=Valde|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2020. gade 9. decembrī VAS &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; tika pārveidots par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (VSIA). Valsts akciju sabiedrības (VAS) juridiskā forma vēsturiski tika veidota komercdarbībai ar mērķi gūt peļņu. Tā kā LVC vienīgais uzdevums ir pārvaldīt un administrēt valsts autoceļu tīklu par valsts budžeta līdzekļiem, statusa maiņa uz VSIA juridiski precīzi definēja ka uzņēmums pilda valsts pārvaldes, nevis biznesa funkcijas. Pāreja uz VSIA ļāva uzņēmumam atteikties no klasiskā korporatīvā akciju sabiedrības pārvaldības modeļa (piemērām, nepieciešamības uzturēt atsevišķu padomi), optimizējot un vienkāršojot lēmumu pieņemšanu un ikdienas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi|title=VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada līdz 2023. gada, LVC pārraudzībā tika īstenots Latvijā pirmais un līdz šim Baltijā vērienīgākais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts - Ķekavas apvedceļa izbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==

* [https://www.lvceli.lv/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi Informācija Satiksmes ministrijas vietnē]</text>
      <sha1>p4qk4fxps5pqrlsef3f47j6nrk079xn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471621</id>
      <parentid>4471611</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:06:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Saites</comment>
      <origin>4471621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11847" sha1="08sezkntrhkw1cx5st11omfvldfqp5w" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| name = VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;
| native_name = 
| native_name_a = 
| native_name_r = 
| type = 
| seal = 
| seal_size = 
| seal_caption = 
| logo = Latvijas Valsts ceļi (LVC) logo.png
| logo_size = 
| logo_caption = Latvijas Valsts ceļi logo
| image = 
| image_size = 
| image_caption = 
| formed = {{Start date|2004|10|26}}
| preceding1 = VAS &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot;
| dissolved = 
| superseding1 = 
| superseding2 = 
| jurisdiction = [[Latvijas Republika]]
| headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]]
| coordinates = 
| motto = 
| employees = 350 (2025. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2026/02/LVC_starpperiods_2025_4cet.pdf}}&lt;/ref&gt;
| budget = 
| chief1_name = Mārtiņš Lazdovskis
| chief1_position = Valdes priekšsēdētājs
| chief2_name = Verners Akimovs
| chief2_position = Valdes loceklis
| parent_department = [[Satiksmes ministrija]]
| parent_agency = 
| keydocument1 = 
| website = {{URL|https://www.lvceli.lv/}}
| map = 
| map_size = 
| map_caption = 
| footnotes = 
| agency_type = Valsts autoceļu pārvaldīšana
| embed = 
| seal_alt = 
| logo_alt = 
| image_alt = 
| status = Aktīvs
| parent_agency_type = 
| map_alt = 
}}'''VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;''' (saīsinājums - LVC) ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas pārvalda valsts autoceļu tīklu. Uzņēmums veic autoceļu tīkla uzturēšanas un attīstības pārraudzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/par-lvc/|title=Par LVC|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,2 miljoni eiro, tā 100% kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi|title=VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbības jomas ==
VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; (LVC) darbojas saskaņā ar 2013. gada 16. decembra Deleģēšanas līgumu ar LR Satiksmes ministriju (pamatojoties uz likuma &quot;Par autoceļiem&quot; 7. panta 3. daļu). LVC paši neveic būves vai uzturēšanas fiziskos darbus - tā vietā tas darbojas kā valsts interešu pārstāvis, pasūtītājs un uzraugs. Galvenās funkcijas:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Valsts autoceļu tīkla pārvaldīšana - plānošana, finansējuma administrēšana, uzturēšanas un attīstības vadīšana.
* Iepirkumu organizēšana un finanšu plānošana valsts autoceļu būvniecībai, atjaunošanai un uzturēšanai.
* Ceļu satiksmes organizācijas uzraudzība valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā.
* Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pārraudzība - prasību izpildes pārbaude un darbu uzraudzība.
* Pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzība - atbilstības normatīvo dokumentu prasībām uzraudzība un saskaņošana.
* Standartu un tehnisko noteikumu izstrāde - nozares normatīvo aktu projektu pasūtīšana un vadīšana.
* Valsts un pašvaldību autoceļu saraksta uzturēšana un pilnveidošana.
* Informācijas vadības sistēmu pārvaldīšana autoceļu uzturēšana.

LVC ir septiņas struktūrvienības - būvvalde, finanšu un administratīvā pārvalde, attīstības pārvalde, autoceļu kompetences centrs, satiksmes organizācijas pārvalde, būvniecības pārvalde, un ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvalde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/struktura-2/|title=Struktūra|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uz LVC Ceļu laboratorijas bāzes ir izveidots Autoceļu kompetences centrs (AKC), kas veic ceļu periodiskās uzturēšanas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu. Izmantojot specializētu tehniku, regulāri tiek novērtēts arī valsts autoceļu tehniskais stāvoklis, horizontālais ceļu marķējums, ceļa zīmju atstarojums, kā arī veikta satiksmes intensitātes uzskaite.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/autocelu-kompetences-centrs/autocelu-kompetences-centrs/|title=Par kompetences centrs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LVC pārvalda [[Latvijas ceļu muzejs|Latvijas Ceļu muzeju]], kas izveidots [[Šlokenbekas muiža|Šlokenbekas muižā]], netālu no Tukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/saites/celu-muzejs-un-ekskursijas/latvijas-celu-muzejs/|title=Par Latvijas Ceļu muzeju|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Katru gadu LVC rīko ceļu nozares ikgadējo konferenci, kurā speciālisti no LVC, būvuzņēmējiem, un citām valstīm diskutē aktuālas problēmas ceļu nozarē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/saites/konferences/2026-2/celu-nozares-ikgadeja-konference/|title=Ceļu nozares ikgadējā konference|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LVC izlaiž periodisko žurnālu &quot;Autoceļu avīze&quot;, kurā tiek apskatītas aktualitātes Latvijas ceļu nozarē. Žurnāls tiek izlaists kopš 2015. gada, pašlaik tas tiek izlaists reizi 3 mēnešos un ir pieejams tikai digitāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/|title=Avizes Archive|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Caur LVC kā izdevēju ir publicētas vairākas grāmatas, kurās tiek sīkāk izpētīta Latvijas ceļu nozares vēsture.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1988. gada 1. janvārī uz iepriekšējās &quot;Latautodormost&quot; tresta bāzes tika izveidota Valsts ražošanas apvienība (VRA) &quot;Latvijas autoceļi.&quot; Apvienībā iekļāvās 11 Ceļu būvniecības rajoni (CBR), 26 Ceļu remonta un būvniecības pārvaldes (CBRP), Jelgavas eksperimentālais uzņēmums un ražošanas tehniskās komplektācijas pārvalde.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1991. gada 1. janvārī uz ražošanas apvienības &quot;Latvijas autoceļi&quot; bāzes tika izveidota bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmums (BO VU) &quot;Autoceļu departments&quot;. Sākotnēji uzņēmums pārraudzīja gan valsts autoceļu tīklu, gan arī iekšzemes pasažieru un kravas pārvadājumus. Pēc 1993. gada 15. oktobra Ministru Kabineta lēmuma, no departmenta tika nodalīta pasažieru (sabiedriskā transporta) pārvadājumu struktūrvienība, un izveidota jauna atsevišķa valsts pārvaldes institūcija &quot;Autotransporta valsts inspekcija&quot; (vēlāk VAS &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD)).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Uz bijušo CBRP bāzēm tika izveidotas jaunas Ceļu pārvaldes. No CBRP struktūrām atdalījās būvniecības un ražošanas iecirkņi un izveidojās jauni uzņēmumi, kas līdz ar agrākajiem 11 Ceļu būvniecības rajoniem, nonāca Satiksmes ministrijas padotībā. Laika gaitā šie uzņēmumi tika privatizēti, un uz to pamatiem izveidoti mūsdienās zināmi ceļu būvuzņēmumi, kā piemērām SIA &quot;[[Binders]]&quot;, AS &quot;[[A.C.B]]&quot;, SIA &quot;[[Limbažu ceļi]]&quot;, SIA &quot;[[SC Grupa]]&quot;, SIA &quot;[[Aizputes ceļinieks]]&quot;, SIA &quot;[[Ceļi un tilti]]&quot; un citi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc Satiksmes ministra A. Gūtmaņa 1993. gada 15. aprīļa pavēles Nr. 109, lai pilnveidotu Valsts autoceļu dienesta struktūru un novērstu interešu konfliktus, reorganizēja Autoceļu departamentu. Tika izveidots Satiksmes ministrijas Autoceļu departments kā ministrijas struktūrvienība un Latvijas Autoceļu direkcija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz 1994. gada 31. decembrim visas pastāvošās Ceļu pārvaldes tika reorganizētas par ministrijai padotām bezpeļņas organizācijām valsts uzņēmumiem (BOVU), kuru attiecības ar Autoceļu direkciju noteica līgums. Tāds pakārtojums darīts ar nolūku, lai atdalītu pasūtītāja funkcijas no darba izpildītāja funkcijām - pirmo reizi tās pastāvēšanas laikā ceļu nozare tika sasķelta, atdalot īstenos ceļa uzturētājus Ceļu pārvaldes rajonos no lēmumu pieņēmējiem Autoceļu direkcijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Ar 1997. gada 16. aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr. 179, Satiksmes ministrijai tika uzdots reorganizēt iepriekšējās direkcijas, to vietā izveidot neprivatizējamas bezpeļņas akciju sabiedrības &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; (LAD) (vēlāk &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;) un &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot; (CSDD). Tas stratēģiski nozīmēja pāriet uz uzņēmējdarbības metodēm un pieeju arī valsts pārvaldē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1997. gada 1. jūnijā uz Satiksmes ministrijai padotās valsts pārvaldības institūcijas &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; bāzes tika izveidota Satiksmes ministrijas pārziņā esoša, neprivatizējama bezpeļņas organizācija - valsts akciju sabiedrība (VAS) &quot;Latvijas autoceļu direkcija&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2003. gada jūlijā tika veikta &quot;Latvijas Autoceļu direkcijas&quot; (LAD) struktūras pārkārtošana, kuras rezultātā tika izveidoti četri valdes priekšsēdētājam padoti reģionālie centri - Centra (Pierīgas), Kurzemes, Vidzemes un Latgales reģions. 2003. gada 1. septembrī direkcijai pievienoja BOVAS &quot;Autoceļu izpēte&quot;, kas pārvaldīja ceļu laboratoriju. 2004. gada 1. janvārī direkcijā strādāja 254 darbinieki. Veiktā autoceļu pārvaldes sadalīšana četrās atsevišķās valsts akciju sabiedrībās pātrauca līdz šim vienoto ceļu attīstības un uzturēšanas politiku valstī. Valstī vairs nebija vienota ceļu attīstības, uzturēšanas politikas, pārskata vai virziena. &lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz ar 2004. gada 5. oktobra Ministru Kabineta lēmumu, tika veikta kārtējā reorganizācija - &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; tika likvidēta, tās vietā 26. oktobrī tika izveidota valsts akciju sabiedrības (VAS) &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; un &quot;Ceļu inženieri&quot; (vēlāk VAS &quot;Latvijas autoceļu uzturētājs&quot; (LAU)). Par LVC valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Tālis Straume.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

LVC valdes priekšsēdētājs no 2004. līdz 2013. gadam bija Tālis Straume, no 2013. līdz 2021. gadam Jānis Lange, savukārt kopš 2021. gada valdes priekšsēdētājs ir Mārtiņš Lazdovskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/valde/|title=Valde|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2020. gade 9. decembrī VAS &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; tika pārveidots par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (VSIA). Valsts akciju sabiedrības (VAS) juridiskā forma vēsturiski tika veidota komercdarbībai ar mērķi gūt peļņu. Tā kā LVC vienīgais uzdevums ir pārvaldīt un administrēt valsts autoceļu tīklu par valsts budžeta līdzekļiem, statusa maiņa uz VSIA juridiski precīzi definēja ka uzņēmums pilda valsts pārvaldes, nevis biznesa funkcijas. Pāreja uz VSIA ļāva uzņēmumam atteikties no klasiskā korporatīvā akciju sabiedrības pārvaldības modeļa (piemērām, nepieciešamības uzturēt atsevišķu padomi), optimizējot un vienkāršojot lēmumu pieņemšanu un ikdienas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi|title=VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada līdz 2023. gada, LVC pārraudzībā tika īstenots Latvijā pirmais un līdz šim Baltijā vērienīgākais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts - Ķekavas apvedceļa izbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==

* [https://www.lvceli.lv/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi Informācija Satiksmes ministrijas vietnē]</text>
      <sha1>08sezkntrhkw1cx5st11omfvldfqp5w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471624</id>
      <parentid>4471621</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:12:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Papuass pārvietoja lapu [[Latvijas valsts ceļi]] uz [[Latvijas Valsts ceļi]]</comment>
      <origin>4471621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11847" sha1="08sezkntrhkw1cx5st11omfvldfqp5w" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| name = VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;
| native_name = 
| native_name_a = 
| native_name_r = 
| type = 
| seal = 
| seal_size = 
| seal_caption = 
| logo = Latvijas Valsts ceļi (LVC) logo.png
| logo_size = 
| logo_caption = Latvijas Valsts ceļi logo
| image = 
| image_size = 
| image_caption = 
| formed = {{Start date|2004|10|26}}
| preceding1 = VAS &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot;
| dissolved = 
| superseding1 = 
| superseding2 = 
| jurisdiction = [[Latvijas Republika]]
| headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]]
| coordinates = 
| motto = 
| employees = 350 (2025. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2026/02/LVC_starpperiods_2025_4cet.pdf}}&lt;/ref&gt;
| budget = 
| chief1_name = Mārtiņš Lazdovskis
| chief1_position = Valdes priekšsēdētājs
| chief2_name = Verners Akimovs
| chief2_position = Valdes loceklis
| parent_department = [[Satiksmes ministrija]]
| parent_agency = 
| keydocument1 = 
| website = {{URL|https://www.lvceli.lv/}}
| map = 
| map_size = 
| map_caption = 
| footnotes = 
| agency_type = Valsts autoceļu pārvaldīšana
| embed = 
| seal_alt = 
| logo_alt = 
| image_alt = 
| status = Aktīvs
| parent_agency_type = 
| map_alt = 
}}'''VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;''' (saīsinājums - LVC) ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas pārvalda valsts autoceļu tīklu. Uzņēmums veic autoceļu tīkla uzturēšanas un attīstības pārraudzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/par-lvc/|title=Par LVC|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,2 miljoni eiro, tā 100% kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi|title=VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbības jomas ==
VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; (LVC) darbojas saskaņā ar 2013. gada 16. decembra Deleģēšanas līgumu ar LR Satiksmes ministriju (pamatojoties uz likuma &quot;Par autoceļiem&quot; 7. panta 3. daļu). LVC paši neveic būves vai uzturēšanas fiziskos darbus - tā vietā tas darbojas kā valsts interešu pārstāvis, pasūtītājs un uzraugs. Galvenās funkcijas:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Valsts autoceļu tīkla pārvaldīšana - plānošana, finansējuma administrēšana, uzturēšanas un attīstības vadīšana.
* Iepirkumu organizēšana un finanšu plānošana valsts autoceļu būvniecībai, atjaunošanai un uzturēšanai.
* Ceļu satiksmes organizācijas uzraudzība valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā.
* Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pārraudzība - prasību izpildes pārbaude un darbu uzraudzība.
* Pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzība - atbilstības normatīvo dokumentu prasībām uzraudzība un saskaņošana.
* Standartu un tehnisko noteikumu izstrāde - nozares normatīvo aktu projektu pasūtīšana un vadīšana.
* Valsts un pašvaldību autoceļu saraksta uzturēšana un pilnveidošana.
* Informācijas vadības sistēmu pārvaldīšana autoceļu uzturēšana.

LVC ir septiņas struktūrvienības - būvvalde, finanšu un administratīvā pārvalde, attīstības pārvalde, autoceļu kompetences centrs, satiksmes organizācijas pārvalde, būvniecības pārvalde, un ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvalde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/struktura-2/|title=Struktūra|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uz LVC Ceļu laboratorijas bāzes ir izveidots Autoceļu kompetences centrs (AKC), kas veic ceļu periodiskās uzturēšanas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu. Izmantojot specializētu tehniku, regulāri tiek novērtēts arī valsts autoceļu tehniskais stāvoklis, horizontālais ceļu marķējums, ceļa zīmju atstarojums, kā arī veikta satiksmes intensitātes uzskaite.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/autocelu-kompetences-centrs/autocelu-kompetences-centrs/|title=Par kompetences centrs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LVC pārvalda [[Latvijas ceļu muzejs|Latvijas Ceļu muzeju]], kas izveidots [[Šlokenbekas muiža|Šlokenbekas muižā]], netālu no Tukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/saites/celu-muzejs-un-ekskursijas/latvijas-celu-muzejs/|title=Par Latvijas Ceļu muzeju|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Katru gadu LVC rīko ceļu nozares ikgadējo konferenci, kurā speciālisti no LVC, būvuzņēmējiem, un citām valstīm diskutē aktuālas problēmas ceļu nozarē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/saites/konferences/2026-2/celu-nozares-ikgadeja-konference/|title=Ceļu nozares ikgadējā konference|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LVC izlaiž periodisko žurnālu &quot;Autoceļu avīze&quot;, kurā tiek apskatītas aktualitātes Latvijas ceļu nozarē. Žurnāls tiek izlaists kopš 2015. gada, pašlaik tas tiek izlaists reizi 3 mēnešos un ir pieejams tikai digitāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/|title=Avizes Archive|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Caur LVC kā izdevēju ir publicētas vairākas grāmatas, kurās tiek sīkāk izpētīta Latvijas ceļu nozares vēsture.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1988. gada 1. janvārī uz iepriekšējās &quot;Latautodormost&quot; tresta bāzes tika izveidota Valsts ražošanas apvienība (VRA) &quot;Latvijas autoceļi.&quot; Apvienībā iekļāvās 11 Ceļu būvniecības rajoni (CBR), 26 Ceļu remonta un būvniecības pārvaldes (CBRP), Jelgavas eksperimentālais uzņēmums un ražošanas tehniskās komplektācijas pārvalde.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1991. gada 1. janvārī uz ražošanas apvienības &quot;Latvijas autoceļi&quot; bāzes tika izveidota bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmums (BO VU) &quot;Autoceļu departments&quot;. Sākotnēji uzņēmums pārraudzīja gan valsts autoceļu tīklu, gan arī iekšzemes pasažieru un kravas pārvadājumus. Pēc 1993. gada 15. oktobra Ministru Kabineta lēmuma, no departmenta tika nodalīta pasažieru (sabiedriskā transporta) pārvadājumu struktūrvienība, un izveidota jauna atsevišķa valsts pārvaldes institūcija &quot;Autotransporta valsts inspekcija&quot; (vēlāk VAS &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD)).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Uz bijušo CBRP bāzēm tika izveidotas jaunas Ceļu pārvaldes. No CBRP struktūrām atdalījās būvniecības un ražošanas iecirkņi un izveidojās jauni uzņēmumi, kas līdz ar agrākajiem 11 Ceļu būvniecības rajoniem, nonāca Satiksmes ministrijas padotībā. Laika gaitā šie uzņēmumi tika privatizēti, un uz to pamatiem izveidoti mūsdienās zināmi ceļu būvuzņēmumi, kā piemērām SIA &quot;[[Binders]]&quot;, AS &quot;[[A.C.B]]&quot;, SIA &quot;[[Limbažu ceļi]]&quot;, SIA &quot;[[SC Grupa]]&quot;, SIA &quot;[[Aizputes ceļinieks]]&quot;, SIA &quot;[[Ceļi un tilti]]&quot; un citi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc Satiksmes ministra A. Gūtmaņa 1993. gada 15. aprīļa pavēles Nr. 109, lai pilnveidotu Valsts autoceļu dienesta struktūru un novērstu interešu konfliktus, reorganizēja Autoceļu departamentu. Tika izveidots Satiksmes ministrijas Autoceļu departments kā ministrijas struktūrvienība un Latvijas Autoceļu direkcija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz 1994. gada 31. decembrim visas pastāvošās Ceļu pārvaldes tika reorganizētas par ministrijai padotām bezpeļņas organizācijām valsts uzņēmumiem (BOVU), kuru attiecības ar Autoceļu direkciju noteica līgums. Tāds pakārtojums darīts ar nolūku, lai atdalītu pasūtītāja funkcijas no darba izpildītāja funkcijām - pirmo reizi tās pastāvēšanas laikā ceļu nozare tika sasķelta, atdalot īstenos ceļa uzturētājus Ceļu pārvaldes rajonos no lēmumu pieņēmējiem Autoceļu direkcijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Ar 1997. gada 16. aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr. 179, Satiksmes ministrijai tika uzdots reorganizēt iepriekšējās direkcijas, to vietā izveidot neprivatizējamas bezpeļņas akciju sabiedrības &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; (LAD) (vēlāk &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;) un &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot; (CSDD). Tas stratēģiski nozīmēja pāriet uz uzņēmējdarbības metodēm un pieeju arī valsts pārvaldē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1997. gada 1. jūnijā uz Satiksmes ministrijai padotās valsts pārvaldības institūcijas &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; bāzes tika izveidota Satiksmes ministrijas pārziņā esoša, neprivatizējama bezpeļņas organizācija - valsts akciju sabiedrība (VAS) &quot;Latvijas autoceļu direkcija&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2003. gada jūlijā tika veikta &quot;Latvijas Autoceļu direkcijas&quot; (LAD) struktūras pārkārtošana, kuras rezultātā tika izveidoti četri valdes priekšsēdētājam padoti reģionālie centri - Centra (Pierīgas), Kurzemes, Vidzemes un Latgales reģions. 2003. gada 1. septembrī direkcijai pievienoja BOVAS &quot;Autoceļu izpēte&quot;, kas pārvaldīja ceļu laboratoriju. 2004. gada 1. janvārī direkcijā strādāja 254 darbinieki. Veiktā autoceļu pārvaldes sadalīšana četrās atsevišķās valsts akciju sabiedrībās pātrauca līdz šim vienoto ceļu attīstības un uzturēšanas politiku valstī. Valstī vairs nebija vienota ceļu attīstības, uzturēšanas politikas, pārskata vai virziena. &lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz ar 2004. gada 5. oktobra Ministru Kabineta lēmumu, tika veikta kārtējā reorganizācija - &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; tika likvidēta, tās vietā 26. oktobrī tika izveidota valsts akciju sabiedrības (VAS) &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; un &quot;Ceļu inženieri&quot; (vēlāk VAS &quot;Latvijas autoceļu uzturētājs&quot; (LAU)). Par LVC valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Tālis Straume.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

LVC valdes priekšsēdētājs no 2004. līdz 2013. gadam bija Tālis Straume, no 2013. līdz 2021. gadam Jānis Lange, savukārt kopš 2021. gada valdes priekšsēdētājs ir Mārtiņš Lazdovskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/valde/|title=Valde|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2020. gade 9. decembrī VAS &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; tika pārveidots par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (VSIA). Valsts akciju sabiedrības (VAS) juridiskā forma vēsturiski tika veidota komercdarbībai ar mērķi gūt peļņu. Tā kā LVC vienīgais uzdevums ir pārvaldīt un administrēt valsts autoceļu tīklu par valsts budžeta līdzekļiem, statusa maiņa uz VSIA juridiski precīzi definēja ka uzņēmums pilda valsts pārvaldes, nevis biznesa funkcijas. Pāreja uz VSIA ļāva uzņēmumam atteikties no klasiskā korporatīvā akciju sabiedrības pārvaldības modeļa (piemērām, nepieciešamības uzturēt atsevišķu padomi), optimizējot un vienkāršojot lēmumu pieņemšanu un ikdienas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi|title=VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada līdz 2023. gada, LVC pārraudzībā tika īstenots Latvijā pirmais un līdz šim Baltijā vērienīgākais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts - Ķekavas apvedceļa izbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==

* [https://www.lvceli.lv/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi Informācija Satiksmes ministrijas vietnē]</text>
      <sha1>08sezkntrhkw1cx5st11omfvldfqp5w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471626</id>
      <parentid>4471624</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:13:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11910" sha1="4n2s9jq288mv01xe6hbnoqvsrnu2jwq" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| name = VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;
| native_name = 
| native_name_a = 
| native_name_r = 
| type = 
| seal = 
| seal_size = 
| seal_caption = 
| logo = Latvijas Valsts ceļi (LVC) logo.png
| logo_size = 
| logo_caption = Latvijas Valsts ceļi logo
| image = 
| image_size = 
| image_caption = 
| formed = {{Start date|2004|10|26}}
| preceding1 = VAS &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot;
| dissolved = 
| superseding1 = 
| superseding2 = 
| jurisdiction = [[Latvijas Republika]]
| headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]]
| coordinates = 
| motto = 
| employees = 350 (2025. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2026/02/LVC_starpperiods_2025_4cet.pdf}}&lt;/ref&gt;
| budget = 
| chief1_name = Mārtiņš Lazdovskis
| chief1_position = Valdes priekšsēdētājs
| chief2_name = Verners Akimovs
| chief2_position = Valdes loceklis
| parent_department = [[Satiksmes ministrija]]
| parent_agency = 
| keydocument1 = 
| website = {{URL|https://www.lvceli.lv/}}
| map = 
| map_size = 
| map_caption = 
| footnotes = 
| agency_type = Valsts autoceļu pārvaldīšana
| embed = 
| seal_alt = 
| logo_alt = 
| image_alt = 
| status = Aktīvs
| parent_agency_type = 
| map_alt = 
}}'''VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;''' (saīsinājums — LVC) ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas pārvalda valsts autoceļu tīklu. Uzņēmums veic autoceļu tīkla uzturēšanas un attīstības pārraudzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/par-lvc/|title=Par LVC|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,2 miljoni eiro, tā 100% kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi|title=VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbības jomas ==
VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; (LVC) darbojas saskaņā ar 2013. gada 16. decembra Deleģēšanas līgumu ar LR Satiksmes ministriju (pamatojoties uz likuma &quot;Par autoceļiem&quot; 7. panta 3. daļu). LVC paši neveic būves vai uzturēšanas fiziskos darbus — tā vietā tas darbojas kā valsts interešu pārstāvis, pasūtītājs un uzraugs. Galvenās funkcijas:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Valsts autoceļu tīkla pārvaldīšana — plānošana, finansējuma administrēšana, uzturēšanas un attīstības vadīšana.
* Iepirkumu organizēšana un finanšu plānošana valsts autoceļu būvniecībai, atjaunošanai un uzturēšanai.
* Ceļu satiksmes organizācijas uzraudzība valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā.
* Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pārraudzība — prasību izpildes pārbaude un darbu uzraudzība.
* Pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzība — atbilstības normatīvo dokumentu prasībām uzraudzība un saskaņošana.
* Standartu un tehnisko noteikumu izstrāde — nozares normatīvo aktu projektu pasūtīšana un vadīšana.
* Valsts un pašvaldību autoceļu saraksta uzturēšana un pilnveidošana.
* Informācijas vadības sistēmu pārvaldīšana autoceļu uzturēšana.

LVC ir septiņas struktūrvienības — būvvalde, finanšu un administratīvā pārvalde, attīstības pārvalde, autoceļu kompetences centrs, satiksmes organizācijas pārvalde, būvniecības pārvalde, un ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvalde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/struktura-2/|title=Struktūra|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uz LVC Ceļu laboratorijas bāzes ir izveidots Autoceļu kompetences centrs (AKC), kas veic ceļu periodiskās uzturēšanas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu. Izmantojot specializētu tehniku, regulāri tiek novērtēts arī valsts autoceļu tehniskais stāvoklis, horizontālais ceļu marķējums, ceļa zīmju atstarojums, kā arī veikta satiksmes intensitātes uzskaite.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/autocelu-kompetences-centrs/autocelu-kompetences-centrs/|title=Par kompetences centrs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LVC pārvalda [[Latvijas ceļu muzejs|Latvijas Ceļu muzeju]], kas izveidots [[Šlokenbekas muiža|Šlokenbekas muižā]], netālu no Tukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/saites/celu-muzejs-un-ekskursijas/latvijas-celu-muzejs/|title=Par Latvijas Ceļu muzeju|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Katru gadu LVC rīko ceļu nozares ikgadējo konferenci, kurā speciālisti no LVC, būvuzņēmējiem, un citām valstīm diskutē aktuālas problēmas ceļu nozarē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/saites/konferences/2026-2/celu-nozares-ikgadeja-konference/|title=Ceļu nozares ikgadējā konference|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LVC izlaiž periodisko žurnālu &quot;Autoceļu avīze&quot;, kurā tiek apskatītas aktualitātes Latvijas ceļu nozarē. Žurnāls tiek izlaists kopš 2015. gada, pašlaik tas tiek izlaists reizi 3 mēnešos un ir pieejams tikai digitāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/|title=Avizes Archive|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Caur LVC kā izdevēju ir publicētas vairākas grāmatas, kurās tiek sīkāk izpētīta Latvijas ceļu nozares vēsture.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1988. gada 1. janvārī uz iepriekšējās &quot;Latautodormost&quot; tresta bāzes tika izveidota Valsts ražošanas apvienība (VRA) &quot;Latvijas autoceļi.&quot; Apvienībā iekļāvās 11 Ceļu būvniecības rajoni (CBR), 26 Ceļu remonta un būvniecības pārvaldes (CBRP), Jelgavas eksperimentālais uzņēmums un ražošanas tehniskās komplektācijas pārvalde.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1991. gada 1. janvārī uz ražošanas apvienības &quot;Latvijas autoceļi&quot; bāzes tika izveidota bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmums (BO VU) &quot;Autoceļu departments&quot;. Sākotnēji uzņēmums pārraudzīja gan valsts autoceļu tīklu, gan arī iekšzemes pasažieru un kravas pārvadājumus. Pēc 1993. gada 15. oktobra Ministru Kabineta lēmuma, no departmenta tika nodalīta pasažieru (sabiedriskā transporta) pārvadājumu struktūrvienība, un izveidota jauna atsevišķa valsts pārvaldes institūcija &quot;Autotransporta valsts inspekcija&quot; (vēlāk VAS &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD)).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Uz bijušo CBRP bāzēm tika izveidotas jaunas Ceļu pārvaldes. No CBRP struktūrām atdalījās būvniecības un ražošanas iecirkņi un izveidojās jauni uzņēmumi, kas līdz ar agrākajiem 11 Ceļu būvniecības rajoniem, nonāca Satiksmes ministrijas padotībā. Laika gaitā šie uzņēmumi tika privatizēti, un uz to pamatiem izveidoti mūsdienās zināmi ceļu būvuzņēmumi, kā piemērām SIA &quot;[[Binders]]&quot;, AS &quot;[[A.C.B]]&quot;, SIA &quot;[[Limbažu ceļi]]&quot;, SIA &quot;[[SC Grupa]]&quot;, SIA &quot;[[Aizputes ceļinieks]]&quot;, SIA &quot;[[Ceļi un tilti]]&quot; un citi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc Satiksmes ministra A. Gūtmaņa 1993. gada 15. aprīļa pavēles Nr. 109, lai pilnveidotu Valsts autoceļu dienesta struktūru un novērstu interešu konfliktus, reorganizēja Autoceļu departamentu. Tika izveidots Satiksmes ministrijas Autoceļu departments kā ministrijas struktūrvienība un Latvijas Autoceļu direkcija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz 1994. gada 31. decembrim visas pastāvošās Ceļu pārvaldes tika reorganizētas par ministrijai padotām bezpeļņas organizācijām valsts uzņēmumiem (BOVU), kuru attiecības ar Autoceļu direkciju noteica līgums. Tāds pakārtojums darīts ar nolūku, lai atdalītu pasūtītāja funkcijas no darba izpildītāja funkcijām — pirmo reizi tās pastāvēšanas laikā ceļu nozare tika sasķelta, atdalot īstenos ceļa uzturētājus Ceļu pārvaldes rajonos no lēmumu pieņēmējiem Autoceļu direkcijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Ar 1997. gada 16. aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr. 179, Satiksmes ministrijai tika uzdots reorganizēt iepriekšējās direkcijas, to vietā izveidot neprivatizējamas bezpeļņas akciju sabiedrības &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; (LAD) (vēlāk &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;) un &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot; (CSDD). Tas stratēģiski nozīmēja pāriet uz uzņēmējdarbības metodēm un pieeju arī valsts pārvaldē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1997. gada 1. jūnijā uz Satiksmes ministrijai padotās valsts pārvaldības institūcijas &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; bāzes tika izveidota Satiksmes ministrijas pārziņā esoša, neprivatizējama bezpeļņas organizācija — valsts akciju sabiedrība (VAS) &quot;Latvijas autoceļu direkcija&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2003. gada jūlijā tika veikta &quot;Latvijas Autoceļu direkcijas&quot; (LAD) struktūras pārkārtošana, kuras rezultātā tika izveidoti četri valdes priekšsēdētājam padoti reģionālie centri — Centra (Pierīgas), Kurzemes, Vidzemes un Latgales reģions. 2003. gada 1. septembrī direkcijai pievienoja BOVAS &quot;Autoceļu izpēte&quot;, kas pārvaldīja ceļu laboratoriju. 2004. gada 1. janvārī direkcijā strādāja 254 darbinieki. Veiktā autoceļu pārvaldes sadalīšana četrās atsevišķās valsts akciju sabiedrībās pātrauca līdz šim vienoto ceļu attīstības un uzturēšanas politiku valstī. Valstī vairs nebija vienota ceļu attīstības, uzturēšanas politikas, pārskata vai virziena.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz ar 2004. gada 5. oktobra Ministru Kabineta lēmumu, tika veikta kārtējā reorganizācija — &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; tika likvidēta, tās vietā 26. oktobrī tika izveidota valsts akciju sabiedrības (VAS) &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; un &quot;Ceļu inženieri&quot; (vēlāk VAS &quot;Latvijas autoceļu uzturētājs&quot; (LAU)). Par LVC valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Tālis Straume.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

LVC valdes priekšsēdētājs no 2004. līdz 2013. gadam bija Tālis Straume, no 2013. līdz 2021. gadam Jānis Lange, savukārt kopš 2021. gada valdes priekšsēdētājs ir Mārtiņš Lazdovskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/valde/|title=Valde|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gade 9. decembrī VAS &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; tika pārveidots par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (VSIA). Valsts akciju sabiedrības (VAS) juridiskā forma vēsturiski tika veidota komercdarbībai ar mērķi gūt peļņu. Tā kā LVC vienīgais uzdevums ir pārvaldīt un administrēt valsts autoceļu tīklu par valsts budžeta līdzekļiem, statusa maiņa uz VSIA juridiski precīzi definēja ka uzņēmums pilda valsts pārvaldes, nevis biznesa funkcijas. Pāreja uz VSIA ļāva uzņēmumam atteikties no klasiskā korporatīvā akciju sabiedrības pārvaldības modeļa (piemērām, nepieciešamības uzturēt atsevišķu padomi), optimizējot un vienkāršojot lēmumu pieņemšanu un ikdienas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi|title=VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada līdz 2023. gada, LVC pārraudzībā tika īstenots Latvijā pirmais un līdz šim Baltijā vērienīgākais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts — Ķekavas apvedceļa izbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.lvceli.lv/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi Informācija Satiksmes ministrijas vietnē]</text>
      <sha1>4n2s9jq288mv01xe6hbnoqvsrnu2jwq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471732</id>
      <parentid>4471626</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:34:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4471732</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12105" sha1="n029ltufiqbvk25t9uufneq39wv3vhq" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| name = VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;
| native_name = 
| native_name_a = 
| native_name_r = 
| type = 
| seal = 
| seal_size = 
| seal_caption = 
| logo = Latvijas Valsts ceļi (LVC) logo.png
| logo_size = 
| logo_caption = &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; logotips
| image = 
| image_size = 
| image_caption = 
| formed = {{dat|2004|10|26}}
| preceding1 = VAS &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot;
| dissolved = 
| superseding1 = 
| superseding2 = 
| jurisdiction = [[Latvija|Latvijas Republika]]
| headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]]
| coordinates = 
| motto = 
| employees = 350 (2025. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2026/02/LVC_starpperiods_2025_4cet.pdf|title=Neauditēts starpperiodu finanšu pārskats (2025. gada 1. janvāris -31. decembris)|format=pdf}}&lt;/ref&gt;
| budget = 
| chief1_name = Mārtiņš Lazdovskis
| chief1_position = Valdes priekšsēdētājs
| chief2_name = Verners Akimovs
| chief2_position = Valdes loceklis
| parent_department = [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Latvijas Republikas&lt;br /&gt;Satiksmes ministrija]]
| parent_agency = 
| keydocument1 = 
| website = {{URL|https://www.lvceli.lv/}}
| map = 
| map_size = 
| map_caption = 
| footnotes = 
| agency_type = Valsts autoceļu pārvaldīšana
| embed = 
| seal_alt = 
| logo_alt = 
| image_alt = 
| status = Aktīvs
| parent_agency_type = 
| map_alt = 
}}'''VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;''' (saīsinājums — '''LVC''') ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas pārvalda valsts autoceļu tīklu. Uzņēmums veic autoceļu tīkla uzturēšanas un attīstības pārraudzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/par-lvc/|title=Par LVC|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,2 miljoni eiro, tā 100% kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi|title=VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbības jomas ==
VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; darbojas saskaņā ar 2013. gada 16. decembra Deleģēšanas līgumu ar LR Satiksmes ministriju (pamatojoties uz likuma &quot;Par autoceļiem&quot; 7. panta 3. daļu). LVC paši neveic būves vai uzturēšanas fiziskos darbus — tā vietā tas darbojas kā valsts interešu pārstāvis, pasūtītājs un uzraugs. Galvenās funkcijas:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Valsts autoceļu tīkla pārvaldīšana — plānošana, finansējuma administrēšana, uzturēšanas un attīstības vadīšana;
* Iepirkumu organizēšana un finanšu plānošana valsts autoceļu būvniecībai, atjaunošanai un uzturēšanai;
* Ceļu satiksmes organizācijas uzraudzība valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā;
* Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pārraudzība — prasību izpildes pārbaude un darbu uzraudzība;
* Pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzība — atbilstības normatīvo dokumentu prasībām uzraudzība un saskaņošana;
* Standartu un tehnisko noteikumu izstrāde — nozares normatīvo aktu projektu pasūtīšana un vadīšana;
* Valsts un pašvaldību autoceļu saraksta uzturēšana un pilnveidošana;
* Informācijas vadības sistēmu pārvaldīšana autoceļu uzturēšana.

LVC ir septiņas struktūrvienības — būvvalde, finanšu un administratīvā pārvalde, attīstības pārvalde, autoceļu kompetences centrs, satiksmes organizācijas pārvalde, būvniecības pārvalde, un ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvalde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/struktura-2/|title=Struktūra|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uz LVC Ceļu laboratorijas bāzes ir izveidots Autoceļu kompetences centrs (AKC), kas veic ceļu periodiskās uzturēšanas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu. Izmantojot specializētu tehniku, regulāri tiek novērtēts arī valsts autoceļu tehniskais stāvoklis, horizontālais ceļu marķējums, ceļa zīmju atstarojums, kā arī veikta satiksmes intensitātes uzskaite.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/autocelu-kompetences-centrs/autocelu-kompetences-centrs/|title=Par kompetences centrs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LVC pārvalda [[Latvijas ceļu muzejs|Latvijas Ceļu muzeju]], kas izveidots [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas muižā]], netālu no Tukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/saites/celu-muzejs-un-ekskursijas/latvijas-celu-muzejs/|title=Par Latvijas Ceļu muzeju|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Katru gadu LVC rīko ceļu nozares ikgadējo konferenci, kurā speciālisti no LVC, būvuzņēmējiem, un citām valstīm diskutē aktuālas problēmas ceļu nozarē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/saites/konferences/2026-2/celu-nozares-ikgadeja-konference/|title=Ceļu nozares ikgadējā konference|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

LVC izlaiž periodisko žurnālu &quot;Autoceļu avīze&quot;, kurā ir apskatītas aktualitātes Latvijas ceļu nozarē. Žurnāls izlaiž kopš 2015. gada, pašlaik to izlaiž reizi 3 mēnešos un tas ir pieejams tikai digitāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/|title=Avizes Archive|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Caur LVC kā izdevēju ir publicētas vairākas grāmatas, kurās ir detalizētāk pētīta Latvijas ceļu nozares vēsture.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1988. gada 1. janvārī uz iepriekšējās &quot;Latautodormost&quot; tresta bāzes izveidoja Valsts ražošanas apvienību (VRA) &quot;Latvijas autoceļi.&quot; Apvienībā iekļāvās 11 Ceļu būvniecības rajoni (CBR), 26 Ceļu remonta un būvniecības pārvaldes (CBRP), Jelgavas eksperimentālais uzņēmums un ražošanas tehniskās komplektācijas pārvalde.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1991. gada 1. janvārī uz ražošanas apvienības &quot;Latvijas autoceļi&quot; bāzes tika izveidota bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmums (BO VU) &quot;Autoceļu departaments&quot;. Sākotnēji uzņēmums pārraudzīja gan valsts autoceļu tīklu, gan arī iekšzemes pasažieru un kravas pārvadājumus. Pēc 1993. gada 15. oktobra Ministru Kabineta lēmuma, no departamenta nodalīja pasažieru (sabiedriskā transporta) pārvadājumu struktūrvienību, un izveidoja jaunu atsevišķu valsts pārvaldes institūciju &quot;Autotransporta valsts inspekcija&quot; (vēlāk VAS &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD)).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Uz bijušo CBRP bāzēm izveidoja jaunas Ceļu pārvaldes. No CBRP struktūrām atdalījās būvniecības un ražošanas iecirkņi un izveidojās jauni uzņēmumi, kas līdz ar agrākajiem 11 Ceļu būvniecības rajoniem, nonāca Satiksmes ministrijas padotībā. Laika gaitā šos uzņēmumus privatizēja, un uz to bāzes izveidoti mūsdienās zināmi ceļu būvuzņēmumi, kā piemērām SIA &quot;[[Binders]]&quot;, AS &quot;[[A.C.B]]&quot;, SIA &quot;[[Limbažu ceļi]]&quot;, SIA &quot;[[SC Grupa]]&quot;, SIA &quot;[[Aizputes ceļinieks]]&quot;, SIA &quot;[[Ceļi un tilti]]&quot; un citi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc Satiksmes ministra [[Andris Gūtmanis|Andra Gūtmaņa]] 1993. gada 15. aprīļa pavēles Nr. 109, lai pilnveidotu Valsts autoceļu dienesta struktūru un novērstu interešu konfliktus, reorganizēja Autoceļu departamentu. Tika izveidots Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments kā ministrijas struktūrvienība un Latvijas Autoceļu direkcija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz 1994. gada 31. decembrim visas pastāvošās Ceļu pārvaldes reorganizēja par ministrijai padotām bezpeļņas organizācijām valsts uzņēmumiem (BOVU), kuru attiecības ar Autoceļu direkciju noteica līgums. Tāds pakārtojums darīts ar nolūku, lai atdalītu pasūtītāja funkcijas no darba izpildītāja funkcijām — pirmo reizi tās pastāvēšanas laikā ceļu nozare tika sašķelta, atdalot īstenos ceļa uzturētājus Ceļu pārvaldes rajonos no lēmumu pieņēmējiem Autoceļu direkcijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Ar 1997. gada 16. aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr. 179, Satiksmes ministrijai tika uzdots reorganizēt iepriekšējās direkcijas, to vietā izveidot neprivatizējamas bezpeļņas akciju sabiedrības &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; (LAD) (vēlāk &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;) un &quot;Ceļu satiksmes drošības direkcija&quot; (CSDD). Tas stratēģiski nozīmēja pāriet uz uzņēmējdarbības metodēm un pieeju arī valsts pārvaldē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1997. gada 1. jūnijā uz Satiksmes ministrijai padotās valsts pārvaldības institūcijas &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot; bāzes izveidoja Satiksmes ministrijas pārziņā esošu, neprivatizējamu bezpeļņas organizāciju — valsts akciju sabiedrību (VAS) &quot;Latvijas autoceļu direkcija&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2003. gada jūlijā veikta &quot;Latvijas Autoceļu direkcijas&quot; (LAD) struktūras pārkārtošana, kuras rezultātā izveidoti četri valdes priekšsēdētājam padoti reģionālie centri — Centra (Pierīgas), Kurzemes, Vidzemes un Latgales reģions. 2003. gada 1. septembrī direkcijai pievienoja BOVAS &quot;Autoceļu izpēte&quot;, kas pārvaldīja ceļu laboratoriju. 2004. gada 1. janvārī direkcijā strādāja 254 darbinieki. Veiktā autoceļu pārvaldes sadalīšana četrās atsevišķās valsts akciju sabiedrībās pārtrauca līdz šim vienoto ceļu attīstības un uzturēšanas politiku valstī. Valstī vairs nebija vienota ceļu attīstības, uzturēšanas politikas, pārskata vai virziena.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz ar 2004. gada 5. oktobra Ministru Kabineta lēmumu, veikta kārtējā reorganizācija — likvidēta &quot;Latvijas Autoceļu direkcija&quot;, tās vietā 26. oktobrī izveidota valsts akciju sabiedrības (VAS) &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; un &quot;Ceļu inženieri&quot; (vēlāk VAS &quot;Latvijas autoceļu uzturētājs&quot; (LAU)). Par LVC valdes priekšsēdētāju apstiprināja Tāli Straumi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

LVC valdes priekšsēdētājs no 2004. līdz 2013. gadam bija Tālis Straume, no 2013. līdz 2021. gadam Jānis Lange, savukārt kopš 2021. gada valdes priekšsēdētājs ir Mārtiņš Lazdovskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/par-lvc/par-uznemumu/valde/|title=Valde|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 9. decembrī VAS &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; pārveidoti par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (VSIA). Valsts akciju sabiedrības (VAS) juridiskā forma vēsturiski veidota komercdarbībai ar mērķi gūt peļņu. Tā kā LVC vienīgais uzdevums ir pārvaldīt un administrēt valsts autoceļu tīklu par valsts budžeta līdzekļiem, statusa maiņa uz VSIA juridiski precīzi definēja, ka uzņēmums pilda valsts pārvaldes, nevis biznesa funkcijas. Pāreja uz VSIA ļāva uzņēmumam atteikties no klasiskā korporatīvā akciju sabiedrības pārvaldības modeļa (piemērām, nepieciešamības uzturēt atsevišķu padomi), optimizējot un vienkāršojot lēmumu pieņemšanu un ikdienas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi|title=VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada līdz 2023. gada, LVC pārraudzībā īstenots Latvijā pirmais un līdz šim [[Baltijas valstis|Baltijā]] vērienīgākais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts — [[Ķekavas apvedceļs|Ķekavas apvedceļa]] izbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lvceli.lv/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-latvijas-valsts-celi Informācija Satiksmes ministrijas vietnē]

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>n029ltufiqbvk25t9uufneq39wv3vhq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smilškalnu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632512</id>
    <revision>
      <id>4471615</id>
      <timestamp>2026-05-22T12:20:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Smilškalnu iela''' var būt:  * [[Smilškalnu iela (Ķekava)|Smilškalnu iela]] — iela Rīgā; * [[Smilškalnu iela (Divezeri)|Smilškalnu iela]] — iela Ādažu pagasta [[Divezeri|Divezeros]]; * [[Smilškalnu iela (Gauja)|Smilškalnu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujā]]; * [[Smilškalnu iela (Līči)|Smilškalnu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Līči (Saulkrastu pagasts)|Līčos]].  == Skatīt arī == * [[Smilškalna iela]]  {...</comment>
      <origin>4471615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="500" sha1="hse6tvxqbocewuesu7pgzmwgqcmqa4w" xml:space="preserve">'''Smilškalnu iela''' var būt:

* [[Smilškalnu iela (Ķekava)|Smilškalnu iela]] — iela Rīgā;
* [[Smilškalnu iela (Divezeri)|Smilškalnu iela]] — iela Ādažu pagasta [[Divezeri|Divezeros]];
* [[Smilškalnu iela (Gauja)|Smilškalnu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujā]];
* [[Smilškalnu iela (Līči)|Smilškalnu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Līči (Saulkrastu pagasts)|Līčos]].

== Skatīt arī ==
* [[Smilškalna iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>hse6tvxqbocewuesu7pgzmwgqcmqa4w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autotransporta direkcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632513</id>
    <revision>
      <id>4471618</id>
      <timestamp>2026-05-22T12:49:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa par autotransporta direkciju</comment>
      <origin>4471618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5349" sha1="l13564e0s0z4qd2thlt9die3vp3o043" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| name = VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot;
| native_name = 
| native_name_a = 
| native_name_r = 
| type = 
| seal = 
| seal_size = 
| seal_caption = 
| logo = Autotransporta direkcija (ATD) logo.png
| logo_size = 
| logo_caption = Autotransporta direkcijas logo
| image = 
| image_size = 
| image_caption = 
| formed = {{Start date|1993|10|15}}
| preceding1 = BO VU &quot;Autoceļu departments&quot;
| dissolved = 
| superseding1 = 
| superseding2 = 
| jurisdiction = [[Latvijas Republika]]
| headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]]
| coordinates = 
| motto = 
| employees = 89 (2024. gadā)
| budget = €94 m [[Euro|EUR]] (2026)
| chief1_name = Jānis Lapiņš
| chief1_position = Valdes priekšsēdētājs
| parent_department = [[Satiksmes ministrija]]
| parent_agency = 
| keydocument1 = 
| website = {{URL|https://www.atd.lv/}}
| map = 
| map_size = 
| map_caption = 
| footnotes = 
| agency_type = Pasažieru un kravas autopārvadājumu pārvaldīšana
| embed = 
| seal_alt = 
| logo_alt = 
| image_alt = 
| status = Aktīvs
| parent_agency_type = 
| map_alt = 
}}VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; (saīsinājums - ATD) ir kapitālsabiedrība, kas veic vienotas valsts politikas īstenošanu pasažieru un kravas autopārvadājumu jomā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/visp%C4%81r%C4%ABgs-apraksts-par-direkciju|title=Vispārīgs apraksts par direkciju {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2026-05-22}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ES regulām, ATD ir kompetentā iestāde autobusu un dzelzceļa pasažieru tiesību jomā Latvijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 200 tūkstoši eiro, tā 100% kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-autotransporta-direkcija|title=VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbības jomas ==
Autotransporta direkcija (ATD) galvenokārt pārvalda pasažieru sabiedriskā transporta operācijas. Direkcija veic:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Pasažieru reģionālās nozīmes autobusu un vilcienu maršruta tīkla plānošanu un izstrādi
* No valsts budžeta sabiedriskajam transportam iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu un piešķiršanu
* Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos
* Kustības sarakstu publicēšanu

ATD izsniedz sekojošos dokumentu un atļauju veidus:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Licences pasažieru un kravas komercpārvadājumiem (iekšzemes un starptautiskajiem)
* Licenču kartītes (atsevišķiem transportlīdzekļiem)
* Eiropas Kopienas atļaujas un to apliecinātās kopijas starptautiskajiem pārvadājumiem
* Profesionālās kompetences sertifikātus (95. kods) (kravas un pasažieru pārvadājumu vadītājiem)
* ETMK atļaujas starptautiskajiem kravu pārvadājumiem
* Vienreizējās starptautisko autopārvadājumu atļaujas
* Digitālā tahogrāfa kartes

ATD ir četras reģionālās nodaļas (klientu apkalpošanas centri) - Rīgā, Daugavpilī, Cēsīs un Liepājā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
Uzņēmuma vadība:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* no 1993. gada līdz 2001. gadam – Laimonis Purmalis;
* no 2001. gada līdz 2010. gadam – Andris Lubāns;
* no 2010. gada līdz 2015. gadam – Normunds Narvaišs;
* no 2015. gada līdz 2023 .gada 21. aprīlim – Kristiāns Godiņš;
* no 2023. gada 22. aprīļa līdz 2024. gada 19. aprīlim – Artūrs Caune;
* no 2024. gada 20. aprīļa līdz 2025. gada 26. maijam – Dins Merirands;
* no 2025. gada 27. maija - pašlaik - Jānis Lapiņš.

== Vēsture ==
Ar Ministru kabineta lēmumu, 1993. gada 15. oktobrī tika izveidota jauna valsts pārvaldes institūcija &quot;Autotransporta valsts inspekcija&quot;, to nodalot no valsts uzņēmuma (VO) &quot;Autoceļu departments&quot; (vēlāk VSIA &quot;[[Latvijas valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļi]]&quot;), lai nodalītu sabiedriskā transporta un pārvadājumu pārvaldes jomu no kopējās ceļu tīkla pārvaldes jomas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1996. gadā &quot;Autotransporta valsts inspekcija&quot; tika reorganizēta, izveidojot Satiksmes ministrijas pakļautībā esošu valsts pārvaldes institūciju &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1999. gadā, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, tika izveidota Satiksmes ministrijas pārziņā esoša neprivatizējama bezpeļņas organizācija VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2004. gadā VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; tika pārveidota par valstij piederošu kapitālsabiedrību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2004. gada 1. novembrī &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD) saņēma komersanta reģistrācijas apliecību Uzņēmumu reģistrā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2006. gadā ATD uzsāka Satiksmes ministrijas deleģētā uzdevuma izpildi, veikt sabiedriskā transporta tīkla pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2014. gadā tika izveidota Sabiedriskā transporta padome, kas izskata un pieņem lēmumus par aktuālo sabiedriskā transporta jomā. Tās sastāvā ir Autotransporta direkcijas, Satiksmes ministrijas un reģionālo plānošanas reģionu pārstāvji.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==

* [https://www.atd.lv/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-autotransporta-direkcija Informācija Satiksmes ministrijas vietnē]</text>
      <sha1>l13564e0s0z4qd2thlt9die3vp3o043</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471627</id>
      <parentid>4471618</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T13:13:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4471627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5374" sha1="okwj03uztm0h6p1fagg5bq28m50ls36" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| name = VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot;
| native_name = 
| native_name_a = 
| native_name_r = 
| type = 
| seal = 
| seal_size = 
| seal_caption = 
| logo = Autotransporta direkcija (ATD) logo.png
| logo_size = 
| logo_caption = Autotransporta direkcijas logo
| image = 
| image_size = 
| image_caption = 
| formed = {{Start date|1993|10|15}}
| preceding1 = BO VU &quot;Autoceļu departments&quot;
| dissolved = 
| superseding1 = 
| superseding2 = 
| jurisdiction = [[Latvijas Republika]]
| headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]]
| coordinates = 
| motto = 
| employees = 89 (2024. gadā)
| budget = €94 m [[Euro|EUR]] (2026)
| chief1_name = Jānis Lapiņš
| chief1_position = Valdes priekšsēdētājs
| parent_department = [[Satiksmes ministrija]]
| parent_agency = 
| keydocument1 = 
| website = {{URL|https://www.atd.lv/}}
| map = 
| map_size = 
| map_caption = 
| footnotes = 
| agency_type = Pasažieru un kravas autopārvadājumu pārvaldīšana
| embed = 
| seal_alt = 
| logo_alt = 
| image_alt = 
| status = Aktīvs
| parent_agency_type = 
| map_alt = 
}}VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; (saīsinājums — ATD) ir kapitālsabiedrība, kas veic vienotas valsts politikas īstenošanu pasažieru un kravas autopārvadājumu jomā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/visp%C4%81r%C4%ABgs-apraksts-par-direkciju|title=Vispārīgs apraksts par direkciju {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2026-05-22}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ES regulām, ATD ir kompetentā iestāde autobusu un dzelzceļa pasažieru tiesību jomā Latvijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 200 tūkstoši eiro, tā 100% kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-autotransporta-direkcija|title=VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbības jomas ==
Autotransporta direkcija (ATD) galvenokārt pārvalda pasažieru sabiedriskā transporta operācijas. Direkcija veic:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Pasažieru reģionālās nozīmes autobusu un vilcienu maršruta tīkla plānošanu un izstrādi
* No valsts budžeta sabiedriskajam transportam iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu un piešķiršanu
* Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos
* Kustības sarakstu publicēšanu

ATD izsniedz sekojošos dokumentu un atļauju veidus:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Licences pasažieru un kravas komercpārvadājumiem (iekšzemes un starptautiskajiem)
* Licenču kartītes (atsevišķiem transportlīdzekļiem)
* Eiropas Kopienas atļaujas un to apliecinātās kopijas starptautiskajiem pārvadājumiem
* Profesionālās kompetences sertifikātus (95. kods) (kravas un pasažieru pārvadājumu vadītājiem)
* ETMK atļaujas starptautiskajiem kravu pārvadājumiem
* Vienreizējās starptautisko autopārvadājumu atļaujas
* Digitālā tahogrāfa kartes

ATD ir četras reģionālās nodaļas (klientu apkalpošanas centri) — Rīgā, Daugavpilī, Cēsīs un Liepājā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
Uzņēmuma vadība:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* no 1993. gada līdz 2001. gadam — Laimonis Purmalis;
* no 2001. gada līdz 2010. gadam — Andris Lubāns;
* no 2010. gada līdz 2015. gadam — Normunds Narvaišs;
* no 2015. gada līdz 2023 .gada 21. aprīlim — Kristiāns Godiņš;
* no 2023. gada 22. aprīļa līdz 2024. gada 19. aprīlim — Artūrs Caune;
* no 2024. gada 20. aprīļa līdz 2025. gada 26. maijam — Dins Merirands;
* no 2025. gada 27. maija — pašlaik — Jānis Lapiņš.

== Vēsture ==
Ar Ministru kabineta lēmumu, 1993. gada 15. oktobrī tika izveidota jauna valsts pārvaldes institūcija &quot;Autotransporta valsts inspekcija&quot;, to nodalot no valsts uzņēmuma (VO) &quot;Autoceļu departments&quot; (vēlāk VSIA &quot;[[Latvijas Valsts ceļi]]&quot;), lai nodalītu sabiedriskā transporta un pārvadājumu pārvaldes jomu no kopējās ceļu tīkla pārvaldes jomas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1996. gadā &quot;Autotransporta valsts inspekcija&quot; tika reorganizēta, izveidojot Satiksmes ministrijas pakļautībā esošu valsts pārvaldes institūciju &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1999. gadā, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, tika izveidota Satiksmes ministrijas pārziņā esoša neprivatizējama bezpeļņas organizācija VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2004. gadā VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; tika pārveidota par valstij piederošu kapitālsabiedrību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2004. gada 1. novembrī &quot;Autotransporta direkcija&quot; (ATD) saņēma komersanta reģistrācijas apliecību Uzņēmumu reģistrā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2006. gadā ATD uzsāka Satiksmes ministrijas deleģētā uzdevuma izpildi, veikt sabiedriskā transporta tīkla pārvaldi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2014. gadā tika izveidota Sabiedriskā transporta padome, kas izskata un pieņem lēmumus par aktuālo sabiedriskā transporta jomā. Tās sastāvā ir Autotransporta direkcijas, Satiksmes ministrijas un reģionālo plānošanas reģionu pārstāvji.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.atd.lv/ Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.sam.gov.lv/lv/vsia-autotransporta-direkcija Informācija Satiksmes ministrijas vietnē]</text>
      <sha1>okwj03uztm0h6p1fagg5bq28m50ls36</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deniss Hadžikaduničs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632514</id>
    <revision>
      <id>4471622</id>
      <timestamp>2026-05-22T13:09:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|9}} | birth_place =  | caps1 = 5 | caps2 = 10 | caps3 = 60 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Malmö FF]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Zviedrija}} [[Trelleborgs FF]] | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Rostov|Rostov]] | countryofbirth = {{vieta|Zviedrija|Malme}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | height = 190 | im...</comment>
      <origin>4471622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3314" sha1="s07t8lxv306kzj2mi70bdd3xeqifnxc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 5
| caps2 = 10
| caps3 = 60
| clubnumber = 17
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Malmö FF]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Zviedrija}} [[Trelleborgs FF]]
| clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Rostov|Rostov]]
| countryofbirth = {{vieta|Zviedrija|Malme}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 2
| height = 190
| image = Dennis Hadžikadunić 2021.jpg
| caption = Deniss Hadžikaduničs 2021. gadā
| nationalcaps2 = 15
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U19
| nationalyears2 = 2015—2017
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 15
| pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| name = 
| playername = Deniss Hadžikaduničs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2018
| years3 = 2018—
| nationalcaps3 = 7
| nationalcaps4 = 30
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U21
| nationalteam4 = {{fb|BIH}}
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalyears4 = 2020—
| years4 = 2022
| caps4 = 25
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Zviedrija}} [[Malmö FF]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]]
| years5 = 2023
| caps5 = 8
| goals5 = 0
| years6 = 2023—2025
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]]
| caps6 = 49
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 28
| goals7 = 0
}}
'''Deniss Hadžikaduničs''' ({{Val|bs|Dennis Hadžikadunić}}, dzimis {{Dat|1998|7|9}}) ir [[Bosnieši|bosniešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Hadžikaduničs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērijas]] komandā [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;]], kas viņu īrē no ''[[FK Rostov|Rostov]]''.

Iepriekš spēlējis Zviedrijas komandās ''[[Malmö FF]]'' un ''[[Trelleborgs FF]]'', Spānijas komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' un Vācijas komandā ''[[Hamburger SV]]''.

Pārstāvējis vairāku vecumu Zviedrijas jauniešu izlases. 2020. gadā debitējis [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s rindās. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
'''Malmö FF'''

* [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]: 2016, 2017
* [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2021—22

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Hadžikaduničs, Deniss}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Skones lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Malmes FF spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Rostov spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]]
[[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>s07t8lxv306kzj2mi70bdd3xeqifnxc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas valsts ceļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632515</id>
    <redirect title="Latvijas Valsts ceļi" />
    <revision>
      <id>4471625</id>
      <timestamp>2026-05-22T13:12:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Papuass pārvietoja lapu [[Latvijas valsts ceļi]] uz [[Latvijas Valsts ceļi]]</comment>
      <origin>4471625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="tqh4lwztkbo4v0gaouv7x4u2a1vhf7g" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Latvijas Valsts ceļi]]</text>
      <sha1>tqh4lwztkbo4v0gaouv7x4u2a1vhf7g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikola Katičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632516</id>
    <revision>
      <id>4471632</id>
      <timestamp>2026-05-22T13:35:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|10}} | birth_place =  | caps1 =  | caps2 = 29 | caps3 = 65 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[HNK Stolac]] | clubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Neretvanac Opuzen|Neretvanac Opuzen]] | clubs3 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]] | countryofbirth = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Ļubuški}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | go...</comment>
      <origin>4471632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3649" sha1="b90lkwcifdyzwzqfjbxzs46bdabq0tv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|10}}
| birth_place = 
| caps1 = 
| caps2 = 29
| caps3 = 65
| clubnumber = 25
| clubs1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[HNK Stolac]]
| clubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Neretvanac Opuzen|Neretvanac Opuzen]]
| clubs3 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]
| countryofbirth = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Ļubuški}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| goals1 = 
| goals2 = 2
| goals3 = 1
| height = 194
| image = SM-Rangers18 (16).jpg
| caption = Nikola Katičs 2018. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Horvātija}} Horvātijas U21
| nationalteam2 = {{fb|CRO}}
| nationalyears2 = 2017
| nationalyears1 = 2017—2019
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| name = 
| playername = Nikola Katičs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2013—2014
| years2 = 2014—2015
| years3 = 2015—2018
| nationalcaps3 = 14
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|BIH}}
| nationalyears3 = 2024—
| years4 = 2018—2022
| caps4 = 37
| clubs4 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| goals4 = 3
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
| years5 = 2021—2022
| caps5 = 21
| goals5 = 0
| years6 = 2022—2025
| clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich|Zürich]]
| caps6 = 74
| goals6 = 7
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Plymouth Argyle F.C.|Plymouth Argyle]]
| years7 = 2025
| caps7 = 15
| goals7 = 1
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| years8 = 2025—
| caps8 = 26
| goals8 = 1
}}
'''Nikola Katičs''' ({{Val|bs|Nikola Katić}}, dzimis {{Dat|1996|10|10}}) ir [[Bosnieši|bosniešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Katičs spēlē [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandā [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;]].

Iepriekš spēlējis Horvātijas komandās ''[[NK Neretvanac Opuzen|Neretvanac Opuzen]]'', ''[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]'' un ''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'', Skotijas komandu [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]], Šveices komandu ''[[FC Zürich|Zürich]]'' un Anglijas komandu ''[[Plymouth Argyle F.C.|Plymouth Argyle]]''.

2017. gadā debitējis [[Horvātijas futbola izlase]]s rindās, savukārt 2024. gadā debitējis jau [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasē]]. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
'''Rangers'''

* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2020—21

'''Hajduk Split'''

* [[Horvātijas futbola līga]]: 2021—22

'''Schalke 04'''

* [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2025—26

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Horvātijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Katičs, Nikola}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Horvātijas futbolisti]]
[[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:NK Slaven Belupo spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Splitas &quot;Hajduk&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]]
[[Kategorija:Plymouth Argyle F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>b90lkwcifdyzwzqfjbxzs46bdabq0tv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Erajs Džemerts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632517</id>
    <revision>
      <id>4471635</id>
      <timestamp>2026-05-22T13:56:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|2|4}} | birth_place =  | caps1 = 101 | caps2 = 12 | caps3 = 12 | clubnumber = 24 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Lugano|Lugano]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Rainfeldene}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | goals1 = 5 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 183 | im...</comment>
      <origin>4471635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3492" sha1="b7gmgggf5u002jgkutzkedvbhonc7cc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|2|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 101
| caps2 = 12
| caps3 = 12
| clubnumber = 24
| clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Lugano|Lugano]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]]
| countryofbirth = {{vieta|Šveice|Rainfeldene}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| goals1 = 5
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 183
| image = Eray Cömert 2019 (cropped).jpg
| caption = Erajs Džemerts 2019. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U16
| nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveices U17
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| name = 
| playername = Erajs Džemerts
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2016—2022
| years2 = 2017
| years3 = 2017—2018
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 7
| nationalcaps5 = 9
| nationalcaps6 = 20
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 3
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveices U18
| nationalteam4 = {{flaga|Šveice}} Šveices U19
| nationalteam5 = {{flaga|Šveice}} Šveices U21
| nationalteam6 = {{fb|SUI}}
| nationalyears3 = 2015—2016
| nationalyears4 = 2016—2017
| nationalyears5 = 2018—2021
| nationalyears6 = 2019—
| years4 = 2022—
| caps4 = 44
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| goals4 = 3
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 25
| goals5 = 2
| years6 = 2024—2025
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid]]
| caps6 = 25
| goals6 = 0
}}
'''Erajs Džemerts''' ({{Val|tr|Eray Cömert}}, dzimis {{Dat|1998|2|4}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Džemerts spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Valencia CF|Valencia]]''.

Iepriekš spēlējis Šveices komandās ''[[FC Basel|Basel]]'', ''[[FC Lugano|Lugano]]'' un ''[[FC Sion|Sion]]'', Francijas komandā ''[[FC Nantes|Nantes]]'' un Spānijas komandā ''[[Real Valladolid]]''.

[[Šveices futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Basel'''

* [[Šveices Superlīga]]: 2015—16, 2016—17
* [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2018—19

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Šveices futbolists-aizmetnis}}
{{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Džemerts, Erajs}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ārgavas kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices futbolisti]]
[[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Basel spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Lugano spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Sion spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>b7gmgggf5u002jgkutzkedvbhonc7cc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Binders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632518</id>
    <revision>
      <id>4471637</id>
      <timestamp>2026-05-22T14:08:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa par ceļu būves uzņēmumu binders</comment>
      <origin>4471637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7264" sha1="ezq002qbiz5c35q72yy81xz5c4qu7q0" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = CBF Binders
| company_logo = SIA CBF Binders logo.png
| logo_size = 150px
| company_type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| industry = Ceļu būvniecība
| foundation = 25.11.1993
| num_employees = 450 - 500
| homepage = {{URL|binders.lv}}
}}SIA &quot;Ceļu būves firma &quot;Binders&quot;&quot; ir viens no lielākajiem un starp vadošajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums dibināts 1993. gadā, uz toreizējā Saulkrastu 2. CBR (Ceļu būves rajona) bāzes, pēc tā privatizēšanas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/par-mums/|title=Par mums - Binders.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Binders uzņēmums tika dibināts kā 100% nacionālā (vietējā) kapitāla uzņēmums. Šo piederības statusu uzņēmums ir spējis saglabāt visā savas darbības laikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Darbība ==

=== Galvenie darbības virzieni&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===

* Infrastruktūras būvniecība - autoceļu, pilsētu ielu, dzelzceļa līniju, tramvaja sliežu un lidlauku skrejceļu būvniecība un pārbūve
* Komunālie tīkli - ārējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu izbūve
* Ražošana - trīs modernas asfaltbetona rūpnīcas Vangažos, Daugavpilī un Iecavā ar kopējo jaudu virs 135 000 tonnu gadā, kā arī meitasuzņēmuma &quot;Limbažu ceļi&quot; rūpnīcas Limbažos un Valmierā.
* Kvalitātes kontrole - Vangažos un Daugavpilī darbojas Latvijā lielākā privātā akreditētā ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorija

=== Finansiālie rādītāji un mērogs&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===
2025. gadā uzņēmums sasniedza rekordlielu apgrozījumu - 147,2 miljonus eiro, un strādāja ar 12,9 miljonu eiro peļņu. Kopējais apgrozījums uzņēmuma 30 pastāvēšanas gadu laikā ir bijis ap 800 miljoni eiro.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/vesture/|title=Vēsture - Binders.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā pastāvēšanas laikā, uzņēmums ir aktīvi atbalstījis dažādas sociālo pasākumu, kultūras, sporta un izglītības norises visos Latvijas reģionos. Tikai ziedojumu formā (neskaitot citas atbalsta formas) sniegtais finansiālais atbalsts sasniedz 3 miljonus eiro. Ilgstošākā sadarbība uzņēmumam kopš 2009. gada bijusi ar Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Aktīvajā būvdarbu sezonā uzņēmumā strādā ap 500 darbinieku, vienlaikus realizējot 50-60 projektus visā Latvijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Uzņēmumam esot vietējā kapitāla uzņēmumam, tā kapitāldaļu turētāji ir Latvijas uzņēmēji:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/F0709753-DBB8-4DEF-98C3-45C6330B6F1E/|title=Ceļu būves uzņēmuma &quot;Binders&quot; apgrozījums pērn audzis 2,2 reizes}}&lt;/ref&gt;

* AS &quot;Sensum grupa&quot; - 47,14%
* SIA &quot;Taino 1&quot; - 42,84%
* SIA &quot;KG Investment&quot; - 10%

=== Projekti&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===
Uzņēmums regulāri uzvar valsts un pašvaldību mēroga ceļu infrastruktūras būvdarbu iepirkumos. Vērienīgākie projekti:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Ķekavas apvedceļš - līdzdalība Latvijā pirmajā vērienīgajā publiskās-privātās partnerības (PPP) ātrgaitas ceļa izbūves projektā
* Dienvidu tilta 4. kārta - uzņēmums veic apjomīgus būvdarbus vienā no Rīgas transporta savienojuma posmiem
* Rail Baltica - uzņēmums kā apakšuzņēmējs ir iesaistīts dzelzceļa līnijas pamattrases un Rīgas starptautisko staciju būvniecībā
* Lidostas &quot;Rīga&quot; infrastruktūras attīstīa - 4. perona un piebraucamo ceļu pārbūve

Uzņēmuma meitasuzņēmums SIA &quot;Limbaži ceļi&quot; veic vietējā, galvenokārt pašvaldību mēroga infrastruktūras būvdarbus Vidzemes reģionā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
1993. gada 25. novembrī tika reģistrēts SIA &quot;Binders&quot;, uz privatizējamā Saulkrastu 2. CBR (Ceļu būves rajona) pamatiem. Uzņēmuma un tās sastāvā esošās Vangažu asfaltbetona rūpnīcas privatizācijai bija vairāki pretendenti ar vairākiem projektiem, bet vissekmīgākais bija SIA &quot;Arčers&quot; piedāvātais risinājums, izmantot 2.CBR materiāltehniskos un speciālistu resursus kā pamatus jauna ceļu būves uzņēmuma dibināšanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

1990. gadi ceļu nozarē bija ļoti izaicinoši, ierobežotā valsts nozares finansējuma dēļ. Sākotnēji uzņēmums veica tikai atsevišķus gadījuma darbus. Uzņēmuma apgrozījums 1994. gadā bija vien 20 tūkstoši latu, ar vidēji 50 darbiniekiem.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Uzņēmuma izaugsmi galvenokārt veicināja ceļu nozares attīstība un Eiropas fondu finansējums ceļu nozarei 2000. gados. Līdz šim apjomīgākās līgumsaistības 44,5 miljonu eiro apmērā tika noslēgtas 2005. gadā, par autoceļa Via Baltica pārbūvi 40 km garā posmā. 2005. gadā uzņēmums arī patstāvīgi realizēja pirmo inženiertehnisko tīklu izbūves projektu, Valmiermuižā ierīkojot ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2007. gada 1. augustā tika atklāta pilnībā pārbūvētā asfaltbetona rūpnīca Vangažos. Vangažu ABR bija vecākā būvmateriālu ražotne Latvijā. Jauno rūpnīcu pēc speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija &quot;AMMAN Asphalt GmbH&quot;. Pārbūves projektā tika ieguldīti pieci miljoni eiro, un ar ES fondu līdzfinansējumu ir modernizēta būvmateriālu testēšanas laboratorija. Ražotne ir pilnīgi datorizēta, un to apkalpo tikai trīs darbinieki. Tās jauda ir 240 t asfaltbetona stundā, nepieciešamības gadījumā to var palielināt līdz 320 t stundā. 2015. gadā Vangažu asfaltbetona rūpnīcā tika īstenots starptautiskā līdzfinansējuma projekts, kā rezultātā ražošanas procesā bija iespējams izmantot otrreizējo - frēzēto asfaltu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2008. gadā uzņēmums pirmais Austrumeiropā asfalta ieklāšanas procesā sāka izmantot antisegregācijas iekārtu, kura pirms ieklāšanas atjauno asfalta masu tās sākotnējā kvalitātē, kura daļēji zūd, pārvadājot saražoto asfalta masu no rūpnīcas līdz objektam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2008. gadā uzņēmums kļuva par SIA &quot;Limbaži ceļi&quot; vienīgo īpašnieci.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2009. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar NATO uzturēšanas un apgādes aģentūru par Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas 1. kārtu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2012. gada 1. oktobrī tika atklāta asfaltbetona ražotne Daugavpilī, kas ievērojami atviegloja uzņēmuma darbu Latgales reģionā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Kopš 2011. gada uzņēmums arī veic tramvaja līnijas infrastruktūras izbūves darbus. 2013. gadā Rīgā noslēdzās tramvaja sliežu ceļa pārbūve Brīvības ielas posmā, savukārt 2014. gadā Daugavpilī tika veikta pilsētas tramvaja līniju un pārveidošanas apakšstacijas renovācija.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Vēsturiski uzņēmums piedalījies vairākos nozīmīgos infrastruktūras izbūves objektos, tostarp:&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

* Saulkrastu apvedceļa būvniecība, 2005. - 2007. gads
* Autoceļa E22 posma Tīnūži - autoceļš P32 pārbūve, 2010. - 2013. gads
* Liepājas starptautiskās lidostas pārbūve, 2014. - 2015. gads
* Rallijkrosa trases izbūve Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, 2016. gada vasarā</text>
      <sha1>ezq002qbiz5c35q72yy81xz5c4qu7q0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471638</id>
      <parentid>4471637</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T14:09:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bold</comment>
      <origin>4471638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7270" sha1="fi1mfeby51ykdecd2mqafrm559m119l" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = CBF Binders
| company_logo = SIA CBF Binders logo.png
| logo_size = 150px
| company_type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| industry = Ceļu būvniecība
| foundation = 25.11.1993
| num_employees = 450 - 500
| homepage = {{URL|binders.lv}}
}}'''SIA &quot;Ceļu būves firma &quot;Binders&quot;&quot;''' ir viens no lielākajiem un starp vadošajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums dibināts 1993. gadā, uz toreizējā Saulkrastu 2. CBR (Ceļu būves rajona) bāzes, pēc tā privatizēšanas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/par-mums/|title=Par mums - Binders.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Binders uzņēmums tika dibināts kā 100% nacionālā (vietējā) kapitāla uzņēmums. Šo piederības statusu uzņēmums ir spējis saglabāt visā savas darbības laikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Darbība ==

=== Galvenie darbības virzieni&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===

* Infrastruktūras būvniecība - autoceļu, pilsētu ielu, dzelzceļa līniju, tramvaja sliežu un lidlauku skrejceļu būvniecība un pārbūve
* Komunālie tīkli - ārējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu izbūve
* Ražošana - trīs modernas asfaltbetona rūpnīcas Vangažos, Daugavpilī un Iecavā ar kopējo jaudu virs 135 000 tonnu gadā, kā arī meitasuzņēmuma &quot;Limbažu ceļi&quot; rūpnīcas Limbažos un Valmierā.
* Kvalitātes kontrole - Vangažos un Daugavpilī darbojas Latvijā lielākā privātā akreditētā ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorija

=== Finansiālie rādītāji un mērogs&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===
2025. gadā uzņēmums sasniedza rekordlielu apgrozījumu - 147,2 miljonus eiro, un strādāja ar 12,9 miljonu eiro peļņu. Kopējais apgrozījums uzņēmuma 30 pastāvēšanas gadu laikā ir bijis ap 800 miljoni eiro.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/vesture/|title=Vēsture - Binders.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā pastāvēšanas laikā, uzņēmums ir aktīvi atbalstījis dažādas sociālo pasākumu, kultūras, sporta un izglītības norises visos Latvijas reģionos. Tikai ziedojumu formā (neskaitot citas atbalsta formas) sniegtais finansiālais atbalsts sasniedz 3 miljonus eiro. Ilgstošākā sadarbība uzņēmumam kopš 2009. gada bijusi ar Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Aktīvajā būvdarbu sezonā uzņēmumā strādā ap 500 darbinieku, vienlaikus realizējot 50-60 projektus visā Latvijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Uzņēmumam esot vietējā kapitāla uzņēmumam, tā kapitāldaļu turētāji ir Latvijas uzņēmēji:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/F0709753-DBB8-4DEF-98C3-45C6330B6F1E/|title=Ceļu būves uzņēmuma &quot;Binders&quot; apgrozījums pērn audzis 2,2 reizes}}&lt;/ref&gt;

* AS &quot;Sensum grupa&quot; - 47,14%
* SIA &quot;Taino 1&quot; - 42,84%
* SIA &quot;KG Investment&quot; - 10%

=== Projekti&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===
Uzņēmums regulāri uzvar valsts un pašvaldību mēroga ceļu infrastruktūras būvdarbu iepirkumos. Vērienīgākie projekti:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Ķekavas apvedceļš - līdzdalība Latvijā pirmajā vērienīgajā publiskās-privātās partnerības (PPP) ātrgaitas ceļa izbūves projektā
* Dienvidu tilta 4. kārta - uzņēmums veic apjomīgus būvdarbus vienā no Rīgas transporta savienojuma posmiem
* Rail Baltica - uzņēmums kā apakšuzņēmējs ir iesaistīts dzelzceļa līnijas pamattrases un Rīgas starptautisko staciju būvniecībā
* Lidostas &quot;Rīga&quot; infrastruktūras attīstīa - 4. perona un piebraucamo ceļu pārbūve

Uzņēmuma meitasuzņēmums SIA &quot;Limbaži ceļi&quot; veic vietējā, galvenokārt pašvaldību mēroga infrastruktūras būvdarbus Vidzemes reģionā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
1993. gada 25. novembrī tika reģistrēts SIA &quot;Binders&quot;, uz privatizējamā Saulkrastu 2. CBR (Ceļu būves rajona) pamatiem. Uzņēmuma un tās sastāvā esošās Vangažu asfaltbetona rūpnīcas privatizācijai bija vairāki pretendenti ar vairākiem projektiem, bet vissekmīgākais bija SIA &quot;Arčers&quot; piedāvātais risinājums, izmantot 2.CBR materiāltehniskos un speciālistu resursus kā pamatus jauna ceļu būves uzņēmuma dibināšanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

1990. gadi ceļu nozarē bija ļoti izaicinoši, ierobežotā valsts nozares finansējuma dēļ. Sākotnēji uzņēmums veica tikai atsevišķus gadījuma darbus. Uzņēmuma apgrozījums 1994. gadā bija vien 20 tūkstoši latu, ar vidēji 50 darbiniekiem.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Uzņēmuma izaugsmi galvenokārt veicināja ceļu nozares attīstība un Eiropas fondu finansējums ceļu nozarei 2000. gados. Līdz šim apjomīgākās līgumsaistības 44,5 miljonu eiro apmērā tika noslēgtas 2005. gadā, par autoceļa Via Baltica pārbūvi 40 km garā posmā. 2005. gadā uzņēmums arī patstāvīgi realizēja pirmo inženiertehnisko tīklu izbūves projektu, Valmiermuižā ierīkojot ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2007. gada 1. augustā tika atklāta pilnībā pārbūvētā asfaltbetona rūpnīca Vangažos. Vangažu ABR bija vecākā būvmateriālu ražotne Latvijā. Jauno rūpnīcu pēc speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija &quot;AMMAN Asphalt GmbH&quot;. Pārbūves projektā tika ieguldīti pieci miljoni eiro, un ar ES fondu līdzfinansējumu ir modernizēta būvmateriālu testēšanas laboratorija. Ražotne ir pilnīgi datorizēta, un to apkalpo tikai trīs darbinieki. Tās jauda ir 240 t asfaltbetona stundā, nepieciešamības gadījumā to var palielināt līdz 320 t stundā. 2015. gadā Vangažu asfaltbetona rūpnīcā tika īstenots starptautiskā līdzfinansējuma projekts, kā rezultātā ražošanas procesā bija iespējams izmantot otrreizējo - frēzēto asfaltu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2008. gadā uzņēmums pirmais Austrumeiropā asfalta ieklāšanas procesā sāka izmantot antisegregācijas iekārtu, kura pirms ieklāšanas atjauno asfalta masu tās sākotnējā kvalitātē, kura daļēji zūd, pārvadājot saražoto asfalta masu no rūpnīcas līdz objektam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2008. gadā uzņēmums kļuva par SIA &quot;Limbaži ceļi&quot; vienīgo īpašnieci.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2009. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar NATO uzturēšanas un apgādes aģentūru par Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas 1. kārtu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2012. gada 1. oktobrī tika atklāta asfaltbetona ražotne Daugavpilī, kas ievērojami atviegloja uzņēmuma darbu Latgales reģionā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Kopš 2011. gada uzņēmums arī veic tramvaja līnijas infrastruktūras izbūves darbus. 2013. gadā Rīgā noslēdzās tramvaja sliežu ceļa pārbūve Brīvības ielas posmā, savukārt 2014. gadā Daugavpilī tika veikta pilsētas tramvaja līniju un pārveidošanas apakšstacijas renovācija.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Vēsturiski uzņēmums piedalījies vairākos nozīmīgos infrastruktūras izbūves objektos, tostarp:&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

* Saulkrastu apvedceļa būvniecība, 2005. - 2007. gads
* Autoceļa E22 posma Tīnūži - autoceļš P32 pārbūve, 2010. - 2013. gads
* Liepājas starptautiskās lidostas pārbūve, 2014. - 2015. gads
* Rallijkrosa trases izbūve Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, 2016. gada vasarā</text>
      <sha1>fi1mfeby51ykdecd2mqafrm559m119l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471651</id>
      <parentid>4471638</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T15:41:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4471651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7299" sha1="ie9z0cnn07lmgonhguztgmtwryc3srf" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = CBF Binders
| company_logo = SIA CBF Binders logo.png
| logo_size = 150px
| company_type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| industry = Ceļu būvniecība
| foundation = 25.11.1993
| num_employees = 450 - 500
| homepage = {{URL|binders.lv}}
}}'''SIA &quot;Ceļu būves firma &quot;Binders&quot;&quot;''' ir viens no lielākajiem un starp vadošajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums dibināts 1993. gadā, uz toreizējā Saulkrastu 2. CBR (Ceļu būves rajona) bāzes, pēc tā privatizēšanas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/par-mums/|title=Par mums - Binders.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Binders uzņēmums tika dibināts kā 100% nacionālā (vietējā) kapitāla uzņēmums. Šo piederības statusu uzņēmums ir spējis saglabāt visā savas darbības laikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Darbība ==

=== Galvenie darbības virzieni&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===

* Infrastruktūras būvniecība - autoceļu, pilsētu ielu, dzelzceļa līniju, tramvaja sliežu un lidlauku skrejceļu būvniecība un pārbūve
* Komunālie tīkli - ārējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu izbūve
* Ražošana - trīs modernas asfaltbetona rūpnīcas Vangažos, Daugavpilī un Iecavā ar kopējo jaudu virs 135 000 tonnu gadā, kā arī meitasuzņēmuma &quot;Limbažu ceļi&quot; rūpnīcas Limbažos un Valmierā.
* Kvalitātes kontrole - Vangažos un Daugavpilī darbojas Latvijā lielākā privātā akreditētā ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorija

=== Finansiālie rādītāji un mērogs&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===
2025. gadā uzņēmums sasniedza rekordlielu apgrozījumu - 147,2 miljonus eiro, un strādāja ar 12,9 miljonu eiro peļņu. Kopējais apgrozījums uzņēmuma 30 pastāvēšanas gadu laikā ir bijis ap 800 miljoni eiro.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/vesture/|title=Vēsture - Binders.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā pastāvēšanas laikā, uzņēmums ir aktīvi atbalstījis dažādas sociālo pasākumu, kultūras, sporta un izglītības norises visos Latvijas reģionos. Tikai ziedojumu formā (neskaitot citas atbalsta formas) sniegtais finansiālais atbalsts sasniedz 3 miljonus eiro. Ilgstošākā sadarbība uzņēmumam kopš 2009. gada bijusi ar Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Aktīvajā būvdarbu sezonā uzņēmumā strādā ap 500 darbinieku, vienlaikus realizējot 50-60 projektus visā Latvijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Uzņēmumam esot vietējā kapitāla uzņēmumam, tā kapitāldaļu turētāji ir Latvijas uzņēmēji:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/F0709753-DBB8-4DEF-98C3-45C6330B6F1E/|title=Ceļu būves uzņēmuma &quot;Binders&quot; apgrozījums pērn audzis 2,2 reizes}}&lt;/ref&gt;

* AS &quot;Sensum grupa&quot; - 47,14%
* SIA &quot;Taino 1&quot; - 42,84%
* SIA &quot;KG Investment&quot; - 10%

=== Projekti&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===
Uzņēmums regulāri uzvar valsts un pašvaldību mēroga ceļu infrastruktūras būvdarbu iepirkumos. Vērienīgākie projekti:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* Ķekavas apvedceļš - līdzdalība Latvijā pirmajā vērienīgajā publiskās-privātās partnerības (PPP) ātrgaitas ceļa izbūves projektā
* Dienvidu tilta 4. kārta - uzņēmums veic apjomīgus būvdarbus vienā no Rīgas transporta savienojuma posmiem
* Rail Baltica - uzņēmums kā apakšuzņēmējs ir iesaistīts dzelzceļa līnijas pamattrases un Rīgas starptautisko staciju būvniecībā
* Lidostas &quot;Rīga&quot; infrastruktūras attīstīa - 4. perona un piebraucamo ceļu pārbūve

Uzņēmuma meitasuzņēmums SIA &quot;Limbaži ceļi&quot; veic vietējā, galvenokārt pašvaldību mēroga infrastruktūras būvdarbus Vidzemes reģionā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
1993. gada 25. novembrī tika reģistrēts SIA &quot;Binders&quot;, uz privatizējamā Saulkrastu 2. CBR (Ceļu būves rajona) pamatiem. Uzņēmuma un tās sastāvā esošās Vangažu asfaltbetona rūpnīcas privatizācijai bija vairāki pretendenti ar vairākiem projektiem, bet vissekmīgākais bija SIA &quot;Arčers&quot; piedāvātais risinājums, izmantot 2.CBR materiāltehniskos un speciālistu resursus kā pamatus jauna ceļu būves uzņēmuma dibināšanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

1990. gadi ceļu nozarē bija ļoti izaicinoši, ierobežotā valsts nozares finansējuma dēļ. Sākotnēji uzņēmums veica tikai atsevišķus gadījuma darbus. Uzņēmuma apgrozījums 1994. gadā bija vien 20 tūkstoši latu, ar vidēji 50 darbiniekiem.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Uzņēmuma izaugsmi galvenokārt veicināja ceļu nozares attīstība un Eiropas fondu finansējums ceļu nozarei 2000. gados. Līdz šim apjomīgākās līgumsaistības 44,5 miljonu eiro apmērā tika noslēgtas 2005. gadā, par autoceļa Via Baltica pārbūvi 40 km garā posmā. 2005. gadā uzņēmums arī patstāvīgi realizēja pirmo inženiertehnisko tīklu izbūves projektu, Valmiermuižā ierīkojot ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2007. gada 1. augustā tika atklāta pilnībā pārbūvētā asfaltbetona rūpnīca Vangažos. Vangažu ABR bija vecākā būvmateriālu ražotne Latvijā. Jauno rūpnīcu pēc speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija &quot;AMMAN Asphalt GmbH&quot;. Pārbūves projektā tika ieguldīti pieci miljoni eiro, un ar ES fondu līdzfinansējumu ir modernizēta būvmateriālu testēšanas laboratorija. Ražotne ir pilnīgi datorizēta, un to apkalpo tikai trīs darbinieki. Tās jauda ir 240 t asfaltbetona stundā, nepieciešamības gadījumā to var palielināt līdz 320 t stundā. 2015. gadā Vangažu asfaltbetona rūpnīcā tika īstenots starptautiskā līdzfinansējuma projekts, kā rezultātā ražošanas procesā bija iespējams izmantot otrreizējo - frēzēto asfaltu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2008. gadā uzņēmums pirmais Austrumeiropā asfalta ieklāšanas procesā sāka izmantot antisegregācijas iekārtu, kura pirms ieklāšanas atjauno asfalta masu tās sākotnējā kvalitātē, kura daļēji zūd, pārvadājot saražoto asfalta masu no rūpnīcas līdz objektam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2008. gadā uzņēmums kļuva par SIA &quot;Limbaži ceļi&quot; vienīgo īpašnieci.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2009. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar NATO uzturēšanas un apgādes aģentūru par Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas 1. kārtu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2012. gada 1. oktobrī tika atklāta asfaltbetona ražotne Daugavpilī, kas ievērojami atviegloja uzņēmuma darbu Latgales reģionā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Kopš 2011. gada uzņēmums arī veic tramvaja līnijas infrastruktūras izbūves darbus. 2013. gadā Rīgā noslēdzās tramvaja sliežu ceļa pārbūve Brīvības ielas posmā, savukārt 2014. gadā Daugavpilī tika veikta pilsētas tramvaja līniju un pārveidošanas apakšstacijas renovācija.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Vēsturiski uzņēmums piedalījies vairākos nozīmīgos infrastruktūras izbūves objektos, tostarp:&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

* Saulkrastu apvedceļa būvniecība, 2005. - 2007. gads
* Autoceļa E22 posma Tīnūži - autoceļš P32 pārbūve, 2010. - 2013. gads
* Liepājas starptautiskās lidostas pārbūve, 2014. - 2015. gads
* Rallijkrosa trases izbūve Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, 2016. gada vasarā

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>ie9z0cnn07lmgonhguztgmtwryc3srf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471738</id>
      <parentid>4471651</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T19:51:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4471738</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7845" sha1="bgvwlm8m11u76ozh5ekirpb3cdq0llq" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = CBF Binders
| company_logo = SIA CBF Binders logo.png
| logo_size = 150px
| company_type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| industry = ceļu būvniecība
| foundation = {{dat|1993|11|25}}
| num_employees = 450—500
| homepage = {{URL|binders.lv}}
}}
'''SIA &quot;Ceļu būves firma &quot;Binders&quot;&quot;''' ir viens no lielākajiem un starp vadošajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums dibināts 1993. gadā, uz toreizējā Saulkrastu 2. CBR (Ceļu būves rajona) bāzes, pēc tā privatizēšanas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/par-mums/|title=Par mums - Binders.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&quot;Binders&quot; dibināts kā 100% nacionālā (vietējā) kapitāla uzņēmums. Šo piederības statusu uzņēmums ir spējis saglabāt visā savas darbības laikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Darbība ==

=== Galvenie darbības virzieni&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===
* Infrastruktūras būvniecība — [[ceļš|autoceļu]], pilsētu [[iela|ielu]], [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līniju, [[tramvajs|tramvaja]] sliežu un [[lidlauks|lidlauku]] [[skrejceļš|skrejceļu]] būvniecība un pārbūve;
* Komunālie tīkli — ārējo ūdensvadu un [[kanalizācija]]s sistēmu izbūve;
* Ražošana — trīs modernas [[asfaltbetons|asfaltbetona]] rūpnīcas [[Vangaži|Vangažos]], [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Iecava|Iecavā]] ar kopējo jaudu virs {{sk|135000}} tonnu gadā, kā arī meitasuzņēmuma &quot;Limbažu ceļi&quot; rūpnīcas [[Limbaži|Limbažos]] un [[Valmiera|Valmierā]];
* Kvalitātes kontrole — Vangažos un Daugavpilī darbojas Latvijā lielākā privātā akreditētā ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorija.

=== Finansiālie rādītāji un mērogs&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===
2025. gadā uzņēmums sasniedza rekordlielu apgrozījumu — 147,2 miljonus eiro, un strādāja ar 12,9 miljonu eiro peļņu. Kopējais apgrozījums uzņēmuma 30 pastāvēšanas gadu laikā bija ap 800 miljoni eiro.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/vesture/|title=Vēsture - Binders.lv|access-date=2026-05-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tā pastāvēšanas laikā, uzņēmums aktīvi atbalstījis dažādas sociālo pasākumu, kultūras, sporta un izglītības norises visos Latvijas reģionos. Tikai ziedojumu formā (neskaitot citas atbalsta formas) sniegtais finansiālais atbalsts sasniedz 3 miljonus eiro. Ilgstošākā sadarbība uzņēmumam kopš 2009. gada bijusi ar [[Latvijas Bobsleja un skeletona federācija|Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Aktīvajā būvdarbu sezonā uzņēmumā strādā ap 500 darbinieku, vienlaikus realizējot 50-60 projektus visā Latvijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Uzņēmumam esot vietējā kapitāla uzņēmumam, tā kapitāldaļu turētāji ir Latvijas uzņēmēji:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/F0709753-DBB8-4DEF-98C3-45C6330B6F1E/|title=Ceļu būves uzņēmuma &quot;Binders&quot; apgrozījums pērn audzis 2,2 reizes}}&lt;/ref&gt;
* AS &quot;Sensum grupa&quot; — 47,14%
* SIA &quot;Taino 1&quot; — 42,84%
* SIA &quot;KG Investment&quot; — 10%

=== Projekti&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ===
Uzņēmums regulāri uzvar valsts un pašvaldību mēroga ceļu infrastruktūras būvdarbu iepirkumos. Vērienīgākie projekti:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Ķekavas apvedceļš]] — līdzdalība Latvijā pirmajā vērienīgajā publiskās-privātās partnerības (PPP) ātrgaitas ceļa izbūves projektā;
* [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. kārta — uzņēmums veic apjomīgus būvdarbus vienā no Rīgas transporta savienojuma posmiem;
* ''[[Rail Baltica]]'' — uzņēmums kā apakšuzņēmējs iesaistīts dzelzceļa līnijas pamattrases un Rīgas starptautisko staciju būvniecībā;
* [[Rīgas lidosta|Lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūras attīstība — 4. perona un piebraucamo ceļu pārbūve.

Uzņēmuma meitasuzņēmums SIA &quot;Limbaži ceļi&quot; veic vietējā, galvenokārt pašvaldību mēroga infrastruktūras būvdarbus [[Vidzeme]]s reģionā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
1993. gada 25. novembrī reģistrēts SIA &quot;Binders&quot;, uz privatizējamā Saulkrastu 2. CBR (Ceļu būves rajona) bāzes. Uzņēmuma un tās sastāvā esošās [[Vangažu asfaltbetona rūpnīca]]s privatizācijai bija vairāki pretendenti ar vairākiem projektiem, bet vissekmīgākais bija SIA &quot;Arčers&quot; piedāvātais risinājums, izmantot 2. CBR materiāltehniskos un speciālistu resursus kā pamatus jauna ceļu būves uzņēmuma dibināšanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

1990. gadi ceļu nozarē bija ļoti izaicinoši, ierobežotā valsts nozares finansējuma dēļ. Sākotnēji uzņēmums veica tikai atsevišķus gadījuma darbus. Uzņēmuma apgrozījums 1994. gadā bija vien 20 tūkstoši latu, ar vidēji 50 darbiniekiem.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Uzņēmuma izaugsmi galvenokārt veicināja ceļu nozares attīstība un Eiropas fondu finansējums ceļu nozarei 2000. gados. Līdz šim apjomīgākās līgumsaistības 44,5 miljonu eiro apmērā tika noslēgtas 2005. gadā, par autoceļa ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' pārbūvi 40 km garā posmā. 2005. gadā uzņēmums arī patstāvīgi realizēja pirmo inženiertehnisko tīklu izbūves projektu, [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]] ierīkojot ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2007. gada 1. augustā atklāta pilnībā pārbūvētā asfaltbetona rūpnīca Vangažos. Vangažu ABR bija vecākā būvmateriālu ražotne Latvijā. Jauno rūpnīcu pēc speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija ''AMMAN Asphalt GmbH''. Pārbūves projektā ieguldīti pieci miljoni eiro, un ar ES fondu līdzfinansējumu modernizēta būvmateriālu testēšanas laboratorija. Ražotne ir pilnīgi datorizēta, un to apkalpo tikai trīs darbinieki. Tās jauda ir 240 tonnas asfaltbetona stundā, nepieciešamības gadījumā to var palielināt līdz 320 tonnām stundā. 2015. gadā Vangažu asfaltbetona rūpnīcā īstenoja starptautiskā līdzfinansējuma projektu, kā rezultātā ražošanas procesā bija iespējams izmantot otrreizējo — frēzēto asfaltu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2008. gadā uzņēmums pirmais Austrumeiropā asfalta ieklāšanas procesā sāka izmantot antisegregācijas iekārtu, kura pirms ieklāšanas atjauno asfalta masu tās sākotnējā kvalitātē, kura daļēji zūd, pārvadājot saražoto asfalta masu no rūpnīcas līdz objektam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2008. gadā uzņēmums kļuva par SIA &quot;Limbaži ceļi&quot; vienīgo īpašnieci.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2009. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar [[NATO]] uzturēšanas un apgādes aģentūru par [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdes lidlauka]] rekonstrukcijas 1. kārtu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2012. gada 1. oktobrī atklāta asfaltbetona ražotne Daugavpilī, kas ievērojami atviegloja uzņēmuma darbu [[Latgale]]s reģionā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Kopš 2011. gada uzņēmums arī veic tramvaja līnijas infrastruktūras izbūves darbus. 2013. gadā Rīgā noslēdzās tramvaja sliežu ceļa pārbūve Brīvības ielas posmā, savukārt 2014. gadā Daugavpilī veikta pilsētas tramvaja līniju un pārveidošanas apakšstacijas renovācija.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Vēsturiski uzņēmums piedalījies vairākos nozīmīgos infrastruktūras izbūves objektos, tostarp:&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
* [[Saulkrastu apvedceļš|Saulkrastu apvedceļa]] būvniecība, 2005. — 2007. gads;
* Autoceļa [[Eiropas autoceļš E22|E22]] posma Tīnūži — autoceļš P32 pārbūve, 2010. — 2013. gads;
* [[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|Liepājas starptautiskās lidostas]] pārbūve, 2014. — 2015. gads;
* [[rallijkross|Rallijkrosa]] trases izbūve [[Biķernieku trase|Biķernieku kompleksajā sporta bāzē]], 2016. gada vasarā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>bgvwlm8m11u76ozh5ekirpb3cdq0llq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:VidiAquam</title>
    <ns>3</ns>
    <id>632519</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:VoxMariae" />
    <revision>
      <id>4471645</id>
      <timestamp>2026-05-22T15:07:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ternarius</username>
        <id>25135</id>
      </contributor>
      <comment>Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:VidiAquam]] uz [[Dalībnieka diskusija:VoxMariae]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/VidiAquam|VidiAquam]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/VoxMariae|VoxMariae]]&quot;</comment>
      <origin>4471645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45" sha1="gj9u0fnr7g1qsxz8ol6quo2t92fdhyn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:VoxMariae]]</text>
      <sha1>gj9u0fnr7g1qsxz8ol6quo2t92fdhyn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Meistars Joda/Emilija</title>
    <ns>2</ns>
    <id>632520</id>
    <revision>
      <id>4471648</id>
      <timestamp>2026-05-22T15:37:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1345518342|Emilija (singer)]]&quot;</comment>
      <origin>4471648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12337" sha1="0o3fczdr0z3uno72cvmjqx8229yj00e" xml:space="preserve">
&lt;templatestyles src=&quot;Plainlist/styles.css&quot;&gt;&lt;/templatestyles&gt;{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| žanrs = 
}}'''Emīlija Bērziņa''' (dzimusi 2002. gada 19. septembrī) ir latviešu dziedātāja un dziesmu autore. Viņa uzvarēja [[X Faktors (Latvija)|X Faktoru]] piektajā sezonā un divas reizes ir piedalījusies [[Supernova (konkurss)|Supernova]] šovā.

== Agrīnā dzīve un izglītība ==
Emīlija Bērziņa ir dzimusi 2002. gada 19. septembrī. &lt;ref name=&quot;Jauns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/674032-emilija-berzina-dzimsanas-diena-laiz-klaja-savu-debijas-minialbumu-tintes-stasts|title=Emilija Bērziņa dzimšanas dienā laiž klajā savu debijas minialbumu “Tintes Stāsts”|website=jauns.lv|date=19 September 2025|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56259690/emilija-berzina-skiet-esmu-vienigais-cilveks-latvija-kuram-ir-tris-dzimsanas-apliecibas|title=Emilija Bērziņa: 'Šķiet, esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kuram ir trīs dzimšanas apliecības'|website=Delfi|date=12 January 2024|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņa un viņas māsa tika ievietotas bērnunamā pēc tam, kad viņu bioloģiskie vecāki zaudēja aizgādības tiesības, jo tika ieslodzīti narkotiku lietošanas dēļ. &lt;ref name=&quot;Delfi&quot; /&gt; Bērziņu adoptēja vecāki, kuriem bija divas meitas. Septiņus gadus vēlāk arī viņas adoptētie vecāki izšķīrās, un Bērziņa tika nosūtīta uz internātskolu līdz devītajai klasei, kur viņa pavadīja vairākas nedēļas nogales pie savas adoptētājas vecmāmiņas no tēva puses un uzzināja par savu adopciju. Viņa mācījās Smiltenes tehnikumā, kur apguva pavārmākslu. Kad viņai bija 18 gadi, viņas adoptētāji atcēla adopciju. Bērziņa atjaunoja saikni ar savu bioloģisko māti un īsi satika savu bioloģisko tēvu, taču nespēja atrast informāciju par savu vecāko māsu, kuru adoptēja franču ģimene. Tomēr viņa ir uzturējusi kontaktus ar savu adoptētāju un vecmāmiņu. &lt;ref name=&quot;Delfi&quot; /&gt;

== Karjera ==
2023. gadā Bērziņa piedalījās šova [[X Faktors (Latvija)|“X Faktors”]] piektajā sezonā, kurā viņa uzvarēja decembrī. &lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56259690/emilija-berzina-skiet-esmu-vienigais-cilveks-latvija-kuram-ir-tris-dzimsanas-apliecibas|title=Emilija Bērziņa: 'Šķiet, esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kuram ir trīs dzimšanas apliecības'|website=Delfi|date=12 January 2024|language=lv}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56259690/emilija-berzina-skiet-esmu-vienigais-cilveks-latvija-kuram-ir-tris-dzimsanas-apliecibas &quot;Emilija Bērziņa: 'Šķiet, esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kuram ir trīs dzimšanas apliecības'&quot;]. ''Delfi'' (in Latvian). 12 January 2024.&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Latvian-language sources (lv)]]&lt;/ref&gt;

2024. gada 20. novembrī tika paziņots, ka Emīlija ir izvēlēta par pusfinālisti konkursā ''[[Supernova (konkurss)|“Supernova]] 2025'' ” ar dziesmu “Heartbeat”. Šovs tika izmantots, lai noteiktu [[Supernova 2026|Latvijas pārstāvi]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] . &lt;ref name=&quot;supernova&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/20.11.2024-izveleti-ltv-dziesmu-konkursa-supernova-20-pusfinalisti.a577065/|title=Izvēlēti LTV dziesmu konkursa «Supernova» 20 pusfinālisti|work=LSM|access-date=11 December 2024|date=20 November 2024}}&lt;/ref&gt; Dziesma iekļuva finālā, un žūrijas komisijas un Latvijas publikas balsu apvienojums ļāva iegūt pirmo vietu vienā līmenī ar “ {{Lang|lv|[[Bur man laimi]]}} &quot; un &quot;Sirdsdarbība&quot;, bet kopš &quot; {{Lang|lv|Bur man laimi}} &quot;izpilda {{Lang|lv|[[Tautumeitas]]}} saņēma visvairāk balsu no pēdējās, tā tika pasludināta par uzvarētāju. &lt;ref name=&quot;:022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/05.02.2025-kurs-sogad-parstaves-latviju-eirovizija-ltv-konkursa-supernova-finals-jau-sestdien.a586519/|title=Kurš šogad pārstāvēs Latviju Eirovīzijā? LTV konkursa «Supernova» fināls jau sestdien|publisher=LTV|website=lsm.lv|access-date=2025-02-05|date=2025-02-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/10.02.2025-supernovas-rezultati-tautumeitas-uzvareja-ar-2-vietu-skatitaju-balsojuma-un-3-labako-zurijas-vertejumu.a587104/|title=«Supernovas» rezultāti: «Tautumeitas» uzvarēja ar 2. vietu skatītāju balsojumā un 3. labāko žūrijas vērtējumu|last=|publisher=LSM|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 23. aprīlī Emīlija izdeva savu debijas studijas albumu ar nosaukumu ''“Par tiem, kas man pagāja Garām'' ”. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/490210-recenzija-emilija-par-tiem-kas-man-pagaja-garam.htm|title=Recenzija: Emīlija - &quot;Par tiem, kas man pagāja garām&quot;|website=nra.lv|date=6 May 2025|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 19. septembrī viņa izdeva savu pirmo EP ar nosaukumu ''“Tintes stāsts”'' . &lt;ref name=&quot;Jauns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/674032-emilija-berzina-dzimsanas-diena-laiz-klaja-savu-debijas-minialbumu-tintes-stasts|title=Emilija Bērziņa dzimšanas dienā laiž klajā savu debijas minialbumu “Tintes Stāsts”|website=jauns.lv|date=19 September 2025|language=lv}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/674032-emilija-berzina-dzimsanas-diena-laiz-klaja-savu-debijas-minialbumu-tintes-stasts &quot;Emilija Bērziņa dzimšanas dienā laiž klajā savu debijas minialbumu &quot;Tintes Stāsts&quot;&quot;]. ''jauns.lv'' (in Latvian). 19 September 2025.&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Latvian-language sources (lv)]]&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/502225-elilija-izdod-albumu-tintes-stasts.htm|title=Albuma apskats: Emilija - “Tintes stāsts”|website=nra.lv|date=22 September 2025|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 20. novembrī Emīlija tika apstiprināta starp māksliniecēm, kas piedalās 11.[[Supernova 2026| “Supernova”]] konkursā, kas ir Latvijas atlase [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], ar dziesmu “All We Ever Had”. &lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2025/11/20/latvia-supernova-2026-participants-revealed/|title=Latvia: Supernova 2026 Participants Revealed|last=Davide Conte|website=Eurovoix|access-date=20 November 2025|date=20 November 2025}}&lt;/ref&gt; Pēc iekļūšanas pirmajā pusfinālā &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/01/31/supernova-2026-semi-final-one-results/|title=Latvia: Supernova 2026 Semi-Final One Results|last=Conte|first=Davide|website=Eurovoix|access-date=2026-01-31|date=2026-01-31}}&lt;/ref&gt; viņa 2026. gada 14. februārī ieguva trešo vietu. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/02/14/latvia-atvara-eurovision-2026/|title=Latvia: Atvara to Eurovision 2026|last=Neil Farren|access-date=14 February 2026|date=14 February 2026}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovision.com/stories/supernova-winner-atvara-latvia-vienna-2026/|title='Supernova' winner Atvara is heading to Vienna for Latvia|publisher=[[Eurovision Song Contest]]|website=eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk Man patīk.  Man patīk 

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:15em;&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:19em;&quot; | Sīkāka informācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Par tiem, kas man pagāja garām''
|
* Izlaists: 2025. gada 23. aprīlī
* Etiķete: Emīlija
* Formāti: digitālā lejupielāde, [[straumēšana]]
|}

=== Pagarinātas lugas ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:15em;&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:19em;&quot; | Sīkāka informācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Tintes stāsts''
|
* Izlaists: 2025. gada 19. septembrī
* Izdevniecība: 8whales Records
* Formāti: digitālā lejupielāde, straumēšana
|}

== Atsauces ==
&lt;templatestyles src=&quot;Reflist/styles.css&quot; /&gt;{{Atsauces}}
&lt;nowiki&gt;
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]&lt;/nowiki&gt;</text>
      <sha1>0o3fczdr0z3uno72cvmjqx8229yj00e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471653</id>
      <parentid>4471648</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T16:00:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9735" sha1="ezmuhkyktvtbz473zix4ig7bekqkcgi" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Dons
| Attēls = Dons 2024 (cropped) 3.jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = Dons 2024. gadā
| Dz_vārds = Artūrs Šingirejs
| Pseidonīms = Dons
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|4|10}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Brocēni|td=Latvija}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[popmūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātājs
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2003—''pašlaik''
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = V
}}


{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = fons
|           Vārds = vārds
|      Vārds_orig = Emīlija Bērziņa
|          Attēls = 
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = aprs
|        Dz_vārds = dz v
|      Pseidonīms = Emilija
|          Dzimis = {{dat|2002|9|19}}
|        Vieta_dz = kur dzima
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = vieta
|           Žanrs = žanrs
|    Nodarbošanās = nodarb
|     Instrumenti = 
|            Gadi = gadi
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = darb arī
|           Mlapa = mlapa
|         Dzimums = S
}}

'''Emīlija Bērziņa''' (dzimusi {{dat|2002|9|19}}) ir latviešu [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore. Viņa uzvarēja [[X Faktors (Latvija)|X Faktoru]] piektajā sezonā un divas reizes ir piedalījusies [[Supernova (konkurss)|Supernova]] šovā.

== Agrīnā dzīve un izglītība ==
Emīlija Bērziņa ir dzimusi 2002. gada 19. septembrī. &lt;ref name=&quot;Jauns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/674032-emilija-berzina-dzimsanas-diena-laiz-klaja-savu-debijas-minialbumu-tintes-stasts|title=Emilija Bērziņa dzimšanas dienā laiž klajā savu debijas minialbumu “Tintes Stāsts”|website=jauns.lv|date=19 September 2025|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56259690/emilija-berzina-skiet-esmu-vienigais-cilveks-latvija-kuram-ir-tris-dzimsanas-apliecibas|title=Emilija Bērziņa: 'Šķiet, esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kuram ir trīs dzimšanas apliecības'|website=Delfi|date=12 January 2024|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņa un viņas māsa tika ievietotas bērnunamā pēc tam, kad viņu bioloģiskie vecāki zaudēja aizgādības tiesības, jo tika ieslodzīti narkotiku lietošanas dēļ. &lt;ref name=&quot;Delfi&quot; /&gt; Bērziņu adoptēja vecāki, kuriem bija divas meitas. Septiņus gadus vēlāk arī viņas adoptētie vecāki izšķīrās, un Bērziņa tika nosūtīta uz internātskolu līdz devītajai klasei, kur viņa pavadīja vairākas nedēļas nogales pie savas adoptētājas vecmāmiņas no tēva puses un uzzināja par savu adopciju. Viņa mācījās Smiltenes tehnikumā, kur apguva pavārmākslu. Kad viņai bija 18 gadi, viņas adoptētāji atcēla adopciju. Bērziņa atjaunoja saikni ar savu bioloģisko māti un īsi satika savu bioloģisko tēvu, taču nespēja atrast informāciju par savu vecāko māsu, kuru adoptēja franču ģimene. Tomēr viņa ir uzturējusi kontaktus ar savu adoptētāju un vecmāmiņu. &lt;ref name=&quot;Delfi&quot; /&gt;

== Karjera ==
2023. gadā Bērziņa piedalījās šova [[X Faktors (Latvija)|“X Faktors”]] piektajā sezonā, kurā viņa uzvarēja decembrī. &lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56259690/emilija-berzina-skiet-esmu-vienigais-cilveks-latvija-kuram-ir-tris-dzimsanas-apliecibas|title=Emilija Bērziņa: 'Šķiet, esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kuram ir trīs dzimšanas apliecības'|website=Delfi|date=12 January 2024|language=lv}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56259690/emilija-berzina-skiet-esmu-vienigais-cilveks-latvija-kuram-ir-tris-dzimsanas-apliecibas &quot;Emilija Bērziņa: 'Šķiet, esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kuram ir trīs dzimšanas apliecības'&quot;]. ''Delfi'' (in Latvian). 12 January 2024.&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Latvian-language sources (lv)]]&lt;/ref&gt;

2024. gada 20. novembrī tika paziņots, ka Emīlija ir izvēlēta par pusfinālisti konkursā ''[[Supernova (konkurss)|“Supernova]] 2025'' ” ar dziesmu “Heartbeat”. Šovs tika izmantots, lai noteiktu [[Supernova 2026|Latvijas pārstāvi]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] . &lt;ref name=&quot;supernova&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/20.11.2024-izveleti-ltv-dziesmu-konkursa-supernova-20-pusfinalisti.a577065/|title=Izvēlēti LTV dziesmu konkursa «Supernova» 20 pusfinālisti|work=LSM|access-date=11 December 2024|date=20 November 2024}}&lt;/ref&gt; Dziesma iekļuva finālā, un žūrijas komisijas un Latvijas publikas balsu apvienojums ļāva iegūt pirmo vietu vienā līmenī ar “ {{Lang|lv|[[Bur man laimi]]}} &quot; un &quot;Sirdsdarbība&quot;, bet kopš &quot; {{Lang|lv|Bur man laimi}} &quot;izpilda {{Lang|lv|[[Tautumeitas]]}} saņēma visvairāk balsu no pēdējās, tā tika pasludināta par uzvarētāju. &lt;ref name=&quot;:022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/05.02.2025-kurs-sogad-parstaves-latviju-eirovizija-ltv-konkursa-supernova-finals-jau-sestdien.a586519/|title=Kurš šogad pārstāvēs Latviju Eirovīzijā? LTV konkursa «Supernova» fināls jau sestdien|publisher=LTV|website=lsm.lv|access-date=2025-02-05|date=2025-02-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/10.02.2025-supernovas-rezultati-tautumeitas-uzvareja-ar-2-vietu-skatitaju-balsojuma-un-3-labako-zurijas-vertejumu.a587104/|title=«Supernovas» rezultāti: «Tautumeitas» uzvarēja ar 2. vietu skatītāju balsojumā un 3. labāko žūrijas vērtējumu|last=|publisher=LSM|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 23. aprīlī Emīlija izdeva savu debijas studijas albumu ar nosaukumu ''“Par tiem, kas man pagāja Garām'' ”. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/490210-recenzija-emilija-par-tiem-kas-man-pagaja-garam.htm|title=Recenzija: Emīlija - &quot;Par tiem, kas man pagāja garām&quot;|website=nra.lv|date=6 May 2025|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 19. septembrī viņa izdeva savu pirmo EP ar nosaukumu ''“Tintes stāsts”'' . &lt;ref name=&quot;Jauns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/674032-emilija-berzina-dzimsanas-diena-laiz-klaja-savu-debijas-minialbumu-tintes-stasts|title=Emilija Bērziņa dzimšanas dienā laiž klajā savu debijas minialbumu “Tintes Stāsts”|website=jauns.lv|date=19 September 2025|language=lv}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/674032-emilija-berzina-dzimsanas-diena-laiz-klaja-savu-debijas-minialbumu-tintes-stasts &quot;Emilija Bērziņa dzimšanas dienā laiž klajā savu debijas minialbumu &quot;Tintes Stāsts&quot;&quot;]. ''jauns.lv'' (in Latvian). 19 September 2025.&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Latvian-language sources (lv)]]&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/502225-elilija-izdod-albumu-tintes-stasts.htm|title=Albuma apskats: Emilija - “Tintes stāsts”|website=nra.lv|date=22 September 2025|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 20. novembrī Emīlija tika apstiprināta starp māksliniecēm, kas piedalās 11.[[Supernova 2026| “Supernova”]] konkursā, kas ir Latvijas atlase [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], ar dziesmu “All We Ever Had”. &lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2025/11/20/latvia-supernova-2026-participants-revealed/|title=Latvia: Supernova 2026 Participants Revealed|last=Davide Conte|website=Eurovoix|access-date=20 November 2025|date=20 November 2025}}&lt;/ref&gt; Pēc iekļūšanas pirmajā pusfinālā &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/01/31/supernova-2026-semi-final-one-results/|title=Latvia: Supernova 2026 Semi-Final One Results|last=Conte|first=Davide|website=Eurovoix|access-date=2026-01-31|date=2026-01-31}}&lt;/ref&gt; viņa 2026. gada 14. februārī ieguva trešo vietu. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/02/14/latvia-atvara-eurovision-2026/|title=Latvia: Atvara to Eurovision 2026|last=Neil Farren|access-date=14 February 2026|date=14 February 2026}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovision.com/stories/supernova-winner-atvara-latvia-vienna-2026/|title='Supernova' winner Atvara is heading to Vienna for Latvia|publisher=[[Eurovision Song Contest]]|website=eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:15em;&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:19em;&quot; | Sīkāka informācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Par tiem, kas man pagāja garām''
|
* Izlaists: 2025. gada 23. aprīlī
* Etiķete: Emīlija
* Formāti: digitālā lejupielāde, [[straumēšana]]
|}

=== Pagarinātas lugas ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:15em;&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:19em;&quot; | Sīkāka informācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Tintes stāsts''
|
* Izlaists: 2025. gada 19. septembrī
* Izdevniecība: 8whales Records
* Formāti: digitālā lejupielāde, straumēšana
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[aKategorija:2002. gadā dzimušie]]


{2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}

[[aKategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[aKategorija:Brocēnos dzimušie]]
[[aKategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[aKategorija:Supernovas dalībnieki]]
[[aKategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[aKategorija:2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>ezmuhkyktvtbz473zix4ig7bekqkcgi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471904</id>
      <parentid>4471653</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T03:53:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471904</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9776" sha1="6pspc6isvz8maca8valqjgnry99ua44" xml:space="preserve">
&lt;!--
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Dons
| Attēls = Dons 2024 (cropped) 3.jpg
| Att_izm = 
| Apraksts = Dons 2024. gadā
| Dz_vārds = Artūrs Šingirejs
| Pseidonīms = Dons
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|4|10}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Brocēni|td=Latvija}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[popmūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātājs
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2003—''pašlaik''
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = V
}}
--&gt;


{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = soliste
|           Vārds = Emilija
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = 
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = kas redzams attēlā...
|        Dz_vārds = Emīlija Bērziņa
|      Pseidonīms = Emilija
|          Dzimis = {{dat|2002|9|19}}
|        Vieta_dz = kur dzima
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = žanrs??
|    Nodarbošanās = dziedātāja
|     Instrumenti = [[balss]]
|            Gadi = ????—''pašlaik''
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = S
}}

'''Emīlija Bērziņa''' (dzimusi {{dat|2002|9|19}}) ir latviešu [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore. Viņa uzvarēja [[X Faktors (Latvija)|X Faktoru]] piektajā sezonā un divas reizes ir piedalījusies [[Supernova (konkurss)|Supernova]] šovā.

== Agrīnā dzīve un izglītība ==
Emīlija Bērziņa ir dzimusi 2002. gada 19. septembrī. &lt;ref name=&quot;Jauns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/674032-emilija-berzina-dzimsanas-diena-laiz-klaja-savu-debijas-minialbumu-tintes-stasts|title=Emilija Bērziņa dzimšanas dienā laiž klajā savu debijas minialbumu “Tintes Stāsts”|website=jauns.lv|date=19 September 2025|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56259690/emilija-berzina-skiet-esmu-vienigais-cilveks-latvija-kuram-ir-tris-dzimsanas-apliecibas|title=Emilija Bērziņa: 'Šķiet, esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kuram ir trīs dzimšanas apliecības'|website=Delfi|date=12 January 2024|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņa un viņas māsa tika ievietotas bērnunamā pēc tam, kad viņu bioloģiskie vecāki zaudēja aizgādības tiesības, jo tika ieslodzīti narkotiku lietošanas dēļ. &lt;ref name=&quot;Delfi&quot; /&gt; Bērziņu adoptēja vecāki, kuriem bija divas meitas. Septiņus gadus vēlāk arī viņas adoptētie vecāki izšķīrās, un Bērziņa tika nosūtīta uz internātskolu līdz devītajai klasei, kur viņa pavadīja vairākas nedēļas nogales pie savas adoptētājas vecmāmiņas no tēva puses un uzzināja par savu adopciju. Viņa mācījās Smiltenes tehnikumā, kur apguva pavārmākslu. Kad viņai bija 18 gadi, viņas adoptētāji atcēla adopciju. Bērziņa atjaunoja saikni ar savu bioloģisko māti un īsi satika savu bioloģisko tēvu, taču nespēja atrast informāciju par savu vecāko māsu, kuru adoptēja franču ģimene. Tomēr viņa ir uzturējusi kontaktus ar savu adoptētāju un vecmāmiņu. &lt;ref name=&quot;Delfi&quot; /&gt;

== Karjera ==
2023. gadā Bērziņa piedalījās šova [[X Faktors (Latvija)|“X Faktors”]] piektajā sezonā, kurā viņa uzvarēja decembrī. &lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56259690/emilija-berzina-skiet-esmu-vienigais-cilveks-latvija-kuram-ir-tris-dzimsanas-apliecibas|title=Emilija Bērziņa: 'Šķiet, esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kuram ir trīs dzimšanas apliecības'|website=Delfi|date=12 January 2024|language=lv}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56259690/emilija-berzina-skiet-esmu-vienigais-cilveks-latvija-kuram-ir-tris-dzimsanas-apliecibas &quot;Emilija Bērziņa: 'Šķiet, esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kuram ir trīs dzimšanas apliecības'&quot;]. ''Delfi'' (in Latvian). 12 January 2024.&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Latvian-language sources (lv)]]&lt;/ref&gt;

2024. gada 20. novembrī tika paziņots, ka Emīlija ir izvēlēta par pusfinālisti konkursā ''[[Supernova (konkurss)|“Supernova]] 2025'' ” ar dziesmu “Heartbeat”. Šovs tika izmantots, lai noteiktu [[Supernova 2026|Latvijas pārstāvi]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] . &lt;ref name=&quot;supernova&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/20.11.2024-izveleti-ltv-dziesmu-konkursa-supernova-20-pusfinalisti.a577065/|title=Izvēlēti LTV dziesmu konkursa «Supernova» 20 pusfinālisti|work=LSM|access-date=11 December 2024|date=20 November 2024}}&lt;/ref&gt; Dziesma iekļuva finālā, un žūrijas komisijas un Latvijas publikas balsu apvienojums ļāva iegūt pirmo vietu vienā līmenī ar “ {{Lang|lv|[[Bur man laimi]]}} &quot; un &quot;Sirdsdarbība&quot;, bet kopš &quot; {{Lang|lv|Bur man laimi}} &quot;izpilda {{Lang|lv|[[Tautumeitas]]}} saņēma visvairāk balsu no pēdējās, tā tika pasludināta par uzvarētāju. &lt;ref name=&quot;:022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/05.02.2025-kurs-sogad-parstaves-latviju-eirovizija-ltv-konkursa-supernova-finals-jau-sestdien.a586519/|title=Kurš šogad pārstāvēs Latviju Eirovīzijā? LTV konkursa «Supernova» fināls jau sestdien|publisher=LTV|website=lsm.lv|access-date=2025-02-05|date=2025-02-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/10.02.2025-supernovas-rezultati-tautumeitas-uzvareja-ar-2-vietu-skatitaju-balsojuma-un-3-labako-zurijas-vertejumu.a587104/|title=«Supernovas» rezultāti: «Tautumeitas» uzvarēja ar 2. vietu skatītāju balsojumā un 3. labāko žūrijas vērtējumu|last=|publisher=LSM|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 23. aprīlī Emīlija izdeva savu debijas studijas albumu ar nosaukumu ''“Par tiem, kas man pagāja Garām'' ”. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/490210-recenzija-emilija-par-tiem-kas-man-pagaja-garam.htm|title=Recenzija: Emīlija - &quot;Par tiem, kas man pagāja garām&quot;|website=nra.lv|date=6 May 2025|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 19. septembrī viņa izdeva savu pirmo EP ar nosaukumu ''“Tintes stāsts”'' . &lt;ref name=&quot;Jauns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/674032-emilija-berzina-dzimsanas-diena-laiz-klaja-savu-debijas-minialbumu-tintes-stasts|title=Emilija Bērziņa dzimšanas dienā laiž klajā savu debijas minialbumu “Tintes Stāsts”|website=jauns.lv|date=19 September 2025|language=lv}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/674032-emilija-berzina-dzimsanas-diena-laiz-klaja-savu-debijas-minialbumu-tintes-stasts &quot;Emilija Bērziņa dzimšanas dienā laiž klajā savu debijas minialbumu &quot;Tintes Stāsts&quot;&quot;]. ''jauns.lv'' (in Latvian). 19 September 2025.&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Latvian-language sources (lv)]]&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/502225-elilija-izdod-albumu-tintes-stasts.htm|title=Albuma apskats: Emilija - “Tintes stāsts”|website=nra.lv|date=22 September 2025|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 20. novembrī Emīlija tika apstiprināta starp māksliniecēm, kas piedalās 11.[[Supernova 2026| “Supernova”]] konkursā, kas ir Latvijas atlase [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], ar dziesmu “All We Ever Had”. &lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2025/11/20/latvia-supernova-2026-participants-revealed/|title=Latvia: Supernova 2026 Participants Revealed|last=Davide Conte|website=Eurovoix|access-date=20 November 2025|date=20 November 2025}}&lt;/ref&gt; Pēc iekļūšanas pirmajā pusfinālā &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/01/31/supernova-2026-semi-final-one-results/|title=Latvia: Supernova 2026 Semi-Final One Results|last=Conte|first=Davide|website=Eurovoix|access-date=2026-01-31|date=2026-01-31}}&lt;/ref&gt; viņa 2026. gada 14. februārī ieguva trešo vietu. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/02/14/latvia-atvara-eurovision-2026/|title=Latvia: Atvara to Eurovision 2026|last=Neil Farren|access-date=14 February 2026|date=14 February 2026}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovision.com/stories/supernova-winner-atvara-latvia-vienna-2026/|title='Supernova' winner Atvara is heading to Vienna for Latvia|publisher=[[Eurovision Song Contest]]|website=eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:15em;&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:19em;&quot; | Sīkāka informācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Par tiem, kas man pagāja garām''
|
* Izlaists: 2025. gada 23. aprīlī
* Etiķete: Emīlija
* Formāti: digitālā lejupielāde, [[straumēšana]]
|}

=== Pagarinātas lugas ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:15em;&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:19em;&quot; | Sīkāka informācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Tintes stāsts''
|
* Izlaists: 2025. gada 19. septembrī
* Izdevniecība: 8whales Records
* Formāti: digitālā lejupielāde, straumēšana
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[aKategorija:2002. gadā dzimušie]]


{2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}

[[aKategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[aKategorija:Brocēnos dzimušie]]
[[aKategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[aKategorija:Supernovas dalībnieki]]
[[aKategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[aKategorija:2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>6pspc6isvz8maca8valqjgnry99ua44</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Deniss Hadžikaduničs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632521</id>
    <revision>
      <id>4471649</id>
      <timestamp>2026-05-22T15:40:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4471649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="106" sha1="0mo0u3803u3yrrprhwonv3i3ya4zen6" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Bendžamins
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
|tēma       = Sports
}}</text>
      <sha1>0mo0u3803u3yrrprhwonv3i3ya4zen6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Nikola Katičs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632522</id>
    <revision>
      <id>4471650</id>
      <timestamp>2026-05-22T15:40:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4471650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="106" sha1="0mo0u3803u3yrrprhwonv3i3ya4zen6" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Bendžamins
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
|tēma       = Sports
}}</text>
      <sha1>0mo0u3803u3yrrprhwonv3i3ya4zen6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žigmants Augusts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632523</id>
    <redirect title="Sigismunds II Augusts" />
    <revision>
      <id>4471658</id>
      <timestamp>2026-05-22T16:34:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sigismunds II Augusts]]</comment>
      <origin>4471658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="0kd47u8ni59onvhyoi3w7avw3ih0bv0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sigismunds II Augusts]]</text>
      <sha1>0kd47u8ni59onvhyoi3w7avw3ih0bv0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1831. gada sacelšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632524</id>
    <redirect title="Novembra sacelšanās" />
    <revision>
      <id>4471660</id>
      <timestamp>2026-05-22T16:35:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Novembra sacelšanās]]</comment>
      <origin>4471660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="6f1fh8b07nzs21m3wj9a1lzb7w8026h" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Novembra sacelšanās]]</text>
      <sha1>6f1fh8b07nzs21m3wj9a1lzb7w8026h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līduvēni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632525</id>
    <revision>
      <id>4471662</id>
      <timestamp>2026-05-22T16:40:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Līduvēni | official_name = ''Lyduvėnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Lyduvenu baznycia.jpg | image_caption = Līduvēnu Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Raseiņu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Kauņas apriņ...</comment>
      <origin>4471662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3356" sha1="eq8enyi05qefk0q23hvsoic1zg1kbcz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Līduvēni
| official_name = ''Lyduvėnai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Lyduvenu baznycia.jpg
| image_caption = Līduvēnu Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Raseiņu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Šilavas seņūnija]]
| area_total_km2 = 0.93
| population_total = 71
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 30 | lats = 25 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 04 | longs = 59 | longEW = E
| elevation_m = 95
| website = 
}}
'''Līduvēni''' ({{val|lt|Lyduvėnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķa]] [[Raseiņu rajona pašvaldība|Raseiņu rajona pašvaldībā]]. Atrodas [[Dubīsa]]s un tās pietekas Dratvines krastā, aptuveni 18 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Raseiņi]]em Dubīsas reģionālā parka teritorijā.

== Vēsture ==
Miesta apkaime ir apdzīvota kopš 1. tūkstošgades sākuma — šeit atrodas 3 pilskalni. Apdzīvotā vieta un muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1499. gadā. 1558. gadā Lietuvas Lielhercogistes karalis [[Žigmants Augusts]] piešķīra Līduvēnu iedzīvotājiem tiesības uzcelt miestu netālu no muižas, organizēt tirgus un turēt krogus. 1593. gadā tiek pieminēta baznīca, bet 1594. gadā — Līduvēnu draudze. Pēc [[1831. gada sacelšanās]] muižā tika nodibināta ebreju kolonija. Krievijas impērijas valdīšanas laikā, 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, Liduvēnai bija pagasta centrs. 1916. gadā caur Līduvēniem tika uzcelts [[Radvilišķi|Radvilišķu]]—[[Tilzīte]]s dzelzceļš un stacija. Lielāko atpazīstamību miests ieguva 20. gadsimta sākumā, kad Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas spēki šeit uzcēla tobrīd vienu no lielākajiem dzelzceļa tiltiem Eiropā. 1944. gadā tilts tika sagrauts, bet 1952. gadā — atjaunots, un tas joprojām ir inženiertehnisks orientieris.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Līduvēnu dzelzceļa tilts: iespaidīgākais objekts apkaimē, kas šķērso [[Dubīsa]]s upes ieleju. Tas ir augstākais un garākais dzelzceļa tilts Lietuvā (garums 599 metri, augstums 42 metri).
* Līduvēnu Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīca: 1761. gadā celtā baznīca ir viens no senākajiem sakrālās arhitektūras paraugiem reģionā, kas saglabājusi autentisku [[Žemaitija]]s būvniecības stilu.
* Dubīsas reģionālais parks: miests atrodas parka teritorijā, ko raksturo unikālas upes ielejas ainavas, pauguri un dabas liegumi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Lyduvėnai}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.raseiniai.lt/ Raseiņu rajona pašvaldības vietne] (lietuviski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Raseiņu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>eq8enyi05qefk0q23hvsoic1zg1kbcz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lyduvėnai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632526</id>
    <redirect title="Līduvēni" />
    <revision>
      <id>4471663</id>
      <timestamp>2026-05-22T16:40:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Līduvēni]]</comment>
      <origin>4471663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="rdd8ak23e078py5fkmaxpbc6ghgy8ga" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Līduvēni]]</text>
      <sha1>rdd8ak23e078py5fkmaxpbc6ghgy8ga</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līduvēni (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632527</id>
    <redirect title="Līduvēni" />
    <revision>
      <id>4471664</id>
      <timestamp>2026-05-22T16:41:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Līduvēni]]</comment>
      <origin>4471664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="rdd8ak23e078py5fkmaxpbc6ghgy8ga" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Līduvēni]]</text>
      <sha1>rdd8ak23e078py5fkmaxpbc6ghgy8ga</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Palēvene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632528</id>
    <revision>
      <id>4471676</id>
      <timestamp>2026-05-22T17:29:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Palēvene | official_name = ''Palėvenė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Monastery of Dominicans in Palevene.jpg | image_caption = Palēvenes klosteris | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Kupišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdi...</comment>
      <origin>4471676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2851" sha1="n2wl6ac2int8rw2iy8zopt0ke5z5u51" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Palēvene
| official_name = ''Palėvenė''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Monastery of Dominicans in Palevene.jpg
| image_caption = Palēvenes klosteris
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Kupišķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Norūnu seņūnija]]
| area_total_km2 = 0.57
| population_total = 63
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 48 | lats = 18 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 52 | longs = 48 | longEW = E
| elevation_m = 80
| website = 
}}
'''Palēvene''' ({{val|lt|Palėvenė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas [[Lēvene (upe)|Lēvene]]s upes krastā iepretī seņūnijas centram [[Norūni]]em, aptuveni 7 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Kupišķi]]em.

== Vēsture ==
Palēvenes muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1586. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/palevene/|title=Palėvenė|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-22|language=lt}}&lt;/ref&gt; 1676. gadā tika uzcelta [[Dominikāņi|dominikāņu]] baznīca un klosteris. Klosterī atradās seminārs un draudzes skola, kā arī bija liela bibliotēka. 1865. gadā klosteris tika slēgts pēc tam, kad tika apsūdzēts sadarbībā ar 1863.–1864. gada sacelšanās dalībniekiem. 1923. gadā muižā darbojās piena pārstrādes uzņēmums un spirta rūpnīca.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Palēvenes dominikāņu klostera un Svētā Dominika baznīcas komplekss: 17. un 18. gadsimtā celts unikāls vēlīnā baroka un klasicisma elementu apvienojums. Tas ir viens no izteiksmīgākajiem klostera ansambļiem Lietuvā, kas ietver baznīcu, mūra klostera ēku un saimniecības būves.
* Palēvenes pilskalns: atrodas pie Lēvenes upes un liecina par šīs apdzīvotās vietas seno vēsturi, kas aizsākās ilgi pirms kristietības ieviešanas.

== Sabiedrība ==
Miestā atrodas bibliotēka un kultūras nams.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Palėvenė}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.kupiskis.lt/ Kupišķu rajona pašvaldības vietne] (lietuviski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Kupišķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>n2wl6ac2int8rw2iy8zopt0ke5z5u51</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Palėvenė</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632529</id>
    <redirect title="Palēvene" />
    <revision>
      <id>4471677</id>
      <timestamp>2026-05-22T17:30:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Palēvene]]</comment>
      <origin>4471677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="q5oxrtbs2psrypdpg02ozyjbc1tc0ai" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Palēvene]]</text>
      <sha1>q5oxrtbs2psrypdpg02ozyjbc1tc0ai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Palēvene (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632530</id>
    <redirect title="Palēvene" />
    <revision>
      <id>4471678</id>
      <timestamp>2026-05-22T17:30:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Palēvene]]</comment>
      <origin>4471678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="q5oxrtbs2psrypdpg02ozyjbc1tc0ai" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Palēvene]]</text>
      <sha1>q5oxrtbs2psrypdpg02ozyjbc1tc0ai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lekēči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632531</id>
    <redirect title="Leķēči" />
    <revision>
      <id>4471680</id>
      <timestamp>2026-05-22T17:33:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Lekēči]] uz [[Leķēči]]: atveidošana</comment>
      <origin>4471680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="auaxw3whsm5xd7l57860rhbcaufm550" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Leķēči]]</text>
      <sha1>auaxw3whsm5xd7l57860rhbcaufm550</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Lekēči</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632532</id>
    <redirect title="Diskusija:Leķēči" />
    <revision>
      <id>4471682</id>
      <timestamp>2026-05-22T17:33:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Lekēči]] uz [[Diskusija:Leķēči]]: atveidošana</comment>
      <origin>4471682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="nif9wm6exf45jkn48zwam9zfolxioji" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Leķēči]]</text>
      <sha1>nif9wm6exf45jkn48zwam9zfolxioji</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ļeķēči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632533</id>
    <redirect title="Leķēči" />
    <revision>
      <id>4471684</id>
      <timestamp>2026-05-22T17:34:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Leķēči]]</comment>
      <origin>4471684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="auaxw3whsm5xd7l57860rhbcaufm550" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Leķēči]]</text>
      <sha1>auaxw3whsm5xd7l57860rhbcaufm550</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Līduvēni</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632534</id>
    <revision>
      <id>4471692</id>
      <timestamp>2026-05-22T18:04:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4471692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Kikos
|valsts     = Lietuva
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Palēvene</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632535</id>
    <revision>
      <id>4471693</id>
      <timestamp>2026-05-22T18:04:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4471693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Kikos
|valsts     = Lietuva
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Marksisma jēdzieni</title>
    <ns>14</ns>
    <id>632536</id>
    <revision>
      <id>4471695</id>
      <timestamp>2026-05-22T18:10:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna kategorija.</comment>
      <origin>4471695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="8ogj3w2hv8vdm0q6gzvp9xupbvtq9te" xml:space="preserve">[[Kategorija:Marksisms]]</text>
      <sha1>8ogj3w2hv8vdm0q6gzvp9xupbvtq9te</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žoans Manzambī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632537</id>
    <revision>
      <id>4471705</id>
      <timestamp>2026-05-22T18:34:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|14}} | birth_place =  | caps1 = 19 | caps2 = 38 | clubnumber = 44 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|SC Freiburg II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Ženēva}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] | goals1 = 3 | goals2 = 7 | height = 182 | image =  | caption =  | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalte...</comment>
      <origin>4471705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1865" sha1="ffwk61jszlgnuk456jhzxd3m1q7ez2j" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|14}}
| birth_place = 
| caps1 = 19
| caps2 = 38
| clubnumber = 44
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|SC Freiburg II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]]
| countryofbirth = {{vieta|Šveice|Ženēva}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]]
| goals1 = 3
| goals2 = 7
| height = 182
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U18
| nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveices U19
| nationalyears2 = 2023—2024
| nationalyears1 = 2023
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| name = 
| playername = Žoans Manzambī
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2024—
| years2 = 2024—
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 10
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveices U20
| nationalteam4 = {{fb|SUI}}
| nationalyears3 = 2024—
| nationalyears4 = 2025—
}}
'''Žoans Manzambī''' ({{Val|fr|Johan Manzambi}}, dzimis {{Dat|2005|10|14}}) ir [[Šveice]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Manzambī spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[SC Freiburg]]''.

[[Šveices futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Šveices futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Manzambī, Žoans}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ženēvas kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices futbolisti]]
[[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]]
[[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]]</text>
      <sha1>ffwk61jszlgnuk456jhzxd3m1q7ez2j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Modernā armēņu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632538</id>
    <redirect title="Mūsdienu armēņu valoda" />
    <revision>
      <id>4471726</id>
      <timestamp>2026-05-22T19:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Modernā armēņu valoda]] uz [[Mūsdienu armēņu valoda]]: https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/56/pdf/Armenu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda_2009.pdf#page=7</comment>
      <origin>4471726</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39" sha1="ejudw40nsc60m4u05vxquvpzi6joy5m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mūsdienu armēņu valoda]]</text>
      <sha1>ejudw40nsc60m4u05vxquvpzi6joy5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Modernā armēņu valoda</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632539</id>
    <redirect title="Diskusija:Mūsdienu armēņu valoda" />
    <revision>
      <id>4471728</id>
      <timestamp>2026-05-22T19:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Modernā armēņu valoda]] uz [[Diskusija:Mūsdienu armēņu valoda]]: https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/56/pdf/Armenu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda_2009.pdf#page=7</comment>
      <origin>4471728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49" sha1="banqmgtsz37yn4q75lqogrea8yqawo4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Mūsdienu armēņu valoda]]</text>
      <sha1>banqmgtsz37yn4q75lqogrea8yqawo4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeds Spenss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632540</id>
    <revision>
      <id>4471731</id>
      <timestamp>2026-05-22T19:34:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|9}} | birth_place =  | caps1 = 63 | caps2 = 39 | caps3 = 58 | clubnumber = 24 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | goal...</comment>
      <origin>4471731</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2772" sha1="j4bogx7v8hroaj5qnlrlg033g4mgwdp" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 63
| caps2 = 39
| caps3 = 58
| clubnumber = 24
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| goals1 = 2
| goals2 = 2
| goals3 = 1
| height = 184
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalteam2 = {{fb|ENG}}
| nationalyears2 = 2025—
| nationalyears1 = 2022—2023
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džeds Spenss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2018—2022
| years2 = 2021—2022
| years3 = 2022—
| years4 = 2023
| caps4 = 8
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 7
| goals5 = 0
| years6 = 2024
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]]
| caps6 = 16
| goals6 = 0
}}
'''Džeds Spenss''' ({{Val|en|Djed Spence}}, dzimis {{Dat|2000|8|9}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Spenss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''.

Iepriekš spēlējis Anglijas komandās ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'', ''[[Nottingham Forest]]'' un ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]'', Francijas komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]'' un Itālijas komandā ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]''.

[[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
'''Tottenham Hotspur'''

* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024—25]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Spenss, Džeds}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>j4bogx7v8hroaj5qnlrlg033g4mgwdp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Margilona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632541</id>
    <redirect title="Marghilona" />
    <revision>
      <id>4471740</id>
      <timestamp>2026-05-22T19:52:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Marghilona]]</comment>
      <origin>4471740</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="7kf0uvm8ogxc3z09sw8p882a00ym7t5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Marghilona]]</text>
      <sha1>7kf0uvm8ogxc3z09sw8p882a00ym7t5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Margilana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632542</id>
    <redirect title="Marghilona" />
    <revision>
      <id>4471743</id>
      <timestamp>2026-05-22T19:53:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Marghilona]]</comment>
      <origin>4471743</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="7kf0uvm8ogxc3z09sw8p882a00ym7t5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Marghilona]]</text>
      <sha1>7kf0uvm8ogxc3z09sw8p882a00ym7t5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marg‘ilon</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632543</id>
    <redirect title="Marghilona" />
    <revision>
      <id>4471744</id>
      <timestamp>2026-05-22T19:54:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Marghilona]]</comment>
      <origin>4471744</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="7kf0uvm8ogxc3z09sw8p882a00ym7t5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Marghilona]]</text>
      <sha1>7kf0uvm8ogxc3z09sw8p882a00ym7t5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Marghilona</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632544</id>
    <revision>
      <id>4471745</id>
      <timestamp>2026-05-22T19:54:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Uzbekistāna }}</comment>
      <origin>4471745</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="107" sha1="tt8xrts9cgtjh8v3xoagkzts152yuvx" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Treisijs
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Uzbekistāna
}}</text>
      <sha1>tt8xrts9cgtjh8v3xoagkzts152yuvx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna</title>
    <ns>14</ns>
    <id>632545</id>
    <revision>
      <id>4471746</id>
      <timestamp>2026-05-22T19:55:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Uzbekistāna]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Uzbekistāna]]</comment>
      <origin>4471746</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="112" sha1="7bc6bqrmwiq7b3mjlftppee8t8irtk1" xml:space="preserve">[[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Uzbekistāna]]
[[Kategorija:CEE Spring raksti — Uzbekistāna]]</text>
      <sha1>7bc6bqrmwiq7b3mjlftppee8t8irtk1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samuels Mutusamī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632546</id>
    <revision>
      <id>4471752</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:02:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|12}} | birth_place =  | caps1 = 50 | caps2 = 40 | caps3 = 144 | clubnumber = 92 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes B]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]] | goals1 = 2 | goals2 = 5 | goals3 = 3 | height = 176...</comment>
      <origin>4471752</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2463" sha1="iuv8sfn3cyn2o521mlugnlekqei3r2c" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 50
| caps2 = 40
| caps3 = 144
| clubnumber = 92
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon B]]
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes B]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}}
| currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]]
| goals1 = 2
| goals2 = 5
| goals3 = 3
| height = 176
| image = Samuel Moutoussamy (cropped).jpg
| caption = Samuels Mutusamī 2024. gadā
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{fb|COD}}
| nationalyears1 = 2019—
| nationalcaps1 = 57
| pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| name = 
| playername = Samuels Mutusamī
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2014—2016
| years2 = 2016—2018
| years3 = 2017—2024
| years4 = 2020—2021
| caps4 = 14
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Fortuna Sittard]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Sivasspor]]
| years5 = 2024—2025
| caps5 = 30
| goals5 = 0
| years6 = 2025—
| clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]]
| caps6 = 21
| goals6 = 3
}}
'''Samuels Mutusamī''' ({{Val|fr|Samuel Moutoussamy}}, dzimis {{Dat|1996|8|12}}) ir [[Kongo DR]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Mutusamī spēlē [[Grieķijas Superlīga]]s komandā ''[[Atromitos F.C.|Atromitos]]''.

Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[FC Nantes|Nantes]]'', Nīderlandes komandā ''[[Fortuna Sittard]]'' un Turcijas komandā ''[[Sivasspor]]''.

[[Kongo DR futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023.]] un [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Nantes'''

* [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2021—22

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Mutusamī, Samuels}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbolisti]]
[[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Sittard spēlētāji]]
[[Kategorija:Sivasspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Atromitos F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>iuv8sfn3cyn2o521mlugnlekqei3r2c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Selvik</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632547</id>
    <redirect title="Selviks" />
    <revision>
      <id>4471753</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:02:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Selviks]]</comment>
      <origin>4471753</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="92s4gul862aecd1olpadh7g5dwl89sb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Selviks]]</text>
      <sha1>92s4gul862aecd1olpadh7g5dwl89sb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīls Holms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632548</id>
    <revision>
      <id>4471754</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:03:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name        = Emīls Holms | image       = Emil Holm (Sweden vs Moldova, 12 October 2023).jpg | caption     = Emīls Holms 2023. gadā | full_name   = Emīls Alfonss Holms | birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|13}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Gēteborga}} | height      = 192 | position    = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] (īrē no [[Bologna FC 1909|Bologna]]) | clubnumber  = 2 |...</comment>
      <origin>4471754</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5089" sha1="q32bxod2eo3awqwaam27kt0ngnk4nwj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name        = Emīls Holms
| image       = Emil Holm (Sweden vs Moldova, 12 October 2023).jpg
| caption     = Emīls Holms 2023. gadā
| full_name   = Emīls Alfonss Holms
| birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|13}}
| birth_place = {{vieta|Zviedrija|Gēteborga}}
| height      = 192
| position    = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] (īrē no [[Bologna FC 1909|Bologna]])
| clubnumber  = 2
| youthyears1 = 2005—2012
| youthclubs1 = {{flaga|SWE}} Annebergs IF
| youthyears2 = 2012—2018
| youthclubs2 = {{flaga|SWE}} [[IFK Göteborg]]
| years1 = 2019—2020
| clubs1 = {{flaga|SWE}} [[IFK Göteborg]]
| caps1 = 37
| goals1 = 2
| years2 = 2021
| clubs2 = {{flaga|DEN}} [[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]]
| caps2 = 20
| goals2 = 3
| years3 = 2021—2024
| clubs3 = {{flaga|ITA}} [[Spezia Calcio|Spezia]]
| caps3 = 20
| goals3 = 1
| years4 = 2021—2022
| clubs4 = {{īre}}{{flaga|DEN}} [[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]]
| caps4 = 19
| goals4 = 3
| years5 = 2023—2024
| clubs5 = {{īre}}{{flaga|ITA}} [[Atalanta BC|Atalanta]]
| caps5 = 22
| goals5 = 1
| years6 = 2024—
| clubs6 = {{flaga|ITA}} [[Bologna FC 1909|Bologna]]
| caps6 = 32
| goals6 = 2
| years7 = 2026—
| clubs7 = {{īre}}{{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]]
| caps7 = 6
| goals7 = 0
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2021—2022
| nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U21
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2022—
| nationalteam3 = {{fb|Zviedrija}}
| nationalcaps3 = 16
| nationalgoals3 = 2
| club-update = 22.05.2026.
| nationalteam-update = 22.05.2026.
}}
'''Emīls Alfonss Holms''' ({{val|sv|Emil Alfons Holm}}; dzimis {{dat|2000|5|13}} [[Gēteborga|Gēteborgā]]) ir [[zviedri|zviedru]] [[futbolists]]. Spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Pašlaik (2026) spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubā [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]], kas viņu īrē no ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]''.

== Karjera ==
Ar futbolu sāka nodarboties klubā ''Annebergs IF''. 2012. gadā pārgāja uz ''[[IFK Göteborg]]'' jaunatnes akadēmiju. Kluba pieaugušo komandā debitēja {{dat|2019|6|29||bez}} ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' spēlē pret ''[[Östersunds FK]]''. 2020. gadā ar ''IFK Göteborg'' izcīnīja [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausu]].

2021. gada janvārī pārgāja uz [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgas]] klubu ''[[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]]''. Tā paša gada augustā parakstīja līgumu ar [[Itālija]]s klubu ''[[Spezia Calcio|Spezia]]'', bet tika atpakaļ izīrēts uz ''SønderjyskE''. [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023. gada sezonu]] jau aizvadīja [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]] ''Spezia'' rindās, bet nākamajā sezonā tika izīrēts citam Itālijas klubam ''[[Atalanta BC|Atalanta]]''.

2024. gada jūnijā parakstīja līgumu ar citu A sērijas klubu — [[Bologna FC 1909|Bologna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bolognafc.it/en/emil-holm-joins-bologna/ |title=Emil Holm joins Bologna |language=en |date={{dat|2024|6|28|N|bez}}| website=bolognafc.it |accessdate={{dat|2026|5|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 2. februārī Holms īres līguma ietvaros līdz sezonas beigām pievienojās [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ar izpirkšanas iespēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/emil-holm-joins-juventus-on-loan-02-02-26 |title=Emil Holm joins Juventus on loan |date={{dat|2026|2|2|N|bez}} |access-date={{dat|2026|5|22||bez}}|website=juventus.com|language=en}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis Zviedrijas U-19 un U-21 izlasēs. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2022|11|16||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|9|12||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]].

== Sasniegumi ==
;''IFK Göteborg''
* [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2019—20

;''Atalanta''
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2023—24

;''Bologna''
* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024–25

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Holms, Emīls}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gēteborgā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Gēteborgas IFK spēlētāji]]
[[Kategorija:SønderjyskE Fodbold spēlētāji]]
[[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>q32bxod2eo3awqwaam27kt0ngnk4nwj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emil Holm</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632549</id>
    <redirect title="Emīls Holms" />
    <revision>
      <id>4471755</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:04:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Emīls Holms]]</comment>
      <origin>4471755</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="bv08mcylnak4f09oky4lt3n1s624bun" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Emīls Holms]]</text>
      <sha1>bv08mcylnak4f09oky4lt3n1s624bun</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvids Afengrūbers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632550</id>
    <revision>
      <id>4471759</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:11:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|3|19}} | birth_place =  | caps1 = 51 | caps2 = 5 | caps3 = 85 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering]] | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] | countryofbirth = {{vieta|Austrija|Šaibsa}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]] | goals1 = 5 | goals2 = 0 | goals3 = 7 | height = 1...</comment>
      <origin>4471759</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2567" sha1="je3rsrucb39gr8lohr2zz6aw3f81wyp" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|3|19}}
| birth_place = 
| caps1 = 51
| caps2 = 5
| caps3 = 85
| clubnumber = 22
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Šaibsa}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]]
| goals1 = 5
| goals2 = 0
| goals3 = 7
| height = 185
| image = FC RB Salzburg gegen SK Sturm Graz(2023-05-21) 56.jpg
| caption = Dāvids Afengrūbers 2023. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U21
| nationalyears2 = 2021—2022
| nationalyears1 = 2019—2020
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| name = 
| playername = Dāvids Afengrūbers
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2021
| years3 = 2021—2024
| nationalcaps3 = 1
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|AUT}}
| nationalyears3 = 2026—
| years4 = 2024—
| caps4 = 68
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]]
| goals4 = 0
}}
'''Dāvids Afengrūbers''' ({{Val|de|David Affengruber}}, dzimis {{Dat|2001|3|19}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Afengrūbers spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Elche CF|Elche]]''.

Iepriekš spēlējis Austrijas komandās ''[[FC Liefering]]'', ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'' un ''[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]''.

[[Austrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2026. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2020—21
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2020—21

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Afengrūbers, Dāvids}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lejasaustrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Grācas &quot;Sturm&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Elche CF spēlētāji]]</text>
      <sha1>je3rsrucb39gr8lohr2zz6aw3f81wyp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Darvazi</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632551</id>
    <revision>
      <id>4471762</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:14:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = valodniecība |valsts     = Tadžikistāna }}</comment>
      <origin>4471762</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="111" sha1="nfjgm7ka8lsvewhmyojfu21zks0xwf4" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = valodniecība
|valsts     = Tadžikistāna
}}</text>
      <sha1>nfjgm7ka8lsvewhmyojfu21zks0xwf4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Dzhidi</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632552</id>
    <revision>
      <id>4471765</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:19:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = valodniecība |valsts     = Irāna }}</comment>
      <origin>4471765</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="103" sha1="oizhyeqgp3i5apj5kf9gsqu4389nbsn" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = valodniecība
|valsts     = Irāna
}}</text>
      <sha1>oizhyeqgp3i5apj5kf9gsqu4389nbsn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dennis Hadžikadunić</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632553</id>
    <redirect title="Deniss Hadžikaduničs" />
    <revision>
      <id>4471768</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:33:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Deniss Hadžikaduničs]]</comment>
      <origin>4471768</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="ft0twn24s36ruuy3nfevwyn5fqjwxzu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Deniss Hadžikaduničs]]</text>
      <sha1>ft0twn24s36ruuy3nfevwyn5fqjwxzu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hadžikaduničs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632554</id>
    <redirect title="Deniss Hadžikaduničs" />
    <revision>
      <id>4471769</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:33:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Deniss Hadžikaduničs]]</comment>
      <origin>4471769</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="ft0twn24s36ruuy3nfevwyn5fqjwxzu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Deniss Hadžikaduničs]]</text>
      <sha1>ft0twn24s36ruuy3nfevwyn5fqjwxzu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hadžikadunić</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632555</id>
    <redirect title="Deniss Hadžikaduničs" />
    <revision>
      <id>4471770</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:34:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Deniss Hadžikaduničs]]</comment>
      <origin>4471770</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="ft0twn24s36ruuy3nfevwyn5fqjwxzu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Deniss Hadžikaduničs]]</text>
      <sha1>ft0twn24s36ruuy3nfevwyn5fqjwxzu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikola Katić</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632556</id>
    <redirect title="Nikola Katičs" />
    <revision>
      <id>4471771</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:34:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Nikola Katičs]]</comment>
      <origin>4471771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="jbrbog840tk9fpsyon40cel57yccyhs" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nikola Katičs]]</text>
      <sha1>jbrbog840tk9fpsyon40cel57yccyhs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katić</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632557</id>
    <redirect title="Nikola Katičs" />
    <revision>
      <id>4471772</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:35:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Nikola Katičs]]</comment>
      <origin>4471772</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="jbrbog840tk9fpsyon40cel57yccyhs" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nikola Katičs]]</text>
      <sha1>jbrbog840tk9fpsyon40cel57yccyhs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632558</id>
    <redirect title="Nikola Katičs" />
    <revision>
      <id>4471773</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:35:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Nikola Katičs]]</comment>
      <origin>4471773</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="jbrbog840tk9fpsyon40cel57yccyhs" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nikola Katičs]]</text>
      <sha1>jbrbog840tk9fpsyon40cel57yccyhs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eray Cömert</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632559</id>
    <redirect title="Erajs Džemerts" />
    <revision>
      <id>4471774</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:35:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Erajs Džemerts]]</comment>
      <origin>4471774</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="dzkntgt5b8k04ujwicpvjz0emgqa2dg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Erajs Džemerts]]</text>
      <sha1>dzkntgt5b8k04ujwicpvjz0emgqa2dg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džemerts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632560</id>
    <redirect title="Erajs Džemerts" />
    <revision>
      <id>4471775</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:36:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Erajs Džemerts]]</comment>
      <origin>4471775</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="dzkntgt5b8k04ujwicpvjz0emgqa2dg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Erajs Džemerts]]</text>
      <sha1>dzkntgt5b8k04ujwicpvjz0emgqa2dg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cömert</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632561</id>
    <redirect title="Erajs Džemerts" />
    <revision>
      <id>4471776</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:36:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Erajs Džemerts]]</comment>
      <origin>4471776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="dzkntgt5b8k04ujwicpvjz0emgqa2dg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Erajs Džemerts]]</text>
      <sha1>dzkntgt5b8k04ujwicpvjz0emgqa2dg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johan Manzambi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632562</id>
    <redirect title="Žoans Manzambī" />
    <revision>
      <id>4471777</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:37:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Žoans Manzambī]]</comment>
      <origin>4471777</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="pc8x6u3qhiymeu9omac1dgzc6o1l5t2" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žoans Manzambī]]</text>
      <sha1>pc8x6u3qhiymeu9omac1dgzc6o1l5t2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Manzambi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632563</id>
    <redirect title="Žoans Manzambī" />
    <revision>
      <id>4471778</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:37:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Žoans Manzambī]]</comment>
      <origin>4471778</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="pc8x6u3qhiymeu9omac1dgzc6o1l5t2" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žoans Manzambī]]</text>
      <sha1>pc8x6u3qhiymeu9omac1dgzc6o1l5t2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Manzambī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632564</id>
    <redirect title="Žoans Manzambī" />
    <revision>
      <id>4471779</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:38:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Žoans Manzambī]]</comment>
      <origin>4471779</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="pc8x6u3qhiymeu9omac1dgzc6o1l5t2" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žoans Manzambī]]</text>
      <sha1>pc8x6u3qhiymeu9omac1dgzc6o1l5t2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Djed Spence</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632565</id>
    <redirect title="Džeds Spenss" />
    <revision>
      <id>4471783</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:42:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džeds Spenss]]</comment>
      <origin>4471783</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="qyn19v59mlmqllhk2k52rigxmby0ayp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džeds Spenss]]</text>
      <sha1>qyn19v59mlmqllhk2k52rigxmby0ayp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spenss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632566</id>
    <redirect title="Džeds Spenss" />
    <revision>
      <id>4471784</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:42:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džeds Spenss]]</comment>
      <origin>4471784</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="qyn19v59mlmqllhk2k52rigxmby0ayp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džeds Spenss]]</text>
      <sha1>qyn19v59mlmqllhk2k52rigxmby0ayp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spence</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632567</id>
    <redirect title="Džeds Spenss" />
    <revision>
      <id>4471785</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:43:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džeds Spenss]]</comment>
      <origin>4471785</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="qyn19v59mlmqllhk2k52rigxmby0ayp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džeds Spenss]]</text>
      <sha1>qyn19v59mlmqllhk2k52rigxmby0ayp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samuel Moutoussamy</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632568</id>
    <redirect title="Samuels Mutusamī" />
    <revision>
      <id>4471788</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:44:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Samuels Mutusamī]]</comment>
      <origin>4471788</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="j5pmq1t06kd3ky4e5hljlg6sw60q83o" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Samuels Mutusamī]]</text>
      <sha1>j5pmq1t06kd3ky4e5hljlg6sw60q83o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mutusamī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632569</id>
    <redirect title="Samuels Mutusamī" />
    <revision>
      <id>4471789</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:44:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Samuels Mutusamī]]</comment>
      <origin>4471789</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="j5pmq1t06kd3ky4e5hljlg6sw60q83o" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Samuels Mutusamī]]</text>
      <sha1>j5pmq1t06kd3ky4e5hljlg6sw60q83o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moutoussamy</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632570</id>
    <redirect title="Samuels Mutusamī" />
    <revision>
      <id>4471790</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:44:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Samuels Mutusamī]]</comment>
      <origin>4471790</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="j5pmq1t06kd3ky4e5hljlg6sw60q83o" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Samuels Mutusamī]]</text>
      <sha1>j5pmq1t06kd3ky4e5hljlg6sw60q83o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>David Affengruber</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632571</id>
    <redirect title="Dāvids Afengrūbers" />
    <revision>
      <id>4471791</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:45:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dāvids Afengrūbers]]</comment>
      <origin>4471791</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="o9l5dclnquokjbmwbgk043k1bqxzr8i" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dāvids Afengrūbers]]</text>
      <sha1>o9l5dclnquokjbmwbgk043k1bqxzr8i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Affengruber</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632572</id>
    <redirect title="Dāvids Afengrūbers" />
    <revision>
      <id>4471792</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:45:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dāvids Afengrūbers]]</comment>
      <origin>4471792</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="o9l5dclnquokjbmwbgk043k1bqxzr8i" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dāvids Afengrūbers]]</text>
      <sha1>o9l5dclnquokjbmwbgk043k1bqxzr8i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Afengrūbers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632573</id>
    <redirect title="Dāvids Afengrūbers" />
    <revision>
      <id>4471793</id>
      <timestamp>2026-05-22T20:45:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dāvids Afengrūbers]]</comment>
      <origin>4471793</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="o9l5dclnquokjbmwbgk043k1bqxzr8i" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dāvids Afengrūbers]]</text>
      <sha1>o9l5dclnquokjbmwbgk043k1bqxzr8i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristians Rakovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632574</id>
    <revision>
      <id>4471800</id>
      <timestamp>2026-05-22T21:06:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4471800</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1122" sha1="6a88i7if0m7uep725nf6svt5wwgcvj7" xml:space="preserve">[[attēls:Christian Rakovsky 1920s.jpg|thumb|Kristians Rakovskis (pirms 1923).]]
'''Kristians Rakovskis''',  līdz 1887. ɡadam '''Kristo Stančevs''' ({{val-pl|Кръстьо Георгиев Станчев}}; dzimis 1873. ɡada 13. auɡustā, Kotelā, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], miris 1941. gada 11. septembrī Medvedovas mežā [[Orla]]s apabalā) bija bulɡāru izcelsmes politiķis, [[Krievijas SFPR]] un [[Padomju Savienība]]s diplomāts. 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 

1923. gadā viņš kļuva par Padomju Savienības sūtni [[Londona|Londonā]], 1925. gadā par tirdzniecības atašeju, vēlāk par sūtni [[Parīze|Parīzē]]. 1927. ɡadā viņu atcēla no amatiem un izsūtīja uz Astrahaņu. Nošauts 1941. gada 11. septembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Rakovskis, Kristians}}
[[Kategorija:11873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]</text>
      <sha1>6a88i7if0m7uep725nf6svt5wwgcvj7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471801</id>
      <parentid>4471800</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T21:08:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4471801</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1121" sha1="2dpiyoxhima0gpbi9enlikilntcdxsh" xml:space="preserve">[[attēls:Christian Rakovsky 1920s.jpg|thumb|Kristians Rakovskis (pirms 1923).]]
'''Kristians Rakovskis''',  līdz 1887. ɡadam '''Kristo Stančevs''' ({{val-pl|Кръстьо Георгиев Станчев}}; dzimis 1873. ɡada 13. auɡustā, Kotelā, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], miris 1941. gada 11. septembrī Medvedovas mežā [[Orla]]s apabalā) bija bulɡāru izcelsmes politiķis, [[Krievijas SFPR]] un [[Padomju Savienība]]s diplomāts. 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 

1923. gadā viņš kļuva par Padomju Savienības sūtni [[Londona|Londonā]], 1925. gadā par tirdzniecības atašeju, vēlāk par sūtni [[Parīze|Parīzē]]. 1927. ɡadā viņu atcēla no amatiem un izsūtīja uz Astrahaņu. Nošauts 1941. gada 11. septembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Rakovskis, Kristians}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]</text>
      <sha1>2dpiyoxhima0gpbi9enlikilntcdxsh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471928</id>
      <parentid>4471801</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:56:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4471928</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1122" sha1="kw3vs5y2ftjnpnfgocepdh93z79ib4z" xml:space="preserve">[[attēls:Christian Rakovsky 1920s.jpg|thumb|Kristians Rakovskis (pirms 1923).]]
'''Kristians Rakovskis''',  līdz 1887. ɡadam '''Kristo Stančevs''' ({{val-bɡ|Кръстьо Георгиев Станчев}}; dzimis 1873. ɡada 13. auɡustā, Kotelā, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], miris 1941. gada 11. septembrī Medvedovas mežā [[Orla]]s apabalā) bija bulɡāru izcelsmes politiķis, [[Krievijas SFPR]] un [[Padomju Savienība]]s diplomāts. 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 

1923. gadā viņš kļuva par Padomju Savienības sūtni [[Londona|Londonā]], 1925. gadā par tirdzniecības atašeju, vēlāk par sūtni [[Parīze|Parīzē]]. 1927. ɡadā viņu atcēla no amatiem un izsūtīja uz Astrahaņu. Nošauts 1941. gada 11. septembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Rakovskis, Kristians}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]</text>
      <sha1>kw3vs5y2ftjnpnfgocepdh93z79ib4z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471929</id>
      <parentid>4471928</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T04:58:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471929</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1121" sha1="tvkaluzdgc225bsflryz68ypmmmpd6p" xml:space="preserve">[[attēls:Christian Rakovsky 1920s.jpg|thumb|Kristians Rakovskis (pirms 1923).]]
'''Kristians Rakovskis''',  līdz 1887. ɡadam '''Kristo Stančevs''' ({{val|bg|Кръстьо Георгиев Станчев}}; dzimis 1873. ɡada 13. auɡustā, Kotelā, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], miris 1941. gada 11. septembrī Medvedovas mežā [[Orla]]s apabalā) bija bulɡāru izcelsmes politiķis, [[Krievijas SFPR]] un [[Padomju Savienība]]s diplomāts. 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 

1923. gadā viņš kļuva par Padomju Savienības sūtni [[Londona|Londonā]], 1925. gadā par tirdzniecības atašeju, vēlāk par sūtni [[Parīze|Parīzē]]. 1927. ɡadā viņu atcēla no amatiem un izsūtīja uz Astrahaņu. Nošauts 1941. gada 11. septembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Rakovskis, Kristians}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]</text>
      <sha1>tvkaluzdgc225bsflryz68ypmmmpd6p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471944</id>
      <parentid>4471929</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:25:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4471944</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1803" sha1="owtpfhbag9at9i68axtawxlaszg3y97" xml:space="preserve">[[attēls:Christian Rakovsky 1920s.jpg|thumb|Kristians Rakovskis (pirms 1923).]]
'''Kristians Rakovskis''',  līdz 1887. ɡadam '''Kristo Stančevs''' ({{val|bg|Кръстьо Георгиев Станчев}}; dzimis 1873. ɡada 13. auɡustā, Kotelā, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], miris 1941. gada 11. septembrī Medvedovas mežā [[Orla]]s apabalā) bija bulɡāru izcelsmes ārsts un politiķis, [[Ukrainas PSR]] un [[Padomju Savienība]]s diplomāts. 

Ukrainas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un Ārlietu tautas komisārs (1919–1923), 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 1923. gada jūnijā [[Staļins]] viņu apsūdzēja konfederālismā un nacionālajā separātismā, Rakovski atcēla no Ukrainas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja amata un nosūtīja par Padomju Savienības sūtni [[Londona|Londonā]], 1925. gadā par tirdzniecības atašeju, vēlāk par sūtni [[Parīze|Parīzē]]. 

1927. ɡadā viņu atcēla no amatiem un izsūtīja uz [[Astrahaņa|Astrahaņu]], 1929. gadā uz [[Barnaula|Barnaulu]]. Pēc atbrīvošanas 1934. gadā strādāja par [[Krievijas PFSR]] Veselības tautas komisariāta zinātnisko institūtu nodaļas vadītāju. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā viņu atkal arestēja un apsūdzēja dažādās sazvērestībās, notiesāja pretpadomju labējo-trockistu bloka procesā un ieslodzīja [[Orla]]s cietumā.  Nošauts 1941. gada 11. septembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Rakovskis, Kristians}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]</text>
      <sha1>owtpfhbag9at9i68axtawxlaszg3y97</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471946</id>
      <parentid>4471944</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:26:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471946</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1804" sha1="3343smvfvia5g75i63gjmx106prl0t6" xml:space="preserve">[[attēls:Christian Rakovsky 1920s.jpg|thumb|Kristians Rakovskis (pirms 1923).]]
'''Kristians Rakovskis''',  līdz 1887. ɡadam '''Kristo Stančevs''' ({{val|bg|Кръстьо Георгиев Станчев}}; dzimis 1873. ɡada 13. auɡustā, Kotelā, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], miris 1941. gada 11. septembrī Medvedovas mežā [[Orla]]s apabalā), bija bulɡāru izcelsmes ārsts un politiķis, [[Ukrainas PSR]] un [[Padomju Savienība]]s diplomāts. 

Ukrainas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un Ārlietu tautas komisārs (1919–1923), 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 1923. gada jūnijā [[Staļins]] viņu apsūdzēja konfederālismā un nacionālajā separātismā, Rakovski atcēla no Ukrainas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja amata un nosūtīja par Padomju Savienības sūtni [[Londona|Londonā]], 1925. gadā par tirdzniecības atašeju, vēlāk par sūtni [[Parīze|Parīzē]]. 

1927. ɡadā viņu atcēla no amatiem un izsūtīja uz [[Astrahaņa|Astrahaņu]], 1929. gadā uz [[Barnaula|Barnaulu]]. Pēc atbrīvošanas 1934. gadā strādāja par [[Krievijas PFSR]] Veselības tautas komisariāta zinātnisko institūtu nodaļas vadītāju. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā viņu atkal arestēja un apsūdzēja dažādās sazvērestībās, notiesāja pretpadomju labējo-trockistu bloka procesā un ieslodzīja [[Orla]]s cietumā.  Nošauts 1941. gada 11. septembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Rakovskis, Kristians}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]</text>
      <sha1>3343smvfvia5g75i63gjmx106prl0t6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471947</id>
      <parentid>4471946</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:29:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4471947</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1828" sha1="7kdnevi53pgmh7lbck7sdoij9lw18yq" xml:space="preserve">[[attēls:Christian Rakovsky 1920s.jpg|thumb|Kristians Rakovskis (pirms 1923).]]
'''Kristians Rakovskis''',  līdz 1887. ɡadam '''Kristo Stančevs''' ({{val|bg|Кръстьо Георгиев Станчев}}; dzimis 1873. ɡada 13. auɡustā, Kotelā, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], miris 1941. gada 11. septembrī Medvedovas mežā [[Orla]]s apabalā), bija bulɡāru izcelsmes ārsts un politiķis, [[Ukrainas PSR]] un [[Padomju Savienība]]s diplomāts. 

Ukrainas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un Ārlietu tautas komisārs (1919–1923), 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 1923. gada jūnijā [[Staļins]] viņu apsūdzēja konfederālismā un nacionālajā separātismā, Rakovski atcēla no Ukrainas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja amata un nosūtīja par Padomju Savienības sūtni [[Londona|Londonā]], 1925. gadā par tirdzniecības atašeju, vēlāk par sūtni [[Parīze|Parīzē]]. 

1927. ɡadā viņu atcēla no amatiem un izsūtīja uz [[Astrahaņa|Astrahaņu]], 1929. gadā uz [[Barnaula|Barnaulu]]. Pēc atbrīvošanas 1934. gadā strādāja par [[Krievijas PFSR]] Veselības tautas komisariāta zinātnisko institūtu nodaļas vadītāju. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā viņu atkal arestēja un apsūdzēja dažādās sazvērestībās, notiesāja [[Trešā Maskavas tiesas prāva|Trešajā Maskavas tiesas prāvā]] un ieslodzīja [[Orla]]s cietumā.  Nošauts 1941. gada 11. septembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Rakovskis, Kristians}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]</text>
      <sha1>7kdnevi53pgmh7lbck7sdoij9lw18yq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471951</id>
      <parentid>4471947</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:42:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4471951</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1876" sha1="snbzrxvfji94vpc7sra0wcwcadxa24x" xml:space="preserve">[[attēls:Christian Rakovsky 1920s.jpg|thumb|Kristians Rakovskis (pirms 1923).]]
'''Kristians Rakovskis''',  līdz 1887. ɡadam '''Kristo Stančevs''' ({{val|bg|Кръстьо Георгиев Станчев}}; dzimis 1873. ɡada 13. auɡustā, Kotelā, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], miris 1941. gada 11. septembrī Medvedovas mežā [[Orla]]s apabalā), bija bulɡāru izcelsmes ārsts un politiķis, [[Ukrainas PSR]] un [[Padomju Savienība]]s diplomāts. 

Ukrainas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un Ārlietu tautas komisārs (1919–1923), 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 1923. gada jūnijā [[Staļins]] viņu apsūdzēja konfederālismā un nacionālajā separātismā, Rakovski atcēla no Ukrainas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja amata un nosūtīja par Padomju Savienības sūtni [[Londona|Londonā]], 1925. gadā par tirdzniecības atašeju, vēlāk par sūtni [[Parīze|Parīzē]]. 

1927. ɡadā viņu atcēla no amatiem un izsūtīja uz [[Astrahaņa|Astrahaņu]], 1929. gadā uz [[Barnaula|Barnaulu]]. Pēc atbrīvošanas 1934. gadā strādāja par [[Krievijas PFSR]] Veselības tautas komisariāta zinātnisko institūtu nodaļas vadītāju. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā viņu atkal arestēja un apsūdzēja dažādās sazvērestībās, notiesāja [[Trešā Maskavas tiesas prāva|Trešajā Maskavas tiesas prāvā]] un ieslodzīja [[Orla]]s cietumā.  Nošauts 1941. gada 11. septembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Rakovskis, Kristians}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>snbzrxvfji94vpc7sra0wcwcadxa24x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārends</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632575</id>
    <redirect title="Pēteris Ārends" />
    <revision>
      <id>4471803</id>
      <timestamp>2026-05-22T21:10:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pēteris Ārends]]</comment>
      <origin>4471803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="49cdr306vdxszko3l0ihahgjfb8j9tf" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pēteris Ārends]]</text>
      <sha1>49cdr306vdxszko3l0ihahgjfb8j9tf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lapkašs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632576</id>
    <redirect title="Jānis Lapkašs" />
    <revision>
      <id>4471805</id>
      <timestamp>2026-05-22T21:13:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Jānis Lapkašs]]</comment>
      <origin>4471805</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="lkq9xpfkvynxh48zoth3vdeo8o4cqbp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jānis Lapkašs]]</text>
      <sha1>lkq9xpfkvynxh48zoth3vdeo8o4cqbp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2. Šlēzvigas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632577</id>
    <redirect title="Otrais Šlēsvigas karš" />
    <revision>
      <id>4471806</id>
      <timestamp>2026-05-22T21:19:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Otrais Šlēsvigas karš]]</comment>
      <origin>4471806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="11s7g1h50u0vlbc5pno4lxxos6ywphc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Otrais Šlēsvigas karš]]</text>
      <sha1>11s7g1h50u0vlbc5pno4lxxos6ywphc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tatarstānas ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632578</id>
    <revision>
      <id>4471847</id>
      <timestamp>2026-05-22T23:05:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Ģerboņa infokaste |nosaukums        = Tatarstānas Republikas ģerbonis |attēls           = Coat_of_arms_of_Tatarstan.svg |attēla_platums   = 150 |vidējais         =  |vidējais_platums =  |vidējais_paraksts =  |mazais           =  |mazais_platums   =  |mazais_paraksts  =  |īpašnieks        = {{flaga|RU-TA}} [[Tatarstāna]] |ieviests         = {{dat|1992|2|7||bez}} |atcelts          =  |pušķis           =  |vainags          =  |ķivere           =  |vairogs...</comment>
      <origin>4471847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3840" sha1="3q7iv1ms9rscnzp13n3idnkgq21ufya" xml:space="preserve">{{Ģerboņa infokaste
|nosaukums        = Tatarstānas Republikas ģerbonis
|attēls           = Coat_of_arms_of_Tatarstan.svg
|attēla_platums   = 150
|vidējais         = 
|vidējais_platums = 
|vidējais_paraksts = 
|mazais           = 
|mazais_platums   = 
|mazais_paraksts  = 
|īpašnieks        = {{flaga|RU-TA}} [[Tatarstāna]]
|ieviests         = {{dat|1992|2|7||bez}}
|atcelts          = 
|pušķis           = 
|vainags          = 
|ķivere           = 
|vairogs          =
|turētāji         = 
|pamatne          = 
|devīze           = 
|ordeņi           = 
|citi_elementi    = 
|agr_versijas     = 
|lietojums        = 
}}

'''Tatarstānas Republikas ģerbonis''' ({{val|tt|Татарстан Республикасының Дәүләт гербы}}, {{val|ru|Герб Республики Татарстан}}) ir viens no [[Krievija]]s [[Krievijas Federācijas subjekti|sastāvā esošās]] [[Tatarstāna|Tatarstānas Republika]]s oficiālajiem valsts simboliem līdzās [[Tatarstānas karogs|karogam]] un himnai. Tas tika apstiprināts ar Tatarstānas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 7. februāra rezolūciju Nr. 1415-XII. Pašlaik valsts ģerboņa lietošanas noteikumus regulē likums &quot;Par Tatarstānas Republikas valsts simboliku&quot;.

== Apraksts ==
Tatarstānas valsts ģerbonis ir [[Sniega leopards|sniega leoparda]] (''[[Ak Bars]]'') attēls ar apaļu [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)|vairogu]] sānos, ar paceltu labo priekšējo ķepu uz [[saule]]s diska fona, ievietotu tatāru tautas ornamenta rāmī, kura pamatnē ir uzraksts &quot;Tatarstāna&quot;, spārni sastāv no septiņām spalvām, rozete uz vairoga sastāv no astoņām ziedlapiņām.

Tatarstānas Republikas ģerbonis ir veidots [[Tatarstānas karogs|Tatarstānas karoga]] krāsās un ir apaļā formā.

Ģerboņa centrālais attēls ir sniega leopards — sena auglības [[dievība]] un bērnu aizbildnis. Tatarstānas Republikas ģerbonī leopards ir republikas pilsoņu un tās tautas aizbildnis. Leopards ir attēlots uz sarkana saules diska fona. Saule senatnē bija daudzu tautu galvenā dievība. Sarkanā saule Tatarstānas ģerbonī simbolizē labu zīmi, panākumus, [[laime|laimi]] un [[Dzīvība|dzīvību]]. Leoparda kreisajā pusē ir apaļš vairogs, kas simbolizē Tatarstānas Republikas pilsoņu juridisko, ekonomisko un drošības aizsardzību.

Ideju par sniega leopardu kā Tatarstānas ģerboni radīja [[filoloģija]]s [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktors]] [[Nazims Hanzafarovs]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Зеленодолец, автор идеи герба РТ рассказал, как появился главный символ республики |url=http://zpravda.ru/news/novosti/zelenodolets-avtor-idei-gerba-rt-rasskazhet-kak-poyavilsya-glavnyy-simvol-respubliki |accessdate={{dat|2026|5|22||bez}} |work=Новости Зеленодольска |date={{dat|2017|9|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180203181621/http://zpravda.ru/news/novosti/zelenodolets-avtor-idei-gerba-rt-rasskazhet-kak-poyavilsya-glavnyy-simvol-respubliki |archivedate={{dat|2018|2|3||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; savukārt pašu ģerboni izveidoja [[Freska|fresku]] mākslinieks un Tatarstānas Mākslinieku savienības biedrs [[Rifs Fahrutdinovs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Официальный портал Республики Татарстан (Официальный Татарстан) |url=https://web.archive.org/web/20120221135605/http://tatarstan.ru/about/symbols.htm |website=tatarstan.ru |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskie ģerboņi ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:ТАССР_1937.jpg|Tatārijas APSR ģerbonis (1937—1978)
Attēls:Emblem_of_the_Tatarstan_ASSR.svg|Tatārijas APSR ģerbonis (1978—1992)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Tatarstāna]]
[[Kategorija:Ģerboņi]]</text>
      <sha1>3q7iv1ms9rscnzp13n3idnkgq21ufya</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471851</id>
      <parentid>4471847</parentid>
      <timestamp>2026-05-22T23:16:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsturiskie ģerboņi */</comment>
      <origin>4471851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3899" sha1="q3xunlroce0zj45icrxoa4xg351c95k" xml:space="preserve">{{Ģerboņa infokaste
|nosaukums        = Tatarstānas Republikas ģerbonis
|attēls           = Coat_of_arms_of_Tatarstan.svg
|attēla_platums   = 150
|vidējais         = 
|vidējais_platums = 
|vidējais_paraksts = 
|mazais           = 
|mazais_platums   = 
|mazais_paraksts  = 
|īpašnieks        = {{flaga|RU-TA}} [[Tatarstāna]]
|ieviests         = {{dat|1992|2|7||bez}}
|atcelts          = 
|pušķis           = 
|vainags          = 
|ķivere           = 
|vairogs          =
|turētāji         = 
|pamatne          = 
|devīze           = 
|ordeņi           = 
|citi_elementi    = 
|agr_versijas     = 
|lietojums        = 
}}

'''Tatarstānas Republikas ģerbonis''' ({{val|tt|Татарстан Республикасының Дәүләт гербы}}, {{val|ru|Герб Республики Татарстан}}) ir viens no [[Krievija]]s [[Krievijas Federācijas subjekti|sastāvā esošās]] [[Tatarstāna|Tatarstānas Republika]]s oficiālajiem valsts simboliem līdzās [[Tatarstānas karogs|karogam]] un himnai. Tas tika apstiprināts ar Tatarstānas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 7. februāra rezolūciju Nr. 1415-XII. Pašlaik valsts ģerboņa lietošanas noteikumus regulē likums &quot;Par Tatarstānas Republikas valsts simboliku&quot;.

== Apraksts ==
Tatarstānas valsts ģerbonis ir [[Sniega leopards|sniega leoparda]] (''[[Ak Bars]]'') attēls ar apaļu [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)|vairogu]] sānos, ar paceltu labo priekšējo ķepu uz [[saule]]s diska fona, ievietotu tatāru tautas ornamenta rāmī, kura pamatnē ir uzraksts &quot;Tatarstāna&quot;, spārni sastāv no septiņām spalvām, rozete uz vairoga sastāv no astoņām ziedlapiņām.

Tatarstānas Republikas ģerbonis ir veidots [[Tatarstānas karogs|Tatarstānas karoga]] krāsās un ir apaļā formā.

Ģerboņa centrālais attēls ir sniega leopards — sena auglības [[dievība]] un bērnu aizbildnis. Tatarstānas Republikas ģerbonī leopards ir republikas pilsoņu un tās tautas aizbildnis. Leopards ir attēlots uz sarkana saules diska fona. Saule senatnē bija daudzu tautu galvenā dievība. Sarkanā saule Tatarstānas ģerbonī simbolizē labu zīmi, panākumus, [[laime|laimi]] un [[Dzīvība|dzīvību]]. Leoparda kreisajā pusē ir apaļš vairogs, kas simbolizē Tatarstānas Republikas pilsoņu juridisko, ekonomisko un drošības aizsardzību.

Ideju par sniega leopardu kā Tatarstānas ģerboni radīja [[filoloģija]]s [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktors]] [[Nazims Hanzafarovs]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Зеленодолец, автор идеи герба РТ рассказал, как появился главный символ республики |url=http://zpravda.ru/news/novosti/zelenodolets-avtor-idei-gerba-rt-rasskazhet-kak-poyavilsya-glavnyy-simvol-respubliki |accessdate={{dat|2026|5|22||bez}} |work=Новости Зеленодольска |date={{dat|2017|9|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180203181621/http://zpravda.ru/news/novosti/zelenodolets-avtor-idei-gerba-rt-rasskazhet-kak-poyavilsya-glavnyy-simvol-respubliki |archivedate={{dat|2018|2|3||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; savukārt pašu ģerboni izveidoja [[Freska|fresku]] mākslinieks un Tatarstānas Mākslinieku savienības biedrs [[Rifs Fahrutdinovs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Официальный портал Республики Татарстан (Официальный Татарстан) |url=https://web.archive.org/web/20120221135605/http://tatarstan.ru/about/symbols.htm |website=tatarstan.ru |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskie ģerboņi ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:ТАССР_1937.jpg|[[Tatārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Tatārijas APSR]] ģerbonis (1937—1978)
Attēls:Emblem_of_the_Tatarstan_ASSR.svg|Tatārijas APSR ģerbonis (1978—1992)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Tatarstāna]]
[[Kategorija:Ģerboņi]]</text>
      <sha1>q3xunlroce0zj45icrxoa4xg351c95k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Tatarstānas ģerbonis</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632579</id>
    <revision>
      <id>4471848</id>
      <timestamp>2026-05-22T23:10:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Tankists |tēma       = Kultūra |tēma2      = Politika |tēma3      = Sabiedrība |valsts     = Tatarstāna }}</comment>
      <origin>4471848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146" sha1="kme9cwxqxbufb3h6vnj4k8b0fd33sx5" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Tankists
|tēma       = Kultūra
|tēma2      = Politika
|tēma3      = Sabiedrība
|valsts     = Tatarstāna
}}</text>
      <sha1>kme9cwxqxbufb3h6vnj4k8b0fd33sx5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tatarstānas Republikas ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632580</id>
    <redirect title="Tatarstānas ģerbonis" />
    <revision>
      <id>4471854</id>
      <timestamp>2026-05-22T23:20:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tatarstānas ģerbonis]]</comment>
      <origin>4471854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="cmtl37gbok1xgssfpb7h0bs1vk9irkl" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tatarstānas ģerbonis]]</text>
      <sha1>cmtl37gbok1xgssfpb7h0bs1vk9irkl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islāma revolūcijas sargu korpuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632581</id>
    <revision>
      <id>4471908</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:45:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par militāru organizāciju Irānā</comment>
      <origin>4471908</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1683" sha1="8enr1rr33a5jcbxwuigzanlqljtwmel" xml:space="preserve">[[Attēls:Seal of the Army of the Guardians of the Islamic Revolution.svg|thumbnail|upright=1.0|Islāma revolūcijas sargu korpusa zīmogs]]
'''Islāma revolūcijas sargu korpuss''' ({{val|fa|سپاه پاسداران انقلاب اسلامی}}, ''Sepāh-e Pāsdārān-e Enqelāb-e Eslāmi''), starptautiski bieži pazīstams ar saīsinājumu '''IRGC''' ({{val|en|Islamic Revolutionary Guard Corps}}), ir [[Irāna]]s militāra, drošības un politiska organizācija, kas tika izveidota pēc 1979. gada [[Islāma revolūcija|Irānas revolūcijas]]. Korpusu 1979. gada aprīlī izveidoja ajatolla [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī|Rūhollāhs Homeinī]], lai apvienotu revolūcijai lojālos paramilitāros spēkus un aizsargātu jaunizveidoto [[islāma republika]]s režīmu un tā ideoloģiju. IRGC ir viena no ietekmīgākajām [[Irānas bruņotie spēki|Irānas bruņoto spēku]] struktūrām, kas darbojas līdzās regulārajai armijai. Saskaņā ar [[Irānas konstitūcija]]s 150. pantu korpusa uzdevums ir sargāt revolūciju un tās sasniegumus. Organizācijai ir savi sauszemes, jūras un gaisa spēki, kā arī specvienības, tostarp īpašo operāciju spēki un izlūkdienesti. Atšķirībā no tradicionālajiem bruņotajiem spēkiem Islāma revolūcijas sargu korpuss ir tieši pakļauts [[Irānas Augstākais vadītājs|Irānas Augstākajam vadītājam]], un tam ir būtiska loma valsts militārajā sistēmā, iekšējā drošībā, politikā, saimniecībā un reģionālajā ārpolitikā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{militārisms-aizmetnis}}
{{Irāna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Irāna]]</text>
      <sha1>8enr1rr33a5jcbxwuigzanlqljtwmel</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471934</id>
      <parentid>4471908</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T05:04:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Irāna]]; pievienoju [[Kategorija:Militārisms Irānā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4471934</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1697" sha1="sbb949y2d9te9q4m8i64ma1xej6ux9u" xml:space="preserve">[[Attēls:Seal of the Army of the Guardians of the Islamic Revolution.svg|thumbnail|upright=1.0|Islāma revolūcijas sargu korpusa zīmogs]]
'''Islāma revolūcijas sargu korpuss''' ({{val|fa|سپاه پاسداران انقلاب اسلامی}}, ''Sepāh-e Pāsdārān-e Enqelāb-e Eslāmi''), starptautiski bieži pazīstams ar saīsinājumu '''IRGC''' ({{val|en|Islamic Revolutionary Guard Corps}}), ir [[Irāna]]s militāra, drošības un politiska organizācija, kas tika izveidota pēc 1979. gada [[Islāma revolūcija|Irānas revolūcijas]]. Korpusu 1979. gada aprīlī izveidoja ajatolla [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī|Rūhollāhs Homeinī]], lai apvienotu revolūcijai lojālos paramilitāros spēkus un aizsargātu jaunizveidoto [[islāma republika]]s režīmu un tā ideoloģiju. IRGC ir viena no ietekmīgākajām [[Irānas bruņotie spēki|Irānas bruņoto spēku]] struktūrām, kas darbojas līdzās regulārajai armijai. Saskaņā ar [[Irānas konstitūcija]]s 150. pantu korpusa uzdevums ir sargāt revolūciju un tās sasniegumus. Organizācijai ir savi sauszemes, jūras un gaisa spēki, kā arī specvienības, tostarp īpašo operāciju spēki un izlūkdienesti. Atšķirībā no tradicionālajiem bruņotajiem spēkiem Islāma revolūcijas sargu korpuss ir tieši pakļauts [[Irānas Augstākais vadītājs|Irānas Augstākajam vadītājam]], un tam ir būtiska loma valsts militārajā sistēmā, iekšējā drošībā, politikā, saimniecībā un reģionālajā ārpolitikā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{militārisms-aizmetnis}}
{{Irāna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārisms Irānā]]</text>
      <sha1>sbb949y2d9te9q4m8i64ma1xej6ux9u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas revolūcijas sargu korpuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632582</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471909</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:47:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471909</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islāma revolūcijas sargi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632583</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471910</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:47:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471910</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas revolūcijas sargi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632584</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471911</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:48:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471911</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islāma Revolucionārās gvardes korpuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632585</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471915</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:51:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471915</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islāma revolucionārās gvardes korpuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632586</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471916</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:51:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471916</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islāma Revolucionārā gvarde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632587</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471917</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:52:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471917</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islāma revolucionārā gvarde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632588</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471918</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:52:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471918</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas Revolucionārās gvardes korpuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632589</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471919</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:53:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471919</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas revolucionārās gvardes korpuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632590</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471920</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:53:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471920</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas Revolucionārā gvarde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632591</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471921</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:53:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471921</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas revolucionārā gvarde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632592</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471922</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:54:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471922</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>IRGC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632593</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471923</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:54:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471923</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islāma revolucionāro gvardu korpuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632594</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471926</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:55:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471926</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islāma revolūcijas gvardes korpuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632595</id>
    <redirect title="Islāma revolūcijas sargu korpuss" />
    <revision>
      <id>4471931</id>
      <timestamp>2026-05-23T04:59:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</comment>
      <origin>4471931</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]]</text>
      <sha1>rgezn8jwon0t95rj5kj95srop79pogr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Islāma revolūcijas sargu korpuss</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632596</id>
    <revision>
      <id>4471933</id>
      <timestamp>2026-05-23T05:03:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma       = militārisms |valsts     = Irāna }}</comment>
      <origin>4471933</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93" sha1="ctt6wytitf3oi9ppg73acchm5jf665y" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Treisijs
|tēma       = militārisms
|valsts     = Irāna
}}</text>
      <sha1>ctt6wytitf3oi9ppg73acchm5jf665y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Militārisms Irānā</title>
    <ns>14</ns>
    <id>632597</id>
    <revision>
      <id>4471935</id>
      <timestamp>2026-05-23T05:04:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Irāna]] [[Kategorija:Militārisms pēc valsts|Irāna]]</comment>
      <origin>4471935</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68" sha1="i09xppibkvlfyedcpm1ozz6ay81tdt2" xml:space="preserve">[[Kategorija:Irāna]]
[[Kategorija:Militārisms pēc valsts|Irāna]]</text>
      <sha1>i09xppibkvlfyedcpm1ozz6ay81tdt2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kristians Rakovskis</title>
    <ns>1</ns>
    <id>632598</id>
    <revision>
      <id>4471950</id>
      <timestamp>2026-05-23T05:40:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Pirags |valsts     = Krievija |valsts2    = Bulgārija |tēma       = Politika }}</comment>
      <origin>4471950</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="114" sha1="ih8jb5woe81ly5ten878x2v0aty2xqg" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Pirags
|valsts     = Krievija
|valsts2    = Bulgārija
|tēma       = Politika
}}</text>
      <sha1>ih8jb5woe81ly5ten878x2v0aty2xqg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēriks Smits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632599</id>
    <revision>
      <id>4471957</id>
      <timestamp>2026-05-23T06:28:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name        = Ēriks Smits |image       = 2025-04-23 - FC St Pauli - Eric Smith.jpg |caption     = Ēriks Smits 2025. gadā |fullname    = Ēriks Andešs Smits |birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|8}} |birth_place = {{vieta|Zviedrija|Halmstade}} |height      = 190 |position    =  [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] |currentclub = {{flaga|GER}} [[FC St. Pauli]] |clubnumber  = 8 |youthyears1 = 2002—2014 |youthcl...</comment>
      <origin>4471957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4251" sha1="jc59ea45xy08bzkt265fc1eh4ybvgdt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
|name        = Ēriks Smits
|image       = 2025-04-23 - FC St Pauli - Eric Smith.jpg
|caption     = Ēriks Smits 2025. gadā
|fullname    = Ēriks Andešs Smits
|birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|8}}
|birth_place = {{vieta|Zviedrija|Halmstade}}
|height      = 190
|position    =  [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
|currentclub = {{flaga|GER}} [[FC St. Pauli]]
|clubnumber  = 8
|youthyears1 = 2002—2014
|youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[Halmstads BK]]
|years1 = 2014—2015
|clubs1 = {{flaga|SWE}} [[Halmstads BK]]
|caps1 = 36
|goals1 = 1
|years2 = 2016—2018
|clubs2 = {{flaga|SWE}} [[IFK Norrköping]]
|caps2 = 43
|goals2 = 0
|years3 = 2018—2021
|clubs3 = {{flaga|BEL}} [[K.A.A. Gent|Gent]]
|caps3 = 2
|goals3 = 0
|years4 = 2019
|clubs4 = {{īre}}{{flaga|NOR}} [[Tromsø IL|Tromsø]]
|caps4 = 11
|goals4 = 0
|years5 = 2020
|clubs5 = {{īre}}{{flaga|SWE}} [[IFK Norrköping]]
|caps5 = 27
|goals5 = 0
|years6 = 2021
|clubs6 = {{īre}}{{flaga|GER}} [[FC St. Pauli]]
|caps6 = 5
|goals6 = 0
|years7 = 2021—
|clubs7 = {{flaga|GER}} [[FC St. Pauli]]
|caps7 = 128
|goals7 = 6
|nationalyears1 = 2013—2014
|nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U17
|nationalcaps1 = 6
|nationalgoals1 = 0
|nationalyears2 = 2014—2015
|nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19
|nationalcaps2 = 8
|nationalgoals2 = 0
|pcupdate = 23.05.2026.
|ntupdate = 23.05.2026.
}}
'''Ēriks Andešs Smits''' ({{val|sv|Eric Anders Smith}}; dzimis {{dat|1997|1|8}} [[Halmstade|Halmstadē]]) ir [[zviedri|zviedru]] [[futbolists]]. Spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, var spēlēt arī kā [[Pussargs (futbols)|pussargs]]. Kopš 2021. gada pārstāv [[Vācija]]s klubu ''[[FC St. Pauli]]''.

== Karjera ==
Futbolista karjeru Ē. Smits sāka klubā ''[[Halmstads BK]]''. 2014. gada aprīlī debitēja ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' spēlē pret ''[[IF Elfsborg]]''. 2016. gada janvārī pārgāja uz ''[[IFK Norrköping]]''. Tajā aizvadīja divarpus sezonas un 2018. gada jūnijā parakstīja līgumu ar [[Beļģija]]s klubu ''[[KAA Gent]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kaagent.be/nl/nieuws/20-06-2018/welkom-eric-smith? |title=Welkom Eric Smith!|date={{dat|2018|6|20|N|bez}} |access-date={{dat|2026|5|23||bez}}|website=kaagent.be|language=nl}}&lt;/ref&gt; Šajā klubā nospēlēja tikai divas līgas un vienu kausa spēli, bet 2019. gadā tika izīrēts [[Norvēģija]]s klubam ''[[Tromsø IL|Tromsø]]''.

2020. gada sezonā atkal spēlēja ''IFK Norrköping'' rindās, pievienojoties uz īres līguma pamata. 2021. gada janvārī ''Gent'' viņu izīrēja [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] klubam ''[[FC St. Pauli]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcstpauli.com/news/fc-st-pauli-leiht-eric-smith-aus |title=FC St. Pauli leiht Eric Smith aus|date={{dat|2021|1|7|N|bez}} |access-date={{dat|2026|5|23||bez}}|website=fcstpauli.com|language=de}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Vācijas klubs iegādājās pilnas tiesības uz spēlētāju. 2023.—2024. gada sezonā ar ''FC St. Pauli'' uzvarēja 2. Bundeslīgā un iekļuva [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], kur nākamās divas sezonas bija komandas pamatsastāva spēlētājs.

Spēlējis Zviedrijas U-17 un U-19 izlasēs. Viņš tika iekļauts [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord|date={{dat|2026|5|12|N|bez}} |access-date={{dat|2026|5|23||bez}}|website=svenskfotboll.se|language=sv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;''FC St. Pauli''
* [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]] : 2023—24

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Smits, Ēriks}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hallandes lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Halmstads BK spēlētāji]]
[[Kategorija:IFK Norrköping spēlētāji]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:Tromsø IL spēlētāji]]
[[Kategorija:FC St. Pauli spēlētāji]]</text>
      <sha1>jc59ea45xy08bzkt265fc1eh4ybvgdt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eric Smith</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632600</id>
    <redirect title="Ēriks Smits" />
    <revision>
      <id>4471958</id>
      <timestamp>2026-05-23T06:30:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ēriks Smits]]</comment>
      <origin>4471958</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="fc68oohk2dzvfrh1mc3u1svih30uqa0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ēriks Smits]]</text>
      <sha1>fc68oohk2dzvfrh1mc3u1svih30uqa0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gustavs Nilsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632601</id>
    <revision>
      <id>4471967</id>
      <timestamp>2026-05-23T06:53:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name        = Gustavs Nilsons |image       = Gustaf Nilsson USG 2023.jpg |caption     = Gustavs Nilsons 2023. gadā |fullname    = Hokans Gustavs Nilsons |birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1997|05|23}} |birth_place = {{vieta|Zviedrija|Falkenberja}} |height      = 197 |position    = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] |currentclub = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |clubnumber  = 19 |youthyears1 =  |youthclubs1 = {{flaga|SWE}} Falke...</comment>
      <origin>4471967</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5717" sha1="0nr7xyczgfi20oyqgyt6duv62de7qam" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
|name        = Gustavs Nilsons
|image       = Gustaf Nilsson USG 2023.jpg
|caption     = Gustavs Nilsons 2023. gadā
|fullname    = Hokans Gustavs Nilsons
|birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1997|05|23}}
|birth_place = {{vieta|Zviedrija|Falkenberja}}
|height      = 197
|position    = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
|currentclub = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
|clubnumber  = 19
|youthyears1 = 
|youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[Falkenbergs FF]]
|years1 = 2014—2016
|clubs1 = {{flaga|SWE}} [[Falkenbergs FF]]
|caps1 = 31
|goals1 = 8
|years2 = 2016—2018
|clubs2 = {{flaga|DEN}} [[Brøndby IF]]
|caps2 = 11
|goals2 = 1
|years3 = 2017—2018
|clubs3 = {{īre}}{{flaga|DEN}} [[Silkeborg IF]]
|caps3 = 26
|goals3 = 4
|years4 = 2018—2019
|clubs4 = {{flaga|DEN}} [[Vejle Boldklub|Vejle BK]]
|caps4 = 19
|goals4 = 2
|years5 = 2019—2020
|clubs5 = {{flaga|SWE}} [[BK Häcken]]
|caps5 = 19
|goals5 = 2
|years6 = 2020
|clubs6 = {{īre}}{{flaga|SWE}} [[Falkenbergs FF]]
|caps6 = 6
|goals6 = 0
|years7 = 2021—2022
|clubs7 = {{flaga|GER}} [[SV Wehen Wiesbaden|Wehen Wiesbaden]]
|caps7 = 45
|goals7 = 18
|years8 = 2022—2024
|clubs8 = {{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]
|caps8 = 65
|goals8 = 21
|years9 = 2024—
|clubs9 = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
|caps9 = 36
|goals9 = 9
|nationalyears1 = 2014—2016
|nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19
|nationalcaps1 = 10
|nationalgoals1 = 5
|nationalyears2 = 2015—2018
|nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U21
|nationalcaps2 = 6
|nationalgoals2 = 0
|nationalyears3 = 2018—
|nationalteam3 = {{fb|SWE}}
|nationalcaps3 = 8
|nationalgoals3 = 3
|pcupdate = 16.05.2026.
|ntupdate = 16.05.2026.
}}
'''Hokans Gustavs Nilsons''' ({{val|sv|Håkan Gustaf Nilsson}}; dzimis {{dat|1997|05|23}} [[Falkenberja|Falkenberjā]]) ir [[zviedri|zviedru]] [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Zviedrijas futbola izlase]]s spēlētājs. Kopš 2024. gada pārstāv [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] klubu ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''.

== Karjera ==
Būdams ''[[Falkenbergs FF]]'' otrā visu laiku rezultatīvākā spēlētāja Hokana Nilsona dēls, sekoja sava tēva pēdās un sāka karjeru šajā klubā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hn.se/sport/nasblod-och-nostalgi.8f1212be-5370-45f5-9794-27bbbb917e19|title=Näsblod och nostalgi|date=8 January 2016 |website=hn.se|language=sv|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā jūlijā debitēja pieaugušo komandā ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' līgas spēlē pret ''[[Mjällby AIF]]''. Nākamajā spēlē pret ''[[AIK Fotboll|AIK]]'' viņš guva savus pirmos vārtus.

2016. gada vasarā pārgāja uz [[Dānija]]s klubu ''[[Brøndby IF]]''. 2017.—2018. gada sezonā viņš tika izīrēts citam Dānijas klubam ''[[Silkeborg IF]]''. Arī nākamajā  sezonā spēlēja [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]], pārstāvot ''[[Vejle Boldklub|Vejle BK]]''. 2019. gadā atgriezās Zviedrijā un pievienojās ''[[BK Häcken]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fotbolltransfers.com/nyheter/officiellt-gustaf-nilsson-klar-for-bk-hacken/112367|title=Officiellt: Gustaf Nilsson klar för BK Häcken|date=13 August 2019 |website=fotbolltransfers.com|language=sv|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gada sezonas otrajā pusē ''Häcken'' viņu izīrēja ''Falkenbergs FF''. Karjeras turpinājumā Nilsons parstāvēja Vācijas 3. līgas klubu ''[[SV Wehen Wiesbaden|Wehen Wiesbaden]]''.

2022. gada 28. jūlijā viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] klubu ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]''. Tajā aizvadīja divas sezonas un 2024. gada 12. jūlijā pārgāja uz citu Beļģijas klubu ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clubbrugge.be/en/news/club-brugge-brings-in-attacking-reinforcement-with-gustaf-nilsson|title=Club Brugge sign Gustaf Nilsson on four-year deal|date=12 July 2024 |website=clubbrugge.be|language=en|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā kļuva par Beļģijas čempionu.

[[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2018|1|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Jau savā otrajā spēlē izlasē pēc četrām dienām pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]] guva pirmos vārtus. Viņš tika iekļauts Zviedrijas izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord|date={{dat|2026|5|12|N|bez}} |access-date={{dat|2026|5|23||bez}}|website=svenskfotboll.se|language=sv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;''SV Wehen Wiesbaden''
* Hesenes kauss: 2020—21

;''Royale Union Saint-Gilloise''
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2023—24

;''Club Brugge''
* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2025—26
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2024—25

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Nilsons, Gustavs}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hallandes lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Brøndby IF spēlētāji]]
[[Kategorija:Silkeborg IF spēlētāji]]
[[Kategorija:Vejle Boldklub spēlētāji]]
[[Kategorija:BK Häcken spēlētāji]]
[[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]</text>
      <sha1>0nr7xyczgfi20oyqgyt6duv62de7qam</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471973</id>
      <parentid>4471967</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:57:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4471973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5717" sha1="ppytvo608qm3o0sfftwp5tsp8aveobo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
|name        = Gustavs Nilsons
|image       = Gustaf Nilsson USG 2023.jpg
|caption     = Gustavs Nilsons 2023. gadā
|fullname    = Hokans Gustavs Nilsons
|birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1997|05|23}}
|birth_place = {{vieta|Zviedrija|Falkenberja}}
|height      = 197
|position    = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
|currentclub = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
|clubnumber  = 19
|youthyears1 = 
|youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[Falkenbergs FF]]
|years1 = 2014—2016
|clubs1 = {{flaga|SWE}} [[Falkenbergs FF]]
|caps1 = 31
|goals1 = 8
|years2 = 2016—2018
|clubs2 = {{flaga|DEN}} [[Brøndby IF]]
|caps2 = 11
|goals2 = 1
|years3 = 2017—2018
|clubs3 = {{īre}}{{flaga|DEN}} [[Silkeborg IF]]
|caps3 = 26
|goals3 = 4
|years4 = 2018—2019
|clubs4 = {{flaga|DEN}} [[Vejle Boldklub|Vejle BK]]
|caps4 = 19
|goals4 = 2
|years5 = 2019—2020
|clubs5 = {{flaga|SWE}} [[BK Häcken]]
|caps5 = 19
|goals5 = 2
|years6 = 2020
|clubs6 = {{īre}}{{flaga|SWE}} [[Falkenbergs FF]]
|caps6 = 6
|goals6 = 0
|years7 = 2021—2022
|clubs7 = {{flaga|GER}} [[SV Wehen Wiesbaden|Wehen Wiesbaden]]
|caps7 = 45
|goals7 = 18
|years8 = 2022—2024
|clubs8 = {{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]
|caps8 = 65
|goals8 = 21
|years9 = 2024—
|clubs9 = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
|caps9 = 36
|goals9 = 9
|nationalyears1 = 2014—2016
|nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19
|nationalcaps1 = 10
|nationalgoals1 = 5
|nationalyears2 = 2015—2018
|nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U21
|nationalcaps2 = 6
|nationalgoals2 = 0
|nationalyears3 = 2018—
|nationalteam3 = {{fb|SWE}}
|nationalcaps3 = 8
|nationalgoals3 = 3
|pcupdate = 23.05.2026.
|ntupdate = 23.05.2026.
}}
'''Hokans Gustavs Nilsons''' ({{val|sv|Håkan Gustaf Nilsson}}; dzimis {{dat|1997|05|23}} [[Falkenberja|Falkenberjā]]) ir [[zviedri|zviedru]] [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Zviedrijas futbola izlase]]s spēlētājs. Kopš 2024. gada pārstāv [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] klubu ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''.

== Karjera ==
Būdams ''[[Falkenbergs FF]]'' otrā visu laiku rezultatīvākā spēlētāja Hokana Nilsona dēls, sekoja sava tēva pēdās un sāka karjeru šajā klubā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hn.se/sport/nasblod-och-nostalgi.8f1212be-5370-45f5-9794-27bbbb917e19|title=Näsblod och nostalgi|date=8 January 2016 |website=hn.se|language=sv|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā jūlijā debitēja pieaugušo komandā ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' līgas spēlē pret ''[[Mjällby AIF]]''. Nākamajā spēlē pret ''[[AIK Fotboll|AIK]]'' viņš guva savus pirmos vārtus.

2016. gada vasarā pārgāja uz [[Dānija]]s klubu ''[[Brøndby IF]]''. 2017.—2018. gada sezonā viņš tika izīrēts citam Dānijas klubam ''[[Silkeborg IF]]''. Arī nākamajā  sezonā spēlēja [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]], pārstāvot ''[[Vejle Boldklub|Vejle BK]]''. 2019. gadā atgriezās Zviedrijā un pievienojās ''[[BK Häcken]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fotbolltransfers.com/nyheter/officiellt-gustaf-nilsson-klar-for-bk-hacken/112367|title=Officiellt: Gustaf Nilsson klar för BK Häcken|date=13 August 2019 |website=fotbolltransfers.com|language=sv|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gada sezonas otrajā pusē ''Häcken'' viņu izīrēja ''Falkenbergs FF''. Karjeras turpinājumā Nilsons parstāvēja Vācijas 3. līgas klubu ''[[SV Wehen Wiesbaden|Wehen Wiesbaden]]''.

2022. gada 28. jūlijā viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] klubu ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]''. Tajā aizvadīja divas sezonas un 2024. gada 12. jūlijā pārgāja uz citu Beļģijas klubu ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clubbrugge.be/en/news/club-brugge-brings-in-attacking-reinforcement-with-gustaf-nilsson|title=Club Brugge sign Gustaf Nilsson on four-year deal|date=12 July 2024 |website=clubbrugge.be|language=en|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā kļuva par Beļģijas čempionu.

[[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2018|1|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Jau savā otrajā spēlē izlasē pēc četrām dienām pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]] guva pirmos vārtus. Viņš tika iekļauts Zviedrijas izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord|date={{dat|2026|5|12|N|bez}} |access-date={{dat|2026|5|23||bez}}|website=svenskfotboll.se|language=sv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;''SV Wehen Wiesbaden''
* Hesenes kauss: 2020—21

;''Royale Union Saint-Gilloise''
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2023—24

;''Club Brugge''
* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2025—26
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2024—25

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Nilsons, Gustavs}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hallandes lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Brøndby IF spēlētāji]]
[[Kategorija:Silkeborg IF spēlētāji]]
[[Kategorija:Vejle Boldklub spēlētāji]]
[[Kategorija:BK Häcken spēlētāji]]
[[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]</text>
      <sha1>ppytvo608qm3o0sfftwp5tsp8aveobo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gustafs Nilsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632602</id>
    <redirect title="Gustavs Nilsons" />
    <revision>
      <id>4471968</id>
      <timestamp>2026-05-23T06:54:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Gustavs Nilsons]]</comment>
      <origin>4471968</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="cc1jpkd2fwd3k02zwpk0grhexae568u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Gustavs Nilsons]]</text>
      <sha1>cc1jpkd2fwd3k02zwpk0grhexae568u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gustaf Nilsson</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632603</id>
    <redirect title="Gustavs Nilsons" />
    <revision>
      <id>4471969</id>
      <timestamp>2026-05-23T06:55:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Gustavs Nilsons]]</comment>
      <origin>4471969</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="cc1jpkd2fwd3k02zwpk0grhexae568u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Gustavs Nilsons]]</text>
      <sha1>cc1jpkd2fwd3k02zwpk0grhexae568u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Sļivkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632604</id>
    <revision>
      <id>4471970</id>
      <timestamp>2026-05-23T06:56:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4471970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1904" sha1="32y66jktxcntlzebbj9yyeaxtwvhfye" xml:space="preserve">[[attēls:Gênes, conférence, les délégués russes (de g. à d., assis) Litvinoff, Yorovski (i.e. Vorovski), Joffe, Vachovsky, Novicky (et, debout) Slivkin (i.e. Rudzutak), Central News - (photographie de presse) -... - btv1b53077084w.jpg|thumb||Krievijas SFPR delegācijaː [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Ādolfs Jofe]], Vahovskis, Novickis, Alberts Sļivkins (stāv).]]
'''Alberts Sļivkins''' ({{val|ru|Альберт Моисеевич Сливкин}}; dzimis 1886. gada 6. decembrī, [[Daugavpils|Daugavpilī]], nošauts 1938. gada 15. martā poliɡonā pie [[Maskava]]s), bija ebreju izcelsmes padomju kino funkcionārs. 

[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. ɡadā bija [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] pārtikas komisārs, pēc tam [[Krievijas SFPR]] un [[Kominterne]]s diplomātiskais kurjers (1919–1922). 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 
No 1922. līdz 1924. gadam viņš strādāja par Sevzapkino direktora vietnieku administratīvajā, saimnieciskajā un finansiālajā darbā, pēc tam PSRS tirdzniecības misijas Francijā ekonomikas departamenta un transporta departamenta vadītājs (1925–1926). Pēc atgriešanās PSRS bija Sovkino Ļeņingradas filiāles vadītājs, direktora vietnieks un ražošanas vadītājs, vēlāk kinostudijas &quot;[[Mosfiļm]]&quot; direktora vietnieks.

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 3. augustā viņu arestēja un 1938. gada 15. martā notiesāja par provokatīvajām darbībām un nošāva tajā pašā dienā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Sļivkins, Alberts}}
[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>32y66jktxcntlzebbj9yyeaxtwvhfye</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471972</id>
      <parentid>4471970</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T06:57:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4471972</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1937" sha1="6a1f7y9uczao2kzkwmj3yf4nnro1yjp" xml:space="preserve">[[attēls:Gênes, conférence, les délégués russes (de g. à d., assis) Litvinoff, Yorovski (i.e. Vorovski), Joffe, Vachovsky, Novicky (et, debout) Slivkin (i.e. Rudzutak), Central News - (photographie de presse) -... - btv1b53077084w.jpg|thumb||Krievijas SFPR delegācija [[Dženovas konference]]s laikāː [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Ādolfs Jofe]], Vahovskis, Novickis, Alberts Sļivkins (stāv).]]
'''Alberts Sļivkins''' ({{val|ru|Альберт Моисеевич Сливкин}}; dzimis 1886. gada 6. decembrī, [[Daugavpils|Daugavpilī]], nošauts 1938. gada 15. martā poliɡonā pie [[Maskava]]s), bija ebreju izcelsmes padomju kino funkcionārs. 

[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. ɡadā bija [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] pārtikas komisārs, pēc tam [[Krievijas SFPR]] un [[Kominterne]]s diplomātiskais kurjers (1919–1922). 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 
No 1922. līdz 1924. gadam viņš strādāja par Sevzapkino direktora vietnieku administratīvajā, saimnieciskajā un finansiālajā darbā, pēc tam PSRS tirdzniecības misijas Francijā ekonomikas departamenta un transporta departamenta vadītājs (1925–1926). Pēc atgriešanās PSRS bija Sovkino Ļeņingradas filiāles vadītājs, direktora vietnieks un ražošanas vadītājs, vēlāk kinostudijas &quot;[[Mosfiļm]]&quot; direktora vietnieks.

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 3. augustā viņu arestēja un 1938. gada 15. martā notiesāja par provokatīvajām darbībām un nošāva tajā pašā dienā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Sļivkins, Alberts}}
[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>6a1f7y9uczao2kzkwmj3yf4nnro1yjp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471974</id>
      <parentid>4471972</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:02:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4471974</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2005" sha1="pyewb6tb9qe609wjyo2onlrwiln784s" xml:space="preserve">[[attēls:Gênes, conférence, les délégués russes (de g. à d., assis) Litvinoff, Yorovski (i.e. Vorovski), Joffe, Vachovsky, Novicky (et, debout) Slivkin (i.e. Rudzutak), Central News - (photographie de presse) -... - btv1b53077084w.jpg|thumb||Krievijas SFPR delegācija [[Dženovas konference]]s laikāː [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Ādolfs Jofe]], Vahovskis, Novickis, Alberts Sļivkins (stāv).]]
'''Alberts Sļivkins''' ({{val|ru|Альберт Моисеевич Сливкин}}; dzimis 1886. gada 6. decembrī, [[Daugavpils|Daugavpilī]], nošauts 1938. gada 15. martā poliɡonā pie [[Maskava]]s), bija ebreju izcelsmes padomju kino funkcionārs. 

[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. ɡadā bija [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] pārtikas komisārs, pēc tam [[Krievijas SFPR]] un [[Kominterne]]s diplomātiskais kurjers (1919–1922). 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 
No 1922. līdz 1924. gadam viņš strādāja par Sevzapkino direktora vietnieku administratīvajā, saimnieciskajā un finansiālajā darbā, pēc tam PSRS tirdzniecības misijas Francijā ekonomikas departamenta un transporta departamenta vadītājs (1925–1926). Pēc atgriešanās PSRS bija Sovkino Ļeņingradas filiāles vadītājs, direktora vietnieks un ražošanas vadītājs, vēlāk kinostudijas &quot;[[Mosfiļm]]&quot; direktora vietnieks.

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 3. augustā viņu arestēja un 1938. gada 15. martā notiesāja par provokatīvajām darbībām un nošāva tajā pašā dienā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Sļivkins, Alberts}}
[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>pyewb6tb9qe609wjyo2onlrwiln784s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471975</id>
      <parentid>4471974</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:03:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4471975</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2009" sha1="q90vjotuu13srzfqdr059dlma8cocmz" xml:space="preserve">[[attēls:Gênes, conférence, les délégués russes (de g. à d., assis) Litvinoff, Yorovski (i.e. Vorovski), Joffe, Vachovsky, Novicky (et, debout) Slivkin (i.e. Rudzutak), Central News - (photographie de presse) -... - btv1b53077084w.jpg|thumb||Krievijas SFPR delegācija [[Dženovas konference]]s laikāː [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Ādolfs Jofe]], Vahovskis, Novickis, Alberts Sļivkins (stāv).]]
'''Alberts Sļivkins''' ({{val|ru|Альберт Моисеевич Сливкин}}; dzimis 1886. gada 6. decembrī, [[Daugavpils|Daugavpilī]], nošauts 1938. gada 15. martā poliɡonā pie [[Maskava]]s), bija ebreju izcelsmes padomju kino funkcionārs. 

[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. ɡadā bija [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] pārtikas komisārs, pēc tam [[Krievijas SFPR]] un [[Kominterne]]s diplomātiskais kurjers (1919–1922). 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 
No 1922. līdz 1924. gadam viņš strādāja par Sevzapkino direktora vietnieku administratīvajā, saimnieciskajā un finansiālajā darbā, pēc tam PSRS tirdzniecības misijas Francijā ekonomikas departamenta un transporta departamenta vadītājs (1925–1926). Pēc atgriešanās PSRS bija Sovkino [[Ļeņingrada]]s filiāles vadītājs, direktora vietnieks un ražošanas vadītājs, vēlāk kinostudijas &quot;[[Mosfiļm]]&quot; direktora vietnieks.

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 3. augustā viņu arestēja un 1938. gada 15. martā notiesāja par provokatīvajām darbībām un nošāva tajā pašā dienā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Sļivkins, Alberts}}
[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>q90vjotuu13srzfqdr059dlma8cocmz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632605</id>
    <revision>
      <id>4471976</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:10:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums              = 1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma                   =  |attēls                 =  |att_izm                =  |paraksts               =  |fināls                 = {{dat|1992|5|9|N}} |pusfināls              =  |pirmais pusfināls      =  |otrais pusfināls       =  |vadītājs (i)           = [[Lidija Kapulikijo]]&lt;br /&gt;[[Horalds Troutigers]] |koordinators           =  |režisors               =  |pārraidītājs...</comment>
      <origin>4471976</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14866" sha1="brdaumuth62x4a45dfxijgofjt31fc0" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = 
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|1992|5|9|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Lidija Kapulikijo]]&lt;br /&gt;[[Horalds Troutigers]]
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = 
|vieta                  = {{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] ''[[Malmö Isstadion]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Īrija}} &lt;br /&gt; [[Linda Mārtina]] - &lt;br/&gt; ''[[Why Me?]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 23
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Nīderlande}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 1992 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #ffc20e
 |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1992. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1991]]
|nākamais               = [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993 ►]]
}}
'''1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1992}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1992}}) bija 37. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Malme|Malmē]]. Tiesības rīkot konkursu Zviedrija ieguva pēc [[Karola Hegkvista|Karolas Hegkvistas]] uzvaras {{escy|1991}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Fångad av en stormvind]]''. Šī bija trešā reize, kad konkurss notika Zviedrija (iepriekš {{escy|1975}}. un {{escy|1985}}. gadā).

Konkursā piedalījās 23 valstis. Pēc viena gada pārtraukuma konkursā atgriezās [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]].

Konkursā uzvarēja [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]]s pārstāve [[Linda Mārtina]] ar dziesmu ''[[Why Me?]]''. Šī bija ceturtā Īrijas uzvaras konkursā (iepriekš {{escy|1970}}., {{escy|1980}}. un {{escy|1987}}. gadā). Īrijas uzvarētājdziesmas autors bija [[Džonijs Logans]]. Ar šo uzvaru viņš, faktiski, kļuva par uzvarētāju trešo reizi konkursā (iepriekš kā dziedātājs).

&lt;!-- == Dalībvalstis un rezultāti ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Valoda
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Dienvidslāvija}} 
| ''[[Bebi Dol]]''
| ''Brazil'' 
| &quot;Brazīlija&quot;
| [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]]
| 21.
| 1
|- 
| 02
| {{ESC|Islande}}
| [[Stefans Hilmarsons|Stefans]] un [[Eijolfurs Kristjānsons|Eijolfurs]]
| ''Nína''
| &quot;Sapnis par Ninu&quot;
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| 15.
| 26
|- 
| 03 
| {{ESC|Malta}} 
| [[Pauls Džiordimaina]] un [[Džordžina Abela|Džordžina]]
| ''Could It Be'' 
| &quot;Var tā būt&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 6.
| 106
|-
| 04 
| {{ESC|Grieķija}} 
| [[Sofija Vossou]]
| ''Anixi'' 
| &quot;Pavasaris&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 13. 
| 36
|-
| 05 
| {{ESC|Šveice}} 
| [[Sandra Simo]] 
| ''Canzone per te'' 
| &quot;Dziesma tev&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 5. 
| 118
|- 
| 06
| {{ESC|Austrija}}
| [[Tomass Forstners]]
| ''Venedig im Regen''
| &quot;Venēcija lietū&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| 22.
| 0
|- 
| 07
| {{ESC|Luksemburga}} 
| [[Sāra Breja]]
| ''Un baiser volé''
| &quot;Nozagtais skūps&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 13.
| 38
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 08 
| {{ESC|Zviedrija}} 
| [[Karola Hegkvista|Karola]]
| ''[[Fångad av en stormvind]]'' 
| &quot;Vētras vēja noķerts&quot;
| [[Zviedru valoda|Zviedru]]
| 1. 
| 146
|-
| 09 
| {{ESC|Francija}} 
| [[Amina Annabi|Amina]] 
| ''C'est le dernier qui a parlé qui a raison''
| &quot;Šis ir pēdējais brīdis, kad runāt, kas ir patiesība&quot; 
| Franču
| 2.
| 146
|-
| 10 
| {{ESC|Turcija}} 
| [[Kans Ugurluers]], [[Rejhana Karadža]] un [[Izela Celikoza]]
| ''İki Dakika'' 
| &quot;Divas minūtes&quot;
| [[Turku valoda|Turku]]
| 12. 
| 44
|- 
| 11 
| {{ESC|Īrija}}
| [[Kima Džeksone]]
| ''Could It Be That I'm In Love''
| &quot;Vai tā var būt, kas esmu iemīlējusies&quot; 
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 10.
| 47
|-
| 12
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Dulse Ponteša]]
| ''Lusitana paixão'' 
| &quot;Luzitānijas kaisle&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 8.
| 62
|- 
| 13 
| {{ESC|Dānija}} 
| [[Anderss Frandsens]]
| ''Lige Der Hvor Hjertet Slår''
| &quot;Tur, kur pukst sirds&quot; 
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| 19.
| 8
|-
| 14
| {{ESC|Norvēģija}} 
| ''[[Just 4 Fun]] ''
| ''Mrs. Thompson''
| &quot;Tompsones kundze&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 17. 
| 14
|-
| 15
| {{ESC|Izraēla}}
| ''[[Duo Datz]]''
| ''Kan &lt;small&gt;(כאן)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šeit&quot;
| [[Ivrīts]] 
| 3.
| 139
|-
| 16 
| {{ESC|Somija}} 
| [[Kaija Karkinena|Kaija]]
| ''Hullu yö'' 
| &quot;Traka nakts&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
| 20.
| 6
|- 
| 17 
| {{ESC|Vācija}} 
| ''[[Atlantis 2000]]''
| ''Dieser Traum darf niemals sterben''
| &quot;Sapnis nekad nedrīkst nomirt&quot;
| Vācu
| 18. 
| 10
|- 
| 18
| {{ESC|Beļģija}}
| ''[[Clouseau]]''
| ''Geef het op'' 
| &quot;Padodies&quot;
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| 16.
| 23
|-
| 19
| {{ESC|Spānija}} 
| [[Serhio Dalma]]
| ''Bailar pegados'' 
| &quot;Dejot tuvu&quot; 
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 4. 
| 119
|-
| 20 
| {{ESC|Lielbritānija}} 
| [[Samanta Janus]]
| ''A Message to Your Heart'' 
| &quot;Vēstule tavai sirdij&quot; 
| Angļu
| 10. 
| 47
|- 
| 21 
| {{ESC|Kipra}} 
| [[Elena Patroklu]]
| ''S.O.S.'' 
| —
| Grieķu
| 9. 
| 60
|-
| 22
| {{ESC|Itālija}} 
| [[Peppino di Kapri]] 
| ''Comme è ddoce 'o mare'' 
| &quot;Cik salda ir jūra&quot; 
| [[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
| 7. 
| 89
|}

== Balsojums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref name=&quot;results&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rome 1991 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/rome-1991/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=18 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210418055833/https://eurovision.tv/event/rome-1991/final/results |archive-date=18 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;scoreboard&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1991 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=307#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=24 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043405/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=307#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
|-
! rowspan=&quot;22&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dienvidslāvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 26 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 106 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 6 || 4 || 10 || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || 7 ||  || 6 ||  ||  || 10 || 4 || 6 || 7 ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 4 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 4 || 1 ||  || 1 || 5 ||  || 10 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 118 || 5 || 5 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 || '''12''' || 8 || 4 || 2 || 2 || 6 || 5 || 3 || 8 || 5 || 6 || '''12''' ||  || 8 || 8 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 0 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 ||  || 4 ||  ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  || 3 ||  || 2 || 4 ||  ||  ||  || 3 || 2 ||  || 3 || 2 ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 146 || 6 || '''12''' ||  ||  || 10 || 10 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 || 3 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || 6 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 146 || 10 || 7 || 3 || 8 || 7 || '''12''' ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 || 5 ||  || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 7 || 8 || 6 || 7 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 ||  || 7 ||  ||  ||  || 2 || 5 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 || 3 ||  || 4 ||  || 3 || 1 || 8 ||  ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 ||  || 1 || 2 || 2 || 5 ||  || 4 ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 ||  || 8 ||  || 4 || 1 ||  || 2 || 7 || 10 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 2 ||  || 7 ||  ||  || 10 ||  || 4 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 139 || '''12''' || 10 || 8 || 5 || 8 ||  || 5 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 8 || '''12''' || 10 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  || 1 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || 2 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 119 || 8 || 2 || 6 || 10 || '''12''' || 7 || 6 || 4 || 6 || 8 || 6 || 8 ||  || 4 || 2 || 4 || 7 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || 10 || 3 || 5 || 6 || 3 ||  || 1 ||  ||  || 1 || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 60 || 2 || 3 || '''12''' || '''12''' ||  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  || 5 || 3 ||  ||  || 6 ||  || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 89 || 7 ||  || 2 || 6 || 2 ||  ||  ||  || 8 || 10 || 10 || '''12''' ||  || 10 || 3 || '''12''' ||  ||  || 7 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|}

=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Francija}}
| Austrija, Itālija, Izraēla, Norvēģija
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| Apvienotā Karaliste, Dānija, Islande, Vācija
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Izraēla}}
| Dienvidslāvija, Spānija, Turcija
|-
| {{ESC|Kipra}}
| Francija, Grieķija, Malta
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| {{ESC|Itālija}}
| Portugāle, Somija
|-
| {{ESC|Malta}}
| Īrija, Zviedrija
|-
| {{ESC|Spānija}}
| Kipra, Šveice
|-
| {{ESC|Šveice}}
| Beļģija, Luksemburga
|} --&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:1992. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>brdaumuth62x4a45dfxijgofjt31fc0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4471977</id>
      <parentid>4471976</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:10:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4471977</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14876" sha1="1piohnk417d4i37v7mrgsy669nh3bh2" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = 
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|1992|5|9|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Lidija Kapulikijo]]&lt;br /&gt;[[Horalds Troutigers]]
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = 
|vieta                  = {{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] ''[[Malmö Isstadion]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Īrija}} &lt;br /&gt; [[Linda Mārtina]] - &lt;br/&gt; ''[[Why Me?]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 23
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Nīderlande}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 1992 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #ffc20e
 |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1992. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1991]]
|nākamais               = [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993 ►]]
}}
'''1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1992}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1992}}) bija 37. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Malme|Malmē]]. Tiesības rīkot konkursu Zviedrija ieguva pēc [[Karola Hegkvista|Karolas Hegkvistas]] uzvaras {{escy|1991}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Fångad av en stormvind]]''. Šī bija trešā reize, kad konkurss notika Zviedrija (iepriekš {{escy|1975}}. un {{escy|1985}}. gadā).

Konkursā piedalījās 23 valstis. Pēc viena gada pārtraukuma konkursā atgriezās [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]].

Konkursā uzvarēja [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]]s pārstāve [[Linda Mārtina]] ar dziesmu ''[[Why Me?]]''. Šī bija ceturtā Īrijas uzvaras konkursā (iepriekš {{escy|1970}}., {{escy|1980}}. un {{escy|1987}}. gadā). Īrijas uzvarētājdziesmas autors bija [[Džonijs Logans]]. Ar šo uzvaru viņš, faktiski, kļuva par uzvarētāju trešo reizi konkursā (iepriekš kā dziedātājs).

&lt;!-- == Dalībvalstis un rezultāti ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Valoda
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Dienvidslāvija}} 
| ''[[Bebi Dol]]''
| ''Brazil'' 
| &quot;Brazīlija&quot;
| [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]]
| 21.
| 1
|- 
| 02
| {{ESC|Islande}}
| [[Stefans Hilmarsons|Stefans]] un [[Eijolfurs Kristjānsons|Eijolfurs]]
| ''Nína''
| &quot;Sapnis par Ninu&quot;
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| 15.
| 26
|- 
| 03 
| {{ESC|Malta}} 
| [[Pauls Džiordimaina]] un [[Džordžina Abela|Džordžina]]
| ''Could It Be'' 
| &quot;Var tā būt&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 6.
| 106
|-
| 04 
| {{ESC|Grieķija}} 
| [[Sofija Vossou]]
| ''Anixi'' 
| &quot;Pavasaris&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 13. 
| 36
|-
| 05 
| {{ESC|Šveice}} 
| [[Sandra Simo]] 
| ''Canzone per te'' 
| &quot;Dziesma tev&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 5. 
| 118
|- 
| 06
| {{ESC|Austrija}}
| [[Tomass Forstners]]
| ''Venedig im Regen''
| &quot;Venēcija lietū&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| 22.
| 0
|- 
| 07
| {{ESC|Luksemburga}} 
| [[Sāra Breja]]
| ''Un baiser volé''
| &quot;Nozagtais skūps&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 13.
| 38
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 08 
| {{ESC|Zviedrija}} 
| [[Karola Hegkvista|Karola]]
| ''[[Fångad av en stormvind]]'' 
| &quot;Vētras vēja noķerts&quot;
| [[Zviedru valoda|Zviedru]]
| 1. 
| 146
|-
| 09 
| {{ESC|Francija}} 
| [[Amina Annabi|Amina]] 
| ''C'est le dernier qui a parlé qui a raison''
| &quot;Šis ir pēdējais brīdis, kad runāt, kas ir patiesība&quot; 
| Franču
| 2.
| 146
|-
| 10 
| {{ESC|Turcija}} 
| [[Kans Ugurluers]], [[Rejhana Karadža]] un [[Izela Celikoza]]
| ''İki Dakika'' 
| &quot;Divas minūtes&quot;
| [[Turku valoda|Turku]]
| 12. 
| 44
|- 
| 11 
| {{ESC|Īrija}}
| [[Kima Džeksone]]
| ''Could It Be That I'm In Love''
| &quot;Vai tā var būt, kas esmu iemīlējusies&quot; 
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 10.
| 47
|-
| 12
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Dulse Ponteša]]
| ''Lusitana paixão'' 
| &quot;Luzitānijas kaisle&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 8.
| 62
|- 
| 13 
| {{ESC|Dānija}} 
| [[Anderss Frandsens]]
| ''Lige Der Hvor Hjertet Slår''
| &quot;Tur, kur pukst sirds&quot; 
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| 19.
| 8
|-
| 14
| {{ESC|Norvēģija}} 
| ''[[Just 4 Fun]] ''
| ''Mrs. Thompson''
| &quot;Tompsones kundze&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 17. 
| 14
|-
| 15
| {{ESC|Izraēla}}
| ''[[Duo Datz]]''
| ''Kan &lt;small&gt;(כאן)&lt;/small&gt;''
| &quot;Šeit&quot;
| [[Ivrīts]] 
| 3.
| 139
|-
| 16 
| {{ESC|Somija}} 
| [[Kaija Karkinena|Kaija]]
| ''Hullu yö'' 
| &quot;Traka nakts&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
| 20.
| 6
|- 
| 17 
| {{ESC|Vācija}} 
| ''[[Atlantis 2000]]''
| ''Dieser Traum darf niemals sterben''
| &quot;Sapnis nekad nedrīkst nomirt&quot;
| Vācu
| 18. 
| 10
|- 
| 18
| {{ESC|Beļģija}}
| ''[[Clouseau]]''
| ''Geef het op'' 
| &quot;Padodies&quot;
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| 16.
| 23
|-
| 19
| {{ESC|Spānija}} 
| [[Serhio Dalma]]
| ''Bailar pegados'' 
| &quot;Dejot tuvu&quot; 
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 4. 
| 119
|-
| 20 
| {{ESC|Lielbritānija}} 
| [[Samanta Janus]]
| ''A Message to Your Heart'' 
| &quot;Vēstule tavai sirdij&quot; 
| Angļu
| 10. 
| 47
|- 
| 21 
| {{ESC|Kipra}} 
| [[Elena Patroklu]]
| ''S.O.S.'' 
| —
| Grieķu
| 9. 
| 60
|-
| 22
| {{ESC|Itālija}} 
| [[Peppino di Kapri]] 
| ''Comme è ddoce 'o mare'' 
| &quot;Cik salda ir jūra&quot; 
| [[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
| 7. 
| 89
|}

== Balsojums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref name=&quot;results&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rome 1991 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/rome-1991/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=18 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210418055833/https://eurovision.tv/event/rome-1991/final/results |archive-date=18 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;scoreboard&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1991 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=307#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=24 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043405/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=307#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
|-
! rowspan=&quot;22&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dienvidslāvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 26 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 106 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 6 || 4 || 10 || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || 7 ||  || 6 ||  ||  || 10 || 4 || 6 || 7 ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 4 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 4 || 1 ||  || 1 || 5 ||  || 10 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 118 || 5 || 5 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 || '''12''' || 8 || 4 || 2 || 2 || 6 || 5 || 3 || 8 || 5 || 6 || '''12''' ||  || 8 || 8 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 0 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 ||  || 4 ||  ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  || 3 ||  || 2 || 4 ||  ||  ||  || 3 || 2 ||  || 3 || 2 ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 146 || 6 || '''12''' ||  ||  || 10 || 10 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 || 3 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || 6 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 146 || 10 || 7 || 3 || 8 || 7 || '''12''' ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 || 5 ||  || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 7 || 8 || 6 || 7 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 ||  || 7 ||  ||  ||  || 2 || 5 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 || 3 ||  || 4 ||  || 3 || 1 || 8 ||  ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 ||  || 1 || 2 || 2 || 5 ||  || 4 ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 ||  || 8 ||  || 4 || 1 ||  || 2 || 7 || 10 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 2 ||  || 7 ||  ||  || 10 ||  || 4 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 139 || '''12''' || 10 || 8 || 5 || 8 ||  || 5 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 8 || '''12''' || 10 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  || 1 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 1 ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || 2 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 119 || 8 || 2 || 6 || 10 || '''12''' || 7 || 6 || 4 || 6 || 8 || 6 || 8 ||  || 4 || 2 || 4 || 7 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || 10 || 3 || 5 || 6 || 3 ||  || 1 ||  ||  || 1 || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 60 || 2 || 3 || '''12''' || '''12''' ||  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  || 5 || 3 ||  ||  || 6 ||  || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 89 || 7 ||  || 2 || 6 || 2 ||  ||  ||  || 8 || 10 || 10 || '''12''' ||  || 10 || 3 || '''12''' ||  ||  || 7 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|}

=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Francija}}
| Austrija, Itālija, Izraēla, Norvēģija
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| Apvienotā Karaliste, Dānija, Islande, Vācija
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Izraēla}}
| Dienvidslāvija, Spānija, Turcija
|-
| {{ESC|Kipra}}
| Francija, Grieķija, Malta
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 2
| {{ESC|Itālija}}
| Portugāle, Somija
|-
| {{ESC|Malta}}
| Īrija, Zviedrija
|-
| {{ESC|Spānija}}
| Kipra, Šveice
|-
| {{ESC|Šveice}}
| Beļģija, Luksemburga
|} --&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:1992. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>1piohnk417d4i37v7mrgsy669nh3bh2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eurovision Song Contest 1992</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632606</id>
    <redirect title="1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss" />
    <revision>
      <id>4471978</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:12:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</comment>
      <origin>4471978</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54" sha1="hiz8x1ixsxgxjlhdf4t7dgn1atd5f3y" xml:space="preserve">#REDIRECT [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</text>
      <sha1>hiz8x1ixsxgxjlhdf4t7dgn1atd5f3y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žemoji Panemune</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632607</id>
    <revision>
      <id>4471979</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:18:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žemoji Panemune | official_name = ''Žemoji Panemunė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Ž. Panemunė, gatvė.JPG | image_caption = Jasmīnu iela Žemoji Panemunē | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šaķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]...</comment>
      <origin>4471979</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3002" sha1="1gvk86hxapzbc9natcaws7hrx62ia7b" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Žemoji Panemune
| official_name = ''Žemoji Panemunė''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Ž. Panemunė, gatvė.JPG
| image_caption = Jasmīnu iela Žemoji Panemunē
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Šaķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Krūku seņūnija]]
| area_total_km2 = 2.86
| population_total = 58
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 02 | lats = 46 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 28 | longs = 05 | longEW = E
| elevation_m = 40
| website = 
}}
'''Žemoji Panemune''' ({{val|lt|Žemoji Panemunė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas [[Nemuna]]s upes kreisajā krastā, aptuveni 28 kilometrus uz austrumiem no [[Šaķi]]em Panemunes reģionālā parka teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/zemoji-panemune/|title=Žemoji Panemunė|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-23|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Apdzīvota vieta vēstures avotos minēta kopš 16. gadsimta; tur atradās ciems un muiža, kas, kā tiek uzskatīts, atrodas bijušās [[Vācu ordenis|teitoņu]] pils vietā. Pateicoties atrašanās vietai pie Nemunas, kas bija svarīgs tirdzniecības ceļš, Žemoji Panemune 18. un 19. gadsimtā attīstījās kā nozīmīga tirdzniecības vieta un plostnieku centrs. Pirmā baznīca tika uzcelta 1732. gadā, draudzes skola tika nodibināta 19. gadsimta sākumā. 1829. gadā Žemoji Panemune smagi cieta plūdos. Starpkaru periodā miests bija vietējās nozīmes tirdzniecības un kultūras punkts, kurā darbojās skola un vairāki veikali. Otrā pasaules kara laikā un pēckara gados miesta saimnieciskā aktivitāte ievērojami samazinājās.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Žemoji Panemunes Svētā Vincenta Pāvila baznīca: 1877. gadā neoromānikas stilā celta mūra baznīca, kas atrodas tuvu Nemunas krastam. Tā ir tipisks reģiona sakrālās arhitektūras paraugs ar saglabātu vēsturisku interjeru.
* Žemoji Panemunes pilskalns ar teitoņu pils paliekām, kur vēlāk uzcelta Žemoji Panemunes muiža.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Žemoji Panemunė}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.sakiai.lt/ Šaķu rajona pašvaldības vietne] (lietuviski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Šaķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>1gvk86hxapzbc9natcaws7hrx62ia7b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žemoji Panemunė</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632608</id>
    <redirect title="Žemoji Panemune" />
    <revision>
      <id>4471981</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:19:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Žemoji Panemune]]</comment>
      <origin>4471981</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="lih2xfrtue481ggrcvphho66x53d4em" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žemoji Panemune]]</text>
      <sha1>lih2xfrtue481ggrcvphho66x53d4em</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lejaspanemune</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632609</id>
    <redirect title="Žemoji Panemune" />
    <revision>
      <id>4471982</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:19:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Žemoji Panemune]]</comment>
      <origin>4471982</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="lih2xfrtue481ggrcvphho66x53d4em" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žemoji Panemune]]</text>
      <sha1>lih2xfrtue481ggrcvphho66x53d4em</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lejas Panemune</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632610</id>
    <redirect title="Žemoji Panemune" />
    <revision>
      <id>4471983</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:20:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Žemoji Panemune]]</comment>
      <origin>4471983</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="lih2xfrtue481ggrcvphho66x53d4em" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žemoji Panemune]]</text>
      <sha1>lih2xfrtue481ggrcvphho66x53d4em</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panemune (Paģēģi)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632611</id>
    <redirect title="Panemune (Paģēģu pašvaldība)" />
    <revision>
      <id>4471985</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:21:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Panemune (Paģēģi)]] uz [[Panemune (Paģēģu pašvaldība)]]: unificēšana</comment>
      <origin>4471985</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47" sha1="phlrnqzdtd624x2loxq0w4h3ufiy3b2" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Panemune (Paģēģu pašvaldība)]]</text>
      <sha1>phlrnqzdtd624x2loxq0w4h3ufiy3b2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panemune (Paģēģu pašvaldība)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632612</id>
    <redirect title="Panemune (pilsēta)" />
    <revision>
      <id>4471988</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:22:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Panemune (Paģēģu pašvaldība)]] uz [[Panemune (pilsēta)]]</comment>
      <origin>4471988</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="1hzrahawzr0rgintq9sunot2ndged6k" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Panemune (pilsēta)]]</text>
      <sha1>1hzrahawzr0rgintq9sunot2ndged6k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panemune (Roķišķu rajons)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632613</id>
    <redirect title="Panemune (miests)" />
    <revision>
      <id>4471991</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:23:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Panemune (Roķišķu rajons)]] uz [[Panemune (miests)]]: unificēšana</comment>
      <origin>4471991</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="lu7np2zbppjjuk1j55csnzmdu7kodjz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Panemune (miests)]]</text>
      <sha1>lu7np2zbppjjuk1j55csnzmdu7kodjz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kens Sema</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632614</id>
    <revision>
      <id>4472003</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:48:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name        = Kens Sema |image       = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 52 (Ken Sema).jpg |caption     = Kens Sema 2019. gadā |full_name   = Kennets Nlata Sema |birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1993|09|30}} |birth_place = {{vieta|Zviedrija|Noršēpinga}} |height      = 180 |position    = [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] |currentclub = {{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]] |clubnumber  = 12 |youthyears1 =...</comment>
      <origin>4472003</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5088" sha1="qz8pnm2g5j93ttlu0vh7sxq2m4vo7c6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
|name        = Kens Sema
|image       = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 52 (Ken Sema).jpg
|caption     = Kens Sema 2019. gadā
|full_name   = Kennets Nlata Sema
|birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1993|09|30}}
|birth_place = {{vieta|Zviedrija|Noršēpinga}}
|height      = 180
|position    = [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
|currentclub = {{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]]
|clubnumber  = 12
|youthyears1 = 1998—2005
|youthclubs1 = {{flaga|SWE}} IF Sylvia
|youthyears2 = 2005—2012
|youthclubs2 = {{flaga|SWE}} [[IFK Norrköping]]
|years1 = 2013
|clubs1 = {{flaga|SWE}} [[IFK Norrköping]]
|caps1 = 0
|goals1 = 0
|years2 = 2013
|clubs2 = {{īre}}{{flaga|SWE}} [[IF Sylvia]]
|caps2 = 22
|goals2 = 4
|years3 = 2014—2015
|clubs3 = {{flaga|SWE}} [[Ljungskile SK]]
|caps3 = 60
|goals3 = 11
|years4 = 2016—2018
|clubs4 = {{flaga|SWE}} [[Östersunds FK]]
|caps4 = 58
|goals4 = 8
|years5 = 2018—2025
|clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Watford F.C.|Watford]]
|caps5 = 159
|goals5 = 11
|years6 = 2019—2020
|clubs6 = {{īre}}{{flaga|ITA}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
|caps6 = 32
|goals6 = 2
|years7 = 2025—
|clubs7 = {{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]]
|caps7 = 39
|goals7 = 0
|nationalyears1 = 2016
|nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U23
|nationalcaps1 = 4
|nationalgoals1 = 1
|nationalyears2 = 2017—
|nationalteam2 = {{fb|SWE}}
|nationalcaps2 = 32
|nationalgoals2 = 5
|pcupdate = 23.05.2026.
|ntupdate = 23.05.2026.
}}
'''Kens Nlata Sema''' (''Ken Nlata Sema''; dzimis {{dat|1993|09|30}} [[Noršēpinga|Noršēpingā]]) ir [[Zviedrija]]s [[futbolists]]. Spēlē kreisās malas [[Pussargs (futbols)|pussarga]] vai [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] klubā ''[[Pafos FC|Pafos]]''.

Viņa vecāki ir no [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]], uz Zviedriju pārcēlās 1987. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ÖFK:s nyförvärv Ken Sema i stor intervju – hyllar föräldrarna: &quot;De flyttade till Sverige för att ge sina barn ett bra liv&quot; |url=https://www.op.se/2016-02-05/ofks-nyforvarv-ken-sema-i-stor-intervju-hyllar-foraldrarna-de-flyttade-till-sverige-for-att-ge-sina-barn-ett-bra-liv/ |website=op.se |date=5 February 2016|language=sv|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Ar futbolu sāka nodarboties klubā ''IF Sylvia''. 2005. gadā pievienojās ''[[IFK Norrköping]]'' jauniešu akadēmijai. Pieaugušo līmenī debitēja ''IF Sylvia'' rindās Zviedrijas trešajā pēc līmeņa līgā. Vēlāk divus gadus pārstāvēja ''[[Ljungskile SK]]''. 2016. gadā pievienojās ''[[Östersunds FK]]''. Šī kluba sastāvā 2017. gadā izcīnīja [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausu]].

2018. gada jūlijā parakstīja līgumu ar [[Anglija]]s klubu ''[[Watford F.C.|Watford]]'', kas tobrīd spēlēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]. 2019.—2020. gada sezonā viņš tika izīrēts [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''. 2025. gada janvārī pārgāja uz [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] klubu ''[[Pafos FC|Pafos]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ken Sema: From Watford FC to Pafos FC! |url=https://pafosfc.com.cy/ken-sema-from-watford-fc-to-pafos-fc/ |website=pafosfc.com.cy |date=31 January 2025|language=en|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā kļuva par Kipras čempionu.

Zviedrijas olimpiskās izlases sastāvā piedalījies {{oss|V=2016|L=L}}. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2017|1|11||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva arī pret Slovākiju — {{dat|2024|10|11||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē. {{dat|2025|6|10||bez}} draudzības spēlē pret [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]] guva trīs vārtus jeb ''hat-trick''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ken Sema's Hat-Trick Leads Sweden to Victory Over Algeria |url=https://swedenherald.com/article/ken-sema-scores-twice-as-sweden-leads-algeria-20-at-halftime |website=swedenherald.com |date=10 June 2025|language=en|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;''Östersund''
* [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2016—17

;''Pafos''
* [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]: 2024—25

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Sema, Kens}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Esterjētlandes lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Östersunds FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Pafos FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>qz8pnm2g5j93ttlu0vh7sxq2m4vo7c6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4472007</id>
      <parentid>4472003</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T07:53:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4472007</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5294" sha1="c16jj0myb8yj70f94h1i8q2p1dyu6ta" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
|name        = Kens Sema
|image       = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 52 (Ken Sema).jpg
|caption     = Kens Sema 2019. gadā
|full_name   = Kennets Nlata Sema
|birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1993|09|30}}
|birth_place = {{vieta|Zviedrija|Noršēpinga}}
|height      = 180
|position    = [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
|currentclub = {{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]]
|clubnumber  = 12
|youthyears1 = 1998—2005
|youthclubs1 = {{flaga|SWE}} IF Sylvia
|youthyears2 = 2005—2012
|youthclubs2 = {{flaga|SWE}} [[IFK Norrköping]]
|years1 = 2013
|clubs1 = {{flaga|SWE}} [[IFK Norrköping]]
|caps1 = 0
|goals1 = 0
|years2 = 2013
|clubs2 = {{īre}}{{flaga|SWE}} [[IF Sylvia]]
|caps2 = 22
|goals2 = 4
|years3 = 2014—2015
|clubs3 = {{flaga|SWE}} [[Ljungskile SK]]
|caps3 = 60
|goals3 = 11
|years4 = 2016—2018
|clubs4 = {{flaga|SWE}} [[Östersunds FK]]
|caps4 = 58
|goals4 = 8
|years5 = 2018—2025
|clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Watford F.C.|Watford]]
|caps5 = 159
|goals5 = 11
|years6 = 2019—2020
|clubs6 = {{īre}}{{flaga|ITA}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
|caps6 = 32
|goals6 = 2
|years7 = 2025—
|clubs7 = {{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]]
|caps7 = 39
|goals7 = 0
|nationalyears1 = 2016
|nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U23
|nationalcaps1 = 4
|nationalgoals1 = 1
|nationalyears2 = 2017—
|nationalteam2 = {{fb|SWE}}
|nationalcaps2 = 32
|nationalgoals2 = 5
|pcupdate = 23.05.2026.
|ntupdate = 23.05.2026.
}}
'''Kens Nlata Sema''' (''Ken Nlata Sema''; dzimis {{dat|1993|09|30}} [[Noršēpinga|Noršēpingā]]) ir [[Zviedrija]]s [[futbolists]]. Spēlē kreisās malas [[Pussargs (futbols)|pussarga]] vai [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] klubā ''[[Pafos FC|Pafos]]''.

Viņa vecāki ir no [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]], uz Zviedriju pārcēlās 1987. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ÖFK:s nyförvärv Ken Sema i stor intervju – hyllar föräldrarna: &quot;De flyttade till Sverige för att ge sina barn ett bra liv&quot; |url=https://www.op.se/2016-02-05/ofks-nyforvarv-ken-sema-i-stor-intervju-hyllar-foraldrarna-de-flyttade-till-sverige-for-att-ge-sina-barn-ett-bra-liv/ |website=op.se |date=5 February 2016|language=sv|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Ar futbolu sāka nodarboties klubā ''IF Sylvia''. 2005. gadā pievienojās ''[[IFK Norrköping]]'' jauniešu akadēmijai. Pieaugušo līmenī debitēja ''IF Sylvia'' rindās Zviedrijas trešajā pēc līmeņa līgā. Vēlāk divus gadus pārstāvēja ''[[Ljungskile SK]]''. 2016. gadā pievienojās ''[[Östersunds FK]]''. Šī kluba sastāvā 2017. gadā izcīnīja [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausu]].

2018. gada jūlijā parakstīja līgumu ar [[Anglija]]s klubu ''[[Watford F.C.|Watford]]'', kas tobrīd spēlēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]. 2019.—2020. gada sezonā viņš tika izīrēts [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''. 2025. gada janvārī pārgāja uz [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] klubu ''[[Pafos FC|Pafos]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ken Sema: From Watford FC to Pafos FC! |url=https://pafosfc.com.cy/ken-sema-from-watford-fc-to-pafos-fc/ |website=pafosfc.com.cy |date=31 January 2025|language=en|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā kļuva par Kipras čempionu.

Zviedrijas olimpiskās izlases sastāvā piedalījies {{oss|V=2016|L=L}}. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2017|1|11||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]]. Bija iekļauts komandas sastāvā [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]], bet laukumā neizgāja. Pirmos vārtus izlases labā guva arī pret Slovākiju — {{dat|2024|10|11||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē. {{dat|2025|6|10||bez}} draudzības spēlē pret [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]] guva trīs vārtus jeb ''hat-trick''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ken Sema's Hat-Trick Leads Sweden to Victory Over Algeria |url=https://swedenherald.com/article/ken-sema-scores-twice-as-sweden-leads-algeria-20-at-halftime |website=swedenherald.com |date=10 June 2025|language=en|access-date={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;''Östersund''
* [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2016—17

;''Pafos''
* [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]: 2024—25

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Sema, Kens}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Esterjētlandes lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Östersunds FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Pafos FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>c16jj0myb8yj70f94h1i8q2p1dyu6ta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ken Sema</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632615</id>
    <redirect title="Kens Sema" />
    <revision>
      <id>4472005</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:49:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kens Sema]]</comment>
      <origin>4472005</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="llit1kmyhxjk70in4p2v1sx3h5poxf3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kens Sema]]</text>
      <sha1>llit1kmyhxjk70in4p2v1sx3h5poxf3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sema</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632616</id>
    <redirect title="Kens Sema" />
    <revision>
      <id>4472006</id>
      <timestamp>2026-05-23T07:50:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kens Sema]]</comment>
      <origin>4472006</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="llit1kmyhxjk70in4p2v1sx3h5poxf3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kens Sema]]</text>
      <sha1>llit1kmyhxjk70in4p2v1sx3h5poxf3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Besforts Zeneli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632617</id>
    <revision>
      <id>4472012</id>
      <timestamp>2026-05-23T08:53:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Besforts Zeneli | image = Besfort Zeneli Union Saint-Gilloise 2026.jpg | caption = Besforts Zeneli 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|21}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Sētera}} | height = 178 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]] | clubnumber = 23 | youthyears1 = 2007—2021 | youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[IF Elfsborg]] | y...</comment>
      <origin>4472012</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3590" sha1="qcgwd1v2tj5d58wws0lsrt1g8vxn2of" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Besforts Zeneli
| image = Besfort Zeneli Union Saint-Gilloise 2026.jpg
| caption = Besforts Zeneli 2026. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|21}}
| birth_place = {{vieta|Zviedrija|Sētera}}
| height = 178
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]
| clubnumber = 23
| youthyears1 = 2007—2021
| youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[IF Elfsborg]]
| years1 = 2022—2025
| clubs1 = {{flaga|SWE}} [[IF Elfsborg]]
| caps1 = 68
| goals1 = 4
| years2 = 2026—
| clubs2 = {{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]
| caps2 = 14
| goals2 = 3
| nationalyears1 = 2023
| nationalteam1 = {{flaga|KVX}} Kosova U21
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2025—
| nationalteam2 = {{fb|SWE}}
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 0
|pcupdate = 23.05.2026.
|ntupdate = 23.05.2026.
}}
'''Besforts Zeneli''' ({{val|sq|Besfort Zeneli}}; dzimis {{dat|2002|11|21}}) ir [[Zviedrija]]s [[futbolists]]. Spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada janvāra spēlē [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] kluba ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]'' sastāvā.

Dzimis un uzaudzis Zviedrijā [[Kosova]]s [[albāņi|albāņu]] ģimenē. Viņa vecākais brālis [[Ārbers Zeneli]] spēlē [[Kosovas futbola izlase|Kosovas izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://reporteri.net/en/sport/Meet-Besfort--the-brother-of-Arber-Zeneli-who-is-expected-to-conquer-the-world-of-football./ |title=Meet Besfort, Arbër Zeneli's brother who is expected to 'conquer' the world of football |language=en |date={{dat|2019|10|12|N|bez}}| website=reporteri.net |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

B. Zeneli ir ''[[IF Elfsborg]]'' audzēknis. Pieaugušo komandā debitēja 2022. gada jūlijā [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] spēlē pret ''[[Molde FK]]''. 2026. janvārī pārgāja uz Beļģijas klubu ''Union Saint-Gilloise''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusg.brussels/en/news/swedish-metronome-besfort-zeneli-signs-union |title=Swedish metronome Besfort Zeneli signs for Union |language=en |date={{dat|2026|1|13|N|bez}}| website=rusg.brussels |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis Kosovas U-21 izlasē. 2024. gada septembrī nolēma turpmāk pārstāvēt Zviedriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fotbollskanalen.se/artiklar/sverige/zeneli-byter-till-sveriges-landslag |title=Zeneli byter till Sveriges landslag |language=sv |date={{dat|2024|9|3|N|bez}}| website=fotbollskanalen.se |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada februārī [[FIFA]] apstiprināja valstvienības maiņu. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2025|3|22||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]]. 

== Sasniegumi ==
;''Union SG''
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2025—26

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Zviedrijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zeneli, Besforts}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dālarnas lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:IF Elfsborg spēlētāji]]
[[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]]</text>
      <sha1>qcgwd1v2tj5d58wws0lsrt1g8vxn2of</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Besfort Zeneli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632618</id>
    <redirect title="Besforts Zeneli" />
    <revision>
      <id>4472013</id>
      <timestamp>2026-05-23T08:54:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Besforts Zeneli]]</comment>
      <origin>4472013</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="sbnmj6640qn4nuy5c293zmancxxtcje" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Besforts Zeneli]]</text>
      <sha1>sbnmj6640qn4nuy5c293zmancxxtcje</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Natalas &quot;America&quot;</title>
    <ns>14</ns>
    <id>632619</id>
    <revision>
      <id>4472017</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:02:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi|America]]</comment>
      <origin>4472017</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="cgcmo92p7auuazkqz67otrr6l5xyo2s" xml:space="preserve">[[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi|America]]</text>
      <sha1>cgcmo92p7auuazkqz67otrr6l5xyo2s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Natalas &quot;America&quot; spēlētāji</title>
    <ns>14</ns>
    <id>632620</id>
    <revision>
      <id>4472018</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:03:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Natalas &quot;America&quot;|spēlētāji]] [[Kategorija:Brazīlijas klubu futbolisti|America]]</comment>
      <origin>4472018</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="97" sha1="bft514y1c96meljbb8ie052lv8rm37i" xml:space="preserve">[[Kategorija:Natalas &quot;America&quot;|spēlētāji]]
[[Kategorija:Brazīlijas klubu futbolisti|America]]</text>
      <sha1>bft514y1c96meljbb8ie052lv8rm37i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vevertons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632621</id>
    <revision>
      <id>4472019</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:05:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|12|13}} | birth_place =  | caps1 = 0 | caps2 = 1 | caps3 = 18 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Clube do Remo|Remo]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Osasco Sporting|Oeste]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riubranku}} | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri &quot;Grêmio&quot;]] | goals1 = 0 | goal...</comment>
      <origin>4472019</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3561" sha1="br3u5m4m1yi6ldx87p5dlauw6w028wm" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|12|13}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 1
| caps3 = 18
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot;]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Clube do Remo|Remo]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Osasco Sporting|Oeste]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riubranku}}
| currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri &quot;Grêmio&quot;]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 189
| image = Weverton-palmeiras-sport-ago-25 (cropped).jpg
| caption = Vevertons 2025. gadā
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas olimpiskā izlase
| nationalteam2 = {{fb|BRA}}
| nationalyears2 = 2017—
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| name = 
| playername = Vevertons
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2006—2009
| years2 = 2007
| years3 = 2009
| years4 = 2009
| caps4 = 16
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Natalas &quot;America&quot;]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Botafogo Futebol Clube|Botafogo-SP]]
| years5 = 2010
| caps5 = 22
| goals5 = 0
| years6 = 2010—2012
| clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]
| caps6 = 101
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Brazīlija}} [[Kuritibas &quot;Atletico Paranaense&quot;]]
| years7 = 2012—2017
| caps7 = 241
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;]]
| years8 = 2018—2026
| caps8 = 322
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri &quot;Grêmio&quot;]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 23
| goals9 = 0
}}
'''Vevertons Pereira da Silva''' ({{Val|pt|Weverton Pereira da Silva}}, dzimis {{Dat|1987|12|13}}) ir [[Brazīlieši|brazīliešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Vevertons spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandā [[Portualegri &quot;Grêmio&quot;]].

Iepriekš spēlējis Brazīlijas A sērijas komandās ''[[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]'', [[Kuritibas &quot;Atletico Paranaense&quot;]] un [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;]].

[[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. Izcīnījis zelta medaļu [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Iekļauts izlases sastāvam [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}
{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Natalas &quot;America&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Associação Portuguesa de Desportos spēlētāji]]
[[Kategorija:Kuritibas &quot;Atletico Paranaense&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Portualegri &quot;Grêmio&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>br3u5m4m1yi6ldx87p5dlauw6w028wm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veslijs Fransa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632622</id>
    <revision>
      <id>4472028</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:35:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|9|6}} | birth_place =  | caps1 = 0 | caps2 = 78 | caps3 = 30 | clubnumber = 43 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube Atlético Tubarão|Atlético Tubarão]] | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanluisa}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 5 | h...</comment>
      <origin>4472028</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1784" sha1="pl1aeetnm4h05kvhh5tlgazh9queq8d" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|9|6}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 78
| caps3 = 30
| clubnumber = 43
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube Atlético Tubarão|Atlético Tubarão]]
| clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanluisa}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 5
| height = 178
| image = 
| caption = 
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{fb|BRA}}
| nationalyears1 = 2025—
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| name = 
| playername = Veslijs Fransa
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2021
| years2 = 2021—2025
| years3 = 2025—
}}
'''Veslijs Vinisiuss Fransa Lima''' ({{Val|pt|Wesley Vinícius França Lima}}, dzimis {{Dat|2003|9|6}}) ir [[Brazīlieši|brazīliešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Veslijs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[AS Roma|Roma]]''.

Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandā [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;]].

[[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]</text>
      <sha1>pl1aeetnm4h05kvhh5tlgazh9queq8d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Einars Vihmā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632623</id>
    <revision>
      <id>4472029</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:36:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Militārpersonas infokaste |             platums =  |               vārds = Einars Vihmā |          vārds_orig = ''Einar Vihma'' |              attēls = Vihma Einar2.jpg |          att_izmērs =  |       att_nosaukums =  |             dz_gads = 1893 |          dz_mēnesis = 9 |            dz_diena = 19 |            dz_vieta = [[Somijas lielhercogiste]], [[Kuopio]], tagad {{FIN}} |              m_gads = 1944 |           m_mēnesis = 8 |             m_diena = 5 |...</comment>
      <origin>4472029</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5055" sha1="j64lk5unfio59spxesoxb8igqka8vdr" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Einars Vihmā
|          vārds_orig = ''Einar Vihma''
|              attēls = Vihma Einar2.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1893
|          dz_mēnesis = 9
|            dz_diena = 19
|            dz_vieta = [[Somijas lielhercogiste]], [[Kuopio]], tagad {{FIN}}
|              m_gads = 1944
|           m_mēnesis = 8
|             m_diena = 5
|             m_vieta = [[Karēlijas zemesšaurums]], [[Karēļu-somu PSR]], [[Padomju Savienība]]
|           pilsonība = {{FIN}}
|             tautība = [[soms]]
|            paraksts = 
|              pakāpe = [[ģenerālmajors]]
|      dienesta_laiks = 1916–1944
|              valsts = {{FIN}}
|           struktūra = [[Somu jēgeri]]
|             vienība = 
|        nodarbošanās = karavīrs
|           komandēja = 
|              kaujas = [[Somijas pilsoņu karš]]&lt;br&gt;[[Ziemas karš]]&lt;br&gt;[[Otrais pasaules karš]]&lt;br /&gt;*[[Tali-Ihantalas kauja]]
|         apbalvojumi = [[Brīvības krusta ordenis]]&lt;br&gt;[[Somijas baltās rozes ordenis]]&lt;br&gt;[[Mannerheima krusts]]&lt;br /&gt;[[Pirmā pasaules kara Goda krusts 1914-1918]]&lt;br /&gt;[[Ziemas kara piemiņas medaļa]]&lt;br&gt;[[Dzelzs krusts]]
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
|         kategorijas = jā
}}
'''Einars Augusts Vihmā''' (dzimis {{dat|1893|9|19}}; miris {{dat|1944|8|5}}) bija [[somi|somu]] militārpersona, [[ģenerālmajors]]. [[Tali-Ihantalas kauja]]s laikā viņš komandēja 6. divīziju.

Vihmā savu militāro karjeru sāka 1915. gadā, pievienojoties [[Somu jēgeri|Jēgeru kustībai]]. 1917. gadā viņš ieradās Somijā ar vācu zemūdeni SM UC-57, lai cīnītos &quot;[[Svīnhūvuda senāts|balto]]&quot; pusē [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] laikā. Pēc kara viņš no 1933. līdz 1936. gadam bija Somijas kadetu skolas vadītājs un no 1936. līdz 1939. gadam — Baltās gvardes vadītājs.&lt;ref name=uppslagsverk&gt;{{cite web |url= https://www.uppslagsverket.fi/sv/sok/view-103684-VihmaEinar|title= Vihma, Einar|last1= Appel|first1= Erik|last2= |first2= |date= |website= |publisher= Uppslagsverket Finland|access-date= 24 September 2016|quote=|language=Swedish}}&lt;/ref&gt; [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā viņš sākotnēji dienēja kā brigādes komandieris un vēlāk kā divīzijas komandieris [[Karēlijas zemesšaurums|Karēlijas zemesšaurumā]]. 1941. gadā viņam tika piešķirts apbalvojums [[Mannerheima krusts]]. [[Turpinājuma karš|Turpinājuma kara]] laikā viņš piedalījās [[Viborga]]s atgūšanā un vēlāk Tali-Ihantalas kaujā, kur viņš izcēlās ar to, ka spēja apturēt [[Sarkanā armija|padomju karaspēka]] virzību savā sektorā.

1941. gada augustā Vihmā pakļautībā esošie karavīri nogalināja 46–57 sagūstītus padomju karavīrus. Pulka komandieris ziņoja par notikušo Vihmā, kurš pilnībā atbalstīja atbildīgā virsnieka kapteiņa Nilo Āhonena rīcību. Pēc kara Āhonens tika saukts pie atbildības par šo slaktiņu. Tiesas procesa laikā tika sniegtas liecības, ka Vihmā bija devis tiešus rīkojumus sodīt ar nāvi visus ienaidnieka virsniekus un politiskos darbiniekus. 1946. gadā Somijas Augstākā tiesa atzina Āhonenu par vainīgu 46 slepkavības gadījumos un piesprieda viņam vienu gadu cietumā. Apstiprinot Vihmā iesaisti, spriedumā tika norādīts, ka augstākas amatpersonas pavēles ir pieņemtas kā atbildību mīkstinošs apstāklis.&lt;ref&gt;{{Cite journal |last=Kujala |first=Antti |date=2009 |title=Illegal Killing of Soviet Prisoners of War by Finns during the Finno-Soviet Continuation War of 1941-44 |url=https://www.jstor.org/stable/40650407 |journal=The Slavonic and East European Review |volume=87 |issue=3 |pages=429–451 |issn=0037-6795}}&lt;/ref&gt;

Pats Vihmā nekad netika tiesāts. Viņš [[Kritis kaujā|krita]] Tali—Ihantala kaujā 1944. gadā.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* Jernström E: Jääkärit maailmansodassa. Sotateos oy: Helsinki 1933.
* Puolustusministeriön Sotahistoriallisen toimiston julkaisuja IV, Suomen jääkärien elämäkerrasto, WSOY Porvoo 1938.
* Sotatieteen Laitoksen Julkaisuja XIV, Suomen jääkärien elämäkerrasto 1975, Vaasa 1975 ISBN 951-99046-8-9.
* Kujala, Antti: Vankisurmat. Neuvostosotavankien laittomat ampumiset jatkosodassa. Helsinki: WSOY, 2008. ISBN 978-9510-33761-5
* Mannerheim, C. G.: Muistelmat. (suom. Lauri Hakulinen) Helsinki: Otava, 2008 [1951-52]. ISBN 978-951-1-23037-3
* Rinne, Jaakko: Oliko Linnan Pohjantähden Ilmari Salpakarin esikuva jääkärikenraali Einar Vihma? Parole, 4/2012, s. 17–20. artikkelin verkkoversio
* Turtola, Martti: Jääkärikenraali Einar Vihma: Ihantalan taistelun ratkaisija. Otava, 2005. ISBN 951-1-19155-1
== Ārējās saites ==
*{{Commons category-inline|Einar Vihma}}

{{DEFAULTSORT:Vihmā, Einars}}
[[Kategorija:1893. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1944. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ziemeļsavo dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas militārpersonas]]
[[Kategorija:Kaujās kritušie]]</text>
      <sha1>j64lk5unfio59spxesoxb8igqka8vdr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taha Alī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632624</id>
    <revision>
      <id>4472030</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:36:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Taha Alī | image =  | fullname = Taha Abdi Alī | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|1}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | height = 174 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|SWE}} [[Malmö FF]] | clubnumber = 22 | youthyears1 = 2006—2013 | youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[Spånga IS]] | youthyears2 = 2013—2016 | youthclubs2 = {{flaga|SWE}} Sundbybe...</comment>
      <origin>4472030</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3559" sha1="gk2v2pxaoa41f7ufwu8boeziok4hf1k" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Taha Alī
| image = 
| fullname = Taha Abdi Alī
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|1}}
| birth_place = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}
| height = 174
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|SWE}} [[Malmö FF]]
| clubnumber = 22
| youthyears1 = 2006—2013
| youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[Spånga IS]]
| youthyears2 = 2013—2016
| youthclubs2 = {{flaga|SWE}} [[Sundbybergs IK]]
| years1 = 2017
| clubs1 = {{flaga|SWE}} [[Sundbybergs IK]]
| caps1 = 11
| goals1 = 3
| years2 = 2018—2019
| clubs2 = {{flaga|SWE}} [[IFK Stocksund]]
| caps2 = 36
| goals2 = 6
| years3 = 2020
| clubs3 = {{flaga|SWE}} [[Sollentuna FK]]
| caps3 = 29
| goals3 = 10
| years4 = 2021
| clubs4 = {{flaga|SWE}} [[Örebro SK]]
| caps4 = 2
| goals4 = 0
| years5 = 2021
| clubs5 = → {{flaga|SWE}} [[Västerås SK FK|Västerås SK]]
| caps5 = 15
| goals5 = 2
| years6 = 2022
| clubs6 = {{flaga|SWE}} [[Helsingborgs IF]]
| caps6 = 29
| goals6 = 3
| years7 = 2023—
| clubs7 = {{flaga|SWE}} [[Malmö FF]]
| caps7 = 90
| goals7 = 10
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija (telpu futbols)
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2024—
| nationalteam2 = {{fb|SWE}}
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 0
|pcupdate = 23.05.2026.
|ntupdate = 23.05.2026.
}}
'''Taha Abdi Alī''' (''Taha Abdi Ali''; dzimis {{dat|1998|7|1}} [[Stokholma|Stokholmā]]) ir [[Zviedrija]]s [[futbolists]]. Spēlē labās malas [[Pussargs (futbols)| pussarga]] vai spārna pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' kluba ''[[Malmö FF]]'' sastāvā.

Iepriekš spēlējis ''Sundbybergs IK'', ''IFK Stocksund'', ''Sollentuna FK'', ''[[Örebro SK]]'', ''[[Västerås SK]]'' un ''[[Helsingborgs IF]]''. Viņa vecāki ir no [[Somālija]]s, emigrēja uz Zviedriju 1990. gados.

T. Alī ir aizvadījis sešas spēles Zviedrijas [[telpu futbols|telpu futbola]] izlasē. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasē]] debitēja {{dat|2024|1|12||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/sportbladet/a/veLoPV/taha-ali-hyllas-stort-efter-sin-debut-i-sveriges-a-landslag |title=Taha Ali hyllas efter landslagsdebuten: ”Inte förvånande” |language=sv |date={{dat|2024|1|12|N|bez}}| website=aftonbladet.se |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts Zviedrijas izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord|date={{dat|2026|5|12|N|bez}} |access-date={{dat|2026|5|23||bez}}|website=svenskfotboll.se|language=sv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;''Malmö FF''
* ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'': 2023, 2024
* [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2023—24

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Zviedrijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Nīgrēns, Benjamins}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Stokholmā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Örebro SK spēlētāji]]
[[Kategorija:Helsingborgs IF spēlētāji]]
[[Kategorija:Malmes FF spēlētāji]]</text>
      <sha1>gk2v2pxaoa41f7ufwu8boeziok4hf1k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taha Ali</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632625</id>
    <redirect title="Taha Alī" />
    <revision>
      <id>4472031</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:37:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Taha Alī]]</comment>
      <origin>4472031</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="jlhxfcpwsfbcwg1qayern6kfakq1xv3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Taha Alī]]</text>
      <sha1>jlhxfcpwsfbcwg1qayern6kfakq1xv3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taha Abdi Alī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632626</id>
    <redirect title="Taha Alī" />
    <revision>
      <id>4472032</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:37:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Taha Alī]]</comment>
      <origin>4472032</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="jlhxfcpwsfbcwg1qayern6kfakq1xv3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Taha Alī]]</text>
      <sha1>jlhxfcpwsfbcwg1qayern6kfakq1xv3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taha Abdi Ali</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632627</id>
    <redirect title="Taha Alī" />
    <revision>
      <id>4472033</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:38:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Taha Alī]]</comment>
      <origin>4472033</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="jlhxfcpwsfbcwg1qayern6kfakq1xv3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Taha Alī]]</text>
      <sha1>jlhxfcpwsfbcwg1qayern6kfakq1xv3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Duglass Santuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632628</id>
    <revision>
      <id>4472035</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:52:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|22}} | birth_place =  | caps1 = 37 | caps2 = 0 | caps3 = 3 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Žuaunpesoa}} | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]] |...</comment>
      <origin>4472035</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3368" sha1="dten0xzy5gyfqq2pajjzw6a5wwhsdna" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|22}}
| birth_place = 
| caps1 = 37
| caps2 = 0
| caps3 = 3
| clubnumber = 3
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Žuaunpesoa}}
| currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]
| goals1 = 3
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 175
| image = Douglas dos Santos 2024.jpg
| caption = Duglass Santuss 2024. gadā
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalcaps1 = 10
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| name = 
| playername = Duglass Santuss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2012—2013
| years2 = 2013—2014
| years3 = 2013—2014
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|BRA}}
| nationalyears3 = 2016—
| years4 = 2014—2015
| caps4 = 0
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;]]
| years5 = 2014—2015
| caps5 = 33
| goals5 = 1
| years6 = 2015—2016
| clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;]]
| caps6 = 40
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]]
| years7 = 2016—2019
| caps7 = 80
| goals7 = 2
| clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]
| years8 = 2019—
| caps8 = 190
| goals8 = 7
}}
'''Duglass dus Santuss Žustinu de Melu''' ({{Val|pt|Douglas dos Santos Justino de Melo}}, dzimis {{Dat|1994|3|22}}) ir [[Brazīlieši|brazīliešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Santuss spēlē [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] komandā [[FK Zenit Sanktpēterburga]].

Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandās ''[[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]]'' un [[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;]], Itālijas komandā ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'' un Vācijas komandā ''[[Hamburger SV]]''.

[[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Izcīnījis zelta medaļu [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Santuss, Duglass}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Clube Náutico Capibaribe spēlētāji]]
[[Kategorija:Granada CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>dten0xzy5gyfqq2pajjzw6a5wwhsdna</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4472036</id>
      <parentid>4472035</parentid>
      <timestamp>2026-05-23T09:53:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4472036</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3423" sha1="c0tp466xzrel38m48whwyrtzssdwlow" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|22}}
| birth_place = 
| caps1 = 37
| caps2 = 0
| caps3 = 3
| clubnumber = 3
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Žuaunpesoa}}
| currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]
| goals1 = 3
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 175
| image = Douglas dos Santos 2024.jpg
| caption = Duglass Santuss 2024. gadā
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalcaps1 = 10
| pcupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|05|23|sk|bez}}
| name = 
| playername = Duglass Santuss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2012—2013
| years2 = 2013—2014
| years3 = 2013—2014
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|BRA}}
| nationalyears3 = 2016—
| years4 = 2014—2015
| caps4 = 0
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;]]
| years5 = 2014—2015
| caps5 = 33
| goals5 = 1
| years6 = 2015—2016
| clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;]]
| caps6 = 40
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]]
| years7 = 2016—2019
| caps7 = 80
| goals7 = 2
| clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]
| years8 = 2019—
| caps8 = 190
| goals8 = 7
}}
'''Duglass dus Santuss Žustinu de Melu''' ({{Val|pt|Douglas dos Santos Justino de Melo}}, dzimis {{Dat|1994|3|22}}) ir [[Brazīlieši|brazīliešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Santuss spēlē [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] komandā [[FK Zenit Sanktpēterburga]].

Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandās ''[[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]]'' un [[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;]], Itālijas komandā ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'' un Vācijas komandā ''[[Hamburger SV]]''.

[[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Izcīnījis zelta medaļu [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}{{DEFAULTSORT:Santuss, Duglass}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Clube Náutico Capibaribe spēlētāji]]
[[Kategorija:Granada CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>c0tp466xzrel38m48whwyrtzssdwlow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labanoras Vissvētākās Jaunavas Marijas Piedzimšanas baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632629</id>
    <redirect title="Labanoras katoļu baznīca" />
    <revision>
      <id>4472038</id>
      <timestamp>2026-05-23T09:54:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Labanoras katoļu baznīca]]</comment>
      <origin>4472038</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="c96mzem0fyb95hlwrtluz7c1343ur2o" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Labanoras katoļu baznīca]]</text>
      <sha1>c96mzem0fyb95hlwrtluz7c1343ur2o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labanora</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632630</id>
    <revision>
      <id>4472044</id>
      <timestamp>2026-05-23T10:05:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Labanora | official_name = ''Labanoras'' | settlement_type = miests | image_skyline = Labanoro baznycia 2012.jpg | image_caption = [[Labanoras Vissvētākās Jaunavas Marijas Piedzimšanas baznīca]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Švenčoņu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 =...</comment>
      <origin>4472044</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3339" sha1="cuiqc0361bgmvmdqnrmslidgag7eo6c" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Labanora
| official_name = ''Labanoras''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Labanoro baznycia 2012.jpg
| image_caption = [[Labanoras Vissvētākās Jaunavas Marijas Piedzimšanas baznīca]]
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Švenčoņu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Labanoras seņūnija]]
| area_total_km2 = 6.34
| population_total = 43
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 16 | lats = 08 | latNS = N
| longd = 25 | longm = 46 | longs = 26 | longEW = E
| elevation_m = 150
| website = 
}}
'''Labanora''' ({{val|lt|Labanoras}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], [[Švenčoņu rajona pašvaldība|Švenčoņu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs, un ir mazākā pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas apdzīvotā vieta ar miesta statusu. Atrodas mežu un ezeru ieskautā apvidū Labanoras upītes krastos, aptuveni 22 kilometrus uz rietumiem no [[Švenčoņi]]em Labanoras reģionālā parka teritorijā.

== Vēsture ==
Labanora vēstures avotos minēta kopš 1373. gada. 1387. gadā Lietuvas karalis [[Jagailis]] uzdāvināja Labanoru un tās apkārtni Viļņas bīskapam Aukštaišu kristību un Viļņas diecēzes nodibināšanas sakarā; miests piederēja diecēzei līdz 1811. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/labanoras-1/|title=Labanoras|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-23|language=lt}}&lt;/ref&gt; 1522. gadā šeit pieminēta pirmā baznīca, bet 1539. gadā — muiža. Laika gaitā ap muižu izauga miests,  kura iedzīvotāji 1731. gadā maksāja īri un pildīja saistības pret Viļņas bīskapijas Kuktišķu muižu. 1820. gadā tika uzcelta koka Labanoras Vissvētākās Jaunavas Marijas piedzimšanas baznīca, kurā atradās 17 mākslas pieminekļi, taču tā nodega pēc pusnakts 2009. gada 21. decembrī. 20. gadsimta sākumā pilsēta bija slavena ar saviem ogu tirgiem. Miesta ģerbonis apstiprināts 2011. gadā.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* [[Labanoras Vissvētākās Jaunavas Marijas Piedzimšanas baznīca]]: atjaunotā koka baznīca, kas uzcelta 2011. gadā pēc 2009. gada ugunsgrēka, saglabājot tradicionālās tautas koka arhitektūras formas.
* Reģionālais muzejs: miestā darbojas muzejs, kas iepazīstina ar reģiona etnogrāfiju, mežsaimniecības vēsturi un vietējām tradīcijām.

== Sabiedrība ==
Miestā atrodas Labanoras reģionālā parka administrācija, bibliotēka, pasts un vairāki viesu nami.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Labanoras}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.svencionys.lt/ Švenčoņu rajona pašvaldības vietne] (lietuviski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>cuiqc0361bgmvmdqnrmslidgag7eo6c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labanoras</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632631</id>
    <redirect title="Labanora" />
    <revision>
      <id>4472045</id>
      <timestamp>2026-05-23T10:06:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Labanora]]</comment>
      <origin>4472045</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="hn5imi6jbd8is98hrn1x13r8w57qt94" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Labanora]]</text>
      <sha1>hn5imi6jbd8is98hrn1x13r8w57qt94</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>